3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - uzskata, ka tiesvedība lietā ir izbeidzama, jo

apstrīdētās normas neaizskar Pieteikuma iesniedzēju tiesības uz

taisnīgu tiesu.

Saeima sniedz juridisko pamatojumu tiktāl, ciktāl

apstrīdētajās normās noteiktā kārtība tiek piemērota, izskatot

personas pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem Kriminālprocesa

likuma 655. panta otrās daļas 3. punkta izpratnē.

3.1. Satversmes 92. panta pirmais teikums ietverot

tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli tikai tiktāl,

ciktāl personas prasība būtu izskatāma neatkarīgā tiesu

institūcijā. Pārējos gadījumos šādas tiesības paredzot Satversmes

92. panta trešais teikums.

Pieteikuma par jaunatklātiem apstākļiem iesniegšana neesot

uzskatāma par daļu no sākotnējā vai atjaunotā kriminālprocesa.

Šāds pieteikums esot pielīdzināms pieteikumam par kriminālprocesa

uzsākšanu. Abos gadījumos persona lūdzot kriminālprocesuālā

kārtībā izskatīt jautājumu par iespējamu tās tiesību aizskārumu.

Tomēr līdz kriminālprocesa uzsākšanai personai neesot

kriminālprocesuāla statusa un tātad neesot arī no šāda statusa

izrietošu garantiju un tiesību.

Pieteikumam par jaunatklātiem apstākļiem neesot piemērojamas

tiesību uz taisnīgu tiesu garantijas. Uz šāda pieteikuma

izskatīšanu attiecoties tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzības

līdzekli garantijas, kas nostiprinātas Satversmes 92. panta

trešajā teikumā un Konvencijas 13. pantā. Apstrīdētajās normās

noteiktā kārtība, kādā izskatāms personas pieteikums par

jaunatklātiem apstākļiem, neietilpstot Satversmes 92. panta pirmā

teikuma tvērumā. Ievērojot to, ka Pieteikuma iesniedzēji nav

apšaubījuši apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 92. panta

trešajam teikumam, tiesvedība izskatāmajā lietā esot

izbeidzama.

3.2. Tomēr tādā gadījumā, ja tiktu atzīts, ka tiesības

uz efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli ietilpst Satversmes 92.

panta pirmā teikuma tvērumā, Saeima norāda, ka apstrīdētās normas

nodrošina efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli un atbilst

Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli ne vienmēr

prasot nodrošināt iespēju vērsties tiesā. Konvencijas 13. pants

garantējot tiesību aizsardzības līdzekļu pieejamību nacionālajā

līmenī, kas ļaujot aizsargāt Konvencijā noteiktās tiesības un

brīvības jebkurā nacionālajos tiesību aktos paredzētajā formā.

Izskatāmajā lietā esot noskaidrojams, vai likumdevējs izvēlējies

efektīvu līdzekli pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem

izskatīšanai. Efektivitāte tiekot vērtēta, pārbaudot, vai

nacionālās tiesību sistēmas ietvaros indivīdam ir iespējas

izmantot tiesību aizsardzības līdzekļus un vai pastāv kompetenta

institūcija, kura ir tiesīga lemt par atlīdzinājumu indivīdam

viņa tiesību aizskāruma gadījumā. Kriminālprocesa atjaunošana

sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem neesot tieši saistīta ar

personas pamattiesību īstenošanu, tādēļ apstrīdētajās normās

noteiktajai kārtībai esot izvirzāmas zemākas prasības nekā tās,

kas izvirzāmas tiesību aizsardzības līdzekļiem pamattiesību

aizskāruma gadījumā.

Saeima nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēju viedoklim par to, ka

prokurors, izskatot pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem,

pieņem galīgo lēmumu par personas vainu noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanā. Prokurors izvērtējot vienīgi to, vai patiešām pastāv

jaunatklāti apstākļi un vai tie ir pietiekams pamats

krimināllietā taisītā nolēmuma atcelšanai. Ja prokurors gūst

pārliecību, ka šāds pamats varētu būt, viņš sagatavojot atzinumu,

kuru pēc tam izskatot ģenerālprokurors vai tiesa. Tādējādi neesot

pamata uzskatīt, ka prokurors, izskatot pieteikumu par

jaunatklātiem apstākļiem, veiktu tiesas funkcijas.

Likumdevējs, nosakot, kādas ziņas un fakti ir uzskatāmi par

jaunatklātiem apstākļiem, esot samazinājis ar Kriminālprocesa

likuma 62. nodaļas normu piemērošanu saistīto patvaļības risku.

Prokuroram esot rīcības brīvība Kriminālprocesa likuma 655. panta

otrās daļas 3. punktā norādīto apstākļu izvērtēšanā, taču likums

paredzot ietvarus šīs brīvības īstenošanai. Turklāt prokuroram,

atsakoties atjaunot kriminālprocesu sakarā ar jaunatklātiem

apstākļiem, esot jāpieņem motivēts lēmums. Amatā augstākam

prokuroram, izskatot personas sūdzību par lēmumu, ar kuru

atteikta kriminālprocesa atjaunošana, esot tiesības gan atcelt

šādu lēmumu, gan pašam izlemt, vai ir pamats kriminālprocesa

atjaunošanai. Neesot pamata uzskatīt, ka amatā augstāks

prokurors, izskatot sūdzību par prokurora pieņemto lēmumu, būs

neobjektīvs.

Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Saeima norāda, ka

pieaicināto personu viedokļi un citi izskatāmās lietas materiāli

apstiprina Saeimas atbildes rakstā pausto argumentu un secinājumu

pamatotību.