5. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

tiesībsargs - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst

Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

Situācijās, kad no normatīvajiem aktiem neizriet personas

tiesības uz pieeju tiesai, atbilstoši Satversmes 92. panta

pirmajam teikumam personai vajagot būt garantētai maksimāli

efektīvai alternatīvai procedūrai, kas dotu tai iespēju aizsargāt

savas tiesības atbilstoši Konvencijas 13. pantam. Satversmes 92.

panta pirmais teikums neprasot, lai persona savu aizskarto

tiesību un likumisko interešu aizsardzībai vērstos tikai

Satversmes 82. pantā minētajās tiesu varas institūcijās. Efektīva

tiesību aizsardzība saskaņā ar Konvencijas 13. pantu nozīmējot

tādus tiesību aizsardzības līdzekļus, kas dod iespēju identificēt

pārkāpumu, to atzīt un atlīdzināt kaitējumu. Tādējādi izskatāmajā

lietā Satversmes 92. panta pirmais teikums esot piemērojams

tiktāl, ciktāl no tā izriet valsts pienākums nodrošināt personai

efektīvu tiesību aizsardzības mehānismu.

Lai konstatētu jaunatklātu apstākļu esamību, esot jāveic

izmeklēšana, tādēļ pieteikums par jaunatklātiem apstākļiem esot

iesniedzams prokuroram un neesot iespējams šādus pieteikumus jau

sākotnēji nodot izskatīšanai tiesā. Nevarot piekrist arī tam

viedoklim, ka prokurors, izvērtējot pieteikumu par jaunatklātiem

apstākļiem, izdara secinājumu par personas vainu vai pārbauda

iepriekš uzturētās apsūdzības pamatotību.

No kriminālprocesa principiem izrietot, ka tas pats prokurors,

kurš uzturējis apsūdzību kriminālprocesā, nevar skatīt pieteikumu

par jaunatklātiem apstākļiem. Ja pieņemtu, ka pieteikums par

jaunatklātiem apstākļiem ir pielīdzināms iesniegumam par

kriminālprocesa uzsākšanu, tad normatīvo regulējumu varētu

pilnveidot, nosakot pārsūdzības iespējas tādā pašā apmērā, kādā

tās paredzētas attiecībā uz lēmumu par atteikšanos ierosināt

kriminālprocesu. Tomēr arī apstrīdētajās normās noteiktais

pārsūdzības mehānisms neesot acīmredzami nesamērīgs.