Par Kriminālprocesa likuma 657. panta pirmās, trešās un piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam

6. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Ģenerālprokuratūra -

uzskata, ka tiesvedība lietā ir izbeidzama, jo apstrīdētās normas

nav tieši attiecināmas uz Satversmes 92. panta pirmo teikumu.

Process, kurā tiek izskatīts pieteikums par jaunatklātiem

apstākļiem, neesot identificējams ar tiesas spriešanu atjaunotā

kriminālprocesā. Tādēļ Kriminālprocesa likuma 657. panta

regulējums neesot attiecināms uz Satversmes 92. panta pirmajā

teikumā ietvertajām tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Pēc tam, kad saņemts pieteikums par jaunatklātiem apstākļiem,

attiecīgās prokuratūras virsprokurors ar rezolūciju nosakot

konkrētu prokuroru, kuram šis pieteikums jāizskata. Pieteikuma

izskatīšanas laikā parasti no tiesas tiekot pieprasīti

krimināllietas materiāli un pēc to izpētes un salīdzināšanas ar

pieteikumā norādīto tiekot lemts par kriminālprocesa atjaunošanu

vai atteikšanos atjaunot kriminālprocesu. Lai noskaidrotu, kuras

institūcijas vai amatpersonas kompetencē būtu nododama pieteikuma

par jaunatklātiem apstākļiem izskatīšana, esot jāizprot

Kriminālprocesa likuma 62. nodaļā paredzēto jaunatklāto apstākļu

nozīme un jēga. Jaunatklāti apstākļi, kas norādīti

Kriminālprocesa likuma 655. panta otrās daļas 1., 2., 4. un 5.

punktā, esot kompetentu iestāžu nolēmumi. Savukārt

Kriminālprocesa likuma 655. panta otrās daļas 3. punktā norādītie

apstākļi pēc būtības prasot, lai prokurors lēmumu pieņem

patstāvīgi, pamatojoties uz savu pārliecību un likumiem, kā arī

neatkarīgi no citu valsts institūciju ietekmes. Tieši prokuroram

esot jāpārliecinās par to, ka lietā pastāv jaunatklāti apstākļi

un viņš pēc lietas atjaunošanas spēs īstenot Kriminālprocesa

likuma 402., 408., 459. vai 461. pantā noteiktos pienākumus.

Attiecībā uz pieteikuma par jaunatklātiem apstākļiem

izskatīšanu neesot pamata ignorēt teritoriālās piekritības

principu. Lai izvērtētu jau zināmus apstākļus kopsakarā ar

jaunatklātiem apstākļiem, esot jāievēro teritoriālā piekritība,

un šāda izvērtēšana, ja vien tas iespējams, jāveic teritorijā,

kurā noticis attiecīgais noziedzīgais nodarījums. Savukārt fakts,

ka praksē pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem izskata tas

pats prokurors, kas pirms tam bijis iesaistīts konkrētajā

kriminālprocesā, nenozīmējot, ka pieteikuma izskatīšana būs

neobjektīva. Arī uz šo prokuroru attiecoties visas interešu

konflikta nepieļaujamības prasības. Turklāt pieteikuma divpakāpju

izskatīšana prokuratūras ietvaros esot atzīstama par pietiekami

efektīvu līdzekli objektīva lēmuma pieņemšanai.