11. pants

Pieteikuma iesniedzējs lūdz izvērtēt apstrīdētās

normas atbilstību Satversmes 1. panta tvērumā ietilpstošajam no

demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātajam

tiesiskās paļāvības principam un Satversmes 92. panta trešajā

teikumā ietvertajām tiesībām uz atbilstīgu atlīdzinājumu

nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā.

Ja ir apstrīdēta tiesību normas atbilstība vairākām augstāka

juridiska spēka tiesību normām, tad Satversmes tiesai, ņemot vērā

izskatāmās lietas būtību, ir jānosaka efektīvākā pieeja šīs

atbilstības izvērtēšanai (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2018. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-35-03 8.

punktu).

11.1. Satversmes 92. panta trešais teikums nosaka:

"Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības

uz atbilstīgu atlīdzinājumu."

Satversmes 92. panta trešais teikums ietver vispārēju

taisnīgas tiesas garantiju - ja kādas personas tiesības vai ar

likumu aizsargātās intereses ir pārkāptas, tad personai ir

tiesības saņemt atbilstīgu atlīdzinājumu. Atbilstīgam

atlīdzinājumam ir vairākas funkcijas - visupirms jau

kompensācijas, samierināšanas, kā arī vispārējās un speciālās

prevencijas funkcija. Minēto funkciju mērķis ir panākt efektīvu

taisnīguma atjaunošanu un pamattiesību aizsardzību (sk.

Satversmes tiesas 2012. gada 6. jūnija sprieduma lietā Nr.

2011-21-01 6. un 11.1. punktu). Satversmes 92. panta trešajā

teikumā ietvertas personas tiesības uz pieeju tiesību

aizsardzības līdzekļiem, kas efektīvi nodrošina personas tiesību

aizsardzību un ļauj personai saņemt atbilstīgu atlīdzinājumu

nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā (sk. Satversmes tiesas

2020. gada 7. maija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

2019-21-01 10.1. punktu).

11.2. Satversmes 1. pants noteic, ka Latvija ir

neatkarīga demokrātiska republika.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes 1. panta tvērumā

ietilpst no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas

atvasinātais tiesiskās paļāvības princips, kas aizsargā vienīgi

tādas tiesības, uz kuru īstenošanu personai varēja rasties

likumīga, pamatota un saprātīga paļāvība, kas ir minētā vispārējā

tiesību principa kodols. Savukārt valstij ir pienākums savā

darbībā šo principu ievērot (sk. Satversmes tiesas 2017. gada

8. marta sprieduma lietā Nr. 2016-07-01 16.2. punktu).

Tiesiskās paļāvības aizsardzība ir viens no tiesiskās drošības

principa aspektiem un nodrošina tā pieprasīto stabilitāti.

Tiesiskās paļāvības princips noteic, ka indivīds var paļauties uz

to, ka valsts rīkojas tiesiski un konsekventi, savukārt valstij

ir jāaizsargā tai dāvātā uzticēšanās. Tiesiskās paļāvības

principa kā viena no vispārējiem tiesību principiem pastāvēšana

ir saistīta ne tikai ar uzticēšanos valsts varai, bet arī ar

tiesību normu adresātu rīcības brīvības īstenošanas iespējām.

Tiesiskajam regulējumam ir jābūt pietiekami stabilam, lai

indivīds, vadoties no tiesību normām, varētu pieņemt ne tikai

īstermiņa lēmumus, bet arī ilgtermiņā plānot savu nākotni

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2004. gada 25. oktobra

sprieduma lietā Nr. 2004-03-01 9.2. punktu un 2019. gada 13.

novembra sprieduma lietā Nr. 2018-22-01 24. punktu).

11.3. Izvērtējot kādas tiesību normas atbilstību no

demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātajiem

vispārējiem tiesību principiem, kas ietilpst Satversmes 1. panta

tvērumā, jāņem vērā tas, ka šo principu izpausme dažādās tiesību

jomās var atšķirties. Arī apstrīdētās normas raksturs, saikne ar

citām Satversmes normām un vieta tiesību sistēmā ietekmē

Satversmes tiesas īstenoto kontroli (sk. Satversmes tiesas

2017. gada 8. marta sprieduma lietā Nr. 2016-07-01 16.3.

punktu).

Satversmes tiesa secina, ka izskatāmajā lietā pamatjautājums

ir šāds - vai personai, kurai tiesības prasīt atbilstīgu

nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu radušās Zaudējumu

atlīdzināšanas likuma spēkā esības laikā un ne vairāk kā sešus

mēnešus pirms Atlīdzināšanas likuma stāšanās spēkā, tiek

nodrošināta tiesiskās paļāvības principam atbilstoša pāreja uz

jauno tiesisko regulējumu. Tādējādi tiesiskās paļāvības princips

izskatāmajā lietā ir cieši saistīts ar personas tiesībām uz

atbilstīgu nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu nepamatota tiesību

aizskāruma gadījumā. Tāpēc izskatāmajā lietā ir vērtējams tas, kā

likumdevējs nodrošinājis personas tiesisko paļāvību uz Satversmes

92. panta trešajā teikumā ietvertajām tiesībām saņemt atbilstīgu

nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu nepamatota tiesību aizskāruma

gadījumā.

Līdz ar to Satversmes tiesa izvērtēs

apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 1. pantam un 92. panta

trešajam teikumam to kopsakarā.