13. pants

Lai noskaidrotu, vai Pieteikuma iesniedzējam ir

radusies tiesiskā paļāvība uz tiesību prasīt atbilstīga

nemantiskā kaitējuma atlīdzinājuma saglabāšanu vai īstenošanu,

Satversmes tiesai jāizvērtē tas, vai personas paļaušanās uz

tiesību normu ir likumīga, pamatota un saprātīga un vai

tiesiskais regulējums pēc savas būtības ir pietiekami noteikts un

nemainīgs, lai tam varētu uzticēties (sal. sk. Satversmes

tiesas 2010. gada 15. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2009-88-01 15.

punktu).

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka ar apstrīdēto normu ir

būtiski ietekmēta viņa tiesiskā paļāvība uz tiesībām prasīt

atbilstīgu nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu. Brīdī, kad

Pieteikuma iesniedzējam radās tiesības uz atbilstīgu nemantiskā

kaitējuma atlīdzinājumu, proti, 2018. gada 18. janvārī,

Pieteikuma iesniedzēja tiesības esot regulējis Zaudējumu

atlīdzināšanas likums un attiecīgi no tā izrietējis nemantiskā

kaitējuma atlīdzinājuma pieprasīšanas termiņš (sk. lietas

materiālu 1. sēj. 9.-10. lp.).

Saeima piekrīt, ka pēc apstrīdētās normas spēkā stāšanās

tiesības prasīt atbilstīgu nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu ir

īstenojamas īsākā laikā, nekā to paredzēja iepriekš spēkā

bijušais regulējums (sk. lietas materiālu 1. sēj. 133.

lp.). Attiecībā uz nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu

Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 5. panta trešā daļa paredzēja to,

ka personai ir tiesības celt šādu prasību civilprocesuālā

kārtībā. Atbilstoši tolaik spēkā bijušajam regulējumam personai

bija tiesības prasīt atbilstīgu nemantiskā kaitējuma

atlīdzinājumu Civillikuma 1895. pantā paredzētajā 10 gadu

noilguma termiņā (sk. arī Augstākās tiesas Administratīvo

lietu departamenta 2018. gada 27. septembra lēmuma lietā Nr.

SKA-1499/2020 4. punktu). Turklāt šāds regulējums tiesību

sistēmā pastāvēja un bija nemainīgs gandrīz 20 gadus.

Atlīdzināšanas likums stājās spēkā 2018. gada 1. martā. Tā 20.

pantā ir noteikts, ka privātpersona iesniegumu par kaitējuma

atlīdzinājumu iesniedz sešu mēnešu laikā no šajā likumā noteikto

tiesisko pamatu rašanās. Savukārt apstrīdētajā normā tika

ietverts pārejas regulējums, nosakot, ka tām personām, kurām

tiesības prasīt nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu radušās pirms

šā likuma spēkā stāšanās, ir tiesības prasīt nemantiskā kaitējuma

atlīdzinājumu sešu mēnešu laikā no šā atlīdzinājuma tiesiskā

pamata rašanās brīža.

Satversmes tiesa secina, ka Pieteikuma iesniedzējam bija

radusies likumīga, pamatota un saprātīga, Zaudējumu

atlīdzināšanas likuma regulējumā balstīta tiesiskā paļāvība uz

to, ka viņam būs tiesības prasīt atbilstīgu nemantiskā kaitējuma

atlīdzinājumu atbilstoši Civillikumā noteiktajam noilguma

regulējumam. Zaudējumu atlīdzināšanas likuma tiesiskais

regulējums bija pietiekami noteikts un nemainīgs, lai Pieteikuma

iesniedzējs varētu tam uzticēties.

Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējam

bija radusies tiesiskā paļāvība uz to, ka viņš savas tiesības

prasīt atbilstīgu nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu varēs

īstenot Civillikumā noteiktajā noilguma termiņā.