Par Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma pārejas noteikumu 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 92. panta trešajam teikumam

14. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka likumdevējs nav

nodrošinājis saudzīgu pāreju uz jauno normatīvo regulējumu. Vēl

jo vairāk, likumdevējs vispār neesot ņēmis vērā apstrīdētās

normas ietekmi uz personām, kurām tiesības prasīt atbilstīgu

nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu radušās pirms Atlīdzināšanas

likuma spēkā stāšanās (sk. lietas materiālu 1. sēj. 14.

lp.). Savukārt Saeima uzskata, ka apstrīdētā norma nodrošina

saudzējošu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu, nosakot saprātīgu

periodu, kurā persona var īstenot tiesības prasīt atbilstīgu

nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu (sk. lietas materiālu 1.

sēj. 133. lp.). Pieaicinātā persona Mg. iur. Agris

Bitāns norāda, ka apstrīdētajā normā noteiktais termiņš ir

nesamērīgi īss, jo tādējādi ne visas personas var iesniegt

iesniegumu par nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu un saņemt

atbilstīgu atlīdzinājumu (sk. lietas materiālu 5. sēj. 106.

lp.). Savukārt Dr. iur. Māris Onževs norāda, ka ar

apstrīdēto normu personām vispār nav noteikts nekāds pārejas

periods savu tiesību īstenošanai, turklāt apstrīdētā norma esot

piemērs, kas liecina par kvalitatīvas likumdošanas jaunrades

trūkumu (sk. lietas materiālu 5. sēj. 115. lp.).

Lai noteiktu tādu pārejas regulējumu, kas atbilst taisnīguma

principam, demokrātiskā tiesiskā valstī likumdevējam ik reizi ir

jāizvērtē iecerētā tiesiskā risinājuma ietekme gan uz sabiedrības

interesēm, gan uz to personu tiesībām, kuru pamattiesības tiek

aizskartas (sal. sk. Satversmes tiesas 2018. gada 15. maija

sprieduma lietā Nr. 2017-15-01 21.1. punktu).

Tādējādi, lai izvērtētu, vai likumdevējs ir nodrošinājis

saprātīgu līdzsvaru starp personas tiesisko paļāvību uz iespējām

īstenot savas tiesības prasīt atbilstīgu nemantiskā kaitējuma

atlīdzinājumu noteiktā laikā un sabiedrības interesēm, Satversmes

tiesai ir jāizvērtē:

1) kāds bija likumdevēja mērķis, pieņemot apstrīdēto

normu;

2) vai likumdevējs, izvērtējot apstrīdētās normas ietekmi uz

jau ievadītajām tiesiskajām attiecībām, ir paredzējis saudzējošu

pāreju uz jauno regulējumu, nodrošinot personas tiesību uz

atbilstīga nemantiskā kaitējuma atlīdzinājuma aizsardzību.