3. pants

Kūdras

resursu raksturojums

Latvija ir 7. lielākā valsts pēc kūdras purvu īpatsvara valsts

teritorijā, savukārt pēc kūdras purvu platības Latvija ierindojas

14. vietā pasaulē. Pasaules mērogā Latvijā atrodas 0,4 % no

pasaules kūdras krājumiem.

Kūdras resursi nav precīzi noteikti, tie varētu būt aptuveni

11,3 miljardi m³ jeb 1,7 miljardi t. No kopējiem resursiem 1,1

miljards tonnu ir kurināmā kūdra. Kurināšanai izmantojamie

krājumi ir ap 230 milj. t kūdras vai 663 milj. MWh enerģijas. 30

miljoni tonnu no šiem krājumiem atrodas kūdras ieguvei jau

sagatavotās platībās.

Kūdras fondā10 ir iekļautas 5799 atradnes. No tām

septiņas ir lielākas par 5000 ha, 87 ar platību no 1001 līdz 5000

ha, 109 ar platību no 501 - 1000 ha. No kopējās platības 49,3 %

aizņem zemā tipa purvi, 41,7 % - augstā tipa, bet 9 % - pārejas.

Neskartā stāvoklī atrodas 69,7 % purvu platību, 23,4 % ir

nosusinātas, 3,9 % izmanto kūdras ieguvei, 1,8 % kūdras krājumi

jau ir izmantoti, bet 1,2 % ierīkotas ūdenskrātuves. Lielākā daļa

kūdras atradņu atrodas valsts austrumu un centrālajos rajonos, to

vidējais dziļums ir 2-5 m, maksimālais sasniedz 12 m.

Laika posmā no 2010. gada 1. novembra līdz 2013. gada 31.

oktobrim, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu

fakultāte sadarbībā ar LVĢMC īstenoja projektu "Inovācija

kūdras izpētē un jaunu to saturošu produktu izveidē". Viens

no projekta uzdevumiem bija veikt Valsts ģeoloģijas fondā

uzkrātās kartogrāfiskās informācijas par Latvijas kūdras

resursiem pārveidošanu digitālā formā, kā arī sasaistīt ar

ģeotelpisko pamatinformāciju un sistematizēt datus atbilstoši

ģeogrāfisko informācijas sistēmu pamatprincipiem.

Sagatavotā informācija sniedz ziņas par 9563 kūdras iegulām

(3. attēls). Nereti vienā kūdras purvā pēc ģeoloģiskās izpētes

datiem ir noteiktas vairākas robežas (kūdras slāņa "0

m" dziļuma vai kūdras slāņa rūpnieciski iegūstamā

"0,7-1,2 m" dziļuma, kā arī purvu tipu robežas), kas ir

atspoguļotas datu masīvā. Informācijas sagatavošanai izmantoti

1962. un 1980. gada Kūdras fonda, meklēšanas un revīzijas, kā arī

detālās izpētes un atradņu pasu dati.11

3. att. Latvijas kūdras resursi

atbilstoši Valsts ģeoloģijas fonda informācijai12

LVĢMC publicētā Derīgo izrakteņu (būvmateriālu izejvielu,

kūdras, sapropeļa un dziedniecības dūņu) bilance par 2018. gadu

ietver ziņas par 87 aktīvajā apritē esošajām kūdras atradnēm un

tajās esošo resursu izmaiņām. 3. tabulā ietverta apkopota

informācija par kūdras resursu krājumiem atradnēs, kurās 2018.

gadā notika ieguve. Saskaņā ar LVĢMC sagatavoto derīgo izrakteņu

krājumu bilanci par 2018. gadu, 87 kūdras ieguves vietās kopā

iegūti 1483,4 tūkstoši tonnu kūdras. Saskaņā ar Valsts vides

dienesta rīcībā esošo informāciju 128 spēkā esošo licenču laukumu

platība kūdras ieguvei uz 2020. gada 1. janvāri ir 25,731 tūkst.

ha.

3.tabula

Izvilkums no derīgo izrakteņu

krājumu bilances par 2018. gadu 13

Derīgais

izraktenis

Mērvienība

Krājumu

kategorija

Krājumi 2019.g.

1. janvārī

Atradņu

skaits

Kūdra

tūkst. t ar mitrumu 40%

A

120046,68

87

tūkst. t ar mitrumu 40%

N

25652,23

Vērtējot kūdras resursus Latvijas plānošanas reģionos,

lielākais kūdras atradņu īpatsvars atrodas Latgales plānošanas

reģionā - 31% no kopējā resursu apjoma. Vidzemes plānošanas

reģionā atrodas 25 %, 17 % ietilpst Rīgas plānošanas reģionā, bet

Kurzemes un Zemgales plānošanas reģionos koncentrēti attiecīgi 13

% un 14 % kūdras atradņu. Kūdras resursu procentuālais sadalījums

pa Latvijas plānošanas reģioniem parādīts 4. attēlā. Savukārt

kūdras atradņu telpiskais novietojums parādīts 5. attēlā.

4. att. Latvijas kūdras resursu %

sadalījums pa Latvijas plānošanas reģioniem14

5. att. Latvijas kūdras resursu

telpiskais izvietojums Latvijas plānošanas reģionos

3.1. Kūdras

ieguves licences laukumi un kūdras ieguves vietas

Saskaņā ar Valsts vides dienesta rīcībā esošo informāciju 128

spēkā esošo licenču laukumu platība kūdras ieguvei uz 2020. gada

1. janvāri ir 25,731 tūkst. Saskaņā ar LVĢMC datiem, 2018. gadā

bija 87 kūdras ieguves vietas (atradnes), kuru telpiskais

izvietojums parādīts 6. attēlā. Aktuālā informācija par derīgo

izrakteņu, tajā skaitā kūdras, licences laukumiem pieejama LVĢMC

tīmekļvietnē www.lvgmc.lv, kur skatāma interaktīvā karte ar

derīgo izrakteņu krājumu bilancēs ietverto atradņu punktveida

datiem15.

6. att. Kūdras ieguves vietas

Latvijā 2018. gadā

Licenču laukumu sadalījums pēc zemes īpašuma tiesībām: 55 % no

teritorijām, kurās notiek kūdras ieguve, atrodas valsts īpašumā,

16 % pašvaldību īpašumā, 15 % juridisko personu īpašumā, 5 %

fizisko personu īpašumā, bet 9 % gadījumā licences laukums

ietilpst vairāku nekustamo īpašumu robežās un īpašuma tiesības uz

šiem nekustamajiem īpašumiem pieder dažāda tipa īpašniekiem (7.

attēls).

7. att. Kūdras ieguves licenču %

sadalījums atbilstoši īpašuma tiesību statusam16

*Dažādi - licences laukums

ietilpst vairāku nekustamo īpašumu robežās un īpašuma tiesības

uz šiem nekustamajiem īpašumiem pieder dažāda tipa

īpašniekiem.

Pēc zemes lietošanas veidiem17 licencētās platības

tiek sadalītas šādi: 67,62 % pārējās zemes, 19,16 % meža zemes,

11,31 % purvs, 0,06 % ūdeņi, 1,22 % lauksaimnieciskā darbība un

0,62 % infrastruktūras objekti (8. attēls).

8. att. Kūdras ieguves licenču

laukumu % sadalījums atbilstoši zemes lietojuma

veidiem18

Izvērtējot kūdras ieguves vietas (licenču laukumus) pēc zemes

lietošanas veidiem, jāsecina, ka zemes platībās, uz kurām

izsniegta licence, ne vienmēr tiek realizēta ar derīgo izrakteņu

ieguvi saistīta darbība vai attiecīgās licences turētājs, pēc

kūdras ieguves teritorijas ierīkošanas, nav veicis nepieciešamās

darbības zemes lietojuma veida maiņai normatīvajos aktos

noteiktajā kārtībā. Tas ietekmē korektu pieņēmumu un secinājumu

izdarīšanu saistībā ar SEG emisiju uzskaiti no kūdras nozares

saimnieciskajā darbībā iesaistīto platību kopapjoma.

Saskaņā ar LKA apkopotajiem datiem uz 2020. gada 1. janvāri

licencētās platības plānošanas reģionos bija sekojošas

(procentuālais sadalījums norādīts 9. attēlā):

Latgales plānošanas reģionā ir vismazākās licencētās platības

starp Latvijas plānošanas reģioniem - 4 325 ha. Latgales

plānošanas reģionā ir 15 licencēti purvi, kuros atrodas 16

licences laukumi. Savu saimniecisko darbību veic 13 kūdras

nozares uzņēmumi. Šie purvi atrodas deviņos novados: Balvu,

Ciblas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Līvānu, Ludzas, Riebiņu

un Viļānu;

Vidzemes plānošanas reģionā licencētās platības aizņem 5 277

ha. Šīs licencētās platības atrodas 21 purvā 23 licences laukumos

un tajos savu saimniecisko darbību veic 15 uzņēmumi. Šie purvi

atrodas 13 novados: Alūksnes, Apes, Burtnieku, Ērgļu, Gulbenes,

Kocēnu, Lubānas, Madonas, Pārgaujas, Rūjienas, Strenču, Valkas,

Vecpiebalgas;

Rīgas plānošanas reģionā licencētās kūdras ieguves platības

aizņem 5 103 ha. Rīgas plānošanas reģionā kūdru iegūst 26 purvos,

39 licences laukumos, tajos savu saimniecisko darbību veic 26

uzņēmumi. Šie purvi atrodas 20 novados: Alojas, Babītes, Bauskas,

Inčukalna, Jaunpils, Kandavas, Ķekavas, Lielvārdes, Limbažu,

Mālpils, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salacgrīvas, Salaspils,

Sējas, Siguldas, Tukuma, Vecumnieku;

Zemgales plānošanas reģionā licencētās platības aizņem 5 709

ha, kūdru iegūst 16 purvos 22 licences laukumos, kuros

saimniecisko darbību veic 12 uzņēmumi. Šie purvi atrodas 12

novados: Aizkraukles, Aknīstes, Bauskas, Iecavas, Jaunjelgavas,

Jelgavas, Jēkabpils, Kokneses, Krustpils, Salas, Vecumnieku un

Viesītes;

Kurzemes plānošanas reģionā licencētās kūdras ieguves platības

aizņem 5 252 ha. Šajā reģionā kūdru iegūst 23 purvos 29 licences

laukumos, kuros savu saimniecisko darbību veic 15 uzņēmumi. Šie

purvi atrodas 12 novados: Aizputes, Brocēnu, Dundagas, Grobiņas,

Kuldīgas, Pāvilostas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes,

Ventspils.

Trīs gadījumos licences laukumi ietilpst divos plānošanas

reģionos. Šajos gadījumos licences laukums pieskaitīts tam

plānošanas reģionam, kurā atrodas licences laukuma lielākā

daļa.

9.att. Licencētās kūdras ieguves

platības plānošanas reģionos uz 2020. gada 1. janvāri,

ha19

10. att. Licencētās kūdras ieguves

platību sadalījums % plānošanas reģionos uz 2020. gada 1.

janvāri20