4. pants

Kūdras

raksturojums21, 22

4.1 Kas ir

kūdra

Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 21. augusta noteikumos

Nr. 570 "Derīgo izrakteņu ieguves kārtība" 1. pielikuma

8. punktam kūdra ir definēta kā "organogēns nogulumiezis,

kura sausne satur ne vairāk par 50 % minerālvielu un kas ir

veidojies, paaugstināta mitruma un skābekļa nepietiekamības

apstākļos sadaloties augu biomasai".

Kūdra ir organogēns nogulumiezis, kas uzkrājas purvos un

sastāv no purvu augu atliekām dažādās sadalīšanās pakāpēs.

Dabiskās kūdras krāsa ir brūna līdz melna, tā ir poraina, ar

vizuāli atšķiramām augu atliekām un viegli sadalās gabalos.

Bioķīmisku procesu iespaidā augu atliekas pārveidojas par tumšu,

amorfu organisko vielu - humusu. Humusa saturs raksturo kūdras

sadalīšanās pakāpi, ko nosaka mikroskopiski. Sadalīšanās pakāpe

atkarīga no mitruma un gaisa pieplūdes apstākļiem.

Vidējais kūdras biezums Latvijā ir 1,5-3 m, bet maksimālais -

17,9 m (Mežmaļu - Bajāru purvā pie Baldones). Kūdras resursu

veidošanās un uzkrāšanās joprojām turpinās, vidēji kūdras biezums

palielinās no viena līdz četriem milimetriem gadā. Kūdras

daudzums, kas uzkrājas purvā, nav konkrēti izmērāms, jo tas ir

atkarīgs no kūdru veidojošo augu ikgadējā pieauguma un to

sadalīšanās apstākļiem, atkarībā no ārējās ietekmes un

laikapstākļiem, tāpēc katru gadu kūdras pieaugums var atšķirties.

Lielāks kūdras daudzuma pieaugums parasti ir novērojams augstajos

purvos.

4.2 Kūdras

īpašības

Kūdra ir organogēns eluviāls nogulumiezis, kas gaissausā

stāvoklī satur vairāk nekā 50 % organisko vielu, nereti to ietver

humītu grupā kā degošu derīgo izrakteni (kaustobiolīts). Kūdru

veido vairāk vai mazāk sadalījušos atmirušo purva augu atliekas,

kuras veidojušās no kādreizējās purva augu segas. Atmirušās augu

atliekas, no gada uz gadu zem virsējās, vēl dzīvās augu segas

krājoties, veido attiecīgus kūdras slāņus, kuru īpašības ir

atkarīgas no kūdras veidotājaugiem.

Kūdras īpašības iedala tehniskajās un fizikālajās, ķīmiskajās

un fizikāli ķīmiskajās. Galvenie faktori, kas nosaka kūdras

ķīmisko sastāvu, tās fizikālās un tehniskās īpašības, ir

veidošanās apstākļi un augu sastāvs. Tehniskās īpašības ir

botāniskais sastāvs, sadalīšanās pakāpe, pelnainība, mitrums,

sadegšanas siltums, skābums, bet fizikālās īpašības ir blīvums,

mehāniskā izturība, mitrumietilpība un ūdens uzsūcamība, frakciju

sastāvs, struktūra un porainība, dispersitāte, birstamība, rukums

u.c. Ķīmiskās īpašības raksturo ķīmiskais sastāvs, elementsastāvs

u.c., bet fizikāli ķīmiskās īpašības raksturo kūdras

siltumvadītspēja, elektrovadītspēja, katjonu sastāvs u. c.

Atkarībā no purva tipa (augstais, zemais vai pārejas),

atšķiras arī kūdras īpašības. Kopumā kūdrai raksturīgs mitrums

75-95 %, tā satur līdz 20 % minerālvielu (pelnu) un organiskos

komponentus, kuri sastāv no oglekļa, ūdeņraža, slāpekļa,

skābekļa, sēra un bituma. Kūdra satur viegli hidrolizējamu vielu

(hemicelulozi, humīnskābes, fulvoskābes) un nehidrolizējamus

komponentus (celulozi, lignīnu). Dabiskas kūdras blīvums ir

1400-1600 kg/m3, raksturīga liela porainība (līdz

70-80 %), augsta mitrumietilpība un spēja uzsūkt gāzes. Kūdras

sadedzes siltums ir 11,3-14,6 MJ/kg (2700-3500 kcal/kg)

(salīdzinājumam sausai malkai - 3000 kcal/kg). Pēc sadalīšanās

pakāpes izšķir:

- maz sadalījušos kūdru (< 20 %),

- vidēji sadalījušos kūdru (20 - 35 %),

- labi sadalījušos kūdru (> 35 %).

Parasti kūdras. augšējais slānis lielākajā skaitā atradņu ir

ar vāju sadalīšanās pakāpi, kam piemīt vērtīgas īpašības, līdz ar

to tas ir populārākais dārzkopības materiāls. Tikmēr kūdras

apakšējais slānis satur kūdru ar lielāku sadalīšanās pakāpi, kam

ir lielāka enerģētiskā vērtība.

Kūdras mitrums ir saistīts ar kūdras ūdens absorbcijas

kapacitāti un ūdens atdevi. Savukārt kūdras īpatnējais blīvums ir

cieši saistīts ar augu daļiņām kā arī kūdras mineralizāciju.

Kūdras dabiskais blīvums ir atkarīgs no kūdras pelnainības,

sadalīšanās pakāpes un augu daļiņām, kuras veido konkrētas

iegulas sastāvu. Savukārt kūdras ķīmiskās īpašības sevī iekļauj

elementsastāvu, organisko vielu un pelnus. Kūdras pieci bāzes

pamatelementi ir ogleklis, ūdeņradis, skābeklis, slāpeklis un

sērs. Šo elementu proporcijas kūdrā ierindo šo derīgo izrakteni

starp koksni un oglēm. C, H, N, S saturs ļoti vāji humificētā

kūdrā (baltā kūdra) ir tuvs saturam koksnē, savukārt saturs ļoti

intensīvi sadalītā kūdrā (melnā kūdra) ir tuvs C, H, N, S saturam

lignīnā.

Kūdras organiskā komponente nodalāma četrās izteiktās

grupās:

1) bitumi;

2) celuloze (u.c. ūdenī šķīstošie savienojumi);

3) humīnskābes un fulvoskābes;

4) lignīns, kutīns, suberīns (u.c. ūdenī nešķīstošie

savienojumi).

Raksturojot kūdras pelnu elementsastāvu var secināt ka līdz

pat 90 % sastāva veido Si, Al, Fe, Ca, Mg, Na un P. Raksturojot

kūdras īpašības, kā pašas svarīgākās var nodalīt fizikālo un

ķīmisko īpašību kombināciju - fizikālķīmiskās īpašības. Piemēram,

daļiņu izmēra dispersija, kam ir būtiska loma raksturojot kūdras

struktūru vai kūdras skābums, kas ir nozīmīgs indikators kūdras

izcelsmes izpētē un tās izmantošanas jomās.

4.3 Kūdras

izmantošana un produkti

Tā kā kūdrai piemīt unikālas fizikālās un ķīmiskās īpašības,

to var plaši pielietot un izmantot kā izejvielu dažādu produktu

radīšanai un kā resursu dažādu nozaru attīstībai. Tālāk apskatīti

galvenie kūdras un no tās iegūstamo produktu pielietošanas

veidi.

4.3.1

Dārzkopībā

Kūdra tiek plaši izmantota profesionālajā un neprofesionālajā

dārzkopībā. 95 % no Latvijā iegūtās kūdras tiek izmantota

dārzkopībai. Latvijā attīstās kūdras pārstrāde, un 2019. gadā 45

% no iegūtās kūdras tika pārstrādāti substrātos, savukārt 34 % no

iegūtās kūdras tiek frakcionēti un fasēti izmantošanai

dārzkopības vajadzībām. Kūdra ir dabīgs substrāts, kuru dārzeņu,

puķu, dekoratīvo koku krūmu un skujkoku audzēšanai profesionāli

izmanto jau vairāk nekā 50 gadus. Šo gadu laikā ir radīta vesela

virkne kūdras produktu. Tos izmanto kā siltumnīcu kultūru

audzēšanai, tā arī atklātā lauka apstākļos. Kūdras produkciju

ļoti plaši lieto apstādījumu ierīkošanā un mežkopībā. Kūdras

substrāti ir izmantojami audzēšanai vairākkārtīgi un pēc

izmantošanas tos iestrādā augsnē, tādejādi to ielabojot. Daudzi

alternatīvie substrāti pēc to izmantošanas nonāk atkritumos. 70 %

no profesionālajā dārzkopībā izmantojamiem substrātiem ir kūdras

substrāti (Wagening universitātes pētījums, 2018).

Katram augam ir savi raksturīgi augšanas apstākļi, noteikta

barības vide, mitruma režīms, augsnes skābums un citi apstākļi,

kurā tas vislabāk aug un attīstās. Augu augšanas un attīstības

procesā ir jāpanāk ne tikai augu sakņu sistēmas apgāde ar barības

elementiem, ūdeni, bet arī jānodrošina to apgāde ar skābekli.

Tieši šīs labvēlīgās augu jeb augu grupu raksturīgo augšanas

apstākļu radīšanai tiek izgatavoti un tālāk audzētājiem piegādāti

dažāda veida Latvijā pagatavotie kūdras substrāti. Kūdras

substrātu sagatavošanai tiek izmantota galvenokārt dažāda veida

frēzkūdra un grieztā kūdra. Atkarībā no paredzamā pielietojuma tā

tiek miksēta noteiktās proporcijās, pirms tam veicot tās

pirmapstrādi. Kūdra tiek attīrīta no koksnes piemaisījumiem,

sijāta un samalta speciālās dzirnavās, tādējādi iegūstot dažāda

veida kūdras frakcijas. Kūdras frakciju miksēšanas procesā

papildus tiek pievienotas dažādas cita veida komponentes, kuru

klātbūtne attiecīgajā substrāta maisījumā veido labvēlīgo

augšanas apstākļu kopumu un uzlabo kūdras fizikālās īpašības.

Piemēram, substrāta maisījumam pievieno:

− kaļķakmens miltus vai dolomīta miltus, kas samazina kūdras

skābumu;

− dažāda veida un koncentrācijas mēslošanas līdzekļus;

− vielas, kuras veicina atkārtotu kūdras samitrināšanos;

− māla piedevas, kuras uzlabo ūdens kapacitāti substrātā,

optimizē barības elementu apgādi, paaugstina katjonu apmaiņas

kapacitāti, palielina substrāta buferspēju, saista brīvās

humīnskābes un veido māla-humusa kompleksu;

− perlītu (unikāls vulkāniskais minerāls, kas karstuma ietekmē

palielināts 4-20 reizes), kas uzlabo stādāmās vides aerāciju,

veicina ūdens aizturēšanu un uzlabo drenāžu. Augsni samaisot ar

perlītu tiek iegūta vislabākā vide augiem, kam nepieciešams

gaisīgs substrāts sakņu augšanai (piemēram, rozēm, gerberām

u.c.).

Tieši optimālāko un labvēlīgāko augšanas apstākļu radīšana

attiecīgajiem kultūraugiem ir visu dārzeņu, puķu, dekoratīvo koku

krūmu un skujkoku audzētāju mērķis gan profesionālā audzēšanas

jomā, gan arī hobija līmenī.

Piemēram, 1 m3 kūdras var izaudzēt 6 000 koku stādu

ar kuriem iespējams apstādīt 3 ha zemes vai izaudzēt 7 000

dārzeņu stādu no kuriem vidēji iegūst 15,9 t gurķu vai 32,2 t

tomātu. Kūdrai ir liela loma pārtikas audzēšanā un apzaļumošanā

visā pasaulē.

Latvijā dārzkopībai gada laikā patērē ap 70-80 000 t

kūdras23.

4.3.2

Lauksaimniecībā

Mēslošanai un ielabošanai. Latvijā ir daudz erodēto

augšņu, kuru auglību iespējams paaugstināt, ielabojot to ar kūdru

un tādējādi palielinot tajās organisko vielu saturu. Mēslošanas

un ielabošanas vajadzībām var tikt izmantota arī zemā tipa kūdra,

kas bez organiskajām vielām satur samērā daudz slāpekļa, fosfora

un kālija savienojumu.

Lopkopībai (tai skaitā pakaišu kūdra). Pateicoties

kūdras īpašībām (augstā mitruma uzsūkšanas spēja, gāzu

absorbcija, zema siltumvadāmība, kā arī to, ka tā darbojas kā

antiseptiķis), lopkopības saimniecībās iespējams nodrošināt labu

mikrobioloģisko vidi. Pēc tās izmantošanas kūtīs, veidojas

kūtsmēslu-kūdras komposts, kas ir labākais augšņu mēslošanas

līdzeklis, kurš vienlaikus kalpo kā augsnes ielabotājs, gan

organiskās vielas paaugstinātājs augsnē.

Ieziemošanai, siltināšanai - kūdru izmanto sala

neizturīgu augu ieziemošanai.

4.3.3

Enerģētikā

Kūdras izmantošana māju apkurei ir izplatīta, piemēram, Īrijā

un Skotijā, jo šajās teritorijās, kuras ir klinšainas, mežu

blīvums nav pietiekams, lai ar to spētu nodrošināt visas

mājsaimniecības apkures vajadzībām, bet kūdras krājumi ir

pietiekami, tāpēc viensētās to lieto krāšņu kurināšanai. Igaunijā

un Somija kūdru izmanto centralizētajai siltumapgādei.

Kūdra, līdzīgi kā enerģētiskā koksne, ir augu izcelsmes

cietais kurināmais. Abu šo kurināmo sastāvs ir līdzīgs. Līdzīgas

ir šo kurināmo citas īpašības - sadegšanas siltums, mitrums,

īpatnējais svars un sadedzināšanas tehnoloģijas. Kūdras

līdzsadedzināšana 30 % apjomā koksnei ir tehnoloģiski iespējama

praktiski bez esošo katlagregātu speciālas pielāgošanas. Kūdras

piejaukums šķeldai līdz 30 % labvēlīgi ietekmē sadedzināšanas

iekārtu īpašības, jo kūdras sastāvā esošie sēra un alumīnija

silikāti palīdz attīrīt iekārtas. Par vienu no pilnvērtīgākajiem

informācijas avotiem, kurā raksturotas prasības kurināmajai

kūdrai var uzskatīt 1997. gada Phare Enerģētikas līguma ietvaros

realizēto pētījumu par kūdras ieguvi un izmantošanu enerģētikā.

Kūdras izmantošanas enerģētikā ietekme uz gaisa kvalitāti

aprakstīta 11. nodaļā.

Kūdras izmantošanai Latvijā enerģētikas jomā ir senas

tradīcijas. Tās aizsākumi ir meklējami 17. gs. otrajā pusē. Arī

turpmākajā laika periodā, kas ilgst pat līdz pagājušā gadsimta

30. gadu otrajai pusei, kūdras ieguve lielākoties saistījās ar

kurināmās kūdras ieguvi. Tikai pagājušā gadsimta 30. gadu otrajā

pusē paralēli kurināmās kūdras ieguvei attīstījās arī kūdras

izmantošana citiem izmantošanas veidiem. Ievērojamās deviņdesmito

gadu sākuma izmaiņas un pastāvīgā ekonomikas lejupslīde

samazināja kurināmās kūdras izmantošanas apjomus. No 2003. gada

tika pārtraukta kurināmās kūdras izmantošana Rīgas TEC-1, kas

bija galvenais enerģētiskās kūdras izmantošanas avots. Kūdras

izmantošana enerģētikā pēc 2003. gada ir strauji sarukusi.

2019. gadā enerģētikas vajadzībām tika izmantoti tikai 0,5 %

no visa valstī iegūtā kūdras apjoma24. No pašlaik

izdoto licenču laukumu platības, 4000 ha būtu piemēroti kurināmās

kūdras ieguvei. Ja no šīm platībām tiktu iegūts arī dziļākais

slānis - enerģētiskā (tumšā) kūdra, tad varētu iegūt aptuveni 700

000 tonnu kurināmās kūdras gadā, no kā attiecīgi tiktu iegūta

enerģija līdz 2,1 milj. MWh, kas varētu aizstāt līdzvērtīgu

apjomu dabasgāzes 99 855 000 euro vērtībā.

Kā secināts pētījumā "Kūdras potenciāls Latvijā -

ekonomikā, enerģētikā, vides un reģionālajā attīstībā",

piejaucot katlumājās sadedzināmai šķeldai kurināmo kūdru 30 %

apjomā, tā ļauj par 12 līdz 15 % samazināt energoresursa

komponentes cenu siltumenerģijā. Tomēr šajā gadījumā būtu

jāizvērtē arī atbilstība normatīvajiem aktiem attiecībā uz gaisa

piesārņojumu.

Nelielu apdzīvoto vietu siltumapgādes drošībai kūdrai var būt

izšķiroša nozīme. To pierādīja 2017. gada meteoroloģiskie

apstākļi (lielais nokrišņu daudzums), kad šķelda nebija pieejama

vai bija slapja, ar zemu siltumatdevi. Kūdra, pateicoties ieguves

un uzglabāšanas tehnoloģijai, bija pieejama un tās pievienošana

šķeldai kritiskā situācijā dažās pašvaldībās ļāva nodrošināt

siltumapgādi. Kā norādīts Enerģētikas pamatnostādņu sadaļā

"Energoapgādes drošuma paaugstināšana", ES ETS Latvijas

operatori, kuri izmantotu kūdru, to jauktu kopā ar biomasu.

Bezmaksas emisijas kvotas šiem operatoriem piešķir par saražoto

siltumenerģiju (biomasa un kūdra), savukārt emisijas tiek

rēķinātas tikai no kūdras. No vienas puses enerģētiskās jeb

kurināmās kūdras izmantošana apkurei ļautu mazināt Latvijas

atkarību no fosilo energoresursu importa, mazinātu gāzes

monopolu, samazinātu energoresursu izmaksas, palielinātu

kokmateriālu eksporta iespējas, kā arī radītu pamatu jaunām

darbavietām, taču no otras puses tas radītu negatīvu ietekmi uz

Latvijas SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu.

Enerģijas cenām augot, ir būtiski izvēlēties lētākos resursus.

Kūdra ir potenciāli lēts resurss, tomēr augstas izmaksas sastāda

transportēšana, tādēļ ekonomiski visizdevīgāk izmantot kūdras

resursus kurināšanai būtu tuvu kūdras ieguves vietām, piemēram,

vietējās pašvaldībās. Vērtējot kūdras kā energoresursa

izmantošanu citviet pasaulē ir redzams, ka atsevišķas valstis vēl

izmanto kūdru kā vietējo energoresursu, piemēram, Zviedrijā

elektroenerģija, kas iegūta koģenerācijas stacijās no kūdras,

iegūst "zaļo sertifikātu", kas ir notificēts EK. 2010.

gadā Zviedrijas parlaments noteica jaunus Zaļās elektrības

sertifikācijas sistēmas mērķus un pagarināja sistēmas darbības

periodu līdz 2035. gadam.

Pieņemot lēmumus par kūdras izmantošanu kā kurināmo, ir

svarīgi, ka nepasliktinās vides kvalitāte. Tāpat ir būtiski, lai

kūdras izmantošana enerģētikas sektorā neapdraud SEG emisiju

samazināšanas mērķu sasniegšanu.

4.3.4 Citi

izmantošanas veidi

Tekstilrūpniecībā - kūdras šķiedru iegūst no

sadalītajām spilvju atliekām, kas sadalījušās gadu gaitā. Šķiedru

satur spilvju kātiņi un lapu fragmenti. Spilves tiek izmantotas

arī veģetācijas periodā, ievācot to ziedus un izmantojot tos kā

mīksto pildījumu dīvāniem un spilveniem. Kūdras sastāvā esošās

humīnskābes spēj absorbēt sāļus un sviedrus, un to sastāvā ir

melanīns, kas aizsargā pret saules ultravioleto starojumu. Lai

veidotu apģērbus no kūdras šķiedras, ieteicams izmantot 50 %

kūdras šķiedras un 50 % vilnas.

Kūdras izmantošana pārtikas pārvadāšanai. Pasaulē kūdra

tikusi izmantota kā augļu un dārzeņu iepakojuma materiāls, lai

transportēšanas laikā tie saglabātos svaigi un nedeformēti.

Kūdras izmantošana ūdenssaimniecībā. Kūdra ir izmantojama

kā ūdens mīkstinātājs akvārijos, jo tā satur vielas, kas ir

nepieciešamas ūdens augu attīstībai un zivju produktīvajai

sistēmai, ar kūdru ir iespējams ierobežot aļģu un mikroorganismu

izplatību. Kūdru iespējams izmantot ūdens filtrācijā.

Kūdru celtniecībā var izmantot kā piemaisījumu dažādām

celtniecības saistvielām, kā rezultātā veidojas pavisam cits

materiāls. Ja kūdru sajauc kopā ar darvu un ģipsi, veidojas

izolācijas materiāls. Vēsturiski kūdra ir tikusi izmantota

celtniecībā - 17. un 18. gadsimtā.

Īrijā izmantoja žāvētus kūdras blokus, lai būvētu mājas.

Latvijā kūdru izmanto siltumizolācijas materiālu ražošanā (kūdras

- koksnes siltumplāksnes u.c.).

Kā viens no veiksmīgākajiem un interesantākajiem Latvijā

iegūtās kūdras izmantošanas veidiem ir atzīmējams tās

pielietojums dekoratīvajā mākslā, kad kūdra kā sastāvdaļa tiek

izmantota dekoratīvajā telpu apdarē, no kūdras tiek

gatavoti dažādi dizaina priekšmeti un pat mēbeles.

Kūdras izmantošana lopkopībā. Vēsturiski kūdras

pelnus izmantoja par piedevu mājlopu barībai, jo uzskatīja, ka to

pievienošana barībai pagarina gremošanas procesu un dzīvnieki no

pārtikas uzņem vairāk barības vielu. Kūdru kā piedevu lopbarībai

izmanto arī pašlaik, tā spēj ārstēt zarnu slimības un stimulē

sivēnu augšanu. Kūdras preparāti spēj uzlabot dzīvnieku

imūnsistēmu un veikt organisma detoksikāciju, jo kūdrā ir augsts

humusvielu saturs.

Kūdras (dziedniecības dūņu) preparāti ārstniecībā tiek

izmantoti šādās jomās:

- balneoloģijā (kūdras kompreses, ārstnieciskās vannas, kūdras

maskas);

- fizioterapijā (muguras sāpju, artrīta, ortopēdiskās

saslimšanas un neiroloģisko traucējumu ārstēšanai, pateicoties

kūdras zemajai siltumvadītspējai un augstajai siltuma

saglabāšanas spējai);

- reimatoloģijā un sporta medicīnā (kūdras paketes tiek

izmantotas uz dažādām ķermeņa daļām, lai tās pārkarsētu, tādējādi

paaugstinot asins cirkulāciju un veicinot vielmaiņas

atkritumvielu iznīcināšanu.

Kūdra kā filtrācijas materiāls un biosorbents. Kūdrai

piemītošās fizikālās un ķīmiskās īpašības (liela īpatnējā virsma,

attīstīta porainība, jonu apmaiņas spēja) ļauj no kūdras

izgatavot dažādus sorbentus, kas spēj filtrēt pat mikrobus un

dažādas ķīmiskās vielas. To var izmantot dažāda veida ūdens un

gruntsūdeņu piesārņojuma attīrīšanai no fosfora un slāpekļa

savienojumiem un no dažādām organiskajām vielām. Kūdru izmanto,

lai filtrētu dažādas gāzes un šķidrumus. Kūdras šķiedru pasaulē

izmanto biofiltrācijas sistēmās. No kūdras ir iespējams izgatavot

plaši pielietojamu produktu - aktivēto ogli, kuru izmanto

sekojošās nozarēs:

- pārtikas rūpniecībā lai attīrītu sulas, sīrupus, melasi,

glicerīnu, augu eļļas, alkoholiskos dzērienus.;

- ķīmiskajā rūpniecībā, lai attīrītu glicerīnus, antifrīzus,

atšķaidītājus, gāzes, gāzu izmešus;

- ūdens attīrīšanā, lai izpildītu ūdens attīrīšanas

prasības;

- gaisa, gāzu un gāzu maisījumu attīrīšanā, respiratoriem,

gāzmaskām;

- farmācijas rūpniecībā, lai attīrītu farmaceitiskos līdzekļus

un zāles, pārtikas piedevas, augstas tīrības ķīmiskos

reaktīvus;

- gumijas riepu ražošanā.

Kūdras ķīmiskā pārstrāde. Ir dažādas ķīmiskās metodes

kūdras apstrādei, lai realizētu tās tālāku izmantošanu:

- Ekstrakcija - metode, ar kuras palīdzību iegūst kūdras

vasku, ko var plaši izmantot rūpniecībā, medicīnā un citur;

- Pirolīze - metode, kuras rezultātā tiek sadalītas kūdras

organiskās vielas koksā, šķidrajā kurināmajā un deggāzē.

Pirolīzes procesa rezultātā tiek iegūti šādi produkti: naftas

sorbenti, aktīvās ogles, darva;

- Hidrolīze ir metode, kuras rezultātā no kūdras iegūt

produktus ar bioloģisku aktivitāti.