5. pants

Kūdras ieguves un

izmantošanas nozīme Latvijas

tautsaimniecībā25,26

5.1 Kūdras

ieguves vēsture Latvijā

Par kūdras ieguves pirmsākumiem Latvijā tiek uzskatītas 17.

gs. beigas un 18. gs. sākums, kad Hercogs Jēkabs ar rīkojumu ir

uzdevis pievienot kūdru kā papildu kurināmo malkai. Šajā laikā

Kurzemē ieguva kūdru kurināšanai un māju jumtu segšanai.18. gs.

Kurzemē kūdras ieguve kļuva arvien populārāka un 18. gs. vidū to

sāka iegūt arī Vidzemē. Galvenais iemesls kūdras ieguves

paplašināšanai bija sarūkošās mežu platības un malkas

trūkums.

Līdz 19. gs. vidum Latvijā kūdras ieguves metode bija tikai

roku darbs - kūdras griešana ar parastām lāpstām nenosusinātos

purvos. Viena cilvēka darba apjoms vidēji dienā bija 2,5 tūkst.

kūdras ķieģelīšu izgriešana. Pirms Pirmā pasaules kara gan

kurināmās, gan pakaišu kūdras ieguve Latvijā notika 324 purvos,

no tiem 48 purvos ieguva kurināmo kūdru ar mašīnu palīdzību.

1912. gadā Rīgā tika nodibināta Baltijas Hidrotehniskā nodaļa ar

purvu pētīšanas laboratoriju, kuras vadītājs bija Pēteris

Nomals.

Pirmā pasaules kara laikā kūdras ieguves apjomi ievērojami

samazinājās, jo bija atļauts malku cirst bez ierobežojumiem.

Vienlaikus nepieciešamība pēc kūdras samazinājās arī mājlopu

skaita sarukuma dēļ, jo attiecīgi samazinājās nepieciešamība pēc

kūdras pakaišiem.

Par bezdarba apkarošanai atvēlētajiem līdzekļiem Tautas

labklājības ministrija uzbūvēja trīs pakaišu kūdras fabrikas.

Pirmā bija 1933. gadā Ploču purvā pie Liepājas, otrā - 1934. gadā

Salaspils purvā pie Rīgas un trešā - 1934. gadā Pētermuižas purvā

pie Līvāniem Šajos gados Latvijā tika veicināta kūdras

izmantošana un purvu un kūdras intensīva pētīšana. Diemžēl

Padomju okupācija 1940. gadā un Otrais pasaules karš nobremzēja

Latvijas kūdras rūpniecības attīstību.

Taču pilnvērtīga frēzkūdras ieguve Latvijā tika uzsākta no

pagājušā gadsimta 40. gadu otrās puses (1947. gads), kad notiek

kūdras ieguves procesu mehanizācija, un tā rezultātā tika arī

veicināta kūdras izmantošana lauksaimniecībā. Līdztekus kūdras

izmantošanai lauksaimniecībā pakaišu un mēslošanas vajadzībām,

50. gadu otrajā pusē tika uzsākta kūdras izmantošana enerģētikā,

kas ir pirmsākumi intensīvai jaunu frēzkūdras ieguves platību

apgūšanai.

1954. gadā Latvijā sāka ražot kūdras izolācijas plātnes, un

sāka palielināties kūdras izmantošana lauksaimniecībā, pakaišiem

un augsnes auglības uzlabošanai. Līdz 1964. gadam Līvānu kūdras

fabrikā ražoja kūdras izolācijas plātnes un segmentus cauruļu

izolācijai. Latvijas inženieri ir devuši savu ieguldījumu arī

kūdras ieguves tehnoloģiskajā attīstībā. 1968. gadā Latvijas

inženieri izstrādāja pneimatiskās bunkurmašīnas modeli - PPF-5,

kas paredzēta pakaišu frēzkūdras ieguvei. Latvijā izgatavoja ap

800 tādu mašīnu, no kurām 50 tika eksportētas uz Somiju, un tur

tika atzītas par piemērotām frēzkūdras iegūšanai. 1975. gadā

Latvijā sāka darboties kūdras presēšanas un pakošanas cehs, kurā

maz sadalījušos sūnu kūdru iepakoja polietilēna maisos. Šī

sapakotā produkcija tika paredzēta eksportam uz Rietumeiropu.

1983. gadā Latvijā uzsāka kūdras substrāta ražošanu un nedaudz

vēlāk uzsāka kūdras ķīmisko pārstrādi. 1985. gadā no Latvijas

eksportēja 52 tūkst. t kūdras. "Zilākalnā" uzbūvēja

eksperimentālu cehu melases ražošanai no kūdras.

Lai kūdras ieguves uzņēmumi varētu sekmīgi veikt savu darbību

un attīstīties, bija nepieciešami kvalificēti darbinieki kūdras

sektorā. Pirmie speciālisti tika sagatavoti 50. gados Latvijas

Valsts Universitātē, kas tagad ir Latvijas Universitāte, bet pēc

tam, līdz 1969. gadam, kūdras speciālisti tika sagatavoti

Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, kas tagad ir Latvijas

Lauksaimniecības universitāte. Kopā tika aizvadīti 7 izlaidumi un

šajā laikā sagatavoti 49 inženieri kūdras jomā.

Pēc 1991. gada strauji samazinājās kūdras ieguve un pat bija

atradnes, kurās ieguve tika pārtraukta, jo likvidēja kolhozus un

sovhozus, kas tajā laikā bija galvenie kūdras patērētāji (tieši

pakaišu kūdras patērētāji). Kūdru turpināja iegūt enerģētikas

vajadzībām un dārzkopībai. Latvijā lielākie kūdras resursa apjomi

dedzināšanai izmantoti salīdzinoši īsu brīdi - laikā no 1960.

līdz 1990. gadam. Latvija bija pirmā valsts Eiropā, kura kūdras

ieguves nozari pārkārtoja no ieguves enerģētikas vajadzībām uz

ieguvi un pārstrādi dārzkopībai. Kopš 1993. gada valstī iegūtā

kūdra vairs netiek plaši izmantota iekšējā tirgū un no 2003. gada

vairāk kā 90 % no iegūtā resursa tiek eksportēti.

Šajā laikā kurināmās kūdras ieguves apjoms palielinājās, sāka

nostiprināties valsts enerģētiskā neatkarība, bet tas bija tikai

uz īsu brīdi, jo Rīgas TEC-1 kūdras patēriņš 1996. gadā sāka

samazināties, līdz 2003. gadā kūdras izmantošana kurināšanai tika

izbeigta. Nozare bija spiesta pilnībā pārorientēties uz

dārzkopības kūdras ieguvi, pārstrādi un tirdzniecību.

1996. gadā tika nodibināta Latvijas Kūdras ražotāju asociācija

(šobrīd LKA) ar mērķi veicināt kūdras ieguvi un izmantošanu.

5.2 Kūdras

ieguves nozare mūsdienās

Kūdras ieguves nozare netiek subsidēta, tai netiek piemēroti

nekādi nodokļu atvieglojumi. Nozare ir patstāvīga un tā darbojas

pēc tirgus principiem.

Kūdras ieguvei ir sezonāls raksturs - to iegūst tikai gada

siltajā sezonā. Kūdras ieguves apjoms gadā atkarīgs no nokrišņu

daudzuma un saulaino dienu skaita sezonā no maija līdz

septembrim. Ieguves apjomu svārstības atspoguļo labvēlīgos un

nelabvēlīgos gadus kūdras ieguvei. Kad ieguves apjoms ir lielāks,

tad attiecīgajā gadā ir bijis vairāk saulaino dienu pēc kārtas,

kas ir noteicošais faktors, lai varētu iegūt kūdru. To atspoguļo

kūdras ieguves apjomu svārstības pēdējo 10 gadu laikā (skat. 11.

attēlu). Raksturīgi, ka tekošajā ieguves sezonā tiek veidoti

kūdras uzkrājumi, kuri tiek realizēti nākamā gada laikā.

11. att. Kūdras ieguves apjomi

Latvijā no 2010.-201927. gadam

Latvijā kūdru iegūst galvenokārt dārzkopības vajadzībām,

pavisam nedaudz enerģētikai un citām vajadzībām (skatīt 12.

attēlu). Lielākoties kūdra tiek izmantota kā substrāts.

12. att. Kūdras ieguves apjomi un

izmantošanas veidi tūkst. t no 1990. līdz 2019.

gadam28

Baltijas valstu kūdra ir pieprasīta visā pasaulē, tajā audzē

dārzeņus, garšaugus, puķes, koku stādus, to izmanto

apzaļumošanai. Latvijā tiek ražoti šādi kūdras produkti:

• frēzkūdra un gabalkūdra;

• grieztā sūnu kūdra (nepārstrādāta un plucināta jeb

drupināta);

• frakcionēta un neitralizēta kūdra;

• kūdras maisījumi un substrāti dārzkopjiem amatieriem;

• profesionālie kūdras substrāti;

• kūdras granulas.

LKA aprēķinājusi kūdras nozares iespējamo apgrozījuma

pieauguma prognozi (13. attēls), saglabājoties pašreizējai

kopējai aktīvajai ieguves platībai 15 700 ha (nevis kopējai

licences laukuma platībai).

13. att. Kūdras nozares apgrozījuma

pieauguma prognoze

5.3 Kūdras

ieguves ietekme uz nodarbinātību

Kūdra tiek iegūta visos Latvijas reģionos un kūdras ieguves

uzņēmumi nodrošina ar darba vietām cilvēkus reģionos. Lielākā

kūdras ieguves uzņēmumu koncentrācija ir vērojama Rīgas reģionā

un Vidzemes ziemeļu daļā. Tā kā Latgalē ir liela purvu

koncentrācija, pastāv potenciāls paplašināt kūdras ieguves

apjomus un radīt darba vietas tieši Latgales reģiona purvos.

Kūdras ieguves nozarei raksturīgs liels sezonas strādnieku

īpatsvars, tas pamatojams ar roku darbu grieztās kūdras ieguvē.

Kūdras ieguvē strādājošiem netiek piemērots īpašs nodokļu režīms

sezonas strādniekiem.

Saskaņā ar VID datiem 2019. gadā bija 64 kūdras nozarē

strādājoši uzņēmumi. Kopumā 2018. gadā kūdras ieguvē un pārstrādē

bija nodarbināti 2010 darbinieki (CSP dati). Saskaņā ar LKA

sniegto informāciju vasaras sezonā darba vietu skaits pieaug līdz

2700.

Saskaņā ar Valsts vides dienesta sniegto informāciju 2019.

gadā spēkā bija 130 licences kūdras ieguvei, uzņēmumu skaits, kam

izsniegta licence - 64.

Tiek prognozēts, ka tuvāko gadu laikā strādājošo skaits

būtiski nepalielināsies kūdras ieguvē un pārstrādē, taču,

pieaugot kūdras produktu ar pievienoto vērtību ražošanas

īpatsvaram, varētu pieaugt strādājošo skaits pārstrādē un

saistīto pakalpojumu sniegšanā (loģistikā, iepirkumā, mārketingā

u.c.). Kūdras nozarē strādājošo prasmju paaugstināšanai liela

nozīme būs arī TPF.

Kūdras ieguvē nodarbināto skaits saistīts arī ar kūdras

ieguves tehnoloģiju - jo lielāks ir frēzkūdras īpatsvars, jo

mazāks nodarbināto skaits. Tā kā lielākā daļa kūdras ieguves

vietu ilgstoši ir izstrādē un jaunas platības klāt nāk skaitliski

maz un lēni, grieztās kūdras īpatsvars samazinās.

5.4 Kūdras un

kūdras produktu ārējā tirdzniecība

Kūdras ieguve sastāda lielāko daļu no ieguves nozares

ekonomikas. Kūdras un kūdras produktu eksportu lielā mērā ietekmē

ieguves apjomi, savukārt, kūdras ieguves apjomus attiecīgajā gadā

ietekmē ieguvei labvēlīgie laikapstākļi.

Latvijas kūdras eksportā, līdzīgi kā Latvijas kopējā eksportā,

galvenais eksporta tirgus ir Eiropas valstis. Pašlaik ļoti

strauji augošs ir arī Āzijas eksporta tirgus, un Ķīna ir trešā

lielākā kūdras eksporta valsts. Nozīmīgākie importa partneri

Latvijai arī ir Eiropas un Āzijas valstis.

5.4.1 Kūdras un

tās produktu eksports

Tā kā kūdras eksports sastāda galveno daļu no visas ieguves

rūpniecības eksporta, ir jāsaprot, cik liela ietekme tam ir

kopējā Latvijas eksportā.

14. attēlā ir redzams kūdras un tās produktu eksports tonnās

un euro no 2012. - 2019. gadam. 2012. gadā kūdras un tās

produktu eksporta apjoms bija 1,160 milj. tonnas jeb 104,6 milj.

euro. 2013. gada eksporta dati rāda to, ka kūdras un tās

produktu eksporta apjoms palielinājās līdz 1,235 milj. tonnām jeb

115,6 milj. euro, un tas veidoja aptuveni 90 % no visu

ieguves nozares produktu eksporta. 2014. gadā bija ievērojams

eksporta kāpums, tas palielinājās par 85000 tonnām un bija 1,320

milj. tonnas jeb 121,23 milj. euro, kas ir par 5,63 milj.

euro vairāk nekā 2013. gadā. 2015. gadā bija kūdras

eksporta apjoma samazinājums, salīdzinājumā ar 2014. gadu, tas

samazinājās par 43400 tonnām un bija 1,276 milj. tonnas, bet

naudas izteiksmē kūdras eksports 2015. gadā bija par 8,90 milj.

euro vairāk nekā 2014. gadā un tas bija 130,13 milj.

euro. 2016. gadā bija lielākais kūdras eksporta pieaugums

pētāmajā periodā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tas bija par

198731 tonnām vairāk nekā 2015. gadā un sasniedza 1,475 milj.

tonnas un par 16,52 milj. euro vairāk nekā 2015. gadā un

sasniedza 146,65 milj. euro. 2017. gadā kūdras un tās

produktu eksporta apjoms sasniedza jau 164,30 milj. euro,

tikmēr 2018. gadā - 175,85 milj. euro un 2019. gadā -

185,46 milj. euro.

14. att. Latvijas kūdras un kūdras

produktu eksports no 2013.-2019. gadam

CSP atsevišķi pieejama informācija par kūdras un tās produktu

eksportēto apjomu no Latvijas ostām29. Kā redzams 15.

attēlā, kopš 2011. gada kūdras eksporta apjoms no ostām ir

palielinājies par 167 tūkst.t un 2017. gadā bija 388,5

tūkst.t.

15. att. No Latvijas ostām

eksportētā kūdra un tās produkti 2011. - 2017. gadā

Laika periodā no 2012.-2019. gadam kūdras eksportam bija

tendence pieaugt. Kopā Latvijas kūdra un kūdras produkcija 2019.

gadā tika eksportēta uz 112 pasaules valstīm. Kūdras eksports

2019. gadā veidoja 1,44 % no kopējā Latvijas eksporta izteikta

euro. 16. attēlā ir apkopotas 10 pasaules valstis, uz

kurām visvairāk tika eksportēta kūdra 2019. gadā.

No Latvijas kūdra, galvenokārt, tiek eksportēta uz

Rietumeiropu. Pēc CSP datiem 2019. gadā pirmajā vietā pēc

eksportētās vērtības tiek ierindota Vācija ar 326 tūkst. tonnu

kūdras eksporta jeb 29 milj. euro (16. att.). Otrajā vietā

pēc eksportētā apjoma ir Itālija, uz to tika eksportētas 220

tūkst. tonnas jeb 22 milj. euro. Trešajā vietā ir Ķīna, uz

kuru tika eksportētas 121 tūkst. tonnas un vērtība bija 21 milj.

euro, tālāk seko Nīderlande ar 160 tūkst. tonnām un 12

milj. euro, tad pēc eksportētā apjoma seko Beļģija ar 133

tūkst. tonnu eksportu, kas naudas izteiksmē bija 9 milj.

euro, tad seko ASV - 30 tūkst. tonnu, 9 milj. euro,

Spānija - 64 tūkst. tonnu, 8 milj. euro, Polija - 71

tūkst. tonnu, 7 milj. euro, Lietuva - 75 tūkst. tonnu, 5

milj. euro un Dienvidkoreja - 35 tūkst. tonnu, 5 milj.

euro.

16. att. Top 10 kūdras un kūdras

produktu eksporta valstis 2019. gadā

No šiem datiem var aprēķināt, par kādu naudas vērtību 2019.

gadā tika pārdoti 1000 t Latvijas kūdras produkti šajās 10

lielākajās eksporta valstīs. Aprēķini tika veikti, ņemot par

pamatu informāciju par eksportētās kūdras daudzumu tonnās un

apmēru eiro. Uz katrām 1000 eksportētajām tonnām no ASV tika

iegūti 287 tūkst. euro, no Ķīnas - 170 tūkst. euro,

no Dienvidkorejas - 142 tūkst. euro, no Spānijas - 127

tūkst. euro, no Itālijas - 99 tūkst. euro, no

Polijas - 97 tūkst. euro, no Vācijas - 89 tūkst.

euro, no Nīderlandes - 72 tūkst. euro, no Beļģijas

- 70 tūkst. euro un no Lietuvas - 69 tūkst. euro.

Pēc šīs informācijas var secināt, ka 2019. gadā vislielākais

labums no eksportētā kūdras un kūdras izstrādājumu daudzuma ir

bijis no ASV un Āzijas valstīm, jo uz tām eksportē substrātus,

nevis nepārstrādātu kūdru.

No Amerikas valstīm lielākās Latvijas kūdras eksporta

sadarbības partneres ir ASV, Brazīlija, Peru, Meksika un Čīle

(skatīt 17. attēlu). 17. attēls parāda eksporta apjomu uz

Amerikas Top 5 valstīm 2019. gadā. 2019. gadā lielākais kūdras

eksports bija uz ASV - 30 tūkst. t un vērtība bija 9 milj.

euro, nākamā seko Brazīlija, kur eksportētas 25 tūkst. t

un vērtība bija 4 milj. euro. Uz Meksiku un Peru

eksportēts vienāds apjoms kūdras un kūdras produktu - 15 tūkst.

t., tikmēr eksportētā vērtība augstāka bija uz Peru - 3 milj.

euro, tikmēr uz Meksiku - 2 milj. euro. Uz Čīli

2019. gadā eksportētas 6 tūkst. t. kūdras, vērtība - 1 milj.

euro.

17. att. Kūdras un kūdras produktu

eksports uz Dienvidamerikas un Ziemeļamerikas valstīm 2019.

gadā

Kūdras un kūdras produktu eksporta apjomam tonnās pa gadiem

izmaiņu tendence atšķiras no eksporta apjomiem naudas

izteiksmē.

No Āzijas valstīm lielākās Latvijas kūdras eksporta sadarbības

partneres, ir Ķīna, Japāna, Dienvidkoreja, Saūda Arābija un

Kuveita (skatīt 18. attēlu). Vislielākie eksporta apjomi starp

Āzijas valstīm nonāk Ķīnā un ar katru gadu tie palielinās. 2014.

gadā eksports uz Ķīnu sasniedza 9,6 milj. euro. 2015. gadā

kūdras un kūdras produktu eksports uz Ķīnu palielinājās par 3

milj. euro, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un tas bija

12,6 milj. euro. 2016. gadā eksportam uz Ķīnu bija

vislielākais kāpums analizējamajā periodā, tas palielinājās par

3,7 milj. euro, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un bija

16,3 milj. euro. 2017. gadā kūdras un kūdras produktu

eksports palielinājās līdz 18,9 milj. euro, tikmēr 2018.

gadā 19,4 milj. euro un 2019. gadā 20,7 milj. euro.

Ķīnā arvien palielinās kūdras patēriņš, jo tur arvien vairāk

audzē dārzeņus. Otra lielākā kūdras eksporta valsts Āzijā ir

Dienvidkoreja, kur kūdra un kūdras produkti tika eksportēti 2014.

gadā - 3,1 milj. euro, 2015. gadā - 2,9 milj. euro,

2016. gadā 4,2 milj. euro, 2017. gadā - 4,7 milj.

euro, 2018. gadā 3,8 milj un 2019. gadā 5 milj.

euro. Japāna ir viena no Āzijas valstīm, uz kuru pēdējos

gados palielinās eksports. 2014. gadā eksports bija - 2,9 milj.

euro, 2015. gadā - 3,2 milj. euro, 2016. gadā - 3,6

milj. euro, 2017. gadā - 4,1 milj. euro, bet 2018.

gadā - 4,4 milj. euro un 2019. gadā - 4,4 milj.

euro. Ceturtā lielākā Āzijas valsts, uz kuru tiek

eksportēta kūdra no Latvijas, ir Saūda Arābija. 2014. gadā

eksports uz Saūda Arābiju bija 0,7 milj. euro, 2015. gadā

- 1,1 milj. euro, 2016. gadā - 0,6 milj. euro,

2017. gadā 1,3 milj. euro, 2018. gadā - 1,4 milj.

euro un 2019. gadā - 2 milj. euro. Uz Kuveitu

eksporta apjoms sešu gadu griezumā ir vienmērīgs, vidēji 0,8

milj. euro.

18. att. Latvijas kūdras un kūdras

produktu eksports uz Āzijas valstīm pēc eksporta apjoma no

2014.-2019. gadam

Lielākās eksporta valstis Eiropā, kurās nonāk kūdra no

Latvijas, ir Vācija, Itālija, Nīderlande un Beļģija (skat. 19.

attēlu). Vislielākie eksporta apjomi vidēji ir uz Vāciju. 2014.

gadā eksports uz Vāciju bija 24,2 milj. euro, 2015. gadā -

21,9 milj. euro, bet 2016. un 2017. gadā kūdras eksports

uz Vāciju palielinājās par ~3 milj. euro un bija 25,2 un

25,9 milj. euro. 2018. gadā kūdras eksports sasniedza 27,7

milj un 2019. gadā - 29 milj. euro. Otra lielākā Eiropas

valsts pēc kūdras eksporta apjoma no Latvijas ir Itālija. 2014.

gadā kūdras eksports uz Itāliju bija 20,8 milj. euro.

2015. gadā, salīdzinājumā ar 2014. gadu kūdras eksports uz

Itāliju samazinājās par 0,8 milj. euro un bija 20,0 milj.

euro. 2016. gadā eksports uz Itāliju bija minimāli

atšķirīgs no 2015. gada, tas bija samazinājies vien par 0,4 milj.

euro un bija 19,6 milj. euro. 2017. gadā un 2018.

gadā kūdras eksports uz Itāliju pieauga līdz 21,1 milj.

euro un 21,2 milj. euro. 2019. gadā eksports

sasniedza 21,8 milj. euro.

19. att. Latvijas kūdras un kūdras

produktu eksports uz Eiropas valstīm pēc eksporta apjoma no

2014.-2019. gadam

Nozīmīgi kūdras eksporta partneri Latvijai ir arī Beļģija un

Nīderlande. Uz Beļģiju kūdras eksports 2014. gadā bija 6 milj.

euro. 2015. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas

palielinājās par 1,3 milj. euro un līdz ar to kūdras

eksports uz Beļģiju bija 7,3 milj. euro. 2016. gadā tas,

salīdzinot ar 2015. gadu, samazinājās par 0,5 milj. euro

un bija 6,8 milj. euro. 2017.gadā un 2018. gadā atkal

vērojams eksporta pieaugums līdz 7,1 milj. euro un 7,8

milj. euro. 2019. gadā eksports sasniedza 9,3 milj.

euro. Uz Nīderlandi 2014. gadā tika eksportēta kūdra 7,2

milj. euro apmērā. 2015. gadā kūdras un kūdras produktu

eksports uz Nīderlandi bija 6,9 milj. euro, kas ir par 0,3

milj. euro mazāk, nekā 2014. gadā, bet 2016. gadā tas bija

8,3 milj. euro, kas ir par 1,4 milj. euro vairāk

nekā 2015. gadā. 2017. gadā un 2018. gadā vērojams augstākais

eksporta apjoms pētāmajā periodā - 12,0 milj. euro un 12,3

milj. euro attiecīgi. 2019. gadā tas samazinājās līdz 11,6

mil. euro.

No Latvijas tiek eksportēti kūdras substrāti, frakcionēta

fasēta kūdra dārzkopībai un kūdras drupne.

5.4.2 Kūdras un

kūdras produktu imports

Latvijā pārsvarā tiek importēti kūdras produkti, mazāk tīra

kūdra. Statistikā tiek uzskaitīti kūdras produkti, kuros iekļauj

kūdras substrātus, frakcionētu kūdru, tīru kūdras izejvielu un

citus kūdras produktus. 20. attēlā ir redzams kūdras un kūdras

produktu imports Latvijā no 2012. līdz 2019. gadam.

2012. gadā kūdras un kūdras produktu imports Latvijā bija 32

tūkst. tonnu jeb 2,4 milj. euro. 2013. gadā, salīdzinot ar

iepriekšējo gadu, kūdras un kūdras produktu imports palielinājās

par 23 tūkst. tonnām jeb par 1,16 milj. euro un bija 55

tūkst. tonnas jeb 3,56 milj. euro. 2014. gadā kūdras un

kūdras produktu imports bija 45 tūkst. tonnas jeb 3,06 milj.

euro, kas ir par 10 tūkst. tonnām mazāk un par 0,5 milj.

euro mazāk nekā 2013. gadā. 2015. gadā tas palielinājās

par 10 tūkst. tonnām jeb par 0,7 milj. euro un bija 55

tūkst. tonnas jeb 3,76 milj. euro. 2016. gadā kūdras un

kūdras produktu imports Latvijā bija 39 tūkst. tonnu jeb 2,84

milj. euro, tikmēr 2017. gadā tas samazinājās līdz 36

tūkst. tonnu jeb 2,53 milj. euro. 2018. gadā kūdras un

kūdras produktu imports bija 53 tūkst. t jeb 4 milj. euro

un 2019. gadā - 73 tūkst. t jeb 5,5 milj. euro.

20. att. Kūdras un kūdras produktu

imports Latvijā 2012.-2019. gadā

CSP atsevišķi pieejama informācija par Latvijas

ostās30 saņemto kūdras un tās produktu apjomu

2012.-2017. gadā. Kā redzams 21. attēlā, kopš 2012. gada ostās

saņemtās kūdras un tās produktu apjoms ir palielinājies gandrīz 4

reizes un 2015. gadā bija 10,5 tūkst.t. Vienlaikus jāatzīmē, ka

no 2016. un 2017. gadam netika konstatēta kūdras un tās produktu

saņemšana Latvijas ostās.

21. att. Kūdras un kūdras produktu

imports Latvijā caur ostām 2012.-2015. gadā

Lielākā kūdras un kūdras produktu importētājvalsts Latvijā ir

Igaunija, kuras importa apjoms ir 41 tūkst. tonnas, nākamā ir

Lietuva - 13 tūkst. tonnas, tad Krievija - 11 tūkst. tonnas, tai

seko Baltkrievija ar 4 tūkst. tonnu importu, pēc tam Vācija,

kuras kūdras un kūdras produktu imports 2019. gadā bija 2 tūkst.

tonnu (22. attēls).

22. att. Kūdras un kūdras produktu

lielākās importa valstis Latvijā 2019. gadā

Arī piecu gadu periodā no 2015. līdz 2019. gadam ir līdzīga

tendence kā 2019. gadā - visvairāk kūdras, vērtējot gan pēc

apjoma tūkst. t, gan euro izteiksmē, tiek importēts no

Igaunijas, tai seko Lietuva, Baltkrievija, Krievija un nelielos

apjomos kūdru importē no Vācijas (skatīt 23. attēlu). No

Igaunijas kūdra imports pieaug no 13,83 tūkst. t 2015. gadā līdz

41,47 tūkst. t 2019. gadā, lielākais pieaugums vērojams 2018.

(30,51 tūkst. t) un 2019. gadā. Imports no Lietuvas pieaug no

8,85 tūkst. t līdz 13,37 tūkst. t. 2018. gadā vērojams neliels

importa kritums (7,34 tūkst. t), lielākais pieaugums ir 2019.

gadā. Imports no Krievijas pieaug no 5,25 tūkst. t 2015. gadā

līdz 10,58 tūkst. t 2019. gadā, bet 2017. gadā vērojams būtisks

importa kritums - importēti tikai 1,57 tūkst. t. kūdras. Arī

imports no Vācijas pieaug: no 0,61 tūkst. t 2015. gadā līdz 1,56

tūkst. t 2019. gadā. Kūdras imports no Baltkrievijas samazinās:

ja 2015. gadā importēja 11,24 tūkst. t, tad 2019. gadā - tikai

4,42 tūkst. t.

23. att. Nozīmīgākās kūdras

importētājvalstis pēc importētās kūdras apjoma tūkst. t

2015.-2019. gadā

5.5 Kūdras

ieguves un pārstrādes rūpniecības mijiedarbība ar citām

nozarēm

Kūdras ieguve un pārstrāde ir ļoti specifisks un tehnoloģiski

ietilpīgs process, bet kūdras produktu ražošana var būt

diversificēta, kas nosaka to, ka kūdras nokļūšana līdz gala

patērētājam notiek pa vairākiem posmiem, kas kopumā veido kūdras

produktu vērtību ķēdi (24. att.).

24. att. Kūdras produktu vērtību

ķēdes veidošanās shematisks attēlojums

Kūdras produktu vērtību ķēdes veidošanās raksturs nosaka to,

ka kūdras ieguve un pārstrāde ietekmē citas nozares un dod

ieguldījumu to attīstībā. Ir apzināts, ka galvenās ar kūdras

ieguvi un pārstrādi saistītās nozares ir sekojošas: loģistika,

degvielas tirdzniecība, iepakojuma ražošana, elektroenerģijas

ražošana, koka palešu ražošana, bankas, apdrošināšana,

grāmatvedības pakalpojumi, būvniecības pakalpojumi, tehnikas

remontēšana, zemes dzīļu ģeoloģiskā izpēte, u.c. (25. att.).

Saskaņā ar LKA sniegto informāciju, lai sagatavotu vienu hektāru

kūdras ieguves vietas, jāveic investīcijas 5 - 7 tūkst.

euro apmērā, turklāt produkciju šajā vietā iegūs tikai pēc

pieciem gadiem.

25. att. Kūdras ieguves un

pārstrādes uzņēmumu mijiedarbība ar citu nozaru uzņēmumiem

Lai noskaidrotu, kādu finansiālo ietekmi kūdras ieguves un

pārstrādes uzņēmumi rada uz citu nozaru uzņēmumiem, tika veikta

22 kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumu aptauja. Aptaujā tika

noskaidrots, kādus ārpakalpojumus izmanto kūdras ieguves un

pārstrādes uzņēmumi un cik tas viņiem izmaksā. Iegūtie rezultāti

norāda, ka kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumi ar savu darbību

ir ietekmējuši virkni citu uzņēmumu un radījuši tiem ienākumus

gandrīz 10 milj. euro apmērā. Saskaņā ar kūdras ieguves un

pārstrādes uzņēmumu norādīto informāciju, kūdras ieguve un

pārstrāde ir degvielas patēriņa ietilpīgs process un kopsummā

2016. gadā aptaujātie uzņēmumi patērēja 5,2 milj. litru

dīzeļdegvielas, tādā veidā radot ienākumus degvielas

tirdzniecības uzņēmumiem 5,7 milj. euro apmērā. Nākamā

lielā uzņēmumu grupa, kas ir tiešie ieguvēji no kūdras ieguves un

pārstrādes uzņēmumu darbības, ir loģistikas uzņēmumi, kas veic

iekšzemes un starptautiskos kravu pārvadājumus. Kopumā 2016. gadā

kūdras ieguves uzņēmumi izmantoja starptautisko pārvadājumu

uzņēmumu sniegtos pakalpojumus 1,8 milj. euro apmērā, bet

iekšzemes pārvadājumu uzņēmumu pakalpojumus 0,6 milj. euro

apmērā. Tāpat 2016. gadā kūdras ieguves uzņēmumi būtisku ienākumu

veidoja tādiem uzņēmumiem kā - iepakojuma ražošanas uzņēmumi (0,7

milj. euro); palešu ražošanas uzņēmumi (0,6 milj.

euro); tehnikas remontēšanas uzņēmumi (0,2 milj.

euro); un ģeoloģiskās izpētes uzņēmumi (0,2 milj.

euro).

Detalizētāka informācija par to, cik katra iegūtā kūdras tonna

rada ienākumu citiem uzņēmumiem, kuru pakalpojumus izmanto kūdras

ieguves un pārstrādes uzņēmumi, apkopota 4. tabulā. Tajā apkopotā

informācija norāda uz to, ka kūdras ieguves un pārstrādes

uzņēmumu sekmīga darbība pozitīvi ietekmē citu saistīto nozaru

uzņēmumus (Latvijas Lauksaimniecības universitātes dati).

4. tabula

Kūdras ieguves

un pārstrādes uzņēmumu finansiālā ietekme uz citu nozaru

uzņēmumiem 2016. gadā

Saistītā uzņēmuma veids

Vid.

Min.

Max.

Kopā

euro/t kūdras

euro

Starptautisko pārvadājumu uzņēmumi

55,30

36,43

74,16

1 844 013

Iekšzemes pārvadājumu uzņēmumi

16,31

4,33

28,30

570 313

Iepakojuma ražošanas uzņēmumi

6,82

1,18

22,98

658 387

Palešu ražošanas uzņēmumi

6,44

0,48

16,80

579 876

Degvielas tirdzniecības uzņēmumi

11,94

3,79

25,51

5 692 468

Tehnikas remontēšanas uzņēmumi

2,62

0,08

6,42

162 152

Būvniecības uzņēmumi

1,13

0,32

2,01

127 422

Bankas

0,50

0,03

1,16

37 281

Apdrošināšanas uzņēmumi

0,82

0,16

2,83

95 082

Grāmatvedības uzņēmumi

0,85

0,15

2,41

36 114

Ģeoloģiskās izpētes un inventarizācijas

uzņēmumi

2,28

0,32

7,04

191 483

5.6 Kūdras

ieguves un pārstrādes rūpniecības ietekme uz valsts un pašvaldību

budžetu

Kūdras ieguves uzņēmumiem maksājamie nodokļi ir VSAOI, IIN,

UIN, DRN un citi nodokļi, kas ir, piemēram, nekustamā īpašuma

nodoklis.

No visiem nodokļiem, ko maksā kūdras ieguvēji, pašvaldību

budžetā nonāk IIN daļa, DRN daļa, kā arī nekustamā īpašuma

nodoklis. Pārējie nodokļu maksājumi nonāk valsts budžetā.

Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 26. panta

pirmajā daļā ir noteikts, ka nodokļa summas, no kurām atskaitītas

šā likuma 19. panta ceturtajā daļā minētās summas, tiek

ieskaitītas maksātāja deklarētās dzīvesvietas pašvaldības budžetā

un valsts pamatbudžetā atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta

likumā noteiktajam sadalījumam. Likuma "Par valsts budžetu

2020. gadam" 14. pants paredz noteikt, ka iedzīvotāju

ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un

pašvaldību budžetiem ir šāds: pašvaldību budžetiem - 80 procentu

apmērā un valsts budžetam - 20 procentu apmērā.

Savukārt, Dabas resursu nodokļa likuma 28. panta otrajā daļā

ir noteikts, ka nodokļa maksājumus par dabas resursu ieguvi vai

izmantošanu vai vides piesārņošanu limitos noteiktajos apmēros

ieskaita 60 % valsts pamatbudžetā un 40 % tās vietējās

pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā

darbība. Šie pašvaldības pamatbudžeta līdzekļi un pašvaldības

izveidotā vides aizsardzības fonda līdzekļi izmantojami tikai

tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kuri saistīti ar vides

aizsardzību.

26. attēlā ir apkopoti kopējie samaksātie nodokļi no kūdras

ieguvējiem Latvijā no 2016. līdz 2018. gadam (VID dati).

Vislielāko maksājumu daļu no sastāda VSAOI, kas no 7,94 milj.

euro 2016. gadā izauga līdz 9,95 euro 2018.

gadā.

VSAOI ieņēmumiem seko ieņēmumi no IIN, kam ir vērojama

pakāpeniska pieaugšana laika periodā no 2016.-2018. gadam - no

4,25 milj. euro 2016. gadā uz 5,81 milj. euro 2018.

gadā. Pēc šo rādītāju informācijas var secināt, ka laika periodā

no 2016.-2018. gadam vidējais atalgojums kūdras ieguves jomā

strādājošajiem ir paaugstinājies.

Nodokļu ieņēmumi no UIN 2016. gadā bija 2,89 milj. euro

, 2017. gadā bija 3,75 milj. euro, bet 2018. gadā - 2,46

milj. euro. Kūdras nozarē 2016. gadā strādāja 95 uzņēmumi,

bet 2017. un 2018. gadā - 84 uzņēmumi.

Pārējie nodokļi, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli,

2016. gadā valsts budžetā tika iemaksāti 0,64 milj. euro

apmērā, 2017. gadā - 0,68 milj. euro apmērā, bet 2018.

gadā 0,89 milj. euro apmērā. Pārējo nodokļu sastāvā ir

iekļauts DRN un nekustamā īpašuma nodoklis u.c. (nekustamā

īpašuma nodoklis nav jāmaksā visiem kūdras ieguvējiem). Publiski

pieejamajās VID datu bāzēs atsevišķi nav datu par nomaksāto DRN.

Pēc LKA aplēsēm 2019. gadā samaksātā DRN apjoms ir 0,59 milj.

euro.

26. att. Kūdras ieguves rūpniecības

samaksātie nodokļi no 2016.-2018. gadā, milj. euro