6. pants

Kūdras resursu ilgtspējīga

izmantošana31

6.1 Ilgtspējīgas

attīstības jēdziens

Sabiedrības veselība ir atkarīga no apkārtējās vides stāvokļa

un kvalitātes. Bieži rodas konflikti starp vides aizsardzību,

sociālajām un ekonomiskajām interesēm. Ilgtspējīga attīstība

vienlaikus ir valsts vietējo resursu izmantošana un dabas

ilgtspējīga stāvokļa simbioze. Tas lielā mērā saistīts ar dzīves

kvalitāti, vienmērīgu nodarbinātību, labu infrastruktūru un

Latvijas dabas ainavas saglabāšanu un estētisko pievilcību.

Tas nozīmē, ka stingras vides aizsardzības prasības un augsti

ekonomiskie rādītāji nav pretrunā, ka ekonomiskā augšupeja

nedrīkst degradēt vidi un vienlaikus tiek nodrošināta augsta

dzīves kvalitāte. Visas trīs dimensijas ir vienlīdz svarīgas, tās

vienlaicīgi mijiedarbojas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai.

Valsts un pašvaldību institūciju uzdevums ir veidot tādu

politiku, lai līdzsvarotu šo dimensiju mērķus.

"Ilgtspējīgas politikas pamatā ir šādi

principi32:

• vides kvalitāte - nepieciešamais pamats ilgtspējīgai

attīstībai;

• ekonomika - līdzeklis, lai sasniegtu ilgtspējīgu

attīstību;

• iedzīvotāju dzīves kvalitāte - ilgtspējīgas attīstības

mērķis."

Citi autori atzīst, kas ilgtspējīga attīstība balstītās uz

četrām dimensijām - ekonomika, vide, sabiedrība un

labklājība.

Lai noteiktu, vai tautsaimniecība virzās uz ilgtspējīgu

attīstību, tā ir jāizvērtē no vairākiem skatu punktiem jeb

dimensijām, kas attēlotas 27. attēlā. Ekonomikas dimensija

raksturo cilvēku mijiedarbību ar dabu, cilvēku mijiedarbību ar

citiem cilvēkiem un cilvēku spēju izmantošanu preču un

pakalpojumu ražošanai, lai spētu nodrošināt materiālo bagātību.

Ekonomikas dimensija atspoguļo darba ražīgumu un efektivitāti.

Vides dimensija atspoguļo ekosistēmas stāvokli un dabas resursu

izmantošanu. Sabiedrības dimensija atspoguļo cilvēku sabiedrības

veidotās institūcijas, kolektīvus un grupas, kuros uzsvars tiek

likts uz kopīgo darbu. Labklājības dimensija ir vērsta uz

atsevišķiem indivīdiem un to labsajūtas nodrošināšanu.

27. att. Ilgtspējīgas attīstības

galvenās dimensijas

Latvija 2030 ir izvirzīti četri stratēģiskie principi -

jaunrade, tolerance, sadarbība un līdzdalība. Šo izvirzīto

principu sasaiste tiek paredzēta arī ar dabas resursu

izmantošanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un atjaunīgo

energoresursu izmantošanu.

6.2 Kūdras

resursu ilgtspējīga izmantošana Latvijā

Ilgtspējīgas attīstības jēdziens definēts Apvienoto nāciju

organizācijas Pasaules Vides un attīstības komisijas ziņojumā

"Mūsu kopējā nākotne" (saukts arī par Bruntlandes

komisijas ziņojumu, 1987) un starptautiski plaši tiek lietots

kopš 1992. gada Apvienoto nāciju organizācijas konferences

Riodežaneiro "Vide un attīstība". Ilgtspējīga attīstība

tiek skaidrota kā "attīstība, kas nodrošina šodienas

vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību

apmierināšanai". 2015. gadā Apvienoto nāciju

organizācijas Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju

"Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības

programma 2030. gadam" jeb Dienaskārtība 2030. Tā nosaka 17

Ilgtspējīgas attīstības mērķus un 169 apakšmērķus, kas

sasniedzami, lai pasaulē mazinātos nabadzība un pasaules

attīstība būtu ilgtspējīga. Ilgtspējīgas attīstības mērķi tiek

līdzsvaroti trīs dimensijās: ekonomika, sociālie aspekti un

vide.

Latvija 2030 attiecībā uz dabas resursu izmantošanu minēts, ka

ES ietvaros Latviju var uzskatīt par dabas kapitāla lielvalsti.

Latvijas apdzīvojuma blīvums ir salīdzinoši mazs, tāpēc Latvija

ir viena no "zaļākajām" un vismazāk urbanizētajām ES

teritorijām. Latvijas dabas kapitāla īpatsvars un sasniegtais

dabas kapitāla saglabāšanā uzliek par pienākumu Latvijai būt ES

valstīm par paraugu dabas kapitāla apsaimniekošanā arī pie

jauniem attīstības izaicinājumiem. Latvijas lielākās dabas

bagātības ir gan meži, augsne, zemes dzīles un ūdens, gan

flora un fauna.

Pieņemts uzskatīt, ka kūdras slānis gadā vidēji pieaug par

vienu milimetru. Pieņemot šādu pieaugumu, Latvijā dabīgajos

purvos uzkrājas aptuveni 800 000 tonnu kūdras gadā. Latvijas

Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes zinātnieku

pētījumi liecina, ka kūdras slāņa vidējais pieaugums gadā ir

lielāks, sasniedzot trīs līdz četrus milimetrus gadā.

Atbildīga kūdras ieguve atbilst vairākiem Apvienoto nāciju

organizācijas noteiktajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem,

piemēram:

- Visur izskaust nabadzību visās tās izpausmēs (1.);

- Veicināt noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas

izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību, kā arī cilvēka

cienīgu darbu visiem (8.);

- Samazināt nevienlīdzību starp valstīm un valstu iekšienē

(10.);

- Nodrošināt ilgtspējīgus patēriņa paradumus un ražošanas

modeļus (12.).

Kūdras ieguve ir Latvijai tradicionāla tautsaimniecības

nozare, kura balstās uz kūdras resursu kvalitatīvajiem rādītājiem

un to izmantošanu - lauksaimniecībā, dārzkopībā, enerģētikā un

inovatīvi alternatīvos segmentos, piemēram, mākslā un

būvniecībā.

Resurss pieejams visos valsts reģionos, tas rada iespēju

līdzsvarotai reģionu attīstībai, plānojot cilvēkresursus,

infrastruktūru, attīstības centrus ražošanas un pakalpojumu

koncentrēšanai saskaņā ar pašvaldību attīstības plāniem.

Pēc LKA apkopotajiem datiem, uz 2020. gada 1. janvāri kūdras

ieguvei licencētās platības plānošanas reģionos sadalījās šādi:

Latgales plānošanas reģionā - 4 325 ha, kūdras ieguvi un ar to

saistītās darbības veic 13 uzņēmumi; Vidzemes plānošanas reģionā

- 52 77 ha, strādā 15 uzņēmumi; Rīgas plānošanas reģionā - 5 103

ha, strādā 23 uzņēmumi, Zemgales plānošanas reģionā - 5 709 ha,

12 uzņēmumi, Kurzemes plānošanas reģionā - 5 252 ha, strādā 15

uzņēmumi. Tiek veikta ne tikai kūdras ieguve, bet arī substrāta

ražošana.

Resurss ir interesants investoriem un neprasa papildu

izdevumus to piesaistei salīdzinājumā ar citiem ekonomikas

sektoriem. Resursa eksportspēja nodrošina pozitīvu

eksporta-importa bilanci.

Intensīva resursa izmantošana pēdējos simts gados nav

atstājusi būtisku iespaidu uz vidi kā tas ir noticis

Rietumeiropas valstīs. Spēkā esošais normatīvais regulējums un

ierobežojumi nodrošina resursa turpmāku izmantošanu līdzšinējā

apjomā, neatstājot būtiskas konsekvences uz ekosistēmas

pakalpojumu kvalitāti. No kopējās rūpnieciski izmantojamo atradņu

teritorijas 40 % (204 307 ha) atrodas ĪADT. Latvijā purvu biotopi

tiek aizsargāti vairāk kā 150 ĪADT - gan nacionālajos parkos un

dabas rezervātos, gan dabas liegumos un dabas parkos.

Kūdras izmantošana dārzkopībā, atšķirībā no akmens vates,

nerada atkritumus, līdz ar to tas ir videi draudzīgs ražošanas

materiāls. 95 % no kūdras tiek izmantota dārzkopībā, kas ir

svarīgi klimata pārmaiņu kontekstā.

Latvija 2030 sadaļā "Atjaunojama un droša enerģija"

noteikts mērķis "Nodrošināt valsts enerģētisko neatkarību,

palielinot energoresursu pašnodrošinājumu un integrējoties ES

enerģijas tīklos." Šajā sadaļā kā prioritārais rīcības

virziens minēts energoresursu diversifikācija un enerģijas

importa mazināšana. Kā iespējamais risinājums minēts kūdras

ieguve. Kā secināts pētījumā "Kūdras potenciāls Latvijā -

ekonomikā, enerģētikā, vides un reģionālajā attīstībā",

piejaucot katlumājās sadedzināmai šķeldai kurināmo kūdru 30 %

apjomā, tā ļauj par 12-15 % samazināt energoresursa komponentes

cenu siltumenerģijā. Kūdras piejaukšana šķeldai sniedz pozitīvu

ietekmi uz katlu pašattīrīšanās procesu.

Tuvākajos gados beigsies ieguve tajās atradnēs, kur tā uzsākta

pirms sešdesmit -septiņdesmit gadiem un deviņdesmitajos gados

noslēgti zemes nomas līgumi un saņemtas licences jau atbilstoši

normatīvajiem aktiem, kas stājās spēkā pēc valsts neatkarības

atjaunošanas. Lai tas nenotiktu lēcienveidīgi, ir jānosaka, kāda

daļa no pieejamām platībām ik gadu tiks nodota izstrādei,

nodrošinot vienmērīgu valsts un pašvaldību zemes platību

iznomāšanu ik gadus. Šī pieeja nodrošinās ilgtspējīgu kūdras

ieguvi gan ietekmes uz vidi ziņā, jo platības ražošanā tiks

iekļautas vienmērīgi, gan arī kūdras ieguves nozare varēs

attīstīties vienmērīgi.

Resurss pieejams visos valsts reģionos, tas rada iespēju

līdzsvarotai reģionu attīstībai, plānojot cilvēkresursus,

infrastruktūru, attīstības centrus ražošanas un pakalpojumu

koncentrēšanai saskaņā ar pašvaldību attīstības plāniem. Tāpat

šis resurss ir interesants investoriem un neprasa lielus papildu

izdevumus to piesaistei.

Ievērojot pašreizējos ieguves apjomus un kūdras ieguvei

paredzētās (licenču) platības, kā arī potenciāli pieejamos kūdras

resursus, pamatnostādņu periodā gada griezumā būtu saprātīgi

turpināt nodrošināt tautsaimniecībai kūdras resursu 26 000 ha

platībā ar iespējamo vidēji gadā iegūstamo kūdras apjomu 1,2

milj. t (vidēji, rēķinot 10 gadu periodā). Šie rādītāji var

svārstīties 10 % robežās atkarībā no tirgus situācijas un ieguves

apstākļiem vai biotopu saglabāšanas nepieciešamības.

Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas ietvaros jau šobrīd Latvijā

identificējami vairāki labās prakses piemēri. Uzņēmumā SIA

"Laflora" īpašumā esošajā Kaigu kūdras purvā, Jelgavas

novadā, teritorijās, kur noslēdzies kūdras ieguves process, tiek

īstenota vērienīga rekultivācijas programma 189 ha platībā -

sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem un dažādām organizācijām tiek

meklēti inovatīvi, zinātniski pamatoti izstrādāto kūdras ieguves

lauku rekultivācijas veidi. Purvā ierīkotas ogulāju plantācijas

(dzērvenes, krūmmellenes, brūklenes), notiek dažādu purva augu

kultivēšana biomasas ražošanai un teritoriju renaturalizācijai,

piemēram, kūdru veidojošās sfagnu sūnas, kalmes, skalbes, kā arī

ierīkoti stādījumi viršu un vaivariņu kultivēšanai ar mērķi

veidot komerciālas stādaudzētavas, notiek pētījumi par bišu un

kameņu stropu izvietošanu. Kaigu purvā 10 ha platībā īstenota

degradēta kūdrāja apmežošana ar mērķi pētīt piemērotākās koku

sugas kūdrāju apmežošanai, lai mazinātu SEG emisijas (LIFE

REstore projekts "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana

un ilgtspējīga izmantošana Latvijā"). Kaigu kūdras purvā

apmežotā teritorija nodrošina 73 tonnas CO2 ekv. gadā

SEG emisiju samazinājumu. Ņemot vērā šī zinātniskā pētījuma

secinājumus, kas parādīja, ka priedes stādījumi nodrošina lielāko

CO2 piesaisti, SIA "Laflora" turpinās

apmežošanu izstrādātajā kūdras ieguves laukā, sadarbībā ar

Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava",

ierīkojot priedes stādījumus 4,9 ha platībā.

2019.-2020. gadā notiek ietekmes uz vidi novērtējuma process,

lai 2023. gadā SIA "Laflora" izstrādātajā Kaigu kūdras

purvā varētu izveidot vēja parku "zaļās"

elektroenerģijas ražošanai pašpatēriņam un publiskajam tirgum.

Vēja parka jauda būs 90 MW, 22 parka vēja turbīnas kopumā gadā

spētu saražot tādu elektroenerģijas apjomu (300 000 MWh), kas

pielīdzināms apmēram 5 % no visa Latvijas elektroenerģijas

patēriņa gadā. Provizoriskais CO2 ietaupījums būtu ap

112 000 tonnu CO2 ekv. gadā. Plānots, ka SIA

"Laflora" vēja elektrostaciju parks spēs samazināt

fosilo kurināmo izmantošanu elektroenerģijas ražošanā Latvijā par

aptuveni 10-11 %. No atjaunīgajiem energoresursiem saražoto

elektroenerģiju plānots izmantot savā kūdras produktu ražotnē, kā

arī veidot siltumnīcu kompleksu stādu audzēšanai un ogu

pārstrādes rūpnīcas, tādējādi radot papildu darbavietas Jelgavas

novadā. Tikmēr Daugavpils novada Nīcgales pagastā plānots būvēt

kūdras pārstrādes un inovatīva jaunā produkta - videi draudzīgas

kūdras krāsas - ražotni. Rūpnīcas būvniecība samazinās kūdras

transportēšanu uz pašreizējo kūdras ražotni Jelgavas novadā,

tādējādi samazinot transporta radītās SEG emisijas, kā arī

vietējiem iedzīvotājiem radīs papildu darbavietas. Arī Daugavpils

novada Nīcgales pagastā plānots izvērtēt iespēju veidot vēja

parku, lai nodrošinātu "zaļās" enerģijas izmantošanu

plānotajā ražotnē.

6.3 Kūdras

nozares sertificēšana

Ir zināms, ka kūdras ieguvē un ražošanā darbojas

sertifikācijas sistēmas (Responsibly Produced

Peat)33, kas ietver dažādus kritērijus ietekmes uz

vidi un dabas vērtībām mazināšanai. Responsibly Produced

Peat sertifikācija ieviesta pēc dažu Eiropas Savienības

valstu mazumtirdzniecības tīklu pieprasījuma. Arī Latvijā ir

vairāki uzņēmumi, kas jau ir sertificējušies vai sertificējas.

Pēc sekmīgas sertifikācijas uzņēmumam tiek izsniegti divi

sertifikāti:

1) kvalitātes sertifikāts - par ieguves vietas kvalitāti

(pārbauda vai ieguves vietā nav nezāles, kādā stāvoklī ir

novadgrāvji un citus aspektus);

2) ieguves vietas izvēles sertifikāts - sertificē kūdras

ieguves vietas, kuras pēc iespējas mazāk degradē vidi. Šis

sertifikāts apliecina, ka izņēmums par prioritāti izvirza arī

dabas vērtības, kas ir līdzās un ir ieinteresēts to

saglabāšanā.

Šobrīd notiek Responsibly Produced Peat sertifikācijas

kritēriju pārskatīšana un atjaunošana. Papildu sertifikācija ir

uzņēmuma labas gribas izpausme un apliecinājums tā vēlmei un

interesei saglabāt dabas vērtības, tomēr tā nevar tikt noteikta

kā obligāta prasība.

Starptautiskā kūdras ieguves sertifikācijas sistēma ne vienmēr

atbilst nacionālajām vajadzībām un vietējai situācijai. Piemēram,

Latvijā spēkā esošais regulējums ir pietiekami stingrs un

sertifikācijas gaitā pamatā tiek iztulkoti uzņēmuma rīcībā jau

esošie dokumenti. Responsibly Produced Peat sertifikācija

ir ieviesta par pamatu ņemot situāciju kūdras ieguvē Nīderlandē

un Vācijā, kas krasi atšķiras no Latvijas apstākļiem. LKA jau

2002. gadā izstrādāja Kūdras ražošanas sertifikācijas sistēmu,

kas laika gaitā tā pilnveidota un jaunākā versija apstiprināta

2017. gada nogalē34.

Sertifikācija neizslēdz ietekmes uz vidi novērtējuma

procedūru. Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi

novērtējumu" kūdras ieguvei 150 ha vai lielākā platībā ir

nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, savukārt, ietekmes

sākotnējais izvērtējums jāveic, ja kūdras ieguve plānota 25 ha

vai lielākā platībā. Tāpat arī, lemjot par kūdras izstrādei

atvēlamajām platībām, pilnā apjomā jāpiemēro Vides aizsardzības

likuma 3. pantā noteiktais piesardzības princips.