11. pants

Satversmes tiesa ir

norādījusi, ka teritorijas plānošanā normatīvie akti pašvaldībai

piešķir lielu rīcības brīvību (diskrecionāro varu). Tomēr tā nav

neierobežota. Pašvaldībai piešķirtā rīcības brīvība tiesiski var

tikt izmantota vienīgi tās ārējo robežu ietvaros. Par vadlīnijām

rīcības brīvības izmantošanai teritorijas plānošanas jomā ir

uzskatāmi teritorijas plānošanas principi un vispārējie tiesību

principi. Teritorijas plānošanas procesā kompleksi jāsaskaņo

atsevišķu privātpersonu intereses ar teritorijas ilgtspējīgas

attīstības iespējām. Paredzot vai īstenojot citu sākotnējo

teritorijas plānojuma uzdevumu, piemēram, sekmējot vienīgi

teritorijas ekonomisko izaugsmi (peļņas gūšanu), neņemot vērā

īpašās dabas un kultūras vērtības vai arī pārkāpjot rīcības

brīvības ārējās robežas, tiek panākts prettiesisks galarezultāts.

Teritorijas plānojuma procedūra ir reglamentēta, lai varētu

identificēt un izsvērt dažādas intereses un noteikt, kurām no tām

plānojumā piešķirama prioritāte. Šajā procesā ir jāpanāk visu

iesaistīto pušu interešu līdzsvarošana, vājāko dalībnieku

aizsardzība un visas sabiedrības interešu nodrošināšana (sk.

Satversmes tiesas 2004. gada 9.marta sprieduma lietā

Nr.2003-16-05 5.punktu).

Teritorijas plānošanas likums

piešķir pašvaldībai kompetenci noteikt teritorijas, arī tajā

esošo nekustamo īpašumu, izmantošanas ierobežojumus, taču vēršot

tos vienīgi uz nākotni.

Kā minēts, iesniedzējam piederošā

"Baložu" māju zeme tika applūdināta 1997.gadā, bet kopš 2000.gada

turpinās tiesvedība par īpašuma tiesību aizskāruma novēršanu.

Neraugoties uz to, Vārmes pagasta padome 2004.gadā pieņēma

teritorijas plānojumu, kurā attēlota Spīķu HES ūdenskrātuve un

applūdinātā "Baložu" māju zeme. Līdz ar to izveidojās tāda

situācija, ka "Baložu" māju zemes izmantošanas ierobežojums, kas

bija radies jau iepriekš, turklāt privātas darbības rezultātā,

tika nostiprināts teritorijas plānojumā. Šādas tiesības

Teritorijas plānošanas likums pašvaldībai neparedz.

Turklāt no vispārējiem tiesību

principiem, tostarp varas dalīšanas principa, izriet secinājums,

ka iejaukšanās tiesas darbībā nav pieļaujama. Likuma "Par tiesu

varu" 11. pantā nostiprinātais aizliegums iejaukties tiesas

darbībā ietver citu publiskās varas institūciju pienākumu

atturēties pieņemt lēmumus jautājumos, sakarā ar kuriem tiesā jau

tiek izskatīta lieta. Ja tiesā tiek izskatīts kāds strīds, tad

citas institūcijas lēmumus par strīda priekšmetu var pieņemt

tikai pēc sprieduma stāšanās spēkā.

Lai izvairītos no savas

kompetences pārsniegšanas, pašvaldība teritorijas plānojumā

nedrīkst noteikt tās teritorijas izmantošanu, par kurā

pastāvošajiem īpašuma tiesību ierobežojumiem ir civiltiesisks

strīds, kamēr tiesa šo strīdu nav izšķīrusi. Vārmes pagasta

padome, attēlojot teritorijas plānojumā Spīķu HES ūdenskrātuvi un

applūdināto "Baložu" māju zemi, faktiski izlēma lietu, kas tiek

izskatīta vispārējās jurisdikcijas tiesā. Līdz ar to pašvaldība

ir pārkāpusi savas rīcības brīvības ārējās robežas un ietiekusies

tiesas kompetencē.

Teritorijas plānojumā nav

jāiekļauj visi dabā pastāvošie objekti un teritorijas. Vārmes

pagasta teritorijas plānojuma izstrādāšanas un pieņemšanas laikā

spēkā bijušo Ministru kabineta noteikumu Nr.423 21.16.punkts

paredzēja pašvaldības teritorijas plānojumā, ja nepieciešams,

ietvert informāciju par neizstrādātajām vai nepieņemtajām

(turpmāk izstrādājamām) pašvaldības teritorijas plānojuma daļām.

Savukārt 41.punkts noteica: ja pašvaldība pieņem teritorijas

plānojumu, kurā nav apstiprinātas atsevišķas teritorijas

plānojuma daļas, tā lēmumā norāda neapstiprinātās plānojuma

nodaļas vai plānojamās teritorijas robežas, kur plānojums nav

apstiprināts, un apzīmē tās kā turpmāk izstrādājamās daļas.

Neapstiprinātās teritorijas plānojuma daļas izstrādā turpmākajā

plānošanas procesā kā teritorijas plānojuma grozījumus.

Vārmes pagasta padome, nosakot

pagasta teritorijas plānojumā applūdinātās "Baložu" māju zemes

atļauto izmantošanu, ir rīkojusies ultra vires, tas

ir, pārkāpjot savas kompetences robežas. Līdz ar to pagasta

teritorijas plānojums šajā daļā neatbilst likuma "Par

pašvaldībām" 41.panta otrās daļas prasībām.