9. pantsKārtība, kādā piešķir zemes gabalus, uz kuriem atrodas kultūras pieminekļi
Kārtība, kādā piešķir zemes gabalus, uz kuriem atrodas kultūras pieminekļi
1Zemes gabalus, uz kuriem atrodas kultūras pieminekļi, drīkst piešķirt lietošanā vai iegūt īpašumā zemes likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā tikai tad, ja nākamais lietotājs vai īpašnieks ir iepazīstināts ar norādījumiem par attiecīgā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu.
Saimnieciskās darbības ierobežošana kultūras pieminekļos
1Saimnieciskā darbība un cita veida darbība kultūras pieminekļos (to teritorijās, zonās, muzeju rezervātos, nacionālajos parkos u. c.), kas var ietekmēt kultūras pieminekļu saglabāšanu, piekļūšanu tiem vai vizuālo uztveramību, kā arī kultūras pieminekļu attēlu un simbolu izmantošana komercdarbībai atļauta tikai ar kultūras pieminekļa īpašnieka piekrišanu.
Kultūras pieminekļu saglabāšana
1Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāti kultūras pieminekļi, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošo kultūras pieminekļu saglabāšanu nodrošina to valdītāji. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir: 1) ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī norādījumus par kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; 2) informēt Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajam valsts un reģiona nozīmes kultūras piemineklim, bet pašvaldību — par bojājumiem, kas apdraud vietējās nozīmes kultūras pieminekļa saglabāšanu; 3) laikus informēt Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido kultūras pieminekli, tā apkārtējo vidi aizsardzības zonas robežās vai kas var ietekmēt kultūras pieminekļa saglabāšanu, piekļūšanu šim piemineklim vai tā vizuālo uztveramību.
Kultūras pieminekļu valsts uzskaites organizācija
1Kultūras vērtības, kuras pretendē uz iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, ir pakļautas valsts uzskaitei neatkarīgi no tā, kā īpašumā, valdījumā vai izmantošanā tās atrodas. Pieminekļu valsts uzskaite aptver pieminekļu apzināšanu, apsekošanu un vēsturiskās, zinātniskās, mākslinieciskās, arhitektoniskās, arheoloģiskās, etnogrāfiskās vai citādas kultūras vērtības noteikšanu, to fiksāciju, izpēti, ģeotelpiskos datus par nekustamajiem kultūras pieminekļiem, uzskaites dokumentu sagatavošanu, kā arī iekļaušanu valsts informācijas sistēmā — valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistrā. Kultūras mantojuma aizsardzības valsts funkcijas tiek īstenotas kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums". Informācijas sistēma "Mantojums" ir valsts informācijas sistēma, kura ietver kultūras pieminekļu aizsardzības procesam nepieciešamos datus un kuras mērķis ir nodrošināt šo datu uzglabāšanu un apriti, sadarbību starp publiskās pārvaldes institūcijām un kultūras pieminekļu īpašniekiem (valdītājiem), kā arī veicināt sabiedrības iesaisti. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistra saturu nosaka Ministru kabineta noteikumi. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistrs ir informācijas sistēmas "Mantojums" sastāvdaļa. Informācijas sistēmas "Mantojums" pārzinis un turētājs ir Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
Tiesības apsekot objektus, kuriem ir kultūras vērtība
1Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei ir tiesības apsekot objektus, kuriem ir kultūras vērtība, lai izlemtu jautājumu par to ņemšanu valsts uzskaitē.
Sakārto faktus pirms sarunas ar iestādi vai juristu
Īpašuma un zemesgrāmatu pantos vērtība ir precīzā atsaucē, dokumentu ķēdē un lēmumu datumos. Vairogs var kalpot kā lietas mape šai pārbaudei.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓