4. pants, kas paredz latviešu valodu kā valsts valodu

, kas paredz latviešu valodu kā valsts valodu

1Latvijas Republikā, kā arī Satversmes 18. pants, kas uzliek

2Saeimas deputātiem kā Latvijas tautas priekšstāvjiem un līdz ar

3to visai Latvijas valstij pienākumu stiprināt latviešu valodu kā

4vienīgo valsts valodu. Tādējādi valsts valoda ir konstitucionāla

5vērtība (sk.: Osipova S. Valsts valoda kā konstitucionāla

6vērtība. Grām.: Osipova S. Nācija, valoda, tiesiska valsts: ceļā

7uz rītdienu. Rīga: Tiesu Namu Aģentūra, 2020, 239. lpp.).

8Satversme valsts valodas politikas jomā paredz precīzu

9konstitucionāli tiesisko ietvaru, kurā veicama politikas

10plānošana Satversmē noteikto mērķu sasniegšanai un uzdevumu

11izpildei.

12II

13Latviešu valoda un kultūra ir gan latviešu nācijas identitātes

14pamats, gan arī Latvijas valsts nacionāli kulturālās identitātes

15pamats. Tāpēc tā ir kopēja vērtība visiem Latvijas iedzīvotājiem

16neatkarīgi no tautības, izcelsmes, dzimtās valodas, reliģijas

17u.c. apstākļiem. Satversmes ievadā to atspoguļo norāde, ka

18latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir saliedētas

19sabiedrības pamats.

20No latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas konstitucionālā

21statusa izriet valsts valodas funkcija būt par sabiedrības

22kopējo saziņas un demokrātiskās līdzdalības valodu

23(sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. jūnija

24sprieduma lietā Nr. 2019-12-01 27. punktu).

25Latviešu valoda Latvijā ir vienotā demokrātiskas sabiedrības

26diskursa valoda (sk. Satversmes tiesas 2019. gada

2723. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01

2821.1. punktu).

29Kopēja valoda veido kopēju pasaules redzējumu, informācijas

30un diskusiju telpu, kas nepieciešama, lai demokrātiskā

31sabiedrībā pieņemtu lēmumus un savstarpēji sadarbotos. Tā ir

32valsts valodas statusa jēga, un vienlaikus obligāts

33priekšnoteikums saliedētai sabiedrībai un labi funkcionējošai

34demokrātijai (sk.: Levits E. Valsts valodas statuss valstij un

35pilsoņiem ir jāīsteno ikdienā. Grām.: Levits E. Valstsgriba.

36Idejas un domas Latvijai. 1985.-2018. Rīga: Latvijas

37Vēstnesis, 2019, 799. lpp.).

38Tādējādi latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas

39lietošanas jomas sašaurinājums valsts teritorijā nav pieļaujams

40un var būt uzskatāms arī par valsts demokrātiskās iekārtas

41apdraudējumu (sk. Satversmes tiesas 2001. gada

4221. decembra sprieduma lietā Nr. 2001-04-0103

43secinājumu daļas 3.2. punktu).

44III

45Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ikvienai personai, kura

46pastāvīgi dzīvo Latvijā, ir jāprot valsts valoda. (sk.

47Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

48Nr. 2018-12-01 24.2. punktu). Ikvienam, lai viņš

49varētu veiksmīgi funkcionēt sabiedrībā, ir nepieciešama spēja

50brīvi lietot valsts valodu (sk. Satversmes tiesas

512019. gada 13. novembra sprieduma lietā

52Nr. 2018-22-01 15.1. punktu).

53Tomēr es vēlos uzsvērt, ka vēl joprojām, trīsdesmit gadus pēc

54neatkarības atjaunošanas, Latvijas valsts saskaras ar

55nepieciešamību novērst padomju okupācijas sekas valsts valodas

56politikas jomā.

57Padomju okupācijas režīma politika bija vērsta uz latviešu

58nācijas identitātes un valstsgribas salaušanu, kurā nozīmīga loma

59bija latviešu valodas pozīciju vājināšanai, piespiedu

60rusifikācijai un krievu valodas dominējošā statusa sekmēšanai.

61Šīs politikas rezultātā latviešu valodas zināšanas un lietojums

62bija ievērojami sarucis (sk. Satversmes tiesas 2003. gada

635. jūnija sprieduma lietā Nr. 2003-02-0106 secinājumu

64daļas 3. punktu).

65Satversmes tiesa arī atzinusi, ka valsts valodas jautājumus

66nedrīkst skatīt atrauti no padomju okupācijas režīma īstenotās

67politikas un tās rezultātā izveidojušās sarežģītās

68etnodemogrāfiskās situācijas (sk. Satversmes tiesas

692005. gada 13. maija sprieduma lietā

70Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 1. punktu).

71IV

72Latvijas Pilsoņu kopums 2012. gada 18. februāra

73tautas nobalsošanā apstiprināja Latvijas valsts nacionālo

74latvisko raksturu un latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas

75statusu (sk. Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību

76komisijas 2012. gada 17. septembra viedokļa "Par

77Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo

78Satversmes kodolu" 132. punktu).

79Šī tautas nobalsošana kā sui generis konstitucionāla

80ranga akts izslēdz jebkādas iespējas mazinātu vai sašaurinātu

81latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas un saliedētas

82sabiedrības pamata lomu (sk.: Druviete I., Kārkliņa A., Kusiņš

83G., Pastars E., Pleps J. Satversmes 4. pants. Grām.:

84Latvijas Republikas Satversmes komentāri. Ievads. I nodaļa.

85Vispārējie noteikumi. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2014, 315.

86lpp.).

87Jebkāda latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas un

88saliedētas sabiedrības pamata pozīciju vājināšana

89konstitucionāli nav pieļaujama. Valsts valodas politikas

90galvenajam mērķim jābūt vērstam uz to, lai stiprinātu latviešu

91valodas kā vienīgās valsts valodas pozīcijas un statusu

92sabiedrībā.

93B Par

94konkrētiem uzdevumiem latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas

95statusa stiprināšanā

96V

97Valsts valodas politikai, īstenojot Satversmē noteikto, ir

98jānodrošina latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas

99neapstrīdami svarīgākā loma valodu hierarhijā Latvijas valstī.

100Valsts valodu nedrīkst uztvert tikai kā vienu no daudzvalodības

101"elementiem". Valsts valodas politikai ir jābūt vērstai

102uz to, lai to pārvaldītu visi Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji un

103valsts valoda tiktu lietota visās sabiedrības dzīves jomās. Šo

104virsmērķi nedrīkst relativizēt. Uz to jāorientējas arī politikas

105plānošanas dokumentiem, nosakot konkrētus un efektīvus līdzekļus

106tā īstenošanai.

107Tas nozīmē, ka Latvijas valstij ir jānodrošina tādi apstākļi,

108lai ikviens varētu pilnvērtīgi funkcionēt Latvijas sabiedrībā un

109jēgpilni veidot savu dzīvi arī tad, ja pārzinātu un lietotu tikai

110vienu - latviešu valodu.

111Tas nekādā veidā neizslēdz pozitīvās priekšrocības, kuras

112Latvijas iedzīvotājiem dod daudzu valodu pratība, un valsts

113valodas politikai būtu jāveicina arī svešvalodu, pirmām kārtām

114Eiropas Savienības oficiālo valodu, plašākas zināšanas Latvijas

115sabiedrībā.

116Tomēr tikai skaidri nosakot valsts valodas prioritāti,

117paredzot konkrētu rīcībpolitiku tās nostiprināšanai un saredzot

118dotā politikas plānošanas perioda reālos izaicinājumus valodas

119jomā, valsts valodas politika var tikt veidota atbilstoši

120Satversmei.

121Es vēlos vērst uzmanību uz diviem galvenajiem šī brīža

122izaicinājumiem. Vēl pilnībā valodas jomā nav novērstas padomju

123okupācijas režīma valodu politikas sekas, kas privileģēja

124krievu valodu, bet vienlaikus Latvija jau ir iesaistīta

125globalizācijas procesos, kuros dominē angļu

126valoda.

127Valsts valodas politikai ir jāpievērš nopietna uzmanība tieši

128šiem būtiskajiem faktoriem, kas raksturo latviešu valodas vidi un

129attiecības ar svešvalodām. Politikas plānošanas dokumentiem

130rūpīgi jāanalizē to ietekme uz latviešu valodu, un jāizstrādā

131konkrēti un efektīvi rīcībpolitikas pasākumi, lai nodrošinātu

132latviešu valodas konstitucionālo statusu un attīstību.

133VI

134Es kritiski vērtēju gļēvumu un nespēju novērst Latvijas

135cilvēku diskrimināciju darba tirgū, ja tie nepārvalda krievu

136valodu. Krievu valodas zināšanas joprojām tiek pieprasītas

137nevietā un nepamatoti.

138Padomju okupācijas perioda rusifikācijas realitāte, ka teju

139ikvienam Latvijas iedzīvotājam bija jāprot krievu valoda, ir

140pagātne, kurai beidzot jāpieliek punkts. Ir jāizstrādā

141rīcībpolitikas pasākumi, kas efektīvi vēršas pret pārkāpumiem

142darba tirgū vai publiskajā sfērā, ja nepamatoti tiek prasītas

143krievu valodas zināšanas. Krievu valoda ir svešvaloda, kura nav

144īpašāka vai priviliģētāka par citām svešvalodām. Šīs svešvalodas

145zināšanas varētu prasīt tikai tad, ja veicamais darbs pārsvarā ir

146saistīts ar ārvalstīm, kurās dominē šīs valodas lietojums.

147Pēdējos gados valodas valsts valodas politikā ir daudz

148paveikts, lai palīdzētu uzturēt latviešu valodu diasporā,

149gan veidojot mācību materiālus, gan sniedzot atbalstu

150skolotājiem. Tāpat ir izstrādāti atbalsta mehānismi cilvēkiem un

151ģimenēm, kas atgriežas Latvijā, bērniem un jauniešiem, kas

152integrējas Latvijas izglītības sistēmā. Šie mūsu cilvēki bieži

153pārvalda vairākas svešvalodas, bet nepārvalda krievu valodu. Viņi

154ir vajadzīgi Latvijai, tāpēc nav pieļaujama tuvredzīgā

155iesakņojusies realitāte, kas viņus no Latvijas izstumj. Ir

156neiecietīgi jāvēršas pret sistēmu un ikkatru gadījumu, kas

157Latvijas darba tirgū rada krievu valodas barjeras tautiešiem, kas

158atgriežas Latvijā, tāpat kā arī jaunākas paaudzes Latvijas

159iedzīvotājiem, kas krievu valodu nav apguvuši.

160Šajā ziņā es sagaidu konkrētus pasākumus un rīcības

161modeli, lai izskaustu nejēdzīgas svešvalodu zināšanu prasības

162darba tirgū, kas apgrūtina daudzu cilvēku ieceres savas dzīves un

163karjeras veidošanai Latvijā, kā arī neveicina saliedētas

164sabiedrības veidošanas uz latviešu valodas kā vienīgās valsts

165valodas pamata.

166VII

167Mūsu valodas politikā īpaša pieeja nepieciešama angļu valodai.

168Tā faktiski ir kļuvusi par galveno starptautiskās saziņas valodu.

169Tādēļ mērķtiecīgi jāveicina tās apgūšana.

170Taču vienlaikus tā negatīvi ietekmē latviešu valodu. It

171sevišķi sarunvalodā, īpaši jaunatnes vidū, latviešu valoda tiek

172jaukta ar angļu valodu, tā destruktīvi ietekmē arī latviešu

173valodas struktūru. Pareizas un pilnvērtīgas latviešu valodas

174zināšanas un lietošana, tostarp medijos, pēdējā laikā rada

175nopietnas bažas par latviešu valodas degradāciju.

176Valodas politikas plānošanas dokumentiem nopietni jāpievēršas

177šim jautājumam, un jāparedz konkrēti rīcībpolitikas risinājumi,

178kā šo problēmu novērst.

179VIII

180Latvijas izglītības sistēmā kā pirmā svešvaloda tiek

181apgūta angļu valoda. Tas atbilst šīs valodas lomai

182starptautiskajā saziņā un informācijas apritē pasaulē. Šeit es

183vēlos aicināt īpašu lomu pievērst jautājumam par otro

184svešvalodu, kuru būtu mērķtiecīgi apgūt mūsu skolās.

185Latvija vēsturiski pieder Eiropas kultūrtelpai, mēs esam

186Eiropas Savienības dalībvalsts, tāpēc valstij būtu jāsekmē mūsu

187jauniešu pilnvērtīgu iekļaušanos Eiropas diskusiju un norišu

188telpā. Valstij būtu aktīvi jāveicina un jānodrošina Eiropas

189Savienības oficiālo valodu kā otro svešvalodu apguve izglītības

190sistēmā. Eiropas Savienības oficiālo valodu zināšanas jauniešiem

191un mums kā sabiedrībai kopumā ļautu pilnvērtīgāk līdzdarboties

192mūsu kopējās Eiropas kultūrtelpas norisēs (sk. Valsts

193prezidenta Egila Levita 2020. gada 4. decembra vēstuli

194Nr. 446).

195Es augstu vērtēju likumdevēja lēmumu nodrošināt pieeju tādam

196televīziju programmu klāstam, kas stiprina Latvijas

197piederību Eiropas kultūrtelpai, sekmē Latvijas iedzīvotāju

198iekļaušanos kopējā Eiropas informatīvās telpas diskursā (sk.

199Valsts prezidenta Egila Levita 2020. gada 7. februāra

200vēstuli Nr. 46).

201Taču ir jāpievērš uzmanība, vai attiecīgais regulējums tiek

202patiešām īstenots. Atgādināšu, ka likums prasa nodrošināt

203kvalitatīvu un plurālistisku televīzijas programmu pieejamību

204dažādās Eiropas Savienības oficiālajās valodās.

205Valsts valodas rīcībpolitikā atbalstot plašāku Eiropas

206Savienības oficiālo valodu apguvi izglītības procesā, mēs

207veicinātu Latvijas kultūrvēsturiskajai identitātei atbilstošu

208svešvalodu pratību mūsu valstī.

209IX

210Jāuzsver, ka daudzvalodības koncepts nav lietojams kontekstā

211ar latviešu valodas izloksnēm un dialektiem vai

212latgaliešu valodu kā latviešu valodas paveidu.

213Latviešu valodas izlokšņu un dialektu, kā arī latgaliešu

214valodas lietojums nenozīmē daudzvalodību. Visos šajos

215gadījumos tiek lietota viena un tā pati latviešu valsts valoda,

216visā tās daudzveidībā un krāšņumā. "Latviešu valoda ietver

217gan latviešu literāro valodu, gan ikvienu no latviešu valodas

218trīs vēsturisko dialektu vairāk nekā piecsimt izloksnēm, gan arī,

219piemēram, latgaliešu rakstu valodu, kas ir daļēji standartizēta

220literāra forma, kura izveidojusies uz latviešu valodas

221augšzemnieku dialekta latgalisko izlokšņu bāzes, gan arī

222neskaitāmos sociolektus un idiolektus, kuros izpaužas runātāju

223kultūra, izglītība, nacionālā pašapziņa un sociālā piederība, kā

224arī indivīda ētiskās un estētiskās attieksmes" (Druviete

225I. Latviešu valoda kā valsts valoda: simbols, saziņas līdzeklis

226vai valstiskuma pamats? Grām.: Latvija un latviskais. Nācija un

227valsts idejās, tēlos un simbolos. A. Cimdiņa, D. Hanovs (Sast.).

228Rīga: Zinātne, 2010, 139. lpp.).

229Līdz ar to arī Valsts valodas politikas pamatnostādnēs

230atbalsta pasākumi šajā jomā būtu skatāmi kā latvietības

231daudzveidības sekmēšana, un nevis daudzvalodība.

232Es vienmēr esmu iestājies par nepieciešamību sekmēt latviešu

233valodas izlokšņu un dialektu, un jo īpaši latgaliešu valodas,

234plašāku lietojumu sabiedrībā, saglabāšanu un attīstību.

235Latvietība nav plakana, un nekas nestiprina mūsu daudzveidību kā

236katram savas dzimtās puses izlokšņu un dialektu skanējums

237ikdienā.

238Tāpēc pilnībā atbalstu to, ka Valsts valodas politikas

239pamatnostādņu projektā pievērsta īpaša uzmanība latgaliešu

240valodas kā latviešu valodas paveida attīstībai un lībiešu valodas

241saglabāšanai. Šīs jomas stiprināšanai esmu atbalstījis atsevišķu

242regulējumu ietveršanu Latviešu vēsturisko zemju likumprojektā,

243kas paredzētu konkrētus valsts un pašvaldību pienākumus

244(sk. Valsts prezidenta Egila Levita 2021. gada

24528. janvāra paziņojuma Nr. 1 "Par priekšlikumiem

246likumprojekta "Latviešu vēsturisko zemju likums"

247otrajam lasījumam" XXXI un XXXIII sadaļu).

248Kā jau iepriekš minēju, valsts politikai pret dažādām valodām

249jābūt atšķirīgai, jo to ietekme uz latviešu valodu un Latvijas

250informatīvo telpu ir dažāda (angļu valoda, krievu valoda, Eiropas

251Savienības valstu oficiālās valodas) un daudzvalodība latviešu

252valodas izlokšņu un dialektu un latgaliešu valodas kā latviešu

253valodas paveida kontekstā nav piemērots koncepts. Tādēļ

254daudzvalodības jēdziens valsts valodas politikas plānošanas

255dokumentos, izņemot specifisku kontekstu (piemēram, runājot par

256mazo valodu digitālās līdztiesības veicināšanu, sk. tālāk XII

257sadaļu), nebūtu lietojams.

258X

259Latviešu valodas attīstību un ilgtspēju stiprina tās

260lietojums publiskajā telpā un kvalitatīva satura

261pieejamība latviešu valodā par visdažādākajiem sabiedrības dzīves

262jautājumiem. Tāpēc valsts valodas politikai mērķtiecīgi jāveicina

263kvalitatīva satura valsts valodā pieejamība.

264Joma, kura valodas apritē gan saglabā valodas senākos slāņus,

265gan visaktīvāk turpina valodu attīstīt, ir

266oriģinālliteratūra un literāri tulkojumi, savukārt valodas

267ikdienas apriti visaktīvāk ietekmē mediji.

268Tāpēc esmu jau rosinājis noteikt samazinātu pievienotās

269vērtības nodokļa likmi latviešu oriģinālliteratūrai, kā arī masu

270informācijas līdzekļiem latviešu valodā, lai sniegtu nepieciešamo

271atbalstu latviešu grāmatniecībai un medijiem (sk. Valsts

272prezidenta Egila Levita 2021. gada 1. februāra

273paziņojumu Nr. 3 "Par atbalstu latviešu

274oriģinālliteratūras un masu informācijas līdzekļu

275pieejamībai"). Te arī būtu nepieciešams konkrēts

276likumdevēja lēmums šī jautājuma jēdzīgai nokārtošanai.

277Ir svarīgi turpināt atbalstīt kvalitatīvu mediju darbu,

278tiem veidojot oriģinālu saturu latviešu valodā un atspoguļojot

279sabiedrībai reģionālus, valsts, Eiropas un pasaules notikumus

280latviešu valodā. Ļoti atzinīgi vērtējams Kultūras ministrijas

281nesenais lēmums piešķirt papildu finansējumu kultūras

282medijiem.

283Vienlaikus es aicinātu pievērst arī uzmanību latviešu valodas

284kvalitātei un precizitātei medijos un domāt par iespējamu valsts

285atbalstu tā nodrošināšanai, piemēram, paredzot mērķfinansējumu

286valodas redaktora darbam plašsaziņas līdzekļos. Mediji

287vislielākajā mērā ietekmē valodas ikdienas kvalitāti sabiedrībā,

288tiem ir jābūt paraugam valodas precizitātes un stila

289jautājumos.

290XI

291Latviešu valodas attīstība un ilgtspēja ir jānodrošina

292augstākajā izglītībā un zinātnē. Latvijas pilsoņiem ir

293tiesības iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību valsts valodā

294visos studiju virzienos.

295Viens no visu Latvijas augstskolu uzdevumiem ir valsts valodas

296izkopšana un attīstība augstākajā izglītībā. Ilgtspējīga un

297moderna valsts nedrīkst pieļaut savas valsts valodas apzinātu

298izstumšanu no augstākās izglītības un zinātnes.

299Līdz ar to augstākās izglītības un zinātnes jomā Latvijai

300jānodrošina tas, lai netiktu mazināts latviešu valodas kā

301zinātnes valodas potenciāls un zinātne attīstītos arī latviešu

302valodā. Tas jāsabalansē ar nepieciešamību Latvijas augstākajai

303izglītībai un zinātnei iesaistīties starptautiskajā apritē.

304Esmu jau norādījis uz nepieciešamajiem likumdošanas soļiem tā

305nodrošināšanai, un ceru, ka Saeima te pārlieku nevilcināsies

306(sk. Valsts prezidenta Egila Levita 2021. gada

30726. aprīļa paziņojumu Nr. 7 "Par latviešu valodas

308kā vienīgās valsts valodas lomu augstākajā izglītībā un

309zinātnē").

310XII

311Mūsu valsts valodas politikai jau šodien jābūt gatavai tiem

312izaicinājumiem, kurus sevī ietver digitālās vides un

313mākslīgā intelekta attīstība. Latviešu valodas

314pastāvēšanai un ilgtspējai ir kritiski svarīgi, lai latviešu

315valodā tās pratējiem digitālajā vidē būtu pieejamas tikpat plašas

316iespējas, kādas ir lielo valodu lietotājiem.

317Vēlos vērst uzmanību, ka adekvātas politikas trūkuma dēļ

318Eiropā paplašinās digitālā plaisa starp valodām un vairāk nekā

319divdesmit Eiropas valodu nākotne digitālajā vidē ir apdraudēta

320(sk. Eiropas Parlaments 2018. gada 11. septembrī

321rezolūciju par valodu līdztiesību digitālajā laikmetā

322(2018/2028(INI)).

323Tādēļ mūsu valsts valodas politikas pamatnostādnēs ir jāapsver

324nepieciešamie risinājumi digitālās valodu plaisas mazināšanai,

325tai skaitā kopdarbā ar citām Eiropas Savienības valstīm.

326Sadarbojoties Eiropas Savienības pētniecības un izstrādes

327programmu ietvaros, būtu iespējams sasniegt kritisko zināšanu un

328resursu apjomu, kas nepieciešams valodu digitālās

329līdztiesības nodrošināšanai. Tāpat nepieciešams Eiropas

330Savienības līmenī vēl vairāk aktualizēt nepieciešamību pēc

331fokusētas rīcībpolitikas reālas daudzvalodības nodrošināšanai

332digitālajā vidē.

333Lai latviešu valoda tehnoloģiskajā attīstībā spētu panākt

334lielās valodas, ir nepieciešams paplašināt nacionālās pētniecības

335un tehnoloģiju izstrādes aktivitātes. Šajā ziņā mums ir teicamas

336iestrādnes, un mēs varam patiesi lepoties ar šīs jomas entuziastu

337sasniegumiem.

338Modernās tehnoloģijas var mazināt valodu barjeru, kas Eiropas

339iedzīvotājiem liedz gūt pilnvērtīgu labumu no patiesi integrētas

340Eiropas.

341XIII

342Esmu jau rosinājis Saeimai likumā "Par svētku, atceres un

343atzīmējamām dienām" 15. oktobri noteikt kā Valsts

344valodas dienu (sk. Valsts prezidenta Egila Levita

3452019. gada 1. oktobra vēstuli Nr. 212).

346Valsts valodas diena varētu veidot pozitīvu platformu latviešu

347valodas kā vienīgas valsts valodas pozīciju nostiprināšanai un

348tās pastāvēšanas un turpmākas attīstības sekmēšanai. Valsts

349valodas diena gan Latvijā, gan diasporā atgādinātu par mūsu

350kopējo atbildību latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas

351kopšanā, lietošanā un turpmākā attīstībā.

352Ar gandarījumu varu atzīmēt, ka šis mans ierosinājums ir

353atsaucīgi uzņemts sabiedrībā un mēs esam sākuši mērķtiecīgi

354veidot un izkopt Valsts valodas dienas atzīmēšanas

355tradīcijas.

356Valsts valodas politikas pamatnostādnēs būtu atspoguļojama šī

357iniciatīva, paredzot arī turpmākajos gados īstenojamās norises

358šajā dienā un veicināmās valsts valodas svinēšanas tradīcijas

359dažādās sabiedrības grupās.

360XIV

361Latviešu valoda ir būtiska vērtība latviešu

362nācijai, Latvijas tautai un Latvijas

363valstij. Tādēļ valsts valodas politikas aktualitātēm ir

364pievēršama pēc iespējas plašāka sabiedrības uzmanība un tās

365attīstība ir apspriežama no Saeimas tribīnes, kas mūsu

366parlamentārajā iekārtā ir valsts politiskās dzīves centrs.

367Tāpēc es rosinu paredzēt Saeimas kārtības rullī atbildīgo

368Ministru kabineta locekļu (piemēram, izglītības un zinātnes

369ministra un kultūras ministra) ikgadēju ziņojumu par valsts

370valodas situāciju un iecerētajiem darbiem šajā politikas jomā

371Saeimas sēdē. Šāda ziņojuma gatavošana un apspriešana pievērstu

372plašu sabiedrības un lietpratēju uzmanību, un dotu iespēju valsts

373valodas jautājumus plašāk iztirzāt plašsaziņas līdzekļos un

374dažādās sabiedrības grupās.

375Saeimas kārtības rullis jau šobrīd paredz ikgadējus ministru

376prezidenta, ārlietu ministra un tiesībsarga ziņojumus (sk.

377Saeimas kārtības ruļļa 3.1 un

3785.1 nodaļu). Ziņojums par valsts valodas

379stāvokli varētu kļūt par vēl vienu nozīmīgu parlamentārās

380diskusijas elementu, paredzot Saeimas iesaisti valsts valodas

381politikas formulēšanā un veicinot arī plašāku sabiedrības

382interesi un līdzdalību tajā. Šāds ziņojums varētu tikt sniegts

383Saeimā Valsts valodas dienai tuvākajā Saeimas sēdē.

384XV

385Ņemot vērā iepriekšminēto, tuvākajā laikā valsts valodas

386politikas jomā es sagaidītu kā prioritāri īstenojamus darbus:

3871) novērst diskrimināciju darba tirgū, nepamatoti pieprasot

388krievu valodas zināšanas;

3892) izstrādāt diferencētu politiku attiecībā uz angļu valodu,

390veicinot tās plašu apgūšanu, un vienlaikus novēršot tās

391destruktīvo ietekmi uz latviešu valodu;

3923) nodrošināt Eiropas Savienības oficiālo valodu kā otrās

393svešvalodas apguvi Latvijas skolās;

3944) stiprināt latviešu valodas lomu augstākajā izglītībā un

395zinātnē, lai netiktu mazināts latviešu valodas kā zinātnes

396valodas potenciāls un prestižs;

3975) paredzēt nepieciešamo atbalstu kvalitatīva satura

398pieejamībai latviešu valodā un latviešu valodas lietojuma

399kvalitātei publiskajā telpā, samazinot pievienotās vērtības

400nodokli latviešu oriģinālliteratūrai un masu informācijas

401līdzekļiem latviešu valodā, kā arī piešķirot mērķfinansējumu

402latviešu valodas redaktora darbam plašsaziņas līdzekļos;

4036) pievērst uzmanību latviešu valodas ilgtspējas

404nodrošināšanai digitālajā vidē, ar pārdomātu politiku mazinot

405digitālo valodu plaisu un atbalstot šajā jomā mākslīgā intelekta

406attīstību latviešu valodā;

4077) atbalstīt latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveida

408attīstību un lībiešu valodas saglabāšanu, sekmējot šo valodu

409apguvi, lietojumu publiskajā telpā un plašsaziņas līdzekļos, kā

410arī veicināt izlokšņu un dialektu saglabāšanu latviešu

411vēsturiskajās zemēs;

4128) noteikt 15. oktobri kā Valsts valodas dienu un veidot

413šīs dienas atzīmēšanas tradīcijas dažādās sabiedrības grupās;

4149) paredzēt ikgadējo Ministru kabineta ziņojumu par valsts

415valodas situāciju un tā apspriešanu Saeimā.