4. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu

ministrija - piekrīt Pieteikuma iesniedzējas viedoklim, ka

personas, kuras tiek sauktas pie administratīvās atbildības par

CSN pārkāpumiem, atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos ar

citām personām, kuras tiek sauktas pie administratīvās atbildības

par citiem pārkāpumiem, tomēr apstrīdētā norma paredz atšķirīgu

attieksmi pret abām šīm personu grupām. Proti, tā liedzot par

maznozīmīgu atzīt tādu ceļu satiksmē personas izdarītu pārkāpumu,

par kuru paredzētais naudas sods pārsniedz trīsdesmit latus.

Pārkāpuma nozīmīgumu raksturojot apstākļi, kādos tas izdarīts,

tiesiski aizsargāto interešu aizskāruma būtiskums un pārkāpēja

personība, nevis sankcijā paredzētais soda veids un apmērs.

Apstāklis, ka par konkrētu pārkāpumu paredzēts maksimālais naudas

sods vai smagāks sods, pats par sevi neesot arguments tam, lai šo

pārkāpumu nevarētu atzīt par maznozīmīgu. Administratīvā soda

mērķis esot sasniedzams ar citiem tiesību institūtiem, piemēram,

atbrīvojot personu no administratīvās atbildības un

aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu, nevis piemērojot

administratīvo sodu.

Iespēja atbrīvot personu no administratīvās atbildības esot

attiecināma uz tādiem administratīvajiem pārkāpumiem, kuru

radītais tiesiski aizsargāto interešu apdraudējums, ievērojot

pārkāpuma raksturu un pārkāpēja personību, nav uzskatāms par tik

būtisku, lai piemērotu administratīvo sodu. Tieši šie kritēriji,

nevis tiesību normas sankcijā paredzētais sods esot izšķiroši

pārkāpuma atzīšanai par maznozīmīgu.

Iespēja atzīt pārkāpumu par maznozīmīgu neatkarīgi no tam

paredzētās sankcijas esot attiecināma uz visu veidu

administratīvajiem pārkāpumiem, tostarp arī tādiem, par kuru

izdarīšanu paredzēts maksimālais naudas sods vai pat

administratīvais arests, tikai ne uz pārkāpumiem ceļu satiksmē,

ja par to izdarīšanu piemērojamais naudas sods pārsniedz

trīsdesmit latus. Šāds atšķirīgs regulējums esot uzskatāms par

nesamērīgu, jo tas liedzot atzīt par maznozīmīgiem tādus ceļu

satiksmē izdarītos pārkāpumus, kuri pēc rakstura ir formāli un

konkrētajos apstākļos būtu atzīstami par maznozīmīgiem.

Ievērojot minēto, Tieslietu ministrija neatbalsta tāda

kritērija noteikšanu, atbilstoši kuram pārkāpuma nozīmīgums ir

atkarīgs no sankcijā paredzētā soda mēra, jo īpaši atsevišķās

administratīvo lietu kategorijās. Šādu pieeju Tieslietu

ministrija esot ietvērusi administratīvo sodu sistēmas reformas

ietvaros izstrādātajā Administratīvo pārkāpumu sodu likuma

projektā. Minētā likumprojekta 25. panta pirmajā daļā esot

paredzēts: ja personas izdarītais administratīvais pārkāpums

konkrētajos apstākļos nav radījis reālu apdraudējumu tiesiski

aizsargātajām interesēm (maznozīmīgs pārkāpums), amatpersona var

neuzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, bet, ja tas ir

uzsākts, amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa jebkurā

stadijā var to izbeigt, nepiemērojot sodu. Likumprojektā neesot

paredzēti īpaši nosacījumi nedz ceļu satiksmē, nedz arī kādā citā

jomā izdarītu administratīvo pārkāpumu atzīšanai par

maznozīmīgiem.

Ievērojot minēto, Tieslietu ministrija uzskata, ka apstrīdētā

norma neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.