Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.panta otrās daļas vārdu "ja par to paredzētais naudas sods nepārsniedz trīsdesmit latus" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.panta pirmajam teikumam

9. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētā

norma nosakot atšķirīgu attieksmi, jo ceļu satiksmē izdarītu

pārkāpumu par maznozīmīgu varot atzīt vienīgi tad, ja par to

paredzētais naudas sods nepārsniedz trīsdesmit latus, turpretim

citu, ar ceļu satiksmi nesaistītu personas izdarītu

administratīvo pārkāpumu varot atzīt par maznozīmīgu neatkarīgi

no tam paredzētā naudas soda apmēra.

LAPK 21. pants piešķir institūcijai vai amatpersonai

tādu rīcības brīvību, ka maznozīmīga pārkāpuma gadījumā šī

institūcija vai amatpersona var vainīgo personu atbrīvot no

administratīvās atbildības, to aizstājot ar mutvārdu aizrādījumu.

Savukārt ceļu satiksmē izdarīta pārkāpuma atzīšanai par

maznozīmīgu šā panta otrā daļa paredz divus kritērijus: pirmkārt,

par attiecīgo pārkāpumu paredzētais naudas sods nepārsniedz

trīsdesmit latus; otrkārt, šis pārkāpums nav radījis draudus

citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai.

LAPK 21. pants nepiešķir personai subjektīvās tiesības,

bet gan paredz lēmuma pieņēmēja rīcības brīvību atbrīvot personu

no administratīvās atbildības. Tomēr ikvienā gadījumā tiesību

normu piemērotājam ir pienākums izvērtēt to, vai attiecīgajā

personas nodarījumā saskatāmas administratīvā pārkāpuma sastāva

pazīmes un vai ir kādi apstākļi, kas varētu personas

administratīvo atbildību izslēgt.

Līdz ar to apstrīdētās normas radītā

atšķirīgā attieksme izpaužas tādējādi, ka tā sašaurina tiesību

normas piemērotāja rīcības brīvību ceļu satiksmē izdarīta

administratīvā pārkāpuma atzīšanā par maznozīmīgu.