28. pantsattiecas uz inovācijas atbalstu MVU, paredzēts, ka

attiecas uz inovācijas atbalstu MVU, paredzēts, ka

1lielos komersantus uzreiz novirzīs uz EDIC.

2c. EDIC sniegtajiem pakalpojumiem, kur gala labuma guvēji ir

3komersanti tiks piemērots de minimis atbalsts 100% apmērā. Šai

4kategorijā ietilpst tādi pakalpojumi kā digitālā brieduma testa

5veikšanas izmaksas, konsultācijas, mentorings, individuālas

6uzņēmuma digitalizācijas ceļa kartes izveide un pilotēšanas un

7testēšanas iespēju nodrošināšana.

8d. EDIC būs jānodrošina (grāmatvedības uzskaitē), ka visas

9atbalsta summas, kas tiek piešķirtas EDIC, lai gūtu labumu savām

10darbībām un reģionālo kontaktpunktu darbībai saskaņā ar GBER

1127.pantu ir skaidri nodalītas no tām summām, kuras ir pilnībā

12jānodod komersantiem kā gala labuma guvējiem un kur tiek

13piemērots de minimis un GBER 28.panta regulējums. Par šo

14investīciju plānotas papildus konsultācijas ar Eiropas

15Komisiju.

16(595) Programmas ietvaros plānotās aktivitātes attiecas uz

17digitālo investīciju kodu 010 (MVU digitalizēšana (tostarp

18e-komercija, e-uzņēmējdarbība un uzņēmējdarbības procesi

19tiešaistē), digitālie inovācijas centri, dzīvās laboratorijas,

20tiešaistes uzņēmēji un jaunizveidotie IKT uzņēmumi, B2B) kas

21sniedz 100% pienesumu digitalizācijas mērķu sasniegšanai.

22(596) Investīcija 2.2.1.2.i. Atbalsts procesu

23digitalizācijai komercdarbībā

24(597) Eiropas Semestra 2020.gada ziņojumā par Latviju

25norādīts, ka Latvijas komersanti neizmanto digitālo tehnoloģiju

26potenciālu, par ko liecina arī DESI indeksa rezultāti. -

27salīdzinoši zemi e-komercijas, kā arī mākoņpakalpojumu, sociālo

28plašsaziņas līdzekļu un lielo datu izmantošanas rādītāji.

29Vienlaikus ar zemajiem e-komercijas rādītājiem saskaņā ar DESI

30indeksu ierobežots skaits komersantu izmanto mākoņpakalpojumus,

31sociālos medijus un lielos datus. OECD pētījumi liecina, ka

32pastāv sakarība starp digitālajām tehnoloģijām un produktivitāti,

33turklāt OECD Going Digital in Latvia 2020.gada pētījumā tiek

34norādīts, ka Latvijas zemie produktivitātes rādītāji ir saistīti

35ar zemajām investīcijām procesu digitalizācijā. Ņemot vērā, ka

36Latvijā, salīdzinot ar citām OECD valstīm, lielākā daļa

37nodarbināto strādā MVK, tādēļ, lai veicinātu Latvijas

38produktivitātes rādītājus, ir nozīmīgi jāstimulē komersantus, jo

39īpaši MVK, veikt investīcijas uzņēmuma procesu digitalizācijā (to

40skaitā e-komercijā, mākoņpakalpojumos, sociālos medijos, lielajos

41datos u.c.). Tā kā jaunu digitālo tehnoloģiju ieviešana ir

42pastāvīgs process un atbalsts ir nepieciešams daudziem Latvijas

43uzņēmumiem, neatkarīgi no to lieluma, darbības vietas un jomas,

44atbalsta programma tiek paredzēta dažādām uzņēmumu grupām, jomām,

45atrašanās vietai un darbības specifikai, nodrošinot atbalstu arī

46izmaksu segšanai, risinājumu pilotēšanai un testēšanai.

47(598) Atbalsts procesu digitalizācijai būs pieejams arī

48bezpeļņas sektoram - biedrībām un nodibinājumiem, sociālajiem

49uzņēmumiem, kas īsteno sabiedrībai nozīmīgus un sociālās

50nevienlīdzības mazināšanas pakalpojumus.

51(599) Investīcija sekmēs procesu digitalizāciju komercdarbībā

52un veicinās produktivitātes paaugstināšanu ar mērķtiecīgu resursu

53ieguldīšanu augstākas pievienotās vērtības radīšanai komersantu

54darbības procesos, kā rezultātā veidosies Latvijas konkurētspējas

55priekšrocības. Kā arī, ar šāda veida atbalstu procesu

56digitalizācijā tiks veicinātas investīcijas gan komersantu

57digitālo prasmju attīstībā, gan investīcijas jaunu produktu un

58pakalpojumu ieviešanā uzņēmējdarbībā, jo šie elementi darbojas

59kopsakarībā.

60(600) Programmas ietvaros plānota sadarbība ar EDIC, kurā

61komersantam būs nepieciešams veikt "Digitālā brieduma

62testu", lai noteiktu nepieciešamās investīcijas uzņēmuma

63digitalizācijas vajadzībām. Pirms digitālā brieduma testa un

64"Digitālās attīstības ceļa kartes" izstrādes eksperti,

65kuri izvērtē uzņēmumu, paraksta neieinteresētības apliecinājumu,

66kurā norādīts, ka eksperts nav ieinteresēts un nav saistīts ar

67uzņēmumu. Balstoties uz digitālā brieduma testa secinājumiem un

68ieteikumiem, uzņēmumiem tiks izstrādāta individuālā Digitālās

69transformācijas ceļa karte. Tālāk tehnoloģiju integrācijai

70uzņēmumos tiks piedāvāts digitalizācijas vaučers. Digitalizācijas

71vaučers nosaka, ka komersants atbalstu saņem pakalpojuma veidā,

72ko sniedz pētniecības organizācija vai cits komersants. Grants

73tiks izsniegts tikai mērķiem, kas ir atrunāti Digitālā brieduma

74testa rezultātos balstīta komersanta individuālajā Digitālās

75transformācijas ceļa kartē. Šādas darbības paredzētas, lai

76izvairītos no tā, ka finansējums tiek izmantots mērķiem, kas nav

77saistīti ar uzņēmumu digitalizāziju un eksperts darbojas

78neatkarīgi no uzņēmuma.

79(601) Grants tiek plānots līdz 55% no projekta attiecināmajām

80izmaksām atkarība no komersanta lieluma atbilstoši GBER 14.panta

81nosacījumiem.

82(602) Programmas ietvaros nav paredzēti ierobežojumi uzņēmuma

83lielumam, atbalsts tiks sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas

84regulu Nr. 651/2014 ja komersants atbilst sekojošiem

85kritērijiem:

86(603) Latvijā reģistrēts komersants;

87(604) MVU, vidēja kapitalizācija, lielais uzņēmums,

88konsorcijs, pētniecības un zināšanu izplatības organizācijas;

89(605) Komersants ir veicis digitālā brieduma testu;

90(izmaksas tiek segtas EDIC paredzētā finansējuma

91ietvaros);

92(606) Komersants ir iesniedzis darbības plānu/Digitālās

93transformācijas ceļa karti (iekļaujot plānotās aktivitātes, laika

94grafiku, mērķus, uzdevumus, sasniedzamos rezultātus).

95(izmaksas tiek segtas EDIC paredzētā finansējuma

96ietvaros de minimis);

97(607) Programmas ietvaros plānotās aktivitātes attiecas uz

98digitālo investīciju kodu, kas sniedz 100% pienesumu

99digitalizācijas mērķu sasniegšanai: 010 (MVU digitalizācija

100(tostarp e-komercija, e-darījumi un uzņēmējdarbības procesi

101tīklā, digitālās inovācijas centri, "dzīvās

102laboratorijas", tīmekļa uzņēmēji un IKT jaunuzņēmumi, B2B)).

103Atlases un atbalsta pieteikuma izvērtēšanas procesu vadīs un

104pārskatīs LIAA kopā ar neatkarīgajiem individuālu nozares

105ekspertiem, kas veidos komisiju, kura izvērtēs saņemtos

106pieteikumus, lai konstatētu, vai atbalsts pieteikums kvalificējas

107procesu digitalizācijai attiecīgajā nozarē un atbilst konkrētās

108aktivitātes mērķiem.

109(608) Atbalsts var tikt piešķirts šādām aktivitātēm:

110i. procesu digitalizācija uzņēmumos;

111ii. uzņēmējdarbības procesu digitalizācijai nepieciešamo

112ražošanas un citu iekārtu iegāde vai atjaunināšana un

113modernizēšana (datu uzglabāšanas iekārstas un aprīkojums,

114ražošanas digitalizācijas iekārtas un aprīkojums, loģistikas

115procesu digitalizācijas sensori);

116iii. uzņēmējdarbības procesu digitalizācijai nepieciešamo

117programmatūras un plānošanas risinājumu iegāde - (RM, ERP, LEAN,

118AGILE, CAD, e-komercijas u.c. );

119iv. efektivizēšana un izmaksu samazināšana uz digitālās

120transformācijas rēķina;

121v. datu uzglabāšanas risinājumi/pakalpojumi;

122vi. uz digitālajiem risinājumiem balstīto automatizācijas un

123autonomo robotu un sensoru risinājumi;

124vii. uzņēmējdarbības procesu digitalizācijai nepieciešamo

125mākslīgā intelekta risinājumu iegāde;

126viii. jebkuru citu ar IKT produktiem, tehnoloģijām vai

127procesiem saistītu uzlabojumu veikšana, kas nepieciešami uzņēmuma

128digitalai transformācijai.

129(609) Atbalstu nav plānots piešķirt:

130a. standarta biroja tehnikas/datortehnikas iegādei

131b. esošas programmatūras un informācijas sistēmu

132atbalstam;

133c. esošo programmu papildināšanai ar jaunu funkcionalitāti

134lietotājiem;

135d. esošās programmatūras pielāgošanai;

136e. lietotāja dokumentācijas sagatavošanai;

137(610) Rādītāji

138(611) Kvantitatīvais rādītājs: Granta rezultātu un ietekmes

139novērtēšanai noteiktais kvantitatīvais radītājs ir atbalstīto

140komersantu skaits. Šis rādītājs ir tieši saistīts ar MVU procesu

141digitalizācijas programmas pamatmērķi un ir provizoriski

142paredzēts, ka tiks atbalstīti aptuveni 200 komersanti.

143(612) Kvalitatīvais rādītājs: Lai pārliecinātos, ka konkrēto

144iekārtu vai programmatūras iegāde granta rezultātā ir sniegusi

145pienesumu procesu digitalizācijā, uzņēmums ik gadu veiks EDIC

146pārvaldīto digitālā brieduma testu, kā rezultāti tiks savstarpēji

147salīdzināti. Ir plānots, ka granta saņēmēja "Digitālā

148brieduma testa" rezultātā ir jābūt vērojamam uzlabojumam

149digitalizācijas kopējā līmenī pret iepriekšējo gadu.

150(613) Demarkācija

151(614) Grants MVU procesu digitalizācijai papildinās esošo

152grantu programmas, kuru ietvaros tiek finansēti ar digitālo

153transformāciju saistītie risinājumi un funkcionalitāte.

154(615) Demarkācijas starp šo grantu un Darbības programmas

155"Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1.specifiskā atbalsta

156mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A"

1571.2.1.1.pasākumu "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju

158izstrādei kompetences centru ietvaros" tiks nodrošināts

159atbalstāmo aktivitāšu līmenī, nosakot atbalstāmo aktivitāšu

160klāstu, kas papildinās esošo instrumentu un arī daļēji nosegt

161tajā neatbalstāmas aktivitātes.

162(616) Savukārt demarkācija laikā tiks nodrošināta ar

163Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas

164"Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie

165uzņēmumi" grantu "Zaļo inovāciju un informācijas un

166komunikācijas tehnoloģiju produktu ieviešana ražošanā", kas

167nodrošinās pieejamo resursu un uz digitālo transformāciju vērsto

168aktivitāšu pēctecību un novērsīs finanšu plūsmas pārrāvuma

169risku.

170(617) Investīcijas 2.2.1.2.i. ietvaros tiks sniegts valsts

171atbalsts atbilstoši GBER 14.pantam,nepieciešamības gadījumā

172tik piemērots - de minimis atbalsts. Jauna valsts atbalsta

173shēma.

174(618) Investīcija 2.2.1.3.i. Atbalsts jaunu produktu un

175pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā

176(619) Globālās digitālās transformācijas ietekmē ražojošo

177uzņēmumu darbība arvien vairāk tiek saistīta ar automatizētiem un

178robotizētiem procesiem, kas, piemēram, iekļauj sensoru

179izmantošanu krājumu kontroles noteikšanai un automātiskai

180pasūtījumu apstrādei. Šādu sistēmu izstrādāšana sniedz būtisku

181konkurētspējas un produktivitātes pieaugumu esošo un jaunu

182produktu izstrādes procesā, kas arvien aktīvāk tiek nodrošināti

183arī ar attālinātas darbības iespējamību. Industriālā

184transformācija uz modernu un digitālu ražotni, kas darbojas pēc

185Industrijas 4.0 principiem ir svarīgs Latvijas industriālās

186attīstības un izaugsmes pamats, līdz ar ko investīciju ietilpīgu

187projektu īstenošana ražojošo uzņēmumu nepieciešamību

188nodrošināšanai spēs mazināt uzņēmumu tālākai izaugsmei

189nepieciešamo investīciju plaisu apjomīgu projektu ieviešanā

190ražotnē. Saskaņā ar pētnieciskās organizācijas

191Gartner49 2015.-2020.gada datiem starp 12 lielākajā

192pasaules valstīm pēc iekšzemes kopprodukta populārākās

193uzņēmējdarbības jomas veiksmīgai digitālajai transformācijai

194iekļauj mākslīgā intelekta, datu analītikas un robotizētu procesu

195automatizāciju

196(620) Investīcijas mērķis ir veicināt jaunu digitālu produktu

197un pakalpojumu radīšanu, kas palīdzētu Latvijas ekonomikai

198atgūties no krīzes un veicinātu konkurētspēju nākotnē ar

199mūsdienīgu automatizācijas, robotizācijas un darba kontroles rīku

200ieviešanu ražotnē, kā arī atbalstīt uzņēmuma specifikai

201personalizētu e-komercijas risinājumu ieviešanu pārdošanas

202procesos. Pasākuma ietvaros tiks nodrošināts līdzfinansējums

203granta viedā Latvijas komersantiem tādu digitālo inovāciju

204projektu īstenošanā, kuriem būs pieprasījums tirgū. Pēc katra

205uzņēmuma individuālās nepieciešamības tiktu atbalstīta arī

206zinātniski pētnieciskā darbība ar nolūku būtiski pilnveidot,

207uzlabot vai izstrādāt pilnīgi jaunus produktus un pakalpojumus,

208kuros digitalizācija ir neatņemama komponente.

209(621) Komersants var saņemt finansējumu šīs atbalsta

210iniciatīvas ietvaros, arī, ja tas ir saņēmis Eiropas Komisijas

211"Izcilības zīmoga" sertifikātu (Seal of Excellence) par

212iesniegto projekta pieteikumu.

213(622) Programmas ietvaros nav paredzēti ierobežojumi uzņēmuma

214lielumam, atbalsts tiks sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas

215regulu Nr. 651/2014:

216• Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā

217reģistrēts komersants;

218• Komersants, kas atbilst sīkā (mikro), mazā, vidējā vai lielā

219komersanta statusam, maza un vidēja kapitāla uzņēmējsabiedrības,

220konsorcijs, pētniecības un zināšanu izplatības organizācijas;

221• Komersants ir veicis digitālā brieduma testu;

222• Komersants ir iesniedzis darbības plānu/ceļa karti.

223(623) Programmas ietvaros plānotās atbalstāmās darbības:

224a. Tehniski ekonomiskā priekšizpēte jaunajiem augstu

225tehnoloģiju līmeņa digitālajiem produktiem un pakalpojumiem MVU

226un lielajiem uzņēmumiem- novērtējums un analīze, lai objektīvi un

227racionāli apzinātu jaunā produkta/pakalpojuma priekšrocības,

228trūkumus, iespējas un draudus, kā arī noteiktu tā īstenošanai

229vajadzīgos resursus u īstenošanas izredzes;

230b. Rūpnieciskie pētījumi, kas nepieciešami jauno augstu

231tehnoloģiju līmeņa digitālo produktu un pakalpojumu izstrādei MVU

232un lielajiem uzņēmumiem - plānotajiem pētījumiem vai kritiskajai

233izpētei, kuras mērķis ir iegūt jaunas zināšanas un paņēmienus, ko

234izmantot jaunu augstu tehnoloģiju līmeņa digitālo

235produktu/pakalpojumu izstrādei vai būtiskai uzlabošanai;

236c. Eksperimentālā izstrāde jaunajiem augstu tehnoloģiju līmeņa

237digitālajiem produktiem un pakalpojumiem, tostarp prototipa

238izgatavošana MVU un lielajiem uzņēmumiem - zinātnisko atziņu,

239tehnoloģisko, komerciālo vai citu būtisku zināšanu vai prasmju

240apgūšanai, kombinēšanai, modelēšanai vai izmantošanai, lai radītu

241jaunus, pārveidotus vai uzlabotus augsta līmeņa digitālus

242produktus/pakalpojumus;

243d. Atbalsts Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas

244programmas "Digitālā Eiropa" projektu īstenošanā.

245(624) Atbalsts pieejams arī bezpeļņas sektoram - biedrībām un

246nodibinājumiem, sociālajiem uzņēmumiem, kas attīsta sabiedrībai

247nozīmīgu sociālo pakalpojumu digitalizāciju.

248(625) Programmas ietvaros plānots sniegt grantu. Atbalsta

249intensitāte tiek noteikta atbilstoši GBER 25.panta 6.punkta

250noteiktām atbalsta intensitātēm apmērā no attiecināmajām izmaksām

251un to palielināšanas nosacījumiem.

252(626) Programmas ietvaros plānots, ka atbalsts tiks piešķirts

253balstoties uz "Digitālā brieduma testa" rezultātiem,

254kura ietvaros tiks saņemtas rekomendācijas nepieciešamajām

255digitalizācijas investīcijām uzņēmumā.

256(627) Inovāciju klastera ietvaros (reforma 5.1.1.2.i.)

257izveidotā projektu atlases padome vērtēs saņemtos projektus

258nosakot vai tie atbilst izvirzītajiem programmas mērķiem un lems

259par to apstiprināšanu vai noraidīšanu. Savukārt CFLA pieņems

260lēmumu par pētniecības projekta atbilstību valsts atbalsta

261normām.

262(628) Projektu pieteikumi tiks vērtēti pēc šādiem

263kritērijiem:

264a. atbilstība jaunu augstu tehnoloģiju līmeņa digitālo

265produktu un pakalpojumu kritērijiem;

266b. atbilstība administratīvās atbilstības kritērijiem un

267valsts atbalsta nosacījumiem;

268c. atbilstība RIS3 specializācijas jomas stratēģijai un

269tematiskajam uzsaukumam;

270d. nedublēšanās ar citiem pētījumiem pasākuma ietvaros (t.sk.

271iepriekšējā plānošanas perioda projektiem);

272e. projekta iesnieguma zinātniskā kvalitāte;

273f. projekta rezultātu ietekme;

274g. projekta īstenošanas iespējas un nodrošinājums;

275h. veicamo investīciju lietderība un pamatotība.

276(629) Investīcijas 2.2.1.3.i. ietvaros tiks sniegts valsts

277atbalsts atbilstoši GBER 25.pantam. Jauna valsts

278atbalsta shēma.

279(630) Investīcija 2.2.1.4.i. Finanšu instrumenti komersantu

280Digitālās transformācijas veicināšanai

281(631) Eiropas Komisijas 2020.gada ziņojums par Latviju norāda,

282ka Latvijas uzņēmumi nepietiekami izmanto digitālās

283transformācijas sniegtās iespējas. Kā viens no būtiskākajiem

284cēloņiem tiek minēts augsti kvalificētu speciālistu trūkums.

285(632) Lielai daļai mazo uzņēmumu nav spēju un intereses

286adaptēt jaunās tehnoloģijas, jo trūkst motivācijas, zināšanas,

287iespēju piekļūt finansējumam, profesionālas vadībzinību un

288digitālās prasmes. Arī informatīvajā ziņojumā par Latvijas dalību

289Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (turpmāk - OECD

290ziņojums) "Going Digital in Latvia" uzsvērts, ka

291Latvija atpaliek no ES uzņēmumu īpatsvara ziņā, kas izmanto IKT -

292gan pamattehnoloģijas, gan specifiskās atbalsta tehnoloģijas

293(ERP/CRM).

294(633) Lai uzlabotu komersantu digitalizāciju caur automatizētu

295vai robotizētu procesu ieviešanu, tādejādi sekmējot uzņēmuma

296produktivitāti ir nepieciešami lieli kapitālieguldījumi. Tāpat

297komersantiem ne vienmēr ir zināšanas, kādas iekārtas un procesi

298ir nepieciešami, lai ražošanas process būtu efektīvs un sniegtu

299maksimālo atdevi.

300(634) Komersanta digitalizācijas vajadzības ietekmē dažādi

301faktori, piemēram, uzņēmuma lielums, darbības veids, darbības

302mērogs, uzņēmumu vadītāja digitalizācijas izpratne, uzņēmuma

303ambīcijas u.c. Lai ieguldījumi komersanta digitalizācijā būtu

304efektīvi un sasniegtu savu mērķi, komersantam būs nepieciešams

305veikt "Digitālā brieduma testu", kuru veiks Eiropas

306digitālais inovāciju centrs un izsniegs "Digitālo attīstības

307ceļa karti", pieļaujams, ka šādu atzinumu var sniegt arī

308starptautiski atzīti konsultanti. Šī testa rezultātā komersants

309saņems nepieciešamās rīcības plānu jeb "Digitālā brieduma

310testu", kurā iekļautas rekomendācijas par nepieciešamajām

311infrastruktūras investīciju vajadzībām uzņēmumam.

312(635) Lai stimulētu saimnieciskās darbības veicējus pārskatīt

313līdzšinējos darbības procesus un tehnoloģiju izmantošanu un

314veicinātu komersantu digitālo transformāciju ir plānots izveidot

315finanšu instrumentu programmu - kombinētais aizdevums (ar granta

316elementu).

317(636) Finanšu instrumenta mērķis ir veicināt uzņēmēju

318attīstību un apgrozījuma apjoma pieaugumu, atbalstot apjomīgākas

319un uz produktivitātes pieaugumu vērstas investīcijas

320uzņēmējdarbības digitālās transformācijas rīkos.

321(637) Plānotās investīcijas:

322(638) Plānots atbalsts komersantiem investīciju ieguldījumiem,

323kuru mērķis veikt uzņēmuma digitalizāciju. Nepieciešamās

324investīcijas uzņēmumiem tiks noteiktas EDIC izsniegtajā

325"Digitālās attīstības ceļa kartē". Pieļaujams, ka

326komersantiem digitālā brieduma testu un izsniegt "Digitālo

327attīstības ceļa karti" var arī starptautiski atzīti

328konsultanti. Uzņēmuma digitalizācijas ietvaros tiek plānotas

329investīcijas, veicot būtiskas pārmaiņas esošas uzņēmējdarbības

330vietas kopējā ražošanas procesā, tai skaitā:

331• procesu digitalizācija uzņēmumos;

332• datu uzglabāšanas risinājumi

333• uzņēmējdarbības procesu digitalizācijai nepieciešamo esošo

334ražošanas un citu iekārtu atjaunošana un efektivizēšana un jaunu

335iekārtu iegāde (investīcijas ražošanas iekārtās un aprīkojumā ir

336plānots atbalstīt tikai kopā ar programmatūras komponentēm, lai

337nodrošinātu uzņēmumu visaptverošu digitalizāciju);

338• jaunu iekārtu iegāde IKT jomā, kas saistīts ar IKT produktu

339lietošanu ražošanas procesā

340• uz digitalajiem risinājumiem balstīto automatizācijas un

341autonomo robotu un sensoru risinājumi;

342• loģistikas digitalizācijas risinājumi;

343• ražošanas izmaksu samazināšana uz digitālās transformācijas

344rēķina;

345• ar IKT produktiem, tehnoloģijām vai procesiem saistītu

346uzlabojumu veikšana, kas nepieciešami uzņēmum digitālai

347transformācijai.

348(682) Programmas ietvaros netiks atbalstītas darbības, kas

349paredz:

350• standarta biroja tehnikas/datortehnikas iegādi;

351• esošas programmatūras un informācijas sistēmu atbalstam;

352• esošo programmu papildināšanu ar jaunu funkcionalitāti

353lietotājiem;

354• esošās programmatūras pielāgošanu;

355• lietotāja dokumentācijas sagatavošanai.

356(683) Pirms digitālā brieduma testa un "Digitālās

357attīstības ceļa kartes" izstrādes eksperti, kuri izvērtē

358uzņēmumu, paraksta neieinteresētības apliecinājumu, kurā

359norādīts, ka eksperts nav ieinteresēts un nav saistīts ar

360uzņēmumu. Tāpat ALTUM ir tiesīgs piesaistīt neatkarīgu ekspertu

361pieteikuma izvērtēšanai un tā atbilstībai digitalizācijas mērķim.

362Šādas darbības paredzētas, lai izvairītos no tā, ka finansējums

363tiek izmantots mērķiem, kas nav saistīti ar uzņēmumu

364digitalizāziju un eksperts darbojas neatkarīgi no uzņēmuma.

365(684) Lai noteiktu uzņēmumu digitalizācijas vajadzības, EDIC

366piedāvās veikt digitālā brieduma testu, kurā tiek norādīts

367nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu uzņēmuma digitālo

368transformāciju, izsniedzot uzņēmumam "Digitālo attīstības

369ceļa karti". Pieļaujams, ka digitālā brieduma testu un

370izsniegt "Digitālo attīstības ceļa karti" var arī

371starptautiski atzīti konsultanti. Lai nodrošinātu, ka

372"Digitālās attīstības ceļa karti" izstrādā eksperti,

373kas nav saistīti vai ieinteresēti ar potenciāli atbalstāmo

374komersantu, pirms tam tiks parakstīts neieinteresētības

375apliecinājums.

376(685) Lai nodrošinātos, ka uzņēmums veiks visas

377"Digitālajā attīstības ceļa kartē" noteiktās darbības,

378izvērtējot aizdevuma pieteikumu ALTUM izskatīs visas norādītās

379darbības un ja aizdevums tiks pieprasīts tikai daļai no norādītā

380lūgs uzņēmumam uzrādīt, par kādiem līdzekļiem un vai tiks veiktas

381arī parējās darbības. Aizdevums tiks izsniegts tikai pēc tam, kad

382tiks gūta pārliecība par to, ka tiks veiktas visas nepieciešamās

383darbības. Tāpat ALTUM ir teisīgs piesaistīt neatkarīgu nozares

384ekspertu projekta izvērtēšanai par tā atbilstību digitaizācijas

385mērķim.

386(686) Minētajām darbībām programmas ietvaros plānots sniegt

387atbalstu finanšu instrumentu veidā (aizdevumus ar granta

388elementu). Lēmumu par aizdevuma izsniegšanu pieņem ALTUM, saņemot

389komersanta pieteikumu aizdevumam un EDIC vai starptautiski atzīta

390konsultanta izsniegto "Digitālās attīstības ceļa

391karti", kur tiek iekļautas darbības un procesi, kas jāveic

392uzņēmumam, lai tiktu veikta uzņēmuma digitalizācija,

393nepieciešamības gadījumā tiks piesaistīti ārējie eksperti

394atzinuma sniegšanai. Tāpat tiek izvērta projekta dzīvotspēja,

395bisznesa plāns un atbilstība VGAR 14.panta nosacījumiem un tiks

396ievērotas 13.pantā noteiktās izslēgtās nozares.

397(687) Aizdevumus tiek plānots līdz 75% no projekta

398attiecināmajām izmaksām, kur vismaz 25% no izmaksām ir uzņēmuma

399ieguldījums, kas ir brīvs no publiskā atbalsta. Aizdevums vienam

400uzņēmumam ir paredzēts no 100 000 EUR un maksimālā aizdevuma

401summa līdz 7 milj.EUR, kur aizdevuma termiņš tiek noteikts līdz

40210 gadiem ievērojot nosacījumu, ka aizdevuma termiņš nepārsniedz

403investīcijai paredzēto ekspluatācijas ilgumu. Tāpat pēc aizdevuma

404izsniegšanas tiek paredzēts labvēlības periods līdz vienam gadam,

405kur pamatsummas maksājumi komersantam tiks uzsākti tikai pēc šī

406noteiktā perioda.

407(688) Programmas ietvaros plānots, ka atbalsta granta daļa

408tiks piešķirta pēc 12 mēnešiem no projekta realizācijas un pēc

409izvirzīto nosacījumu, kas noteikti "Digitālās attīstības

410ceļa kartē" izpildes, samazinot aizdevuma pamatsummas apmēru

411līdz 35%, kur maksimālā granta summa ir noteikta 1 milj.EUR un

412atbalsta intensitāte nepārsniegs VGAR 14.pantā noteiktās

413maksimālās atbalsta intensitātes. Pēc projekta relizācijas un

414pozitīva atzinuma saņemšanas no EDIC vai starptautiski atzīta

415konsultanta, ka visi priekšnosacījumi, kas izvirzīti

416"Digitālās attīstības ceļa kartē" ir izpildīti,

417nepieciešamības gadījumā tiks piesaistīti ārējie eksperti

418atzinuma sniegšanai, ALTUM pieņem lēmumu par granta izmaksu un

419par izmaksāto granta daļu attiecīgi samazinot aizdevuma

420pamatsummu. Šāds atbalsta mehānisms izvēlēts, lai stimulētu

421saimnieciskās darbības veicējus pārskatīt līdzšinējos darbības

422procesus un tehnoloģiju izmantošanu un virzītos uz uzņēmumu

423digitalizāciju un automatizāciju.

424(689) Investīcijas finansējums no ANM plāna ir plānots 45 143

425000 EUR, papildus pieejamais finansējums līdz 65 000 000 EUR

426ALTUM piesaistītais finansējums un līdz 37 000 000 EUR

427piesaistītais privātais finansējums. Granta izmaksas plānots segt

428no ANM plāna finansējuma un daļa ANM plāna finansējuma un ALTUM

429līdzfinansējums tiks izmantots aizdevumu izsniegšanai.

430(690) Programmas ietvaros nav plānoti ierobežojumi attiecībā

431uz uzņēmuma darbības nozari. Tāpat nav paredzēti ierobežojumi

432uzņēmuma lielumam - atbalsts paredzēts maziem un vidējiem

433komersantiem, vidējas kapitalizācijas un lielajiem komersantiem,

434kas potenciāli tiks sniegts saskaņā ar Komisijas regulu (ES)

435Nr. 651/2014 (2014.gada 17.jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta

436kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot

437Līguma 107. un 108.pantu 14.pantu un tiks ievērotas 13.pantā

438noteiktās izslēgtās nozares.

439(691) Atbalsta programma dos iespēju komersantiem veikt

440uzņēmuma digitalizāciju caur automatizētu vai robotizētu procesu

441ieviešanu, tādējādi sekmējot uzņēmuma produktivitāti,

442starptautisko konkurētspēju un eksportspēju. Rezultātā tiks

443efektivizēts ražošanas process, lai sasniegtu maksimālo

444atdevi.

445(692) Investīcijas uzņēmumu digitalizācijā ne vienmēr ir tieši

446proporcionālas uzņēmumu produktivitātes kāpumam īstermiņā, taču

447nozīmē būtiskas priekšrocības vidējā termiņā un ilgtermiņā

448uzņēmumu ekonomiskās aktivitātes un konkurētspējas saglabāšanai

449un attīstības turpināšanai. COVID-19 krīzes radītai ietekmei uz

450uzņēmumu likviditāti un naudas plūsmu, nevajadzētu atturēt

451uzņēmumus veikt mērķtiecīgas investīcijas digitalizācijā, lai

452turpinātu procesu efektivizāciju, resursu optimizāciju, kā arī

453uzlabotu uzņēmuma sasniedzamību un integrāciju. Līdz ar to

454mērķtiecīgi ieguldījumi uzņēmumu digitalizācijai papildinās jau

455tirgū esošās ALTUM programmas. Demarkācija tiks nodrošināta

456projektu līmenī un nacionālajā regulējumā tiks paredzēti

457nosacījumi, lai tiktu ievērota plānotā programmas intensitāte un

458novērsti dubultfinansēšanas riski.

459(693) ALTUM finanšu instruments uzņēmumu digitalizācijai un

460automatizācijai paredzēts kā papildinošs jau esošajām ALTUM

461finanšu instrumentu atbalsta programmām, kuru ietvaros var tikt

462finansēti arī uzņēmumu digitalizācijas risinājumi. ALTUM

463klientiem ir iespēja saņemt finansējumu garantiju, aizdevumu vai

464riska kapitāla ieguldījumu veidā projektiem, kas vērsti t.sk. uz

465digitalizāciju atkarībā no uzņēmuma lieluma, brieduma, darbības

466jomas un iecerētā digitalizācijas projekta apmēra. Programmas

467īstenošanai tiks izveidota ALTUM aizdevuma programma un tiks

468nodrošināta ieguldīto finanšu līdzekļu atkārtota izmantošana,

469tādā veidā nodrošinot ieguldīto investīciju ilgtspēju arī pēc ANM

470investīciju termiņa beigām.

471(694) Investīciju programmas ietvaros plānotās aktivitātes

472attiecas uz investīciju kodu 010 (MVU digitalizācija (tostarp

473e-komercija, e-darījumi un uzņēmējdarbības procesi tīklā,

474digitālās inovācijas centri, "dzīvās laboratorijas",

475tīmekļa uzņēmēji un IKT jaunuzņēmumi, B2B)), kurš sniedz 100%

476pienesumu digitalizācijas mērķu sasniegšanai.

477(695) Rādītāji

478(696) Investīcijas rezultātu un ietekmes novērtēšanai ir

479noteikti divas mērķu rādītāju vērtības - atbalstīto uzņēmumu

480skaits un piesaistītās privātās investīcijas. Rādītāju mērķu

481vērtības ir noteiktas, ņemot vērā kopējo programmai paredzēto

482finansējumu (publisko, ALTUM un privāto līdzfinansējumu).

483(697) Atbalstīto uzņēmumu skaits - rādītājs ir tieši

484saistīts ar programmas rezultātiem un tiek uzskaitīts, ņemot vērā

485starp ALTUM un komersantu noslēgto aizdevuma līgumu, paredzēts,

486ka investīcijas rezultātā tiks atbalstīti 133 komersanti

487(detalizēts pamatojums ANM plāna pielikumā).

488(698) Piesaistītās privātās investīcijas - ņemot vērā,

489ka katram projektam tiek piesaistītas privātās investīcijas 25%,

490kas ir brīvas no valsts atbalsta, ņemot vērā vidējo aizdevuma

491summu un pieejamo publisko finansējumu tiek noteikts, ka

492piesaistītais privātais finansējums būs 37 milj.EUR

493(699) Investīcijas 2.2.1.4.i. ietvaros tiks sniegts valsts

494atbalsts atbilstoši VGAR 14.pantam, un tiks ievērotas

49513.pantā noteiktās izslēgtās nozares. "Digitālā brieduma

496testa" izmaksas potenciāli tiks sniegtas kā de

497minimis atbalsts.

498(700) Reformu un investīciju virziens Nr.2.3. Digitālās

499prasmes

500(701) Reforma 2.3.1.r. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas

501atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība.

502(702) Mērķis:

503(703) Reformas mērķis ir izveidot un normatīvajā bāzē

504nostiprināt ilgspējīgu un sociāli atbildīgu atbalsta sistēmu

505pieaugušo izglītībai un līdz 2023.gada beigām normatīvajā bāzē

506nostiprināt kritērijus un kārtību uzņēmumu (jo īpaši MVU)

507stimulēšanai un pienākumiem izglītot savus darbiniekus un plašāku

508iespēju un tiesību radīšanai nodarbinātajiem piedalīties

509izglītībā. Reformas tiešais rezultāts ir valsts līmeņa atbalsta

510sistēmas izveide ar mērķi palielināt iedzīvotāju līdzdalību

511pieaugušo izglītībā, tai skaitā, apmaksātā darba laika ietvaros.

512Reformas rezultāts pozitīvi ietekmēs arī iedzīvotāju iespējas

513apgūt digitālās prasmes, tādēļ ANM plāna ietvarā šī reforma ir

514atspoguļota kontekstā ar plānotajām investīcijām profesionālo

515digitālo prasmju attīstībai.

516(704) Reformas ietvarā ietilpstošo normatīvo regulējumu

517plānots izstrādāt līdz 2023.gada beigām, izmantojot OECD

518ekspertīzi Eiropas Komisijas Tehniskā atbalsta instrumenta

519projekta ietvaros. Darbinieku un darba devēju tiesību un

520pienākumu nostiprināšana normatīvajā ietvarā ļaus izveidot pamatu

521iecerētajai sistēmai, kas nodrošinās nodarbinātajiem tiesības ar

522noteiktu regularitāti papildināt savas zināšanas, savukārt darba

523devējiem radīs gan pienākumus nodarbināto prasmju attīstības

524nodrošināšanai gan arī definēs darba devēju tiesības šajā

525procesā, kā arī izveidos tiesisko ietvaru valsts budžeta

526investīciju piesaistei darba devēju atbalstam.

527(705) Izmantojot ANM plāna finansējumu un Kohēzijas politikas

528finansējumu ir paredzēts arī sagatavot jaunas pieejas pieaugušo

529izglītības procesa organizēšanai un īstenot to pilotprojektus,

530attīstot individuālo mācību kontu (IMK) pieeju indivīda

531vajadzībās balstītas pieaugušo izglītības nodrošināšanai un

532Prasmju fondu pieeju uzņēmumu un nozaru vajadzībās balstītai

533pieaugušo izglītībai un nozarēm nepieciešamo prasmju

534attīstībai.

535(706) Kontekstā ar jauniem atbalsta instrumentiem ir paredzēts

536pilnveidot arī kopējo prasmju pārvaldības sistēmu, uzlabojot

537sadarbību starp prasmju piedāvāšanā iesaistītajām institūcijām.

538Saskaņā ar Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas

539plānu 2016.-2020.gadam50 ir izveidots pieaugušo

540izglītības pārvaldības modelis (turpmāk - modelis), lai novērstu

541pieaugušo izglītības sadrumstalotību, atsevišķu institūciju

542rīcības nesaskaņotību un informācijas nepietiekamību pieaugušo

543izglītības plānošanai un ietekmes novērtēšanai. Laika posmā līdz

5442027.gadam tiks turpināta pieaugušo izglītības plānošanā un

545īstenošanā iesaistīto institūciju sadarbības uzlabošana un

546pilnveidošana. Pieaugušo izglītības pārvaldībā tiks identificētas

547un novērstas būtiskās nepilnības un funkciju dublēšanās, vienotas

548pieaugušo izglītības sistēmas pārvaldības ietvaros tiks

549stiprināta pieaugušo izglītībā iesaistīto pušu koordinēta

550sadarbība valsts, reģionālā un vietējā mērogā, stiprinot

551sadarbību ar nozarēm, t.sk. darba tirgus pieprasījumā balstītā

552pieaugušo izglītības piedāvājuma noteikšanā Pieaugušo izglītības

553pārvaldības padomes ietvaros, nodrošinot dažādu institūciju

554īstenoto pasākumu sinerģiju un papildinātību, kā arī stiprinot

555pieaugušo izglītības koordinatoru tīklu, t.sk. sniedzot metodisko

556atbalstu pieaugušo izglītības koordinatoriem.

557(707) Reformu pasākumu kopumam ir jānodrošina Izglītības

558attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteiktā mērķa par

559vismaz 12% pieaugušo iedzīvotāju līdzdalības pieaugušo izglītībā

560sasniegšanu.

561(708) Informāciju par valsts atbalstu reformas 2.3.1.r.

562ietvaros skatīt pie reformas investīcijām.

563(709) Investīcija 2.3.1.1.i.: Augsta līmeņa digitālo

564prasmju apguves nodrošināšana

565(710) Investīciju mērķis ir turpmākajos sešos gados ievērojami

566palielināt speciālistu skaitu ar augsta līmeņa digitālajām

567prasmēm (DESI 3.-5.līmenis), kas spēj pielietot augstās

568tehnoloģijas zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgu jaunu produktu un

569pakalpojumu attīstībai dažādās nozarēs, tādējādi sekmējot

570Latvijas viedās specializācijas stratēģijas īstenošanu un

571industriālo pāreju, t.sk. ekonomikas izaugsmi pēckrīzes

572situācijā, kā arī sekmējot Latvijas lomas nostiprināšanos reģionā

573augsta līmeņa IKT speciālistu sagatavošanā. Reformas mērķa

574auditorija ir privātā un publiskā sektora speciālisti,

575akadēmiskais un zinātniskais personāls un studenti.

576(711) Profesionālu un pārdomātu pakalpojumu digitalizācija ir

577viens no stūrakmeņiem sabiedrības un ekonomikas digitālās

578transformācijas veicināšanai, tāpēc nepieciešamas stratēģiskas

579investīcijas digitālajās prasmēs pakalpojumu un sistēmu

580veidošanā. Komisijas iniciatīvās un Digitālas Eiropas programmā

581uzsvērta digitālās transformācijas pieaugošā nozīme un iespējas,

582kas nekavējoties piemērojamas, lai celtu uzņēmumu un valsts

583pārvaldes produktivitāti, pārorientāciju, eksportspēju un

584konkurētspēju tirgū, kā arī datos balstītu lēmumu pieņemšanu un

585paātrinātu informācijas pieejamību, pēc iespējas veicinot

586proaktīvu rīcību, testējot, izvērtējot un pielāgojot iespējas

587procesā. Pasaules Ekonomikas Foruma 2020.gada pētījumā "Jobs

588of Tomorrow Mapping Opportunity in the New Economy" ir

589secināts, ka tuvāko gadu laikā vispieprasītāko profesiju augšgalā

590būs tādas profesijas kā datu analīze, datu zinātne,

591mašīnmācīšanās speciālisti, tāpat arī programmētāji un digitālās

592transformācijas speciālisti. Lielā pieprasījuma dēļ šīs

593profesijas nākotnē ir uzskatāmas par augstas pievienotās vērtības

594profesijām, tādēļ ir jāsper nepieciešamie soļi, lai Latvijā būtu

595vairāk šādu profesiju pārstāvji. IKT nozarei ir horizontāla

596ietekme uz pārējām tautsaimniecības nozarēm un īpaši stimulējoša

597ietekme uz nozarēm ar inovāciju potenciālu, arvien plašāk

598pielietojot IKT risinājumus arī citās nozarēs, kam nepieciešams

599kvalificēts darbaspēks51.

600(712) Investīcijas plānotas augsta līmeņa digitālo prasmju

601mācību moduļu/kursu izstrādei un īstenošanai, kā arī saistīto

602pētniecības un attīstības (P&A) aktivitāšu īstenošanai jomās

603ar augstu komercializācijas un eksporta potenciālu augsto

604tehnoloģiju vērtību ķēdēs. Mācību un saistīto P&A programmu

605mērķa auditorija ir uzņēmumu speciālisti, akadēmiskais un

606zinātniskais personāls un studenti. Integrētā mācību un

607pētniecības programma sniegtu būtisku ieguldījumu Kvantu IKT

608ekselences centra, HPC ekselences centra un Valodu tehnoloģiju

609ekselences centra izveidē.

610(713) Detalizētus investīciju programmas ieviešanas nosacījums

611plānots izstrādāt, saskaņot un apstiprināt 2021.gadā. Augsta

612līmeņa digitālo prasmju programmai ir izstrādāti sākotnējie ideju

613priekšlikumi no akadēmiskā un industrijas sektora, kā arī ir

614identificētas labas sadarbības iestrādnes ar industriju un

615starptautiskai sadarbībai pētniecībā. Investīcijas augsta līmeņa

616prasmēs plānotas integrēti ar investīcijām pētniecībā un

617inovācijās, jo pētniecība veido pamatu prasmēm un izcilībai.

618Investīcijas plānots novirzīt ierobežotas projektu atlases veidā

619augstākās izglītības institūciju un zinātnisko institūciju

620kopprojektiem, nodrošinot gan atbilstošu mācību piedāvājumu, gan

621pētniecības komponentes īstenošanu kvantu tehnoloģijās, augstas

622veiktspējas skaitļošanā un valodu tehnoloģijās. Investīciju

623projektu īstenošanai tiks izvirzītas augstākās izglītības un

624zinātniskās institūcijas, kurās ir uzkrāta un attīstīta

625atbilstoša pētniecības izcilības un zināšanu bāze, tai skaitā

626sadarbība ar industriju un starptautiska sadarbība pētniecībā,

627minētajās jomās.

628(714) Atbalsts būs pieejams arī bezpeļņas sektoram -

629biedrībām, nodibinājumiem un sociālajiem uzņēmumiem sociālo

630pakalpojumu attīstībai.

631(715) Augsta līmeņa digitālo prasmju attīstībā nozīmīga loma

632ir starptautiskajai dimensijai, kas ir viens no

633priekšnosacījumiem investīciju projektu izvirzīšanā, gan arī

634īstenošanā, piemēram, jau esošas pārrobežu sadarbības minētajās

635jomās, dalība programmā "Apvārsnis 2020",

636starptautiskos pētniecības projektos un partnerībās, mērķtiecīga

637un labai starptautiskai praksei atbilstoša institūcijas virzība

638uz pētniecības datu atvēršanu un Latvijas iekļaušanos Eiropas

639Atvērtajā zinātnes mākonī u.c. Investīcijas rezultātā tiks

640piesaistīti un sagatavoti pasniedzēji, sagatavoti mācību moduļi/

641kursi un infrastruktūra progresīva līmeņa digitālo prasmju

642pasniegšanai, tiks veikta apmācība, lai palielinātu šīs prasmes

643un kompetences apguvušo speciālistu skaitu un sekmētu šo prasmju

644pielietojumu, tai skaitā iesaistoties jaunās partnerībās un

645attīstot starptautisko pētniecību, kā arī piesaistot augsta

646līmeņa ārvalstu speciālistus gan kā mācībspēkus, gan pētniekus.

647Investīcija veicinās Latvijas iekļaušanos Eiropas Vienotajā

648izglītības un zinātnes telpā.

649(716) Būtiskākie riski investīciju ieviešanai saistāmi ar

650cilvēkresursu pietiekamību un pieejamību - pietiekams skaits

651augsta līmeņa speciālistu, kas spētu nodrošināt mācību

652pasniegšanu augstā kvalitātē, kā arī pietiekams skaits uzņēmumu

653speciālistu, kas būtu ieinteresēti šādu mācību apguvē un iegūto

654zināšanu praktiskā piemērošanā savu uzņēmumu transformācijai,

655produktu un pakalpojumu portfeļa attīstībai. Lai mazinātu šo

656risku, tiks savlaicīgi apzināti nepieciešamie mācībspēki, tostarp

657iespēju robežās veicināta ārvalstu speciālistu piesaiste.

658Plānots, ka nozīmīgu ieguldījumu sniegs arī tie augstskolu un

659zinātnisko institūtu speciālisti, kas ar ES fondu atbalstu vai

660pētniecības sadarbības ietvaros ir pilnveidojuši vai pilnveido

661augsta līmeņa prasmes starptautiskā mērogā, attiecīgi nodrošinot

662iegūto zināšanu pārnesi Latvijas izglītības sistēmā un

663uzņēmējdarbības vidē. Plānots, ka uzņēmumu motivāciju

664iesaistīties šajā programmā veicinās saistītās investīcijas

665uzņēmumu digitalizācijā.

666(717) Darbu

667apjoms:

668(718) Investīcijas mācību un saistīto P&A aktivitāšu, tai

669skaitā saistītās pētniecības infrastruktūras izveidei plānotas

670trīs jomās - kvantu tehnoloģijās, augstas veiktspējas skaitļošanā

671un valodu tehnoloģijās, par kopējo finansējumu 17,5 milj. euro.

672Finansējums paredzēts mācību moduļu izstrādei, kas apvieno

673klātienes mācības un tiešsaistes vidi, pasniedzēju sagatavošanai,

674mācību materiālu, resursu, rīku un digitālo platformu izveidei

675vai iegādei, inovāciju attīstības pasākumu un mācību īstenošanai,

676tostarp starptautiskiem darbsemināriem, vasaras skolām,

677starpnozaru mobilitātei, kā arī investīcijas saistīto P&A

678aktivitāšu īstenošanai, tostarp piesaistot ārvalstu speciālistus

679un zinātniekus. Pētniecības rezultāti veidos studiju moduļu

680saturisko bāzi, tai skaitā materiālus studiju moduļu

681sagatavošanai, piemēram, valodu tehnloģijās tekstu un runas

682korpusus, valodas resursus un rīkus. Studiju moduļi ir paredzēti

683iekļaušanai bakalaura, maģistra, doktora līmeņa studiju

684programmās visās izglītības tematiskajās grupās, kā arī pieaugušo

685izglītības programmās uzņēmumos nodarbinātajiem speciālistiem un

686citiem interesentiem ar atbilstošu zināšanu bāzi.

687(719) Investīcijas 2.3.1.1.i ietvaros tiks vērtēta

688nepieciešamība sniegt valsts atbalstu finansējuma saņēmēju līmenī

689atbilstoši GBER 25.pantam, 26.pantam un 31.pantam.

690(720) Investīcija 2.3.1.2.i. Uzņēmumu digitālo prasmju

691attīstība

692(721) Digitālo prasmju trūkums ir pamata cēlonis zemai

693digitālo tehnoloģiju integrācijai uzņēmumos un nepietiekamam

694e-komercijas apjomam. Covid-19 radītās pandēmijas laikā pieauga

695e-komercijas apjoms, un sagaidāms, ka tās nozīme saglabāsies un

696turpinās pieaugt. Viens no lielākajiem šķēršļiem, kas kavē

697uzņēmumus izmantot digitalizācijas iespējas ir digitālo prasmju

698trūkums. Saskaņā ar DESI indeksu (2020) Latvijā pamata digitālās

699prasmes ir tikai 43% iedzīvotāju (ES vidēji - 68%), bet augstākas

700prasmes ir 24% (ES vidēji - 33%). Šie rādītāji ir cieši saistīti

701ar MVK spēju izmantot e-komercijas risinājumus. Latvijā tikai 11%

702MVK veic e-komerciju. Tāpat EK 2020.gada ziņojumā par Latviju

703norādīts, ka gandrīz pusei uzņēmumu, kas vēlējušies nolīgt IKT

704speciālistus, ir bijušas grūtības tos atrast. Arī uzņēmumu

705īpatsvars, kas nodrošina nodarbinātajiem IKT prasmju apmācības

706(17,7%), atpaliek no ES vidējā (23,9%), un kopumā Latvijā tikai

7071,7% nodarbināto ir IKT speciālisti, kamēr ES vidēji tie ir 3,9%.

708Saskaņā ar ES "Women in Digital scoreboard 2020"

709Latvija ieņem 16.vietu ar 51,8 punktiem no 100 (ES vidējais

710rādītājs - 54,5). Latvijā šobrīd 36,5% no kopējā IKT speciālistu

711skaita ir sievietes (ES vidējais rādītājs - 17,7%), nodrošinot

712veiksmīgu pamatu dzimuma līdzsvara sasniegšanai IKT speciālistu

713vidū.

714(722) Digitālo prasmju problēma uzņēmumos ir iedalāma trīs

715daļās:

716i. Īpašnieki/vadība, kas zināšanu, resursu vai

717informētības trūkuma dēļ neatbalsta sava uzņēmuma darba procesu

718digitalizāciju vai savas komandas mācības digitalizācijas

719virzienā;

720ii. nodarbinātie, kam nav pietiekamu zināšanu un iemaņu

721IKT nozarē vai uzņēmējdarbības un sociālo prasmju, lai piedāvātu

722un veiktu iniciatīvas sava darba pienākumu ietvaros vai uzņēmuma

723attīstībai ar digitalizācijas palīdzību, kā arī, lai attīstītu

724savu turpmāko karjeru vai veiktu pārkvalifikāciju ar mērķtiecīgu

725un stratēģisku zināšanu papildināšanu.

726iii. pieejamas mācības, kuru saturs, pasniegšanas forma

727un pieeja ir lielākoties novecojusi, un pieprasa digitalizēšanu,

728turklāt, parasti IKT mācības ir vērstas uz tehnisku prasmju

729attīstību, nevis uz inovatīvu domāšanu, kā šīs prasmes pielietot

730uzņēmējdarbībā.

731(723) Investīciju ietvaros paredzēta Latvijas komersantu

732digitālo prasmju attīstība, ceļot kvalifikāciju aktuālāko

733digitālo rīku un sistēmu apguvē. Investīcija ļaus uzlabot

734uzņēmēju un nodarbināto digitālās prasmes, radot iesēju izmantot

735e-komercijas iespējas eksporta palielināšanai, un pirmais solis

736šo rādītāju uzlabošanai ir uzņēmumos nodarbināto digitālo prasmju

737uzlabošana vismaz pamatlīmenī un arī augstākā līmenī, atbilstoši

738uzņēmuma attīstības plāniem,uzņēmumiem izmantojot digitālo

739risinājumu potenciālu, lai palielinātu eksportspēju un

740konkurētspēju. Vienlaikus digitālo prasmju attīstība arī mazinās

741krīzes ietekmi uz nodarbinātību. Investīcija dos ieguldījumu arī

742Eiropas pamatiniciatīvā "Pārkvalifikācija un kvalifikācijas

743celšana" (re-skill and up-skill).

744(724) Balstoties uz uzņēmuma novērtējumu un identificētajām

745vajadzībām, uzņēmumu darbiniekiem tiks nodrošinātas pamata,

746vidēja un augsta līmeņa digitālo pārvaldības prasmju apmācības,

747kas ietver zināšanu apguvi ar mērķi veicināt uzņēmumu

748eksportspēju caur darbinieku prasmju pilnveidošanu mūsdienīgu

749digitālo analītikas un e-komercijas rīku, sistēmu un

750programmatūru izmantošanā.

751(725) Mācības tiks īstenotas EDIC sadarbībā ar nozaru

752asociācijām un izglītības iestādēm piecos Latvijas plānošanas

753reģionos, iesaistoties esošajiem Reģionālajiem uzņēmējdarbības

754centriem, turpinot 2014.-2020.gada plānošanas periodā izveidoto

755modeli, nodrošinot iegūto prasmju un zināšanu atbilstību darba

756tirgus vajadzībām. EDIC ietvaros tiks nodrošinātas: Kiberdrošība,

757Mākslīgais intelekts vai Augsta veiktspējas datošana. Savukārt

758Latvijas reģionos pieejamais mācību saturs primāri iekļaus

759sekojošās jomas:

760• Informācijas uzglabāšana internetā;

761• Tīmekļvietņu/ sociālo portālu izmantošanu;

762• Programmatūras konfigurācija;

763• Pārdošana tiešsaistē;

764• Mācību apguve tiešsaistē;

765• Attēlu, video vai audio apstrāde;

766• Prezentāciju sagatavošana;

767• Pamata programmēšanas prasmes.

768(639) Papildus, plašākai uzņēmumu nodarbināto iesaistei, tiks

769īstenoti plašpieejas tiešsaistes mācību kursi (Massive Open

770Online Courses - MOOC), kas sniegs iespēju iegūt neformālo

771izglītību, neatkarīgi no ģeogrāfiskās lokācijas, bez

772nepieciešamības izpildīt kādus formālas un

773iestāšanās/reģistrēšanās prasības. MOOC kursi piedāvā brīvu

774piekļuvi un var uzturēt praktiski neierobežotu dalībnieku skaitu.

775Virtuāls MOOC formāts arī nodrošina iespēju atrisināt

776komunikācijas problēmu, kad lektora komunikācijas un

777prezentēšanas prasmes apgrūtina informācijas uztveri un

778klausītāju ieinteresētību, jo satura veidotājiem nav jābūt arī

779prezentētājam - šo lomu var pildīt, piemēram, komunikācijas

780eksperts. MOOC tipa kursu plānotās apmācāmās jomas ietver:

781• UX/UI pamati;

782• E-komercijas izstrāde;

783• datu analīze un vizualizācija;

784• datubāžu izstrāde un uzturēšana;

785• programmēšana;

786• biznesa inteliģences sistēmu izstrāde

787(726) Investīcija paredzēta zināšanu līmeņa celšanai digitālo

788pamatprasmju (un virs pamatprasmju līmeņa, atkarībā no uzņēmuma

789specifikas, t.sk. prasmes, kas sekmētu eksporta veicināšanu)

790apgūšanai uzņēmumos, augsta līmeņa digitālās pārvaldības prasmju

791attīstīšanai uzņēmumu vadības līmenī un digitālo tehnoloģiju

792izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos.

793(727) Investīciju pasākumi tāpat paredz dzimumu nevienlīdzības

794mazināšanu IKT sektorā, paredzot vienlīdzīgu dzimumu iesaisti

795apmācībās, tādējādi veicinot sieviešu īpatsvaru starp IKT nozarē

796nodarbināto kopskaita.

797(728) Programmas ietvaros plānots sniegt atbalstu ar maksimalo

798intensitāti līdz 70% no projekta attiecināmajām izmaksām.

799Programmas ietvaros plānots, ka atbalsts tiks piešķirts

800balstoties uz "Digitālā brieduma testa" rezultātiem,

801kura rezultātā tiks saņemtas rekomendācijas nepieciešamajām

802digitalizācijas investīcijām uzņēmumā.

803(729) Investīcijas 2.3.1.2.i. ietvaros plānotas aktivitātes

804attiecas uz 108 investīciju kodu - atbalsts digitālo prasmju

805attīstībai, kas sniedz 100% pienesumu digitalizācijas mērķu

806sasniegšanai. Investīciju pasākumu kopums nodrošina apmācības

807nodarbinātajiem digitālo pamatprasmju un vēlāk augstāka līmeņa

808digitālo prasmju apguvei.

809(730) Investīcijas 2.3.1.2.i. ietvaros gala saņēmēju līmenī

810tiks sniegts valsts atbalsts atbilstoši GBER 31.pantam,

811nepieciešamības gadījumā - de minimis. Lauksaimniecības sektorā

812investīcijas tiks sniegtas atbilstoši Lauksaimniecības grupu

813atbrīvojuma regulai (ABER) 21.pantam. Mežsaimniecības sektorā

814saskaņā ar ABER 38.pantu. Zivsaimniecības un akvakultūras sektorā

815saskaņā ar Zivsaimniecības un akvakultūras atbrīvojuma regulu

816(FIBER).

817(731) Investīcija 2.3.1.3.i Pašvadītas IKT speciālistu

818mācību pieejas attīstība

819(732) Lai arī Latvija sekmīgi sagatavo IKT absolventus: ir

820bijis pastāvīgs pieaugums, kas krietni pārsniedz ES vidējo

821rādītāju (līdz 5 % no visiem absolventiem salīdzinājumā ar 3,6%

822ES), tomēr IKT speciālistu skaits nodarbināto struktūrā vēl

823aizvien ir nepietiekams, jo 2020.gadā IKT speciālisti veidoja

824tikai 1,7% no nodarbināto kopskaita.

825(733) Tādēļ ANM investīciju ietvaros paredzēts izveidot jaunu

826pieeju IKT speciālistu sagatavošanai, izveidojot pašvadītas IKT

827mācīšanās skolas mācību vidi un līdz 2027.gadam izglītojot ap

828500-600 jaunus IKT speciālistus. Tāpat paredzētas investīcijas

829jau izveidoto ārpusformālās izglītības IKT speciālistu

830sagatavošanas iniciatīvu mērogošanai, īpaši atbalstot sieviešu

831iesaisti IKT darbam, intensīvu mācību īstenošanai cilvēkiem, kas

832vēlas mainīt karjeru un apgūt nepieciešamās iemaņas darbam IT

833jomā. Šādi plānots līdz 2027.gadam papildus iesaistīt mācībās ap

834400 personām.

835(734) ANM plāna investīcijas pašvadītās IKT mācību pieejas

836attīstībā papildinās Kohēzijas politikas investīcijas formālās

837izglītības mācību vides un mācību procesa digitalizācijā, IKT

838jomas mācību priekšmetu, mācību/studiju kursu un moduļu un

839studiju programmu īstenošanas attīstībā, lai ar daudzveidīgām

840izglītības pieejām sasniegtu Latvijas politikas plānošanas

841dokumentos izvirzītos mērķus attiecībā uz IKT speciālistu, t.sk.

842sieviešu, īpatsvara sasniegšanu nodarbināto struktūrā.

843(735) Investīcijas 2.3.1.3.i. ietvaros gala saņēmēju līmenī

844plānots sniegt valsts atbalstu atbilstoši GBER 31.pantam,

845nepieciešamības gadījumā - de minimis.

846(736) Investīcija 2.3.1.4.i. Individuālo mācību kontu

847pieejas attīstība un pilotēšana, prasmju pārvaldības attīstībai,

848t.sk. pašmācību pieejas attīstība un globālo resursu pieejamības

849nodrošināšana

850(737) Investīcijas 2.3.1.4.i. mērķis ir attīstīt un aprobēt

851Latvijas kontekstam atbilstošu individuālo mācību kontu (IMK)

852konceptu, lai stimulētu pieaugušo dalību izglītībā, it īpaši,

853digitālo prasmju apguvē, kā arī padarīt Latvijas izglītības

854sistēmai pieejamus pasaules labākos digitālos mācību līdzekļus,

855izmantojot specializētu augstas kvalitātes mašīntulkošanas un

856citu mākslīgā intelekta tehnoloģiju risinājumu, iesaistot

857izglītības ekspertus lokalizētā satura validācijā un

858adaptācijā.

859(738) Saskaņā ar OECD aplēsēm, 2025.gadā, neatkarīgi no

860profesionālās darbības, 90% darba vietu būs nepieciešamas

861digitālās prasmes. Digitālo prasmju mācību vajadzības ir

862daudzveidīgas un dažādas, tuklāt tās mainās atkarībā no prasmju

863līmeņa un izmantošanas iespējām, profesijas, darba vietas, darba

864devēja, nozares. Arī mācību piedāvājums tirgū ir plašs, t.sk.

865ietverot tiešsaistes mācību platformu piedāvājumu. Līdz ar to

866mācību pieprasījuma/piedāvājuma organizēšana ir jāturpina

867pilnveidot un radīt mūsdienu situācijai atbilstošus prasmju

868vadības instumentus. IMK koncepta izstrādei ir nepieciešams

869noteikt atbalsta saņemšanas apjomu, kritērijus un izglītības

870pakalpojumu sniedzēju atlases kritērijus, izstrādāt IMK vadības

871un administrēšanas procesus, attīstīt un aprobēt pavadošos

872pakalpojumus (piem., informēšana un konsultēšana), attīstīt datu

873uzkrāšanas par dalību un iznākuma rezultātiem sistēmu (iespēju

874robežās uz esošās sistēmas bāzes vai iestrādājot jaunu), kā arī

875nodrošināt atbilstoša mācību piedāvājuma īstenošanu.

876(739) Investīcijas ietvaros daudz lielāka uzmanība tiks

877pievērsta plašpieejas tiešsaistes mācību kursu un pašmācības

878materiālu digitālā formātā piedāvājuma paplašināšanai, veidojot

879šim nolūkam atbilstošu tehnoloģisko vidi un īstenojot šādu mācību

880popularizēšanas pasākumus kopsakarībā ar kopējo prasmju

881pārvaldības un vadības pieejas attīstību iedzīvotājiem. IZM plāno

882papildinoši Kohēzijas politikas investīcijām ANM plāna

883investīciju ietvaros uzlabot un nostiprināt prasmju pārvaldības

884pieeju, koordinējot mācību vajadzību apzināšanu, piedāvājuma

885veidošanu un īstenošanu, kā arī mācību rezultātu uzkrāšanu un

886analīzi, kā arī attīstīt pašmācības piedāvājuma plašāku

887izmantošanu, tai skaitā starptautisko izglītības resursu

888pieejamību.

889(740) Reforma 2.3.2.r. Digitālās prasmes sabiedrības un

890pārvaldes digitālajai transformācijai

891(741) Mērķis:

892(742) Reformas mērķis ir izveidot, normatīvajā bāzē

893nostiprināt un ieviest vienotu ietvaru digitālo pamata prasmju

894novērtēšanai, mācību vajadzību identificēšanai, plānošanai un

895novērtēšanai, t.sk. atbilstoši DigComp2.1.sistēmai. Plānots, ka

896atbilstoši normatīvie akti tiek izstrādāti līdz 2023.gadam.

897(743) Ņemot vērā, ka 2014.-2020.gada periodā ir pārskatīts

898vispārējās izglītības saturs un digitālas kompetences ir

899nostiprinātas valsts vispārējās izglītības standartos kā

900sasniedzamie rezultāti, tāpat arī īstenojot profesionālās

901izglītības satura reformu un izstrādājot profesiju standartus un

902profesiju kvalifikācijas prasības Latvijas kvalifikāciju

903ietvarstruktrūras 1.-4.līmenim tajās tiek noteiktas arī prasības

904uz digitālo kompetenču apguvei, secīgi tiek plānots pārskatīt arī

905valsts augstākās izglītības standartus (augstākās akadēmiskās

906izglītības valsts standarts un augstākās profesionālās izglītības

907valsts standarts) un nosakot sasniedzamos studiju rezultātus

908digitālo kompetenču apguves jomā, tādējādi nodrošinot ka

909sasniedzamie mācību rezultāti digitālo kompetenču apguvē ir

910noteikti visos Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņos,

911tie ir savstarpēji saskaņoti un nodrošina nepieciešamo ietvaru

912visu līmeņu un veidu izglītības programmu izstrādei un

913īstenošanai.

914(744) Reformas rezultāts tiks izmantots gan formālās

915izglītības mācību satura plānošanā un attīstībā, gan uzlabos

916pieaugušo iedzīvotāju digitālo prasmju attīstībai paredzēto

917pasākumu plānošanu un īstenošanu, ļaus precīzāk novērtēt

918iedzīvotāju mācību vajadzības un veidot labāku pieaugušo

919izglītības politiku attiecībā uz digitālo prasmju apguvi.

920(745) Reforma dod ieguldījumu un ir savstarpēji papildinoša ar

921investīciju virzienu "Uzņēmēju digitālās prasmes:", kas

922paredz investīcijas uzņēmēju vispārējo digtiālo prasmju

923paaugstināšanai, kā arī investīciju virzienu augsta līmeņa

924digitālo prasmju attīstībai un IKT speciālistu skaita

925palielināšanai.

926(746) Informāciju par valsts atbalstu reformas 2.3.2.r.

927ietvaros skatīt pie reformas investīcijām.

928(747) Investīcija 2.3.2.1.i. Digitālās prasmes

929iedzīvotājiem t.sk. jauniešiem

930(748) Eiropas semestra Latvijas ziņojums 2019/2020 konstatē

931zemu digitālo prasmju līmeni visos digitālo prasmju līmeņos.

932Latvijā saglabājas relatīvi augsti nabadzības vai sociālās

933atstumtības rādītāji, proti, 2017.gadā Latvijas nabadzības riskam

934bija pakļauti 543 tūkstoši jeb 28,4% iedzīvotāju.52

935Statistikas dati rāda, ka personu skaits, kas pakļauti sociālās

936atstumtības riskam pēdējos gadus, ir palielinājies -proti,

9372015.gadā Latvijas nabadzības riskam bija pakļauti 424 tūkstoši

938jeb 21,8% iedzīvotāju.53 Šī personu grupa nespēj

939iekļauties sabiedrībā nabadzības, nepietiekamas izglītības,

940bezdarba, diskriminācijas u.c. apstākļu dēļ, kā rezultātā šīm

941personām ir liegta piekļuve pakalpojumiem un precēm, spēja

942īstenot savas tiesības un mainīt savu pastāvošo situāciju.

943(749) Veicot digitālo prasmju attīstībai paredzēto investīciju

944kartējumu Kohēzijas politikas un plānojot ANM investīcijas, ir

945konstatēts, ka trūkst specifisku pasākumu, kas ir mērķēti uz (1)

946iedzīvotāju digitālajām pašapkalpošanās prasmēm; (2) valsts

947pārvaldes darbinieku digitālajām prasmēm (3) digitālo un

948tehnoloģisko prasmju praktiskā pielietošanā.

949(750) ANM plāna investīcijas ir plānotas šīm mērķgupām,

950paredzot gan tiešus atbalsta pasākumus digitālo prasmju apguvei

951iedzīvotājiem no mazāk aizsargātām sociālajām grupām (zems

952izglītības līmenis, sociālā riska grupas), gan sistēmiskas

953pieejas ieviešanai pašvaldībās savu iedzīvotāju digitālo prasmju

954attīstībai un jauniešu digitālo un tehnoloģiju lietošanas prasmju

955attīstībai ārpus formālās izglītības. Plānots sniegt atbalstu

956visām 42 pašvaldībām sistēmiskas pieejas ieviešanai pašvaldībās

957savu iedzīvotāju prasmju attīstībai, kā pamatu izmantojot

958digitālo prasmju attīstības pasākumus, virtuālo jauniešu centru

959darbībai un līdzdalības palielināšanai, ar kuru palīdzību

960pašvaldību un NVO jaunatnes darbinieki varētu īstenot digitālā

961darba ar jaunatni aktivitātes, t.sk. neformālās izglītības un

962e-līdzdalības aktivitātes, tādējādi uzlabojot un attīstot

963jauniešu digitālās un tehnoloģiju lietošanas prasmes un to

964praktisko pielietošanu.

965(751) ANM plāna investīcijas ir paredzētas arī publiskās

966pārvaldes digitālo spēju stiprināšanai, virzoties uz mērķi par

967digitāli lietpratīgas un attīstītas publiskās pārvaldes izveidi

968valsts un pašvaldību līmenī, tai skaitā plānojot gan tiešos

969mācību pasākumus ap 25 tūkstošiem publiskajā pārvaldē

970nodarbināto, gan attīstot pašmācības un plašpieejas tiešsaistes

971mācību pieeju publiskajai pārvaldei, kā arī plašākai sabiedrībai

972par aktuālām tēmām, kā piemēram, kiberdrošība, publiskie

973pakalpojumi un to izmantošanas iespējas.

974(752) Investīciju plānošanā un īstenošanā tiks iesaistīti visi

975pārvaldes līmeņi - valsts un pašvaldību, kā arī digitālo

976pamatprasmju un jauniešu tehnoloģiju spēju attīstīšanā plānota

977sadarbība ar nevalstisko sektoru prasmju programmu izstrādē un

978īstenošanā. Digitālo pamatprasmju mācību attīstības pasākumi

979sabiedrībai tiks īstenoti sadarbojoties VARAM un IZM, sociālajiem

980partneriem un pašvaldībām. Plānotais investīciju ieviešanas

981modelis paredz atbalsta pasākumus reformas vadības un

982koordinācijas, kā arī investīciju īstenošanas personālam valsts

983un pašvaldību līmenī, kas tiktu attiecināts plānoto investīciju

984ietvaros.

985(753) Investīcijas 2.3.2.1.i. ietvaros valsts atbalsts

986netiek plānots, jo tiks nodrošināta vispārīgu datorprasmju

987apgūšana plašām sabiedrības grupāms, t.sk. ietverot sociālā riska

988grupas, seniorus, cilvēkus ar zemu izglītības līmeni, kas ir

989identificētas kā būtiskākās grupas ar zemām digitālajām

990prasmēm.

991(754) 2.3.2.2.i. Valsts un pašvaldības digitālās

992transformācijas kompetenču un spēju nodrošināšana

993(755) Valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu un īpaši -

994kompetenču centru darbinieki ir prasmīgi ieviest digitālās

995tehnoloģijas (tajā skaitā mākslīgo intelektu, datu analītiku,

996automatizāciju), lai uzlabotu darbības produktivitāti,

997pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā arī efektīvi

998risinātu sabiedrības un klimata izaicinājumus. Tehnoloģiju

999iespējas plaši tiek izmantotas izglītībā un veselības aprūpē.

1000Valsts pārvaldē strādājošo lomām tiek noteikti digitālo prasmju

1001kompetenču modeļi un minimālās prasības, kā arī tiek sistēmiski

1002plānota un organizēta individualizētā nepieciešamībā balstīta

1003digitālo prasmju pilnveide. Tomēr līdzšinējie pasākumi ir

1004nepietiekami būtiska digitālās tranformācijas izrāviena

1005panākšanai sabiedrībā kopumā, bet jo īpaši, publiskajā

1006pārvaldē.

1007(756) Lai sabiedrība būtu zinoša un prasmīga digitālo iespēju

1008izmantošanā, papildus sabiedrības digitālajām prasmēm ir būtiski

1009palielināt arī valsts pārvaldes (tai skaitā pašvaldību,

1010izglītības iestāžu, veselības iestāžu, u.c.) darbinieku prasmes

1011digitālājā transformācijā un tehnoloģiju izmantošanā, lai

1012izstrādātu digitālajam laikmetam atbilstošas politikas, ņemtu

1013vērā digitālo tehnoloģiju iespējotus jaunus un inovatīvus

1014darbības un sadarbības modeļus, kā arī attīstītu, sniegtu

1015pakalpojumus, izmantojot IKT risinājumus un veicinātu to plašu

1016lietošanu sabiedrībā. Jāņem vērā, ka valsts pārvaldes reformas

1017dēļ, valsts pārvaldē ir ļoti ierobežotas iespējas piesaistīt

1018papildu speciālistus, līdz ar to ir jānodrošina esošo darbinieku

1019digitālās transformācijas kompetenču un spēju pilnveide kā

1020nacionālā, tā pašvaldību līmenī. Ir nepieciešamas jaunas prasmes

1021gan vadības līmenim - digitālās transformācijas plānošanā un

1022pārmaiņu vadībā, gan izpildes līmenī, ietverot pakalpojumu

1023pārvaldību, datu analītiku, mākslīgā intelekta un citu modernu

1024tehnoloģiju pielietošanu darbības un pakalpojumu modernizācijā,

1025elastīgu IKT projektu vadību, modernu digitālo infrastruktūru

1026izmantošanu un pārvaldību, u.c.

1027(757) Investīcijas paredzētas valsts tiešās pārvaldes un

1028pašvaldību darbinieku digitālās kompetences un spēju

1029paaugstināšanai, t.sk. digitālās transformācijas digitālās

1030transformācijas plānošanā un pārmaiņu vadībā, gan izpildes

1031līmenī, ietverot Pakalpojumu pārvaldību, datu analītiku, mākslīgā

1032intelekta un citu modernu tehnoloģiju pielietošanu darbības un

1033pakalpojumu modernizācijā, elastīgu IKT projektu vadību, modernu

1034digitālo infrastruktūru izmantošanu un pārvaldību, u.c.

1035(758) Valsts pārvaldes digitālās prasmes tiks attīstītas ciešā

1036sadarbībā starp VARAM, Valsts kanceleju, IZM un Valsts

1037administrācijas skolu, mācību pasākumus balstot vienotajā valsts

1038pārvaldes mācību stratēģijā - "Publiskajā pārvaldē

1039nodarbināto mācīšanās un attīstības stratēģiju 2021-2027".

1040Īstenošanu paredzēts primāri realizēt, izmantojot Valsts

1041administrācijas skolas resursus un kapacitāti, pēc

1042nepieciešamības piesaistot citus īstenotājus specifiskās jomās,

1043piemēram, attīstot mērķtiecīgu sadarbību ar augstskolām, balstītu

1044starptautiski atzītā Policy Lab pieejā publiskās politikas

1045atbalstam.

1046(759) Investīcija arī saskan ar Eiropas pamatiniciatīvā

1047"Reskill and upskill" definēto prioritāti - nodrošināt

1048nepieciešamās digitālās transformācijas prasmes un kompetences

1049valsts pārvaldes darbiniekiem.

1050(760) Investīciju programmu paredzēts plānot VARAM sadarbībā

1051ar IZM un Valsts kanceleju un Valsts administrācijas skolu.

1052(761) Investīcijas 2.3.2.2.i. ietvaros valsts atbalsts nav

1053plānots. Investīcijas plānotas valsts pārvaldes un pašvaldību

1054iestāžu darbinieku digitālo prasmju attīstībai, kas nozīmē varas

1055izpildi.

1056(762) Investīcija 2.3.2.3.i. Digitālās plaisas mazināšana

1057sociāli neaizsargātajam grupām un izglītības iestādēs

1058(763) Gan 2020.gadā uzsāktā pilnveidotā mācību satura apguvei,

1059gan arī attālinātā mācību procesa norisei ir būtisks atbilstošs

1060digitālais aprīkojums. Covid-19 izraisītā pandēmija, jo īpaši ir

1061izgaismojusi nevienlīdzību starp dažādām sociālo grupu (trūcīgie,

1062maznodrošinātie, viena pieaugušā ar bērnu un daudzbērnu ģimenes)

1063tehnoloģisko nodrošinājumu, kas nākotnē rada risku minēto sociālo

1064grupu izglītojamiem atbilstoša mācību procesa piekļuvei. piekļuve

1065aprīkojumam. Lai arī Izglītības un zinātnes ministrija ir radusi

1066iespēju pakāpeniskai informāciju un komunikāciju tehnoloģiju

1067aprīkojuma iegādei vispārējās izglītības iestādēm, taču lai

1068risinātu iepriekšminētā riska iestāšanos ir nepieciešams

1069mērķtiecīgs atbalsts tieši izglītojamajiem no sociāli

1070neaizsargātajam grupām. Pasākuma ietvaros tiktu iegādāta mācību

1071procesa nodrošināšanai nepieciešama portatīvā datortehnika,

1072veidojot "datoru bibliotēku" ikvienā Latvijas skolā

1073koordinētai sadarbībai pašvaldībās un tās izglītības

1074iestādēs.

1075(764) Investīcijas 2.3.2.3.i. ietvaros valsts atbalsts nav

1076plānots. Investīciju īstenošanā nav plānota tāda darbību

1077īstenošana, kuru finansēšanai būtu piemērojams valsts atbalsta

1078regulējums, jo atbalsts tiks sniegts vispārējās izglītības

1079sistēmas ietvaros.

1080(765) Reformu un investīciju virziens 2.4.Digitālās

1081infrastruktūras transformācija

1082(766) Reforma 2.4.1.r. Platjoslas infrastruktūras

1083attīstība

1084(767) 2018.gada septembrī Baltijas valstu transporta ministri

1085parakstīja saprašanās memorandu par savienotās un automatizētās

1086braukšanas un 5G tehnoloģiju attīstību Via Baltica koridorā ar

1087mērķi veicināt savienotu automatizētu braukšanu un atbalstīt

1088ilgtspējīgu mobilitāti, t.sk. uzlabojot satiksmes drošību,

1089izmantojot inovācijas. Baltijas valstis paredz 5G tīklu ieviešanu

1090Via Baltica maģistrālē, lai uzlabotu savienoto transportlīdzekļu

1091savstarpējo izmantošanu, kā arī, lai savienotu Baltijas valstis

1092ar citiem būtiskiem Eiropas transporta koridoriem.

1093(768) Latvijas rezultāti attiecībā uz vispārējo savienojamības

1094rādītāju ir virs ES vidējā, ierindojoties 4.vietā (salīdzinājumā

1095ar 2.vietu iepriekšējā gadā), vērojams pastāvīgs progress (skat.

1096attēlu zemāk). Analizējot DESI indeksa savienojamības dimensijas

1097sastāvdaļas, kas nosaka augsto vietu, jāsecina, ka valsts

1098galvenās stiprās puses ir attīstītais ātrdarbīgās platjoslas

1099pārklājums (nākamās paaudzes piekļuve (NGA)) (93 % pretstatā ES

1100vidējam rādītājam, kas ir 86 %) un teju pilnīgs vidējais 4G

1101pārklājums (99 %; ES vidējais rādītājs - 96%).

1102Attēls Nr.6. DESI54 indekss savienojamības

1103dimensijā gadu dalījumā

1104(769) Tomēr joprojām pastāv atšķirības starp pilsētu un lauku

1105teritorijām, it īpaši, ja Rīgu pretstata citiem reģioniem. Kamēr

1106Rīgā 80,8% fiksēto platjoslas abonentu balstās uz optisko šķiedru

1107tehnoloģiju, ārpus Rīgas optiskās šķiedras īpatsvars samazinās

1108līdz 58,2%, kas ir starpība vairāk nekā par 20 procentiem. Šīs

1109reģionālās atšķirības apvienojumā ar faktu, ka gandrīz 20%

1110mājsaimniecību lauku apvidos nav fiksētu platjoslas savienojumu

1111ar ātrumu virs 30 Mb/s (skat. attēlu zemāk), norāda uz būtisko

1112savienojumu atšķirību, kas joprojām pastāv starp Latvijas

1113pilsētām un laukiem. Turpinot attīstību, būtiski pārvarēt plaisu,

1114nodrošinot kvalitatīvu, uzticamu un visiem pieejamu platjoslas

1115pakalpojumu, kas būs vissvarīgākais izaicinājums nepieciešamajai

1116infrastruktūrai, lai Latvija varētu virzīties uz priekšu

1117ekonomikas un sabiedrības digitālajā pārveidē.

1118Attēls Nr.7. Mājsaimniecību īpatsvars ar vismaz 30 Mb/s

1119fiksēto platjoslas pārklājumu OECD valstīs visā valstī un lauku

1120teritorijās55

1121(770) Tāpat arī EK izteiktajās rekomendācijās (konkrētai

1122valstij adresētajos ieteikumos)56 norādīts, ka

1123"3. ar ieguldījumiem saistītajā ekonomikas politikā galveno

1124uzmanību veltīt inovācijai, cenas ziņā pieejamu mājokļu

1125piedāvājumam, transportam, jo īpaši tā ilgtspējai, resursu

1126efektivitātei un energoefektivitātei, energotīklu

1127starpsavienojumiem un digitālajai infrastruktūrai, ņemot vērā

1128reģionālās atšķirības." Ziņojumā minēts, ka lai gan Latvija

1129ir viena no ES līderēm ļoti ātrdarbīga interneta infrastruktūras

1130izvēršanā un ar ES atbalstu ir attīstīta digitālā infrastruktūra,

1131taču platjoslas pārklājums lauku apvidos joprojām ir zems un

1132vietējo abonentlīniju jeb "pēdējās jūdzes" savienojumi

1133ir problēma, īpaši lauku apvidos.

1134(771) Lai veiksmīgi īstenotu reformu, attiecībā uz spektra un

11355G izsolēm ir šāds statuss un plānota rīcība:

1136Tabula Nr.6. Spektri un rīcība

1137700 MHz

11383.4-3-8 GHz

113924.25-27.5 GHz

1140Publiskā konsultācija

1141Rezultāts

1142Publiskā konsultācija

1143Rezultāts

1144Publiskā konsultācija

1145Rezultāts

1146Plānots, ka sabiedriskā apspriešana noslēgsies 2021.gada

1147pirmajā pusē.

1148Atšķirīgo viedokļu par licences nosacījumiem dēļ

11492020.gadā tika veiktas vairākas konsultāciju kārtas ar

1150tirgus dalībniekiem.

11512021.gada 2.puse.

11522018.gada marts.

11532018.gada septembris.

1154Šobrīd nav skaidra tirgus pieprasījuma.

11551 GHz josla ir pieejama

1156operatoriem, lai veiktu izmēģinājuma projektus, sadarbības

1157iniciatīvas utt. Ir paredzēta joslas pārplānošana, sākot no

11582024. gada.

11592021.gadā tiek plānotas

1160konsultācijas par optimālāko joslas izmantošanu

1161Pirms 2024.gada (atkarībā no sabiedriskās apspriešanas

1162rezultātiem).

1163(772) Lai nodrošinātu plānoto ieguldījumu efektivitāti, t.sk.

1164nodrošinātu Elektronisko sakaru nozares plāna 2021.-2027.gadam,

1165kā arī valsts atbalsta programmas izstrādi un veiktu

1166pašnovērtējumu par nepieciešamajām investīcijām, 2020. gadā ir

1167tikuši veikti divi pētījumi:

11681) Pirmā pētījuma57 mērķis ir sniegt tirgus un

1169pieprasījuma pēc ļoti augstas veiktspējas tīkla (VHCN)

1170pakalpojumiem analīzi;

11712) Otrā pētījuma58 mērķis ir izpētīt elektronisko

1172sakaru tīklu infrastruktūras un elektronisko sakaru pakalpojumu

1173kvalitātes atbilstību Savienojamības paziņojuma

1174mērķiem59, sagatavojot esošās un plānotās platjoslas

1175piekļuves pakalpojumu pieejamības un infrastruktūras kartējumu

1176un, veicot analīzi par piemērotāko intervences modeli, izstrādāt

1177datos balstītu pamatojumu platjoslas valsts atbalsta politikas

1178plānošanai.

1179(773) 2021.gadā plānota nozares plāna, valsts atbalsta

1180programmas, kā arī citu normatīvo aktu izstrāde un

1181apstiprināšana. Pēc to apstiprināšanas, t.sk. valsts atbalsta

1182programmas saskaņošanas Eiropas komisijā, tiks uzsākti iepirkumu

1183process un reformas īstenošana. Vienlaikus tiks veikta

1184sabiedriskā apspriešana gan pie elektronisko sakaru nozares plāna

1185izstrādes, gan, nepieciešamības gadījumā reformas īstenošanas

1186gaitā, ievērojot normatīvo aktu prasību un labo praksi.

1187(774) Pašreizējo investīciju trūkumu identificē 2020.gadā

1188veiktais pētījums "Pētījums Eiropas Savienības fondu

11892021.-2027.gada plānošanas perioda ieguldījumu priekšnosacījumu

1190izpildei"60, nonākot pie līdzīgiem analīzes

1191rezultātiem un secinājumiem, kā augstāk minēts. Investīciju

1192nepietiekamība atkarībā no valsts izvēlētā scenārija (publiski

1193vai privāti pārvaldīta infrastruktūra) "pēdējās jūdzes"

1194infrastruktūrai variē no ~ 50 milj. EUR līdz 957 milj. EUR,

1195savukārt "pasīvās infrastruktūras izbūvei Via Baltica

1196koridorā 5G pārklājuma nodrošināšanai" - 13.2 milj. EUR.

1197(775) Lai sasniegtu Savienojamības paziņojuma61

1198mērķus un novērstu konstatēto investīciju nepietiekamību, ANM ir

1199viens no finansējuma avotiem, to papildinās:

1200- Eiropas Reģionālās attīstības fonda investīcijas;

1201- Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (CEF);

1202- privātās investīcijas.

1203(776) Papildus tiek izskatīti arī citi iespējamie finansējuma

1204avoti, kā arī investīciju piesaistes modeļi. Vienlaikus gan

1205Eiropas līmenī, gan arī nacionālā līmenī tiek strādāts pie

1206izmaiņām likumdošanā, lai samazinātu platjoslas ierīkošanas

1207izmaksas elektronisko sakaru komersantiem, kas veicinās

1208platjoslas infrastruktūras attīstību.

1209(777) Reformas 2.4.1.r. investīciju ietvaros plānots valsts

1210atbalsts. Detalizētāku informāciju par valsts atbalstu skatīt pie

1211reformas investīcijām.

1212(778) Investīcija 2.4.1.1.i. Pasīvās infrastruktūras izbūve

1213Via Baltica koridorā 5G pārklājuma nodrošināšanai

1214(779) Investīcijas tieši vērstas uz Latvijas ilgtspējīgas

1215attīstības stratēģijā noteikto attīstības virzienu attiecībā uz

1216transporta infrastruktūras plānošanu, kur uzsvērts, ka

1217"Starptautiskas nozīmes transporta koridori, t.sk. TEN-T

1218tīkls, nodrošinās sasaisti starp starptautiskas nozīmes

1219attīstības centriem Latvijā un kaimiņvalstīs". Reforma ir

1220tieši saistīta ar NAP2027: pasākumu nr. 540 "Digitalizācija.

1221VIA Baltica - 5G pieejamība gar visiem galvenajiem sauszemes

1222transporta ceļiem."

1223(780) Šīs investīcijas ir saskaņā ar 5G Rīcības plānu Eiropai,

1224kas aicina veikt pasākumus, lai līdz 2025. gadam nodrošinātu

1225nepārtrauktu 5G pārklājumu visās pilsētās un pa visiem

1226galvenajiem transporta ceļiem visās dalībvalstīs. Mērķis ir, lai

1227Eiropas Savienība var izmantot uzlaboto 5G savienojumu kā

1228stratēģisku priekšrocību, lai vadītu digitālo transformāciju, jo

1229īpaši vertikālās nozarēs, un lai atbalstītu galvenos sabiedrības

1230mērķus. Proti, sagaidāms, ka 5G infrastruktūra būs galvenais

1231faktors savienotas un automatizētas mobilitātes attīstībai,

1232nodrošinot transportlīdzeklim plašu digitālo pakalpojumu klāstu

1233un paverot ceļu pilnīgi autonomai braukšanai. noteiktos ceļu

1234posmos, kas aprīkoti ar 5G.

1235(781) Komisija savā nākotnes mobilitātes

1236stratēģijā62 ir uzsvērusi 5G savienotas un

1237automatizētas mobilitātes īpašo ieguldījumu ceļu satiksmes

1238drošības uzlabošanā, ceļu satiksmes optimizācijā un CO2 emisiju

1239un satiksmes sastrēgumu samazināšanā, tādējādi veicinot

1240ilgtspējīgāku infrastruktūru un klimata pasākumus Eiropā. Savā

1241mobilitātes stratēģijā Komisija norāda arī uz savienotas un

1242automatizētas mobilitātes nozīmīgo lomu Eiropas telekomunikāciju

1243un automobiļu rūpniecības konkurētspējā nākotnē. Šajā kontekstā

1244stratēģija uzsver Komisijas darbu ar dalībvalstīm, lai izveidotu

12455G koridoru Eiropas mēroga tīklu. Šāds tīkls Eiropas mērogā un ar

1246pārrobežu darbību ir nepieciešams, lai ļautu iegūt apjomradītus

1247ietaupījumus un tīkla efektus, kas nepieciešami šādu digitālo

1248ekosistēmu attīstībai Eiropā. Arī 2020. gada februāra Komisijas

1249paziņojumā par Eiropas digitālās nākotnes veidošanu uzsver 5G

1250koridoru izvietošanu laika posmā no 2021. līdz 2027.gadam.

1251(782) Saskaņā ar pētījumiem ir sagaidāms, ka ieguldījumu

1252atdeve attiecībā uz savienotas un automatizētas mobilitātes

1253pakalpojumiem līdz 2025.gadam būs diezgan zema, jo ir ļoti daudz

1254ceļu, kas ir jāaprīko ar 5G, lai radītu plaši pieejamu

1255pakalpojumu apstākļus. Paredzams, ka tādu transportlīdzekļu

1256izplatība, kas spēj veikt augstu automatizācijas līmeni, nebūs

1257ievērojama, kamēr nepieciešamā infrastruktūra nebūs sasniegusi

1258kritisko masu. Tomēr pakalpojumu sniedzēji jau no paša sākuma

1259iegūs noteiktu ieguldījumu atdeves līmeni, pamatojoties uz citiem

1260digitālajiem pakalpojumiem, piemēram, pakalpojumiem, kas saistīti

1261ar mobilo biroju vai izklaides funkcijām, jo īpaši

1262starptautiski nozīmīgos ceļu posmos.63

1263(783) Šajā kontekstā investīcijas sniegs būtisku ieguldījumu

12645G koridora izvietošanas mērķa sasniegšanā, sākotnēji

1265koncentrējoties uz Via Baltica kā pilotprojektu, lai nākotnē

1266attīstītu arī citus ceļu posmus.

1267(784) Investīcijas papildina ieguldījumus pētniecībā,

1268piemēram, sniedzot iespējas inteliģento transporta sistēmas

1269attīstībai Latvijā, kā arī veicinot jaunu biznesa plānu un

1270sadarbību veidošanu ar tehnoloģiju uzņēmumiem, piemēram,

1271nodrošinot testa vidi savienotās un automatizētās braukšanas

1272jomā.

1273(785) Vienlaikus jāsecina, ka investīciju ietekme būs pozitīva

1274uz kopējo valsts ekonomiskās un sociālās noturības stiprināšanu;

1275izaugsmes un darbavietu radīšanu, ietekmi uz krīzes

1276sociālekonomiskās ietekmes mazināšanu, proti, šie ieguldījumi būs

1277ar ilgtermiņa ietekmi, veicinot uzņēmējdarbību, darba vietas,

1278radot iespējas pētniecības attīstībai transporta u.c. jomās.

1279(786) Projektu īstenos VAS "Latvijas Valsts radio un

1280televīzijas centrs" (turpmāk - LVRTC), sadarbojoties ar VAS

1281"Latvijas Valsts ceļi". Izvēle pamatojuma ar līdzšinējo

1282iegūto pieredzi un neitralitātes nodrošināšanu, proti, šobrīd

1283LVRTC ar ES fondu atbalstu izbūvē vidējās jūdzes infrastruktūru,

1284kas tālāk ir pieejama ikvienam ieinteresētam elektronisko sakaru

1285komersantam, kurš var tālāk nodrošināt gala lietotājiem

1286atbilstošus pakalpojumus. LVRTC ir liegums uz 20 gadiem

1287"pēdējās jūdzes" pakalpojumu sniegšanā, lai nodrošinātu

1288neitralitāti un taisnīgus konkurences apstākļus. Savukārt VAS

1289"Latvijas Valsts ceļi" pārvalda valsts autoceļu tīklu,

1290līdz ar to viņu rīcībā esošā informācija un pieredze ir būtiska

1291projekta īstenošanai.

1292(787) Investīciju rezultātā plānots izbūvēt pasīvo

1293infrastruktūru Via Baltica koridorā 5G pārklājuma nodrošināšanai,

1294ņemot vērā konstatēto investīciju nepietiekamību (skat.

1295informāciju reformu aprakstā) un elektronisko sakaru komersantu

1296vajadzības. Savukārt, tālākā attīstības posmā ar privāto

1297investīciju ieguldījumu plānots izvietot aktīvo infrastruktūru un

1298nodrošināt "pēdējās jūdzes" pakalpojumus, t.sk.

1299sinerģijā ar CEF. Augstāk minētajā pētījumā nebija aptverta un

1300līdz ar to nav pieejami aprēķini par investīciju nepietiekamību

1301"pēdējās jūdzes" attīstība Via Baltica koridorā.

1302(788) Šo investīciju lielākais izaicinājums ir elektronisko

1303sakaru tīklu operatora piesaiste un pakalpojumu attīstība, ņemot

1304vērā, ka Latvijai šobrīd nav šāda veida pieredze un īstenota

1305sadarbība. Līdz ar to ir jāveido jauni sadarbības modeļi,

1306iesaistot dažādas dalībniekus vairākās jomās, kā arī jāpielāgo

1307citu valstu pozitīvā pieredze Latvijas sociālekonomiskajai

1308situācijai, t.sk. ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju un

1309vajadzības.

1310(789) Investīcijas 2.4.1.1.i. ietvaros tiks sniegts valsts

1311atbalsts. Eiropas Komisijai tiks iesniegts paziņojums saskaņā

1312ar LESD 108. panta 3.punktu, ievērojot Komisijas paziņojuma

1313(2013/C25/01) "ES pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu

1314piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu"

1315nosacījumus.

1316(790) Investīcija 2.4.1.2.i. Ļoti augstas veiktspējas tīklu

1317infrastruktūras attīstība "pēdējās jūdzes" pieslēgumu

1318nodrošināšanai

1319(791) Investīcijas sniegs ieguldījumu 2019. un 2020.gada

1320ieteikumu64 galvenajos mērķos, kas paredz, ka

1321"Vienotā tirgus konsolidācijai ir nepieciešamas papildu

1322reformas dalībvalstu līmenī, lai panāktu progresu tā digitālās,

1323enerģētikas, kapitāla un transporta dimensiju

1324integrēšanā".

1325(792) OECD sniegtās rekomendācijas turpina kalpot par būtisku

1326atbalstu Latvijas nozaru ekspertiem politikas plānošanas

1327dokumentu izstrādē un reformu īstenošanā. OECD sagatavotais

1328ziņojums "Digitālās transformācijas izvērtējums "Going

1329Digital in Latvia"" ir būtisks diagnostikas materiāls,

1330kas norāda Latvijas digitālo pārmaiņu galvenos izaicinājumus un

1331aktuālos jautājumus. Attiecībā uz elektronisko sakaru nozares

1332politikas stratēģiju rekomendēts meklēt ceļus uz iekļaujošu

1333digitālo Latviju, kas ir vērsta uz cilvēku, t.sk. nodrošinot

1334pēdējās jūdzes attīstību.

1335(793) Investīcijas ir saistītas un sniegs būtisku ieguldījumu

1336Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam

1337Telpiskās attīstības perspektīvas mērķu:

1338i. "Radīt līdzvērtīgus dzīves un darba apstākļus visiem

1339iedzīvotājiem, neatkarīgi no dzīves vietas, sekmējot

1340uzņēmējdarbību reģionos, attīstot kvalitatīvu transporta un

1341komunikāciju infrastruktūru un publiskos pakalpojumus";

1342ii. "Stiprināt Latvijas un tās reģionu starptautisko

1343konkurētspēju" sasniegšanā.

1344(794) Tās ir vērstas uz Latvijas ilgtspējīgas attīstības

1345stratēģijā minēto prioritāti par informācijas pārraides tīklu

1346pārklājuma nodrošināšanu, kas rada stabilu un nepārtrauktu

1347piekļuvi internetam visā valsts teritorijā, t.sk. ātras darbības

1348platjoslas tīklu izveidi, nodrošinot, ka jebkurai mājsaimniecībai

1349ir jābūt pieejamam augstas kvalitātes interneta pieslēgumam par

1350samērīgu pakalpojuma izmantošanas cenu. Tāpat uzsvērts, ka

1351jānodrošina līdzvērtīga pieeja elektronisko sakaru pakalpojumiem,

1352t.sk. arī platjoslas piekļuve internetam, visā valsts teritorijā,

1353primāri attīstot šo pakalpojumu pieejamību lauku teritorijās un

1354attālākos centros ar sliktākām satiksmes iespējām. Tas tieši

1355atbalsta Savienojamības paziņojumā noteiktos

1356mērķus65.

1357(795) Investīcijas ir tieši saistītas ar NAP2027: pasākumu

1358Nr.543 "Platjoslas infrastruktūras attīstība - pēdējās

1359jūdzes pieslēgumu izveide."

1360(796) Projektu īstenos Satiksmes ministrija sadarbībā ar

1361pašvaldībām un elektronisko sakaru komersantiem. Konkursa kārtībā

1362izvēlēts privātais operators plānos un nodrošinās interneta

1363pakalpojumu pieejamību VHCN baltajās teritorijās. Konkursa

1364nosacījumi būs tehnoloģiski neitrāli, lai nodrošinātu ekonomisko

1365efektivitāti. Prioritāri plānots atbalstīt teritorijas, kur ir

1366lielākais mājsaimniecību, uzņēmumu un sociāli ekonomisko

1367virzītājspēku skaits veselības, izglītības un kultūras

1368jomās66, t.sk. pirmām kārtām teritorijās, kur nav

1369pieejams vai pieejams platjoslas pakalpojums ar piekļuves ātrumu

1370vismaz 30 Mbps, pēc tam arī citās teritorijās, kurās nav pieejams

1371platjoslas pakalpojums ar piekļuves ātrumu vismaz 100 Mbps.

1372Sabiedriskā apspriešana tiks veikta gan pie elektronisko sakaru

1373nozares attīstības plāna izstrādes, gan, nepieciešamības gadījumā

1374projekta īstenošanas gaitā, ievērojot normatīvo aktu prasības,

1375t.sk. valsts atbalsta nosacījumus, un labo praksi. Ņemot vērā, ka

1376faktiski "Pētījums Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada

1377plānošanas perioda ieguldījumu priekšnosacījumu

1378izpildei"67 identificē trīs "pēdējās

1379jūdzes" īstenošanas modeļus, pēc sabiedriskās apspriešanas

1380laikā panāktajām vienošanām iespējamas izmaiņas, kas tiks

1381iestrādātas attiecīgi valsts atbalsta prorgrammā un saskaņotas ar

1382EK.

1383(797) Šo investīciju lielākais izaicinājums ir elektronisko

1384sakaru tīklu operatora piesaiste un pakalpojumu attīstība, ņemot

1385vērā, ka Latvijai šobrīd nav šāda veida pieredze un īstenoti

1386projekti. Līdz ar to ir jāveido jauni sadarbības modeļi,

1387iesaistot dažādus dalībniekus vairākās jomās, kā arī jāpielāgo

1388citu valstu pozitīvā pieredze Latvijas sociālekonomiskajai

1389situācijai, t.sk. ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju un

1390vajadzības. Vienlaikus svarīga ir arī sociālekonomisko

1391virzītājspēku motivēšana un pieprasījuma stimulēšana.

1392(798) Veiksmīgu investīciju rezultātā tiks radītas reģionālās

1393attīstības iespējas dažādās jomās (izglītībā, veselībā u.c.), tas

1394veicinās pieprasījumu pēc jaunu digitālo pakalpojumu attīstības,

1395turklāt ilgtermiņā radīs konkurētspējīgu pamatu turpmākai

1396ekonomikas attīstībai. Tādējādi arī reģionos tiks nodrošināt

1397ilgtspējīgas attīstības un dzīves kvalitātes iespējas.

1398(799) Jāsecina, ka investīciju ietekme būs pozitīva uz valsts

1399ekonomiskās un sociālās noturības stiprināšanu, izaugsmes un

1400darbavietu radīšanu, ietekmi uz krīzes sociālekonomiskās ietekmes

1401mazināšanu, proti, šie ieguldījumi būs ar ilgtermiņa ietekmi,

1402veicinot uzņēmējdarbību, darba vietas.

1403(800) Investīcijas 2.4.1.2.i. ietvaros tiks sniegts valsts

1404atbalsts. Eiropas Komisijai tiks iesniegts atbalsts saskaņā

1405ar LESD 108.panta 3.punktu, ievērojot Komisijas paziņojuma

1406(2013/C25/01) "ES pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu

1407piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu"

1408nosacījumus, t.sk. 82.-85.punktā minēto.

14094. Atklāta stratēģiskā autonomija un

1410drošības jautājumi

1411(801) 2.1.2.2.i. un 2.1.3.1.i: Pētniecības datu repozitoriju

1412izveidē tiks ievēroti un iestrādāti datu pārvaldības nosacījumi

1413atbilstoši ES valstu labās prakses paraugiem. Latvijā bāzēts

1414pētniecības datu repozitoriju tīkls sekmēs stratēģisko

1415autonomiju, aizstājot līdz šim ierastu praksi deponēt datus

1416starptautiskos repozitorijos. Dalība Eiropas Atvērtās zinātnes

1417mākonī sekmēs Eiropas stratēģisko autonomiju pētniecības datu

1418pārvaldības jomā.

1419(802) 2.3.1.1.i: Augsta līmeņa digitālo prasmju programmas

1420saturā augstas veiktspējas skaitļošanas un valodu tehnoloģiju

1421jomā ir plānota arī kiberdrošības tematika, lai nostiprinātu

1422kiberdrošības un datu aizsardzības prasmes. Savukārt, kvantu

1423tehnoloģiju prasmju programma nodrošinās zināšanas par to, kā

1424tiek veidotas kvantu kriptogrāfijas iekārtas, lai radītu

1425industrijai pamatu šādu iekārtu un to komponenšu ražošanai un

1426inovācijām.

1427(803) 2.3.2.1.i. un 2.3.2.2.i. investīciju rezultāts sekmēs

1428sabiedrības izpratni par drošas digitālas darbības

1429pamatprincipiem, kiberdrošības pamatiem. Līdztekus digitālo

1430prasmju paaugstināšanai mācību pasākumu saturā ir paredzēts arī

1431iekļaut digitālās drošības elementus.

1432(804) Latvija ir paredzējusi virkni pasākumus, kas atbalstīts

1433ES digitālās suverenitātes mērķus, t.sk. paredzot investīcijas

1434Eiropas līmeņa savienojamībā - VIA Baltica 5G koridorā, paredzot

1435Nacionālā federētā mākoņa izveidi ar mērķi potenciāli iekļauties

1436Eiropas vienotajā federētajā mākonī kļūstot gan par tā resursu

1437izmantotāju, gan potenciāli - vienam no piegādātājiem. Papildus

1438ANM plāns paredz investīcijas uzņēmējdarbības digitalizācijā,

1439atbalstot jaunu produktu un pakalpojumu attīstību, pētniecību gan

1440tiešā veidā paredzot attīstības investīcijas uzņēmumiem, gan

1441atbalstot Eiropas digitālo inovāciju centru darbību. Papildus ANM

1442plāns paredz sekmēt Augsta līmeņa digitālo prasmju un pētniecības

1443atbalstu tādās jomās kā kvantu skaitļošana, mākslīgais intelekts

1444un dabīgo valodu skaitļošana, kā arī augstas veikstspējas

1445skaitļošana.

14465. Pārrobežu un daudzvalstu

1447projekti

1448(805) Izvērtējot EK izvirzītās priritātes un nacionālos ANM

1449plāna pasākumus, Latvija ir identificējusi potenciālu sasaisti ar

1450vairākiem Eiropas starpvalstu projektu iniciatīvām, t.sk. tādu,

1451kuru aktivitātes paredzēts līdzfinansēt Digitālās eiropas

1452programmas ietvaros, piem. Latvija nacionālā federētā mākoņa

1453izveide un Nacionālās datu koplietošanas platformas attīstības

1454sasaiste ar ar Eiropas vienotās datu infrastruktūras un

1455pakalpojumu, kā arī Savienotās Publiskās Pārvaldes prioritāti,

1456u.c. Projektu ieviešanas ietvaros tiks vērtēta iespēja

1457iesaistīties DEP atbalstāmajās aktivitātēs.

1458(806) Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas aktivitāte,

1459kas paredz EDIC izveidi Latvijas teritorijā, ir daļa no ES

1460programmas "Digitālās Eiropas programma", kas uzsāks

1461savu darbību 2021.gadā. Ar tās palīdzību plānots veicināt Eiropas

1462valstu digitālu transformāciju, t.i. digitālo tehnoloģiju

1463ieviešanu uzņēmumos, publiskās pārvaldes iestādēs, kā arī

1464uzlabojot dalībvalstu iedzīvotāju padziļinātas digitālās prasmes.

1465Tā kā EDIC darbosies visās ES dalībvalstīs, arī Latvija tiks

1466iekļauta kopējā Eiropas digitālo tehnoloģiju ekosistēmā, veidojot

1467pārrobežu sadarbību, kas sniegs iespēju pārņemt citu valstu

1468pieredzi un zināšanas, kā arī dalīties ar savām kompetencēm.

1469Pirmā EDIC darbības uzsākšana atbilstoši Eiropas komisijas

1470norādēm tiek plānota 2022.gada sākumā.

1471(807) 2.3.1.1.i investīciju ietvaros augsta līmeņa digitālo

1472prasmju studiju moduļu izveidē un īstenošanā, kā arī pētniecībā

1473kvantu tehnoloģijās, augstas veiktspējas skaitļošanā un valodu

1474tehnoloģijās paredzēta sadarbība ar ārvalstu augstskolām un

1475zinātniskajiem institūtiem, piesaistot ārvalstu speciālistus un

1476zinātniekus. Savukārt 2.1.2.2.i Pētniecības datu repozitoriju

1477tīkls tiks veidots, lai būtu savietojams ar Eiropas Atvērtās

1478zinātnes mākoni.

1479(808) ANM plānotā via Baltica 5G koridora Latvijas posma

1480izveidi var vērtēt kā pārrobežu projekta sastāvdaļu - Latvija ir

1481noslēgusi sadarbības memorandu ar Igauniju, Lietuvu un Poliju par

1482šī koridora attīstību. Atsevišķi nacionāli plānoti pasākumi/

1483projekti būs papildinoši ES līmeņa iniciatīvām, atbilstoši EK

1484definētajām "Flagship initiatives", sniedzot nacionālo

1485ieguldījumu tādās iniciatīvās kā "5G corridors",

1486"Common Data infrastructure and Services",

1487"European Digital Innovation Hubs", "Public

1488administration". Projektos tiek plānots atbalsts arī

1489pakalpojumu pārrobežu pieejamības veicināšanai, līdz ar to

1490attiecīgajos projektos sasniegtie rādītāji sniegs pozitīvu

1491ietekmi arī ārpus Latvijas robežām.

14926. Komponentes zaļā dimensija

1493(809) Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā un

1494atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā

1495ļaus MVU un lielajiem uzņēmumiem veikt pētniecības un attīstības

1496darbības un ieviest ražošanā inovatīvas tehnoloģijas, kas ne

1497tikai ļaus uzsākt uzņēmējdarbības digitālo transformāciju, bet

1498veicinās arī videi draudzīgāku tehnoloģiju un risinājumus

1499izmantojumu. Atbalsta saņemšanas procesā tiek plānots vērtēt

1500ieceres ietekmi uz esošo ražošanas procesu vai pakalpojumu

1501sniegšanas efektivizēšanu, kas viennozīmīgi iekļauj arī

1502risinājumu transformāciju, padarot tos videi draudzīgākus. Kā

1503piemēru uzņēmumu digitalizācijas ietekmei uz energoefektivitātes

1504uzlabošanu var minēt sensoru un datu uzskaites sistēmas ieviešanu

1505ražotnes energo resursu patēriņa sistēmā. Šādi

1506energoefektivitātes monitoringa risinājumi ļauj uzņēmumiem

1507pilnībā kontrolēt elektroenerģijas patēriņu, rodot atbildes uz

1508jautājumiem kā - kad, kur un cik daudz tiek patērēta

1509elektroenerģija. Šādu programmatūras un iekārtas komponenšu

1510sinerģiju ieviešana uzņēmumu procesos tiek specifiski plānota

1511atbalstīt ar grantiem procesu digitalizācijai komercdarbībā.

1512(810) Ņemot vērā reformu un investīciju aprakstā norādīto

1513investīciju tvērumu un plānoto atbalstu valsts pārvaldes IKT

1514risinājumu un infrastruktūras attīstībai, visas investīcijas

1515reformu un investīciju virziena Nr.2.1. "Valsts pārvaldes,

1516t.sk. pašvaldību digitālā transformācija" ietvaros ir

1517plānotas zem ieguldījumu koda "011 Valsts pārvaldes IKT

1518risinājumi, e-pakalpojumi, lietotnes", kas sniedz 0%

1519pienesumu klimata mērķu sasniegšanā saskaņā ar ANM regulējuma VI

1520pielikumu.

1521(811) IT centralizētās datu apstrādes un skaitļošanas

1522infrastruktūras pārveides uz videi draudzīgiem risinājumiem

1523mērķis ir veicināt videi draudzīgu IKT risinājumu ieviešanu

1524tautsaimniecībā (kuras pakalpojumi var tikt sniegti arī

1525attālināti). Investīciju rezultātā tiks samazināti datu apstrādes

1526un skaitļošanas infrastruktūras patērētie energoresursi, kā

1527rezultātā samazināsies arī infrastruktūras radītais SEG emisiju

1528apjoms.

1529(812) Digitālās komponentes ietvaros paredzētā publisko

1530pakalpojumu digitalizācija palīdzēs samazināt iedzīvotāju

1531transporta līdzekļu izmantošanu, lai vērstos pie valsts pārvaldes

1532iestādēm klātienē, tādejādi veicinot SEG emisiju samazināšanu.

1533Samazinoties papīra kā informācijas nesēja izmantošanai, tiks

1534samazināts nepieciešamais resurss - koks, kas nepieciešams papīra

1535ražošanai, tādējādi veicinot CO2 piesaisti.

1536(813) Investīcijai 2.3.1.1.i zaļajai dimensijai plānoti

1537līdzekļi 0% apmērā, jo specifiski pasākumi, kas vērsti uz zaļo

1538dimensiju, nav plānoti. Piemērotie kodi: 108 - atbalsts digitālo

1539prasmju attīstīšanai, 009 - pētniecības un inovācijas pasākumi

1540sabiedriskajos pētniecības centros, augstākajā izglītībā un

1541kompetences centros, ieskaitot tīklu veidošanu (rūpnieciskie

1542pētījumi, eksperimentālā izstrāde, priekšizpēte).

1543(814) Reformu un investīciju virziena Nr.2.3. "Digitālās

1544prasmes" investīciju Nr.2.3.2.1.i. "Sabiedrības

1545digitālās pamatprasmes un tehnoloģiju jaunrades spēju

1546attīstība", 2.3.2.2.i "Valsts un pašvaldības digitālās

1547transformācijas kompetenču un spēju nodrošināšana" un

15482.3.2.3.i "Digitālās plaisas mazināšana sociāli

1549neaizsargātajam grupām un izglītības iestādēs" ietvaros

1550visas investīcijas tiks veiktas digitālo prasmju attīstībā un ir

1551plānotas zem ieguldījumu koda "108 Atbalsts digitālo prasmju

1552attīstīšanai", kas sniedz 0% pienesumu klimata mērķu

1553sasniegšanā saskaņā ar ANM regulējuma VI pielikumu.

15547. Komponentes digitālā

1555dimensija

1556(815) Ir svarīgi, ka valsts digitalizācijas reformas ANM plāna

1557pasākumu ietvaros plānotās investīcijas papildinoši ar citu

1558programmu ietvaros plānotajām investīcijām tiek mērķtiecīgi

1559ieguldītas, nodrošinot, ka līdz 2027.gadam digitālo tehnoloģiju

1560integrēšanas ziņā Latvija ES valstu vidū pakāptos vismaz uz

156121.vietu, kā arī panākot, ka vismaz 34% Latvijas uzņēmumu

1562informācijas apmaiņa notiek elektroniski. Ieguldījumi valsts

1563digitalizācijas reformas īstenošanā ir tieši saistīti ar ANM

1564mērķi uzlabot digitālo transformāciju.

1565(816) Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas atbalsta

1566aktivitātes tiešā veidā adresē 2020.gada DESI indeksa

1567identificētās problemātiskās zonas kā piemēram, Digitālo

1568tehnoloģiju integrāciju uzņēmumos, kur Latvija uz ES valstu fona

1569ieņem vien 23.vietu. Atbalsta instrumenti kā grants procesu

1570digitalizācijai komercdarbībā, grants jaunu produktu un

1571pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā un atbalsts uzņēmumu

1572digitālo pamatprasmju attīstībai ir vērsti uz e-komercijas

1573ieviešanu pārdošanas procesos, nodrošinot ne tikai praktisko

1574programmatūras risinājumu iegādi un izstrādi, bet arī

1575investīcijas nepieciešamajās atbildīgo darbinieku prasmēs, lai

1576šādi risinājumi tiktu uzlaboti un pielāgoti uzņēmuma

1577individuālajam piedāvājumam. Šādu atbalsta pasākumu kopums spēs

1578limitēt arī pastāvošos šķēršļus Latvijas uzņēmumu spējai pārdot

1579produktus un pakalpojumus tiešsaistē, kas saskaņā ar DESI

15802020.gada datiem Latvijā norit tikai 11% MVK, kamēr ES vidējais

1581rādītājs ir 17,5%.

1582(817) Visas investīcijas reformu un investīciju virziena

1583Nr.2.1. "Valsts pārvaldes, t.sk. pašvaldību digitālā

1584transformācija" ietvaros ir plānotas zem ieguldījumu koda

1585"011 Valsts pārvaldes IKT risinājumi, e-pakalpojumi,

1586lietotnes", kas sniedz 100% pienesumu digitālo mērķu

1587sasniegšanā saskaņā ar ANM regulējuma VII pielikumu. Visas

1588reformas virzienā iekļautās reformas un investīcijas veicinās

1589kopējo Eiropas digitālās transformācijas mērķu sasniegšanu.

1590(818) Visu investīciju (Nr.2.1.1.1.i, Nr.2.1.2.1.i,

1591Nr.2.1.2.2.i, Nr.2.1.3.1.i,) mērķi ir tieši vērsti uz valsts

1592pārvaldes digitalās transformācijas nodrošināšanu un to

1593sasniegšanai ir plānotas investīcijas valsts pārvaldes IKT

1594risinājumu, e-pakalpojumu, lietotņu attīstībā un IKT

1595infrastruktūras attīstībā.

1596(819) Vienlaikus, lai nodrošinātu valsts pārvaldes

1597elektronisko pakalpojumu pieejamību visām sabiedrības grupām, arī

1598tām, kuras līdz šim tos ir saņēmušas ierobežotā daudzumā,

1599investīcijas Nr.2.1.1.1.i.: "Pārvaldes modernizācija un

1600pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības

1601vide" ietvaros paredzēti ieguldījumi valsts pārvaldes

1602vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) izvēršanā.

1603Investīcijas ir paredzētas VPVKAC nodrošinošās IKT sistēmas

1604pilnveidē, attālinātā ierēdņa pakalpojuma attīstībā, IKT

1605infrastruktūrā, kā arī minimālā apmērā (indikatīvi līdz 1,5% no

1606investīcijas Nr.2.1.1.1.i kopējām izmaksām) izmaksas ir plānotas

1607arī centru pielāgošanā un būs tieši saistītas ar reformas

1608digitalās transformācijas mērķi un nepieciešamas mērķa

1609sasniegšanai.

1610(820) Investīcijas 2.2.1.3.i. ietvaros plānotās aktivitātes

1611attiecas uz dažādiem investīciju kodiem, kuri sniedz 100%

1612pienesumu digitalizācijas mērķu sasniegšanai: 009a -

1613Investīcijas ar digitalizāciju saistītās pētniecības un

1614inovācijas darbībās (tostarp izcilības pētniecības centros,

1615rūpnieciskajos pētījumos, eksperimentālajā izstrādē,

1616priekšizpētē, pamatlīdzekļu vai nemateriālo aktīvu iegādē ar

1617digitalizāciju saistītām pētniecības un inovācijas

1618darbībām).

1619(821) 2.3.1.1.i: Digitālajai dimensijai plānoti līdzekļi 100%

1620apmērā, jo visi investīcijas ietvaros plānotie pasākumi ir vērsti

1621uz digitālo prasmju apguvi un digitālo iespēju attīstīšanu.

1622Piemērotie kodi: 108 - atbalsts digitālo prasmju attīstīšanai; 2

1623- 009 bis - Ieguldījumi ar digitalizāciju saistītās pētniecības

1624un inovācijas darbībās (ieskaitot izcilības pētniecības centrus,

1625rūpnieciskos pētījumus, eksperimentālo izstrādi, priekšizpēti,

1626pamatlīdzekļu iegādi digitālām pētniecības un inovācijas

1627darbībām).

1628(822) Reformu un investīciju virziena Nr.2.3. "Digitālās

1629prasmes" investīciju Nr. 2.3.2.1.i. "Sabiedrības

1630digitālās pamatprasmes un tehnoloģiju jaunrades spēju

1631attīstība", 2.3.2.2.i. "Valsts un pašvaldības digitālās

1632transformācijas kompetenču un spēju nodrošināšana" un

16332.3.2.3.i "Digitālās plaisas mazināšana sociāli

1634neaizsargātajam grupām un izglītības iestādēs" ietvaros

1635visas investīcijas tiks veiktas digitālo prasmju attīstībā un ir

1636plānotas zem ieguldījumu koda "108 Atbalsts digitālo prasmju

1637attīstīšanai", kas sniedz 100% pienesumu digitālo mērķu

1638sasniegšanā saskaņā ar ANM regulējuma VII pielikumu.

1639KOMPONENTE 3.

1640NEVIENLĪDZĪBAS MAZINĀŠANA

16411. Komponentes apraksts

1642(823) Kopsavilkums: Nevienlīdzības mazināšana

1643(824) Politikas

1644joma: Reģionālā politika, Sociālā drošība, Publiskās

1645pārvaldes politika, Izglītības un zinātnes politika.

1646(825) Mērķis:

1647Mazināt sabiedrības teritoriālo un sociālo nevienlīdzību un

1648uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus reģionos, t.sk. veicinot

1649sociālo pakalpojumu un nodarbinātības pieejamību reģionos,

1650sekmējot augstas kvalitātes vispārējās vidējās izglītības

1651nodrošinājumu pašvaldību teritorijās, veicinot mājokļu

1652pieejamību, sniedzot atbalstu uzņēmējdarbības publiskās

1653infrastruktūras attīstībai, nodrošinot atbilstošu un pieejamu

1654ceļu infrastruktūru, stiprinot pašvaldību kapacitāti to darbības

1655efektivitātes un kvalitāties uzlabošanai administratīvi

1656teritoriālās reformas mērķu pilnvērtīgai sasniegšanai.

1657(826) Reformas un/vai

1658investīcijas68:

1659(827) Reformu un investīciju virziens 3.1.: Reģionālā

1660politika

1661(828) Reforma 3.1.1.r. Administratīvi teritoriālā

1662reforma, samazinot administratīvo teritoriju skaitu, uzlabot

1663katras pašvaldības rīcībspēju un kapacitāti. Lai nodrošinātu

1664pašvaldību efektīvu darbību, tiek izstrādāts jauns

1665"Pašvaldību likums", kas paredz nodrošināt laikmetīgu

1666pārvaldību pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas,

1667veicinot demokratizāciju, skaidrāk nodalot lēmējvaru no

1668izpildvaras, nosakot skaidru kompetenču un funkciju sadali,

1669samazinot varas koncentrāciju un vairojot vietējās sabiedrības

1670regulāru līdzdalību.

1671(829) Plānotās

1672investīcijas:

1673(830) 3.1.1.1.i. Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla

1674uzlabošana, jauno novadu administratīvo centru un tajos

1675sniegto pakalpojumu un darba vietu pieejamībai un drošai

1676sasniedzamībai.

1677(831) 3.1.1.2.i. Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to

1678darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai, lai

1679pašvaldības spētu nodrošināt tām likumos noteikto funkciju

1680izpildi labā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt

1681iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām

1682izmaksām.

1683(832) 3.1.1.3.i. Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā

1684infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai

1685reģionos, sniedzot atbalstu pašvaldībām uzņēmējdarbības vides

1686attīstībai, ceļot produktivitāti un piesaistot cilvēkresursus

1687reģionos.

1688(833) 3.1.1.4.i. Finansēšanas fonda izveide zemas īres

1689mājokļu būvniecībai veicinot mājokļu pieejamību personām, kas

1690nevar atļauties mūsdienu būvniecības standartiem un

1691energoefektivitātes prasībām atbilstošu mājokli uz tirgus

1692nosacījumiem.

1693(640) 3.1.1.5.i. Izglītības iestāžu infrastruktūras

1694pilnveide un aprīkošana, kas nodrošinās vismaz 15 izglītības

1695iestādes ar augstas kvalitātes vispārējās izglītības

1696nodrošinājumu, veicinot izglītības programmu piedāvājumu visā

1697Latvijā.

1698(641) 3.1.1.6.i. Pašvaldību funkciju īstenošanai un

1699pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezizmešu transportlīdzekļu

1700iegāde, paredzot vismaz 15 tīro transportlīdzekļu iegādi

1701pašvaldībās (fokuss uz skolēnu autobusiem, kas darbināmi ar

1702ūdeņradi vai elektrību).

1703(834) Reforma 3.1.2.r. Sociālo un nodarbinātības

1704pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas

1705atbalstam

1706(835) Plānotās

1707investīcijas:

1708(836) 3.1.2.1.i. Publisko pakalpojumu un nodarbinātības

1709pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem

1710traucējumiem:

1711i. valsts un pašvaldības ēku vides pieejamības nodrošināšanas

1712pasākumi;

1713ii. atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides

1714pieejamības nodrošināšanai.

1715(837) 3.1.2.2.i.Prognozēšanas rīka izstrāde

1716sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozēm, sistēmas

1717ilgtermiņa stabilitātes izvērtēšanai un nodrošināšanai;

1718(838) 3.1.2.3.i. Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma

1719noturība un nepārtrauktība: jaunu ģimeniskai videi

1720pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstība pensijas

1721vecuma personām.

1722(839) 3.1.2.4.i. Sociālās un profesionālās

1723rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar

1724funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai,

1725t.sk.:

1726i. vides pieejamības nodrošināšana profesionālās

1727rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas vietās;

1728ii. infrastruktūras attīstība pakalpojuma kvalitātes

1729nodrošināšanai;

1730iii. tehnoloģiju un materiāltehniskās bāzes nodrošināšana,

1731īstenojot mūsdienīgas uz dažādu funkcionālo traucējumu

1732kompensāciju vērstas studiju un izglītības programmas, un

1733funkcionēšanas spēju attīstības programmas;

1734iv. moderna, pieredzē un praksē balstīta kompetenču attīstības

1735centra izveide atbalsta speciālistu darbam ar personām ar

1736funkcionāliem traucējumiem apmācībai.

1737(840) 3.1.2.5.i. Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba

1738riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū nepieciešamo

1739prasmju pilnveidē, jo īpaši jomās, kurās tautsaimniecībā notiek

1740pārstrukturēšanās, kā arī lai iegūtās prasmes atbalstītu

1741automatizācijas un digitalizācijas ieviešanu uzņēmumos.

1742(841) Izmaksas:

1743(842) ANM ietvaros nevienlīdzības mazināšanas komponentei

1744plānots novirzīt 20% no kopējā finansējuma, jeb 330 milj. EUR.

1745Kopējais apjoms mērķu sasniegšanai, ieskaitot valsts budžeta,

1746Kohēzijas politikas un citu ārvalstu finanšu instrumentu

1747investīcijas, ir 1,47 miljd. EUR.

17482. Galvenie izaicinājumi un

1749mērķi

1750(843) Reformu un investīciju virziens 3.1.: Reģionālā

1751politika

1752(844) Reforma 3.1.1.r. Administratīvi teritoriālā

1753reforma

1754(845) Galvenie

1755izaicinājumi:

1756(846) ES Padome 2019.gada ziņojumā ir norādījusi, ka Latvijā

1757joprojām ievērojami trūkst ieguldījumu, lai novērstu reģionālās

1758atšķirības. Starp Rīgu un citiem Latvijas reģioniem joprojām

1759pastāv ievērojamas ekonomiskās atšķirības un, lai arī kopumā

1760Latvija tuvinās ES rādītājiem, ekonomikas snieguma atšķirības

1761starp galvaspilsētas reģionu un citiem reģioniem kopš Latvijas

1762pievienošanās ES nav samazinājušās.69 Tāpēc Latvijai

1763ir noteiktas augstas prioritātes investīciju vajadzības, lai

1764mazinātu sociālekonomiskās atšķirības un risinātu demogrāfiskās

1765problēmas.70 ES Padome ir norādījusi, ka

1766administratīvi teritoriālās reformas īstenošana varētu palīdzēt

1767uzlabot publiskā sektora rīcībspēju un

1768efektivitāti.71

1769(847) Saskaņā ar EK 2020.gada ziņojumā norādīto, līdzsvarota

1770visu reģionu attīstība ir būtiska Latvijas ilgtspējīgai izaugsmei

1771un sociālajai kohēzijai.72 Atšķirības starp

1772galvaspilsētu un pārējiem reģioniem joprojām ir vienas no

1773lielākajām ES.73 Latvijā ir trešās augstākās

1774reģionālās attīstības atšķirības starp OECD valstīm.

1775(848) Rīgas plānošanas reģionā IKP uz vienu iedzīvotāju

17762016.gadā ir 17 213 EUR, kas ir 135% no vidējā IKP uz vienu

1777iedzīvotāju valstī (12 760 EUR). Kurzemē IKP uz vienu iedzīvotāju

1778ir 74% no vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju valstī, Vidzemē 66%,

1779Zemgalē 63%, bet Latgalē 51%.

1780(849) Latvijas līdzsvarotas reģionālās attīstības pamatā ir

1781policentriskas attīstības pieeja, attīstot attīstības centru

1782izaugsmes virzītājspēku un apkārtējo lauku teritoriju saliedētāja

1783lomu. Attīstības centri ir administratīvi teritoriālās reformas

1784pamatā, ap tiem veidojot pašvaldības, vienlaikus ir būtiski

1785nodrošināt centros pieejamo pakalpojumu un darba vietu

1786sasniedzamību. Atbilstoši CSP apsekojumam "Latvijas

1787iedzīvotāju mobilitāte 2017.gadā" Latvijā vidējais

1788pārvietošanās laiks personai dienā ir 79,6 minūtes (pilsētās un

1789to svārstmigrācijas zonās 77,9 minūtes), savukārt vidējais

1790pārvietošanās attālums - 29,6 km (pilsētās un to svārstmigrācijas

1791zonās 20,4 km). Līdz ar to iedzīvotāju noturēšanai reģionos ir

1792jānodrošina reģionālās mobilitātes iespējas iedzīvotājiem

1793pieņemamā laikā. Pretējā gadījumā pastāv risks iedzīvotāju

1794aizplūšanai (piem., šobrīd 10% Vidzemes un 15% Zemgales

1795iedzīvotāju strādā Rīgā), kas savukārt var palielināt reģionālās

1796atšķirības, jo iedzīvotāju skaits un to ekonomiskā aktivitāte

1797tiešā veidā ietekmē pašvaldību budžetu apjomus, kas savukārt

1798ietekmē pašvaldību iespējas ieguldīt attīstībā un pakalpojumu

1799nodrošināšanā iedzīvotājiem.

1800(850) Tādējādi iedzīvotāju mobilitātei un pakalpojumu

1801sasniedzamībai ir nepieciešams veikt ieguldījumus esošo valsts

1802reģionālo un vietējo autoceļu atjaunošanai, t.sk. saistībā ar

1803administratīvi teritoriālo reformu, kuras ietvaros ir mainījušās

1804novadu robežas un mainīsies iedzīvotāju pārvietošanās paradumi,

1805kas būs saistīts ar to, ka mainīsies arī iedzīvotājiem

1806nepieciešamo pakalpojumu saņemšanas organizācija jaunajā

1807administratīvi teritoriālajā ietvarā. Tāpat ir nepieciešams

1808attīstīt reģionālā mērogā nozīmīgu uzņēmējdarbības

1809infrastruktūru, nodrošinot darba iespējas reģiona iedzīvotājiem

1810iespējami tuvu dzīvesvietai.

1811(851) Administratīvi teritoriālā reforma ir būtisks

1812priekšnoteikums reģionālās attīstības atšķirību mazināšanai,

1813izveidojot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās

1814teritorijas, lai pašvaldības spētu nodrošināt funkciju izpildi

1815salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt

1816iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām,

1817t.sk. atbilstoši Reģionālās politikas pamatnostādnēm

18182021.-2027.gadam ieviešot atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības

1819veicināšanai, pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai,

1820publiskās pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības kapacitātes

1821celšanai, tādējādi veicinot reģionālās politikas mērķu

1822sasniegšanu.

1823(852) 2020.gadā līdz ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto

1824vietu likuma pieņemšanu Saeimā ir uzsākta aktīvā fāze

1825administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā ar mērķi izveidot

1826ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar

1827vietējām pašvaldībām, lai pašvaldības spētu nodrošināt tām

1828likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē

1829un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus

1830pakalpojumus par samērīgām izmaksām.

1831(853) Administratīvi teritoriālās refromas sagatavošanās posmā

1832ir pieņemti attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, ir izstrādāta

1833Metodika jaunveidojamo novadu darbības uzsākšanai pēc 2021.gada

18341.jūlija, kā arī pašvaldībām tiek nodrošināts pastāvīgs metodisks

1835atbalsts pašvaldību darbības un attīstības plānošanas jomā. Lai

1836sekmētu kvalitatīvu pašvaldības pakalpojumu nodrošināšanu un

1837modernizētu pašvaldību pārvaldību, izstrādāts un Ministru

1838kabinetā 2021.gada 4.martā atbalstīts likumprojekts

1839"Pašvaldību likums", kura mērķis ir nodrošināt

1840laikmetīgu pārvaldību pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās

1841reformas, veicinot demokratizāciju, skaidrāk nodalot lēmējvaru no

1842izpildvaras, nosakot skaidru kompetenču un funkciju sadali,

1843samazinot varas koncentrāciju un vairojot vietējās sabiedrības

1844regulāru līdzdalību. Nepieciešams turpināt likumprojetka

1845saskaņošanu ar visām iesaistītajām pusēm. Plānots, ka

1846likumprojekts tiks pieņemts Saeimā galīgajā lasījumā 2023.gadā.

1847Līdz ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu

1848reģionālās attīstības atšķirību samazinājumu Latvijā ir iespējams

1849panākt, pilnveidojot arī reģionālo pārvaldes līmeni. Tiek

1850risināts jautājums par administratīvo reģionu izveidi. 2020. un

18512021.gadā jaunajām pašvaldībām tiek sniegts valsts atbalsts, lai

1852atbalstītu jaunu kopīgu attīstības plānošanas dokumentu un

1853administratīvo un organizatorisko struktūru plānu izstrādi.

18542021.gadā apvienotās pašvaldības varēs arī pieteikties uz valsts

1855līdzfinansējumu, lai kompensētu apvienošanās administratīvos

1856izdevumus.

1857(854) Attiecīgi pēc 2021.gada 5.jūnija pašvaldību vēlēšanām

1858izveidotajām pašvaldībām būs jāpabeidz darbs un jāapstiprina

1859attīstības plānošanas dokumenti un organizatoriskās struktūras

1860plāni, atbilstoši kuriem 2021.-2027.gadā pašvaldības uzsāks un

1861pielāgos savu darbību jaunajam teritoriālajam ietvaram, īstenojot

1862teritoriju attīstībai būtiskus projektus, kas nepieciešami

1863administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai.

1864(855) Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidoto

1865pašvaldību atbalstam Reģionālās politikas pamatnostādnēs

18662021.-2027.gadam ir ietverti atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības

1867veicināšanai, pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai,

1868publiskās pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības kapacitātes

1869celšanai, kā arī sabiedrības līdzdalības palielināšanai lēmumu

1870pieņemšanas procesos. Kā būtiskākais avots pamatnostādnēs

1871paredzēto ieguldījumu finansēšanai (t.i., investīcijām

1872infrastruktūrā) plānots ES fondu finansējums 2021.-2027.gada

1873plānošanas periodam, kā arī citi ārvalstu finanšu

1874instrumenti.

1875(856) ANM plānā iekļautās investīcijas administratīvi

1876teritoriālās reformas ietvaros veicinātu pieejamību arī

1877sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram, veselības, izglītības

1878vai sociālajā jomā. Tāpēc, lai nodrošinātu efektīvu pašvaldību

1879darbību, viens no priekšnoteikumiem ir jaunveidojamo pašvaldību

1880administratīvo centru sasniedzamība un to pilnvērtīgas

1881funkcionēšanas nodrošināšana. Vērtējot autoceļu kvalitāti, EK

1882savā 2019.gada ziņojumā74 pauž, ka transporta

1883infrastruktūra Latvijā joprojām ievērojami atpaliek no ES

1884vidējiem standartiem attiecībā uz tīkla pārklājumu, oglekļa

1885emisijām un drošības jautājumiem, kā arī ar būtiskām reģionālās

1886pieejamības problēmām. Atbilstoši EK 2019.gada ziņojuma par

1887Latviju D pielikumā "Investīciju pamatnostādnes Latvijai par

1888Kohēzijas politikas finansējumu 2021.-2027.gadam"

1889iekļautajam, ir noteiktas augstas prioritātes investīciju

1890vajadzības nolūkā papildināt politiku, lai mazinātu

1891sociālekonomiskās atšķirības un risinātu demogrāfiskās problēmas,

1892un jo īpaši lai uzlabotu pilsētu teritoriju un darījumdarbības

1893vides pievilcību un veidotu saiknes ar funkcionālām

1894pilsētteritorijām. Savukārt EK 2020.gada ziņojumā, teikts, ka,

1895lai visiem iedzīvotājiem nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi

1896sabiedriskajiem pakalpojumiem, ir vajadzīgi ieguldījumi

1897autoceļos, lai labāk savienotu attālākas vietas ar jaunajiem

1898pašvaldību centriem.

1899(857) Šobrīd atbilstoši VSIA "Latvijas Valsts ceļi"

1900(LVC) datiem, no valsts reģionālajiem autoceļiem ar melno segumu

1901sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī ir 33,4% (1523 km), no valsts

1902reģionālajiem autoceļiem ar grants segumu - 60,6% (465,5 km), kā

1903arī 35,5% (1074,9 km) valsts vietējo autoceļu ar melno segumu un

190455,5% (5460,6 km) valsts vietējo ceļu ar grants segumu ir sliktā

1905vai ļoti sliktā stāvoklī (2020.gada dati). Augsto ekonomisko

1906atšķirību rezultātā, Pierīgā pēdējos 10 gados iedzīvotāju skaits

1907samazinājies tikai par 1%; Latgales reģionā - par 20%. Atšķirības

1908reģionālajā attīstībā veido būtiski atšķirīgs kapitālo

1909ieguldījumu apmērs, kurš līdzīgi kā IKP un pievienotā vērtība

1910atšķiras vairāk kā 2 reizes - augstākie rādītāji uz vienu

1911nodarbināto ir Pierīgā, bet zemākie - Latgalē. Rīgas plānošanas

1912reģions piesaista lielāko nefinanšu investīciju apjomu valstī -

191376%. Tāpēc nepieciešamas integrētas investīcijas ilgtspējīgai un

1914līdzsvarotai reģionu attīstībai, lai ar teritoriāli specifiskiem,

1915pielāgotiem risinājumiem attīstītu uzņēmējdarbības vidi reģionos.

1916Plānotās investīcijas valsts reģionālo un vietējo autoceļu

1917atjaunošanai un uzņēmējdarbības veicināšanai ir atbilstošas

1918reģionālās politikas ietvaram 2021.-2027.gadam reģionālās

1919attīstības atšķirību mazināšanai sinerģijā ar citiem reģionālās

1920attīstības atbalsta pasākumiem reģionālās ekonomikas attīstībai,

1921kas balstās uz plānošanas reģionu un pašvaldību aktīvu rīcību,

1922t.sk. sniedzot atbalstu pašvaldībām uzņēmējdarbības vides

1923attīstībai, ceļot produktivitāti un piesaistot cilvēkresursus

1924reģionos, kā arī pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai, ņemot

1925vērā demogrāfiskās tendences, sniedzot atbalstu pašvaldību

1926pakalpojumu ēku energoefektivitātes uzlabošanai, pirmsskolas

1927izglītības pieejamībai, viedo risinājumu ieviešanai, publiskās

1928ārtelpas attīstībai, kā arī mobilitātes uzlabošanai pakalpojumu

1929sasniedzamībai.

1930(858) Nacionālās Industriālās Politikas pamatnostādnēs

19312021.-2027.gadam (turpmāk - NIP) ir noteikts, ka īstermiņa mērķis

1932ir panākt pēc iespējas mazāku negatīvo ietekmi uz ekonomiku un

1933uzņēmumu darbību, panākot produktivitātes pieaugumā balstītas

1934ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu zināšanu ietilpīga

1935preču un pakalpojumu eksporta attīstībai. NIP mērķis ir līdz

19362027.gadam palielināt eksporta apjomu līdz 27 miljardiem EUR

1937ikgadējā eksportā. NIP apakšmērķis ir palielināt izdevumu apjomu

1938pētniecības un attīstības darbībām 2027.gadā sasniedzot līdz 600

1939miljoniem EUR gadā.

1940(859) NIP infrastruktūras rīcības virzienā viens no

1941galvenajiem uzdevumiem ir noteikta Latvijas industriālo ēku fonda

1942attīstība, infrastruktūras attīstība uzņēmējdarbības atbalstam.

1943Komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un to infrastruktūras

1944attīstīšana, dodot iespēju ātrāk attīstīties uzņēmumiem, ļaujot

1945ieguldīt savu kapitālu ražošanas tehnoloģijās un biznesa

1946attīstībā.

1947(860) Zemāka pirktspēja reģionos ir radījusi ierobežotu

1948piedāvājumu mājokļiem. Tā rezultātā šobrīd reģionos jau parādās

1949tendences par īres dzīvokļu nepietiekamību75. Izmaksu

1950ziņā pieejamu un būvniecības standartiem un energoefektivitātes

1951prasībām atbilstošu mājokļu trūkums ir viens no iemesliem, kādēļ

1952tiek kavēta valsts iekšējā mobilitāte, un tas netieši izraisa

1953citus negatīvus efektus - ir mazāka iespēja iesaistīt darba tirgū

1954darba meklētājus un bezdarbniekus, tiek kavēta tautsaimniecības

1955izaugsme un padziļināta depopulācija.

1956(861) 2019.gada ES Padomes rekomendācijās konstatēts, ka to

1957cilvēku īpatsvars, kuri saskaras ar ļoti sliktiem sadzīves

1958apstākļiem, ir viens no augstākajiem Eiropā (15,2 % salīdzinājumā

1959ar vidēji 4,0 % Eiropas Savienībā 2017.gadā), un trūkst sociālo

1960mājokļu. Ir vajadzīgi ieguldījumi, lai uzlabotu cenas ziņā

1961pieejamu mājokļu piedāvājumu76.

1962(862) EK77 norāda, ka Latvijas lielākajām pilsētām

1963un, jo īpaši Rīgai ir bijusi dominējoša loma Latvijas ātrajā

1964konverģencē, bet pastāv lielas ienākumu un nodarbinātības iespēju

1965atšķirības. Cenas ziņā pieejamu mājokļu trūkums ir būtisks

1966šķērslis reģionālajai attīstībai. Tāpēc EK aicina Latviju uzlabot

1967cenas ziņā pieejamu mājokļu pieejamību, t.sk. ar infrastruktūras

1968palīdzību. Arī uzņēmējdarbības kontekstā ir būtiski nodrošināt

1969finansiāli pieejamus mājokļus, lai piesaistītu darbaspēku

1970reģioniem un tādējādi vispārēji mazinātu sociālekonomiskās

1971atšķirības un risinātu demogrāfiskās problēmas

1972reģionos.78

1973(863) Attiecībā uz darbaspēka reģionālo mobilitāti, EK norāda,

1974ka būtiska loma ir īres mājokļu pieejamībai. Labākai iekšējai

1975darbaspēka mobilitātei ir izšķiroša nozīme ekonomikas izaugsmē

1976ārpus Rīgas. Taču pārcelšanos darba dēļ uz vietām ārpus

1977galvaspilsētas reģiona apgrūtina īres mājokļu trūkums. Šā iemesla

1978dēļ cilvēki, kuri nevar atrast darbu savā dzīvesvietā, pārceļas

1979uz dzīvi ārzemēs tā vietā, lai pārceltos Latvijas iekšienē.

1980Neraugoties uz to, ka trūkst adekvātu un cenas ziņā pieejamu

1981mājokļu, ieguldījumu līmenis mājokļos ārpus Rīgas ir bijis zems

1982iedzīvotāju zemās pirktspējas un ilgtermiņa finansējuma trūkuma

1983dēļ79.

1984(864) Kā norāda OECD savā 2020.gada pētījumā par mājokļu

1985pieejamību Latvijā, privatizācijas procesa rezultātā Latvijā,

1986līdzīgi kā citās postpadomju valstīs pēc komunistiskā režīma

1987nomaiņas, vairums mājokļu ir privātīpašumā - septiņām no desmit

1988mājsaimniecībām mājoklis pieder bez kredītsaistībām. Vidējie

1989mājsaimniecības izdevumi par mājokli ir zem OECD vidējā

1990rādītāja.

1991(865) Zemie izdevumi par mājokli rada citu izaicinājumu -

1992sliktu mājokļu kvalitāti, kas ietekmē mājsaimniecības visu

1993ienākumu spektrā. Lielākā daļa mājokļu ir uzbūvēti padomju varas

1994laikā un nav tikuši pienācīgi uzturēti. Gandrīz trīs no desmit

1995mājsaimniecībām norāda, ka mājokļa uzturēšanas izdevumu segšana

1996tām sagādā lielas finansiālas grūtības.

1997(866) Vairāk kā trešdaļa mājsaimniecību dzīvo pārapdzīvotos

1998mājokļos, kas ir augstākais rādītājs OECD. Mājokļu kvalitātes

1999izaicinājumu saasina tas, ka daudzām mājsaimniecībām nav iespējas

2000pārcelties uz kvalitatīvāku mājokli, tā izmaksām netērējot vairāk

2001kā 30% no savā rīcībā esošajiem ienākumiem. Hipotekārais kredīts

2002mājokļa iegādei lielai daļai iedzīvotāju nav

2003pieejams.80

2004(867) Nelielais īres tirgus Latvijā ir galvenokārt mērķēts

2005mājsaimniecībām ar augstākiem ienākumiem, kas daļēji ir sekas

2006īres regulējumam, kas vēsturiski nesamērīgi mazāk aizsargā

2007izīrētāja intereses. Plānotās likumdošanas izmaiņas paredz

2008līdzsvarot īrnieka un izīrētāja tiesības, un tas varētu būt

2009pirmais solis, lai stimulētu nekustamo īpašumu īpašniekus izīrēt

2010savus mājokļus.

2011(868) Līdzšinēji esošais atbalsts mājokļu jomā nav pieejams

2012lielai daļai mājsaimniecību - tā sauktais "neatbalstītais

2013vidusslānis", kas aptver aptuveni 44% no visām Latvijas

2014mājsaimniecībām, kas ir pārāk turīgas, lai saņemtu sociālo

2015mājokli vai dzīvokļa pabalstu, bet kuru ienākumi nav pietiekoši,

2016lai tās varētu saņemt hipotekāro kredītu. Šīm mājsaimniecībām nav

2017pieejams atbalsts no valsts puses, kā arī privātais sektors tām

2018nesniedz ieņēmumiem atbilstošu piedāvājumu. Nelielā komerciālā

2019īres tirgus rezultātā šīm mājsaimniecībām ir maz izmaksu ziņā

2020pieejamu mājokļu alternatīvu.81

2021(869) Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam

2022(turpmāk - NAP) nosaka trīs galvenos mērķus mājokļu pieejamības

2023veicināšanai:

2024i. Latvijā visām mājsaimniecībām ir pieejami mājokļi;

2025ii. esošais dzīvojamais fonds līdz 2050.gadam atbilst augstiem

2026energoefektivitātes, būvniecības, drošības un labiekārtotības

2027standartiem;

2028iii. Tiesiskais regulējums veicina privātos un publiskos

2029ieguldījumus dzīvojamā fonda izveidei.

2030(870) Attīstot reģionos uzņēmējdarbības infrastruktūru, ir

2031būtiski sniegt atbalstu kvalificēta darbaspēka piesaistei

2032reģionos.

2033(871) 2020./2021.m.g. Latvijā darbojās 291 pašvaldību

2034vispārējās vidējās izglītības iestāde ar ievērojamām izglītojamo

2035skaita atšķirībām (aptuveni 31% vidējās izglītības iestāžu

2036izglītojamo skaits 10.-12.klasē bija līdz 45 izglītojamajiem,

2037savukārt gandrīz 39% vidējās izglītības iestāžu izglītojamo

2038skaits 10.-12.klasē bija līdz 60 izglītojamajiem). Lai

2039vidusskolēniem nodrošinātu plašākas izvēles iespējas no

2040padziļināto kursu piedāvājuma, optimālais izglītojamo skaits

2041vidējās izglītības pakāpē (10.-12.klase) esošā finansējuma

2042ietvaros ir 90 izglītojamie un vairāk.

2043(872) Kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai, kas vidējās

2044izglītības pakāpē nozīmē padziļināto kursu komplektu īstenošanu

2045un mācību priekšmetu apguvi augstākajā līmenī, nepieciešams

2046atbilstošs materiāltehniskais nodrošinājums. Pilnveidotā mācību

2047satura īstenošanā tiek akcentēta mācību pieejas maiņa, intensīva

2048tehnoloģisko rīku un risinājumu izmantošana. Informācijas un

2049komunikāciju tehnoloģiju izmantošanas nozīmi stiprināja arī

2050attālinātā mācību procesa ieviešanas nepieciešamība, turklāt to

2051turpmāka izmantošana sekmēs izglītības iestāžu iespējas

2052nodrošināt kvalitatīvu, personalizētu izglītību.

2053(873) Latvijas izglītības sistēmai ir būtiski veidot tādus

2054izglītības risinājumus, kas vērsti uz ikviena bērna, jaunieša un

2055pieaugušā zināšanu un prasmju attīstību.

2056(874) Ar 2020.gada 1.septembri vispārējā izglītībā uzsākta

2057pakāpeniska jaunā mācību satura īstenošana (2020./2021.mācību

2058gadā - 1., 4., 7. un 10.klasē, 2021./2022.mācību gadā - 2., 5.,

20598. un 11.klasē un 2022./2023.mācību gadā - 3., 6., 9. un

206012.klasē), kas vienlaikus paredz vispārējās vidējās izglītības

2061iestādē izvēles iespējas starp vismaz diviem padziļināto kursu

2062komplektiem.

2063(875) No Izglītības un zinātnes ministrijas veiktajām aptaujām

2064par vispārējās vidējās izglītības iestāžu plānoto padziļināto

2065kursu piedāvājumu izriet, ka, lai vidusskolēniem nodrošinātu

2066plašākas izvēles iespējas no padziļināto kursu piedāvājuma,

2067optimālais izglītojamo skaits vidējās izglītības pakāpē (10. -

206812.klase) ir 90 izglītojamie un vairāk. Kopumā vērojama tendence

2069- jo mazāks izglītojamo skaits izglītības iestādes vidējās

2070izglītības pakāpē, jo drīzāk izglītības iestāde plāno piedāvāt

2071padziļināto kursu komplektus, kuros dominē humanitārie un sociālo

2072zinātņu jomu kursi. Savukārt, jo lielāks izglītojamo skaits

2073vidējās izglītības pakāpē, jo drīzāk izglītības iestāde plāno

2074piedāvāt padziļināto kursu komplektus, kuros ir arī dabaszinātņu,

2075tehnoloģiju (turpmāk - STEM) un matemātikas mācību jomu kursi.

2076Tas savukārt ir jo īpaši svarīgi nākotnes darbaspēka veidošanā,

2077ievērojot Ekonomikas ministrijas informatīvajos ziņojumos par

2078darba tirgus vidējā un ilgtermiņa prognozēm pausto, ka izglītības

2079piedāvājuma struktūra joprojām rada mazāk sagatavotu speciālistu

2080ar izglītību STEM virzienos nekā darba tirgū turpmākajos gados

2081būs nepieciešams, un līdz 2027.gadam iztrūkums pēc augstākās

2082kvalifikācijas speciālistiem STEM virzienos var pieaugt līdz ~14

2083tūkst.

2084(876) Jaunā pilnveidotā mācību satura īstenošana rada

2085pieprasījumu pēc inovatīva un informatīvi atvērta mācību procesa

2086klasē un elektroniskajā vidē. Lai to īstenotu un sasniegtu valsts

2087izglītības standartos noteikto mērķi lietpratīga skolēna

2088attīstībai, ir nepieciešama izglītības iestāžu resursu

2089modernizācija mūsdienīga mācību procesa nodrošināšanai. Veicot

2090ieguldījumus izglītības iestāžu aprīkojuma attīstībā (tostarp

2091ieviešot digitālos risinājumus, aprīkojumu STEM jomas mācību

2092priekšmetu apguvei u.c.), kā arī veicot mācību fiziskās vides

2093modernizāciju, tiktu paaugstināta izglītības iestāžu pievilcība

2094un konkurētspēja, nodrošinot augstas kvalitātes un mūsdienu

2095prasībām atbilstošu izglītības programmu pieejamību, tādējādi

2096paaugstinot izglītojamo kompetences. Nacionālajā attīstības plānā

20972021.-2027.gadam minēts, ka izglītības kvalitāte ir

2098priekšnoteikums sekmīgām studijām un turpmākai karjerai.

2099Nodrošinot atbilstošu mācību materiāltehnisko vidi zināšanu un

2100prasmju attīstībai, var tikt uzlabotas izglītojamo prasmes

2101lasīšanā, dabaszinātnēs un matemātikā, tādejādi pieaugtu to

2102sagatavotība un interese par turpmāko izglītību tajās

2103specialitātēs, kurās tiek iegūtas uzņēmējdarbībai un darba tirgum

2104nozīmīgas prasmes un zināšanas.

2105(877) Vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošana

2106veicinās pedagogu darba atalgojuma pieauguma nodrošināšanu.

2107Pašvaldībās, kas līdz šim veikušas izglītības iestāžu tīkla

2108sakārtošanu konstatējama iespēja pedagogiem nodrošināt lielāku

2109(pilnu) darba slodzi, tādējādi arī iespēju paaugstināt darba

2110samaksu un mazināt talantīgāko pedagogu aiziešanu no darba

2111izglītības iestādē. Paredzams, ka pedagogu darba samaksas

2112finansēšanas modelis, kas stāties spēkā no 2022.gada septembra,

2113ietvers pilnveidotus atalgojuma noteikšanas parametrus.

2114(642) Neveicot izmaiņas esošajā izglītības iestāžu tīklā, nav

2115iespējams uzturēt izglītības kvalitāti, nodrošinot līdzvērtīgas

2116iespējas skolas programmas apguvei neatkarīgi no skolēna

2117dzīvesvietas; efektivizēt skolu infrastruktūras un cilvēkkapitāla

2118resursu; nodrošināt pedagogu darba atalgojuma pieaugumu,

2119pakāpeniski virzoties uz vidējo atalgojumu valstī.

2120(643) Viena no pašvaldību funkcijām ir gādāt par iedzīvotāju

2121izglītību, t.sk. nodrošinot pakalpojumu sasniedzamību,

2122organizējot transporta pakalpojumu, kas pašvaldībām

2123administratīvi teritoriālās reformas kontekstā ir izaicinājums,

2124ņemot vērā jauno teritoriālo iedalījumu. Vienlaikus tā ir iespēja

2125pārskatīt un efektivizēt darbu un pieejamos resursus, t.sk.

2126aizstājot neefektīvos transportlīdzekļus ar videi draudzīgiem

2127transportlīdzekļiem. Transporta nozare ir lielākais enerģijas

2128patērētājs Latvijā un izmantotās atjaunojamo energoresursu

2129enerģijas daļa ir tikai 2,5%. Transporta sektora mērķu

2130sasniegšana joprojām ir būtisks izaicinājums. Pašvaldībām (t.sk.,

2131to kapitālsabiedrībām) ir augsts potenciāls ietekmēt transporta

2132sektora ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, jo pašvaldībām

2133noteiktās autonomās funkcijas ietver ne tikai izglītības

2134nodrošināšanu, kas ietver skolēnu pārvadājumu organizēšanu, bet

2135arī tādus pienākumus kā sabiedriskā transporta organizēšana,

2136teritorijas attīstības plānošana un zemes izmantošanas un apbūves

2137kārtības noteikšana, u.c. 2019.gada ziņojumā par Latviju ir

2138norādīts82, ka Latvijai ir vajadzīgi papildu centieni,

2139lai sasniegtu vērienīgos enerģētikas un klimata mērķus

21402030.gadam, t.sk. attiecībā uz SEG emisiju samazināšanu

2141transporta sektorā. Atbilstoši NEKP, ilgtermiņa mērķos ir

2142iekļauta fosilo un neilgtspējīgo resursu patēriņa samazināšana un

2143ilgtspējīgu atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošana, un

2144viens no rīcības virzieniem ir noteikta energoefektivitātes

2145uzlabošana, alternatīvo degvielu un atjaunojamo energoresursu

2146tehnoloģiju izmantošanas veicināšana transportā.

2147(878) Mērķi:

2148(879) Administratīvi teritoriālās reformas galvenais mērķis ir

2149palielināt pašvaldību spēju veicināt attīstību un sniegt

2150kvalitatīvākus pakalpojumus, kā arī uzlabot investīciju vidi,

2151panākot efektīvāku resursu sadali. Ieguldījumi ir vajadzīgi arī

2152tam, lai uzlabotu piekļuvi nodarbinātībai, tostarp uzlabotu

2153iesaisti aktīvas darba tirgus politikas darbībās un to tvērumu,

2154uzlabotu darbaspēka darbspēju, kā arī nozaru un reģionālo

2155darbaspēka mobilitāti.

2156(880) Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros paredzētā

2157pašvaldību pārgrupēšana veicinās reģionālo attīstību, stimulēs

2158budžeta līdzekļu racionālu izmantošanu un samazinās vietējās

2159pārvaldības administratīvās izmaksas. Latvijas līdzsvarotas

2160reģionālās attīstības pamatā ir policentriskas attīstības pieeja,

2161attīstot attīstības centru izaugsmes virzītājspēku un apkārtējo

2162lauku teritoriju saliedētāja lomu. Attīstības centri ir

2163administratīvi teritoriālās reformas pamatā, ap tiem veidojot

2164pašvaldības, vienlaikus ir būtiski nodrošināt centros pieejamo

2165pakalpojumu un darba vietu sasniedzamību.

2166(881) Ceļu tīkla attīstība ir svarīga prioritāte sekmīgai

2167administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai, lai uzlabotu

2168iedzīvotāju ikdienu - nodrošinātu novada administratīvo centru

2169labāku sasniedzamību, uzlabotu piekļuvi valsts un pašvaldību

2170sniegtajiem pakalpojumiem (t.sk. izglītības iestāžu tīkla

2171sakārtošanas kontekstā, kā arī veselības, kultūras, sociālo u.c.

2172pakalpojumu sasniedzamībai) un darbavietām. Jaunu aktualitāti

2173reģionālās sasniedzamības uzlabošanai sniedz arī Covid-19

2174izraisītā krīze, kuras laikā pastiprinājās jau iepriekš

2175konstatētās reģionālās atšķirības. Covid-19 krīzes ietekmes

2176mazināšanai 2020.gadā pašvaldībām tika izsniegti aizdevumi, t.sk.

2177pašvaldību transporta infrastruktūras attīstībai, kas arī būs

2178pieejami 2021.gadā. Līdz ar to ir būtiski veikt ieguldījumus

2179valsts reģionālo un vietējo autoceļu pārbūvē un atjaunošanā, lai

2180nodrošinātu vienotu un koordinētu ceļu tīkla attīstību.

2181(882) Specifiskais mērķis ir nodrošināt valsts reģionālās un

2182vietējās nozīmes autoceļu tīkla pārbūvi un atjaunošanu

2183administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Pasākums paredz

2184jau eksistējošu reģionālo un valsts vietējo autoceļu pārbūvi un

2185atjaunošanu, kas nepieciešami jauno novadu administratīvo centru

2186un tajos sniegto pakalpojumu un darba vietu drošai

2187sasniedzamībai. Identificēti 877,99 km valsts reģionālo un

2188vietējo autoceļu (kas ir gandrīz 5% no kopējiem valsts

2189reģionālajiem un vietējiem autoceļiem ar melno un grants segumu),

2190kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi

2191teritoriālās reformas īstenošanai. Identificētas investīciju

2192vajadzības 300 milj. EUR apmērā, attiecīgi plānots piesaistīt ANM

2193un valsts budžeta līdzekļus. Indikatīvajos pārbūves un

2194atjaunošanas aprēķinos tika izmantoti valsts reģionālo un valsts

2195vietējo autoceļu posmi, kuri identificēti izmantojot autoceļa

2196seguma stāvokli, vidējo diennakts satiksmes intensitāti, kā arī

2197to plānoto izmantošanu un novadu administratīvo centru

2198sasniedzamību pēc administratīvi teritoriālās reformas

2199pabeigšanas. ANM ietvaros netiek plānota jaunu ceļu izbūve, bet

2200gan plānota jau eksistējošu valsts reģionālo un vietējo autoceļu

2201(indikatīvi 234 km) stāvokļa kvalitātes uzlabošana, kuru

2202atjaunošanas rezultātā nav plānots palielināt SEG emisijas, jo

2203nav plānots transporta plūsmas un intensitātes pieaugums, bet

2204tieši otrādi - samazināsies ceļā pavadītais laiks un tādējādi arī

2205radītais vides piesārņojums. Tāpat būtiski ņemt vērā iedzīvotāju

2206skaita prognozes, t.sk. lielākajā daļā ieguldījumu teritorijās

2207plānots iedzīvotāju skaita kritums 2030.gadā no 10% līdz 25%.

2208Līdz ar to prognozējams, ka nepieaugs jaunu autoceļu lietotāju

2209skaits. Vienlaikus, ANM investīcijas ir papildinošas darbības

2210programmā plānotajām investīcijām bezizmešu un videi draudzīga

2211transporta attīstībai, t.sk. sabiedriskā transporta attīstības

2212veicināšanai ar dzelzceļu kā mugurkaulu, nodrošinot dzelzceļa

2213tīkla pakāpenisku elektrifikāciju un esošā elektrificētā tīkla

2214modernizāciju, sekmējot Latvijas virzību uz klimatneitralitātes

2215mērķu sasniegšanu, samazinot autotransporta ekspluatācijas

2216izmaksas, brauciena ilgumu, degvielas patēriņu un kaitējumu

2217CO2 emisiju koncentrācijas veidā.

2218(883) Līdz ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu

2219uzlabosies pašvaldību investīciju piesaistes kapacitāte, t.sk.

2220uzņēmējdarbību veicinošo projektu īstenošanai. Atbalsta

2221uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstībai mērķis ir

2222piesaistīt vietējos un ārvalstu investorus, kā arī sekmēt jaunu

2223uzņēmumu dibināšanu un esošu uzņēmumu paplašināšanos reģionos

2224ārpus Rīgas reģiona. Lai to sasniegtu, plānota industriālo parku

2225un teritoriju attīstīšana, atbilstoši plānošanas reģiona un

2226pašvaldības noteiktajām prioritātēm, t.sk. zināšanu un/vai

2227tehnoloģiski ietilpīgas uzņēmējdarbības un klimatneitrālas

2228attīstības veicināšanā, atbalstot efektīvākus projektus.

2229(884) Ieguldījumu rezultātā plānots piesaistīt komersantus,

2230kas veic nefinanšu investīcijas reģionos. Atbalsta pasākums dos

2231iespēju komersantiem koncentrēt savus resursus nevis

2232infrastruktūras nodrošināšanai, bet uzņēmuma darbības

2233attīstīšanai, t.sk. ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai

2234tehnoloģiski ietilpīgās nozarēs un inovācijās, paaugstinot

2235produktivitāti un eksportu. Kā finansējuma saņēmējs ir plānotas

2236pašvaldības, to izveidotās iestādes, kapitālsabiedrības.

2237(885) Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros ir būtiski

2238panākt, lai pašvaldības spētu nodrošināt tām likumos noteikto

2239funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī

2240spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par

2241samērīgām izmaksām. Šajā kontekstā ir nepieciešams uzlabot

2242pašvaldību darbības efektivitāti un kvalitāti, nodrošinot datos

2243balstīto lēmumu pieņemšanu, nodrošinot kvalitatīvu un modernu

2244pakalpojumu vadību, sekmējot aktīvāku sabiedrības līdzdalību

2245teritorijas attīstībā. Līdz ar to ANM atbalsts tiks sniegts

2246pašvaldību kapacitātes stiprināšanai pašvaldību darbības

2247efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai administratīvi

2248teritoriālās reformas kontekstā.

2249(886) Attiecībā uz īres mājokļu pieejamību, plānots izveidot

2250finansēšanas fondu, kas nodrošinātu pieejamību ilgtermiņa

2251aizdevumiem ar zemām procentu likmēm ar granta elementu, izmaksu

2252ziņā iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecībai. Atmaksātais

2253aizdevuma finansējums un pēc aizdevuma atmaksas arī daļa no īres

2254maksas tiks izmantotas nākamo mājokļu pieejamības pasākumu

2255finansēšanai.

2256(887) Tāpat kā starpmērķus finansēšanas fonda izveidei plānots

2257noteikt (1) jaunā īres regulējuma stāšanos spēkā, (2) mājokļu

2258pieejamības pamatnostādņu apstiprināšanu un (3) finansēšanas

2259fonda zemas īres mājokļu būvniecībai regulējuma izstrādi.

2260(888) Papildinot reformas ietvaros plānoto finansēšanas fonda

2261izveidi, no ES daudzgadu budžeta finansējuma tiks īstenota

2262atbalsta programma granta instrumenta formā sociālo un

2263pašvaldības īres mājokļu atjaunošanai un jaunu izbūvei, lai

2264veicinātu mūsdienu būvniecības standartiem un energoefektivitātes

2265prasībām atbilstoša mājokļa pieejamību vistrūcīgākajām un

2266mazaizsargātajām mājsaimniecībām.

2267(889) Augstāk minētie mājokļu pieejamības veicināšanas

2268pasākumi sniegs ieguldījumu jaunu darbinieku piesaistei

2269teritorijās, kurās veidojas jaunas darba vietas (mājokļa

2270pieejamība darbiniekiem ir būtisks faktors, plānojot potenciāli

2271jaunas darba vietas). Nodrošinot mājokļa pieejamību, tiek

2272veicināta strādājošo konkurētspēja un darba produktivitāte

2273(mājokļa izmaksas vietās ar pieaugošu nodarbinātību ir ievērojami

2274augstākas, kas savukārt ierobežo iespējas personām pārcelties uz

2275šādām vietām un kāpināt konkurētspēju, brīvi izvēloties

2276darbavietas). Ņemot vērā reformas pozitīvo ietekmi uz jaunu darba

2277vietu rašanos un attiecīgi nodarbinātību, tiek paredzēta ietekme

2278uz tautsaimniecības izaugsmi un mazināta depopulācija.

2279(890) Mājokļa pieejamība, meklējot darba iespējas, mudina

2280iedzīvotājus nevis migrēt ārpus valsts, bet izvēlēties iekšējo

2281migrāciju, kas samazinātu ekonomiskos zaudējumus no negatīvā

2282migrācijas saldo. Papildus reforma mājokļu pieejamības jomā

2283sniegtu atbalstu no Latvijas emigrējušo iedzīvotāju atgriešanai

2284valstī, piedāvājot finansiāli izdevīgāku un mūsdienu kvalitātes

2285standartiem atbilstošu mājokli teritorijās, kur veidojas jaunas

2286darba vietas.83

2287(891) Investīciju mērķis ir izaugsmei un demogrāfiskajai

2288situācijai atbilstoša vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla

2289izveide un augstas kvalitātes vispārējās izglītības nodrošinājums

2290reģionālā līmenī, sekmējot kvalitatīva vispārējās izglītības

2291satura apguves iespējas nodrošināšanu visā Latvijas

2292teritorijā.

2293(892) Ieguldījumi veicinās ilgtspējīgas izglītības sistēmas

2294nodrošinājumu. Tiks sniegts atbalsts pašvaldībām kā vispārējās

2295izglītības iestāžu dibinātājiem īstenot vispārējās izglītības

2296iestāžu tīkla attīstību, pilnveidojot izglītības iestāžu mācību

2297vidi, vienlaikus nodrošinot arī efektīvu resursu izmantošanu un

2298koncentrāciju. Pašvaldības kā dibinātāja atbildība par savas

2299teritorijas izglītības iestāžu tīkla attīstību, pielāgošanu

2300esošajai situācijai un kvalitatīva vispārējās izglītības

2301pakalpojuma nodrošināšanu pieaugs.

2302(893) Vidusskolu tīkla sakārtošanas rezultātā paredzamās

2303strukturālās izmaiņas saistāmas ar izmaiņām normatīvajā

2304regulējumā, nosakot vispārējās vidējās izglītības iestādēm

2305kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus un monitorējot to

2306ievērošanu, kā arī ar izmaiņām pašvaldību vispārējās vidējās

2307izglītības iestāžu skaitā, tās apvienojot vai reorganizējot par

2308pamatizglītības iestādēm.

2309(894) Investīcijas sekmēs ES Padomes 05.06.2019. ieteikumos

2310par Latvijas 2019.gada valsts reformu programmu, ka izglītības

2311sistēmai ir sarežģīti apvienot resursus, vienlaikus uzlabojot

2312kvalitāti un efektivitāti; kvalitatīvas izglītības pieejamība

2313joprojām ir atkarīga no dzīvesvietas un skolas veida. Kā arī

2314vienlaikus saskan ES Padomes 20.05.2020. ieteikumos par Latvijas

23152020.gada valsts reformu programmu izteikto rekomendāciju, ka

2316nepieciešams attīstīt kvalitatīvu digitālo izglītību un apmācību

2317un visiem izglītojamajiem nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi

2318tai.

2319(895) Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide

2320ergonomiskas un modernas mācību vides izveidei un aprīkošana ar

2321modernām tehnoloģijām, t.sk. digitālajām tehnoloģijām, ņemot

2322vērā, ka to nepieciešamību stiprina gan attālinātā mācību procesa

2323organizēšanas pieredze, gan vispārējās izglītības satura reforma

2324un kompetenču apguves aktualizēšana vispārējā izglītībā, tādējādi

2325veicinot izglītojamo un pedagogu digitālo prasmju attīstību un

2326digitālo izglītības pakalpojumu ieviešanu, kā arī, nodrošinot

2327izglītības iestāžu energoefektivitātes paaugstināšanos un

2328ilgtspējīgu un videi draudzīgu risinājumu izmantošanu mācību

2329vidē.

2330(644) Investīciju rezultātā vispārējā izglītībā tiks

2331nodrošināts kvalitatīvāks mācību satura ieviešanas nodrošinājums,

2332ieguvēji no tā ir visi izglītojamie un pedagogi, kuriem

2333uzlabosies mācību un darba vide, kā arī tiks nodrošinātas

2334līdzvērtīgas iespējas iegūt kvalitatīvu vispārējo vidējo

2335izglītību neatkarīgi no izglītības iestādes atrašanās vietas,

2336sekmējot Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam

2337noteikto rādītāju par izglītojamo ar zemiem mācību sasniegumiem

2338īpatsvara samazināšanu un ar augstiem mācību sasniegumiem

2339īpatsvara palielināšanu līdz 2027.gadā plānotajām mērķa vērtībām,

2340samazinot zemo sasniegumu īpatsvaru līdz 14% visās PISA pētījumā

2341iekļautajās kompetences, savukārt augsto sasniegumu īpatsvaru

2342kāpinot līdz OECD vidējam līmenim visās kompetences (saskaņā ar

2343PISA2018).

2344(645) Viena no pašvaldību funkcijām ir gādāt par iedzīvotāju

2345izglītību, t.sk. nodrošinot pakalpojumu sasniedzamību,

2346organizējot transporta pakalpojumu. Teritoriāli lielāku

2347pašvaldību izveide administratīvi teritoriālās reformas rezultātā

2348radīs labvēlīgāku vidi skolu tīkla reformai, t.sk. efektivizējot

2349skolēnu pārvadājumus, izmantojot videi draudzīgus

2350transportlīdzekļus. Lai vecinātu administratīvi teritoriālās

2351reformas mērķu sasniegšanu, kas saitīti ar pašvaldībām likumos

2352noteikto funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā

2353jauno administratīvi teritoriālo vienību ietvaros, nepieciešams

2354sniegt atbalstu pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu

2355sniegšanai paredzēto bezizmešu transportlīdzekļu iegādei,

2356aizstājot esošos, neefektīvos transportlīdzekļus ar tīrajiem

2357transportlīdzekļiem, kas vienlaikus sniegs pozitīvu ietekmi arī

2358virzībā uz klimata mērķu sasniegšanu un SEG emisiju

2359samazināšanu.

2360(896) Reforma 3.1.2.r. Sociālo un nodarbinātības

2361pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas

2362atbalstam

2363(897) Galvenie

2364izaicinājumi:

2365(898) Neraugoties uz pakāpenisku sociālās aizsardzības

2366izdevumu pieaugumu Latvijā, no IKP (15,2 % 2018.gadā) atvēlētais

2367izdevumu īpatsvars joprojām ir trešais zemākais starp ES

2368dalībvalstīm, kā arī zemākais starp Baltijas

2369valstīm.84 2018.gadā ES28 vidējais rādītājs bija 27,9%

2370no IKP. EK dienesti vairākkārt kā būtisku izaicinājumu Latvijai

2371ir norādījuši zemos sociālās aizsardzības izdevumus85,

2372kas liegs veiksmīgi sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķi -

2373izskaust nabadzību un veicināt neaizsargāto grupu aktīvu

2374iekļaušanu un sociālo integrāciju, kas ietver atbalstošu sociālo

2375pakalpojumu sniegšanu šīm grupām. EK dienestu vērtējumā, bez

2376ievērojamiem ieguldījumiem sociālai aizsardzībai nabadzības un

2377sociālās atstumtības rādītāji, kā arī ienākumu nevienlīdzības

2378līmenis būtiski nesamazināsies.

2379(899) Zemie sociālās aizsardzības izdevumi negatīvi ietekmē

2380sistēmas efektivitāti, ko uzskatāmi atspoguļo sociālo transfertu

2381ietekme uz nabadzības riska mazināšanu. Pēdējo gadu laikā turpina

2382samazināties sociālo transfertu ietekme uz iedzīvotāju

2383ienākumiem, turklāt to ietekme Latvijā ir būtiski zemāka nekā ES

2384vidēji. 2018.gadā sociālie transferti (neiekļaujot pensijas)

2385nabadzības risku Latvijā samazināja par 19,10 procentiem, kamēr

2386ES28 - par 32,94 procentiem.

2387(900) Atbalstu trūcīgākajiem iedzīvotājiem sniedz sociālā

2388palīdzība. Pašvaldību administratīvie dati par trūcīgo personu

2389skaitu valstī liecina par stabilu tendenci samazināties trūcīgo

2390personu statusu ieguvušo iedzīvotāju īpatsvaram. Ja 2014.gadā

2391trūcīgu personu īpatsvars no visiem valsts iedzīvotājiem bija

23925,2%, tad 2019.gadā tas bija 2,2%. 2019.gadā lielāko īpatsvaru

2393GMI pabalsta saņēmēju skaitā veido nestrādājošas darbspējīga

2394vecuma personas (31%), bērni (18%) un pilngadīgas personas ar

2395invaliditāti (18%), no tiem 53.24% vīriešu un 46.76% sieviešu.

2396Savukārt dzīvokļa pabalsta saņēmēju kopskaitā lielāko īpatsvaru

2397sastāda pensijas vecuma cilvēki (44%) un bērni (17%) un

2398pilngadīgas personas ar invaliditāti (16%), no tiem 38.67 %

2399vīriešu un 61.34% sieviešu. Lielais bezdarbnieku īpatsvars GMI

2400pabalsta saņēmēju vidū apstiprina šai mērķa grupai sniegtā

2401materiālā atbalsta nepietiekamību un personas aktivizēšanas

2402pasākumu un iekļaušanas darba tirgū nozīmi. Līdzīgi kā citās ES

2403dalībvalstīs Latvijā pastāv prasība pašvaldību sociālās

2404palīdzības saņēmējiem sadarboties ar NVA, reģistrēties, aktīvi

2405meklēt darbu un piedalīties nodarbinātību veicinošos

2406pasākumos.

2407(901) Laika posmā kopš 2014.gada īstenoti pasākumi, kuru

2408mērķis ir veicināt darbspējīga vecuma sociālās palīdzības

2409saņēmēju iekļaušanos darba tirgū. Viens no būtiskākajiem -

2410sociālās palīdzības saņēmējam, kurš sācis gūt ienākumus no algota

2411darba, vienu reizi kalendārā gada ietvaros trīs mēnešus neņem

2412vērā ienākumus līdz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas

2413apmēram, izvērtējot personas/mājsaimniecības atbilstību trūcīgas

2414personas statusam. Tādējādi persona, uzsākot darba gaitas,

2415joprojām turpina saņemt arī sociālo palīdzību.

2416(902) Lai nodrošinātu minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu

2417un adekvātuma palielināšanu, no 2021.gada būtiski palielināti

2418vairāki minimālo ienākumu sliekšņi gan pašvaldību sociālās

2419palīdzības nodrošināšanai, gan arī valsts noteiktiem pabalstiem.

2420Pabalstu minimālie apmēri vai to sliekšņi noteikti, pamatojoties

2421uz metodiski pamatotiem un sociālekonomiskai realitātei

2422atbilstošiem kritērijiem. Minimālo ienākumu reforma sekmēs ES

2423Padomes 05.06.2019. ieteikumos par Latvijas 2019.gada valsts

2424reformu programmu noteikto - novērst sociālo atstumtību, jo īpaši

2425uzlabojot minimālo ienākumu pabalstu, minimālo vecuma pensiju un

2426cilvēkiem ar invaliditāti paredzētā ienākumu atbalsta adekvātumu.

2427Kā arī vienlaikus saskan ES Padomes 20.05.2020. ieteikumos par

2428Latvijas 2020.gada valsts reformu programmu izteikto

2429rekomendāciju paredzēt pienācīgu ienākumu atbalstu krīzes

2430vissmagāk skartajām iedzīvotāju grupām un stiprināt sociālās

2431drošības tīklu. Viens no lielākajiem izaicinājumiem reformas

2432īstenošanai nākotnē būs saistīts ar regulāru minimālo ienākumu

2433sliekšņu apmēra pārskatīšanas un to noteikšanas metodikas

2434nostiprināšanu tiesību aktos, kā arī minimālo ienākumu

2435palielināšana de facto un pilnā apmērā visām mērķa

2436grupām.

2437(903) Minimālo ienākumu palielināšanas reforma ir saistīta ar

2438ienākumu atbalstu iedzīvotājiem, taču tās ieviešana ir

2439jāpapildina arī ar citu pakalpojumu pieejamību cilvēkiem, kuri

2440saņem pabalstus vai pensijas minimālā apmērā. Šādi pakalpojumi ir

2441sociālie pakalpojumi, kas ir viens no būtiskākajiem

2442instrumentiem, lai nodrošinātu personu ar funkcionāliem

2443traucējumiem un citu sociālās atstumtības riskiem pakļauto

2444personu vienlīdzīgas iespējas dzīvot sabiedrībā ar pilnīgu

2445iekļaušanos un līdzdalību sabiedrības dzīvē. Sociālie pakalpojumi

2446risina ne tikai indivīdam, bet arī sabiedrībai kopumā sociāli

2447nozīmīgas problēmas (vardarbība, atkarības problēmas u.c.) un

2448ļauj nodrošināt sociālo stabilitāti un drošību. Eiropas Sociālo

2449tiesību pīlāra principi, kas tiek integrēti Eiropas Savienības

2450politikās un tiesiskajā ietvarā, cita starpā paredz, ka ikvienam

2451ir tiesības uz kvalitatīviem un cenas ziņā pieņemamiem ilgtermiņa

2452aprūpes pakalpojumiem, īpaši aprūpes mājās un citiem sociālās

2453aprūpes pakalpojumiem kopienās.

2454(904) Sabiedrība ir vienota, droša un atvērta, ja tajā tiek

2455stiprināta sociālā iekļaušana. Sociālā iekļaušana tiek īstenota

2456caur dažādiem pakalpojumiem praktiski visās nozarēs, lai

2457nodrošinātu optimālu dzīves kvalitāti mazāk aizsargātajām

2458iedzīvotāju grupām. Būtiska nozīme ir iedzīvotāju individuālajām

2459vajadzībām atbilstošu kvalitatīvu sociālo pakalpojumu

2460nodrošināšanai. Sociālo pakalpojumu klāsts, kvalitāte un

2461pieejamība ir pilnveidojami, cita starpā paplašinot sabiedrībā

2462balstītu un ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu

2463pieejamību atbilstoši novecojošas sabiedrības vajadzībām. Par

2464sociālo pakalpojumu nepietiekamo pārklājumu un kvalitāti liecina

2465vairāki rādītāji, tostarp Latvijā ir salīdzinoši augsts to

2466iedzīvotāju īpatsvars, kuri aprūpes pienākumu dēļ ir ekonomiski

2467neaktīvi.

2468(905) Latvijā nabadzības risks cilvēkiem ar invaliditāti ir

246937,6% (ES - 21,4%)86, t.sk. sievietēm tas ir 40,7%,

2470vīriešiem - 30,4%. Latvijā ir 204 402 personas ar invaliditāti,

2471t.sk. 94 410 vīrieši un 105 992 sievietes87, no kurām

247235 480 personām, t.sk. 22 593 sievietēm un 12 887 vīriešiemir

2473kustību traucējumi. Zems ir arī personu ar invaliditāti

2474nodarbinātības līmenis - tikai 26% jeb nodarbinātas ir 52 228

2475personas, t. sk., 24 952 vīrieši un 27 276 sievietes.

2476(906) Kopš Latvija ratificēja ANO konvenciju par personu ar

2477invaliditāti tiesībām 2010.gadā un ir kļuvusi par konvencijas

2478dalībvalsti, tai ir jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu,

2479ka personām ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem ir piekļuve

2480fiziskajai videi, transportam, informācijai un sakariem, tostarp

2481informācijas un sakaru tehnoloģijām un sistēmām, kā arī citiem

2482objektiem un pakalpojumiem, kas ir atvērti vai ko sniedz

2483sabiedrībai gan pilsētās, gan lauku rajonos. No vienādu iespēju

2484trūkuma attiecībā uz publisko pakalpojumu un mājokļu

2485infrastruktūras pieejamību, izriet arī nevienlīdzīga pieeja

2486pakalpojumiem, izglītībai, veselības aprūpei un nodarbinātībai,

2487kas rada arī lielāku ienākumu nevienlīdzību.

2488(907) Plānā pieejamas vides veidošanai Latvijā

24892019.-2021.g.88 paredzēts uzsākt valsts un pašvaldību

2490ēku un ēku, kurās tiek sniegti valsts un pašvaldību pakalpojumi,

2491infrastruktūras pielāgošanu, nodrošinot atbilstošu piekļuvi

2492cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

2493(908) Vērtējot dažādu valsts un pašvaldību iestāžu

2494infrastruktūras pieejamību Latvijā, personas ar kustību

2495traucējumiem atzīst89, ka tikai 12% iestāžu ir pilnībā

2496pielāgotas un 74% ir daļēji pielāgotas. Attiecīgi tikai 9% no

2497aptaujātajām personām ar redzes invaliditāti uzskata, ka valsts

2498un pašvaldību iestādes ir pielāgotas, 57% uzskata, ka tās ir

2499daļēji pielāgotas, bet 34% uzskata, ka iestādes nav pielāgotas.

2500Savukārt personas ar dzirdes invaliditāti 50% gadījumu uzskata,

2501ka iestādes nav pieejamas.

2502(909) 2020.gadā veiktajā vides pieejamības

2503pašnovērtējumā90 atklājas, ka labklājības nozares

2504iestādēs vides pieejamības novērtējums vidēji ir 5.6 punkti

2505(punktu skalā augstākais vērtējums ir 10 punkti). Tas nozīmē, ka

2506ēkās nav ievērotas vai ievērotas nelielā apjomā vides un

2507informācijas pieejamības prasības, nav nodrošināta vides

2508pieejamība personām ar funkcionēšanas traucējumiem. Personām ar

2509funkcionāliem traucējumiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un

2510cilvēkiem ar maziem bērniem bez citu cilvēku palīdzības iekļūšana

2511ēkā un pārvietošanās tajā ir apgrūtināta vai pat neiespējama. Lai

2512cilvēki ar invaliditāti piekļūtu informācijai, pakalpojumiem,

2513darba tirgum, kā arī lai veicinātu cilvēku ar invaliditāti

2514vienlīdzīgas iespējas un sociālo iekļaušanu, šajās ēkās ir

2515nepieciešams veikt būtiskus vides un informācijas pieejamības

2516uzlabošanas pasākumus.

2517(910) 2020.gada pētījumā91 ir noskaidrots, ka

2518salīdzinot ar 2015.gadu, 53% aptaujāto personu ar invaliditāti

2519skatījumā nav mainījusies situācija viņu mājokļa pieejamības jomā

2520(vides pieejamības kontekstā). Savukārt LM apkopotie dati par

2521valsts atbalstu personai ar invaliditāti mājokļa

2522pielāgošanai92 liecina, ka laikā no 2014.gada līdz

25232019.gadam šo pakalpojumu ir saņēmušas tikai četras personas. Šis

2524pakalpojums personām ar invaliditāti nav pieejams un nav

2525efektīvs, lai gan ir ļoti nepieciešams, jo, lai valsts sniegto

2526materiālo atbalstu izmantotu, personai jāņem kredīts

2527kredītiestādē, kas ne vienmēr personām ar invaliditāti, īpaši

2528nenodarbinātām vai tādām, kuru ienākumu līmenis ir zems, ir

2529iespējams. Arī pašvaldību finansēts mājokļa pielāgošanas atbalsts

2530nav plaši izmantots, un tā iemesls ir gan šāda atbalsta pasākuma

2531neesamība, gan nepietiekams pabalsta apmērs, gan administratīvā

2532procedūra pabalsta saņemšanai, kas personai ar invaliditāti,

2533īpaši, ja tā dzīvo viena, nav īstenojama pašas spēkiem.

2534(911) Lai nodrošinātu gan to, ka personas ar invaliditāti

2535saņem sev piemērotu un mūsdienīgu profesionālās rehabilitācijas

2536pakalpojumu, gan to, lai personas, kuras nesen ir saskārušās ar

2537nopietnu slimību un ārstēšanu, bet kurām īsi pēc ārstēšanās kursa

2538beigām ir saglabājies augsts rehabilitācijas potenciāls un kurām

2539ir iespēja pilnvērtīgi atgriezties darba tirgū tādējādi turpinot

2540uzturēt sevi, savu ģimeni, kā arī pilnveidot un attīstīt sevi

2541profesionāli, saņemtu ne tikai sociālās rehabilitācijas

2542pakalpojumu, bet arī tajā integrētu atbalstu reintegrācijai darba

2543tirgū, LM plāno reformēt gan sociālās rehabilitācijas pakalpojuma

2544piešķiršanas kritērijus, gan šī pakalpojuma saturu un ilgumu.

2545(912) Sociālās apdrošināšanas sistēmas, tostarp pensiju

2546sistēmas analīzei un politikas plānošanai LM izmanto sadarbībā ar

2547PB ekspertiem vairāk kā pirms 20 gadiem izveidoto ilgtermiņa

2548prognozēšanas Makrosimulācijas modeli, ar kuru veiktās prognozes

2549ļauj detalizēti monitorēt sociālās apdrošināšanas/pensiju

2550sistēmas attīstību, savlaicīgi atklājot un novēršot riskus tās

2551stabilitātei un ilgtspējai, veidojot priekšnoteikumus sistēmas

2552pastāvēšanai ilgtermiņā. Esošais prognozēšanas rīks ir novecojis.

2553Līdz ar to prognozēšanas rīks ir jāpilnveido vai jāizstrādā

2554jauns, novēršot nepilnības novecojušā modeļa darbībā, paplašinot

2555tā iespējas attiecībā uz pieņēmumu detalizācijas pakāpi un

2556pieejamo rādītāju izmantojumu. Tas ļautu ātrāk un efektīvāk

2557reaģēt uz izmaiņām likumdošanā, tautsaimniecībā un

2558demogrāfijā.

2559(913) Minimālā ienākuma reformas stiprināšanā būtiska loma ir

2560darba tirgus potenciāla pilnīgākai izmantošanai, aktivizējot bez

2561darba palikušos un ekonomiski aktīvos, un, sniedzot iespējas

2562papildināt prasmes un zināšanas, tādējādi uzlabojot darba tirgus

2563iznākumus un produktivitāti tautsaimniecībā kopumā.

2564(914) Pirms-pandēmijas periodā turpināja samazināties gan

2565reģistrētā bezdarba līmenis, gan bezdarbnieku skaits, samazinājās

2566arī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars reģistrēto bezdarbnieku vidū,

2567kā arī vidējā bezdarba ilgums. Tomēr turpināja arī saglabāties

2568būtiskas reģionālās atšķirības, kamēr Rīgas reģionā bezdarba

2569līmenis 2019.gadā bija 5,7% un Pierīgas reģionā 3,9%, tikmēr

2570Latgales reģionā tas bija 10,7% un Vidzemes reģionā 7,8%, kas

2571norāda gan uz atšķirībām ekonomiskajā aktivitātē dažādos Latvijas

2572reģionos, gan arī uz reģionālās mobilitātes būtisko lomu. Tai

2573pašā laikā pieauga brīvo darba vietu skaits, jo īpaši ekonomiski

2574aktīvākajos reģionos, kā arī bija vērojama stabila darbā

2575iekārtošanās tendence. Tomēr līdz ar Covid-19 pandēmiju sāka

2576pieaugt reģistrētais bezdarbs, proti, no 6.4% 2020.gada martā (58

2577tūkstoši bezdarbnieku) līdz 8,4% 2020.gada jūnija beigās (78

2578tūkstoši bezdarbnieku), bezdarbnieku skaitam pieaugot par 20

2579tūkstošiem. Lai arī reģistrētā bezdarba līmenis ir samazinājies

2580līdz 7,6% 2020.gada nogalē un tie ir 69 tūkstoši reģistrēto

2581bezdarbnieku (55% sievietes un 45% vīrieši, tāpat no kpējā

2582bezdarbnieku skaita 8 583 personas bija ar invaliditāti - no tiem

25834 341 sievietes un 4 242 vīrieši), tas ir salīdzinoši augsts, ir

2584pieauguši ilgstošā bezdarba riski, tāpat saglabājas būtiski

2585izaicinājumi attiecībā uz prasmju atbilstību bezdarbniekiem ar

2586darba tirgum nepietiekamu izglītību vai kvalifikāciju,

2587mazkvalificēto darbu veicējiem. Līdz ar to svarīgi nodrošināt

2588aktīvās darba tirgus politikas pasākumu, tajā skaitā apmācību, un

2589dažādu sociālo pakalpojumu kompleksu piedāvājumu, sasaistot ar

2590adekvātu finansiālo atbalstu bezdarba periodā, lai atbalstītu pēc

2591iespējas ātrāku bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū

2592produktīvākās un labāk apmaksātās darba vietās. Bezdarbnieku

2593profilēšana - individuālās situācijas, kā arī iesaistes darba

2594tirgū šķēršļu apzināšana un esošo prasmju, tajā skaitā digitālo

2595prasmju, novērtējums sniedz iespēju piedāvāt piemērotākos aktīvās

2596darba tirgus politikas pasākumus un sociālos pakalpojumus

2597individuālajai situācijai atbilstošākajā secībā.

2598(915) Covid-19 pandēmijas ietekmē notiekošajam ekonomiskās

2599aktivitātes samazinājumam ir būtiska ietekme arī uz darba tirgu,

2600jo pieauga reģistrētā bezdarba līmenis, ilgstošā bezdarba risks

2601un prasmju pilnveides nepieciešamība. Tas, savukārt, nosaka

2602nepieciešamību sniegt nepieciešamo atbalstu prasmju apguvei

2603bezdarbniekiem un darba meklētājiem, kuriem iesaiste

2604pārkvalifikācijā un prasmju pilnveidē, arī digitālo prasmju

2605apguvē, ir visvairāk nepieciešama, tai skaitā, personām, kas

2606zaudējušas darbu tautsaimniecības transformācijas rezultātā,

2607personām ar zemu vai darba tirgum nepietiekamu izglītības līmeni,

2608sociālās atstumtības riskam pakļautām personām u.c. Darba tirgū

2609arvien pieaug pieprasījums pēc digitālajām prasmēm. Taču

2610vienlaikus, nozīmīgākai kļūstot klimata un vides mērķu lomai,

2611pieaug pieprasījums arī pēc zināšanām un prasmēm, kā panākt šo

2612mērķu praktisku īstenošanu gan rūpniecībā, gan būvniecībā, gan

2613citās nozarēs. Bezdarba periods sniedz iespēju pilnībā

2614pievērsties prasmju uzlabošanai, tajā skaitā jaunas profesijas

2615apguvei, pārkvalifikācijai. Prasmju pilnveides pasākumi ne tikai

2616aktivizē bez darba palikušos un sniedz iespējas papildināt

2617prasmes un zināšanas, bet arī mazina nevienlīdzību, jo iegūtās

2618prasmes un kvalifikācija uzlabo personas iespējas atkal

2619iekļauties darba tirgū, uzlabo darba tirgus iznākumus un noturību

2620darba tirgū, kā arī prasmju pielietojums uzlabo produktivitāti

2621tautsaimniecībā kopumā. Bezdarbnieku pārkvalifikācijas un prasmju

2622pilnveides pasākumi sniedz iespēju labāk izmantot Latvijas darba

2623tirgus potenciālu, pieejams kvalificēts darbaspēks veicina

2624investīciju piesaisti, jaunu darba vietu radīšanu, kā arī

2625industriālo teritoriju attīstību.

2626(916) Vienlaikus bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba

2627riskam pakļauto iedzīvotāju mērķēta iesaiste prasmju pilnveides

2628pasākumos sniegs atbalstu tautsaimniecības transformācijai tajās

2629jomās, kuras ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija un kurās

2630nepieciešams veicināt darbaspēka pāreju starp nozarēm un

2631profesijām. Tāpat iesaiste darba tirgū pieprasīto prasmju apguvē

2632sekmēs arī ar automatizāciju un digitalizāciju ieviešanu

2633saistītos procesus uzņēmumos un sekmēs pāreju uz augstākas

2634pievienotās vērtības ražošanu un pakalpojumiem, vienlaikus

2635atbalstot investīciju piesaisti un izaugsmi, kā arī

2636"zaļāku" ekonomiku.

2637(917) Plānotie ieguldījumi pastarpināti vērsti uz ES Padomes

26382020.gada rekomendācijas izpildi: paredzēt pienācīgu ienākumu

2639atbalstu krīzes vissmagāk skartajām iedzīvotāju grupām un

2640stiprināt sociālās drošības tīklu.

2641(918) Mērķi:

2642(919) Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamības

2643minimālo ienākumu reformas atbalstam komponentes mērķis ir

2644nodrošināt iedzīvotājiem, kuriem ir ierobežoti resursi un

2645vienlaikus, kuriem ir augsts sociālās atstumtības risks, pieeju

2646būtiski nepieciešamiem sociālajiem un nodarbinātības

2647pakalpojumiem. ES Padomes gan 2019.gada, gan arī 2020.gada

2648rekomendācijas Latvijai aicina novērst sociālo atstumtību, jo

2649īpaši uzlabojot minimālo ienākumu pabalstu, minimālo vecuma