28. pants
attiecas uz inovācijas atbalstu MVU, paredzēts, ka

lielos komersantus uzreiz novirzīs uz EDIC.

c. EDIC sniegtajiem pakalpojumiem, kur gala labuma guvēji ir

komersanti tiks piemērots de minimis atbalsts 100% apmērā. Šai

kategorijā ietilpst tādi pakalpojumi kā digitālā brieduma testa

veikšanas izmaksas, konsultācijas, mentorings, individuālas

uzņēmuma digitalizācijas ceļa kartes izveide un pilotēšanas un

testēšanas iespēju nodrošināšana.

d. EDIC būs jānodrošina (grāmatvedības uzskaitē), ka visas

atbalsta summas, kas tiek piešķirtas EDIC, lai gūtu labumu savām

darbībām un reģionālo kontaktpunktu darbībai saskaņā ar GBER

27.pantu ir skaidri nodalītas no tām summām, kuras ir pilnībā

jānodod komersantiem kā gala labuma guvējiem un kur tiek

piemērots de minimis un GBER 28.panta regulējums. Par šo

investīciju plānotas papildus konsultācijas ar Eiropas

Komisiju.

(595) Programmas ietvaros plānotās aktivitātes attiecas uz

digitālo investīciju kodu 010 (MVU digitalizēšana (tostarp

e-komercija, e-uzņēmējdarbība un uzņēmējdarbības procesi

tiešaistē), digitālie inovācijas centri, dzīvās laboratorijas,

tiešaistes uzņēmēji un jaunizveidotie IKT uzņēmumi, B2B) kas

sniedz 100% pienesumu digitalizācijas mērķu sasniegšanai.

(596) Investīcija 2.2.1.2.i. Atbalsts procesu

digitalizācijai komercdarbībā

(597) Eiropas Semestra 2020.gada ziņojumā par Latviju

norādīts, ka Latvijas komersanti neizmanto digitālo tehnoloģiju

potenciālu, par ko liecina arī DESI indeksa rezultāti. -

salīdzinoši zemi e-komercijas, kā arī mākoņpakalpojumu, sociālo

plašsaziņas līdzekļu un lielo datu izmantošanas rādītāji.

Vienlaikus ar zemajiem e-komercijas rādītājiem saskaņā ar DESI

indeksu ierobežots skaits komersantu izmanto mākoņpakalpojumus,

sociālos medijus un lielos datus. OECD pētījumi liecina, ka

pastāv sakarība starp digitālajām tehnoloģijām un produktivitāti,

turklāt OECD Going Digital in Latvia 2020.gada pētījumā tiek

norādīts, ka Latvijas zemie produktivitātes rādītāji ir saistīti

ar zemajām investīcijām procesu digitalizācijā. Ņemot vērā, ka

Latvijā, salīdzinot ar citām OECD valstīm, lielākā daļa

nodarbināto strādā MVK, tādēļ, lai veicinātu Latvijas

produktivitātes rādītājus, ir nozīmīgi jāstimulē komersantus, jo

īpaši MVK, veikt investīcijas uzņēmuma procesu digitalizācijā (to

skaitā e-komercijā, mākoņpakalpojumos, sociālos medijos, lielajos

datos u.c.). Tā kā jaunu digitālo tehnoloģiju ieviešana ir

pastāvīgs process un atbalsts ir nepieciešams daudziem Latvijas

uzņēmumiem, neatkarīgi no to lieluma, darbības vietas un jomas,

atbalsta programma tiek paredzēta dažādām uzņēmumu grupām, jomām,

atrašanās vietai un darbības specifikai, nodrošinot atbalstu arī

izmaksu segšanai, risinājumu pilotēšanai un testēšanai.

(598) Atbalsts procesu digitalizācijai būs pieejams arī

bezpeļņas sektoram - biedrībām un nodibinājumiem, sociālajiem

uzņēmumiem, kas īsteno sabiedrībai nozīmīgus un sociālās

nevienlīdzības mazināšanas pakalpojumus.

(599) Investīcija sekmēs procesu digitalizāciju komercdarbībā

un veicinās produktivitātes paaugstināšanu ar mērķtiecīgu resursu

ieguldīšanu augstākas pievienotās vērtības radīšanai komersantu

darbības procesos, kā rezultātā veidosies Latvijas konkurētspējas

priekšrocības. Kā arī, ar šāda veida atbalstu procesu

digitalizācijā tiks veicinātas investīcijas gan komersantu

digitālo prasmju attīstībā, gan investīcijas jaunu produktu un

pakalpojumu ieviešanā uzņēmējdarbībā, jo šie elementi darbojas

kopsakarībā.

(600) Programmas ietvaros plānota sadarbība ar EDIC, kurā

komersantam būs nepieciešams veikt "Digitālā brieduma

testu", lai noteiktu nepieciešamās investīcijas uzņēmuma

digitalizācijas vajadzībām. Pirms digitālā brieduma testa un

"Digitālās attīstības ceļa kartes" izstrādes eksperti,

kuri izvērtē uzņēmumu, paraksta neieinteresētības apliecinājumu,

kurā norādīts, ka eksperts nav ieinteresēts un nav saistīts ar

uzņēmumu. Balstoties uz digitālā brieduma testa secinājumiem un

ieteikumiem, uzņēmumiem tiks izstrādāta individuālā Digitālās

transformācijas ceļa karte. Tālāk tehnoloģiju integrācijai

uzņēmumos tiks piedāvāts digitalizācijas vaučers. Digitalizācijas

vaučers nosaka, ka komersants atbalstu saņem pakalpojuma veidā,

ko sniedz pētniecības organizācija vai cits komersants. Grants

tiks izsniegts tikai mērķiem, kas ir atrunāti Digitālā brieduma

testa rezultātos balstīta komersanta individuālajā Digitālās

transformācijas ceļa kartē. Šādas darbības paredzētas, lai

izvairītos no tā, ka finansējums tiek izmantots mērķiem, kas nav

saistīti ar uzņēmumu digitalizāziju un eksperts darbojas

neatkarīgi no uzņēmuma.

(601) Grants tiek plānots līdz 55% no projekta attiecināmajām

izmaksām atkarība no komersanta lieluma atbilstoši GBER 14.panta

nosacījumiem.

(602) Programmas ietvaros nav paredzēti ierobežojumi uzņēmuma

lielumam, atbalsts tiks sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas

regulu Nr. 651/2014 ja komersants atbilst sekojošiem

kritērijiem:

(603) Latvijā reģistrēts komersants;

(604) MVU, vidēja kapitalizācija, lielais uzņēmums,

konsorcijs, pētniecības un zināšanu izplatības organizācijas;

(605) Komersants ir veicis digitālā brieduma testu;

(izmaksas tiek segtas EDIC paredzētā finansējuma

ietvaros);

(606) Komersants ir iesniedzis darbības plānu/Digitālās

transformācijas ceļa karti (iekļaujot plānotās aktivitātes, laika

grafiku, mērķus, uzdevumus, sasniedzamos rezultātus).

(izmaksas tiek segtas EDIC paredzētā finansējuma

ietvaros de minimis);

(607) Programmas ietvaros plānotās aktivitātes attiecas uz

digitālo investīciju kodu, kas sniedz 100% pienesumu

digitalizācijas mērķu sasniegšanai: 010 (MVU digitalizācija

(tostarp e-komercija, e-darījumi un uzņēmējdarbības procesi

tīklā, digitālās inovācijas centri, "dzīvās

laboratorijas", tīmekļa uzņēmēji un IKT jaunuzņēmumi, B2B)).

Atlases un atbalsta pieteikuma izvērtēšanas procesu vadīs un

pārskatīs LIAA kopā ar neatkarīgajiem individuālu nozares

ekspertiem, kas veidos komisiju, kura izvērtēs saņemtos

pieteikumus, lai konstatētu, vai atbalsts pieteikums kvalificējas

procesu digitalizācijai attiecīgajā nozarē un atbilst konkrētās

aktivitātes mērķiem.

(608) Atbalsts var tikt piešķirts šādām aktivitātēm:

i. procesu digitalizācija uzņēmumos;

ii. uzņēmējdarbības procesu digitalizācijai nepieciešamo

ražošanas un citu iekārtu iegāde vai atjaunināšana un

modernizēšana (datu uzglabāšanas iekārstas un aprīkojums,

ražošanas digitalizācijas iekārtas un aprīkojums, loģistikas

procesu digitalizācijas sensori);

iii. uzņēmējdarbības procesu digitalizācijai nepieciešamo

programmatūras un plānošanas risinājumu iegāde - (RM, ERP, LEAN,

AGILE, CAD, e-komercijas u.c. );

iv. efektivizēšana un izmaksu samazināšana uz digitālās

transformācijas rēķina;

v. datu uzglabāšanas risinājumi/pakalpojumi;

vi. uz digitālajiem risinājumiem balstīto automatizācijas un

autonomo robotu un sensoru risinājumi;

vii. uzņēmējdarbības procesu digitalizācijai nepieciešamo

mākslīgā intelekta risinājumu iegāde;

viii. jebkuru citu ar IKT produktiem, tehnoloģijām vai

procesiem saistītu uzlabojumu veikšana, kas nepieciešami uzņēmuma

digitalai transformācijai.

(609) Atbalstu nav plānots piešķirt:

a. standarta biroja tehnikas/datortehnikas iegādei

b. esošas programmatūras un informācijas sistēmu

atbalstam;

c. esošo programmu papildināšanai ar jaunu funkcionalitāti

lietotājiem;

d. esošās programmatūras pielāgošanai;

e. lietotāja dokumentācijas sagatavošanai;

(610) Rādītāji

(611) Kvantitatīvais rādītājs: Granta rezultātu un ietekmes

novērtēšanai noteiktais kvantitatīvais radītājs ir atbalstīto

komersantu skaits. Šis rādītājs ir tieši saistīts ar MVU procesu

digitalizācijas programmas pamatmērķi un ir provizoriski

paredzēts, ka tiks atbalstīti aptuveni 200 komersanti.

(612) Kvalitatīvais rādītājs: Lai pārliecinātos, ka konkrēto

iekārtu vai programmatūras iegāde granta rezultātā ir sniegusi

pienesumu procesu digitalizācijā, uzņēmums ik gadu veiks EDIC

pārvaldīto digitālā brieduma testu, kā rezultāti tiks savstarpēji

salīdzināti. Ir plānots, ka granta saņēmēja "Digitālā

brieduma testa" rezultātā ir jābūt vērojamam uzlabojumam

digitalizācijas kopējā līmenī pret iepriekšējo gadu.

(613) Demarkācija

(614) Grants MVU procesu digitalizācijai papildinās esošo

grantu programmas, kuru ietvaros tiek finansēti ar digitālo

transformāciju saistītie risinājumi un funkcionalitāte.

(615) Demarkācijas starp šo grantu un Darbības programmas

"Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1.specifiskā atbalsta

mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A"

1.2.1.1.pasākumu "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju

izstrādei kompetences centru ietvaros" tiks nodrošināts

atbalstāmo aktivitāšu līmenī, nosakot atbalstāmo aktivitāšu

klāstu, kas papildinās esošo instrumentu un arī daļēji nosegt

tajā neatbalstāmas aktivitātes.

(616) Savukārt demarkācija laikā tiks nodrošināta ar

Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas

"Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie

uzņēmumi" grantu "Zaļo inovāciju un informācijas un

komunikācijas tehnoloģiju produktu ieviešana ražošanā", kas

nodrošinās pieejamo resursu un uz digitālo transformāciju vērsto

aktivitāšu pēctecību un novērsīs finanšu plūsmas pārrāvuma

risku.

(617) Investīcijas 2.2.1.2.i. ietvaros tiks sniegts valsts

atbalsts atbilstoši GBER 14.pantam,nepieciešamības gadījumā

tik piemērots - de minimis atbalsts. Jauna valsts atbalsta

shēma.

(618) Investīcija 2.2.1.3.i. Atbalsts jaunu produktu un

pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā

(619) Globālās digitālās transformācijas ietekmē ražojošo

uzņēmumu darbība arvien vairāk tiek saistīta ar automatizētiem un

robotizētiem procesiem, kas, piemēram, iekļauj sensoru

izmantošanu krājumu kontroles noteikšanai un automātiskai

pasūtījumu apstrādei. Šādu sistēmu izstrādāšana sniedz būtisku

konkurētspējas un produktivitātes pieaugumu esošo un jaunu

produktu izstrādes procesā, kas arvien aktīvāk tiek nodrošināti

arī ar attālinātas darbības iespējamību. Industriālā

transformācija uz modernu un digitālu ražotni, kas darbojas pēc

Industrijas 4.0 principiem ir svarīgs Latvijas industriālās

attīstības un izaugsmes pamats, līdz ar ko investīciju ietilpīgu

projektu īstenošana ražojošo uzņēmumu nepieciešamību

nodrošināšanai spēs mazināt uzņēmumu tālākai izaugsmei

nepieciešamo investīciju plaisu apjomīgu projektu ieviešanā

ražotnē. Saskaņā ar pētnieciskās organizācijas

Gartner49 2015.-2020.gada datiem starp 12 lielākajā

pasaules valstīm pēc iekšzemes kopprodukta populārākās

uzņēmējdarbības jomas veiksmīgai digitālajai transformācijai

iekļauj mākslīgā intelekta, datu analītikas un robotizētu procesu

automatizāciju

(620) Investīcijas mērķis ir veicināt jaunu digitālu produktu

un pakalpojumu radīšanu, kas palīdzētu Latvijas ekonomikai

atgūties no krīzes un veicinātu konkurētspēju nākotnē ar

mūsdienīgu automatizācijas, robotizācijas un darba kontroles rīku

ieviešanu ražotnē, kā arī atbalstīt uzņēmuma specifikai

personalizētu e-komercijas risinājumu ieviešanu pārdošanas

procesos. Pasākuma ietvaros tiks nodrošināts līdzfinansējums

granta viedā Latvijas komersantiem tādu digitālo inovāciju

projektu īstenošanā, kuriem būs pieprasījums tirgū. Pēc katra

uzņēmuma individuālās nepieciešamības tiktu atbalstīta arī

zinātniski pētnieciskā darbība ar nolūku būtiski pilnveidot,

uzlabot vai izstrādāt pilnīgi jaunus produktus un pakalpojumus,

kuros digitalizācija ir neatņemama komponente.

(621) Komersants var saņemt finansējumu šīs atbalsta

iniciatīvas ietvaros, arī, ja tas ir saņēmis Eiropas Komisijas

"Izcilības zīmoga" sertifikātu (Seal of Excellence) par

iesniegto projekta pieteikumu.

(622) Programmas ietvaros nav paredzēti ierobežojumi uzņēmuma

lielumam, atbalsts tiks sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas

regulu Nr. 651/2014:

• Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā

reģistrēts komersants;

• Komersants, kas atbilst sīkā (mikro), mazā, vidējā vai lielā

komersanta statusam, maza un vidēja kapitāla uzņēmējsabiedrības,

konsorcijs, pētniecības un zināšanu izplatības organizācijas;

• Komersants ir veicis digitālā brieduma testu;

• Komersants ir iesniedzis darbības plānu/ceļa karti.

(623) Programmas ietvaros plānotās atbalstāmās darbības:

a. Tehniski ekonomiskā priekšizpēte jaunajiem augstu

tehnoloģiju līmeņa digitālajiem produktiem un pakalpojumiem MVU

un lielajiem uzņēmumiem- novērtējums un analīze, lai objektīvi un

racionāli apzinātu jaunā produkta/pakalpojuma priekšrocības,

trūkumus, iespējas un draudus, kā arī noteiktu tā īstenošanai

vajadzīgos resursus u īstenošanas izredzes;

b. Rūpnieciskie pētījumi, kas nepieciešami jauno augstu

tehnoloģiju līmeņa digitālo produktu un pakalpojumu izstrādei MVU

un lielajiem uzņēmumiem - plānotajiem pētījumiem vai kritiskajai

izpētei, kuras mērķis ir iegūt jaunas zināšanas un paņēmienus, ko

izmantot jaunu augstu tehnoloģiju līmeņa digitālo

produktu/pakalpojumu izstrādei vai būtiskai uzlabošanai;

c. Eksperimentālā izstrāde jaunajiem augstu tehnoloģiju līmeņa

digitālajiem produktiem un pakalpojumiem, tostarp prototipa

izgatavošana MVU un lielajiem uzņēmumiem - zinātnisko atziņu,

tehnoloģisko, komerciālo vai citu būtisku zināšanu vai prasmju

apgūšanai, kombinēšanai, modelēšanai vai izmantošanai, lai radītu

jaunus, pārveidotus vai uzlabotus augsta līmeņa digitālus

produktus/pakalpojumus;

d. Atbalsts Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas

programmas "Digitālā Eiropa" projektu īstenošanā.

(624) Atbalsts pieejams arī bezpeļņas sektoram - biedrībām un

nodibinājumiem, sociālajiem uzņēmumiem, kas attīsta sabiedrībai

nozīmīgu sociālo pakalpojumu digitalizāciju.

(625) Programmas ietvaros plānots sniegt grantu. Atbalsta

intensitāte tiek noteikta atbilstoši GBER 25.panta 6.punkta

noteiktām atbalsta intensitātēm apmērā no attiecināmajām izmaksām

un to palielināšanas nosacījumiem.

(626) Programmas ietvaros plānots, ka atbalsts tiks piešķirts

balstoties uz "Digitālā brieduma testa" rezultātiem,

kura ietvaros tiks saņemtas rekomendācijas nepieciešamajām

digitalizācijas investīcijām uzņēmumā.

(627) Inovāciju klastera ietvaros (reforma 5.1.1.2.i.)

izveidotā projektu atlases padome vērtēs saņemtos projektus

nosakot vai tie atbilst izvirzītajiem programmas mērķiem un lems

par to apstiprināšanu vai noraidīšanu. Savukārt CFLA pieņems

lēmumu par pētniecības projekta atbilstību valsts atbalsta

normām.

(628) Projektu pieteikumi tiks vērtēti pēc šādiem

kritērijiem:

a. atbilstība jaunu augstu tehnoloģiju līmeņa digitālo

produktu un pakalpojumu kritērijiem;

b. atbilstība administratīvās atbilstības kritērijiem un

valsts atbalsta nosacījumiem;

c. atbilstība RIS3 specializācijas jomas stratēģijai un

tematiskajam uzsaukumam;

d. nedublēšanās ar citiem pētījumiem pasākuma ietvaros (t.sk.

iepriekšējā plānošanas perioda projektiem);

e. projekta iesnieguma zinātniskā kvalitāte;

f. projekta rezultātu ietekme;

g. projekta īstenošanas iespējas un nodrošinājums;

h. veicamo investīciju lietderība un pamatotība.

(629) Investīcijas 2.2.1.3.i. ietvaros tiks sniegts valsts

atbalsts atbilstoši GBER 25.pantam. Jauna valsts

atbalsta shēma.

(630) Investīcija 2.2.1.4.i. Finanšu instrumenti komersantu

Digitālās transformācijas veicināšanai

(631) Eiropas Komisijas 2020.gada ziņojums par Latviju norāda,

ka Latvijas uzņēmumi nepietiekami izmanto digitālās

transformācijas sniegtās iespējas. Kā viens no būtiskākajiem

cēloņiem tiek minēts augsti kvalificētu speciālistu trūkums.

(632) Lielai daļai mazo uzņēmumu nav spēju un intereses

adaptēt jaunās tehnoloģijas, jo trūkst motivācijas, zināšanas,

iespēju piekļūt finansējumam, profesionālas vadībzinību un

digitālās prasmes. Arī informatīvajā ziņojumā par Latvijas dalību

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (turpmāk - OECD

ziņojums) "Going Digital in Latvia" uzsvērts, ka

Latvija atpaliek no ES uzņēmumu īpatsvara ziņā, kas izmanto IKT -

gan pamattehnoloģijas, gan specifiskās atbalsta tehnoloģijas

(ERP/CRM).

(633) Lai uzlabotu komersantu digitalizāciju caur automatizētu

vai robotizētu procesu ieviešanu, tādejādi sekmējot uzņēmuma

produktivitāti ir nepieciešami lieli kapitālieguldījumi. Tāpat

komersantiem ne vienmēr ir zināšanas, kādas iekārtas un procesi

ir nepieciešami, lai ražošanas process būtu efektīvs un sniegtu

maksimālo atdevi.

(634) Komersanta digitalizācijas vajadzības ietekmē dažādi

faktori, piemēram, uzņēmuma lielums, darbības veids, darbības

mērogs, uzņēmumu vadītāja digitalizācijas izpratne, uzņēmuma

ambīcijas u.c. Lai ieguldījumi komersanta digitalizācijā būtu

efektīvi un sasniegtu savu mērķi, komersantam būs nepieciešams

veikt "Digitālā brieduma testu", kuru veiks Eiropas

digitālais inovāciju centrs un izsniegs "Digitālo attīstības

ceļa karti", pieļaujams, ka šādu atzinumu var sniegt arī

starptautiski atzīti konsultanti. Šī testa rezultātā komersants

saņems nepieciešamās rīcības plānu jeb "Digitālā brieduma

testu", kurā iekļautas rekomendācijas par nepieciešamajām

infrastruktūras investīciju vajadzībām uzņēmumam.

(635) Lai stimulētu saimnieciskās darbības veicējus pārskatīt

līdzšinējos darbības procesus un tehnoloģiju izmantošanu un

veicinātu komersantu digitālo transformāciju ir plānots izveidot

finanšu instrumentu programmu - kombinētais aizdevums (ar granta

elementu).

(636) Finanšu instrumenta mērķis ir veicināt uzņēmēju

attīstību un apgrozījuma apjoma pieaugumu, atbalstot apjomīgākas

un uz produktivitātes pieaugumu vērstas investīcijas

uzņēmējdarbības digitālās transformācijas rīkos.

(637) Plānotās investīcijas:

(638) Plānots atbalsts komersantiem investīciju ieguldījumiem,

kuru mērķis veikt uzņēmuma digitalizāciju. Nepieciešamās

investīcijas uzņēmumiem tiks noteiktas EDIC izsniegtajā

"Digitālās attīstības ceļa kartē". Pieļaujams, ka

komersantiem digitālā brieduma testu un izsniegt "Digitālo

attīstības ceļa karti" var arī starptautiski atzīti

konsultanti. Uzņēmuma digitalizācijas ietvaros tiek plānotas

investīcijas, veicot būtiskas pārmaiņas esošas uzņēmējdarbības

vietas kopējā ražošanas procesā, tai skaitā:

• procesu digitalizācija uzņēmumos;

• datu uzglabāšanas risinājumi

• uzņēmējdarbības procesu digitalizācijai nepieciešamo esošo

ražošanas un citu iekārtu atjaunošana un efektivizēšana un jaunu

iekārtu iegāde (investīcijas ražošanas iekārtās un aprīkojumā ir

plānots atbalstīt tikai kopā ar programmatūras komponentēm, lai

nodrošinātu uzņēmumu visaptverošu digitalizāciju);

• jaunu iekārtu iegāde IKT jomā, kas saistīts ar IKT produktu

lietošanu ražošanas procesā

• uz digitalajiem risinājumiem balstīto automatizācijas un

autonomo robotu un sensoru risinājumi;

• loģistikas digitalizācijas risinājumi;

• ražošanas izmaksu samazināšana uz digitālās transformācijas

rēķina;

• ar IKT produktiem, tehnoloģijām vai procesiem saistītu

uzlabojumu veikšana, kas nepieciešami uzņēmum digitālai

transformācijai.

(682) Programmas ietvaros netiks atbalstītas darbības, kas

paredz:

• standarta biroja tehnikas/datortehnikas iegādi;

• esošas programmatūras un informācijas sistēmu atbalstam;

• esošo programmu papildināšanu ar jaunu funkcionalitāti

lietotājiem;

• esošās programmatūras pielāgošanu;

• lietotāja dokumentācijas sagatavošanai.

(683) Pirms digitālā brieduma testa un "Digitālās

attīstības ceļa kartes" izstrādes eksperti, kuri izvērtē

uzņēmumu, paraksta neieinteresētības apliecinājumu, kurā

norādīts, ka eksperts nav ieinteresēts un nav saistīts ar

uzņēmumu. Tāpat ALTUM ir tiesīgs piesaistīt neatkarīgu ekspertu

pieteikuma izvērtēšanai un tā atbilstībai digitalizācijas mērķim.

Šādas darbības paredzētas, lai izvairītos no tā, ka finansējums

tiek izmantots mērķiem, kas nav saistīti ar uzņēmumu

digitalizāziju un eksperts darbojas neatkarīgi no uzņēmuma.

(684) Lai noteiktu uzņēmumu digitalizācijas vajadzības, EDIC

piedāvās veikt digitālā brieduma testu, kurā tiek norādīts

nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu uzņēmuma digitālo

transformāciju, izsniedzot uzņēmumam "Digitālo attīstības

ceļa karti". Pieļaujams, ka digitālā brieduma testu un

izsniegt "Digitālo attīstības ceļa karti" var arī

starptautiski atzīti konsultanti. Lai nodrošinātu, ka

"Digitālās attīstības ceļa karti" izstrādā eksperti,

kas nav saistīti vai ieinteresēti ar potenciāli atbalstāmo

komersantu, pirms tam tiks parakstīts neieinteresētības

apliecinājums.

(685) Lai nodrošinātos, ka uzņēmums veiks visas

"Digitālajā attīstības ceļa kartē" noteiktās darbības,

izvērtējot aizdevuma pieteikumu ALTUM izskatīs visas norādītās

darbības un ja aizdevums tiks pieprasīts tikai daļai no norādītā

lūgs uzņēmumam uzrādīt, par kādiem līdzekļiem un vai tiks veiktas

arī parējās darbības. Aizdevums tiks izsniegts tikai pēc tam, kad

tiks gūta pārliecība par to, ka tiks veiktas visas nepieciešamās

darbības. Tāpat ALTUM ir teisīgs piesaistīt neatkarīgu nozares

ekspertu projekta izvērtēšanai par tā atbilstību digitaizācijas

mērķim.

(686) Minētajām darbībām programmas ietvaros plānots sniegt

atbalstu finanšu instrumentu veidā (aizdevumus ar granta

elementu). Lēmumu par aizdevuma izsniegšanu pieņem ALTUM, saņemot

komersanta pieteikumu aizdevumam un EDIC vai starptautiski atzīta

konsultanta izsniegto "Digitālās attīstības ceļa

karti", kur tiek iekļautas darbības un procesi, kas jāveic

uzņēmumam, lai tiktu veikta uzņēmuma digitalizācija,

nepieciešamības gadījumā tiks piesaistīti ārējie eksperti

atzinuma sniegšanai. Tāpat tiek izvērta projekta dzīvotspēja,

bisznesa plāns un atbilstība VGAR 14.panta nosacījumiem un tiks

ievērotas 13.pantā noteiktās izslēgtās nozares.

(687) Aizdevumus tiek plānots līdz 75% no projekta

attiecināmajām izmaksām, kur vismaz 25% no izmaksām ir uzņēmuma

ieguldījums, kas ir brīvs no publiskā atbalsta. Aizdevums vienam

uzņēmumam ir paredzēts no 100 000 EUR un maksimālā aizdevuma

summa līdz 7 milj.EUR, kur aizdevuma termiņš tiek noteikts līdz

10 gadiem ievērojot nosacījumu, ka aizdevuma termiņš nepārsniedz

investīcijai paredzēto ekspluatācijas ilgumu. Tāpat pēc aizdevuma

izsniegšanas tiek paredzēts labvēlības periods līdz vienam gadam,

kur pamatsummas maksājumi komersantam tiks uzsākti tikai pēc šī

noteiktā perioda.

(688) Programmas ietvaros plānots, ka atbalsta granta daļa

tiks piešķirta pēc 12 mēnešiem no projekta realizācijas un pēc

izvirzīto nosacījumu, kas noteikti "Digitālās attīstības

ceļa kartē" izpildes, samazinot aizdevuma pamatsummas apmēru

līdz 35%, kur maksimālā granta summa ir noteikta 1 milj.EUR un

atbalsta intensitāte nepārsniegs VGAR 14.pantā noteiktās

maksimālās atbalsta intensitātes. Pēc projekta relizācijas un

pozitīva atzinuma saņemšanas no EDIC vai starptautiski atzīta

konsultanta, ka visi priekšnosacījumi, kas izvirzīti

"Digitālās attīstības ceļa kartē" ir izpildīti,

nepieciešamības gadījumā tiks piesaistīti ārējie eksperti

atzinuma sniegšanai, ALTUM pieņem lēmumu par granta izmaksu un

par izmaksāto granta daļu attiecīgi samazinot aizdevuma

pamatsummu. Šāds atbalsta mehānisms izvēlēts, lai stimulētu

saimnieciskās darbības veicējus pārskatīt līdzšinējos darbības

procesus un tehnoloģiju izmantošanu un virzītos uz uzņēmumu

digitalizāciju un automatizāciju.

(689) Investīcijas finansējums no ANM plāna ir plānots 45 143

000 EUR, papildus pieejamais finansējums līdz 65 000 000 EUR

ALTUM piesaistītais finansējums un līdz 37 000 000 EUR

piesaistītais privātais finansējums. Granta izmaksas plānots segt

no ANM plāna finansējuma un daļa ANM plāna finansējuma un ALTUM

līdzfinansējums tiks izmantots aizdevumu izsniegšanai.

(690) Programmas ietvaros nav plānoti ierobežojumi attiecībā

uz uzņēmuma darbības nozari. Tāpat nav paredzēti ierobežojumi

uzņēmuma lielumam - atbalsts paredzēts maziem un vidējiem

komersantiem, vidējas kapitalizācijas un lielajiem komersantiem,

kas potenciāli tiks sniegts saskaņā ar Komisijas regulu (ES)

Nr. 651/2014 (2014.gada 17.jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta

kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot

Līguma 107. un 108.pantu 14.pantu un tiks ievērotas 13.pantā

noteiktās izslēgtās nozares.

(691) Atbalsta programma dos iespēju komersantiem veikt

uzņēmuma digitalizāciju caur automatizētu vai robotizētu procesu

ieviešanu, tādējādi sekmējot uzņēmuma produktivitāti,

starptautisko konkurētspēju un eksportspēju. Rezultātā tiks

efektivizēts ražošanas process, lai sasniegtu maksimālo

atdevi.

(692) Investīcijas uzņēmumu digitalizācijā ne vienmēr ir tieši

proporcionālas uzņēmumu produktivitātes kāpumam īstermiņā, taču

nozīmē būtiskas priekšrocības vidējā termiņā un ilgtermiņā

uzņēmumu ekonomiskās aktivitātes un konkurētspējas saglabāšanai

un attīstības turpināšanai. COVID-19 krīzes radītai ietekmei uz

uzņēmumu likviditāti un naudas plūsmu, nevajadzētu atturēt

uzņēmumus veikt mērķtiecīgas investīcijas digitalizācijā, lai

turpinātu procesu efektivizāciju, resursu optimizāciju, kā arī

uzlabotu uzņēmuma sasniedzamību un integrāciju. Līdz ar to

mērķtiecīgi ieguldījumi uzņēmumu digitalizācijai papildinās jau

tirgū esošās ALTUM programmas. Demarkācija tiks nodrošināta

projektu līmenī un nacionālajā regulējumā tiks paredzēti

nosacījumi, lai tiktu ievērota plānotā programmas intensitāte un

novērsti dubultfinansēšanas riski.

(693) ALTUM finanšu instruments uzņēmumu digitalizācijai un

automatizācijai paredzēts kā papildinošs jau esošajām ALTUM

finanšu instrumentu atbalsta programmām, kuru ietvaros var tikt

finansēti arī uzņēmumu digitalizācijas risinājumi. ALTUM

klientiem ir iespēja saņemt finansējumu garantiju, aizdevumu vai

riska kapitāla ieguldījumu veidā projektiem, kas vērsti t.sk. uz

digitalizāciju atkarībā no uzņēmuma lieluma, brieduma, darbības

jomas un iecerētā digitalizācijas projekta apmēra. Programmas

īstenošanai tiks izveidota ALTUM aizdevuma programma un tiks

nodrošināta ieguldīto finanšu līdzekļu atkārtota izmantošana,

tādā veidā nodrošinot ieguldīto investīciju ilgtspēju arī pēc ANM

investīciju termiņa beigām.

(694) Investīciju programmas ietvaros plānotās aktivitātes

attiecas uz investīciju kodu 010 (MVU digitalizācija (tostarp

e-komercija, e-darījumi un uzņēmējdarbības procesi tīklā,

digitālās inovācijas centri, "dzīvās laboratorijas",

tīmekļa uzņēmēji un IKT jaunuzņēmumi, B2B)), kurš sniedz 100%

pienesumu digitalizācijas mērķu sasniegšanai.

(695) Rādītāji

(696) Investīcijas rezultātu un ietekmes novērtēšanai ir

noteikti divas mērķu rādītāju vērtības - atbalstīto uzņēmumu

skaits un piesaistītās privātās investīcijas. Rādītāju mērķu

vērtības ir noteiktas, ņemot vērā kopējo programmai paredzēto

finansējumu (publisko, ALTUM un privāto līdzfinansējumu).

(697) Atbalstīto uzņēmumu skaits - rādītājs ir tieši

saistīts ar programmas rezultātiem un tiek uzskaitīts, ņemot vērā

starp ALTUM un komersantu noslēgto aizdevuma līgumu, paredzēts,

ka investīcijas rezultātā tiks atbalstīti 133 komersanti

(detalizēts pamatojums ANM plāna pielikumā).

(698) Piesaistītās privātās investīcijas - ņemot vērā,

ka katram projektam tiek piesaistītas privātās investīcijas 25%,

kas ir brīvas no valsts atbalsta, ņemot vērā vidējo aizdevuma

summu un pieejamo publisko finansējumu tiek noteikts, ka

piesaistītais privātais finansējums būs 37 milj.EUR

(699) Investīcijas 2.2.1.4.i. ietvaros tiks sniegts valsts

atbalsts atbilstoši VGAR 14.pantam, un tiks ievērotas

13.pantā noteiktās izslēgtās nozares. "Digitālā brieduma

testa" izmaksas potenciāli tiks sniegtas kā de

minimis atbalsts.

(700) Reformu un investīciju virziens Nr.2.3. Digitālās

prasmes

(701) Reforma 2.3.1.r. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas

atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība.

(702) Mērķis:

(703) Reformas mērķis ir izveidot un normatīvajā bāzē

nostiprināt ilgspējīgu un sociāli atbildīgu atbalsta sistēmu

pieaugušo izglītībai un līdz 2023.gada beigām normatīvajā bāzē

nostiprināt kritērijus un kārtību uzņēmumu (jo īpaši MVU)

stimulēšanai un pienākumiem izglītot savus darbiniekus un plašāku

iespēju un tiesību radīšanai nodarbinātajiem piedalīties

izglītībā. Reformas tiešais rezultāts ir valsts līmeņa atbalsta

sistēmas izveide ar mērķi palielināt iedzīvotāju līdzdalību

pieaugušo izglītībā, tai skaitā, apmaksātā darba laika ietvaros.

Reformas rezultāts pozitīvi ietekmēs arī iedzīvotāju iespējas

apgūt digitālās prasmes, tādēļ ANM plāna ietvarā šī reforma ir

atspoguļota kontekstā ar plānotajām investīcijām profesionālo

digitālo prasmju attīstībai.

(704) Reformas ietvarā ietilpstošo normatīvo regulējumu

plānots izstrādāt līdz 2023.gada beigām, izmantojot OECD

ekspertīzi Eiropas Komisijas Tehniskā atbalsta instrumenta

projekta ietvaros. Darbinieku un darba devēju tiesību un

pienākumu nostiprināšana normatīvajā ietvarā ļaus izveidot pamatu

iecerētajai sistēmai, kas nodrošinās nodarbinātajiem tiesības ar

noteiktu regularitāti papildināt savas zināšanas, savukārt darba

devējiem radīs gan pienākumus nodarbināto prasmju attīstības

nodrošināšanai gan arī definēs darba devēju tiesības šajā

procesā, kā arī izveidos tiesisko ietvaru valsts budžeta

investīciju piesaistei darba devēju atbalstam.

(705) Izmantojot ANM plāna finansējumu un Kohēzijas politikas

finansējumu ir paredzēts arī sagatavot jaunas pieejas pieaugušo

izglītības procesa organizēšanai un īstenot to pilotprojektus,

attīstot individuālo mācību kontu (IMK) pieeju indivīda

vajadzībās balstītas pieaugušo izglītības nodrošināšanai un

Prasmju fondu pieeju uzņēmumu un nozaru vajadzībās balstītai

pieaugušo izglītībai un nozarēm nepieciešamo prasmju

attīstībai.

(706) Kontekstā ar jauniem atbalsta instrumentiem ir paredzēts

pilnveidot arī kopējo prasmju pārvaldības sistēmu, uzlabojot

sadarbību starp prasmju piedāvāšanā iesaistītajām institūcijām.

Saskaņā ar Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas

plānu 2016.-2020.gadam50 ir izveidots pieaugušo

izglītības pārvaldības modelis (turpmāk - modelis), lai novērstu

pieaugušo izglītības sadrumstalotību, atsevišķu institūciju

rīcības nesaskaņotību un informācijas nepietiekamību pieaugušo

izglītības plānošanai un ietekmes novērtēšanai. Laika posmā līdz

2027.gadam tiks turpināta pieaugušo izglītības plānošanā un

īstenošanā iesaistīto institūciju sadarbības uzlabošana un

pilnveidošana. Pieaugušo izglītības pārvaldībā tiks identificētas

un novērstas būtiskās nepilnības un funkciju dublēšanās, vienotas

pieaugušo izglītības sistēmas pārvaldības ietvaros tiks

stiprināta pieaugušo izglītībā iesaistīto pušu koordinēta

sadarbība valsts, reģionālā un vietējā mērogā, stiprinot

sadarbību ar nozarēm, t.sk. darba tirgus pieprasījumā balstītā

pieaugušo izglītības piedāvājuma noteikšanā Pieaugušo izglītības

pārvaldības padomes ietvaros, nodrošinot dažādu institūciju

īstenoto pasākumu sinerģiju un papildinātību, kā arī stiprinot

pieaugušo izglītības koordinatoru tīklu, t.sk. sniedzot metodisko

atbalstu pieaugušo izglītības koordinatoriem.

(707) Reformu pasākumu kopumam ir jānodrošina Izglītības

attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteiktā mērķa par

vismaz 12% pieaugušo iedzīvotāju līdzdalības pieaugušo izglītībā

sasniegšanu.

(708) Informāciju par valsts atbalstu reformas 2.3.1.r.

ietvaros skatīt pie reformas investīcijām.

(709) Investīcija 2.3.1.1.i.: Augsta līmeņa digitālo

prasmju apguves nodrošināšana

(710) Investīciju mērķis ir turpmākajos sešos gados ievērojami

palielināt speciālistu skaitu ar augsta līmeņa digitālajām

prasmēm (DESI 3.-5.līmenis), kas spēj pielietot augstās

tehnoloģijas zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgu jaunu produktu un

pakalpojumu attīstībai dažādās nozarēs, tādējādi sekmējot

Latvijas viedās specializācijas stratēģijas īstenošanu un

industriālo pāreju, t.sk. ekonomikas izaugsmi pēckrīzes

situācijā, kā arī sekmējot Latvijas lomas nostiprināšanos reģionā

augsta līmeņa IKT speciālistu sagatavošanā. Reformas mērķa

auditorija ir privātā un publiskā sektora speciālisti,

akadēmiskais un zinātniskais personāls un studenti.

(711) Profesionālu un pārdomātu pakalpojumu digitalizācija ir

viens no stūrakmeņiem sabiedrības un ekonomikas digitālās

transformācijas veicināšanai, tāpēc nepieciešamas stratēģiskas

investīcijas digitālajās prasmēs pakalpojumu un sistēmu

veidošanā. Komisijas iniciatīvās un Digitālas Eiropas programmā

uzsvērta digitālās transformācijas pieaugošā nozīme un iespējas,

kas nekavējoties piemērojamas, lai celtu uzņēmumu un valsts

pārvaldes produktivitāti, pārorientāciju, eksportspēju un

konkurētspēju tirgū, kā arī datos balstītu lēmumu pieņemšanu un

paātrinātu informācijas pieejamību, pēc iespējas veicinot

proaktīvu rīcību, testējot, izvērtējot un pielāgojot iespējas

procesā. Pasaules Ekonomikas Foruma 2020.gada pētījumā "Jobs

of Tomorrow Mapping Opportunity in the New Economy" ir

secināts, ka tuvāko gadu laikā vispieprasītāko profesiju augšgalā

būs tādas profesijas kā datu analīze, datu zinātne,

mašīnmācīšanās speciālisti, tāpat arī programmētāji un digitālās

transformācijas speciālisti. Lielā pieprasījuma dēļ šīs

profesijas nākotnē ir uzskatāmas par augstas pievienotās vērtības

profesijām, tādēļ ir jāsper nepieciešamie soļi, lai Latvijā būtu

vairāk šādu profesiju pārstāvji. IKT nozarei ir horizontāla

ietekme uz pārējām tautsaimniecības nozarēm un īpaši stimulējoša

ietekme uz nozarēm ar inovāciju potenciālu, arvien plašāk

pielietojot IKT risinājumus arī citās nozarēs, kam nepieciešams

kvalificēts darbaspēks51.

(712) Investīcijas plānotas augsta līmeņa digitālo prasmju

mācību moduļu/kursu izstrādei un īstenošanai, kā arī saistīto

pētniecības un attīstības (P&A) aktivitāšu īstenošanai jomās

ar augstu komercializācijas un eksporta potenciālu augsto

tehnoloģiju vērtību ķēdēs. Mācību un saistīto P&A programmu

mērķa auditorija ir uzņēmumu speciālisti, akadēmiskais un

zinātniskais personāls un studenti. Integrētā mācību un

pētniecības programma sniegtu būtisku ieguldījumu Kvantu IKT

ekselences centra, HPC ekselences centra un Valodu tehnoloģiju

ekselences centra izveidē.

(713) Detalizētus investīciju programmas ieviešanas nosacījums

plānots izstrādāt, saskaņot un apstiprināt 2021.gadā. Augsta

līmeņa digitālo prasmju programmai ir izstrādāti sākotnējie ideju

priekšlikumi no akadēmiskā un industrijas sektora, kā arī ir

identificētas labas sadarbības iestrādnes ar industriju un

starptautiskai sadarbībai pētniecībā. Investīcijas augsta līmeņa

prasmēs plānotas integrēti ar investīcijām pētniecībā un

inovācijās, jo pētniecība veido pamatu prasmēm un izcilībai.

Investīcijas plānots novirzīt ierobežotas projektu atlases veidā

augstākās izglītības institūciju un zinātnisko institūciju

kopprojektiem, nodrošinot gan atbilstošu mācību piedāvājumu, gan

pētniecības komponentes īstenošanu kvantu tehnoloģijās, augstas

veiktspējas skaitļošanā un valodu tehnoloģijās. Investīciju

projektu īstenošanai tiks izvirzītas augstākās izglītības un

zinātniskās institūcijas, kurās ir uzkrāta un attīstīta

atbilstoša pētniecības izcilības un zināšanu bāze, tai skaitā

sadarbība ar industriju un starptautiska sadarbība pētniecībā,

minētajās jomās.

(714) Atbalsts būs pieejams arī bezpeļņas sektoram -

biedrībām, nodibinājumiem un sociālajiem uzņēmumiem sociālo

pakalpojumu attīstībai.

(715) Augsta līmeņa digitālo prasmju attīstībā nozīmīga loma

ir starptautiskajai dimensijai, kas ir viens no

priekšnosacījumiem investīciju projektu izvirzīšanā, gan arī

īstenošanā, piemēram, jau esošas pārrobežu sadarbības minētajās

jomās, dalība programmā "Apvārsnis 2020",

starptautiskos pētniecības projektos un partnerībās, mērķtiecīga

un labai starptautiskai praksei atbilstoša institūcijas virzība

uz pētniecības datu atvēršanu un Latvijas iekļaušanos Eiropas

Atvērtajā zinātnes mākonī u.c. Investīcijas rezultātā tiks

piesaistīti un sagatavoti pasniedzēji, sagatavoti mācību moduļi/

kursi un infrastruktūra progresīva līmeņa digitālo prasmju

pasniegšanai, tiks veikta apmācība, lai palielinātu šīs prasmes

un kompetences apguvušo speciālistu skaitu un sekmētu šo prasmju

pielietojumu, tai skaitā iesaistoties jaunās partnerībās un

attīstot starptautisko pētniecību, kā arī piesaistot augsta

līmeņa ārvalstu speciālistus gan kā mācībspēkus, gan pētniekus.

Investīcija veicinās Latvijas iekļaušanos Eiropas Vienotajā

izglītības un zinātnes telpā.

(716) Būtiskākie riski investīciju ieviešanai saistāmi ar

cilvēkresursu pietiekamību un pieejamību - pietiekams skaits

augsta līmeņa speciālistu, kas spētu nodrošināt mācību

pasniegšanu augstā kvalitātē, kā arī pietiekams skaits uzņēmumu

speciālistu, kas būtu ieinteresēti šādu mācību apguvē un iegūto

zināšanu praktiskā piemērošanā savu uzņēmumu transformācijai,

produktu un pakalpojumu portfeļa attīstībai. Lai mazinātu šo

risku, tiks savlaicīgi apzināti nepieciešamie mācībspēki, tostarp

iespēju robežās veicināta ārvalstu speciālistu piesaiste.

Plānots, ka nozīmīgu ieguldījumu sniegs arī tie augstskolu un

zinātnisko institūtu speciālisti, kas ar ES fondu atbalstu vai

pētniecības sadarbības ietvaros ir pilnveidojuši vai pilnveido

augsta līmeņa prasmes starptautiskā mērogā, attiecīgi nodrošinot

iegūto zināšanu pārnesi Latvijas izglītības sistēmā un

uzņēmējdarbības vidē. Plānots, ka uzņēmumu motivāciju

iesaistīties šajā programmā veicinās saistītās investīcijas

uzņēmumu digitalizācijā.

(717) Darbu

apjoms:

(718) Investīcijas mācību un saistīto P&A aktivitāšu, tai

skaitā saistītās pētniecības infrastruktūras izveidei plānotas

trīs jomās - kvantu tehnoloģijās, augstas veiktspējas skaitļošanā

un valodu tehnoloģijās, par kopējo finansējumu 17,5 milj. euro.

Finansējums paredzēts mācību moduļu izstrādei, kas apvieno

klātienes mācības un tiešsaistes vidi, pasniedzēju sagatavošanai,

mācību materiālu, resursu, rīku un digitālo platformu izveidei

vai iegādei, inovāciju attīstības pasākumu un mācību īstenošanai,

tostarp starptautiskiem darbsemināriem, vasaras skolām,

starpnozaru mobilitātei, kā arī investīcijas saistīto P&A

aktivitāšu īstenošanai, tostarp piesaistot ārvalstu speciālistus

un zinātniekus. Pētniecības rezultāti veidos studiju moduļu

saturisko bāzi, tai skaitā materiālus studiju moduļu

sagatavošanai, piemēram, valodu tehnloģijās tekstu un runas

korpusus, valodas resursus un rīkus. Studiju moduļi ir paredzēti

iekļaušanai bakalaura, maģistra, doktora līmeņa studiju

programmās visās izglītības tematiskajās grupās, kā arī pieaugušo

izglītības programmās uzņēmumos nodarbinātajiem speciālistiem un

citiem interesentiem ar atbilstošu zināšanu bāzi.

(719) Investīcijas 2.3.1.1.i ietvaros tiks vērtēta

nepieciešamība sniegt valsts atbalstu finansējuma saņēmēju līmenī

atbilstoši GBER 25.pantam, 26.pantam un 31.pantam.

(720) Investīcija 2.3.1.2.i. Uzņēmumu digitālo prasmju

attīstība

(721) Digitālo prasmju trūkums ir pamata cēlonis zemai

digitālo tehnoloģiju integrācijai uzņēmumos un nepietiekamam

e-komercijas apjomam. Covid-19 radītās pandēmijas laikā pieauga

e-komercijas apjoms, un sagaidāms, ka tās nozīme saglabāsies un

turpinās pieaugt. Viens no lielākajiem šķēršļiem, kas kavē

uzņēmumus izmantot digitalizācijas iespējas ir digitālo prasmju

trūkums. Saskaņā ar DESI indeksu (2020) Latvijā pamata digitālās

prasmes ir tikai 43% iedzīvotāju (ES vidēji - 68%), bet augstākas

prasmes ir 24% (ES vidēji - 33%). Šie rādītāji ir cieši saistīti

ar MVK spēju izmantot e-komercijas risinājumus. Latvijā tikai 11%

MVK veic e-komerciju. Tāpat EK 2020.gada ziņojumā par Latviju

norādīts, ka gandrīz pusei uzņēmumu, kas vēlējušies nolīgt IKT

speciālistus, ir bijušas grūtības tos atrast. Arī uzņēmumu

īpatsvars, kas nodrošina nodarbinātajiem IKT prasmju apmācības

(17,7%), atpaliek no ES vidējā (23,9%), un kopumā Latvijā tikai

1,7% nodarbināto ir IKT speciālisti, kamēr ES vidēji tie ir 3,9%.

Saskaņā ar ES "Women in Digital scoreboard 2020"

Latvija ieņem 16.vietu ar 51,8 punktiem no 100 (ES vidējais

rādītājs - 54,5). Latvijā šobrīd 36,5% no kopējā IKT speciālistu

skaita ir sievietes (ES vidējais rādītājs - 17,7%), nodrošinot

veiksmīgu pamatu dzimuma līdzsvara sasniegšanai IKT speciālistu

vidū.

(722) Digitālo prasmju problēma uzņēmumos ir iedalāma trīs

daļās:

i. Īpašnieki/vadība, kas zināšanu, resursu vai

informētības trūkuma dēļ neatbalsta sava uzņēmuma darba procesu

digitalizāciju vai savas komandas mācības digitalizācijas

virzienā;

ii. nodarbinātie, kam nav pietiekamu zināšanu un iemaņu

IKT nozarē vai uzņēmējdarbības un sociālo prasmju, lai piedāvātu

un veiktu iniciatīvas sava darba pienākumu ietvaros vai uzņēmuma

attīstībai ar digitalizācijas palīdzību, kā arī, lai attīstītu

savu turpmāko karjeru vai veiktu pārkvalifikāciju ar mērķtiecīgu

un stratēģisku zināšanu papildināšanu.

iii. pieejamas mācības, kuru saturs, pasniegšanas forma

un pieeja ir lielākoties novecojusi, un pieprasa digitalizēšanu,

turklāt, parasti IKT mācības ir vērstas uz tehnisku prasmju

attīstību, nevis uz inovatīvu domāšanu, kā šīs prasmes pielietot

uzņēmējdarbībā.

(723) Investīciju ietvaros paredzēta Latvijas komersantu

digitālo prasmju attīstība, ceļot kvalifikāciju aktuālāko

digitālo rīku un sistēmu apguvē. Investīcija ļaus uzlabot

uzņēmēju un nodarbināto digitālās prasmes, radot iesēju izmantot

e-komercijas iespējas eksporta palielināšanai, un pirmais solis

šo rādītāju uzlabošanai ir uzņēmumos nodarbināto digitālo prasmju

uzlabošana vismaz pamatlīmenī un arī augstākā līmenī, atbilstoši

uzņēmuma attīstības plāniem,uzņēmumiem izmantojot digitālo

risinājumu potenciālu, lai palielinātu eksportspēju un

konkurētspēju. Vienlaikus digitālo prasmju attīstība arī mazinās

krīzes ietekmi uz nodarbinātību. Investīcija dos ieguldījumu arī

Eiropas pamatiniciatīvā "Pārkvalifikācija un kvalifikācijas

celšana" (re-skill and up-skill).

(724) Balstoties uz uzņēmuma novērtējumu un identificētajām

vajadzībām, uzņēmumu darbiniekiem tiks nodrošinātas pamata,

vidēja un augsta līmeņa digitālo pārvaldības prasmju apmācības,

kas ietver zināšanu apguvi ar mērķi veicināt uzņēmumu

eksportspēju caur darbinieku prasmju pilnveidošanu mūsdienīgu

digitālo analītikas un e-komercijas rīku, sistēmu un

programmatūru izmantošanā.

(725) Mācības tiks īstenotas EDIC sadarbībā ar nozaru

asociācijām un izglītības iestādēm piecos Latvijas plānošanas

reģionos, iesaistoties esošajiem Reģionālajiem uzņēmējdarbības

centriem, turpinot 2014.-2020.gada plānošanas periodā izveidoto

modeli, nodrošinot iegūto prasmju un zināšanu atbilstību darba

tirgus vajadzībām. EDIC ietvaros tiks nodrošinātas: Kiberdrošība,

Mākslīgais intelekts vai Augsta veiktspējas datošana. Savukārt

Latvijas reģionos pieejamais mācību saturs primāri iekļaus

sekojošās jomas:

• Informācijas uzglabāšana internetā;

• Tīmekļvietņu/ sociālo portālu izmantošanu;

• Programmatūras konfigurācija;

• Pārdošana tiešsaistē;

• Mācību apguve tiešsaistē;

• Attēlu, video vai audio apstrāde;

• Prezentāciju sagatavošana;

• Pamata programmēšanas prasmes.

(639) Papildus, plašākai uzņēmumu nodarbināto iesaistei, tiks

īstenoti plašpieejas tiešsaistes mācību kursi (Massive Open

Online Courses - MOOC), kas sniegs iespēju iegūt neformālo

izglītību, neatkarīgi no ģeogrāfiskās lokācijas, bez

nepieciešamības izpildīt kādus formālas un

iestāšanās/reģistrēšanās prasības. MOOC kursi piedāvā brīvu

piekļuvi un var uzturēt praktiski neierobežotu dalībnieku skaitu.

Virtuāls MOOC formāts arī nodrošina iespēju atrisināt

komunikācijas problēmu, kad lektora komunikācijas un

prezentēšanas prasmes apgrūtina informācijas uztveri un

klausītāju ieinteresētību, jo satura veidotājiem nav jābūt arī

prezentētājam - šo lomu var pildīt, piemēram, komunikācijas

eksperts. MOOC tipa kursu plānotās apmācāmās jomas ietver:

• UX/UI pamati;

• E-komercijas izstrāde;

• datu analīze un vizualizācija;

• datubāžu izstrāde un uzturēšana;

• programmēšana;

• biznesa inteliģences sistēmu izstrāde

(726) Investīcija paredzēta zināšanu līmeņa celšanai digitālo

pamatprasmju (un virs pamatprasmju līmeņa, atkarībā no uzņēmuma

specifikas, t.sk. prasmes, kas sekmētu eksporta veicināšanu)

apgūšanai uzņēmumos, augsta līmeņa digitālās pārvaldības prasmju

attīstīšanai uzņēmumu vadības līmenī un digitālo tehnoloģiju

izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos.

(727) Investīciju pasākumi tāpat paredz dzimumu nevienlīdzības

mazināšanu IKT sektorā, paredzot vienlīdzīgu dzimumu iesaisti

apmācībās, tādējādi veicinot sieviešu īpatsvaru starp IKT nozarē

nodarbināto kopskaita.

(728) Programmas ietvaros plānots sniegt atbalstu ar maksimalo

intensitāti līdz 70% no projekta attiecināmajām izmaksām.

Programmas ietvaros plānots, ka atbalsts tiks piešķirts

balstoties uz "Digitālā brieduma testa" rezultātiem,

kura rezultātā tiks saņemtas rekomendācijas nepieciešamajām

digitalizācijas investīcijām uzņēmumā.

(729) Investīcijas 2.3.1.2.i. ietvaros plānotas aktivitātes

attiecas uz 108 investīciju kodu - atbalsts digitālo prasmju

attīstībai, kas sniedz 100% pienesumu digitalizācijas mērķu

sasniegšanai. Investīciju pasākumu kopums nodrošina apmācības

nodarbinātajiem digitālo pamatprasmju un vēlāk augstāka līmeņa

digitālo prasmju apguvei.

(730) Investīcijas 2.3.1.2.i. ietvaros gala saņēmēju līmenī

tiks sniegts valsts atbalsts atbilstoši GBER 31.pantam,

nepieciešamības gadījumā - de minimis. Lauksaimniecības sektorā

investīcijas tiks sniegtas atbilstoši Lauksaimniecības grupu

atbrīvojuma regulai (ABER) 21.pantam. Mežsaimniecības sektorā

saskaņā ar ABER 38.pantu. Zivsaimniecības un akvakultūras sektorā

saskaņā ar Zivsaimniecības un akvakultūras atbrīvojuma regulu

(FIBER).

(731) Investīcija 2.3.1.3.i Pašvadītas IKT speciālistu

mācību pieejas attīstība

(732) Lai arī Latvija sekmīgi sagatavo IKT absolventus: ir

bijis pastāvīgs pieaugums, kas krietni pārsniedz ES vidējo

rādītāju (līdz 5 % no visiem absolventiem salīdzinājumā ar 3,6%

ES), tomēr IKT speciālistu skaits nodarbināto struktūrā vēl

aizvien ir nepietiekams, jo 2020.gadā IKT speciālisti veidoja

tikai 1,7% no nodarbināto kopskaita.

(733) Tādēļ ANM investīciju ietvaros paredzēts izveidot jaunu

pieeju IKT speciālistu sagatavošanai, izveidojot pašvadītas IKT

mācīšanās skolas mācību vidi un līdz 2027.gadam izglītojot ap

500-600 jaunus IKT speciālistus. Tāpat paredzētas investīcijas

jau izveidoto ārpusformālās izglītības IKT speciālistu

sagatavošanas iniciatīvu mērogošanai, īpaši atbalstot sieviešu

iesaisti IKT darbam, intensīvu mācību īstenošanai cilvēkiem, kas

vēlas mainīt karjeru un apgūt nepieciešamās iemaņas darbam IT

jomā. Šādi plānots līdz 2027.gadam papildus iesaistīt mācībās ap

400 personām.

(734) ANM plāna investīcijas pašvadītās IKT mācību pieejas

attīstībā papildinās Kohēzijas politikas investīcijas formālās

izglītības mācību vides un mācību procesa digitalizācijā, IKT

jomas mācību priekšmetu, mācību/studiju kursu un moduļu un

studiju programmu īstenošanas attīstībā, lai ar daudzveidīgām

izglītības pieejām sasniegtu Latvijas politikas plānošanas

dokumentos izvirzītos mērķus attiecībā uz IKT speciālistu, t.sk.

sieviešu, īpatsvara sasniegšanu nodarbināto struktūrā.

(735) Investīcijas 2.3.1.3.i. ietvaros gala saņēmēju līmenī

plānots sniegt valsts atbalstu atbilstoši GBER 31.pantam,

nepieciešamības gadījumā - de minimis.

(736) Investīcija 2.3.1.4.i. Individuālo mācību kontu

pieejas attīstība un pilotēšana, prasmju pārvaldības attīstībai,

t.sk. pašmācību pieejas attīstība un globālo resursu pieejamības

nodrošināšana

(737) Investīcijas 2.3.1.4.i. mērķis ir attīstīt un aprobēt

Latvijas kontekstam atbilstošu individuālo mācību kontu (IMK)

konceptu, lai stimulētu pieaugušo dalību izglītībā, it īpaši,

digitālo prasmju apguvē, kā arī padarīt Latvijas izglītības

sistēmai pieejamus pasaules labākos digitālos mācību līdzekļus,

izmantojot specializētu augstas kvalitātes mašīntulkošanas un

citu mākslīgā intelekta tehnoloģiju risinājumu, iesaistot

izglītības ekspertus lokalizētā satura validācijā un

adaptācijā.

(738) Saskaņā ar OECD aplēsēm, 2025.gadā, neatkarīgi no

profesionālās darbības, 90% darba vietu būs nepieciešamas

digitālās prasmes. Digitālo prasmju mācību vajadzības ir

daudzveidīgas un dažādas, tuklāt tās mainās atkarībā no prasmju

līmeņa un izmantošanas iespējām, profesijas, darba vietas, darba

devēja, nozares. Arī mācību piedāvājums tirgū ir plašs, t.sk.

ietverot tiešsaistes mācību platformu piedāvājumu. Līdz ar to

mācību pieprasījuma/piedāvājuma organizēšana ir jāturpina

pilnveidot un radīt mūsdienu situācijai atbilstošus prasmju

vadības instumentus. IMK koncepta izstrādei ir nepieciešams

noteikt atbalsta saņemšanas apjomu, kritērijus un izglītības

pakalpojumu sniedzēju atlases kritērijus, izstrādāt IMK vadības

un administrēšanas procesus, attīstīt un aprobēt pavadošos

pakalpojumus (piem., informēšana un konsultēšana), attīstīt datu

uzkrāšanas par dalību un iznākuma rezultātiem sistēmu (iespēju

robežās uz esošās sistēmas bāzes vai iestrādājot jaunu), kā arī

nodrošināt atbilstoša mācību piedāvājuma īstenošanu.

(739) Investīcijas ietvaros daudz lielāka uzmanība tiks

pievērsta plašpieejas tiešsaistes mācību kursu un pašmācības

materiālu digitālā formātā piedāvājuma paplašināšanai, veidojot

šim nolūkam atbilstošu tehnoloģisko vidi un īstenojot šādu mācību

popularizēšanas pasākumus kopsakarībā ar kopējo prasmju

pārvaldības un vadības pieejas attīstību iedzīvotājiem. IZM plāno

papildinoši Kohēzijas politikas investīcijām ANM plāna

investīciju ietvaros uzlabot un nostiprināt prasmju pārvaldības

pieeju, koordinējot mācību vajadzību apzināšanu, piedāvājuma

veidošanu un īstenošanu, kā arī mācību rezultātu uzkrāšanu un

analīzi, kā arī attīstīt pašmācības piedāvājuma plašāku

izmantošanu, tai skaitā starptautisko izglītības resursu

pieejamību.

(740) Reforma 2.3.2.r. Digitālās prasmes sabiedrības un

pārvaldes digitālajai transformācijai

(741) Mērķis:

(742) Reformas mērķis ir izveidot, normatīvajā bāzē

nostiprināt un ieviest vienotu ietvaru digitālo pamata prasmju

novērtēšanai, mācību vajadzību identificēšanai, plānošanai un

novērtēšanai, t.sk. atbilstoši DigComp2.1.sistēmai. Plānots, ka

atbilstoši normatīvie akti tiek izstrādāti līdz 2023.gadam.

(743) Ņemot vērā, ka 2014.-2020.gada periodā ir pārskatīts

vispārējās izglītības saturs un digitālas kompetences ir

nostiprinātas valsts vispārējās izglītības standartos kā

sasniedzamie rezultāti, tāpat arī īstenojot profesionālās

izglītības satura reformu un izstrādājot profesiju standartus un

profesiju kvalifikācijas prasības Latvijas kvalifikāciju

ietvarstruktrūras 1.-4.līmenim tajās tiek noteiktas arī prasības

uz digitālo kompetenču apguvei, secīgi tiek plānots pārskatīt arī

valsts augstākās izglītības standartus (augstākās akadēmiskās

izglītības valsts standarts un augstākās profesionālās izglītības

valsts standarts) un nosakot sasniedzamos studiju rezultātus

digitālo kompetenču apguves jomā, tādējādi nodrošinot ka

sasniedzamie mācību rezultāti digitālo kompetenču apguvē ir

noteikti visos Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņos,

tie ir savstarpēji saskaņoti un nodrošina nepieciešamo ietvaru

visu līmeņu un veidu izglītības programmu izstrādei un

īstenošanai.

(744) Reformas rezultāts tiks izmantots gan formālās

izglītības mācību satura plānošanā un attīstībā, gan uzlabos

pieaugušo iedzīvotāju digitālo prasmju attīstībai paredzēto

pasākumu plānošanu un īstenošanu, ļaus precīzāk novērtēt

iedzīvotāju mācību vajadzības un veidot labāku pieaugušo

izglītības politiku attiecībā uz digitālo prasmju apguvi.

(745) Reforma dod ieguldījumu un ir savstarpēji papildinoša ar

investīciju virzienu "Uzņēmēju digitālās prasmes:", kas

paredz investīcijas uzņēmēju vispārējo digtiālo prasmju

paaugstināšanai, kā arī investīciju virzienu augsta līmeņa

digitālo prasmju attīstībai un IKT speciālistu skaita

palielināšanai.

(746) Informāciju par valsts atbalstu reformas 2.3.2.r.

ietvaros skatīt pie reformas investīcijām.

(747) Investīcija 2.3.2.1.i. Digitālās prasmes

iedzīvotājiem t.sk. jauniešiem

(748) Eiropas semestra Latvijas ziņojums 2019/2020 konstatē

zemu digitālo prasmju līmeni visos digitālo prasmju līmeņos.

Latvijā saglabājas relatīvi augsti nabadzības vai sociālās

atstumtības rādītāji, proti, 2017.gadā Latvijas nabadzības riskam

bija pakļauti 543 tūkstoši jeb 28,4% iedzīvotāju.52

Statistikas dati rāda, ka personu skaits, kas pakļauti sociālās

atstumtības riskam pēdējos gadus, ir palielinājies -proti,

2015.gadā Latvijas nabadzības riskam bija pakļauti 424 tūkstoši

jeb 21,8% iedzīvotāju.53 Šī personu grupa nespēj

iekļauties sabiedrībā nabadzības, nepietiekamas izglītības,

bezdarba, diskriminācijas u.c. apstākļu dēļ, kā rezultātā šīm

personām ir liegta piekļuve pakalpojumiem un precēm, spēja

īstenot savas tiesības un mainīt savu pastāvošo situāciju.

(749) Veicot digitālo prasmju attīstībai paredzēto investīciju

kartējumu Kohēzijas politikas un plānojot ANM investīcijas, ir

konstatēts, ka trūkst specifisku pasākumu, kas ir mērķēti uz (1)

iedzīvotāju digitālajām pašapkalpošanās prasmēm; (2) valsts

pārvaldes darbinieku digitālajām prasmēm (3) digitālo un

tehnoloģisko prasmju praktiskā pielietošanā.

(750) ANM plāna investīcijas ir plānotas šīm mērķgupām,

paredzot gan tiešus atbalsta pasākumus digitālo prasmju apguvei

iedzīvotājiem no mazāk aizsargātām sociālajām grupām (zems

izglītības līmenis, sociālā riska grupas), gan sistēmiskas

pieejas ieviešanai pašvaldībās savu iedzīvotāju digitālo prasmju

attīstībai un jauniešu digitālo un tehnoloģiju lietošanas prasmju

attīstībai ārpus formālās izglītības. Plānots sniegt atbalstu

visām 42 pašvaldībām sistēmiskas pieejas ieviešanai pašvaldībās

savu iedzīvotāju prasmju attīstībai, kā pamatu izmantojot

digitālo prasmju attīstības pasākumus, virtuālo jauniešu centru

darbībai un līdzdalības palielināšanai, ar kuru palīdzību

pašvaldību un NVO jaunatnes darbinieki varētu īstenot digitālā

darba ar jaunatni aktivitātes, t.sk. neformālās izglītības un

e-līdzdalības aktivitātes, tādējādi uzlabojot un attīstot

jauniešu digitālās un tehnoloģiju lietošanas prasmes un to

praktisko pielietošanu.

(751) ANM plāna investīcijas ir paredzētas arī publiskās

pārvaldes digitālo spēju stiprināšanai, virzoties uz mērķi par

digitāli lietpratīgas un attīstītas publiskās pārvaldes izveidi

valsts un pašvaldību līmenī, tai skaitā plānojot gan tiešos

mācību pasākumus ap 25 tūkstošiem publiskajā pārvaldē

nodarbināto, gan attīstot pašmācības un plašpieejas tiešsaistes

mācību pieeju publiskajai pārvaldei, kā arī plašākai sabiedrībai

par aktuālām tēmām, kā piemēram, kiberdrošība, publiskie

pakalpojumi un to izmantošanas iespējas.

(752) Investīciju plānošanā un īstenošanā tiks iesaistīti visi

pārvaldes līmeņi - valsts un pašvaldību, kā arī digitālo

pamatprasmju un jauniešu tehnoloģiju spēju attīstīšanā plānota

sadarbība ar nevalstisko sektoru prasmju programmu izstrādē un

īstenošanā. Digitālo pamatprasmju mācību attīstības pasākumi

sabiedrībai tiks īstenoti sadarbojoties VARAM un IZM, sociālajiem

partneriem un pašvaldībām. Plānotais investīciju ieviešanas

modelis paredz atbalsta pasākumus reformas vadības un

koordinācijas, kā arī investīciju īstenošanas personālam valsts

un pašvaldību līmenī, kas tiktu attiecināts plānoto investīciju

ietvaros.

(753) Investīcijas 2.3.2.1.i. ietvaros valsts atbalsts

netiek plānots, jo tiks nodrošināta vispārīgu datorprasmju

apgūšana plašām sabiedrības grupāms, t.sk. ietverot sociālā riska

grupas, seniorus, cilvēkus ar zemu izglītības līmeni, kas ir

identificētas kā būtiskākās grupas ar zemām digitālajām

prasmēm.

(754) 2.3.2.2.i. Valsts un pašvaldības digitālās

transformācijas kompetenču un spēju nodrošināšana

(755) Valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu un īpaši -

kompetenču centru darbinieki ir prasmīgi ieviest digitālās

tehnoloģijas (tajā skaitā mākslīgo intelektu, datu analītiku,

automatizāciju), lai uzlabotu darbības produktivitāti,

pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā arī efektīvi

risinātu sabiedrības un klimata izaicinājumus. Tehnoloģiju

iespējas plaši tiek izmantotas izglītībā un veselības aprūpē.

Valsts pārvaldē strādājošo lomām tiek noteikti digitālo prasmju

kompetenču modeļi un minimālās prasības, kā arī tiek sistēmiski

plānota un organizēta individualizētā nepieciešamībā balstīta

digitālo prasmju pilnveide. Tomēr līdzšinējie pasākumi ir

nepietiekami būtiska digitālās tranformācijas izrāviena

panākšanai sabiedrībā kopumā, bet jo īpaši, publiskajā

pārvaldē.

(756) Lai sabiedrība būtu zinoša un prasmīga digitālo iespēju

izmantošanā, papildus sabiedrības digitālajām prasmēm ir būtiski

palielināt arī valsts pārvaldes (tai skaitā pašvaldību,

izglītības iestāžu, veselības iestāžu, u.c.) darbinieku prasmes

digitālājā transformācijā un tehnoloģiju izmantošanā, lai

izstrādātu digitālajam laikmetam atbilstošas politikas, ņemtu

vērā digitālo tehnoloģiju iespējotus jaunus un inovatīvus

darbības un sadarbības modeļus, kā arī attīstītu, sniegtu

pakalpojumus, izmantojot IKT risinājumus un veicinātu to plašu

lietošanu sabiedrībā. Jāņem vērā, ka valsts pārvaldes reformas

dēļ, valsts pārvaldē ir ļoti ierobežotas iespējas piesaistīt

papildu speciālistus, līdz ar to ir jānodrošina esošo darbinieku

digitālās transformācijas kompetenču un spēju pilnveide kā

nacionālā, tā pašvaldību līmenī. Ir nepieciešamas jaunas prasmes

gan vadības līmenim - digitālās transformācijas plānošanā un

pārmaiņu vadībā, gan izpildes līmenī, ietverot pakalpojumu

pārvaldību, datu analītiku, mākslīgā intelekta un citu modernu

tehnoloģiju pielietošanu darbības un pakalpojumu modernizācijā,

elastīgu IKT projektu vadību, modernu digitālo infrastruktūru

izmantošanu un pārvaldību, u.c.

(757) Investīcijas paredzētas valsts tiešās pārvaldes un

pašvaldību darbinieku digitālās kompetences un spēju

paaugstināšanai, t.sk. digitālās transformācijas digitālās

transformācijas plānošanā un pārmaiņu vadībā, gan izpildes

līmenī, ietverot Pakalpojumu pārvaldību, datu analītiku, mākslīgā

intelekta un citu modernu tehnoloģiju pielietošanu darbības un

pakalpojumu modernizācijā, elastīgu IKT projektu vadību, modernu

digitālo infrastruktūru izmantošanu un pārvaldību, u.c.

(758) Valsts pārvaldes digitālās prasmes tiks attīstītas ciešā

sadarbībā starp VARAM, Valsts kanceleju, IZM un Valsts

administrācijas skolu, mācību pasākumus balstot vienotajā valsts

pārvaldes mācību stratēģijā - "Publiskajā pārvaldē

nodarbināto mācīšanās un attīstības stratēģiju 2021-2027".

Īstenošanu paredzēts primāri realizēt, izmantojot Valsts

administrācijas skolas resursus un kapacitāti, pēc

nepieciešamības piesaistot citus īstenotājus specifiskās jomās,

piemēram, attīstot mērķtiecīgu sadarbību ar augstskolām, balstītu

starptautiski atzītā Policy Lab pieejā publiskās politikas

atbalstam.

(759) Investīcija arī saskan ar Eiropas pamatiniciatīvā

"Reskill and upskill" definēto prioritāti - nodrošināt

nepieciešamās digitālās transformācijas prasmes un kompetences

valsts pārvaldes darbiniekiem.

(760) Investīciju programmu paredzēts plānot VARAM sadarbībā

ar IZM un Valsts kanceleju un Valsts administrācijas skolu.

(761) Investīcijas 2.3.2.2.i. ietvaros valsts atbalsts nav

plānots. Investīcijas plānotas valsts pārvaldes un pašvaldību

iestāžu darbinieku digitālo prasmju attīstībai, kas nozīmē varas

izpildi.

(762) Investīcija 2.3.2.3.i. Digitālās plaisas mazināšana

sociāli neaizsargātajam grupām un izglītības iestādēs

(763) Gan 2020.gadā uzsāktā pilnveidotā mācību satura apguvei,

gan arī attālinātā mācību procesa norisei ir būtisks atbilstošs

digitālais aprīkojums. Covid-19 izraisītā pandēmija, jo īpaši ir

izgaismojusi nevienlīdzību starp dažādām sociālo grupu (trūcīgie,

maznodrošinātie, viena pieaugušā ar bērnu un daudzbērnu ģimenes)

tehnoloģisko nodrošinājumu, kas nākotnē rada risku minēto sociālo

grupu izglītojamiem atbilstoša mācību procesa piekļuvei. piekļuve

aprīkojumam. Lai arī Izglītības un zinātnes ministrija ir radusi

iespēju pakāpeniskai informāciju un komunikāciju tehnoloģiju

aprīkojuma iegādei vispārējās izglītības iestādēm, taču lai

risinātu iepriekšminētā riska iestāšanos ir nepieciešams

mērķtiecīgs atbalsts tieši izglītojamajiem no sociāli

neaizsargātajam grupām. Pasākuma ietvaros tiktu iegādāta mācību

procesa nodrošināšanai nepieciešama portatīvā datortehnika,

veidojot "datoru bibliotēku" ikvienā Latvijas skolā

koordinētai sadarbībai pašvaldībās un tās izglītības

iestādēs.

(764) Investīcijas 2.3.2.3.i. ietvaros valsts atbalsts nav

plānots. Investīciju īstenošanā nav plānota tāda darbību

īstenošana, kuru finansēšanai būtu piemērojams valsts atbalsta

regulējums, jo atbalsts tiks sniegts vispārējās izglītības

sistēmas ietvaros.

(765) Reformu un investīciju virziens 2.4.Digitālās

infrastruktūras transformācija

(766) Reforma 2.4.1.r. Platjoslas infrastruktūras

attīstība

(767) 2018.gada septembrī Baltijas valstu transporta ministri

parakstīja saprašanās memorandu par savienotās un automatizētās

braukšanas un 5G tehnoloģiju attīstību Via Baltica koridorā ar

mērķi veicināt savienotu automatizētu braukšanu un atbalstīt

ilgtspējīgu mobilitāti, t.sk. uzlabojot satiksmes drošību,

izmantojot inovācijas. Baltijas valstis paredz 5G tīklu ieviešanu

Via Baltica maģistrālē, lai uzlabotu savienoto transportlīdzekļu

savstarpējo izmantošanu, kā arī, lai savienotu Baltijas valstis

ar citiem būtiskiem Eiropas transporta koridoriem.

(768) Latvijas rezultāti attiecībā uz vispārējo savienojamības

rādītāju ir virs ES vidējā, ierindojoties 4.vietā (salīdzinājumā

ar 2.vietu iepriekšējā gadā), vērojams pastāvīgs progress (skat.

attēlu zemāk). Analizējot DESI indeksa savienojamības dimensijas

sastāvdaļas, kas nosaka augsto vietu, jāsecina, ka valsts

galvenās stiprās puses ir attīstītais ātrdarbīgās platjoslas

pārklājums (nākamās paaudzes piekļuve (NGA)) (93 % pretstatā ES

vidējam rādītājam, kas ir 86 %) un teju pilnīgs vidējais 4G

pārklājums (99 %; ES vidējais rādītājs - 96%).

Attēls Nr.6. DESI54 indekss savienojamības

dimensijā gadu dalījumā

(769) Tomēr joprojām pastāv atšķirības starp pilsētu un lauku

teritorijām, it īpaši, ja Rīgu pretstata citiem reģioniem. Kamēr

Rīgā 80,8% fiksēto platjoslas abonentu balstās uz optisko šķiedru

tehnoloģiju, ārpus Rīgas optiskās šķiedras īpatsvars samazinās

līdz 58,2%, kas ir starpība vairāk nekā par 20 procentiem. Šīs

reģionālās atšķirības apvienojumā ar faktu, ka gandrīz 20%

mājsaimniecību lauku apvidos nav fiksētu platjoslas savienojumu

ar ātrumu virs 30 Mb/s (skat. attēlu zemāk), norāda uz būtisko

savienojumu atšķirību, kas joprojām pastāv starp Latvijas

pilsētām un laukiem. Turpinot attīstību, būtiski pārvarēt plaisu,

nodrošinot kvalitatīvu, uzticamu un visiem pieejamu platjoslas

pakalpojumu, kas būs vissvarīgākais izaicinājums nepieciešamajai

infrastruktūrai, lai Latvija varētu virzīties uz priekšu

ekonomikas un sabiedrības digitālajā pārveidē.

Attēls Nr.7. Mājsaimniecību īpatsvars ar vismaz 30 Mb/s

fiksēto platjoslas pārklājumu OECD valstīs visā valstī un lauku

teritorijās55

(770) Tāpat arī EK izteiktajās rekomendācijās (konkrētai

valstij adresētajos ieteikumos)56 norādīts, ka

"3. ar ieguldījumiem saistītajā ekonomikas politikā galveno

uzmanību veltīt inovācijai, cenas ziņā pieejamu mājokļu

piedāvājumam, transportam, jo īpaši tā ilgtspējai, resursu

efektivitātei un energoefektivitātei, energotīklu

starpsavienojumiem un digitālajai infrastruktūrai, ņemot vērā

reģionālās atšķirības." Ziņojumā minēts, ka lai gan Latvija

ir viena no ES līderēm ļoti ātrdarbīga interneta infrastruktūras

izvēršanā un ar ES atbalstu ir attīstīta digitālā infrastruktūra,

taču platjoslas pārklājums lauku apvidos joprojām ir zems un

vietējo abonentlīniju jeb "pēdējās jūdzes" savienojumi

ir problēma, īpaši lauku apvidos.

(771) Lai veiksmīgi īstenotu reformu, attiecībā uz spektra un

5G izsolēm ir šāds statuss un plānota rīcība:

Tabula Nr.6. Spektri un rīcība

700 MHz

3.4-3-8 GHz

24.25-27.5 GHz

Publiskā konsultācija

Rezultāts

Publiskā konsultācija

Rezultāts

Publiskā konsultācija

Rezultāts

Plānots, ka sabiedriskā apspriešana noslēgsies 2021.gada

pirmajā pusē.

Atšķirīgo viedokļu par licences nosacījumiem dēļ

2020.gadā tika veiktas vairākas konsultāciju kārtas ar

tirgus dalībniekiem.

2021.gada 2.puse.

2018.gada marts.

2018.gada septembris.

Šobrīd nav skaidra tirgus pieprasījuma.

1 GHz josla ir pieejama

operatoriem, lai veiktu izmēģinājuma projektus, sadarbības

iniciatīvas utt. Ir paredzēta joslas pārplānošana, sākot no

2024. gada.

2021.gadā tiek plānotas

konsultācijas par optimālāko joslas izmantošanu

Pirms 2024.gada (atkarībā no sabiedriskās apspriešanas

rezultātiem).

(772) Lai nodrošinātu plānoto ieguldījumu efektivitāti, t.sk.

nodrošinātu Elektronisko sakaru nozares plāna 2021.-2027.gadam,

kā arī valsts atbalsta programmas izstrādi un veiktu

pašnovērtējumu par nepieciešamajām investīcijām, 2020. gadā ir

tikuši veikti divi pētījumi:

1) Pirmā pētījuma57 mērķis ir sniegt tirgus un

pieprasījuma pēc ļoti augstas veiktspējas tīkla (VHCN)

pakalpojumiem analīzi;

2) Otrā pētījuma58 mērķis ir izpētīt elektronisko

sakaru tīklu infrastruktūras un elektronisko sakaru pakalpojumu

kvalitātes atbilstību Savienojamības paziņojuma

mērķiem59, sagatavojot esošās un plānotās platjoslas

piekļuves pakalpojumu pieejamības un infrastruktūras kartējumu

un, veicot analīzi par piemērotāko intervences modeli, izstrādāt

datos balstītu pamatojumu platjoslas valsts atbalsta politikas

plānošanai.

(773) 2021.gadā plānota nozares plāna, valsts atbalsta

programmas, kā arī citu normatīvo aktu izstrāde un

apstiprināšana. Pēc to apstiprināšanas, t.sk. valsts atbalsta

programmas saskaņošanas Eiropas komisijā, tiks uzsākti iepirkumu

process un reformas īstenošana. Vienlaikus tiks veikta

sabiedriskā apspriešana gan pie elektronisko sakaru nozares plāna

izstrādes, gan, nepieciešamības gadījumā reformas īstenošanas

gaitā, ievērojot normatīvo aktu prasību un labo praksi.

(774) Pašreizējo investīciju trūkumu identificē 2020.gadā

veiktais pētījums "Pētījums Eiropas Savienības fondu

2021.-2027.gada plānošanas perioda ieguldījumu priekšnosacījumu

izpildei"60, nonākot pie līdzīgiem analīzes

rezultātiem un secinājumiem, kā augstāk minēts. Investīciju

nepietiekamība atkarībā no valsts izvēlētā scenārija (publiski

vai privāti pārvaldīta infrastruktūra) "pēdējās jūdzes"

infrastruktūrai variē no ~ 50 milj. EUR līdz 957 milj. EUR,

savukārt "pasīvās infrastruktūras izbūvei Via Baltica

koridorā 5G pārklājuma nodrošināšanai" - 13.2 milj. EUR.

(775) Lai sasniegtu Savienojamības paziņojuma61

mērķus un novērstu konstatēto investīciju nepietiekamību, ANM ir

viens no finansējuma avotiem, to papildinās:

- Eiropas Reģionālās attīstības fonda investīcijas;

- Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (CEF);

- privātās investīcijas.

(776) Papildus tiek izskatīti arī citi iespējamie finansējuma

avoti, kā arī investīciju piesaistes modeļi. Vienlaikus gan

Eiropas līmenī, gan arī nacionālā līmenī tiek strādāts pie

izmaiņām likumdošanā, lai samazinātu platjoslas ierīkošanas

izmaksas elektronisko sakaru komersantiem, kas veicinās

platjoslas infrastruktūras attīstību.

(777) Reformas 2.4.1.r. investīciju ietvaros plānots valsts

atbalsts. Detalizētāku informāciju par valsts atbalstu skatīt pie

reformas investīcijām.

(778) Investīcija 2.4.1.1.i. Pasīvās infrastruktūras izbūve

Via Baltica koridorā 5G pārklājuma nodrošināšanai

(779) Investīcijas tieši vērstas uz Latvijas ilgtspējīgas

attīstības stratēģijā noteikto attīstības virzienu attiecībā uz

transporta infrastruktūras plānošanu, kur uzsvērts, ka

"Starptautiskas nozīmes transporta koridori, t.sk. TEN-T

tīkls, nodrošinās sasaisti starp starptautiskas nozīmes

attīstības centriem Latvijā un kaimiņvalstīs". Reforma ir

tieši saistīta ar NAP2027: pasākumu nr. 540 "Digitalizācija.

VIA Baltica - 5G pieejamība gar visiem galvenajiem sauszemes

transporta ceļiem."

(780) Šīs investīcijas ir saskaņā ar 5G Rīcības plānu Eiropai,

kas aicina veikt pasākumus, lai līdz 2025. gadam nodrošinātu

nepārtrauktu 5G pārklājumu visās pilsētās un pa visiem

galvenajiem transporta ceļiem visās dalībvalstīs. Mērķis ir, lai

Eiropas Savienība var izmantot uzlaboto 5G savienojumu kā

stratēģisku priekšrocību, lai vadītu digitālo transformāciju, jo

īpaši vertikālās nozarēs, un lai atbalstītu galvenos sabiedrības

mērķus. Proti, sagaidāms, ka 5G infrastruktūra būs galvenais

faktors savienotas un automatizētas mobilitātes attīstībai,

nodrošinot transportlīdzeklim plašu digitālo pakalpojumu klāstu

un paverot ceļu pilnīgi autonomai braukšanai. noteiktos ceļu

posmos, kas aprīkoti ar 5G.

(781) Komisija savā nākotnes mobilitātes

stratēģijā62 ir uzsvērusi 5G savienotas un

automatizētas mobilitātes īpašo ieguldījumu ceļu satiksmes

drošības uzlabošanā, ceļu satiksmes optimizācijā un CO2 emisiju

un satiksmes sastrēgumu samazināšanā, tādējādi veicinot

ilgtspējīgāku infrastruktūru un klimata pasākumus Eiropā. Savā

mobilitātes stratēģijā Komisija norāda arī uz savienotas un

automatizētas mobilitātes nozīmīgo lomu Eiropas telekomunikāciju

un automobiļu rūpniecības konkurētspējā nākotnē. Šajā kontekstā

stratēģija uzsver Komisijas darbu ar dalībvalstīm, lai izveidotu

5G koridoru Eiropas mēroga tīklu. Šāds tīkls Eiropas mērogā un ar

pārrobežu darbību ir nepieciešams, lai ļautu iegūt apjomradītus

ietaupījumus un tīkla efektus, kas nepieciešami šādu digitālo

ekosistēmu attīstībai Eiropā. Arī 2020. gada februāra Komisijas

paziņojumā par Eiropas digitālās nākotnes veidošanu uzsver 5G

koridoru izvietošanu laika posmā no 2021. līdz 2027.gadam.

(782) Saskaņā ar pētījumiem ir sagaidāms, ka ieguldījumu

atdeve attiecībā uz savienotas un automatizētas mobilitātes

pakalpojumiem līdz 2025.gadam būs diezgan zema, jo ir ļoti daudz

ceļu, kas ir jāaprīko ar 5G, lai radītu plaši pieejamu

pakalpojumu apstākļus. Paredzams, ka tādu transportlīdzekļu

izplatība, kas spēj veikt augstu automatizācijas līmeni, nebūs

ievērojama, kamēr nepieciešamā infrastruktūra nebūs sasniegusi

kritisko masu. Tomēr pakalpojumu sniedzēji jau no paša sākuma

iegūs noteiktu ieguldījumu atdeves līmeni, pamatojoties uz citiem

digitālajiem pakalpojumiem, piemēram, pakalpojumiem, kas saistīti

ar mobilo biroju vai izklaides funkcijām, jo īpaši

starptautiski nozīmīgos ceļu posmos.63

(783) Šajā kontekstā investīcijas sniegs būtisku ieguldījumu

5G koridora izvietošanas mērķa sasniegšanā, sākotnēji

koncentrējoties uz Via Baltica kā pilotprojektu, lai nākotnē

attīstītu arī citus ceļu posmus.

(784) Investīcijas papildina ieguldījumus pētniecībā,

piemēram, sniedzot iespējas inteliģento transporta sistēmas

attīstībai Latvijā, kā arī veicinot jaunu biznesa plānu un

sadarbību veidošanu ar tehnoloģiju uzņēmumiem, piemēram,

nodrošinot testa vidi savienotās un automatizētās braukšanas

jomā.

(785) Vienlaikus jāsecina, ka investīciju ietekme būs pozitīva

uz kopējo valsts ekonomiskās un sociālās noturības stiprināšanu;

izaugsmes un darbavietu radīšanu, ietekmi uz krīzes

sociālekonomiskās ietekmes mazināšanu, proti, šie ieguldījumi būs

ar ilgtermiņa ietekmi, veicinot uzņēmējdarbību, darba vietas,

radot iespējas pētniecības attīstībai transporta u.c. jomās.

(786) Projektu īstenos VAS "Latvijas Valsts radio un

televīzijas centrs" (turpmāk - LVRTC), sadarbojoties ar VAS

"Latvijas Valsts ceļi". Izvēle pamatojuma ar līdzšinējo

iegūto pieredzi un neitralitātes nodrošināšanu, proti, šobrīd

LVRTC ar ES fondu atbalstu izbūvē vidējās jūdzes infrastruktūru,

kas tālāk ir pieejama ikvienam ieinteresētam elektronisko sakaru

komersantam, kurš var tālāk nodrošināt gala lietotājiem

atbilstošus pakalpojumus. LVRTC ir liegums uz 20 gadiem

"pēdējās jūdzes" pakalpojumu sniegšanā, lai nodrošinātu

neitralitāti un taisnīgus konkurences apstākļus. Savukārt VAS

"Latvijas Valsts ceļi" pārvalda valsts autoceļu tīklu,

līdz ar to viņu rīcībā esošā informācija un pieredze ir būtiska

projekta īstenošanai.

(787) Investīciju rezultātā plānots izbūvēt pasīvo

infrastruktūru Via Baltica koridorā 5G pārklājuma nodrošināšanai,

ņemot vērā konstatēto investīciju nepietiekamību (skat.

informāciju reformu aprakstā) un elektronisko sakaru komersantu

vajadzības. Savukārt, tālākā attīstības posmā ar privāto

investīciju ieguldījumu plānots izvietot aktīvo infrastruktūru un

nodrošināt "pēdējās jūdzes" pakalpojumus, t.sk.

sinerģijā ar CEF. Augstāk minētajā pētījumā nebija aptverta un

līdz ar to nav pieejami aprēķini par investīciju nepietiekamību

"pēdējās jūdzes" attīstība Via Baltica koridorā.

(788) Šo investīciju lielākais izaicinājums ir elektronisko

sakaru tīklu operatora piesaiste un pakalpojumu attīstība, ņemot

vērā, ka Latvijai šobrīd nav šāda veida pieredze un īstenota

sadarbība. Līdz ar to ir jāveido jauni sadarbības modeļi,

iesaistot dažādas dalībniekus vairākās jomās, kā arī jāpielāgo

citu valstu pozitīvā pieredze Latvijas sociālekonomiskajai

situācijai, t.sk. ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju un

vajadzības.

(789) Investīcijas 2.4.1.1.i. ietvaros tiks sniegts valsts

atbalsts. Eiropas Komisijai tiks iesniegts paziņojums saskaņā

ar LESD 108. panta 3.punktu, ievērojot Komisijas paziņojuma

(2013/C25/01) "ES pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu

piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu"

nosacījumus.

(790) Investīcija 2.4.1.2.i. Ļoti augstas veiktspējas tīklu

infrastruktūras attīstība "pēdējās jūdzes" pieslēgumu

nodrošināšanai

(791) Investīcijas sniegs ieguldījumu 2019. un 2020.gada

ieteikumu64 galvenajos mērķos, kas paredz, ka

"Vienotā tirgus konsolidācijai ir nepieciešamas papildu

reformas dalībvalstu līmenī, lai panāktu progresu tā digitālās,

enerģētikas, kapitāla un transporta dimensiju

integrēšanā".

(792) OECD sniegtās rekomendācijas turpina kalpot par būtisku

atbalstu Latvijas nozaru ekspertiem politikas plānošanas

dokumentu izstrādē un reformu īstenošanā. OECD sagatavotais

ziņojums "Digitālās transformācijas izvērtējums "Going

Digital in Latvia"" ir būtisks diagnostikas materiāls,

kas norāda Latvijas digitālo pārmaiņu galvenos izaicinājumus un

aktuālos jautājumus. Attiecībā uz elektronisko sakaru nozares

politikas stratēģiju rekomendēts meklēt ceļus uz iekļaujošu

digitālo Latviju, kas ir vērsta uz cilvēku, t.sk. nodrošinot

pēdējās jūdzes attīstību.

(793) Investīcijas ir saistītas un sniegs būtisku ieguldījumu

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam

Telpiskās attīstības perspektīvas mērķu:

i. "Radīt līdzvērtīgus dzīves un darba apstākļus visiem

iedzīvotājiem, neatkarīgi no dzīves vietas, sekmējot

uzņēmējdarbību reģionos, attīstot kvalitatīvu transporta un

komunikāciju infrastruktūru un publiskos pakalpojumus";

ii. "Stiprināt Latvijas un tās reģionu starptautisko

konkurētspēju" sasniegšanā.

(794) Tās ir vērstas uz Latvijas ilgtspējīgas attīstības

stratēģijā minēto prioritāti par informācijas pārraides tīklu

pārklājuma nodrošināšanu, kas rada stabilu un nepārtrauktu

piekļuvi internetam visā valsts teritorijā, t.sk. ātras darbības

platjoslas tīklu izveidi, nodrošinot, ka jebkurai mājsaimniecībai

ir jābūt pieejamam augstas kvalitātes interneta pieslēgumam par

samērīgu pakalpojuma izmantošanas cenu. Tāpat uzsvērts, ka

jānodrošina līdzvērtīga pieeja elektronisko sakaru pakalpojumiem,

t.sk. arī platjoslas piekļuve internetam, visā valsts teritorijā,

primāri attīstot šo pakalpojumu pieejamību lauku teritorijās un

attālākos centros ar sliktākām satiksmes iespējām. Tas tieši

atbalsta Savienojamības paziņojumā noteiktos

mērķus65.

(795) Investīcijas ir tieši saistītas ar NAP2027: pasākumu

Nr.543 "Platjoslas infrastruktūras attīstība - pēdējās

jūdzes pieslēgumu izveide."

(796) Projektu īstenos Satiksmes ministrija sadarbībā ar

pašvaldībām un elektronisko sakaru komersantiem. Konkursa kārtībā

izvēlēts privātais operators plānos un nodrošinās interneta

pakalpojumu pieejamību VHCN baltajās teritorijās. Konkursa

nosacījumi būs tehnoloģiski neitrāli, lai nodrošinātu ekonomisko

efektivitāti. Prioritāri plānots atbalstīt teritorijas, kur ir

lielākais mājsaimniecību, uzņēmumu un sociāli ekonomisko

virzītājspēku skaits veselības, izglītības un kultūras

jomās66, t.sk. pirmām kārtām teritorijās, kur nav

pieejams vai pieejams platjoslas pakalpojums ar piekļuves ātrumu

vismaz 30 Mbps, pēc tam arī citās teritorijās, kurās nav pieejams

platjoslas pakalpojums ar piekļuves ātrumu vismaz 100 Mbps.

Sabiedriskā apspriešana tiks veikta gan pie elektronisko sakaru

nozares attīstības plāna izstrādes, gan, nepieciešamības gadījumā

projekta īstenošanas gaitā, ievērojot normatīvo aktu prasības,

t.sk. valsts atbalsta nosacījumus, un labo praksi. Ņemot vērā, ka

faktiski "Pētījums Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada

plānošanas perioda ieguldījumu priekšnosacījumu

izpildei"67 identificē trīs "pēdējās

jūdzes" īstenošanas modeļus, pēc sabiedriskās apspriešanas

laikā panāktajām vienošanām iespējamas izmaiņas, kas tiks

iestrādātas attiecīgi valsts atbalsta prorgrammā un saskaņotas ar

EK.

(797) Šo investīciju lielākais izaicinājums ir elektronisko

sakaru tīklu operatora piesaiste un pakalpojumu attīstība, ņemot

vērā, ka Latvijai šobrīd nav šāda veida pieredze un īstenoti

projekti. Līdz ar to ir jāveido jauni sadarbības modeļi,

iesaistot dažādus dalībniekus vairākās jomās, kā arī jāpielāgo

citu valstu pozitīvā pieredze Latvijas sociālekonomiskajai

situācijai, t.sk. ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju un

vajadzības. Vienlaikus svarīga ir arī sociālekonomisko

virzītājspēku motivēšana un pieprasījuma stimulēšana.

(798) Veiksmīgu investīciju rezultātā tiks radītas reģionālās

attīstības iespējas dažādās jomās (izglītībā, veselībā u.c.), tas

veicinās pieprasījumu pēc jaunu digitālo pakalpojumu attīstības,

turklāt ilgtermiņā radīs konkurētspējīgu pamatu turpmākai

ekonomikas attīstībai. Tādējādi arī reģionos tiks nodrošināt

ilgtspējīgas attīstības un dzīves kvalitātes iespējas.

(799) Jāsecina, ka investīciju ietekme būs pozitīva uz valsts

ekonomiskās un sociālās noturības stiprināšanu, izaugsmes un

darbavietu radīšanu, ietekmi uz krīzes sociālekonomiskās ietekmes

mazināšanu, proti, šie ieguldījumi būs ar ilgtermiņa ietekmi,

veicinot uzņēmējdarbību, darba vietas.

(800) Investīcijas 2.4.1.2.i. ietvaros tiks sniegts valsts

atbalsts. Eiropas Komisijai tiks iesniegts atbalsts saskaņā

ar LESD 108.panta 3.punktu, ievērojot Komisijas paziņojuma

(2013/C25/01) "ES pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu

piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu"

nosacījumus, t.sk. 82.-85.punktā minēto.

4. Atklāta stratēģiskā autonomija un

drošības jautājumi

(801) 2.1.2.2.i. un 2.1.3.1.i: Pētniecības datu repozitoriju

izveidē tiks ievēroti un iestrādāti datu pārvaldības nosacījumi

atbilstoši ES valstu labās prakses paraugiem. Latvijā bāzēts

pētniecības datu repozitoriju tīkls sekmēs stratēģisko

autonomiju, aizstājot līdz šim ierastu praksi deponēt datus

starptautiskos repozitorijos. Dalība Eiropas Atvērtās zinātnes

mākonī sekmēs Eiropas stratēģisko autonomiju pētniecības datu

pārvaldības jomā.

(802) 2.3.1.1.i: Augsta līmeņa digitālo prasmju programmas

saturā augstas veiktspējas skaitļošanas un valodu tehnoloģiju

jomā ir plānota arī kiberdrošības tematika, lai nostiprinātu

kiberdrošības un datu aizsardzības prasmes. Savukārt, kvantu

tehnoloģiju prasmju programma nodrošinās zināšanas par to, kā

tiek veidotas kvantu kriptogrāfijas iekārtas, lai radītu

industrijai pamatu šādu iekārtu un to komponenšu ražošanai un

inovācijām.

(803) 2.3.2.1.i. un 2.3.2.2.i. investīciju rezultāts sekmēs

sabiedrības izpratni par drošas digitālas darbības

pamatprincipiem, kiberdrošības pamatiem. Līdztekus digitālo

prasmju paaugstināšanai mācību pasākumu saturā ir paredzēts arī

iekļaut digitālās drošības elementus.

(804) Latvija ir paredzējusi virkni pasākumus, kas atbalstīts

ES digitālās suverenitātes mērķus, t.sk. paredzot investīcijas

Eiropas līmeņa savienojamībā - VIA Baltica 5G koridorā, paredzot

Nacionālā federētā mākoņa izveidi ar mērķi potenciāli iekļauties

Eiropas vienotajā federētajā mākonī kļūstot gan par tā resursu

izmantotāju, gan potenciāli - vienam no piegādātājiem. Papildus

ANM plāns paredz investīcijas uzņēmējdarbības digitalizācijā,

atbalstot jaunu produktu un pakalpojumu attīstību, pētniecību gan

tiešā veidā paredzot attīstības investīcijas uzņēmumiem, gan

atbalstot Eiropas digitālo inovāciju centru darbību. Papildus ANM

plāns paredz sekmēt Augsta līmeņa digitālo prasmju un pētniecības

atbalstu tādās jomās kā kvantu skaitļošana, mākslīgais intelekts

un dabīgo valodu skaitļošana, kā arī augstas veikstspējas

skaitļošana.

5. Pārrobežu un daudzvalstu

projekti

(805) Izvērtējot EK izvirzītās priritātes un nacionālos ANM

plāna pasākumus, Latvija ir identificējusi potenciālu sasaisti ar

vairākiem Eiropas starpvalstu projektu iniciatīvām, t.sk. tādu,

kuru aktivitātes paredzēts līdzfinansēt Digitālās eiropas

programmas ietvaros, piem. Latvija nacionālā federētā mākoņa

izveide un Nacionālās datu koplietošanas platformas attīstības

sasaiste ar ar Eiropas vienotās datu infrastruktūras un

pakalpojumu, kā arī Savienotās Publiskās Pārvaldes prioritāti,

u.c. Projektu ieviešanas ietvaros tiks vērtēta iespēja

iesaistīties DEP atbalstāmajās aktivitātēs.

(806) Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas aktivitāte,

kas paredz EDIC izveidi Latvijas teritorijā, ir daļa no ES

programmas "Digitālās Eiropas programma", kas uzsāks

savu darbību 2021.gadā. Ar tās palīdzību plānots veicināt Eiropas

valstu digitālu transformāciju, t.i. digitālo tehnoloģiju

ieviešanu uzņēmumos, publiskās pārvaldes iestādēs, kā arī

uzlabojot dalībvalstu iedzīvotāju padziļinātas digitālās prasmes.

Tā kā EDIC darbosies visās ES dalībvalstīs, arī Latvija tiks

iekļauta kopējā Eiropas digitālo tehnoloģiju ekosistēmā, veidojot

pārrobežu sadarbību, kas sniegs iespēju pārņemt citu valstu

pieredzi un zināšanas, kā arī dalīties ar savām kompetencēm.

Pirmā EDIC darbības uzsākšana atbilstoši Eiropas komisijas

norādēm tiek plānota 2022.gada sākumā.

(807) 2.3.1.1.i investīciju ietvaros augsta līmeņa digitālo

prasmju studiju moduļu izveidē un īstenošanā, kā arī pētniecībā

kvantu tehnoloģijās, augstas veiktspējas skaitļošanā un valodu

tehnoloģijās paredzēta sadarbība ar ārvalstu augstskolām un

zinātniskajiem institūtiem, piesaistot ārvalstu speciālistus un

zinātniekus. Savukārt 2.1.2.2.i Pētniecības datu repozitoriju

tīkls tiks veidots, lai būtu savietojams ar Eiropas Atvērtās

zinātnes mākoni.

(808) ANM plānotā via Baltica 5G koridora Latvijas posma

izveidi var vērtēt kā pārrobežu projekta sastāvdaļu - Latvija ir

noslēgusi sadarbības memorandu ar Igauniju, Lietuvu un Poliju par

šī koridora attīstību. Atsevišķi nacionāli plānoti pasākumi/

projekti būs papildinoši ES līmeņa iniciatīvām, atbilstoši EK

definētajām "Flagship initiatives", sniedzot nacionālo

ieguldījumu tādās iniciatīvās kā "5G corridors",

"Common Data infrastructure and Services",

"European Digital Innovation Hubs", "Public

administration". Projektos tiek plānots atbalsts arī

pakalpojumu pārrobežu pieejamības veicināšanai, līdz ar to

attiecīgajos projektos sasniegtie rādītāji sniegs pozitīvu

ietekmi arī ārpus Latvijas robežām.

6. Komponentes zaļā dimensija

(809) Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā un

atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā

ļaus MVU un lielajiem uzņēmumiem veikt pētniecības un attīstības

darbības un ieviest ražošanā inovatīvas tehnoloģijas, kas ne

tikai ļaus uzsākt uzņēmējdarbības digitālo transformāciju, bet

veicinās arī videi draudzīgāku tehnoloģiju un risinājumus

izmantojumu. Atbalsta saņemšanas procesā tiek plānots vērtēt

ieceres ietekmi uz esošo ražošanas procesu vai pakalpojumu

sniegšanas efektivizēšanu, kas viennozīmīgi iekļauj arī

risinājumu transformāciju, padarot tos videi draudzīgākus. Kā

piemēru uzņēmumu digitalizācijas ietekmei uz energoefektivitātes

uzlabošanu var minēt sensoru un datu uzskaites sistēmas ieviešanu

ražotnes energo resursu patēriņa sistēmā. Šādi

energoefektivitātes monitoringa risinājumi ļauj uzņēmumiem

pilnībā kontrolēt elektroenerģijas patēriņu, rodot atbildes uz

jautājumiem kā - kad, kur un cik daudz tiek patērēta

elektroenerģija. Šādu programmatūras un iekārtas komponenšu

sinerģiju ieviešana uzņēmumu procesos tiek specifiski plānota

atbalstīt ar grantiem procesu digitalizācijai komercdarbībā.

(810) Ņemot vērā reformu un investīciju aprakstā norādīto

investīciju tvērumu un plānoto atbalstu valsts pārvaldes IKT

risinājumu un infrastruktūras attīstībai, visas investīcijas

reformu un investīciju virziena Nr.2.1. "Valsts pārvaldes,

t.sk. pašvaldību digitālā transformācija" ietvaros ir

plānotas zem ieguldījumu koda "011 Valsts pārvaldes IKT

risinājumi, e-pakalpojumi, lietotnes", kas sniedz 0%

pienesumu klimata mērķu sasniegšanā saskaņā ar ANM regulējuma VI

pielikumu.

(811) IT centralizētās datu apstrādes un skaitļošanas

infrastruktūras pārveides uz videi draudzīgiem risinājumiem

mērķis ir veicināt videi draudzīgu IKT risinājumu ieviešanu

tautsaimniecībā (kuras pakalpojumi var tikt sniegti arī

attālināti). Investīciju rezultātā tiks samazināti datu apstrādes

un skaitļošanas infrastruktūras patērētie energoresursi, kā

rezultātā samazināsies arī infrastruktūras radītais SEG emisiju

apjoms.

(812) Digitālās komponentes ietvaros paredzētā publisko

pakalpojumu digitalizācija palīdzēs samazināt iedzīvotāju

transporta līdzekļu izmantošanu, lai vērstos pie valsts pārvaldes

iestādēm klātienē, tādejādi veicinot SEG emisiju samazināšanu.

Samazinoties papīra kā informācijas nesēja izmantošanai, tiks

samazināts nepieciešamais resurss - koks, kas nepieciešams papīra

ražošanai, tādējādi veicinot CO2 piesaisti.

(813) Investīcijai 2.3.1.1.i zaļajai dimensijai plānoti

līdzekļi 0% apmērā, jo specifiski pasākumi, kas vērsti uz zaļo

dimensiju, nav plānoti. Piemērotie kodi: 108 - atbalsts digitālo

prasmju attīstīšanai, 009 - pētniecības un inovācijas pasākumi

sabiedriskajos pētniecības centros, augstākajā izglītībā un

kompetences centros, ieskaitot tīklu veidošanu (rūpnieciskie

pētījumi, eksperimentālā izstrāde, priekšizpēte).

(814) Reformu un investīciju virziena Nr.2.3. "Digitālās

prasmes" investīciju Nr.2.3.2.1.i. "Sabiedrības

digitālās pamatprasmes un tehnoloģiju jaunrades spēju

attīstība", 2.3.2.2.i "Valsts un pašvaldības digitālās

transformācijas kompetenču un spēju nodrošināšana" un

2.3.2.3.i "Digitālās plaisas mazināšana sociāli

neaizsargātajam grupām un izglītības iestādēs" ietvaros

visas investīcijas tiks veiktas digitālo prasmju attīstībā un ir

plānotas zem ieguldījumu koda "108 Atbalsts digitālo prasmju

attīstīšanai", kas sniedz 0% pienesumu klimata mērķu

sasniegšanā saskaņā ar ANM regulējuma VI pielikumu.

7. Komponentes digitālā

dimensija

(815) Ir svarīgi, ka valsts digitalizācijas reformas ANM plāna

pasākumu ietvaros plānotās investīcijas papildinoši ar citu

programmu ietvaros plānotajām investīcijām tiek mērķtiecīgi

ieguldītas, nodrošinot, ka līdz 2027.gadam digitālo tehnoloģiju

integrēšanas ziņā Latvija ES valstu vidū pakāptos vismaz uz

21.vietu, kā arī panākot, ka vismaz 34% Latvijas uzņēmumu

informācijas apmaiņa notiek elektroniski. Ieguldījumi valsts

digitalizācijas reformas īstenošanā ir tieši saistīti ar ANM

mērķi uzlabot digitālo transformāciju.

(816) Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas atbalsta

aktivitātes tiešā veidā adresē 2020.gada DESI indeksa

identificētās problemātiskās zonas kā piemēram, Digitālo

tehnoloģiju integrāciju uzņēmumos, kur Latvija uz ES valstu fona

ieņem vien 23.vietu. Atbalsta instrumenti kā grants procesu

digitalizācijai komercdarbībā, grants jaunu produktu un

pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā un atbalsts uzņēmumu

digitālo pamatprasmju attīstībai ir vērsti uz e-komercijas

ieviešanu pārdošanas procesos, nodrošinot ne tikai praktisko

programmatūras risinājumu iegādi un izstrādi, bet arī

investīcijas nepieciešamajās atbildīgo darbinieku prasmēs, lai

šādi risinājumi tiktu uzlaboti un pielāgoti uzņēmuma

individuālajam piedāvājumam. Šādu atbalsta pasākumu kopums spēs

limitēt arī pastāvošos šķēršļus Latvijas uzņēmumu spējai pārdot

produktus un pakalpojumus tiešsaistē, kas saskaņā ar DESI

2020.gada datiem Latvijā norit tikai 11% MVK, kamēr ES vidējais

rādītājs ir 17,5%.

(817) Visas investīcijas reformu un investīciju virziena

Nr.2.1. "Valsts pārvaldes, t.sk. pašvaldību digitālā

transformācija" ietvaros ir plānotas zem ieguldījumu koda

"011 Valsts pārvaldes IKT risinājumi, e-pakalpojumi,

lietotnes", kas sniedz 100% pienesumu digitālo mērķu

sasniegšanā saskaņā ar ANM regulējuma VII pielikumu. Visas

reformas virzienā iekļautās reformas un investīcijas veicinās

kopējo Eiropas digitālās transformācijas mērķu sasniegšanu.

(818) Visu investīciju (Nr.2.1.1.1.i, Nr.2.1.2.1.i,

Nr.2.1.2.2.i, Nr.2.1.3.1.i,) mērķi ir tieši vērsti uz valsts

pārvaldes digitalās transformācijas nodrošināšanu un to

sasniegšanai ir plānotas investīcijas valsts pārvaldes IKT

risinājumu, e-pakalpojumu, lietotņu attīstībā un IKT

infrastruktūras attīstībā.

(819) Vienlaikus, lai nodrošinātu valsts pārvaldes

elektronisko pakalpojumu pieejamību visām sabiedrības grupām, arī

tām, kuras līdz šim tos ir saņēmušas ierobežotā daudzumā,

investīcijas Nr.2.1.1.1.i.: "Pārvaldes modernizācija un

pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības

vide" ietvaros paredzēti ieguldījumi valsts pārvaldes

vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) izvēršanā.

Investīcijas ir paredzētas VPVKAC nodrošinošās IKT sistēmas

pilnveidē, attālinātā ierēdņa pakalpojuma attīstībā, IKT

infrastruktūrā, kā arī minimālā apmērā (indikatīvi līdz 1,5% no

investīcijas Nr.2.1.1.1.i kopējām izmaksām) izmaksas ir plānotas

arī centru pielāgošanā un būs tieši saistītas ar reformas

digitalās transformācijas mērķi un nepieciešamas mērķa

sasniegšanai.

(820) Investīcijas 2.2.1.3.i. ietvaros plānotās aktivitātes

attiecas uz dažādiem investīciju kodiem, kuri sniedz 100%

pienesumu digitalizācijas mērķu sasniegšanai: 009a -

Investīcijas ar digitalizāciju saistītās pētniecības un

inovācijas darbībās (tostarp izcilības pētniecības centros,

rūpnieciskajos pētījumos, eksperimentālajā izstrādē,

priekšizpētē, pamatlīdzekļu vai nemateriālo aktīvu iegādē ar

digitalizāciju saistītām pētniecības un inovācijas

darbībām).

(821) 2.3.1.1.i: Digitālajai dimensijai plānoti līdzekļi 100%

apmērā, jo visi investīcijas ietvaros plānotie pasākumi ir vērsti

uz digitālo prasmju apguvi un digitālo iespēju attīstīšanu.

Piemērotie kodi: 108 - atbalsts digitālo prasmju attīstīšanai; 2

- 009 bis - Ieguldījumi ar digitalizāciju saistītās pētniecības

un inovācijas darbībās (ieskaitot izcilības pētniecības centrus,

rūpnieciskos pētījumus, eksperimentālo izstrādi, priekšizpēti,

pamatlīdzekļu iegādi digitālām pētniecības un inovācijas

darbībām).

(822) Reformu un investīciju virziena Nr.2.3. "Digitālās

prasmes" investīciju Nr. 2.3.2.1.i. "Sabiedrības

digitālās pamatprasmes un tehnoloģiju jaunrades spēju

attīstība", 2.3.2.2.i. "Valsts un pašvaldības digitālās

transformācijas kompetenču un spēju nodrošināšana" un

2.3.2.3.i "Digitālās plaisas mazināšana sociāli

neaizsargātajam grupām un izglītības iestādēs" ietvaros

visas investīcijas tiks veiktas digitālo prasmju attīstībā un ir

plānotas zem ieguldījumu koda "108 Atbalsts digitālo prasmju

attīstīšanai", kas sniedz 100% pienesumu digitālo mērķu

sasniegšanā saskaņā ar ANM regulējuma VII pielikumu.

KOMPONENTE 3.

NEVIENLĪDZĪBAS MAZINĀŠANA

1. Komponentes apraksts

(823) Kopsavilkums: Nevienlīdzības mazināšana

(824) Politikas

joma: Reģionālā politika, Sociālā drošība, Publiskās

pārvaldes politika, Izglītības un zinātnes politika.

(825) Mērķis:

Mazināt sabiedrības teritoriālo un sociālo nevienlīdzību un

uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus reģionos, t.sk. veicinot

sociālo pakalpojumu un nodarbinātības pieejamību reģionos,

sekmējot augstas kvalitātes vispārējās vidējās izglītības

nodrošinājumu pašvaldību teritorijās, veicinot mājokļu

pieejamību, sniedzot atbalstu uzņēmējdarbības publiskās

infrastruktūras attīstībai, nodrošinot atbilstošu un pieejamu

ceļu infrastruktūru, stiprinot pašvaldību kapacitāti to darbības

efektivitātes un kvalitāties uzlabošanai administratīvi

teritoriālās reformas mērķu pilnvērtīgai sasniegšanai.

(826) Reformas un/vai

investīcijas68:

(827) Reformu un investīciju virziens 3.1.: Reģionālā

politika

(828) Reforma 3.1.1.r. Administratīvi teritoriālā

reforma, samazinot administratīvo teritoriju skaitu, uzlabot

katras pašvaldības rīcībspēju un kapacitāti. Lai nodrošinātu

pašvaldību efektīvu darbību, tiek izstrādāts jauns

"Pašvaldību likums", kas paredz nodrošināt laikmetīgu

pārvaldību pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas,

veicinot demokratizāciju, skaidrāk nodalot lēmējvaru no

izpildvaras, nosakot skaidru kompetenču un funkciju sadali,

samazinot varas koncentrāciju un vairojot vietējās sabiedrības

regulāru līdzdalību.

(829) Plānotās

investīcijas:

(830) 3.1.1.1.i. Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla

uzlabošana, jauno novadu administratīvo centru un tajos

sniegto pakalpojumu un darba vietu pieejamībai un drošai

sasniedzamībai.

(831) 3.1.1.2.i. Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to

darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai, lai

pašvaldības spētu nodrošināt tām likumos noteikto funkciju

izpildi labā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt

iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām

izmaksām.

(832) 3.1.1.3.i. Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā

infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai

reģionos, sniedzot atbalstu pašvaldībām uzņēmējdarbības vides

attīstībai, ceļot produktivitāti un piesaistot cilvēkresursus

reģionos.

(833) 3.1.1.4.i. Finansēšanas fonda izveide zemas īres

mājokļu būvniecībai veicinot mājokļu pieejamību personām, kas

nevar atļauties mūsdienu būvniecības standartiem un

energoefektivitātes prasībām atbilstošu mājokli uz tirgus

nosacījumiem.

(640) 3.1.1.5.i. Izglītības iestāžu infrastruktūras

pilnveide un aprīkošana, kas nodrošinās vismaz 15 izglītības

iestādes ar augstas kvalitātes vispārējās izglītības

nodrošinājumu, veicinot izglītības programmu piedāvājumu visā

Latvijā.

(641) 3.1.1.6.i. Pašvaldību funkciju īstenošanai un

pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezizmešu transportlīdzekļu

iegāde, paredzot vismaz 15 tīro transportlīdzekļu iegādi

pašvaldībās (fokuss uz skolēnu autobusiem, kas darbināmi ar

ūdeņradi vai elektrību).

(834) Reforma 3.1.2.r. Sociālo un nodarbinātības

pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas

atbalstam

(835) Plānotās

investīcijas:

(836) 3.1.2.1.i. Publisko pakalpojumu un nodarbinātības

pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem

traucējumiem:

i. valsts un pašvaldības ēku vides pieejamības nodrošināšanas

pasākumi;

ii. atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides

pieejamības nodrošināšanai.

(837) 3.1.2.2.i.Prognozēšanas rīka izstrāde

sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozēm, sistēmas

ilgtermiņa stabilitātes izvērtēšanai un nodrošināšanai;

(838) 3.1.2.3.i. Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma

noturība un nepārtrauktība: jaunu ģimeniskai videi

pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstība pensijas

vecuma personām.

(839) 3.1.2.4.i. Sociālās un profesionālās

rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar

funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai,

t.sk.:

i. vides pieejamības nodrošināšana profesionālās

rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas vietās;

ii. infrastruktūras attīstība pakalpojuma kvalitātes

nodrošināšanai;

iii. tehnoloģiju un materiāltehniskās bāzes nodrošināšana,

īstenojot mūsdienīgas uz dažādu funkcionālo traucējumu

kompensāciju vērstas studiju un izglītības programmas, un

funkcionēšanas spēju attīstības programmas;

iv. moderna, pieredzē un praksē balstīta kompetenču attīstības

centra izveide atbalsta speciālistu darbam ar personām ar

funkcionāliem traucējumiem apmācībai.

(840) 3.1.2.5.i. Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba

riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū nepieciešamo

prasmju pilnveidē, jo īpaši jomās, kurās tautsaimniecībā notiek

pārstrukturēšanās, kā arī lai iegūtās prasmes atbalstītu

automatizācijas un digitalizācijas ieviešanu uzņēmumos.

(841) Izmaksas:

(842) ANM ietvaros nevienlīdzības mazināšanas komponentei

plānots novirzīt 20% no kopējā finansējuma, jeb 330 milj. EUR.

Kopējais apjoms mērķu sasniegšanai, ieskaitot valsts budžeta,

Kohēzijas politikas un citu ārvalstu finanšu instrumentu

investīcijas, ir 1,47 miljd. EUR.

2. Galvenie izaicinājumi un

mērķi

(843) Reformu un investīciju virziens 3.1.: Reģionālā

politika

(844) Reforma 3.1.1.r. Administratīvi teritoriālā

reforma

(845) Galvenie

izaicinājumi:

(846) ES Padome 2019.gada ziņojumā ir norādījusi, ka Latvijā

joprojām ievērojami trūkst ieguldījumu, lai novērstu reģionālās

atšķirības. Starp Rīgu un citiem Latvijas reģioniem joprojām

pastāv ievērojamas ekonomiskās atšķirības un, lai arī kopumā

Latvija tuvinās ES rādītājiem, ekonomikas snieguma atšķirības

starp galvaspilsētas reģionu un citiem reģioniem kopš Latvijas

pievienošanās ES nav samazinājušās.69 Tāpēc Latvijai

ir noteiktas augstas prioritātes investīciju vajadzības, lai

mazinātu sociālekonomiskās atšķirības un risinātu demogrāfiskās

problēmas.70 ES Padome ir norādījusi, ka

administratīvi teritoriālās reformas īstenošana varētu palīdzēt

uzlabot publiskā sektora rīcībspēju un

efektivitāti.71

(847) Saskaņā ar EK 2020.gada ziņojumā norādīto, līdzsvarota

visu reģionu attīstība ir būtiska Latvijas ilgtspējīgai izaugsmei

un sociālajai kohēzijai.72 Atšķirības starp

galvaspilsētu un pārējiem reģioniem joprojām ir vienas no

lielākajām ES.73 Latvijā ir trešās augstākās

reģionālās attīstības atšķirības starp OECD valstīm.

(848) Rīgas plānošanas reģionā IKP uz vienu iedzīvotāju

2016.gadā ir 17 213 EUR, kas ir 135% no vidējā IKP uz vienu

iedzīvotāju valstī (12 760 EUR). Kurzemē IKP uz vienu iedzīvotāju

ir 74% no vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju valstī, Vidzemē 66%,

Zemgalē 63%, bet Latgalē 51%.

(849) Latvijas līdzsvarotas reģionālās attīstības pamatā ir

policentriskas attīstības pieeja, attīstot attīstības centru

izaugsmes virzītājspēku un apkārtējo lauku teritoriju saliedētāja

lomu. Attīstības centri ir administratīvi teritoriālās reformas

pamatā, ap tiem veidojot pašvaldības, vienlaikus ir būtiski

nodrošināt centros pieejamo pakalpojumu un darba vietu

sasniedzamību. Atbilstoši CSP apsekojumam "Latvijas

iedzīvotāju mobilitāte 2017.gadā" Latvijā vidējais

pārvietošanās laiks personai dienā ir 79,6 minūtes (pilsētās un

to svārstmigrācijas zonās 77,9 minūtes), savukārt vidējais

pārvietošanās attālums - 29,6 km (pilsētās un to svārstmigrācijas

zonās 20,4 km). Līdz ar to iedzīvotāju noturēšanai reģionos ir

jānodrošina reģionālās mobilitātes iespējas iedzīvotājiem

pieņemamā laikā. Pretējā gadījumā pastāv risks iedzīvotāju

aizplūšanai (piem., šobrīd 10% Vidzemes un 15% Zemgales

iedzīvotāju strādā Rīgā), kas savukārt var palielināt reģionālās

atšķirības, jo iedzīvotāju skaits un to ekonomiskā aktivitāte

tiešā veidā ietekmē pašvaldību budžetu apjomus, kas savukārt

ietekmē pašvaldību iespējas ieguldīt attīstībā un pakalpojumu

nodrošināšanā iedzīvotājiem.

(850) Tādējādi iedzīvotāju mobilitātei un pakalpojumu

sasniedzamībai ir nepieciešams veikt ieguldījumus esošo valsts

reģionālo un vietējo autoceļu atjaunošanai, t.sk. saistībā ar

administratīvi teritoriālo reformu, kuras ietvaros ir mainījušās

novadu robežas un mainīsies iedzīvotāju pārvietošanās paradumi,

kas būs saistīts ar to, ka mainīsies arī iedzīvotājiem

nepieciešamo pakalpojumu saņemšanas organizācija jaunajā

administratīvi teritoriālajā ietvarā. Tāpat ir nepieciešams

attīstīt reģionālā mērogā nozīmīgu uzņēmējdarbības

infrastruktūru, nodrošinot darba iespējas reģiona iedzīvotājiem

iespējami tuvu dzīvesvietai.

(851) Administratīvi teritoriālā reforma ir būtisks

priekšnoteikums reģionālās attīstības atšķirību mazināšanai,

izveidojot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās

teritorijas, lai pašvaldības spētu nodrošināt funkciju izpildi

salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt

iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām,

t.sk. atbilstoši Reģionālās politikas pamatnostādnēm

2021.-2027.gadam ieviešot atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības

veicināšanai, pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai,

publiskās pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības kapacitātes

celšanai, tādējādi veicinot reģionālās politikas mērķu

sasniegšanu.

(852) 2020.gadā līdz ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto

vietu likuma pieņemšanu Saeimā ir uzsākta aktīvā fāze

administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā ar mērķi izveidot

ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar

vietējām pašvaldībām, lai pašvaldības spētu nodrošināt tām

likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē

un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus

pakalpojumus par samērīgām izmaksām.

(853) Administratīvi teritoriālās refromas sagatavošanās posmā

ir pieņemti attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, ir izstrādāta

Metodika jaunveidojamo novadu darbības uzsākšanai pēc 2021.gada

1.jūlija, kā arī pašvaldībām tiek nodrošināts pastāvīgs metodisks

atbalsts pašvaldību darbības un attīstības plānošanas jomā. Lai

sekmētu kvalitatīvu pašvaldības pakalpojumu nodrošināšanu un

modernizētu pašvaldību pārvaldību, izstrādāts un Ministru

kabinetā 2021.gada 4.martā atbalstīts likumprojekts

"Pašvaldību likums", kura mērķis ir nodrošināt

laikmetīgu pārvaldību pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās

reformas, veicinot demokratizāciju, skaidrāk nodalot lēmējvaru no

izpildvaras, nosakot skaidru kompetenču un funkciju sadali,

samazinot varas koncentrāciju un vairojot vietējās sabiedrības

regulāru līdzdalību. Nepieciešams turpināt likumprojetka

saskaņošanu ar visām iesaistītajām pusēm. Plānots, ka

likumprojekts tiks pieņemts Saeimā galīgajā lasījumā 2023.gadā.

Līdz ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu

reģionālās attīstības atšķirību samazinājumu Latvijā ir iespējams

panākt, pilnveidojot arī reģionālo pārvaldes līmeni. Tiek

risināts jautājums par administratīvo reģionu izveidi. 2020. un

2021.gadā jaunajām pašvaldībām tiek sniegts valsts atbalsts, lai

atbalstītu jaunu kopīgu attīstības plānošanas dokumentu un

administratīvo un organizatorisko struktūru plānu izstrādi.

2021.gadā apvienotās pašvaldības varēs arī pieteikties uz valsts

līdzfinansējumu, lai kompensētu apvienošanās administratīvos

izdevumus.

(854) Attiecīgi pēc 2021.gada 5.jūnija pašvaldību vēlēšanām

izveidotajām pašvaldībām būs jāpabeidz darbs un jāapstiprina

attīstības plānošanas dokumenti un organizatoriskās struktūras

plāni, atbilstoši kuriem 2021.-2027.gadā pašvaldības uzsāks un

pielāgos savu darbību jaunajam teritoriālajam ietvaram, īstenojot

teritoriju attīstībai būtiskus projektus, kas nepieciešami

administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai.

(855) Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidoto

pašvaldību atbalstam Reģionālās politikas pamatnostādnēs

2021.-2027.gadam ir ietverti atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības

veicināšanai, pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai,

publiskās pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības kapacitātes

celšanai, kā arī sabiedrības līdzdalības palielināšanai lēmumu

pieņemšanas procesos. Kā būtiskākais avots pamatnostādnēs

paredzēto ieguldījumu finansēšanai (t.i., investīcijām

infrastruktūrā) plānots ES fondu finansējums 2021.-2027.gada

plānošanas periodam, kā arī citi ārvalstu finanšu

instrumenti.

(856) ANM plānā iekļautās investīcijas administratīvi

teritoriālās reformas ietvaros veicinātu pieejamību arī

sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram, veselības, izglītības

vai sociālajā jomā. Tāpēc, lai nodrošinātu efektīvu pašvaldību

darbību, viens no priekšnoteikumiem ir jaunveidojamo pašvaldību

administratīvo centru sasniedzamība un to pilnvērtīgas

funkcionēšanas nodrošināšana. Vērtējot autoceļu kvalitāti, EK

savā 2019.gada ziņojumā74 pauž, ka transporta

infrastruktūra Latvijā joprojām ievērojami atpaliek no ES

vidējiem standartiem attiecībā uz tīkla pārklājumu, oglekļa

emisijām un drošības jautājumiem, kā arī ar būtiskām reģionālās

pieejamības problēmām. Atbilstoši EK 2019.gada ziņojuma par

Latviju D pielikumā "Investīciju pamatnostādnes Latvijai par

Kohēzijas politikas finansējumu 2021.-2027.gadam"

iekļautajam, ir noteiktas augstas prioritātes investīciju

vajadzības nolūkā papildināt politiku, lai mazinātu

sociālekonomiskās atšķirības un risinātu demogrāfiskās problēmas,

un jo īpaši lai uzlabotu pilsētu teritoriju un darījumdarbības

vides pievilcību un veidotu saiknes ar funkcionālām

pilsētteritorijām. Savukārt EK 2020.gada ziņojumā, teikts, ka,

lai visiem iedzīvotājiem nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi

sabiedriskajiem pakalpojumiem, ir vajadzīgi ieguldījumi

autoceļos, lai labāk savienotu attālākas vietas ar jaunajiem

pašvaldību centriem.

(857) Šobrīd atbilstoši VSIA "Latvijas Valsts ceļi"

(LVC) datiem, no valsts reģionālajiem autoceļiem ar melno segumu

sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī ir 33,4% (1523 km), no valsts

reģionālajiem autoceļiem ar grants segumu - 60,6% (465,5 km), kā

arī 35,5% (1074,9 km) valsts vietējo autoceļu ar melno segumu un

55,5% (5460,6 km) valsts vietējo ceļu ar grants segumu ir sliktā

vai ļoti sliktā stāvoklī (2020.gada dati). Augsto ekonomisko

atšķirību rezultātā, Pierīgā pēdējos 10 gados iedzīvotāju skaits

samazinājies tikai par 1%; Latgales reģionā - par 20%. Atšķirības

reģionālajā attīstībā veido būtiski atšķirīgs kapitālo

ieguldījumu apmērs, kurš līdzīgi kā IKP un pievienotā vērtība

atšķiras vairāk kā 2 reizes - augstākie rādītāji uz vienu

nodarbināto ir Pierīgā, bet zemākie - Latgalē. Rīgas plānošanas

reģions piesaista lielāko nefinanšu investīciju apjomu valstī -

76%. Tāpēc nepieciešamas integrētas investīcijas ilgtspējīgai un

līdzsvarotai reģionu attīstībai, lai ar teritoriāli specifiskiem,

pielāgotiem risinājumiem attīstītu uzņēmējdarbības vidi reģionos.

Plānotās investīcijas valsts reģionālo un vietējo autoceļu

atjaunošanai un uzņēmējdarbības veicināšanai ir atbilstošas

reģionālās politikas ietvaram 2021.-2027.gadam reģionālās

attīstības atšķirību mazināšanai sinerģijā ar citiem reģionālās

attīstības atbalsta pasākumiem reģionālās ekonomikas attīstībai,

kas balstās uz plānošanas reģionu un pašvaldību aktīvu rīcību,

t.sk. sniedzot atbalstu pašvaldībām uzņēmējdarbības vides

attīstībai, ceļot produktivitāti un piesaistot cilvēkresursus

reģionos, kā arī pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai, ņemot

vērā demogrāfiskās tendences, sniedzot atbalstu pašvaldību

pakalpojumu ēku energoefektivitātes uzlabošanai, pirmsskolas

izglītības pieejamībai, viedo risinājumu ieviešanai, publiskās

ārtelpas attīstībai, kā arī mobilitātes uzlabošanai pakalpojumu

sasniedzamībai.

(858) Nacionālās Industriālās Politikas pamatnostādnēs

2021.-2027.gadam (turpmāk - NIP) ir noteikts, ka īstermiņa mērķis

ir panākt pēc iespējas mazāku negatīvo ietekmi uz ekonomiku un

uzņēmumu darbību, panākot produktivitātes pieaugumā balstītas

ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu zināšanu ietilpīga

preču un pakalpojumu eksporta attīstībai. NIP mērķis ir līdz

2027.gadam palielināt eksporta apjomu līdz 27 miljardiem EUR

ikgadējā eksportā. NIP apakšmērķis ir palielināt izdevumu apjomu

pētniecības un attīstības darbībām 2027.gadā sasniedzot līdz 600

miljoniem EUR gadā.

(859) NIP infrastruktūras rīcības virzienā viens no

galvenajiem uzdevumiem ir noteikta Latvijas industriālo ēku fonda

attīstība, infrastruktūras attīstība uzņēmējdarbības atbalstam.

Komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un to infrastruktūras

attīstīšana, dodot iespēju ātrāk attīstīties uzņēmumiem, ļaujot

ieguldīt savu kapitālu ražošanas tehnoloģijās un biznesa

attīstībā.

(860) Zemāka pirktspēja reģionos ir radījusi ierobežotu

piedāvājumu mājokļiem. Tā rezultātā šobrīd reģionos jau parādās

tendences par īres dzīvokļu nepietiekamību75. Izmaksu

ziņā pieejamu un būvniecības standartiem un energoefektivitātes

prasībām atbilstošu mājokļu trūkums ir viens no iemesliem, kādēļ

tiek kavēta valsts iekšējā mobilitāte, un tas netieši izraisa

citus negatīvus efektus - ir mazāka iespēja iesaistīt darba tirgū

darba meklētājus un bezdarbniekus, tiek kavēta tautsaimniecības

izaugsme un padziļināta depopulācija.

(861) 2019.gada ES Padomes rekomendācijās konstatēts, ka to

cilvēku īpatsvars, kuri saskaras ar ļoti sliktiem sadzīves

apstākļiem, ir viens no augstākajiem Eiropā (15,2 % salīdzinājumā

ar vidēji 4,0 % Eiropas Savienībā 2017.gadā), un trūkst sociālo

mājokļu. Ir vajadzīgi ieguldījumi, lai uzlabotu cenas ziņā

pieejamu mājokļu piedāvājumu76.

(862) EK77 norāda, ka Latvijas lielākajām pilsētām

un, jo īpaši Rīgai ir bijusi dominējoša loma Latvijas ātrajā

konverģencē, bet pastāv lielas ienākumu un nodarbinātības iespēju

atšķirības. Cenas ziņā pieejamu mājokļu trūkums ir būtisks

šķērslis reģionālajai attīstībai. Tāpēc EK aicina Latviju uzlabot

cenas ziņā pieejamu mājokļu pieejamību, t.sk. ar infrastruktūras

palīdzību. Arī uzņēmējdarbības kontekstā ir būtiski nodrošināt

finansiāli pieejamus mājokļus, lai piesaistītu darbaspēku

reģioniem un tādējādi vispārēji mazinātu sociālekonomiskās

atšķirības un risinātu demogrāfiskās problēmas

reģionos.78

(863) Attiecībā uz darbaspēka reģionālo mobilitāti, EK norāda,

ka būtiska loma ir īres mājokļu pieejamībai. Labākai iekšējai

darbaspēka mobilitātei ir izšķiroša nozīme ekonomikas izaugsmē

ārpus Rīgas. Taču pārcelšanos darba dēļ uz vietām ārpus

galvaspilsētas reģiona apgrūtina īres mājokļu trūkums. Šā iemesla

dēļ cilvēki, kuri nevar atrast darbu savā dzīvesvietā, pārceļas

uz dzīvi ārzemēs tā vietā, lai pārceltos Latvijas iekšienē.

Neraugoties uz to, ka trūkst adekvātu un cenas ziņā pieejamu

mājokļu, ieguldījumu līmenis mājokļos ārpus Rīgas ir bijis zems

iedzīvotāju zemās pirktspējas un ilgtermiņa finansējuma trūkuma

dēļ79.

(864) Kā norāda OECD savā 2020.gada pētījumā par mājokļu

pieejamību Latvijā, privatizācijas procesa rezultātā Latvijā,

līdzīgi kā citās postpadomju valstīs pēc komunistiskā režīma

nomaiņas, vairums mājokļu ir privātīpašumā - septiņām no desmit

mājsaimniecībām mājoklis pieder bez kredītsaistībām. Vidējie

mājsaimniecības izdevumi par mājokli ir zem OECD vidējā

rādītāja.

(865) Zemie izdevumi par mājokli rada citu izaicinājumu -

sliktu mājokļu kvalitāti, kas ietekmē mājsaimniecības visu

ienākumu spektrā. Lielākā daļa mājokļu ir uzbūvēti padomju varas

laikā un nav tikuši pienācīgi uzturēti. Gandrīz trīs no desmit

mājsaimniecībām norāda, ka mājokļa uzturēšanas izdevumu segšana

tām sagādā lielas finansiālas grūtības.

(866) Vairāk kā trešdaļa mājsaimniecību dzīvo pārapdzīvotos

mājokļos, kas ir augstākais rādītājs OECD. Mājokļu kvalitātes

izaicinājumu saasina tas, ka daudzām mājsaimniecībām nav iespējas

pārcelties uz kvalitatīvāku mājokli, tā izmaksām netērējot vairāk

kā 30% no savā rīcībā esošajiem ienākumiem. Hipotekārais kredīts

mājokļa iegādei lielai daļai iedzīvotāju nav

pieejams.80

(867) Nelielais īres tirgus Latvijā ir galvenokārt mērķēts

mājsaimniecībām ar augstākiem ienākumiem, kas daļēji ir sekas

īres regulējumam, kas vēsturiski nesamērīgi mazāk aizsargā

izīrētāja intereses. Plānotās likumdošanas izmaiņas paredz

līdzsvarot īrnieka un izīrētāja tiesības, un tas varētu būt

pirmais solis, lai stimulētu nekustamo īpašumu īpašniekus izīrēt

savus mājokļus.

(868) Līdzšinēji esošais atbalsts mājokļu jomā nav pieejams

lielai daļai mājsaimniecību - tā sauktais "neatbalstītais

vidusslānis", kas aptver aptuveni 44% no visām Latvijas

mājsaimniecībām, kas ir pārāk turīgas, lai saņemtu sociālo

mājokli vai dzīvokļa pabalstu, bet kuru ienākumi nav pietiekoši,

lai tās varētu saņemt hipotekāro kredītu. Šīm mājsaimniecībām nav

pieejams atbalsts no valsts puses, kā arī privātais sektors tām

nesniedz ieņēmumiem atbilstošu piedāvājumu. Nelielā komerciālā

īres tirgus rezultātā šīm mājsaimniecībām ir maz izmaksu ziņā

pieejamu mājokļu alternatīvu.81

(869) Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam

(turpmāk - NAP) nosaka trīs galvenos mērķus mājokļu pieejamības

veicināšanai:

i. Latvijā visām mājsaimniecībām ir pieejami mājokļi;

ii. esošais dzīvojamais fonds līdz 2050.gadam atbilst augstiem

energoefektivitātes, būvniecības, drošības un labiekārtotības

standartiem;

iii. Tiesiskais regulējums veicina privātos un publiskos

ieguldījumus dzīvojamā fonda izveidei.

(870) Attīstot reģionos uzņēmējdarbības infrastruktūru, ir

būtiski sniegt atbalstu kvalificēta darbaspēka piesaistei

reģionos.

(871) 2020./2021.m.g. Latvijā darbojās 291 pašvaldību

vispārējās vidējās izglītības iestāde ar ievērojamām izglītojamo

skaita atšķirībām (aptuveni 31% vidējās izglītības iestāžu

izglītojamo skaits 10.-12.klasē bija līdz 45 izglītojamajiem,

savukārt gandrīz 39% vidējās izglītības iestāžu izglītojamo

skaits 10.-12.klasē bija līdz 60 izglītojamajiem). Lai

vidusskolēniem nodrošinātu plašākas izvēles iespējas no

padziļināto kursu piedāvājuma, optimālais izglītojamo skaits

vidējās izglītības pakāpē (10.-12.klase) esošā finansējuma

ietvaros ir 90 izglītojamie un vairāk.

(872) Kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai, kas vidējās

izglītības pakāpē nozīmē padziļināto kursu komplektu īstenošanu

un mācību priekšmetu apguvi augstākajā līmenī, nepieciešams

atbilstošs materiāltehniskais nodrošinājums. Pilnveidotā mācību

satura īstenošanā tiek akcentēta mācību pieejas maiņa, intensīva

tehnoloģisko rīku un risinājumu izmantošana. Informācijas un

komunikāciju tehnoloģiju izmantošanas nozīmi stiprināja arī

attālinātā mācību procesa ieviešanas nepieciešamība, turklāt to

turpmāka izmantošana sekmēs izglītības iestāžu iespējas

nodrošināt kvalitatīvu, personalizētu izglītību.

(873) Latvijas izglītības sistēmai ir būtiski veidot tādus

izglītības risinājumus, kas vērsti uz ikviena bērna, jaunieša un

pieaugušā zināšanu un prasmju attīstību.

(874) Ar 2020.gada 1.septembri vispārējā izglītībā uzsākta

pakāpeniska jaunā mācību satura īstenošana (2020./2021.mācību

gadā - 1., 4., 7. un 10.klasē, 2021./2022.mācību gadā - 2., 5.,

8. un 11.klasē un 2022./2023.mācību gadā - 3., 6., 9. un

12.klasē), kas vienlaikus paredz vispārējās vidējās izglītības

iestādē izvēles iespējas starp vismaz diviem padziļināto kursu

komplektiem.

(875) No Izglītības un zinātnes ministrijas veiktajām aptaujām

par vispārējās vidējās izglītības iestāžu plānoto padziļināto

kursu piedāvājumu izriet, ka, lai vidusskolēniem nodrošinātu

plašākas izvēles iespējas no padziļināto kursu piedāvājuma,

optimālais izglītojamo skaits vidējās izglītības pakāpē (10. -

12.klase) ir 90 izglītojamie un vairāk. Kopumā vērojama tendence

- jo mazāks izglītojamo skaits izglītības iestādes vidējās

izglītības pakāpē, jo drīzāk izglītības iestāde plāno piedāvāt

padziļināto kursu komplektus, kuros dominē humanitārie un sociālo

zinātņu jomu kursi. Savukārt, jo lielāks izglītojamo skaits

vidējās izglītības pakāpē, jo drīzāk izglītības iestāde plāno

piedāvāt padziļināto kursu komplektus, kuros ir arī dabaszinātņu,

tehnoloģiju (turpmāk - STEM) un matemātikas mācību jomu kursi.

Tas savukārt ir jo īpaši svarīgi nākotnes darbaspēka veidošanā,

ievērojot Ekonomikas ministrijas informatīvajos ziņojumos par

darba tirgus vidējā un ilgtermiņa prognozēm pausto, ka izglītības

piedāvājuma struktūra joprojām rada mazāk sagatavotu speciālistu

ar izglītību STEM virzienos nekā darba tirgū turpmākajos gados

būs nepieciešams, un līdz 2027.gadam iztrūkums pēc augstākās

kvalifikācijas speciālistiem STEM virzienos var pieaugt līdz ~14

tūkst.

(876) Jaunā pilnveidotā mācību satura īstenošana rada

pieprasījumu pēc inovatīva un informatīvi atvērta mācību procesa

klasē un elektroniskajā vidē. Lai to īstenotu un sasniegtu valsts

izglītības standartos noteikto mērķi lietpratīga skolēna

attīstībai, ir nepieciešama izglītības iestāžu resursu

modernizācija mūsdienīga mācību procesa nodrošināšanai. Veicot

ieguldījumus izglītības iestāžu aprīkojuma attīstībā (tostarp

ieviešot digitālos risinājumus, aprīkojumu STEM jomas mācību

priekšmetu apguvei u.c.), kā arī veicot mācību fiziskās vides

modernizāciju, tiktu paaugstināta izglītības iestāžu pievilcība

un konkurētspēja, nodrošinot augstas kvalitātes un mūsdienu

prasībām atbilstošu izglītības programmu pieejamību, tādējādi

paaugstinot izglītojamo kompetences. Nacionālajā attīstības plānā

2021.-2027.gadam minēts, ka izglītības kvalitāte ir

priekšnoteikums sekmīgām studijām un turpmākai karjerai.

Nodrošinot atbilstošu mācību materiāltehnisko vidi zināšanu un

prasmju attīstībai, var tikt uzlabotas izglītojamo prasmes

lasīšanā, dabaszinātnēs un matemātikā, tādejādi pieaugtu to

sagatavotība un interese par turpmāko izglītību tajās

specialitātēs, kurās tiek iegūtas uzņēmējdarbībai un darba tirgum

nozīmīgas prasmes un zināšanas.

(877) Vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošana

veicinās pedagogu darba atalgojuma pieauguma nodrošināšanu.

Pašvaldībās, kas līdz šim veikušas izglītības iestāžu tīkla

sakārtošanu konstatējama iespēja pedagogiem nodrošināt lielāku

(pilnu) darba slodzi, tādējādi arī iespēju paaugstināt darba

samaksu un mazināt talantīgāko pedagogu aiziešanu no darba

izglītības iestādē. Paredzams, ka pedagogu darba samaksas

finansēšanas modelis, kas stāties spēkā no 2022.gada septembra,

ietvers pilnveidotus atalgojuma noteikšanas parametrus.

(642) Neveicot izmaiņas esošajā izglītības iestāžu tīklā, nav

iespējams uzturēt izglītības kvalitāti, nodrošinot līdzvērtīgas

iespējas skolas programmas apguvei neatkarīgi no skolēna

dzīvesvietas; efektivizēt skolu infrastruktūras un cilvēkkapitāla

resursu; nodrošināt pedagogu darba atalgojuma pieaugumu,

pakāpeniski virzoties uz vidējo atalgojumu valstī.

(643) Viena no pašvaldību funkcijām ir gādāt par iedzīvotāju

izglītību, t.sk. nodrošinot pakalpojumu sasniedzamību,

organizējot transporta pakalpojumu, kas pašvaldībām

administratīvi teritoriālās reformas kontekstā ir izaicinājums,

ņemot vērā jauno teritoriālo iedalījumu. Vienlaikus tā ir iespēja

pārskatīt un efektivizēt darbu un pieejamos resursus, t.sk.

aizstājot neefektīvos transportlīdzekļus ar videi draudzīgiem

transportlīdzekļiem. Transporta nozare ir lielākais enerģijas

patērētājs Latvijā un izmantotās atjaunojamo energoresursu

enerģijas daļa ir tikai 2,5%. Transporta sektora mērķu

sasniegšana joprojām ir būtisks izaicinājums. Pašvaldībām (t.sk.,

to kapitālsabiedrībām) ir augsts potenciāls ietekmēt transporta

sektora ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, jo pašvaldībām

noteiktās autonomās funkcijas ietver ne tikai izglītības

nodrošināšanu, kas ietver skolēnu pārvadājumu organizēšanu, bet

arī tādus pienākumus kā sabiedriskā transporta organizēšana,

teritorijas attīstības plānošana un zemes izmantošanas un apbūves

kārtības noteikšana, u.c. 2019.gada ziņojumā par Latviju ir

norādīts82, ka Latvijai ir vajadzīgi papildu centieni,

lai sasniegtu vērienīgos enerģētikas un klimata mērķus

2030.gadam, t.sk. attiecībā uz SEG emisiju samazināšanu

transporta sektorā. Atbilstoši NEKP, ilgtermiņa mērķos ir

iekļauta fosilo un neilgtspējīgo resursu patēriņa samazināšana un

ilgtspējīgu atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošana, un

viens no rīcības virzieniem ir noteikta energoefektivitātes

uzlabošana, alternatīvo degvielu un atjaunojamo energoresursu

tehnoloģiju izmantošanas veicināšana transportā.

(878) Mērķi:

(879) Administratīvi teritoriālās reformas galvenais mērķis ir

palielināt pašvaldību spēju veicināt attīstību un sniegt

kvalitatīvākus pakalpojumus, kā arī uzlabot investīciju vidi,

panākot efektīvāku resursu sadali. Ieguldījumi ir vajadzīgi arī

tam, lai uzlabotu piekļuvi nodarbinātībai, tostarp uzlabotu

iesaisti aktīvas darba tirgus politikas darbībās un to tvērumu,

uzlabotu darbaspēka darbspēju, kā arī nozaru un reģionālo

darbaspēka mobilitāti.

(880) Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros paredzētā

pašvaldību pārgrupēšana veicinās reģionālo attīstību, stimulēs

budžeta līdzekļu racionālu izmantošanu un samazinās vietējās

pārvaldības administratīvās izmaksas. Latvijas līdzsvarotas

reģionālās attīstības pamatā ir policentriskas attīstības pieeja,

attīstot attīstības centru izaugsmes virzītājspēku un apkārtējo

lauku teritoriju saliedētāja lomu. Attīstības centri ir

administratīvi teritoriālās reformas pamatā, ap tiem veidojot

pašvaldības, vienlaikus ir būtiski nodrošināt centros pieejamo

pakalpojumu un darba vietu sasniedzamību.

(881) Ceļu tīkla attīstība ir svarīga prioritāte sekmīgai

administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai, lai uzlabotu

iedzīvotāju ikdienu - nodrošinātu novada administratīvo centru

labāku sasniedzamību, uzlabotu piekļuvi valsts un pašvaldību

sniegtajiem pakalpojumiem (t.sk. izglītības iestāžu tīkla

sakārtošanas kontekstā, kā arī veselības, kultūras, sociālo u.c.

pakalpojumu sasniedzamībai) un darbavietām. Jaunu aktualitāti

reģionālās sasniedzamības uzlabošanai sniedz arī Covid-19

izraisītā krīze, kuras laikā pastiprinājās jau iepriekš

konstatētās reģionālās atšķirības. Covid-19 krīzes ietekmes

mazināšanai 2020.gadā pašvaldībām tika izsniegti aizdevumi, t.sk.

pašvaldību transporta infrastruktūras attīstībai, kas arī būs

pieejami 2021.gadā. Līdz ar to ir būtiski veikt ieguldījumus

valsts reģionālo un vietējo autoceļu pārbūvē un atjaunošanā, lai

nodrošinātu vienotu un koordinētu ceļu tīkla attīstību.

(882) Specifiskais mērķis ir nodrošināt valsts reģionālās un

vietējās nozīmes autoceļu tīkla pārbūvi un atjaunošanu

administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Pasākums paredz

jau eksistējošu reģionālo un valsts vietējo autoceļu pārbūvi un

atjaunošanu, kas nepieciešami jauno novadu administratīvo centru

un tajos sniegto pakalpojumu un darba vietu drošai

sasniedzamībai. Identificēti 877,99 km valsts reģionālo un

vietējo autoceļu (kas ir gandrīz 5% no kopējiem valsts

reģionālajiem un vietējiem autoceļiem ar melno un grants segumu),

kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi

teritoriālās reformas īstenošanai. Identificētas investīciju

vajadzības 300 milj. EUR apmērā, attiecīgi plānots piesaistīt ANM

un valsts budžeta līdzekļus. Indikatīvajos pārbūves un

atjaunošanas aprēķinos tika izmantoti valsts reģionālo un valsts

vietējo autoceļu posmi, kuri identificēti izmantojot autoceļa

seguma stāvokli, vidējo diennakts satiksmes intensitāti, kā arī

to plānoto izmantošanu un novadu administratīvo centru

sasniedzamību pēc administratīvi teritoriālās reformas

pabeigšanas. ANM ietvaros netiek plānota jaunu ceļu izbūve, bet

gan plānota jau eksistējošu valsts reģionālo un vietējo autoceļu

(indikatīvi 234 km) stāvokļa kvalitātes uzlabošana, kuru

atjaunošanas rezultātā nav plānots palielināt SEG emisijas, jo

nav plānots transporta plūsmas un intensitātes pieaugums, bet

tieši otrādi - samazināsies ceļā pavadītais laiks un tādējādi arī

radītais vides piesārņojums. Tāpat būtiski ņemt vērā iedzīvotāju

skaita prognozes, t.sk. lielākajā daļā ieguldījumu teritorijās

plānots iedzīvotāju skaita kritums 2030.gadā no 10% līdz 25%.

Līdz ar to prognozējams, ka nepieaugs jaunu autoceļu lietotāju

skaits. Vienlaikus, ANM investīcijas ir papildinošas darbības

programmā plānotajām investīcijām bezizmešu un videi draudzīga

transporta attīstībai, t.sk. sabiedriskā transporta attīstības

veicināšanai ar dzelzceļu kā mugurkaulu, nodrošinot dzelzceļa

tīkla pakāpenisku elektrifikāciju un esošā elektrificētā tīkla

modernizāciju, sekmējot Latvijas virzību uz klimatneitralitātes

mērķu sasniegšanu, samazinot autotransporta ekspluatācijas

izmaksas, brauciena ilgumu, degvielas patēriņu un kaitējumu

CO2 emisiju koncentrācijas veidā.

(883) Līdz ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu

uzlabosies pašvaldību investīciju piesaistes kapacitāte, t.sk.

uzņēmējdarbību veicinošo projektu īstenošanai. Atbalsta

uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstībai mērķis ir

piesaistīt vietējos un ārvalstu investorus, kā arī sekmēt jaunu

uzņēmumu dibināšanu un esošu uzņēmumu paplašināšanos reģionos

ārpus Rīgas reģiona. Lai to sasniegtu, plānota industriālo parku

un teritoriju attīstīšana, atbilstoši plānošanas reģiona un

pašvaldības noteiktajām prioritātēm, t.sk. zināšanu un/vai

tehnoloģiski ietilpīgas uzņēmējdarbības un klimatneitrālas

attīstības veicināšanā, atbalstot efektīvākus projektus.

(884) Ieguldījumu rezultātā plānots piesaistīt komersantus,

kas veic nefinanšu investīcijas reģionos. Atbalsta pasākums dos

iespēju komersantiem koncentrēt savus resursus nevis

infrastruktūras nodrošināšanai, bet uzņēmuma darbības

attīstīšanai, t.sk. ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai

tehnoloģiski ietilpīgās nozarēs un inovācijās, paaugstinot

produktivitāti un eksportu. Kā finansējuma saņēmējs ir plānotas

pašvaldības, to izveidotās iestādes, kapitālsabiedrības.

(885) Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros ir būtiski

panākt, lai pašvaldības spētu nodrošināt tām likumos noteikto

funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī

spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par

samērīgām izmaksām. Šajā kontekstā ir nepieciešams uzlabot

pašvaldību darbības efektivitāti un kvalitāti, nodrošinot datos

balstīto lēmumu pieņemšanu, nodrošinot kvalitatīvu un modernu

pakalpojumu vadību, sekmējot aktīvāku sabiedrības līdzdalību

teritorijas attīstībā. Līdz ar to ANM atbalsts tiks sniegts

pašvaldību kapacitātes stiprināšanai pašvaldību darbības

efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai administratīvi

teritoriālās reformas kontekstā.

(886) Attiecībā uz īres mājokļu pieejamību, plānots izveidot

finansēšanas fondu, kas nodrošinātu pieejamību ilgtermiņa

aizdevumiem ar zemām procentu likmēm ar granta elementu, izmaksu

ziņā iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecībai. Atmaksātais

aizdevuma finansējums un pēc aizdevuma atmaksas arī daļa no īres

maksas tiks izmantotas nākamo mājokļu pieejamības pasākumu

finansēšanai.

(887) Tāpat kā starpmērķus finansēšanas fonda izveidei plānots

noteikt (1) jaunā īres regulējuma stāšanos spēkā, (2) mājokļu

pieejamības pamatnostādņu apstiprināšanu un (3) finansēšanas

fonda zemas īres mājokļu būvniecībai regulējuma izstrādi.

(888) Papildinot reformas ietvaros plānoto finansēšanas fonda

izveidi, no ES daudzgadu budžeta finansējuma tiks īstenota

atbalsta programma granta instrumenta formā sociālo un

pašvaldības īres mājokļu atjaunošanai un jaunu izbūvei, lai

veicinātu mūsdienu būvniecības standartiem un energoefektivitātes

prasībām atbilstoša mājokļa pieejamību vistrūcīgākajām un

mazaizsargātajām mājsaimniecībām.

(889) Augstāk minētie mājokļu pieejamības veicināšanas

pasākumi sniegs ieguldījumu jaunu darbinieku piesaistei

teritorijās, kurās veidojas jaunas darba vietas (mājokļa

pieejamība darbiniekiem ir būtisks faktors, plānojot potenciāli

jaunas darba vietas). Nodrošinot mājokļa pieejamību, tiek

veicināta strādājošo konkurētspēja un darba produktivitāte

(mājokļa izmaksas vietās ar pieaugošu nodarbinātību ir ievērojami

augstākas, kas savukārt ierobežo iespējas personām pārcelties uz

šādām vietām un kāpināt konkurētspēju, brīvi izvēloties

darbavietas). Ņemot vērā reformas pozitīvo ietekmi uz jaunu darba

vietu rašanos un attiecīgi nodarbinātību, tiek paredzēta ietekme

uz tautsaimniecības izaugsmi un mazināta depopulācija.

(890) Mājokļa pieejamība, meklējot darba iespējas, mudina

iedzīvotājus nevis migrēt ārpus valsts, bet izvēlēties iekšējo

migrāciju, kas samazinātu ekonomiskos zaudējumus no negatīvā

migrācijas saldo. Papildus reforma mājokļu pieejamības jomā

sniegtu atbalstu no Latvijas emigrējušo iedzīvotāju atgriešanai

valstī, piedāvājot finansiāli izdevīgāku un mūsdienu kvalitātes

standartiem atbilstošu mājokli teritorijās, kur veidojas jaunas

darba vietas.83

(891) Investīciju mērķis ir izaugsmei un demogrāfiskajai

situācijai atbilstoša vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla

izveide un augstas kvalitātes vispārējās izglītības nodrošinājums

reģionālā līmenī, sekmējot kvalitatīva vispārējās izglītības

satura apguves iespējas nodrošināšanu visā Latvijas

teritorijā.

(892) Ieguldījumi veicinās ilgtspējīgas izglītības sistēmas

nodrošinājumu. Tiks sniegts atbalsts pašvaldībām kā vispārējās

izglītības iestāžu dibinātājiem īstenot vispārējās izglītības

iestāžu tīkla attīstību, pilnveidojot izglītības iestāžu mācību

vidi, vienlaikus nodrošinot arī efektīvu resursu izmantošanu un

koncentrāciju. Pašvaldības kā dibinātāja atbildība par savas

teritorijas izglītības iestāžu tīkla attīstību, pielāgošanu

esošajai situācijai un kvalitatīva vispārējās izglītības

pakalpojuma nodrošināšanu pieaugs.

(893) Vidusskolu tīkla sakārtošanas rezultātā paredzamās

strukturālās izmaiņas saistāmas ar izmaiņām normatīvajā

regulējumā, nosakot vispārējās vidējās izglītības iestādēm

kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus un monitorējot to

ievērošanu, kā arī ar izmaiņām pašvaldību vispārējās vidējās

izglītības iestāžu skaitā, tās apvienojot vai reorganizējot par

pamatizglītības iestādēm.

(894) Investīcijas sekmēs ES Padomes 05.06.2019. ieteikumos

par Latvijas 2019.gada valsts reformu programmu, ka izglītības

sistēmai ir sarežģīti apvienot resursus, vienlaikus uzlabojot

kvalitāti un efektivitāti; kvalitatīvas izglītības pieejamība

joprojām ir atkarīga no dzīvesvietas un skolas veida. Kā arī

vienlaikus saskan ES Padomes 20.05.2020. ieteikumos par Latvijas

2020.gada valsts reformu programmu izteikto rekomendāciju, ka

nepieciešams attīstīt kvalitatīvu digitālo izglītību un apmācību

un visiem izglītojamajiem nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi

tai.

(895) Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide

ergonomiskas un modernas mācību vides izveidei un aprīkošana ar

modernām tehnoloģijām, t.sk. digitālajām tehnoloģijām, ņemot

vērā, ka to nepieciešamību stiprina gan attālinātā mācību procesa

organizēšanas pieredze, gan vispārējās izglītības satura reforma

un kompetenču apguves aktualizēšana vispārējā izglītībā, tādējādi

veicinot izglītojamo un pedagogu digitālo prasmju attīstību un

digitālo izglītības pakalpojumu ieviešanu, kā arī, nodrošinot

izglītības iestāžu energoefektivitātes paaugstināšanos un

ilgtspējīgu un videi draudzīgu risinājumu izmantošanu mācību

vidē.

(644) Investīciju rezultātā vispārējā izglītībā tiks

nodrošināts kvalitatīvāks mācību satura ieviešanas nodrošinājums,

ieguvēji no tā ir visi izglītojamie un pedagogi, kuriem

uzlabosies mācību un darba vide, kā arī tiks nodrošinātas

līdzvērtīgas iespējas iegūt kvalitatīvu vispārējo vidējo

izglītību neatkarīgi no izglītības iestādes atrašanās vietas,

sekmējot Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam

noteikto rādītāju par izglītojamo ar zemiem mācību sasniegumiem

īpatsvara samazināšanu un ar augstiem mācību sasniegumiem

īpatsvara palielināšanu līdz 2027.gadā plānotajām mērķa vērtībām,

samazinot zemo sasniegumu īpatsvaru līdz 14% visās PISA pētījumā

iekļautajās kompetences, savukārt augsto sasniegumu īpatsvaru

kāpinot līdz OECD vidējam līmenim visās kompetences (saskaņā ar

PISA2018).

(645) Viena no pašvaldību funkcijām ir gādāt par iedzīvotāju

izglītību, t.sk. nodrošinot pakalpojumu sasniedzamību,

organizējot transporta pakalpojumu. Teritoriāli lielāku

pašvaldību izveide administratīvi teritoriālās reformas rezultātā

radīs labvēlīgāku vidi skolu tīkla reformai, t.sk. efektivizējot

skolēnu pārvadājumus, izmantojot videi draudzīgus

transportlīdzekļus. Lai vecinātu administratīvi teritoriālās

reformas mērķu sasniegšanu, kas saitīti ar pašvaldībām likumos

noteikto funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā

jauno administratīvi teritoriālo vienību ietvaros, nepieciešams

sniegt atbalstu pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu

sniegšanai paredzēto bezizmešu transportlīdzekļu iegādei,

aizstājot esošos, neefektīvos transportlīdzekļus ar tīrajiem

transportlīdzekļiem, kas vienlaikus sniegs pozitīvu ietekmi arī

virzībā uz klimata mērķu sasniegšanu un SEG emisiju

samazināšanu.

(896) Reforma 3.1.2.r. Sociālo un nodarbinātības

pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas

atbalstam

(897) Galvenie

izaicinājumi:

(898) Neraugoties uz pakāpenisku sociālās aizsardzības

izdevumu pieaugumu Latvijā, no IKP (15,2 % 2018.gadā) atvēlētais

izdevumu īpatsvars joprojām ir trešais zemākais starp ES

dalībvalstīm, kā arī zemākais starp Baltijas

valstīm.84 2018.gadā ES28 vidējais rādītājs bija 27,9%

no IKP. EK dienesti vairākkārt kā būtisku izaicinājumu Latvijai

ir norādījuši zemos sociālās aizsardzības izdevumus85,

kas liegs veiksmīgi sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķi -

izskaust nabadzību un veicināt neaizsargāto grupu aktīvu

iekļaušanu un sociālo integrāciju, kas ietver atbalstošu sociālo

pakalpojumu sniegšanu šīm grupām. EK dienestu vērtējumā, bez

ievērojamiem ieguldījumiem sociālai aizsardzībai nabadzības un

sociālās atstumtības rādītāji, kā arī ienākumu nevienlīdzības

līmenis būtiski nesamazināsies.

(899) Zemie sociālās aizsardzības izdevumi negatīvi ietekmē

sistēmas efektivitāti, ko uzskatāmi atspoguļo sociālo transfertu

ietekme uz nabadzības riska mazināšanu. Pēdējo gadu laikā turpina

samazināties sociālo transfertu ietekme uz iedzīvotāju

ienākumiem, turklāt to ietekme Latvijā ir būtiski zemāka nekā ES

vidēji. 2018.gadā sociālie transferti (neiekļaujot pensijas)

nabadzības risku Latvijā samazināja par 19,10 procentiem, kamēr

ES28 - par 32,94 procentiem.

(900) Atbalstu trūcīgākajiem iedzīvotājiem sniedz sociālā

palīdzība. Pašvaldību administratīvie dati par trūcīgo personu

skaitu valstī liecina par stabilu tendenci samazināties trūcīgo

personu statusu ieguvušo iedzīvotāju īpatsvaram. Ja 2014.gadā

trūcīgu personu īpatsvars no visiem valsts iedzīvotājiem bija

5,2%, tad 2019.gadā tas bija 2,2%. 2019.gadā lielāko īpatsvaru

GMI pabalsta saņēmēju skaitā veido nestrādājošas darbspējīga

vecuma personas (31%), bērni (18%) un pilngadīgas personas ar

invaliditāti (18%), no tiem 53.24% vīriešu un 46.76% sieviešu.

Savukārt dzīvokļa pabalsta saņēmēju kopskaitā lielāko īpatsvaru

sastāda pensijas vecuma cilvēki (44%) un bērni (17%) un

pilngadīgas personas ar invaliditāti (16%), no tiem 38.67 %

vīriešu un 61.34% sieviešu. Lielais bezdarbnieku īpatsvars GMI

pabalsta saņēmēju vidū apstiprina šai mērķa grupai sniegtā

materiālā atbalsta nepietiekamību un personas aktivizēšanas

pasākumu un iekļaušanas darba tirgū nozīmi. Līdzīgi kā citās ES

dalībvalstīs Latvijā pastāv prasība pašvaldību sociālās

palīdzības saņēmējiem sadarboties ar NVA, reģistrēties, aktīvi

meklēt darbu un piedalīties nodarbinātību veicinošos

pasākumos.

(901) Laika posmā kopš 2014.gada īstenoti pasākumi, kuru

mērķis ir veicināt darbspējīga vecuma sociālās palīdzības

saņēmēju iekļaušanos darba tirgū. Viens no būtiskākajiem -

sociālās palīdzības saņēmējam, kurš sācis gūt ienākumus no algota

darba, vienu reizi kalendārā gada ietvaros trīs mēnešus neņem

vērā ienākumus līdz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas

apmēram, izvērtējot personas/mājsaimniecības atbilstību trūcīgas

personas statusam. Tādējādi persona, uzsākot darba gaitas,

joprojām turpina saņemt arī sociālo palīdzību.

(902) Lai nodrošinātu minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu

un adekvātuma palielināšanu, no 2021.gada būtiski palielināti

vairāki minimālo ienākumu sliekšņi gan pašvaldību sociālās

palīdzības nodrošināšanai, gan arī valsts noteiktiem pabalstiem.

Pabalstu minimālie apmēri vai to sliekšņi noteikti, pamatojoties

uz metodiski pamatotiem un sociālekonomiskai realitātei

atbilstošiem kritērijiem. Minimālo ienākumu reforma sekmēs ES

Padomes 05.06.2019. ieteikumos par Latvijas 2019.gada valsts

reformu programmu noteikto - novērst sociālo atstumtību, jo īpaši

uzlabojot minimālo ienākumu pabalstu, minimālo vecuma pensiju un

cilvēkiem ar invaliditāti paredzētā ienākumu atbalsta adekvātumu.

Kā arī vienlaikus saskan ES Padomes 20.05.2020. ieteikumos par

Latvijas 2020.gada valsts reformu programmu izteikto

rekomendāciju paredzēt pienācīgu ienākumu atbalstu krīzes

vissmagāk skartajām iedzīvotāju grupām un stiprināt sociālās

drošības tīklu. Viens no lielākajiem izaicinājumiem reformas

īstenošanai nākotnē būs saistīts ar regulāru minimālo ienākumu

sliekšņu apmēra pārskatīšanas un to noteikšanas metodikas

nostiprināšanu tiesību aktos, kā arī minimālo ienākumu

palielināšana de facto un pilnā apmērā visām mērķa

grupām.

(903) Minimālo ienākumu palielināšanas reforma ir saistīta ar

ienākumu atbalstu iedzīvotājiem, taču tās ieviešana ir

jāpapildina arī ar citu pakalpojumu pieejamību cilvēkiem, kuri

saņem pabalstus vai pensijas minimālā apmērā. Šādi pakalpojumi ir

sociālie pakalpojumi, kas ir viens no būtiskākajiem

instrumentiem, lai nodrošinātu personu ar funkcionāliem

traucējumiem un citu sociālās atstumtības riskiem pakļauto

personu vienlīdzīgas iespējas dzīvot sabiedrībā ar pilnīgu

iekļaušanos un līdzdalību sabiedrības dzīvē. Sociālie pakalpojumi

risina ne tikai indivīdam, bet arī sabiedrībai kopumā sociāli

nozīmīgas problēmas (vardarbība, atkarības problēmas u.c.) un

ļauj nodrošināt sociālo stabilitāti un drošību. Eiropas Sociālo

tiesību pīlāra principi, kas tiek integrēti Eiropas Savienības

politikās un tiesiskajā ietvarā, cita starpā paredz, ka ikvienam

ir tiesības uz kvalitatīviem un cenas ziņā pieņemamiem ilgtermiņa

aprūpes pakalpojumiem, īpaši aprūpes mājās un citiem sociālās

aprūpes pakalpojumiem kopienās.

(904) Sabiedrība ir vienota, droša un atvērta, ja tajā tiek

stiprināta sociālā iekļaušana. Sociālā iekļaušana tiek īstenota

caur dažādiem pakalpojumiem praktiski visās nozarēs, lai

nodrošinātu optimālu dzīves kvalitāti mazāk aizsargātajām

iedzīvotāju grupām. Būtiska nozīme ir iedzīvotāju individuālajām

vajadzībām atbilstošu kvalitatīvu sociālo pakalpojumu

nodrošināšanai. Sociālo pakalpojumu klāsts, kvalitāte un

pieejamība ir pilnveidojami, cita starpā paplašinot sabiedrībā

balstītu un ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu

pieejamību atbilstoši novecojošas sabiedrības vajadzībām. Par

sociālo pakalpojumu nepietiekamo pārklājumu un kvalitāti liecina

vairāki rādītāji, tostarp Latvijā ir salīdzinoši augsts to

iedzīvotāju īpatsvars, kuri aprūpes pienākumu dēļ ir ekonomiski

neaktīvi.

(905) Latvijā nabadzības risks cilvēkiem ar invaliditāti ir

37,6% (ES - 21,4%)86, t.sk. sievietēm tas ir 40,7%,

vīriešiem - 30,4%. Latvijā ir 204 402 personas ar invaliditāti,

t.sk. 94 410 vīrieši un 105 992 sievietes87, no kurām

35 480 personām, t.sk. 22 593 sievietēm un 12 887 vīriešiemir

kustību traucējumi. Zems ir arī personu ar invaliditāti

nodarbinātības līmenis - tikai 26% jeb nodarbinātas ir 52 228

personas, t. sk., 24 952 vīrieši un 27 276 sievietes.

(906) Kopš Latvija ratificēja ANO konvenciju par personu ar

invaliditāti tiesībām 2010.gadā un ir kļuvusi par konvencijas

dalībvalsti, tai ir jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu,

ka personām ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem ir piekļuve

fiziskajai videi, transportam, informācijai un sakariem, tostarp

informācijas un sakaru tehnoloģijām un sistēmām, kā arī citiem

objektiem un pakalpojumiem, kas ir atvērti vai ko sniedz

sabiedrībai gan pilsētās, gan lauku rajonos. No vienādu iespēju

trūkuma attiecībā uz publisko pakalpojumu un mājokļu

infrastruktūras pieejamību, izriet arī nevienlīdzīga pieeja

pakalpojumiem, izglītībai, veselības aprūpei un nodarbinātībai,

kas rada arī lielāku ienākumu nevienlīdzību.

(907) Plānā pieejamas vides veidošanai Latvijā

2019.-2021.g.88 paredzēts uzsākt valsts un pašvaldību

ēku un ēku, kurās tiek sniegti valsts un pašvaldību pakalpojumi,

infrastruktūras pielāgošanu, nodrošinot atbilstošu piekļuvi

cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

(908) Vērtējot dažādu valsts un pašvaldību iestāžu

infrastruktūras pieejamību Latvijā, personas ar kustību

traucējumiem atzīst89, ka tikai 12% iestāžu ir pilnībā

pielāgotas un 74% ir daļēji pielāgotas. Attiecīgi tikai 9% no

aptaujātajām personām ar redzes invaliditāti uzskata, ka valsts

un pašvaldību iestādes ir pielāgotas, 57% uzskata, ka tās ir

daļēji pielāgotas, bet 34% uzskata, ka iestādes nav pielāgotas.

Savukārt personas ar dzirdes invaliditāti 50% gadījumu uzskata,

ka iestādes nav pieejamas.

(909) 2020.gadā veiktajā vides pieejamības

pašnovērtējumā90 atklājas, ka labklājības nozares

iestādēs vides pieejamības novērtējums vidēji ir 5.6 punkti

(punktu skalā augstākais vērtējums ir 10 punkti). Tas nozīmē, ka

ēkās nav ievērotas vai ievērotas nelielā apjomā vides un

informācijas pieejamības prasības, nav nodrošināta vides

pieejamība personām ar funkcionēšanas traucējumiem. Personām ar

funkcionāliem traucējumiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un

cilvēkiem ar maziem bērniem bez citu cilvēku palīdzības iekļūšana

ēkā un pārvietošanās tajā ir apgrūtināta vai pat neiespējama. Lai

cilvēki ar invaliditāti piekļūtu informācijai, pakalpojumiem,

darba tirgum, kā arī lai veicinātu cilvēku ar invaliditāti

vienlīdzīgas iespējas un sociālo iekļaušanu, šajās ēkās ir

nepieciešams veikt būtiskus vides un informācijas pieejamības

uzlabošanas pasākumus.

(910) 2020.gada pētījumā91 ir noskaidrots, ka

salīdzinot ar 2015.gadu, 53% aptaujāto personu ar invaliditāti

skatījumā nav mainījusies situācija viņu mājokļa pieejamības jomā

(vides pieejamības kontekstā). Savukārt LM apkopotie dati par

valsts atbalstu personai ar invaliditāti mājokļa

pielāgošanai92 liecina, ka laikā no 2014.gada līdz

2019.gadam šo pakalpojumu ir saņēmušas tikai četras personas. Šis

pakalpojums personām ar invaliditāti nav pieejams un nav

efektīvs, lai gan ir ļoti nepieciešams, jo, lai valsts sniegto

materiālo atbalstu izmantotu, personai jāņem kredīts

kredītiestādē, kas ne vienmēr personām ar invaliditāti, īpaši

nenodarbinātām vai tādām, kuru ienākumu līmenis ir zems, ir

iespējams. Arī pašvaldību finansēts mājokļa pielāgošanas atbalsts

nav plaši izmantots, un tā iemesls ir gan šāda atbalsta pasākuma

neesamība, gan nepietiekams pabalsta apmērs, gan administratīvā

procedūra pabalsta saņemšanai, kas personai ar invaliditāti,

īpaši, ja tā dzīvo viena, nav īstenojama pašas spēkiem.

(911) Lai nodrošinātu gan to, ka personas ar invaliditāti

saņem sev piemērotu un mūsdienīgu profesionālās rehabilitācijas

pakalpojumu, gan to, lai personas, kuras nesen ir saskārušās ar

nopietnu slimību un ārstēšanu, bet kurām īsi pēc ārstēšanās kursa

beigām ir saglabājies augsts rehabilitācijas potenciāls un kurām

ir iespēja pilnvērtīgi atgriezties darba tirgū tādējādi turpinot

uzturēt sevi, savu ģimeni, kā arī pilnveidot un attīstīt sevi

profesionāli, saņemtu ne tikai sociālās rehabilitācijas

pakalpojumu, bet arī tajā integrētu atbalstu reintegrācijai darba

tirgū, LM plāno reformēt gan sociālās rehabilitācijas pakalpojuma

piešķiršanas kritērijus, gan šī pakalpojuma saturu un ilgumu.

(912) Sociālās apdrošināšanas sistēmas, tostarp pensiju

sistēmas analīzei un politikas plānošanai LM izmanto sadarbībā ar

PB ekspertiem vairāk kā pirms 20 gadiem izveidoto ilgtermiņa

prognozēšanas Makrosimulācijas modeli, ar kuru veiktās prognozes

ļauj detalizēti monitorēt sociālās apdrošināšanas/pensiju

sistēmas attīstību, savlaicīgi atklājot un novēršot riskus tās

stabilitātei un ilgtspējai, veidojot priekšnoteikumus sistēmas

pastāvēšanai ilgtermiņā. Esošais prognozēšanas rīks ir novecojis.

Līdz ar to prognozēšanas rīks ir jāpilnveido vai jāizstrādā

jauns, novēršot nepilnības novecojušā modeļa darbībā, paplašinot

tā iespējas attiecībā uz pieņēmumu detalizācijas pakāpi un

pieejamo rādītāju izmantojumu. Tas ļautu ātrāk un efektīvāk

reaģēt uz izmaiņām likumdošanā, tautsaimniecībā un

demogrāfijā.

(913) Minimālā ienākuma reformas stiprināšanā būtiska loma ir

darba tirgus potenciāla pilnīgākai izmantošanai, aktivizējot bez

darba palikušos un ekonomiski aktīvos, un, sniedzot iespējas

papildināt prasmes un zināšanas, tādējādi uzlabojot darba tirgus

iznākumus un produktivitāti tautsaimniecībā kopumā.

(914) Pirms-pandēmijas periodā turpināja samazināties gan

reģistrētā bezdarba līmenis, gan bezdarbnieku skaits, samazinājās

arī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars reģistrēto bezdarbnieku vidū,

kā arī vidējā bezdarba ilgums. Tomēr turpināja arī saglabāties

būtiskas reģionālās atšķirības, kamēr Rīgas reģionā bezdarba

līmenis 2019.gadā bija 5,7% un Pierīgas reģionā 3,9%, tikmēr

Latgales reģionā tas bija 10,7% un Vidzemes reģionā 7,8%, kas

norāda gan uz atšķirībām ekonomiskajā aktivitātē dažādos Latvijas

reģionos, gan arī uz reģionālās mobilitātes būtisko lomu. Tai

pašā laikā pieauga brīvo darba vietu skaits, jo īpaši ekonomiski

aktīvākajos reģionos, kā arī bija vērojama stabila darbā

iekārtošanās tendence. Tomēr līdz ar Covid-19 pandēmiju sāka

pieaugt reģistrētais bezdarbs, proti, no 6.4% 2020.gada martā (58

tūkstoši bezdarbnieku) līdz 8,4% 2020.gada jūnija beigās (78

tūkstoši bezdarbnieku), bezdarbnieku skaitam pieaugot par 20

tūkstošiem. Lai arī reģistrētā bezdarba līmenis ir samazinājies

līdz 7,6% 2020.gada nogalē un tie ir 69 tūkstoši reģistrēto

bezdarbnieku (55% sievietes un 45% vīrieši, tāpat no kpējā

bezdarbnieku skaita 8 583 personas bija ar invaliditāti - no tiem

4 341 sievietes un 4 242 vīrieši), tas ir salīdzinoši augsts, ir

pieauguši ilgstošā bezdarba riski, tāpat saglabājas būtiski

izaicinājumi attiecībā uz prasmju atbilstību bezdarbniekiem ar

darba tirgum nepietiekamu izglītību vai kvalifikāciju,

mazkvalificēto darbu veicējiem. Līdz ar to svarīgi nodrošināt

aktīvās darba tirgus politikas pasākumu, tajā skaitā apmācību, un

dažādu sociālo pakalpojumu kompleksu piedāvājumu, sasaistot ar

adekvātu finansiālo atbalstu bezdarba periodā, lai atbalstītu pēc

iespējas ātrāku bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū

produktīvākās un labāk apmaksātās darba vietās. Bezdarbnieku

profilēšana - individuālās situācijas, kā arī iesaistes darba

tirgū šķēršļu apzināšana un esošo prasmju, tajā skaitā digitālo

prasmju, novērtējums sniedz iespēju piedāvāt piemērotākos aktīvās

darba tirgus politikas pasākumus un sociālos pakalpojumus

individuālajai situācijai atbilstošākajā secībā.

(915) Covid-19 pandēmijas ietekmē notiekošajam ekonomiskās

aktivitātes samazinājumam ir būtiska ietekme arī uz darba tirgu,

jo pieauga reģistrētā bezdarba līmenis, ilgstošā bezdarba risks

un prasmju pilnveides nepieciešamība. Tas, savukārt, nosaka

nepieciešamību sniegt nepieciešamo atbalstu prasmju apguvei

bezdarbniekiem un darba meklētājiem, kuriem iesaiste

pārkvalifikācijā un prasmju pilnveidē, arī digitālo prasmju

apguvē, ir visvairāk nepieciešama, tai skaitā, personām, kas

zaudējušas darbu tautsaimniecības transformācijas rezultātā,

personām ar zemu vai darba tirgum nepietiekamu izglītības līmeni,

sociālās atstumtības riskam pakļautām personām u.c. Darba tirgū

arvien pieaug pieprasījums pēc digitālajām prasmēm. Taču

vienlaikus, nozīmīgākai kļūstot klimata un vides mērķu lomai,

pieaug pieprasījums arī pēc zināšanām un prasmēm, kā panākt šo

mērķu praktisku īstenošanu gan rūpniecībā, gan būvniecībā, gan

citās nozarēs. Bezdarba periods sniedz iespēju pilnībā

pievērsties prasmju uzlabošanai, tajā skaitā jaunas profesijas

apguvei, pārkvalifikācijai. Prasmju pilnveides pasākumi ne tikai

aktivizē bez darba palikušos un sniedz iespējas papildināt

prasmes un zināšanas, bet arī mazina nevienlīdzību, jo iegūtās

prasmes un kvalifikācija uzlabo personas iespējas atkal

iekļauties darba tirgū, uzlabo darba tirgus iznākumus un noturību

darba tirgū, kā arī prasmju pielietojums uzlabo produktivitāti

tautsaimniecībā kopumā. Bezdarbnieku pārkvalifikācijas un prasmju

pilnveides pasākumi sniedz iespēju labāk izmantot Latvijas darba

tirgus potenciālu, pieejams kvalificēts darbaspēks veicina

investīciju piesaisti, jaunu darba vietu radīšanu, kā arī

industriālo teritoriju attīstību.

(916) Vienlaikus bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba

riskam pakļauto iedzīvotāju mērķēta iesaiste prasmju pilnveides

pasākumos sniegs atbalstu tautsaimniecības transformācijai tajās

jomās, kuras ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija un kurās

nepieciešams veicināt darbaspēka pāreju starp nozarēm un

profesijām. Tāpat iesaiste darba tirgū pieprasīto prasmju apguvē

sekmēs arī ar automatizāciju un digitalizāciju ieviešanu

saistītos procesus uzņēmumos un sekmēs pāreju uz augstākas

pievienotās vērtības ražošanu un pakalpojumiem, vienlaikus

atbalstot investīciju piesaisti un izaugsmi, kā arī

"zaļāku" ekonomiku.

(917) Plānotie ieguldījumi pastarpināti vērsti uz ES Padomes

2020.gada rekomendācijas izpildi: paredzēt pienācīgu ienākumu

atbalstu krīzes vissmagāk skartajām iedzīvotāju grupām un

stiprināt sociālās drošības tīklu.

(918) Mērķi:

(919) Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamības

minimālo ienākumu reformas atbalstam komponentes mērķis ir

nodrošināt iedzīvotājiem, kuriem ir ierobežoti resursi un

vienlaikus, kuriem ir augsts sociālās atstumtības risks, pieeju

būtiski nepieciešamiem sociālajiem un nodarbinātības

pakalpojumiem. ES Padomes gan 2019.gada, gan arī 2020.gada

rekomendācijas Latvijai aicina novērst sociālo atstumtību, jo

īpaši uzlabojot minimālo ienākumu pabalstu, minimālo vecuma

pensiju un cilvēkiem ar invaliditāti paredzētā ienākumu atbalsta

adekvātumu un paredzēt pienācīgu ienākumu atbalstu krīzes

vissmagāk skartajām iedzīvotāju grupām, un stiprināt sociālās

drošības tīklu. Ienākumu atbalsta jautājumi tiek risināti ārpus

ES fondu ieguldījumu programmām, savukārt sociālās drošības tīkla

stiprināšanai nepieciešami ieguldījumi no dažādiem resursiem.

Ieguldījumi ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojumu kvalitātē un

pieejamībā tiešā veidā saistīti ar cilvēku sociālo tiesību

īstenošanu un sociālās drošības tīkla stiprināšanu. Kā norādīts

rekomendācijas apsvēruma daļā - sociālo pakalpojumu nodrošinājuma

līmenis joprojām ir zems. Ieguldījumi profesionālās

rehabilitācijas pakalpojuma attīstībā un vides pieejamībā nākotnē

vērsti uz personu ar invaliditāti aktīvāku iesaisti dažādos

sabiedrības procesos, tostarp izglītībā un darba tirgū. Savukārt

korekts sociālās apdrošināšanas sistēmas prognozēšanas rīks ļaus

veikt prognozes līdz nepieciešamajai detalizācijas pakāpei, kā

arī ļaus lietotājam viegli veikt nepieciešamās izmaiņas,

atbilstoši sociālās apdrošināšanas/pensiju sistēmas korekcijām un

izmaiņām, tostarp savlaicīgāk novēršot riskus sistēmas ilgtspēju.

Atbalsts bezdarbnieku un darba meklētāju iekļaušanai darba tirgū

nepieciešams, lai darbspējīgiem cilvēkiem primāri būtu iespējams

gūt ienākumus no nodarbinātības un būt aktīviem sabiedrības

locekļiem. Plānotie ieguldījumi šajā komponentē balstīti Sociālās

aizsardzības un darba tirgus attīstības pamatnostādnēs

2021.-2027.gadam noteiktajos attīstības virzienos un ir cieši

saistīti ar Eiropas Sociālo tiesību pīlāra principiem, tostarp

aktīvs atbalsts nodarbinātībai, ilgtermiņa aprūpe un personu ar

invaliditāti iekļaušana.

(920) Sociālo pakalpojumu attīstība. Mērķis ir saglabāt

personas neatkarību un tās aprūpē iesaistīto ģimenes locekļu

nodarbinātību. Sabiedrības novecošanās un pieaugošais aprūpes

pienākumu slogs un vajadzība pēc aprūpes pakalpojumiem pastiprina

aprūpes pakalpojumu pieejamības un efektivitātes uzlabošanas

nepieciešamību, īpaši pēc sabiedrībā balstītiem, inovatīviem

pakalpojumiem.

(921) Lai veicinātu ilgstošas aprūpes pakalpojumu noturību un

nepārtrauktību, izprotot institucionālās aprūpes nepiemērotību un

ģimeniskas vides būtisko lomu cilvēka pilnvērtīgai

funkcionēšanai, jāattīsta ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes

pakalpojumu pieejamību pašvaldībās.

(922) Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu

sinerģiska attīstība. Mērķis ir uz esošās SIVA bāzes attīstīt

sociālās integrācijas kompetenču centru, uzlabot SIVA

infrastruktūru ēkās un apkārtējā vidē, kurā notiek pakalpojumu

sniegšana, kā arī, apvienojot šobrīd piedāvātos valsts finansētos

sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus,

sinerģiski tos pilnveidot un attīstīt, lai tos daudz mērķtiecīgāk

un ātrāk sniegtu personām, kurām ir potenciāls atgriezties darba

tirgū, nepieļaujot to, ka personām tiek piešķirta pastāvīga

invaliditāte. Vienlaikus SIVA izveidos prasmju apmācības

programmas personu ar funkcionāliem traucējumiem neformālajiem

aprūpētājiem (galvenokārt ģimenes locekļiem, bet arī citiem -

kaimiņiem, draugiem, ja nepieciešams), asistentiem un citiem

sociālo pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem, lai apmācītu

pamatprasmēs aprūpēt personu ar funcionāliem traucējumiem, kā ar

viņu komunicēt, ievērot viņa vajadzības.

(923) Publisko pakalpojumu un nodarbinātības

pieejamība. Mērķis ir palielināt sabiedrībai paredzēto

labklājības nozares publisko pakalpojumu un publisko ēku vides

pieejamība visām sabiedrības grupām, tostarp personām ar

invaliditāti, kā arī atbalstīt personas ar invaliditāti viena

mājokļa pielāgošanai, nodrošinot cilvēkiem ar invaliditāti un

funkcionāliem traucējumiem piekļuvi nodarbinātībai un

pakalpojumiem, tādējādi sekmējot cilvēktiesības un dzīves

kvalitāti. Vides pieejamība vienlaikus dos ieguvumu arī citām

personām, kuras saskaras ar funkcionēšanas ierobežojumiem,

piemēram, veciem cilvēkiem, grūtniecēm vai personām, kurām ir

jebkādi pastāvīgi vai pagaidu fiziski, garīgi, intelektuāli vai

maņu traucējumi, ar novecošanu saistīti traucējumi vai citi ar

cilvēka ķermeņa darbību saistīti traucējumi, kuri mijiedarbībā ar

dažādiem šķēršļiem ierobežo viņu piekļuvi pakalpojumiem, radot

situāciju, kurā minētie pakalpojumi ir jāpielāgo šo personu

īpašajām vajadzībām.

(924) Sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa

prognozes. Mērķis ir nodrošināt jaunu, kvalitatīvu

prognozēšanas rīku sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa

prognozēm, sistēmas ilgtermiņa stabilitātes, ilgtspējas un

efektivitātes izvērtēšanai un nodrošināšanai, īpaši ņemot vērā

COVID - 19 krīzes izraisītās straujās izmaiņas sociālās drošības

sistēmas pakalpojumos un minimālo garantiju pilnveidošanu.

(925) Iekļaušanās darba tirgū. Mērķis ir atbalstīt

bezdarbnieku un darba meklētāju iekļaušanos darba tirgū

produktīvākās un labāk apmaksātās darba vietās, sniedzot mērķētu,

secīgu un savstarpēji papildinošu atbalsta pasākumu kopumu, īpašu

uzsvaru liekot uz pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides

pasākumiem. Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam

pakļauto personu prasmju pilnveides, tai skaitā, digitālo prasmju

jomā, pasākumi tiks īstenoti saskaņā ar Izglītības un prasmju

attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteiktajām

prioritātēm attiecībā uz iesaisti pieaugušo izglītībā un

līdzdalības pieaugušo izglītībā mērķa sasniegšanu, vienlaikus

prasmju pilnveides pasākumu ietvaros veicinot kvalitātes,

efektivitātes, pieejamības un sadarbības principu

piemērošanu.

3. Reformu un investīciju

apraksts

(926) Reforma 3.1.1.r. Administratīvi teritoriālā

reforma

(927) Latvijā ir vienas no augstākajām reģionālās attīstības

atšķirībām - starp Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības

organizācijas (turpmāk - OECD) valstīm tās ir trešās augstākās.

Reģionālās politikas mērķis ir radīt priekšnosacījumus visu

reģionu ekonomiskā potenciāla attīstībai un sociālekonomisko

atšķirību mazināšanai, paaugstinot iekšējo un ārējo

konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai

atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides

attīstībai, vidējā termiņā panākot reģionālā IKP starpības

samazinājumu - mazāk attīstīto plānošanas reģionu vidējais IKP uz

vienu iedzīvotāju līmenis pret augstāk attīstīto plānošanas

reģionu veido 55% (bāzes vērtība 2016.gadā - 47%). Būtisku

ieguldījumu reģionālās politikas mērķa īstenošanā sniedz

administratīvi teritoriālā reforma, apvienojot un efektivizējot

pašvaldību esošos resursus, panākot rīcībspējīgu pašvaldību

izveidi, kas spēj nodrošināt pakalpojumu pieejamību un

sasniedzamību, kā arī darba iespējas iedzīvotājiem. Reformas

īstenošanas uzsākšanai tika izstrādāts un Saeimā 2020.gada jūnijā

atbalstīts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums.

Veiksmīgai reformas īstenošanai pašlaik tiek sniegts valsts

budžeta atbalsts pašvaldībām attīstības plānošanas dokumentu un

kopīga jaunveidojamā novada administratīvās struktūras projekta

izstrādei. Vienlaikus administratīvi teritoriālās reformas

turpmākai norisei ir būtiski sniegt atbalstu valsts reģionālo un

vietējo autoceļu atjaunošanai un pārbūvei pakalpojumu un

darbavietu sasniedzamības uzlabošanai, uzņēmējdarbības vides

attīstībai darba iespēju reģionos nodrošināšanai reģionos, kā arī

pašvaldību kapacitātes stiprināšanai to darbības efektivitātes un

kvalitātes uzlabošanai.

(928) Atbalsta sniegšanai valsts reģionālo un vietējo autoceļu

atjaunošanai ir pietiekama valsts administratīvā kapacitāte darbu

savlaicīgai veikšanai, pamatojoties uz atjaunojamo valsts

reģionālo un vietējo autoceļu posmu sarakstā iekļauto laika

grafiku ceļu remontdarbu veikšanai atbilstoši to gatavībai un

darbu veidam. Savukārt atbalsts uzņēmējdarbības vides attīstībai

tiks sniegts pašvaldībām, kas veiks nepieciešamos priekšdarbus

projektu veiksmīgai īstenošanai un plānoto rezultātu

sasniegšanai. Atbalsts pašvaldību kapacitātes stiprināšanai to

darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai tiks sniegts,

piesaistot plānošanas reģionus, kuriem ir pietiekama pieredze

darbā ar pašvaldībām.

(929) Nozaru pārstāvju un citu iesaistīto pušu (stakeholders)

iesaiste tika nodrošināta administratīvi teritoriālās reformas

virzības laikā, kā arī izstrādājot un saskaņojot Reģionālās

politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam un Nacionālās

industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam, kas kalpo

par pamatu plānotajām investīcijām93.

(930) Informāciju par reformas 3.1.1.r. investīciju ietvaros

plānoto valsts atbalstu skatīt pie reformas investīcijām.

(931) Investīcija 3.1.1.1.i. Valsts un reģionālās nozīmes

autoceļu tīkla uzlabošana jauno novadu administratīvo centru

un tajos sniegto pakalpojumu un darbavietu pieejamībai un drošai

sasniedzamībai.

(932) Plānota jau eksistējošu valsts reģionālo un vietējo

autoceļu stāvokļa kvalitātes uzlabošana (indikatīvi 234 km

garumā), lai nodrošinātu novada administratīvo centru labāku

sasniedzamību, uzlabotu piekļuvi valsts un pašvaldību sniegtajiem

pakalpojumiem (t.sk. izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas

kontekstā, kā arī veselības, kultūras, sociālo u.c. pakalpojumu

sasniedzamībai) un darbavietām. Pasākums paredz to valsts

reģionālo un valsts vietējo autoceļu posmu pārbūvi un

atjaunošanu, kuri identificēti sadarbībā ar plānošanas reģioniem,

izmantojot autoceļa seguma stāvokli, vidējo diennakts satiksmes

intensitāti, kā arī to plānoto izmantošanu un novadu

administratīvo centru sasniedzamību pēc administratīvi

teritoriālās reformas. ANM iekļauti tikai kritiski reformas

īstenošanai nepieciešamie ceļu posmi, kas nepieciešami, lai

nodrošinātu novadu administratīvo centru un tajos pieejamo

pakalpojumu un darbavietu drošu sasniedzamību un jauno pašvaldību

pilnvērtīgu funkcionēšanu.

(933) Autoceļu stāvoklis ietekmē pakalpojumu un darbavietu

drošas sasniedzamības iespējas, kas reģionu iedzīvotājiem ir

būtiski administratīvi teritoriālās reformas kontekstā.

Ieguldījumus jāskata kompleksi ar plānotajām investīcijām

uzņēmējdarbības atbalstam reģionos. Tāpat ieguldījumi valsts

reģionālo un vietējo ceļu atjaunošanā ir būtisks priekšnoteikums

citu nozaru ministriju ieguldījumu sinerģijai un efektivitātei

dažādu atbalsta instrumentu ietvaros pakalpojumu pieejamībai un

sasniedzamībai iedzīvotājiem reģionos sociālo pakalpojumu,

veselības, izglītības, kultūras u.c. jomās, kuru infrastruktūra

pamatā izvietota reģionālas un nacionālas nozīmes attīstības

centros. Valsts reģionālo un vietējo autoceļu atjaunošana ļoti

svarīga, lai pašvaldības un valsts varētu nodrošināt pakalpojumu

pieejamību arī tajās teritorijās, kurās nav attiecīgās

infrastruktūras (mobilais sociālais dienests, mobilās

bibliotēkas, autoveikali, ātrā palīdzība, civilās aizsardzības

pasākumi utml), kā arī, lai pašvaldība varētu noorganizēt

atkritumu savākšanu, komunālo pakalpojumu sniegšanu, sekmēt

uzņēmējdarbību visā pašvaldības administratīvajā teritorijā,

ieskaitot ciemu un viensētu iedzīvotājus, kas raksturīgi

Latvijai.

(646) Investīcijas esošo valsts reģionālo un vietējo autoceļu

infrastruktūras attīstībā plānotas sinerģijā ar citiem

pasākumiem, kas atbalsta pāreju uz mazemisiju vai bezemisiju

transportlīdzekļu veidiem, un investīcijām, kas stimulē

sabiedriskā transporta izmantošanu saskaņā ar Transporta

attīstības politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteikto

mērķi - integrēta transporta sistēma, kas nodrošina drošu,

efektīvu, pieejamu, viedu un ilgtspējīgu mobilitāti, veicina

valsts ekonomisko izaugsmi, reģionālo attīstību un nodrošina

virzību uz klimatneitrālu ekonomiku. Ievērojot principu

"nenodarīt būtisku kaitējumu", valsts reģionālo un

vietējo autoceļu atjaunošanas pasākumam kā papildinošanas

investīcijas, kas samazinās SEG emisijas, plānotas šādas

bezemisiju transportlīdzekļu iegādes investīcijas, kurām ir

paredzēts finansējums ANM plāna 1. komponentes "Klimata

pārmaiņas un ilgtspēja" ietvaros:

a. Pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju

elektrovilcienu) iegādei Rīgas metropoles areāla transporta

zaļināšanai (investīcija 1.1.1.1.i);

b. Rīgas pilsētas elektrotransporta (elektroautobusi,

tramvaji) iegādei sabiedrisko pārvadājumu nodrošināšanai

(investīcija 1.1.1.2.i).

c. ANM pasākumi tiek plānoti arī sinerģijā ar citiem videi

draudzīgiem specifiskajiem atbalsta mērķiem, kas paredzēti

darbības programmas Latvijai 2021.-2027.gadam un citu atbalsta

instrumentu ietvaros, nodrošinot demarkāciju, piemēram:

• jaunu videi draudzīgu autobusu iegāde starppilsētu satiksmē,

esošo autobusu aprīkošana to videi draudzīgākai darbībai, tai

skaitā ar alternatīvās degvielas veidiem, multimodālo sabiedriskā

transporta tīklu ar dzelzceļu kā sabiedriskā transporta

"mugurkaulu" izveidošana (darbības programmas Latvijai

2021.-2027.gadam SAM 2.3.1.)

• taisnīgas pārkārtošanās pasākumi, kas veicina pāreju uz

klimatneitralitāti (Darbības programmas Latvijai 2021.-2027.gadam

SAM 6.1.1.), kura ietvaros plānots atbalsts arī bezemisiju

mobilitātes veicināšanai pašvaldībās, palielinot resursefektīvu

un videi draudzīgu transportlīdzekļu lietošanu;

• emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros plānoti

pasākumi SEG emisiju samazināšanai transporta sektorā, palielinot

mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu skaitu;

• Modernizācijas fonda ietvaros kā viens no galvenajiem

virzieniem (prioritārajiem ieguldījumiem) ir energoefektivitātes

uzlabošana, t.sk. transporta nozarē.

(647) Ņemot vērā, ka investīcijas 3.1.1.1.i. ietvaros

paredzēta esošo valsts reģionālo un vietējo autoceļu

infrastruktūras atjaunošana un pārbūve (nevis jaunu autoceļu

izbūve) un darbi tiks veikti galvenokārt esošajā ceļa nodalījuma

joslā, ievērojot noramtīvajos aktos noteikto procedūru ANM plānā

iekļautajam pasākumam nav paredzama būtiska ietekme uz

bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un

atjaunošanu (ANM plānam pievienots 3.1.1.1.i. principa

"nenodarīt būtisku kaitējumu" novērtējums).

(934) Valsts reģionālo un vietējo ceļu atjaunošanā un pārbūvē

paredzēta sinerģija ar plānotajiem ieguldījumiem TEN-T tīkla

attīstībā, kas tiek plānoti, ievērojot teritoriālo pieeju - DP

3.2.1.SAM "Attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu,

inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru" un

3.2.2.SAM "Attīstīt ilgtspējīgu, klimatnoturīgu,

intelektisku un intermodālu mobilitāti valstu, reģionu un vietējā

līmenī, ietverot uzlabotu piekļuvi TEN-T un pārrobežu

mobilitāti" ietvaros norādīts, ka ieguldījumus plānots veikt

kontekstā ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem.

(935) Investīcijas 3.1.1.1.i. ietvaros valsts atbalsts nav

plānots, jo investīcijas tiks veiktas publiskajā

infrastruktūrā.

(936) Investīcija 3.1.1.2.i. Pašvaldību kapacitātes

stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes

uzlabošanai, lai pašvaldības spētu nodrošināt tām likumos

noteikto funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā

arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par

samērīgām izmaksām.

(937) Atbalsts tiks sniegts pašvaldību kapacitātei, stiprinot

to darbības efektivitāti un kvalitāti, īstenojot pakalpojumu

vadību pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai

jaunizveidotajās pašvaldībās, t.sk. paredzot: 1) pašvaldību

pakalpojumu novērtējumu; 2) metodisko atbalstu un apmācības

pakalpojumu optimizācijai/plānošanai atbilstoši demogrāfijas

tendencēm pakalpojumu pieejamības un sasniedzamības uzlabošanai,

administratīvā sloga mazināšanai, kā arī darbības efektivitātes

un kvalitātes uzlabošanai (pakalpojumu dizaina pielietošana

u.tml.); 3) pašvaldību pakalpojumu jaunu vai uzlaboto plānošanas

un sniegšanas veidu pilotēšanu.

(938) Investīcijas 3.1.1.2.i. ietvatos valsts atbalsts nav

plānots, jo investīcijas tiks veiktas publiskajā sektorā.

(939) Investīcija 3.1.1.3.i. Investīcijas

uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un

teritoriju attīstīšanai reģionos

(940) Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk -

LIAA) sniegtā informācija par investīciju piesaisti reģionos,

apliecina, ka investīciju piesaistē ir būtiska publiskā

infrastruktūra. Laika posmā no 2020.gada līdz 2021.gada pirmajam

ceturksnim, 31 pašvaldību piedāvājums investoriem ārpus Rīgas

reģiona nav bijis veiksmīgs tieši infrastruktūras neatbilstības

dēļ potenciālo investoru vajadzībām. Atbilstošas infrastruktūras

trūkuma dēļ (piem., esošo ēku nojaukšana/pārvienošana, ražotnes

būvniecība, telpu veidošana, kanāla padziļināšana, teritorijas

sakārtošana, stāvlaukumu izveide u.c.) 2019.-2020.gadā netika

piesaistītas investīcijas indikatīvi 170 milj. EUR apmērā

elektronikas, metālapstrādes, elektronikas, aviācijas u.c. jomās,

kas varētu radīt indikatīvi 1 250 darba vietas, t.sk. reģionos,

jo kā potenciālās lokācijas vietas tika izskatīta, piem.,

Ventspils pilsēta, Rēzeknes pilsēta, Liepājas pilsēta. LIAA

sniegtā informācija par investīciju piesaisti apliecina,

2020.gadā 51 uzņēmums ir piesaistījis investīcijas indikatīvi

252,4 milj. EUR un radījis 2893 jaunas darba vietas. 27 no 51

investīciju projektiem 2020.gadā tika veikti ārpus Rīgas reģiona.

2020.gadā Zemgalē 3 investīciju projekti indikatīvi ir

piesaistījuši 23,8 milj. EUR investīcijas un 83 jaunu darba vietu

izveidi, Vidzemē 13 projekti - 97,5 milj. EUR investīcijas un

1005 jaunas darba vietas, 6 investīciju projekti Kurzemē - 81,5

milj. EUR investīcijas un 155 jaunas darba vietas, savukārt

Latgalē 4 projekti - 39 milj. EUR investīcijas un 475 jaunu darba

vietu izveidi.

(941) Vienlaikus LIAA sniegtie nekustamo īpašumu pieprasījumu

piemēri no 2020.gada un 2021.gada pirmā ceturkšņa potenciālajiem

projektiem metālapstrādes, vieglās rūpniecības, IT, pārtikas

ražošanas jomā norāda, ka reģionos investoriem ir nepieciešama

ražošanas telpu noma vai iegāde, elektrības pieslēgumi, IT

komunikācijas, pievedceļi, notekūdeņu attīrīšanas sistēmas

u.c.

(942) Ņemot vērā infrastruktūras nepilnības, ekonomika

koncentrējas Rīgā un tās apkārtnē, padziļinot reģionālās

attīstības atšķirības, kas nosaka nepieciešamību veikt

ieguldījumus uzņēmējdarbības infrastruktūrā investīciju

ienākšanai reģionos, kā arī investīciju piesaistes potenciālu

reģionos, plānota komersantu pieprasījumā balstītu industriālo

parku un teritoriju attīstība reģionos (ārpus Rīgas plānošanas

reģiona), t.sk. industriālo pieslēgumu ierīkošana un to saistītās

jaudas palielināšana (t.sk. siltumapgāde, ūdens un kanalizācija,

elektrība), pievedceļu atjaunošana vai ierīkošana pie

industriālajām teritorijām, kā arī komercdarbības mērķiem

paredzēto ēku un to saistītās infrastruktūras attīstīšana.

Ievērojot, ka plānošanas reģioni un pašvaldības regulāri apkopo

komersantu vajadzības to izaugsmei, sniedzot informāciju par

pašvaldībām nepieciešamo atbalstu uzņēmējdarbības vides

uzlabošanai, investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā

infrastruktūrā plānotas saskaņā ar reģionu un pašvaldību

noteiktajām prioritātēm, t.sk. zināšanu un/vai tehnoloģiski

ietilpīgā uzņēmējdarbībā un klimatneitrālā attīstībā. Pasākuma

ietvaros plānots attīstīt konkursa kārtībā izvēlētu industriālos

parkus un teritorijas (ārpus Rīgas plānošanas reģiona),

organizējot atklātu konkursu pašvaldību starpā.

(943) Lai nodrošinātu komersantu pieprasījumā balstītas

investīcijas, pašvaldībai, tās iestādei vai kapitālsabiedrībai uz

projekta iesniegšanas brīdi tiks izstrādāta industriālā parka

attīstības stratēģija jeb "biznesa plāns" (tostarp

nosakot konkrētus sasniedzamos rādītājus (KPI)), kas sagatavots

saskaņā ar pašvaldības attīstības programmu un sadarbībā ar LIAA,

kā arī komersantu apliecinājums par interesi, kas pamato

konkrētas izbūvējamās publiskās infrastruktūras nepieciešamību,

vai sadarbības līgums ar komersantu, kurā noteikti plānotie

komersanta ieguldījumi un sasniedzamie rezultāti. Pašvaldības,

kas potenciāli kvalificējas atbalstam, jau šobrīd ir apzinājušas

potenciālos komersantus, saņemot apliecinājumus par interesi,

kuriem ir nepieciešama uzņēmējdarbības infrastruktūras izbūve

darbības uzsākšanai vai paplašināšanai, t.sk. industriālā parka

infrastruktūras, pievadceļu un dzelzceļa pievadu izbūve, ražotņu

un noliktavu izbūve (piem., Liepājas pilsētas gadījumā - 66

tūkst. m2 platībā, Daugavpils pilsētas gadījumā - 25

tūkst. m2 platībā), elektroenerģijas pieslēgumu,

teritorijas sanācija, attīrot to no piesārņojuma,

inženierkomunikācijas (ūdenssaimniecības tīkli, siltumapgāde,

kanalizācija u.c.) utml. Pamatojoties uz pašvaldību veikto

sākotnējo priekšizpēti, veiktie ieguldījumi uzņēmējdarbības

infrastruktūras attīstībā potenciāli sekmēs investīciju piesaisti

loģistikas, elektronikas, aviācijas, elektroenerģijas, pārtikas

ražošanas, atjaunojamo energoresursu ražošanas jomās, veicinot

nefinanšu investīciju piesaisti indikatīvi 410 milj. EUR apmērā

un radot vismaz 1 180 augsti kvalificētās darba vietas.

(944) Papildus tam, konkursa kritēriji pašvaldībām ietvers:

(1) attiecīgajā pašvaldībā esošie cilvēkresursi jeb darba spēka

pieejamība (augsti kvalificētu darbinieku skaits, infrastruktūras

pieejamība nokļūšanai līdz darba vietai, kā arī pašvaldības

instrumenti jaunu darbinieku piesaistei t.sk. mājokļa

pieejamība,u.c. faktori)); (2) izglītības iespējas, vērtējot

izglītības iestāžu pieejamību un to sasaisti ar RIS3 sektoriem,

vai pašvaldību prioritārajiem IP attīstības sektoriem, kā arī

iespējas nodrošināt darbinieku papildus apmācību iespējas; (3)

sākotnējās pieejamās industriālo parku platības infrastruktūras

raksturojums un paplašināšanas iespējas; (4) apkārtnē esošu

uzņēmumu līdzšinējā attīstības aktivitātē, kas iekļauj jaunu

darbības virzienu attīstību, uzņēmumu vēlmi paplašināties,

uzņēmumu aktivitāti pētniecības un attīstības jomās, redzējumu

vietējās nozīmes sektoru ekosistēmas izveidei un esošo uzņēmumu

attīstības tendences, kā arī sadarbība ar apkārt esošo novadu

uzņēmumiem.

(945) Nozīmīgas ir arī pašvaldībā plānoto industriālo parku un

teritoriju darbības nodrošināšanas iespējas, kas iekļauj

pašvaldību darba organizāciju šo projektu realizēšanā un

sadarbības veicināšanā, projektu attīstības sasaiste ar

pašvaldības plānošanas un attīstības dokumentiem, kā arī

industriālo parku un teritoriju izveides laika ietvars. Būtiski,

ka projekta ietvaros ir plānoti arī šādi granta saņemšanas

nosacījumi, kas nosaka to, ka 50% finansējuma daļas plānots

saņemt kā avansu pēc līguma noslēgšanas ar pašvaldību, 20% pēc

nomas līguma noslēgšanas ar industriālā parka operatoru vai

komersantiem, bet 30% pēc infrastruktūras nodošanas ekspluatācijā

un komersanta darbības uzsākšanas industriālā parkā, kas uzņēmies

saistības sasniegt noteiktos KPI.

(946) Lai noteiktu potenciālos komersantus, kas darbosies

industriālajās teritorijās, tiks definēti šādi kritēriji: (1)

darbojas industrijās ar augstu pievienoto vērtību un esošo

klientu portfelis, industriālo parku un teritoriju portfeļa

apjoms; (2) ar inovācijām un/vai ražo inovatīvus vai augstas

pievienotās vērtības produktus - darbojas RIS3 nozarēs; (3)

eksporta apjoms trīs gadu periodā no infrastruktūras lietošanas

uzsākšanas pārsniedz 3-5 milj. eiro; (4) uzņēmumam ir izstrādāta

laba korporatīvā pārvaldība un ir pieejams finanšu resurss; (5)

būvniecības procesā un industriālā parka un teritorijas darbībā

tiek izmantoti ilgtspējīgi un AER risinājumi. (6) komersanta

plānotais ieguldījumu apjoms pētniecībā un attīstībā, tostarp

darbinieku kompetenču pilnveidē, triju gadu periodā pēc

investīciju projekta īstenošanas ir vismaz 250 000 eiro; (7)

komersanta plānoto piesaistīto nefinanšu investīciju apjoms

attiecībā pret publisko finansējuma apjomu vismaz 0.88:1; (8)

darbinieku vidējā darba samaksa uzņēmumā, kas nomā industriālā

parka teritorijā telpas, ārpus Rīgas 1,5 reizes virs vidējā

valstī. Ievērojot valsts atbalsta nosacījumus, industriālo parku

un teritoriju operatori vai komersanti, kuri nomās no finansējuma

saņēmēja projekta ietvaros attīstīto teritoriju vai ēku un ar to

saistīto infrastruktūru, tiks izvēli atklātā, caurskatāmā un

nediskriminējošā veidā, par infrastruktūras izmantošanu nosakot

tirgus cenu.

(947) Industriālo parku un teritoriju attīstīšana reģionos

sekmēs industriālās infrastruktūras pielāgošanu nozarēm, kas spēj

radīt augsti apmaksātas darba vietas savienojumā ar iespēju

piesaistīt Latvijai starptautiski atzītus industriālos operatorus

un privātās nefinanšu investīcijas, tādējādi sekmējot uzņēmumu

paplašināšanos un produktivitātes paaugstināšanu, palielinot

reģionu IKP un veicinot reģionu līdzsvarotāku attīstību.

(948) Industriālo parku un teritoriju izveide un industriālās

infrastruktūras pielāgošana potenciālajiem nomniekiem reģionos

stiprinās Latvijas ekonomiku, piesaistot augstas pievienotās

vērtības produktu ražojošo uzņēmumu investīcijas un darbības

pārcelšanu uz Latviju, tādējādi tiks radītas jaunas augsti

apmaksātas darba vietas, kā arī veicināta starptautiskā

konkurētspēja un eksports, tādējādi saimnieciskā darbība

industriālajos parkos sāktos uzreiz pēc to izbūves. Plānots

piesaistīt starptautiski atzītus industriālo parku operatorus,

kuri sadarbojas ar uzņēmumiem, kas darbojas industrijās ar augstu

pievienoto vērtību. Industriālo ražošanas telpu izveide

industriālo parku un teritoriju ietvaros, izmantojot viedus un

energoefektīvus risinājumus, sekmēs uzņēmumu paplašināšanos un

produktivitātes paaugstināšanos, ļaujot uzņēmumam finanšu

resursus novirzīt investīcijām uzņēmumu digitalizācijā un

automatizācijā caur inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu, nodrošinot

industriālās infrastruktūras pielāgošanu nozarēm, kas spēj radīt

augsti apmaksātas darba vietas.

(949) Investīcijas 3.1.1.3.i. tiks veiktas, pamatojoties uz

esošu valsts atbalsta shēmu - atbilstoši Regulas

Nr. 651/2014 14., 41., 48. un 56.pantam. Valsts atbalsts

sabiedriskajiem pakalpojumiem (ūdenssaimniecība un siltumapgāde)

tiks sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES,

bet de minimis - atbalsts saskaņā ar Regulu

Nr. 1407/2013.

(950) Investīcija 3.1.1.4.i. Finansēšanas fonda izveidei

zemas īres mājokļu būvniecībai, veicinot mājokļu pieejamību

personām, kas nevar atļauties mūsdienu būvniecības standartiem un

energoefektivitātes prasībām atbilstošu mājokli uz tirgus

nosacījumiem nodrošinās pieeju ilgtermiņa aizdevumiem ar zemām

procentu likmēm ar granta elementu izmaksu ziņā iedzīvotājiem

pieejamu īres mājokļu būvniecībai. Aizdevumu atmaksātais

finansējums, kā arī daļa no īres maksas pēc aizdevuma atmaksas

tiktu izmantota tam pašam reformas mērķim, proti, mājokļu

pieejamības veicināšanai, tādejādi radot ilgtermiņa risinājumu

finansējuma pieejamībai (revolving fund).

(951) Eiropas Komisija savā 2019.gada ziņojumā par Latviju

norāda, ka ieguldījumi mājokļos ir būtiski, lai veicinātu labāku

iekšējo mobilitāti un kvalitatīvu darbvietu pieejamību attālos

reģionos. Iedzīvotāju zemā pirktspēja padara īres mājokļu

komerciālu būvniecību dzīvotnespējīgu. Tas savukārt kavē

reģionālo izaugsmi un veicina emigrāciju. Valmieras pilsētas

pieredze liecina, ka ir liels pieprasījums pēc īres mājokļiem par

pieņemamu cenu un ka tas var būt spēcīgs politikas instruments,

lai pilsētu padarītu cilvēkiem pievilcīgu, nodrošinot darba

ņēmējus vietējiem uzņēmumiem. Tomēr tā arī norāda, ka mājokļu

būvniecība ir dzīvotspējīga tikai tad, ja ir pieejams lēts

ilgtermiņa finansējums.

(952) Ņemot vērā izmaksu ziņā pieejamu īres mājokļu trūkumu

valstī, plānotais mērķis ir ieviest atbalsta programmu, kas

nodrošinātu ilgtermiņa finansēšanas modeļa ieviešanu mājokļu

pieejamības pasākumu risināšanai - aizdevumus ar zemu procentu

likmi ar granta elementu.

(953) Lai nodrošinātu mājokļu pieejamības veicināšanu

personām, kas nevar atļauties mūsdienu būvniecības standartiem un

energoefektivitātes prasībām atbilstoša mājokļa iegādi vai īri uz

tirgus nosacījumiem, tiks izveidots Finansēšanas fonds zemas īres

mājokļu būvniecībai, kas nodrošinās pieeju ilgtermiņa aizdevumiem

ar zemām procentu likmēm ar granta elementu izmaksu ziņā

iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecībai. Kopējās

investīcijas šāda finansēšanas fonda izveidei - 42 900 000 EUR,

no kura indikatīvi 2,3 % sastādīs programmas administrēšanas un

uzraudzības izmaksu daļa. Attiecīgi zemas īres mājokļu projektu

finansēšanai būs indikatīvi 41 613 000 EUR. Šāds finansēšanas

fonds tiktu izveidots un to pārvaldītu Attīstības finanšu

institūcija "Altum".

(954) Finansēšanas fonda izveide nodrošinātu ne tikai ANM

plāna ieviešanas periodā paredzēto aizdevumu ar granta elementu

izsniegšanu vismaz 700 zemas īres dzīvokļu būvniecībai, bet arī

nodrošinātu mājokļu pieejamības projektu finansēšanu ilgtermiņā,

jo finansējums no aizdevuma atmaksas, kā arī daļa no īres maksas

pēc aizdevuma atmaksas, tiks atgriezta finansēšanas

fondā.Jāpiemin, ka finansēšanas fonda ietvaros apstiprinātajos

projektos dzīvokļu skaits ir atkarīgs no vairākiem faktoriem: (1)

komercbanku iesaistes projektu līdzfinansēšanā. Bankai

iesaistoties projektu līdzfinansēšanā reģionos, projektu ietvaros

apstiprināto dzīvokļu skaits palielināsies no 700 līdz 1064 zemas

īres mājokļiem; (2) projektā vidējā dzīvokļa lieluma, ko noteiks

pieprasījums.

(955) Ņemot vērā, ka ANM plānā iezīmētais finansējums ir

nepietiekams, lai risinātu mājokļu pieejamības problēmas

ilgtermiņā, lai nodrošinātu finanšu resursu pieejamību nākotnes

īres mājokļu būvniecības projektiem, paredzam iespēju nākotnē

Finansēšanas fondam piesaistīt citus finanšu resursus.

(956) Finansēšanas fonda ietvaros finansētajiem mājokļiem tiks

noteikta fiksēta īres maksa 4,4 EUR/m2, kas būs

ievērojami zemāka par vidējo īres maksu komerciāli izbūvētajās

ēkās, kur tiek izīrēti dzīvokļi.

(957) Lai šāda programma atbilstu valsts atbalsta regulējumam

par vispārīga tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma prasībām,

Ministru kabineta noteikumu ietvaros tiks noteikts ienākumu

slieksnis šīs programmas ietvaros izbūvēto īres mājokļu

īrniekiem, kas, sadarbībā ar Finanšu ministriju, tiks saskaņots

ar Eiropas Komisiju.

(958) Jāuzsver pašvaldību loma reformas īstenošanā, jo tieši

pašvaldības būs tās, kas sniegs apliecinājumu nekustamo īpašumu

attīstītājiem par gatavību slēgt sabiedriskā pakalpojuma

pilnvarojuma līgumu, kā arī pašvaldības nodrošinās potenciālo

īrnieku rindas reģistra uzturēšanu.

(959) Zemas īres mājokļu būvniecībai tiks izveidots

Finansēšanas fonds 42,9 miljonu EUR apmērā, kā ietvaros nekustamā

īpašuma attīstītājiem (publiskām, privātām kapitālsabiedrībām un

kooperatīviem) tiks sniegti aizdevumi ar granta elementu zemas

īres mājokļu būvniecībai un izīrēšanai noteiktam mājsaimniecību

lokam. Savukārt, lai nodrošinātu efektīvu publiskā finansējuma

izlietojumu un nodrošinātu pēc iespējas lielāku skaitu mājokļu

būvniecību, finansējuma piešķiršana nekustamā īpašuma

attīstītājiem paredzēs konkursa elementu. Proti, gadījumā, ja

tiks saņemti aizdevumu un grantu pieteikumi no vairākiem

nekustamā īpašuma attīstītājiem par projektu realizēšanu vienā

teritorijā, tad atbalstīts tiks projekts, kas paredzēs mazāku

neatmaksājamo publisko finansējumu uz m2 lietderīgo

platību.

(960) Lai veicinātu lielāku finansējuma pieejamību zemas īres

mājokļu būvniecībai, paredzēts, ka aizdevums ar granta elementu

tiks strukturēts kopā ar kredītiestādes vai tās meitas

sabiedrības aizdevumu, un Finansēšanas fonda ietvaros sniegtais

aizdevums būs subordinēts attiecībā pret kredītiestādes vai tās

meitas sabiedrības sniegto kredītu. Finansēšanas fonda ietvaros

sniegtais aizdevums paredzēts indikatīvi 32,5% no projekta

kopējām attiecināmajām izmaksām, komercbankas aizdevums -

indikatīvi 32,5%, grants - līdz 30% un pašu līdzfinansējums

vismaz 5% apmērā.

(961) Vienlaikus, apzinoties komercbanku piesardzīgo

kreditēšanas politiku reģionos, ir paredzēts, ka gadījumos, kad

nekustamā īpašuma attīstītājs saņems komercbankas atteikumu

dzīvotspējīga un ekonomiski pamatota projekta īstenošanai, to

izvērtējot finansēs Finansēšanas fonda ietvaros lielākā apmērā

(indikatīvi līdz 65% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām

Finansēšanas fonda aizdevuma daļa, līdz 30% grants un vismaz 5%

pašu līdzfinansējums).

(962) Finansēšanas fonda ietvaros sniegtā aizdevuma termiņš

nepārsniegs 30 gadus un varēs tikt piemērota aizdevuma

pamatsummas atmaksas atlikšana un pamatsummas atmaksas atliktais

termiņš nepārsniegs komercbankas aizdevuma termiņu, kas ir

indikatīvi 15 gadi. Finansēšanas fonda aizdevumu pamatsummas

atmaksa nonāks atpakaļ fondā un varēs tikt izmantota turpmāku

zemas īres mājokļu būvniecībai.

(963) Finansēšanas fonda ietvaros attiecināmās izmaksas

paredzētas 1200 EUR/m2, tajā skaitā būvniecības

izmaksas un citas izmaksas, kas saistītas ar dzīvojamās īres

mājas būvniecības saistītās infrastruktūras atjaunošanu, pārbūvi

vai izbūvi, saistītās teritorijas labiekārtošanu.

(964) Būvniecības izmaksu pamatotību nepārsniegt minētos

ierobežojumus pamato tipveida daudzdzīvokļu ēkas projekts.

Ekonomikas ministrija 2020.gadā iepirka tipveida būvprojekta

daudzdzīvokļu ēkas izstrādi, ņemot vērā visas aktuālās

energoefektivitātes prasības. Būvprojekts sagatavots atbilstoši

būvniecības regulējumam, tai skaitā sagatavota būvprojekta tāme.

Viens no nosacījumiem tipveida būvprojekta izstrādei bija

noteikts, lai kopējās daudzdzīvokļu mājas būvniecības izmaksas,

tai skaitā izstrādājot piesaistes projektu, nepārsniedz 1200

EUR/m2 ar PVN. Iepirkuma rezultātā izstrādātā tipveida

būvprojektā noteiktās kopējās objekta būvprojekta izmaksas ir

964,38 EUR/m2 ar PVN un tās aprēķinātas bez pamatiem,

iekšējās apdares, teritorijas labiekārtošanas, kas attiecīgi kopā

ar piesaistes projektu nepārsniedz 1200 EUR/m2. Lai

nodrošinātu Finansēšanas fonda resursu efektīvu izlietošanu un

nodrošinātu, ka finansējums rada tiešu ietekmi uz mājokļu

pieejamības problemātikas risināšanu, paredzam, ka īres mājas

būvniecības projekti attīstāmi teritorijās, kas jau ir piemērotas

īres māju būvniecībai.

(965) Finansēšanas fonda ietvaros ir paredzēts apstiprināt

projektus par kopā vismaz 700 dzīvokļu būvniecību, un minētais

skaits ir noteikts, Finansēšanas fonda apmēru 42,9 miljoni EUR,

samazinot par programmas administrēšanas un uzraudzības izmaksu

daļu (indikatīvi 2,3% no Finansēšanas fonda apmēra). Vienlaikus

jānorāda, ka apstiprināto projektu ietvaros īres dzīvokļu skaits

atkarīgs no vairākiem faktoriem, tā piemēram, (1) komercbanku

iesaistes projektu līdzfinansēšanā, un komercbankai iesaistoties

projektu līdzfinansēšanā reģionos, apstiprināto projektu ietvaros

dzīvokļu skaits palielināsies līdz 1064 dzīvokļiem; (2) projektā

vidējā dzīvokļa lieluma, ko noteiks pieprasījums. Vienlaikus,

nosakot īres dzīvokļu skaitu, ir ņemti vērā pieņēmumi par īres

mājas indikatīvo dzīvokļu skaitu (60 dzīvokļu māja ar vidējo

izmēru 52 m2).

(966) Augstāk minēti pieņēmumi, un attiecināmo izmaksu apmērs

noteikts, lai nodrošinātu zemu īri 4.4 EUR/m2. Lai

nodrošinātu augstas kvalitātes prasības mājokļiem, paredzēts, ka

nekustamā īpašuma attīstītājiem būs jāizpilda šādi nosacījumi:

(1) ēkai jābūt gandrīz nulles enerģijas ēkai; (2) nododot māju

ekspluatācijā, ir jāveic kvalitātes atbilstības testi (akustiskie

mērījumi, ēkas gaiscaurlaidības tests). Jāizpilda arī noteiktas

ēku uzturēšanas prasības: (1) jāizstrādā ēkas uzturēšanas plāns

ēkas dzīves ciklam; (2) atbilstoši ēkas uzturēšanas plānam jāveic

regulāri maksājumi ēkas uzturēšanai.

(967) Augstāk minētās administratīvās un uzraudzības izmaksas

ir noteiktas indikatīvi 2,3% apmērā no Finansēšanas fonda apmēra,

un ir noteiktas atbilstoši indikatīvajām izmaksām šādu funkciju

veikšanai. Izstrādājot noteikumu projektu par atbalstu dzīvojamo

īres māju būvniecībai, tai skaitā jau definējot konkrētas

uzraudzības funkcijas un atbildīgās institūcijas, administrēšanas

un uzraudzības izmaksas var mainīties.

(968) Altum aizdevumu un grantu administrēšanas izmaksas tiks

noteiktas atbilstoši Attīstības finanšu institūcijas likuma

12.panta 3.daļai, saskaņā ar kuru Altum veic programmas rādītāju

novērtējumu, tostarp aprēķina programmas ieviešanas izmaksas,

pirms programmas apstiprināšanas Ministru kabinetā, kur noteikti

precīzi gan Altum uzdevumi, gan programmas nosacījumi. Ņemot vērā

minēto, uz doto brīdi nav iespējams precīzi noteikt Altum

administrēšanas izmaksu apmēru un tā finansēšanas avotus, un

izmaksu apmērs var mainīties saskaņā ar programmas

nosacījumiem.

Tabula Nr.7. Indikatīvi noteiktās

uzraudzības funkcijas, kas saistītas ar Altum aizdevumu un grantu

administrēšanu

Uzraudzības

uzdevums

Uzraudzības

regularitāte

Nodrošināt izsniegto aizdevumu

un grantu izlietošanas un aizdevumu atmaksas uzraudzību līdz

aizdevuma atmaksai atbilstoši MK noteikumu nosacījumiem un

veikt pietiekamus, saprātīgus un samērīgus pasākumus to

atgūšanai

Patstāvīgi

Finanšu instrumentiem Altum šī ir standarta ieviešanas

funkcija, kuru pārsvarā gadījumu finansē no aizdevumu

procentu ieņēmumiem.

Ņemot vērā, ka īres māju būvniecības programma ir jauna

programma un nav pieredze administrēšanas izmaksu

noteikšanā konkrēti šādai programmai, tad grantu daļas

administrēšanai tiek piemērota līdzšinējā Altum

administrētā daudzīvokļu māju eneroefektivitātes programma,

kurā grantu ieviešanas izmaksas ir 6%-7% no kopējā grantu

finansējuma. Savukārt, pieņemot, ka īres māju projekti būs

finansiāli ietilpīgāki nekā daudzdzīvokļu māju

energoefektivitātes projekti, tad administratīvās izmaksas

šobrīd tiek plānotas indikatīvi apmērā no 3,5%-4,5%.

Sniegt informāciju EM par

finanšu instrumenta īstenošanas gaitu atbilstoši kārtībai,

kāda ietverta Aizdevuma fonda līgumā, kā arī nepieciešamajiem

uzlabojumiem pasākuma īstenošanā

Reizi ceturksnī

Altum struktūrā informācijas sniegšana par finanšu

instrumentu ieviešanas gaitu ir standarta funkcija, un tā

pārsvarā tiek finansēta no aizdevumu procentu

ieņēmumiem.

Finansēšanas fonda pārvaldība,

tai skaitā aizdevumu turpmāka finansēšana no īres daļējiem

ieņēmumiem pēc aizdevumu atmaksas

Patstāvīgi, tai skaitā pēc 30.gada

Ņemot vērā, ka šī ir jaunu aizdevumu izsniegšana no

atmaksātā finansējuma, tad šajā gadījumā izmaksas

finansējamas no izsniegto aizdevumu procentu ieņēmumiem un

līdz ar to neattiecas uz RRF finansējuma izlietojumu.

Tabula Nr.8. Indikatīvi noteiktās

uzraudzības funkcijas, kas saistītas ar Vispārējas

tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma un Ministru kabineta

noteikumu ievērošanu

Uzraudzības uzdevums

Uzraudzības regularitāte

Pārbaude projekta īstenošanas

vietā (pārbauda, vai ir nodrošināts sabiedriskais pakalpojums

atbilstoši MK noteikumā definētajam - īres mājas būvniecība

izīrēšanai).

Pārbaudes projekta īstenošanas

vietā ikgadēji (100% apmērā no īstenotajiem projektiem)

Uzraudzība pār īres

līgumiem un to atbilstību MK noteikumiem un VTNP

Pie ēkas pirmreizējās izīrēšanas

pārbauda 100% īres līgumu apmēru

Katru gadu, reizi gadā pārbauda

vai visi jaunie līgumi izpilda MK noteikumu nosacījumus (tā

piemēram, par reģistrāciju Zemesgrāmatā, īres maksas un

ienākumu sliekšņu atbilstību, apakšīres ierobežojumiem,

deklarēšanos)

Uzrauga, ka tiek veikts ēkas

apsaimniekošanas pakalpojumu iepirkums noteiktajā

termiņā

Pārbauda apsaimniekotāja

iepirkšanu pirmreizēji un ik pēc 5 gadiem

Uzrauga, ka pie ēkas nodošanas

ekspluatācijā tiek izstrādāts ēkas uzturēšanas plāns visam

ēkas dzīves ciklam, tas tiek ievērots un veikta tam

atbilstoša uzturēšanas maksas iekasēšana

Pārbauda pirmreizēji pēc

apsaimniekotāja iepirkšanas un katru gadu

Pārbauda projektu īstenotāju

sniegtās atskaites un iespējamu pārmērīgu kompensāciju

Pārbauda katru gadu visus

sabiedriskā pakalpojuma sniedzējus (nekustamā īpašuma

attīstītājus)

(969) Papildinoši Finansēšanas fonda izveidei zemas īres

mājokļu būvniecībai tiek plānots īstenot regulējuma izmaiņas,

tādēļ tiek noteikti šādi starpmērķi.

(970) Jauns īres tiesiskais regulējums taisnīga

līdzsvara nodrošināšanai starp īrnieka un izīrētāja interesēm un

ātrākai strīdu risināšanai par īres termiņu un īres maksas

norēķiniem, kas ir īpaši būtiski, lai veicinātu aktivitātes īres

namu būvniecībā un attiecīgi sekmētu mājokļu pieejamību. Jaunais

Dzīvojamo telpu īres likums ir pieņemts Saeimā galīgajā lasījumā

un pēc tā izsludināšanas tam jāstājas spēkā 2021.gada 1.maijā.

Jaunais regulējums paredz būtiskas izmaiņas īres līguma termiņa

nosacījumos - turpmāk īres līgumu vairs nevarēs noslēgt uz

nenoteiktu laiku. Proti, īres līgums būs slēdzams tikai uz

noteiktu laiku un, termiņam izbeidzoties, īrniekam būs pienākums

atbrīvot dzīvojamo telpu, ja vien ar izīrētāju netiek noslēgts

jauns īres līgums vai pagarināts iepriekšējais. Līguma termiņa

kontekstā jānorāda, ka arī turpmāk īrnieks bez īpaša pamata varēs

atkāpties no līguma, iepriekš brīdinot izīrētāju; savukārt

izīrētājs joprojām līgumu varēs izbeigt tikai likumā noteiktajos

gadījumos un termiņos.

(971) Tāpat jaunais likums ievērojami paātrinās strīdu

izšķiršanu starp izīrētāju un īrnieku un samazinās ar to

saistītās izmaksas. Līdz šim likums paredzēja visu strīdu

izšķiršanu tiesā. Līdz ar jauno likumu Saeima tuvākajā laikā

pabeigs darbu pie grozījumiem Civilprocesa likumā, piedāvājot

saistību bezstrīdus izpildīšanu atsevišķos gadījumos (gadījumos,

kad nav strīda) - īrnieka pienākums būs atstāt īrēto dzīvojamo

telpu, ja būs beidzies īres līguma termiņš un nebūs panākta

vienošanās par jaunu līgumu, vai ja būs izveidots īres maksas

parāds. Vienlaikus šāds risinājums būtiski mazinās riskus

potenciālajiem investoriem veikt ieguldījumus jaunu īres namu

būvniecībā. Ēnu ekonomikas mazināšanai jaunajā likumā noteikta

īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā, tādējādi nodrošinot

publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem

darījumiem, kas pasargās gan īrniekus, gan nekustamā īpašuma

jaunos ieguvējus. Svarīgi uzsvērt, ka īres līguma reģistrācija

zemesgrāmatā būs bez maksas, līdz ar to neradot papildu izmaksas

izīrētājam un īrniekam. Vienlaikus īres līguma reģistrācija

zemesgrāmatā ļaus izskaust fiktīvos īres līgumus, kā arī pasargāt

godprātīgos īrniekus izīrētāja maiņas gadījumā. Nolūkā vairāk

aizsargāt īrnieku intereses likumā noteikts, ka izīrētājs varēs

paaugstināt īres maksu tikai tad, ja īres līgumā būs paredzēti

principi un kārtība īres maksas paaugstināšanai, piemēram,

paaugstināšanas sasaiste ar gada vidējo inflāciju, plānotajiem

izdevumiem, periodiska īres maksas paaugstināšana.

(972) Mājokļu pieejamības pamatnostādnes, ko saskaņā ar

Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa

vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai, plānots

izstrādāt līdz 2021.gada beigām. Mājokļu pieejamības

pamatnostādnes radīs kopēju ietvaru mājokļu pieejamības jautājumu

risināšanai Latvijā, ietverot rīcības virzienus, politikas

rādītājus un uzdevumu kopumu mājokļu pieejamības veicināšanai,

paredzot risinājumus tam, lai atbalstu mājokļu pieejamības

nodrošināšanai saņem dažādu veidu un ienākumu līmeņu

mājsaimniecības, lai atbalsta mehānismi un regulējums veicina gan

esošā dzīvojamā fonda sakārtošanu, gan jauna dzīvojamā fonda

attīstīšanos.

(973) Papildinoši augstāk minētajiem starpmērķiem, no ES

daudzgadu budžeta 2021.-2027.gadam līdzekļiem tiks finansēta

atbalsta programma granta instrumenta formā sociālo un

pašvaldības īres mājokļu atjaunošanai vai būvniecībai, kas

veicinās kvalitatīvu mājokļu pieejamību vismazāk aizsargātākajiem

iedzīvotājiem. Šīs atbalsta programmas ietvaros pašvaldībām tiktu

piešķirti granti 85% apmērā no attiecināmajām izmaksām,

programmai kopā sastādot 60 900 000 EUR. Paredzams, ka šīs

programmas ietvaros kvalitatīvs un cilvēka dzīves cienīgiem

apstākļiem atbilstošs mājoklis tiks nodrošināts vismaz 1800

vismazaizsargātākajām mājsaimniecībām. Paredzēts, ka uz šo

atbalstu varēs pretendēt pašvaldības, kurās ir rindas uz

sociālajiem un pašvaldības īres mājokļiem, un pašvaldības

teritorijā tiek sniegti sabiedrībā balstīti sociālie

pakalpojumi.

(974) Papildu nosacījums noteikts jaunu sociālo vai

pašvaldības īres māju būvniecības gadījumā - to varēs veikt tikai

pašvaldības, kuru teritorijā notiek vai tiek plānota

uzņēmējdarbību un nodarbinātību veicinošu projektu īstenošana.

Šāds papildu kritērijs noteikts ar mērķi, lai veicinātu vismazāk

aizsargātās sabiedrības daļas iespējas iesaistīties darba tirgū,

tā vietā, lai piesaistītu šīs personas teritorijām, kur tām nav

darba iespēju un līdz ar to iespēju uzlabot savu sociālo

situāciju. Papildinoši minētajiem staprmērķiem un atbalstam

pašvaldības un sociālo mājokļu būvniecībai un atjaunošanai, lai

nodrošinātu veiksmīgu ilgtermiņa finansēšanas fonda darbību,

izmantojot Eiropas Komisijas tehniskā atbalsta instrumenta

finansējumu, sadarbībā ar OECD 2021./2022.gadā tiks īstenots

projekts "Support for investment in affordable housing in

Latvia through the establishment of a revolving fund" 450

000 EUR apmērā. Plānots, ka projekta ietvaros OECD sagatavos: (1)

Apskatu par labās prakses piemēriem citās valstīs mājokļu

pieejamības finansēšanas fondu izveidē, piemēram, Austrijā,

Dānijā, Nīderlandē; (2) Ziņojumu ar svarīgākajiem aspektiem

finansēšanas fonda izveidē, regulēšanā, uzraudzībā, finansēšanā

un izmantošanā, ieteikumiem šāda fonda pilnvērtīgai ieviešanai

Latvijā un ieviešanas ceļvedi; (3) Iesaistīto pušu (komercbankas,

nekustamo īpašumu attīstītāji, ministrijas, pašvaldības u.c.)

aptauju, par potenciālajām iespējām un šķēršļiem fonda izveidei;

(4) Pieredzes apmaiņas semināri vietējiem un citu valstu

ekspertiem par šādu fondu izveidi un darbību; (5) Noslēguma

prezentācijas pasākumu, prezentējot projekta rezultātus,

rekomendācijas un ceļvedi.

(975) Investīcijas 3.1.1.4.i. ietvaros tiks sniegts valsts

atbalsts. Valsts atbalsta shēma saskaņā ar Eiropas Komisijas

2011.gada 20.decembra Lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas

Savienības darbību 106.panta 2.punkta piemērošanu valsts

atbalstam.

(976) Investīcija 3.1.1.5.i. Izglītības iestāžu

infrastruktūras pilnveide un aprīkošana

(977) Ieviešana:

(978) Kopumā vispārējās izglītības iestāžu tīkla attīstība,

nodrošinot efektīvu resursu izmantošanu un koncentrāciju, ir

jāturpina pašvaldībām kā vispārējās izglītības iestāžu

dibinātājiem. Pilnveidotā mācību satura standarts paredz, ka

pašvaldību kā dibinātāja atbildība, par administratīvajā

teritorijā esošo izglītības iestāžu attīstību, pielāgošanu

esošajai situācijai un kvalitatīva vispārējās izglītības

pakalpojuma nodrošināšanu, pieaugs. Līdz ar to ir jāveido

atbalsta instrumenti pašvaldībām kvalitatīva un racionāla

izglītības pakalpojuma nodrošināšanai.

(979) Izglītības un zinātnes ministrija ir paredzējusi veikt

grozījumus normatīvajos aktos par kritērijiem un kārtību, kādā

valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba

samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē, precizējot

vidējās vispārējās izglītības iestādēm noteiktos kvantitatīvos un

kvalitatīvos kritērijus. Kā arī paredzētas izmaiņas deleģējumā un

atbilstošajā regulējumā Izglītības likumā attiecībā uz

kritērijiem un kārtību, kādā valsts piedalās pašvaldību, valsts

augstskolu un privāto vispārējās izglītības iestāžu vispārējās

izglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba

samaksas finansēšanā, nosakot, ka izglītības iestādei jāatbilst

gan Ministru kabineta noteiktajiem kvalitātes kritērijiem, gan

prasībām par minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu vidējās

izglītības pakāpē, lai turpmāk saņemtu valsts budžeta

mērķdotāciju vispārējās izglītības programmu īstenošanā

iesaistīto pedagogu darba samaksai. Ikgadēji vērtējot izglītības

iestādes atbilstību kvalitātes kritērijiem un prasībām par

minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu vidējās izglītības pakāpē,

izglītības iestādēm neatbilstot vismaz vienam no izvirzītajiem

kritērijiem, plānots pakāpeniski samazināt valsts finansējumu

pedagogu darba samaksai vidējās izglītības pakāpē.

(980) Pasākumā paredzēts sniegt atbalstu pašvaldībām

vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai,

prioritāri stiprinot izglītojamo skaita ziņā ilgtspējīgas

pamatskolas, kas izveidotas visaptveroša pašvaldību izglītības

iestāžu tīkla kārtošanas rezultātā. Atbalsts plānots 15-20

vispārējās izglītības iestādēm ārpus pašvaldību (kas izveidotas

pēc 2021.gada administratīvi teritoriālās reformas izveidotu)

administratīvajiem centriem, lai sekmētu ilgtspējīgu vispārējās

vidējās izglītības tīkla izveidi un stiprinātu pamatizglītības

apguvi reģionos.

(981) Ievērojot, ka līdzšinēji ES fondu 2014.-2020.gada

plānošanas periodā finansējums investēts nacionālas un reģionālas

nozīmes attīstības centros un Pierīgas reģiona pašvaldībās,

pasākuma īstenošana paredzēta ārpus pašvaldību administratīvajiem

centriem, kas izveidoti pēc 2021.gada administratīvi teritoriālās

reformas, tādejādi veicinot nevienlīdzības un reģionālo atšķirību

mazināšanu, nodrošinot arī reģionos dzīvojošajiem izglītojamiem

mūsdienīgu un ergonomisku mācību vidi, kas nepieciešama

pilnveidotā mācību satura īstenošanai. Lai nodrošinātu vienmērīgu

reģionālo pārklājumu ir paredzēti ierobežojumi attiecībā uz

atbalstāmo izglītības iestāžu skaitu pašvaldībā un plānošanas

reģionā.

(982) Pasākuma investīcijas var tikt paredzētas ēkas fiziskās

vides uzlabojumu veikšanai - higiēnas prasībām atbilstošu mācību

telpu izveidei, inženiertīklu (tai skaitā ventilācijas sistēmu)

pārbūvei, pietiekama un energoefektīva apgaismojuma izveidei, un

citiem ergonomiskas un modernas mācību vides izveides

risinājumiem. Investīcijas var tikt plānotas arī IKT aprīkojuma

un STEM mācību priekšmetu apguvei nepieciešamā aprīkojuma

iegādei, tostarp attālinātā un tiešsaistes mācību procesa

nodrošināšanai.

(983) Investīcijas var kombinēt ar pašvaldību līdzfinansējumu

un Valsts kases izsniegtajiem aizdevumiem izglītības iestāžu

tīkla sakārtošanai. Pasākums tiks īstenots sinerģijā ar REACT-EU

(13.1.2.pasākums "Atveseļošanas pasākumi izglītības un

pētniecības nozarē" (ERAF)) un ES daudzgadu budžeta

2021.-2027.gadam līdzekļiem (SAM 4.2.1.), kuru ietvaros plānots

atbalsts izglītības iestāžu nodrošinājumam ar nepieciešamo

aprīkojumu pilnveidotā satura kvalitīvai īstenošanai, t.sk. IKT,

attiecīgi novēršot pārklāšanos riskus ar pasākuma ietvaros

veiktajām investīcijām.

(984) Nozares

iesaiste un riski:

(985) Optimāls vidusskolu tīkls ir kvalitatīvas vispārējās

izglītības nodrošināšanas priekšnoteikums, šis jautājums ir īpaši

aktualizēts jau kopš 2019.gada, kad tuvojās noslēgumam

pilnveidotā vispārējās izglītības satura izstrādes process.

Apzinot pieejamos resursus un vērtējot izstrādātā vispārējās

vidējās izglītības modeļa ieviešanas iespējas esošajā vispārējās

vidējās izglītības tīklā, 2019.-2020.gadā tika veiktas sarunas ar

visām Latvijas pašvaldībām par skolu tīkla attīstības jautājumiem

un kvalitatīvas vispārējās izglītības nodrošināšanas iespējām,

t.sk. vērtējot vairāku pašvaldību sadarbības iespējas. Šī procesa

rezultātā atsevišķas pašvaldības ir radušas iespēju savu

izglītības iestāžu tīklu pārskatīt, tomēr pārsvarā vidusskolu

tīkla tālākas attīstības jautājumi ir saistāmi ar notiekošo

administratīvi teritoriālo reformu un skolu tīkla plānošanu

jaunajās pašvaldību teritorijās, kas ļautu sasniegt ievērojami

labāku rezultātu attiecībā uz mērķtiecīgu resursu koncentrāciju

un izmantošanu kvalitatīvas vispārējās izglītības

īstenošanai.

(986) Būtiskākie iespējamie reformas riski saistāmi ar

nepieciešamību jaunajās administratīvajās teritorijās īsā laika

posmā pēc jaunu pašvaldību domju ievēlēšanas pieņemt domes

lēmumus par izmaiņām vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīklā

(līdz 2022.gada 31.martam), lai ANM laika ietvarā saņemtu

atbalstu reformu īstenošanai. Plānots, ka līdz 2023.gada

1.aprīlim tiks pieņemti pašvaldību domju lēmumi par vismaz 30

vispārējās vidējās izglītības iestāžu reorganizāciju un tīkla

sakārtošanu novadā (indikatīvi 15 lēmumi līdz 2022.gada 1.aprīlim

un 15 lēmumi līdz 2023.gada 1.aprīlim, kopā vismaz 30).

(987) Īstenošanas

laika ietvars:

(988) Līdz 2021.gada IV ceturkšņa beigām - Veiktas izmaiņas

normatīvajā regulējumā par kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem

kritērijiem vispārējās vidējās izglītības iestāžu darbībai.

Apstiprināti pašvaldību projektu atlases kritēriji.

(989) Līdz 2022.gada I ceturkšņa beigām - Pašvaldības

pieņēmušas lēmumus par izmaiņām vispārējās vidējas izglītības

iestāžu tīklā.

(990) Līdz 2022.gada III ceturkšņa beigām - Atlases procesā

apstiprināti pašvaldību projekti atbalsta saņemšanai.

(991) Līdz 2026.gada IV ceturkšņa beigām - 15-20 pašvaldību

vispārējās izglītības iestādēs veikta aprīkojuma un

infrastruktūras pilnveide.

(992) Atbalsts minēto darbību veikšanai tiks sniegts, atlases

procesā izvērtējot pašvaldību pieteikumus, tostarp visaptverošu

pašvaldības izglītības iestāžu kartējumu, un to atbilstību

apstiprinātiem projektu atlases kritērijiem. Indikatīvais

atbalsta saņēmēju skaits - 15-20 pašvaldības, kas attiecīgi arī

veikušas visaptverošas izmaiņas to vispārējās izglītības iestāžu

tīklā, nodrošinot, ka visas vispārējās vidējās izglītības

iestādes attiecīgajā pašvaldībā atbilst normatīvajā regulējumā

apstiprinātajiem kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem

kritērijiem.

(993) Investīciju programmas ieviešanas nosacījumus plānots

izstrādāt, saskaņot un apstiprināt 2021.gada 4.ceturksnī, lai

nodrošinātu, ka pašvaldībām ir zināmi nosacījumi lēmumu

pieņemšanai par vidusskolu tīkla veidošanu un atbilstošo

investīciju plānošanai.

(994) Programmu plānots īstenot no 2022.-2026.gadam.

Investīcijas 3.1.1.5.i. ietvaros valsts atbalsts nav plānots.

Investīciju īstenošanā nav plānota tāda darbību īstenošana, kuru

finansēšanai būtu piemērojams valsts atbalsta regulējums, jo

atbalsts tiks sniegts vispārējās izglītības sistēmas ietvaros un

investīciju ieviešanas rezultātā tiek modernizēta pašvaldību

dibinātu vispārējās izglītības iestāžu mācību vide. Atbilstoši

Vispārējās izglītības likuma 32.panta pirmajai daļai

pamatizglītības ieguve ir obligāta. Savukārt Pašvaldību likuma

15.panta ceturtā daļa nosaka prasību pašvaldībām gādāt par

iedzīvotāju izglītību, tai skaitā iedzīvotājiem noteikto tiesību

nodrošināšanā pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības

iegūšanai.

(995) 3.1.1.6.i. Pašvaldību funkciju īstenošanai un

pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezizmešu transportlīdzekļu

iegāde.

(996) Investīcijas 3.1.1.6.i. ietvaros plānots atbasts

bezizmešu transportlīdzekļu iegādei, kas nepieciešami pašvaldību

funkciju īstenošanai (fokuss uz skolēnu autobusiem), veicinot ne

tikai administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu, bet arī

klimata mērķu sasniegšanu, sniedzot atbalstu

"tīrākam"94 transportam saskaņā ar

Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam noteikto,

un NEKP ilgtermiņa mērķu par ilgtspējīgu atjaunojamu un inovatīvu

resursu izmantošanu un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju

izmantošanas veicināšanu transportā sasniegšanu.

(997) Plānotais atbalsts videi draudzīgu autobusu, kas

darbināmi ar ūdeņradi, vai elektroautobusu un to apkalpošanai

nepieciešamās uzlādes infrastruktūras iegādei sniegs ieguldījumu

pašvaldību pakalpojumu sniegšanai, kas ir būtiski administratīvi

teritoriālās reformas mērķu īstenošanai, lai pašvaldības spētu

pilnvērtīgi un patstāvīgi veikt savas autonomās funkcijas, kā arī

iedzīvotājiem tiktu nodrošināti kvalitatīvi un izmaksu ziņā

efektīvāki pakalpojumi. Viena no pašvaldību funkcijām ir gādāt

par iedzīvotāju izglītību, t.sk. nodrošinot pakalpojumu

sasniedzamību, organizējot transporta pakalpojumu.

(998) Investīcijas 3.1.1.6.i. "Pašvaldību funkciju

īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezizimešu

transportlīdzekļu iegāde" ietvaros valsts atbalsts nav

plānots. Transports tiks izmantots tikai pašvaldību funkciju

īstenošanai un pārvaldes uzdevumu izpildei, paredzot iegādāties

bezizmešu autobusus skolēnu pārvadāšanai.

(999) Reforma 3.1.2.r. Sociālo un nodarbinātības

pakalpojumu pieejamība minimāli ienākumu reformas

atbalstam

(1000) Izaicinājumi

(1001) Neraugoties uz pakāpenisku sociālās aizsardzības

izdevumu pieaugumu Latvijā, no IKP (15,2 % 2018. gadā) atvēlētais

izdevumu īpatsvars joprojām ir trešais zemākais starp ES

dalībvalstīm, kā arī zemākais starp Baltijas valstīm. 2020. un

2021. gadā tika īstenota Plāna minimālo ienākumu atbalsta

sistēmas pilnveidošanai 2020.-2021.gadam ieviešana, paaugstinot

dažādus minimālā apmēra pabalstus, ko nodrošina gan valsts, gan

pašvaldības. Minimālo ienākumu palielinājums ietekmēs sociālo

transfertu adekvātumu un to ietekmi uz nabadzības riska

mazināšanu. Taču pilnvērtīgai sociālās iekļaušanas politikas

īstenošanai, cilvēkiem ir nepieciešams arī sociālo un

nodarbinātības pakalpojumu atbalsts.

(1002) Latvijā nabadzības risks cilvēkiem ar invaliditāti ir

37,6% (ES - 21,4%)95. Nabadzības risks cilvēkiem ar

invaliditāti - 37,6% (ES - 21,4%), sievietēm - 40,7% un vīriešiem

- 30,4%. Latvijā ir 204 402 personas ar

invaliditāti96, no kurām t.sk., 94 410 vīrieši un 105

992 sievietes. Nepietiekams ir arī personu ar invaliditāti

nodarbinātības līmenis - 26% no personām ar invaliditāti strādā.

No visām personām ar invaliditāti strādāja 52 228 personas, t.

sk., 24 952 vīrieši un 27 276 sievietes. No darbspējas vecuma

(15-63g.v.) personām ar invaliditāti strādāja 43229 personas,

t.sk., 20 631 vīrieši un 22 598 sievietes. Ir nepieciešams

mērķtiecīgi strādāt pie tā, lai novērstu jebkādus šķēršļus

cilvēka ar invaliditāti aktīvai līdzdalībai sabiedrībā, darba

tirgū, izglītībā, tostarp tādus šķēršļus, kas saistīti ar

nepieejamu vidi un atbilstošu sociālo pakalpojumu trūkumu. Kā

viens no izaicinājumiem minams savstarpēji integrētu atbalsta

pakalpojumu trūkums, piemēram, integrētu profesionālās un

sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamība.

(1003) Sociālie pakalpojumi ir viens no būtiskākajiem

instrumentiem, lai nodrošinātu personu ar funkcionāliem

traucējumiem un citu sociālās atstumtības riskiem pakļauto

personu vienlīdzīgas iespējas dzīvot sabiedrībā ar pilnīgu

iekļaušanos un līdzdalību sabiedrības dzīvē. Sociālo pakalpojumu

pārklājums un pieejamība ir nepietiekama, īpaši personām, kurām

ir garīga rakstura traucējumi un senioriem ar funkcionāliem

traucējumiem.

(1004) Sociālo pakalpojumu attīstībā primārā prioritāte ir

veidot pieejamu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sistēmu

un pamazām atteikties vai pēc iespējas minimizēt institucionālo

aprūpi. Taču jārēķinās, ka Latvijā joprojām ir samērā augsts

institucionālās aprūpes mantojums, savukārt sabiedrībā balstītu

pakalpojumu attīstība notiek lēni. Pašvaldībās samērā lēni notiek

pāreja no institucionālās aprūpes uz sabiedrībā balstītu aprūpi

senioriem, tostarp senioriem, kuriem ir demence. Lai stimulētu

pašvaldību organizēto pakalpojumu reformu, nepieciešami

ieguldījumi, lai pakalpojumu senioriem tuvinātu ģimeniskai videi

un pēc iespējas uzturētu personu pašaprūpes iespējas.

(1005) Līdz ar Covid-19 pandēmiju sāka pieaugt reģistrētais

bezdarbs, proti, no 6,4% 2020.gada martā (58 tūkstoši

bezdarbnieku) līdz 8,4% 2020.gada jūnija beigās (78 tūkstoši

bezdarbnieku), bezdarbnieku skaitam pieaugot par 20 tūkstošiem.

2021.gada februāra beigās bija reģistrēti 74 494 bezdarbnieki

(8,2% bezdarba īpatsvars), no kuriem 39 967 jeb 54% bija

sievietes un 34 527 jeb 46% vīrieši. Tāpat no kopējā bezdarbnieku

skaita 10 008 personas bija ar invaliditāti (no tiem 4 957

sievietes un 5 051 vīrieši). Ir pieauguši ilgstošā bezdarba

riski, tāpat saglabājas būtiski izaicinājumi attiecībā uz prasmju

atbilstību bezdarbniekiem ar darba tirgum nepietiekamu izglītību

vai kvalifikāciju, mazkvalificēto darbu veicējiem. Līdz ar to

svarīgi nodrošināt aktīvās darba tirgus politikas pasākumu, tajā

skaitā apmācību, un dažādu sociālo pakalpojumu kompleksu

piedāvājumu, sasaistot ar adekvātu finansiālo atbalstu bezdarba

periodā, lai atbalstītu pēc iespējas ātrāku bezdarbnieku

atgriešanos darba tirgū produktīvākās un labāk apmaksātās darba

vietās. Bezdarbnieku profilēšana - individuālās situācijas, kā

arī iesaistes darba tirgū šķēršļu apzināšana un esošo prasmju,

tajā skaitā digitālo prasmju, novērtējums sniedz iespēju piedāvāt

piemērotākos aktīvās darba tirgus politikas pasākumus un sociālos

pakalpojumus individuālajai situācijai atbilstošākajā secībā.

(1006) Mērķis:

(1007) Reformas kopīgais mērķis ir novērst augstāk minētos

izaicinājumus. Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas

pilnveidošanai 2020.-2021.gadam (turpmāk - Plāns) ir īstermiņa

politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, lai noteiktu

konkrētus pasākumus pakāpeniskai Koncepcijas "Par minimālā

ienākuma līmeņa noteikšanu" īstenošanai, pilnveidojot

minimālo ienākumu atbalsta sistēmu, lai palielinātu ienākuma

atbalstu nabadzības un ienākumu nevienlīdzības riskiem visvairāk

pakļautajām sabiedrības grupām. Ar 2021.gadu plāna pasākumi tiek

īstenoti, valdībai un likumdevējam pieņemot lēmumu par vairāku

minimālo ienākumu un līmeņu palielināšanu, tostarp garantētais

minimālais ienākumu līmenis, minimālie vecuma pensijas apmēri,

minimālie invaliditātes pensijas apmēri un citi apmēri. Attiecībā

uz minimālo ienākumu palielināšanu, izstrādājot Sociālās

aizsardzības un darba tirgus pamatnostādnes, LM ir definējusi, ka

vēlas 7 gadu periodā palielināt sociālo transfertu ietekmi uz

nabadzības riska mazināšanu, samazināt nabadzības risku, kā arī

palielināt izdevumus sociālajai aizsardzībai. Līdzīgi rādītāji

definēti arī Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam. Lai

gan minētos rādītājus lielā mērā ietekmē arī ekonomisko procesu

attīstība, tomēr tos ir iespējams ietekmēt, palielinot finansiālo

atbalstu iedzīvotājiem noteiktās dzīves situācijās. Minimālo

ienākumu adekvātuma jautājums vēl būs aktuāls arī turpmākajos

gados.

(1008) Ieviešana:

(1009) Pieņemot likumu "Par valsts budžetu

2021.gadam" likumdevējs noteica, ka Ministru kabinetam līdz

2021.gada 1.jūlijam jāapstiprina plāns minimālo ienākumu atbalsta

sistēmas pilnveidošanai un, gatavojot likumprojektu par valsts

budžetu 2022.gadam un likumprojektu par vidēja termiņa budžeta

ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam, budžeta likumprojektu paketē

jāiesniedz attiecīgos normatīvo aktu grozījumus, tai skaitā

nosakot minimālo ienākumu atbalsta sistēmas parametru noteikšanas

kritērijus, kārtību un metodi, kā arī pārskatīšanas kārtību,

ņemot vērā valsts ekonomikas attīstību.

(1010) Lai izpildītu Ministru kabinetam doto uzdevumu, LM,

iesaistot dažādus partnerus, izstrādās priekšlikumus turpmāk

veicamajiem uzdevumiem minimālo ienākumu atbalsta sistēmas

pilnveidošanai, kā arī sniegs priekšlikumus nepieciešamajām

izmaiņām tiesību aktos.

(1011) Ņemot vērā, ka iedzīvotājiem, kuri saņem atbalstu

minimālo ienākumu veidā, ir nepieciešami arī citi atbalsta

pasākumi, LM plāno pabeigt darbu pie Sociālās aizsardzības un

darba tirgus pamatnostādnēm, kā arī definēt vidēja termiņa

attīstības virzienus un uzdevumus nodarbinātības veicināšanas

sociālo pakalpojumu jomā un personu ar invaliditāti atbalsta

jomā.

(1012) Mērķauditorija:

(1013) Pasākumi mērķēti uz jebkuru iedzīvotāju, kuram

nepieciešms minimālo ienākumu un individuālām vajadzībām

piemērotu sociālo un nodarbinātības pakalpojumu atbalsts

(1014) Laika ietvars:

(1015) Izstrādāts un līdz 2021.gada 4.ceturksnim Ministru

kabinetā apstiprināts stratēģiskais ietvars turpmākai minimālo

ienākumu atbalsta sistēmas attīstībai, kas ietver vismaz:

(1016) Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas

pilnveidošanai 2022.-2024.gadam;

(1017) Sociālās aizsardzības un darba tirgus pamatnostādnes

2021.-2027.gadam;

(1018) Sociālo pakalpojumu attīstības plāns

2021.-2023.gadam;

(1019) Plāns personu ar invaliditātes politikas invaliditāti

vienlīdzīgu iespēju veicināšanai pilnveidošanai un attīstībai

2021.-2023.gadam.

(1020) Tiesību aktu grozījumi minimālo ienākumu atbalsta

sistēmas pilnveidošanai pieņemti Saeimā, kas sevī ietver: (1)

pāreju no minimālā ienākuma skaitliskās vērtības euro izteiksmē

uz procentuālo vērtību no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu

mediānas, proti, minimālo ienākumu sliekšņa zemākās iespējamās

robežas noteikšanu un nostiprināšanu tiesību aktos ne zemāku kā

20% no ienākumu mediānas apmēra; (2) (regulāru un obligātu)

pārskatīšanas mehānismu, pamatojoties uz ienākumu mediānas

izmaiņām, kas saistīts ar attiecīgajām atsauces vērtībām vai

rādītājiem - 2021.gada 4.ceturksnis.

(1021) Informāciju par valsts atbalstu reformas 3.1.2.r.

ietvaros skatīt pie reformas investīcijām.

(1022) Investīcija 3.1.2.1.i. Publisko pakalpojumu un

nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi:

(1023) Izaicinājumi:

(1024) Lai cilvēki ar invaliditāti piekļūtu informācijai,

pakalpojumiem, darba tirgum, kā arī lai veicinātu cilvēku ar

invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un sociālo iekļaušanu, valsts

un pašvaldību iestādēs, kurās tiek sniegti labklājības nozares

pakalpojumi, ēkās jāveic būtiski vides un informācijas

pieejamības uzlabošanas pasākumi.

(1025) Atbilstoši Plāna pieejamas vides veidošanai Latvijā

2019.-2021.gadam 2.uzdevumā noteiktajam, LM 2020.gadā organizēja

vides un informācijas pieejamības pašnovērtējumu valsts un

pašvaldību ēkās un ēkās, kurās tiek sniegti valsts un pašvaldību

pakalpojumi iedzīvotājiem. No 311 labklājības nozares iestādēm,

kuras piedalījās vides pieejamības pašnovērtējumā, 70 iestādēm

vides pieejamības novērtējums ir zem 5 punktiem97

(vērtēšanas skalā no 0-10 punkti, kur 10 punkti ir augstākais

novērtējums), un saskaņā ar LM izstrādāto metodiku tiek

uzskatīts, ka ēka nav pieejama cilvēkiem ar invaliditāti.

(1026) Investīciju rezultātā plānots nodrošināt vides

pieejamību sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētajām

valsts un pašvaldību institūcijām, kurās sniedz pakalpojumus

sociālās atstumtības riskam pakļautajām grupām, tostarp personām

ar invaliditāti. Plānots, ka vides pieejamību pilnveidos 63

ēkās.

(1027) Valstī pavisam ir 35 480 personas, t.sk. 22 593

sievietes un 12 887 vīrieši, kurām ir ierobežotas pārvietošanās

spējas. No tām145 personas, t.sk. 42 sievietes un 103 vīrieši, ir

nodarbinātas personas ar kustību traucējumiem, kurām ir noteikta

1.invaliditātes grupa. Savukārt 1623 personas, t.sk. 739

sievietes un 884 vīrieši, ir nodarbinātas personas ar kustību

traucējumiem, kurām noteikta 2.invaliditātes grupa98.

Tiek lēsts, ka 53% no šīm personām (izvērtējuma dati) ir

nepieciešami mājokļa pielāgojumi. Lai uzlabotu personu ar

invaliditāti dzīves kvalitāti un nodrošinātu vienlīdzīgas

iespējas piekļūšanai darba tirgum un pakalpojumiem, plānots

sniegt atbalstu 259 personām ar invaliditāti viena mājokļa

pielāgošanai.

(1028) Mērķis:

(1029) Mērķis ir palielināt to sabiedrībai paredzēto

labklājības nozares publisko pakalpojumu un publisko ēku skaitu,

kurās ir nodrošināta vides pieejamība visām sabiedrības grupām,

tostarp personām ar invaliditāti, kā arī nodrošināt atbalstu

personām ar invaliditāti viena mājokļa pielāgošanai, nodrošinot

cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem piekļuvi

nodarbinātībai un pakalpojumiem, tādējādi sekmējot cilvēktiesības

un dzīves kvalitāti. Ieguldījumi vides pieejamības pilnveidošanā

sekmēs cilvēktiesības un uzlabos personu ar invaliditāti dzīves

kvalitāti Latvijā, tostarp sekmēs ANO Konvencijā par personu ar

invaliditāti tiesībām noteiktās tiesības uz sabiedrībai paredzēto

objektu un pakalpojumu pieejamību, lai personas ar invaliditāti

spētu izmantot visas tiesības un brīvības un varētu sevi realizēt

visās dzīves jomās. Vienlaikus paredzētie ieguldījumi dos

ieguvumu arī citām personām, kuras saskaras ar funkcionēšanas

ierobežojumiem, piemēram, veciem cilvēkiem, grūtniecēm vai

personām, kurām ir jebkādi pastāvīgi vai pagaidu fiziski, garīgi,

intelektuāli vai maņu traucējumi, ar novecošanu saistīti

traucējumi vai citi ar cilvēka ķermeņa darbību saistīti

traucējumi, kuri mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem ierobežo viņu

piekļuvi pakalpojumiem, radot situāciju, kurā minētie pakalpojumi

ir jāpielāgo šo personu īpašajām vajadzībām.

(1030) Ieviešana:

(1031) 2020.gada 4.ceturksnī uzsāktas un 2021.gada 1.un

2.cetruksnī turpinātas mērķtiecīgas apspriešanās ar visām

ieinteresētajām pusēm (EM, ALTUM, VARAM, pašvaldības, plānošanas

reģioni, kā arī nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv cilvēku

ar invaliditāti intereses), lai sagatavotu atbilstošu pasākumu

īstenošanas normatīvo regulējumu.

(1032) Pasākumu ieviešanai tiks izstrādāti atlases kritēriji

un īstenošanas noteikumi. Plānots, ka valsts un pašvaldību vides

pieejamības pasākuma īstenošanai tiks izsludināts ierobežots

projektu iesniegumu konkurss, kur labklājības nozares valsts un

valsts un pašvaldību iestādes pieteiks savus projektus vides

pieejamības nodrošināšanai. Noteikumos detalizēti tiks aprakstīti

kritēriji finansējuma saņemšanai, tostarp vides pieejamības

pašnovērtējuma rezultātu uzlabošana pret 2020.gadā veikto

pašnovērtējumu, nodrošinot, ka valsts un pašvaldību iestādes un

to sniegtie pakalpojumi 100% ir pieejami personām ar invaliditāti

un personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem. Īstenojot pasākumu,

tiks izvērtēta sinerģija ar DP (2021-2027) 2.1.1.SAM, kura

ietvaros ir plānotas investīcijas valsts un pašvaldību īpašumā

esošo ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, vienlaikus

atbalstot vides pieejamības uzlabošanas pasākumu īstenošanu.

(1033) Individuālo mājokļu pielāgošanas personām ar

invaliditāti pasākuma īstenošanai tiks izsludināts aicinājums

pašvaldībām iesniegt priekšlikumus par mērķa grupas atbalsta

saņēmēju pretendentu atlasi. Tiks izstrādāti kritēriji, kas

noteiks personas atbilstību noteikumu nosacījumiem. Īstenojot

pasākumu, tiks izvērtēta sinerģija ar DP (2021-2027) 4.3.1.SAM,

kura ietvaros ir paredzētas investīcijas mājokļu pielāgošanai,

daudzdzīvokļu ēkām izbūvējot liftus un pielāgojot saistīto

infrastruktūru, tādējādi uzlabojot vides pieejamību un nodrošinot

atbalstu personām ar kustību traucējumiem, kā arī ANM plāna

pasākumiem, kas skar mājokļu infrastruktūras attīstību.

Individuālo mājokļu pielāgošanas personām ar invaliditāti

pasākuma atbalstam papildinošs būs ESF pasākums

"Nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski

neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanās darba tirgū sekmēšana",

kura ietvaros plānots veicināt personu ar invaliditāti

nodarbinātību, atbalstot subsidētās nodarbinātības pasākumus un

sniedzot konsultatīvo atbalstu darba devējiem personu ar

invaliditāti un veselības problēmām nodarbināšanai, un darba

vides pielāgošanai. ESF pasākuma "Atbalsta pasākumi

diskriminācijas riskam pakļautajām sabiedrības grupām vienlīdzīgu

iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves jomās"

ietvaros plānoti atbalsta pasākumi un pakalpojumi personu ar

invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem pilnvērtīgas dzīves

sekmēšanai, sociālās iekļaušanas veicināšanai un sociālās

atstumtības mazināšanai. Savukārt ESF pasākuma "Atbalsta

pasākumi diskriminācijas riskam pakļautajām sabiedrības grupām

vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves

jomās" ietvaros t.sk. plānoti pasākumi un pakalpojumi

personu ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem

pilnvērtīgas dzīves nodrošināšanai, sociālās iekļaušanas

veicināšanai un sociālās atstumtības mazināšanai.

(1034) Lai novērtētu projektu iesniegumus, tiks izveidota

projektu vērtēšanas komisija, kurā tiks iesaistītas nevalstiskās

organizācijas, kas pārstāv personu ar invaliditāti intereses.

Projektos būs jāiekļauj strukturālie uzraudzības un novērtēšanas

mehānismi.

(1035) Nozīmīgus sociālos pakalpojumus, tai skaitā, pārvaldes

deleģētus uzdevumus, veic arī biedrības, nodibinājumi un sociālie

uzņēmumi. Lai paaugstinātu efektīvu sociālās nevienlīdzības

mazināšanu, investīcijas pakalpojumu un nodarbinātības

pieejamības veicināšanas pasākumiem būs pieejamas arī

partneriem.

(1036) "Valsts un pašvaldības ēku vides pieejamības

nodrošināšanas pasākumi" ietvaros paredzēts veikt ēku,

kurās tiek sniegti labklājības nozares valsts pakalpojumi vai

pašvaldību sociālie pakalpojumi, vides pieejamības nodrošināšanas

pasākumus. Tiks īstenoti vides un informācijas pieejamības

nodrošināšanas pasākumi personām ar funkcionāliem traucējumiem

(redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem),

tostarp īstenoti vizuālās informācijas uzlabojumi, evakuācijas

sistēmu pielāgošana un nodrošināšana cilvēkiem ar invaliditāti,

ierīkotas uzbrauktuves, pandusi, pacēlāji, uzstādītas viegli

atveramas vai automātiskas durvis u.c. darbības.

(1037) "Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti

mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai" ietvaros

paredzēta uzbrauktuvju un pacēlāju ierīkošana, dzīvojamo un

koplietošanas telpu pielāgošana, automatizēta vārtu atvēršana,

cietā seguma ierīkošana no īpašuma robežas līdz mājokļa durvīm

u.c. Individuālo mājokļu vides pieejamības uzlabošana personām ar

kustību traucējumiem veicinās šo personu veiksmīgāku iekļaušanos

sabiedrībā, nodrošinot pārvietošanās brīvību, tādā veidā veicinot

šo personu iesaistīšanos darba tirgū un pieeju veselības,

izglītības un sociālajiem pakalpojumiem.

(1038) Mērķauditorija:

(1039) Personas ar invaliditāti un personas, kuras saskaras ar

funkcionēšanas ierobežojumiem, piemēram, seniori, grūtnieces vai

personas, kurām ir jebkādi pastāvīgi vai pagaidu fiziski, garīgi,

intelektuāli vai maņu traucējumi, ar novecošanu saistīti

traucējumi vai citi ar cilvēka ķermeņa darbību saistīti

traucējumi, kuri mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem ierobežo viņu

piekļuvi pakalpojumiem, radot situāciju, kurā minētie pakalpojumi

ir jāpielāgo šo personu īpašajām vajadzībām.

(1040) Laika ietvars:

(1041) 2021.gada 1.-2.cetursknī notika mērķtiecīgas

apspriešanās ar visām attiecīgajām ieinteresētajām pusēm,

iesaistot personas ar invaliditāti nevalstiskās organizācijas un

pašvaldības.

(1042)

(1043) 2021.gada 3.-4.ceturksnī tiks izstrādāti noteikumi

pasākumu "Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti

mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai" un "Valsts un

pašvaldības ēku vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi"

īstenošanai.

(1044) 2022.gada 1.-2.ceturksnī tiks izsludināta projektu

iesniegumu iesniegšana.

(1045) 2022.gada 3.ceturksnī tiks pabeigta projektu iesniegumu

vērtēšana, un 4.ceturksnī tiks pabeigta līgumu slēgšana un

uzsākta projektu īstenošana.

(1046) 2022.gada 4.ceturksnī pasākuma "Atbalsta pasākumi

cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības

nodrošināšanai" ietvaros plānošanas reģioni uzsāks mērķa

grupas atlasi atbilstoši normatīvajā regulējumā iekļautajiem

kritērijiem un pasākuma "Valsts un pašvaldības ēku vides

pieejamības nodrošināšanas pasākumi" ietvaros pašvaldības

uzsāks līgumu slēgšanu vides pieejamības nodrošināšanai

atbilstoši normatīvajā regulējumā iekļautajiem kritērijiem.

(1047) 2024.gada 4.ceturksnī tiks pabeigta projektu ieviešana

un sasniegti rādītāji - pielāgoti 259 personu ar invaliditāti

individuālie mājokļi un 2024.gada 4.ceturksnī - 63 valsts un

pašvaldību ēkās nodrošināta vides pieejamība.

(1048) Investīcijas 3.1.2.1.i. ietvaros tiks īstenoti

dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas veicinoši

pasākumi: projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta

informācijas un vides piekļūstamība, nediskriminācija pēc vecuma,

dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju

principu ievērošana; projektu vadībā un īstenošanā tiks virzīti

pasākumi, kas sekmē darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, paredzot

attālināta un nepilna laika darba iespēju radīšanu vecākiem ar

bērniem; projekta īstenošanā tiks ievērots dažādības vadības

princips, kas balstīts uz uzņēmuma vērtībām, tādu saziņas un

vadības procesu, kas pieņem un izmanto noteiktas dažādības un

atšķirības kā organizācijas potenciālu.

(1049) Investīcijas 3.1.2.1.i. ietvaros valsts atbalsts nav

plānots, jo atbalsts tiks sniegts fiziskām personām. Valsts

un pašvaldībās ēku vides pieejamības nodrošīnāšans pasakumus

plānots īstenot institūcijās, kur sniedz valsts deleģētos

sociālos pakalpojumus (finansējuma saņēmēji būs valts preogatīvu

funkciju viecēji, nevis saimnieciskās darbības veicēji). Savukārt

atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides

pieejamības nodrošināšanai tiks īstenoti, sniedzot atbalstu

fiziskai personai, nevis saimnieciskās darbības veicējiem.

(1050) 3.1.2.2.i. Prognozēšanas rīka izstrāde. Jaunais

prognozēšanas rīks, ko izmantos sociālās apdrošināšanas sistēmas

ilgtermiņa prognozēm, sistēmas ilgtermiņa stabilitātes,

ilgtspējas un efektivitātes izvērtēšanai un nodrošināšanai, tiks

izstrādāts un izmantots publiskās pārvaldes līmenī (LM,

piesaistot VSAA).

(1051) Izaicinājumi:

(1052) Esošais prognozēšanas rīks ir novecojis. Modelis

nav elastīgs lietotājam veikt moduļos nozīmīgas korekcijas, kā

arī modelī ietverto datu un rezultātu specifika un detalizācija

nav pietiekama un atbilstoša. Tā ir novecojusi, lai kvalitatīvi

veiktu EK dotos uzdevumus dalībvalstu pensiju prognožu jomā un

veiktu specifisko rādītāju izmaiņu ietekmes kvalitatīvu

detalizētu ilgtermiņa prognozi un tās analīzi. Prognozēšanas rīks

ir jāpilnveido vai jāizstrādā jauns, novēršot nepilnības

novecojušā modeļa darbībā, paplašinot tā iespējas attiecībā uz

pieņēmumu detalizācijas pakāpi un pieejamo rādītāju izmantojumu.

Tas ļautu ātrāk un efektīvāk reaģēt uz izmaiņām likumdošanā,

tautsaimniecībā un demogrāfijā.

(1053) Mērķis:

(1054) Investīcijas mērķis ir detalizētāk un efektīvāk

izvērtēt sociālās drošības sistēmas esošos un iecerētos

pasākumus, to ietekmi uz apdrošināšanas sistēmas dalībniekiem,

atbalsta saņēmējiem, gan pašas sistēmas stabilitāti un finanšu

ilgtspēju. Jaunais prognozēšanas rīks ļaus efektīvākā veidā

prognozēs izmantot un atspoguļot demogrāfijas aspektu, un panākot

ātrāku un precīzāku rezultātu, kā arī stiprinās administratīvo

kapacitāti sociālās drošības jomā. Salīdzinot ar iepriekšējo

modeli, kļūs pieejama iespēja ievadīt detalizētāku pieņēmumu

masīvu, kā arī iespēja modelēšanā izmantot jau citviet (piem.

EUROSTAT) esošos rezultātus, demogrāfijas un darba tirgus

rādītājus Šāda rīka izstrādei nepieciešams piesaistīt ārvalstu

ekspertus ar pieredzi izstrādājot pensiju prognozēšanas rīku,

vēlams NDC pensiju sistēmai.

(1055) Ieviešana:

(1056) Prognozēšanas rīks tiks izstrādāts un izmantots

publiskās pārvaldes līmenī (LM, piesaistot VSAA). Modeli

ilgtermiņa prognozēm pamatā izmanto LM Sociālās apdrošināšanas

departaments sistēmas monitoringa vajadzībām, kā arī, lai veiktu

ilgtermiņa prognozes regulāru EK pensiju ilgtspējas ziņojumu

kontekstā. LM Sociālās apdrošināšanas departaments paredz

pilnveidot sadarbību ar VSAA, vairāk iesaistot ekspertus

prognozēšanas procesā, nodrošinot izsvērtāku pieeju pieņēmumiem

un datiem. Jau modeļa specifikāciju sagatavošanas stadijā ir

iesaistāmi starptautiski eksperti ar pieredzi darbā ar NDC

sistēmām, jo LM un Latvijas publiskajai pārvaldei trūkst šādu

specifisku zināšanu.

(1057) Mērķauditorija:

(1058) Publiskā pārvalde, EK, sociālās apdrošināšanas sistēmas

dalībnieki un atbalsta saņēmēji.

(1059) Laika ietvars:

(1060) 2022.-2024.gads. Paredzēts izstrādāt modeļa tehniskās

specifikācijas, izveidot un testēt modeli, piesaistot ārvalstu

ekspertus ar specifisku pieredzi pensiju jomā:

(1061) 2021.gads - nacionālās darba grupas izveide, kas

definēs ekspertu izvēles kritērijus, apstiprinās iepirkuma darba

uzdevumu konsultantu iepirkumam, kas satur šādas aktivitātes:

tirgus izpēte, lai apzinātu ārvalstu ekspertus ar ļoti specifisku

pieredzi un atbilstošām zināšanām darbā ar prognozēšanas rīkiem,

to specifikāciju/prasību sagatavošanu un modeļa izgatavošanu NDC

pensiju sistēmu kontekstā, kā arī IS izstrādes autoruzraudzību un

gala akcepttestēšanu.

(1062) 2022.gads - 2023.gada 2.ceturksnis atbilstošu ekspertu

piesaiste (vēlams ar pieredzi ar NDC sistēmām), ziņojums un

rekomendācijas; modeļa tehnisko specifikāciju izstrāde, kas

gatavas iesniegšanai attīstītājiem ar atbilstošu pieredzi.

(1063) 2023.gada 3.ceturksnis - 2024.gada 4.ceturksnis -

līguma slēgšana un modeļa izgatavošana, vienlaikus pakāpeniski

veicot tā testēšanu, modeļa dokumentācijas un lietotāja

rokasgrāmatas sagatavošana; izgatavots kvalitatīvs modelis

prognožu veikšanai, dokumentācija, rokasgrāmata.

(1064) Investīcijas 3.1.2.2.i. ietvaros tiks īstenoti

dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas veicinoši

pasākumi: projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta

informācijas un vides piekļūstamība, nediskriminācija pēc vecuma,

dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju

principu ievērošana; projektu vadībā un īstenošanā tiks virzīti

pasākumi, kas sekmē darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, paredzot

attālināta un nepilna laika darba iespēju radīšanu vecākiem ar

bērniem; projekta vadībā un īstenošanā sievietēm un vīriešiem

tiks nodrošināta vienāda samaksa par vienādas vērtības darbu.

(1065) Investīcijas 3.1.2.2.i. ietvaros valsts atbalsts nav

plānots. Prognozēšanas rīks nepieciešams Ministru kabineta

27.01.2004. noteikumu Nr.49 "Labklājības ministrijas

nolikums" 5.2.1.apakšpunktā noteikto Labklājības ministrijas

funkciju nodrošināšanai, kas ir valsts prerogatīva funkcija

politikas izstrādē.

(1066) 3.1.2.3.i. Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma

noturība un nepārtrauktība:

(1067) Sociālās aprūpes pakalpojumu pieejamībai paredzēts

veicināt kvalitatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu

attīstību, atbalstot pāreju uz sabiedrībā balstītu sociālo

pakalpojumu sniegšanu.

(1068) Izaicinājumi:

(1069) Sociālie pakalpojumi ir viens no būtiskākajiem

instrumentiem, lai nodrošinātu personu ar funkcionāliem

traucējumiem un citu sociālās atstumtības riskiem pakļauto

personu vienlīdzīgas iespējas dzīvot sabiedrībā ar pilnīgu

iekļaušanos un līdzdalību sabiedrības dzīvē. Sociālo pakalpojumu

pārklājums un pieejamība ir nepietiekama, īpaši personām, kurām

ir garīga rakstura traucējumi un pensijas vecuma personām ar

funkcionāliem traucējumiem. Sabiedrībā balstītu sociālo

pakalpojumu attīstība un sniegšana personām ar garīga rakstura

traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem līdz

2023.gada beigām turpināsies šobrīd īstenojamo

deinstitucionalizācijas projektu ietvaros. Ieguldījumi sabiedrībā

balstītu sociālo pakalpojumu attīstībā visu vecumu personām ar

funkcionāliem traucējumiem, t.sk. bērniem tiks turpināti DP 21-27

atbalstāmo darbību ietvaros. Bērniem ar funkcionāliem

traucējumiem tiks veidotas ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes

pakalpojumu sniegšanas vietas un visu vecuma personām ar

funkconāliem traucējumiem - pakalpojumi, kas sekmē neatkarīgu

dzīvi un iespēju turpināt dzīvot savās mājās vai ģimenē.

(1070) Pašvaldībās samērā lēni notiek pāreja no

institucionālās aprūpes uz sabiedrībā balstītu aprūpi senioriem,

tostarp senioriem, kuriem ir demence. Lai stimulētu pašvaldību

organizēto pakalpojumu reformu, nepieciešami ieguldījumi, lai

aprūpes pakalpojumu senioriem tuvinātu ģimeniskai videi un pēc

iespējas ilgāk uzturētu personu pašaprūpes iespējas. Ja DP 21-27

plānotās aktivitātes attiecībā uz pensijas vecuma personām būs

vērstas uz atbalsta sniegšanu personas dzīvesvietā, maksimāli

pagarinot laiku, ko persona var turpināt dzīvot savā mājoklī,

papildus atbalsts ir nepieciešams ģimeniskai videi pietuvinātu

aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu izveidei gadījumiem, kad

personas uzturēšanās savā mājoklī vairs nav iespējama. Vienlaikus

tiks fundamentāli mainīta pieeja ilgstošas aprūpes pakalpojumu

nodrošināšanā, novēršot instiucionālās pazīmes pakalpojuma

sniegšanā (izolācija no plašākas sabiedrības, kontroles trūkums

pār savu dzīvi u.c.). Investīcijas ģimeniskai videi pietuvinātu

aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu izveidē pensijas vecuma

personām ar funkcionāliem traucējumiem būs papildinošas DP 21-27

paredzētajām investīcijām.

(1071) Mērķis:

(1072) Mērķis ir saglabāt personas neatkarību un tās aprūpē

iesaistīto ģimenes locekļu nodarbinātību. Sabiedrības novecošanās

un pieaugošais aprūpes pienākumu slogs un vajadzība pēc aprūpes

pakalpojumiem pastiprina aprūpes pakalpojumu pieejamības un

efektivitātes uzlabošanas nepieciešamību, īpaši pēc sabiedrībā

balstītiem, inovatīviem pakalpojumiem. Izprotot institucionālās

aprūpes nepiemērotību un ģimeniskas vides būtisko lomu cilvēka

pilnvērtīgai funkcionēšanai, jāattīsta ģimeniskai videi

pietuvināta sociālā pakalpojuma pieejamība pašvaldībās pensijas

vecuma personām.

(1073) Ieviešana:

(1074) Tas ietvers jaunu, ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes

pakalpojumu sniegšanas vietu izveidi (jaunu ēku būvniecība un

aprīkošana, digitālo risinājumu ieviešana, teritorijas

labiekārtošana).

(1075) Pasākumu ieviešanai sadarbībā ar pašvaldībām un sociālo

pakalpojumu sniedzējiem, tiks izstrādāti projektu atlases

kritēriji un īstenošanas noteikumi. Plānots, ka tiks izsludināti

atklātu projektu iesniegumu konkurss. Konkursā pieteikumus varēs

iesniegt pašvaldības, kā arī izvēwrtētas iespējas par investīciju

pieejamību biedrībām un nodibinājumiem, sociālajiem

uzņēmumiem.

(1076) Lai novērtētu projektu iesniegumus un atlasītu

kvalitatīvākos, tiks izveidota projektu vērtēšanas komisija.

(1077) Mērķauditorija:

(1078) Jaunas, ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes

pakalpojumu sniegšanas vietas pensijas vecuma personām 18

pašvaldībās.

(1079) Tiks izveidotas jaunas, ģimeniskai videi pietuvinātas

aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietas vismaz 850 pensijas vecuma

personām.

(1080) Laika ietvars:

(1081) Līdz 2021.gada 3.cetursknim tiks iztrādātas prasības

ģimeniskai videi pietuvināta aprūpes pakalpojuma sniegšanai

pensijas vecuma personām un prasības projektēšanas uzdevumam,

saskaņojot tās pašvaldībām un sociālo pakalpojumu

sniedzējiem.

(1082) Līdz 2022.gada 3.ceturksnim tiks izstrādāts tipveida

būvprojekts ģimeniskai videi pietuvināta aprūpes pakalpojuma

sniegšanas vietai.

(1083) Līdz 2023.gada 2.ceturksnim tiks veikta projektu

iesniegumu atlase un noslēgti līgumi par projektu īstenošanu.

(1084) Līdz 2024.gada 4.ceturksnim tiks pabeigta projektu

ieviešana un sasniegti rādītāji - 71 ēkas izbūve ģimeniskai videi

pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniegšanai vismaz 850 pensijas

vecuma personām 18 pašvaldībās.

(1085) Investīcijas 3.1.2.3.i. ietvaros tiks īstenoti

dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas veicinoši

pasākumi: projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta

informācijas un vides piekļūstamība, nediskriminācija pēc vecuma,

dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju

principu ievērošana; projektu vadībā un īstenošanā tiks virzīti

pasākumi, kas sekmē darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, paredzot

attālināta darba laika iespēju un nepilna laika darba iespēju

radīšanu vecākiem ar bērniem; projekta vadībā un īstenošanā

sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienāda samaksa par

vienādas vērtības darbu; paplašinot pakalpojumu klāstu ar

ģimeniskai videi pietuvinātu ilgstošas aprūpes pakalpojumu,

pasākums mazinās pienākuma slogu sievietēm un vīriešiem, kuriem

ir jāaprūpē tuvinieki.

(1086) Investīcijas 3.1.2.3.i." Ilgstošas sociālās

aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība" ietvaros

valsts atbalsts nav plānots. Ģimeniskai videi pietuvinātas

sociālās aprūpes pakalpojuma sniegšanas vietas plānots izveidot

pašvaldību veidoto sociālo pakalpojumu sniedzēju ietvaros, kur

pakalpojumus sniedz atbilstoši likuma "Par pašvaldībām

15.panta 7.punkta un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības

likuma 9.panta 1.daļā noteiktajai pašvaldības deleģētajai

funkcijai (pakalpojumus nodrošinās vietējiem iedzīvotajiem).

Investīcijas ietvaros netiks atbalstīti projekti, kas

kvalificējami kā valsts atbalsts.

(1087) Investīcija 3.1.2.4.i. Sociālās un

profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība

cilvēku ar funkcionēšanas traucējumiem drošumspējas

veicināšanai.

(1088) Izaicinājumi:

(1089) Izveidot modernu, pieejamu centru, kurā sev

nepieciešamo atbalstu var saņemt personas ar visplašāko

funkcionēšanas traucējumu loku, kā arī profesionāļi un šo personu

ģimenes locekļi. Ņemot vērā to, ka katrai no šīm personu grupām

ir savas vajadzības, topošā centra izveidē jāiesaista pārstāvji

no visām šo personu grupām.

(1090) Pakalpojumiem, kas tiek sniegti centrā, ir jābūt

efektīviem, kvalitatīviem, pierādījumos un labākajā praksē

balstītiem, kā arī tiem ir jāveicina personu ar funkcionēšanas

traucējumiem integrācija vai atgriešanās darba tirgū un

sabiedrībā.

(1091) Centrā tiks sniegti gan sociālās rehabilitācijas

pakalpojumi, han profesionālās rehabilitācijas pakalpojumi, gan

atbalsta pakalpojumi profesionāļiem un citiem interesentiem.

(1092) Mērķis:

(1093) Nodrošināt, ka sev nepieciešamo atbalstu saņem gan

personas, kuru funkcionēšanas traucējumi tām liedz vai varētu

liegt iekļauties darba tirgū un sabiedrības dzīvē, gan arī

sociālās nozares, izglītības un citi speciālisti, kā arī ģimenes

locekļi, kuri ikdienā rūpējas, nodarbojas ar vai izglīto personas

ar funkcionēšanas traucējumiem.

(1094) Piedāvātajam atbalstam gan kvalitātes, gan apjoma ziņā

ir jāsasniedz mērķa grupas un tās atbalsta personu

vajadzības.

(1095) Mērķa grupa ir personas ar funkcionēšanas

traucējumiem, sociālās jomas profesionāļi, izglītības darbinieki

un personu ar funkcionēšanas traucējumiem ģimenes locekļi.

(1096) Ieviešana:

(1097) Paredzēts sinerģiski pilnveidot profesionālās un

sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, lai veicinātu cilvēku ar

funkcionāliem traucējumiem drošumspēju, t.sk. apmācot atbalsta

speciālistus darbam ar cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem

(personu ar funkcionāliem traucējumiem neformālos aprūpētājus,

piemēram, ģimenes locekļus, asistentus un tos sociālo pakalpojumu

sniedzēju darbiniekus, kuriem rodas nepieciešamība pēc šādām

prasmēm paredzēts apmācīt pamatprasmēs rūpēties par personām ar

funkcionāliem traucējumiem, komunicēt, cieņpilni izprast šo

personu vajadzības), un izveidojot jaunu pakalpojumu -

arodrehabilitācijas pakalpojumu - tajā ietverot komponentes no

esošā sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma ar

mērķi atgriezt personas darba tirgū. Pasākuma ietvaros paredzēta

moderna, pieredzē un praksē balstīta kompetenču attīstības centra

izveide, t.sk. nodrošinot vides pieejamību un pilnveidota

profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu cilvēkiem ar

dažādiem funkcionāliem traucējumiem. Tiks uzlabota tehnoloģiju un

materiāltehniskā bāze mūsdienīgu un uz dažādu funkcionālu

traucējumu un kompensāciju vērstu funkcionēšanas spēju attīstības

programmu īstenošanai. Vienlaikus tiks ieviesta integrēta

pakalpojuma pieeja, iekļaujot Sociālās integrācijas valsts

aģentūras (turpmāk - SIVA) sniegtā sociālās rehabilitācijas

pakalpojumā būtiskas komponentes no profesionālās rehabilitācijas

pakalpojuma, lai nodrošinātu savlaicīgu un mērķētu atbalstu

cilvēkam ar nesen iegūtiem funkcionāliem traucējumiem, tādējādi

mazinot viņa izolēšanos no sabiedrības un veicinot viņa palikšanu

vai atgriešanos darba tirgū.

(1098) Plānots, ka viens no virzieniem, kuros tiks attīstīta

SIVA darbība, būs nodrošināt profesionālās piemērotības

pakalpojumu visām personām ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem

pēc tā būs nepieciešamība. Šī pakalpojuma pilnveidošanā būtiska

loma līdz šim ir bijusi ESF projektam Nr.9.1.4.1/16/I/001

"Personu ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem

integrācija nodarbinātībā un sabiedrībā", kura ietvaros SIVA

iegādājās funkcionēšanas spēju novērtēšanas metodi Melba&Ida

un SIVA speciālisti apguva, kā šo metodi vislabāk izmantot SIVA

darbā. Kopš metodes ieviešanas ir secināts, ka tā ir izmantojama

ne tikai tām personām ar funkcionāliem traucējumiem, kuras varētu

kļūt par profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmējiem,

bet arī citām personām ar funkcionāliem traucējumiem, lai veidotu

ieteikumus, kādus pakalpojumus šīm personām turpmāk vajadzētu

saņemt. 2021.-2027.gada plānošanas periodā nav plānots īstenot

citus ES fondu ieguldījumus sociālās un profesionālās

rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai personu ar funkcionāliem

traucējumiem atgriešanai darba dzīvē.

(1099) Investīcija tiks īstenota SIVA sadarbībā ar Labklājības

ministriju un, ja nepieciešams, citiem sociālās un veselības

nozares pārstāvjiem (piemēram, NVA, VDEĀVK, VSIA NRC Vaivari

u.c.).

(1100) Laika ietvars:

(1101) 2021.gada laikā plānots izveidot ekspertu komandu, kas

pārskatīs SIVA sociālās rehabilitācijas un profesionālās

rehabilitācijas pakalpojuma saturu, noskaidros potenciālās mērķa

grupas personu vajadzības, sagatavos un virzīs grozījumus

normatīvajos aktos par kompetenču centra uzdevumiem un plānoto

pakalpojumu;

(1102) 2022.gads - komanda izstrādā jaunas metodikas, apgūst

citu valstu labākās prakses attiecībā uz kompetenču centru;

paralēli tiek organizēti iepirkumi infrastruktūras uzlabošanai

SIVA;

(1103) 2023.gads - noris infrastruktūras uzlabošanas darbi,

turpinās metodikas izstrāde, bet SIVA komanda uzsāk darbu pie

SIVA speciālistu apmācībām un jau izstrādāto programmu

aprobācijas, kompetenču centru uzsāk aprīkot ar tehnoloģijām un

materiāli tehnisko bāzi;

(1104) 2024.gads - tiek noslēgta programmu izstrāde un

aprobācija, tiek uzsākta pakalpojumu sniegšana un rezultātu

izvērtēšana. Centra izveide un tajā piedāvāto pakalpojumu

aprobācija un ieviešana tiks pabeigta līdz 2025.gada

2.ceturksnim.

(1105) Investīcijas 3.1.2.4.i. ietvaros tiks īstenoti

dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas veicinoši

pasākumi: sociālās un profesionālās rehabilitācijas pasākumi

sniegs būtisku ieguldījumu personu ar invaliditāti un

funkcionāliem traucējumiem spējā iekļauties darba tirgū un

sabiedrības dzīvē; pilnveidojot SIVA infrastruktūru, tiks

nodrošināta vides pieejamība, tostarp īstenota labā prakse un

inovatīvi risinājumi; projekta vadībā un īstenošanā tiks

nodrošināta informācijas un vides piekļūstamība, nediskriminācija

pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un

vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana; projekta vadībā un

īstenošanā sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienāda

samaksa par vienādas vērtības darbu.

(1106) Investīcijas 3.1.2.4.i. ietvaros valsts atbalsts nav

plānots. Investīcijas SIVA tiks veiktas jau esošo (Sociālo

pakalpojumu un socālās paīdzības likuma 15.1 pantā)

valsts deleģēto funkciju pilnveidei sociālās un profesionālās

rehabilitācijas pakalpojumu īstenošanai. Pēc investīciju

veikšanas pilnveidotā funkcija tiks veikta par valsts budžeta

līdzekļiem un noteikta ārējā normatīvā regulējumā.

(1107) Investīcija 3.1.2.5.i. Bezdarbnieku, darba meklētāju

un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba

tirgū

(1108) Izaicinājumi:

(1109) Līdz ar pandēmijas ietekmi ir pieaudzis reģistrētā

bezdarba līmenis, tādējādi 2020.gada beigās reģistrētā bezdarba

līmenis bija 7,6% (aptuveni 70 tūkstoši reģistrētu bezdarbnieku),

saglabājoties būtiskām reģionālajām atšķirībām gan bezdarba, gan

ilgstošā bezdarba rādītājos. Saglabājas arī nozīmīgi izaicinājumi

attiecībā uz prasmju atbilstību bezdarbniekiem ar darba tirgum

nepietiekamu izglītību vai kvalifikāciju, kā arī salīdzinoši

augsts mazkvalificēto īpatsvars darba tirgū. Vienlaikus līdz ar

pandēmijas ietekmi bezdarbnieku profils ir kļuvis mazāk homogēns,

un bezdarbnieku reģistrā ilgāku laika periodu ir arī augstākas

kvalifikācijas darbinieki. Ekonomikas transformācijai un

produktivitātes izaugsmei ir būtiski veikt ieguldījumus

pārkvalifikācijā un prasmju apguvē, jo īpaši atbalstot tos, kuri

ar dalību dažāda veida prasmju pilnveides pasākumos var būtiski

kāpināt savu produktivitāti darba tirgū, tādējādi arī saņemot

augstāku algu. Tas jo īpaši attiecas uz mazāk kvalificētajiem un

tiem, kuru pašreizējā izglītība vai kvalifikācija neatbilst

arvien mainīgajām darba tirgus prasībām. Līdz ar ekonomikas

transformāciju uzņēmumi pastiprināti veic dažādu procesu

automatizāciju un digitalizāciju, kas rada riskus, ka mazāk

kvalificēto iespējas darba tirgū arvien sašaurināsies, kā arī

vienlaikus arvien vairāk pieaug digitālo prasmju loma. Bezdarba

un ilgstošā bezdarba riskam vairāk pakļautajām grupām ir

nepieciešams komplekss atbalsts, kas ietver gan aktīvās darba

tirgus politikas pasākumus, tajā skaitā mācības, gan sociālos

pakalpojumus. Lai efektīvi nodrošinātu šadu secīgu un kompleksu

atbalsta pasākumu piedāvājumu ir svarīga bezdarbnieku, darba

meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu profilēšana,

ietverot arī pašreizējo un papildus apgūt nepieciešamo prasmju

noteikšanu.

(1110) Mērķis:

(1111) Veicināt bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba

riskam pakļauto personu iekļaušanos darba tirgū produktīvākās un

labākas kvalitātes darba vietās, sniedzot mērķētu, secīgu un

savstarpēji papildinošu atbalsta pasākumu kopumu, īpašu uzsvaru

liekot uz pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides pasākumiem,

tādējādi sekmējot arī kopējā pieaugušo prasmju attīstības

stratēģiskā ievara uzdevumu īstenošanu.

(1112) Bezdarbnieku un darba meklētāju profilēšanas rīku

pilnveide, tajā skaitā efektīvu instrumentu izstrāde bezdarbnieku

un darba meklētāju prasmju un kompetenču izvērtēšanai pirms

bezdarbnieku un darba meklētāju iesaistes piemērotākajās

pārkvalifikācijas un prasmju apguves programmās, ar sekojošu

"mācību portfeļu" komplektēšanu atbilstošāka

piedāvājuma veidošanai atkarībā no personas zināšanu un prasmju

līmeņa;

(1113) Starptautiski atzīta digitālo prasmju vērtēšanas rīka

pielāgošana un ieviešana Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju

prasmju līmeņa noteikšanai, lai piedāvātu atbilstošākos digitālo

prasmju pilnveides pasākumus;

(1114) Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu finansiālā

atbalsta mehānismu - stipendiju mehānismu (nosacījumi, apmērs),

pārskatīšana un pilnveide, lai veicinātu efektīvākas darba tirgus

pārejas un lielāku nelabvēlīgākā situācijā esošo darba tirgus

dalībnieku iesaisti apmācību pasākumos, tajā skaitā jaunas

profesijas apguvē, pārkvalifikācijā.

(1115) Atbalsts bezdarbnieku prasmju attīstībai

2021.-2027.gada periodā tiek plānots ESF pasākumā

"Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto

personu kvalifikācijas un prasmju paaugstināšana", kā arī

ESF pasākumā "Nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un

ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanās darba tirgū

sekmēšana". ANM ietvaros plānotajam atbalstam papildinošas

investīcijas dos iespēju atbalstīt pasākumus, lai veicinātu

piekļuvi nodarbinātībai un iekļaujošu nodarbinātību, turpinot

atbalstu bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam

pakļautām personām.

(1116) Ieviešana:

(1117) Bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam

pakļautajiem iedzīvotājiem tiks piedāvāti šādi pasākumi:

(1118) atbalsts pārkvalifikācijai vidējās kvalifikācijas

profesiju apguvē (apstrādes rūpniecība u.c.), kurās vērojams

darba tirgus pieprasījums, trūkst darbaspēka saskaņā ar darba

devēju aptaujām, kā arī jomās un profesijās, kurās darbaspēks

noveco un iziet no darba tirgus/pensionējas un nepieciešams to

savlaicīgi aizvietot, apmācību piedāvājuma izstrādē ņemot vērā

gan digitalizācijas, gan ilgtspējības tendences, tajā skaitā

attiecībā uz "zaļāku" ekonomiku;

(1119) praktiskās apmācības pie darba devēja un pēc darba

devēja pieprasījuma, lai atbalstītu uzņēmumus tiem nepieciešamo

speciālistu sagatavošanai atbilstoši uzņēmumu specifikai atkarībā

no apgūstamās kvalifikācijas;

(1120) saskaņā ar darba devēju aptaujām darba tirgū

nepieciešamo papildus prasmju (digitālās prasmes, valodas)

apguve, lai bezdarbnieki apgūst papildus profesijai nepieciešamās

prasmes, lai veiksmīgi darbotos profesijā;

(1121) bezdarbniekiem un darba meklētājiem ar konkurētpējīgāku

profilu atbalsta dažādošana, līdzfinansējot mācības

starptautiskajās tiešsaistes kursu platformās, lai varētu

papildināt zināšanas un apgūt prasmes starptautiski pieprasītos

kursos ar sertifikāta ieguvi, kurus atzinīgi novērtē darba

devēji.

(1122) Pasākumi tiks īstenoti, piesaistot pakalpojumu

sniedzējus, tajā skaitā izglītības iestādes, kā arī darba

devējus. Pasākumu īstenošana tiks balstīta uz iepriekš šāda veida

īstenoto pasākumu ietekmes novērtējumu rezultātiem, kā arī darba

tirgus analīzi, tajā skaitā darba tirgus prognozēšanas

rezultātiem, darba devēju aptaujām, un bezdarbnieku situācijas

individuālu izvērtējumu. Dalība aktīvās darba tirgus politikas

pasākumos, tajā skaitā mācībās, ir priekšnoteikums bezdarbnieka

pabalsta un pašvaldību sociālās palīdzības pabalstu (GMI)

saņemšanai darbspējīgām personām. Vienlaikus pasākumi tiks

īstenoti ar Nodarbinātības valsts aģentūras filiāļu starpniecību,

kas, vietējā līmenī veidojot partnerības ar darba devējiem un

sociālajiem dienestiem, kā arī izmantojot darba tirgus

prognozēšanas rīku rezultātus, jau pašreiz sniedz bezdarbniekiem,

darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām

atbalstu informētāku lēmumu pieņemšanā, tajā skaitā karjeras

konsultācijas.

(1123) Mērķauditorija:

(1124) Bezdarbnieki,

darba meklētāji un bezdarba riskam pakļautas personas

(1125) Iesaiste:

(1126) Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam

pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū nepieciešamo prasmju

pilnveidē tiks īstenota sadarbībā ar Ekonomikas ministriju,

Izglītības un zinātnes ministriju, Nodarbinātības valsts

aģentūru, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Latvijas

Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību

savienību, kā arī citiem ekspertiem no dažādām institūcijām LM

Apmācību komisijā, kas nosaka mācību piedāvājumu.

(1127) Laika

ietvars:

(1128) Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam

pakļauto iedzīvotāju prasmju pilnveides pasākumu plānots īstenot

ANMP darbības ietvarā, aktivitātes indikatīvi sagatavot sākot ar

2021.gadu, bet tās īstenojot periodā no 2023.-2025.gadam.

(1129) 2023.gada 4.ceturksnī tiks pielāgotas un pilnveidotas

profilēšanas un prasmju noteikšanas sistēmas.

(1130) Vismaz reizi gadā (atbilstoši nepieciešamībai pat

vairākkārt) tiks aktualizēti darba tirgū pieprasīto profesiju un

prasmju saraksti;

(1131) No 2023.gada 2.ceturkšņa līdz 2026.gada 1.ceturksnim

tiks īstenoti bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam

pakļauto iedzīvotāju prasmju pilnveides pasākumi un to

īstenošanas monitorings.

(1132) Investīcijas 3.1.2.5.i. ietvaros tiks īstenoti

dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas veicinoši

pasākumi: bezdarba un ilgstošā bezdarba riskam vairāk

pakļautajām grupām, tostarp etniskajām minoritātēm, tiks sniegts

komplekss atbalsts, kas ietver gan aktīvās darba tirgus politikas

pasākumus, tajā skaitā mācības, gan sociālos pakalpojumus;

dalībai mācībās īpaši tiks motivēti un atbalstīti bezdarbnieki ar

zemām un darba tirgum neatbilstošām prasmēm, kā arī personas

pirmspensijas vecumā; organizējot apmācības, pakalpojumu

sniedzējiem tiks izvirzīta prasīta attiecībā uz vides un mācību

materiālu piekļustamību; projekta vadībā un īstenošanā tiks

nodrošināta informācijas un vides piekļūstamība, nediskriminācija

pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un

vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana; projekta vadībā un

īstenošanā sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienāda

samaksa par vienādas vērtības darbu.

(1133) Investīciju 3.1.2.5.i. ietvaros plānots de

minimis atbalsts. Mācības pie darba devējiem tiks

nodrošinātas atbilstoši 2014.-2020.gada plānošanas perioda

struktūrfondu ietvaros izmantotajam modelim.

4. Atklāta stratēģiskā autonomija un

drošības jautājumi

(1134) Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā

industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos, kas

balstītas uz viedu un energoefektīvu risinājumu ieviešanu, sekmēs

arī uzņēmumu enerģētisko neatkarību, tādā veidā veicinot Latvijas

un Eiropas Savienības noturību un autonomiju. Tāpat investējot

ražošanas telpu izveidē un piesaistot starptautiski atzītus

industriālo telpu operatorus tiks veicināta uzņēmumu

produktivitāte, kas stiprinās to konkurētspēju starptautiskajās

piegāžu ķēdēs.

5. Pārrobežu un daudzvalstu

projekti

(1135) Reformu un investīciju ietvaros nav plānots īstenot

pārrobežu un daudzvalstu projektus.

6. Komponentes zaļā dimensija

(1136) Reformas 3.1.1.r "Administratīvi teritoriālā

reforma" ietvaros paredzētās infrastruktūras investīcijas ir

plānotas zem ieguldījumu koda "059 - jaunizbūvēti vai

modernizēti citi valsts, reģionālie un vietējie piekļuves

ceļi" un "014 - uzņēmējdarbības infrastruktūra MVU

(ieskaitot industriālos parkus un vietas)", kas sniedz 0%

pienesumu klimata mērķu sasniegšanā. Atbilstoši reformu un

investīcijas 3.1.1.1.i "Valsts reģionālo un vietējo autoceļu

tīkla uzlabošana, jauno novadu administratīvo centru un tajos

sniegto pakalpojumu un darba vietu pieejamībai un drošai

sasniedzamībai" aprakstā norādītajam, ANM ietvaros netiek

plānota jaunu ceļu izbūve, bet gan plānota jau eksistējošu valsts

reģionālo un vietējo autoceļu (indikatīvi 234 km) stāvokļa

kvalitātes uzlabošana, kuru atjaunošanas rezultātā nav plānots

palielināt SEG emisijas, jo nav plānots transporta plūsmas un

intensitātes pieaugums, bet tieši otrādi - samazināsies ceļā

pavadītais laiks un tādējādi arī radītais vides piesārņojums.

Autoceļu būvniecības procesa ietvaros autoceļu sarkanajās

līnijāstiek plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus,

piemēram, koku stādīšanu, apzaļumošanu Savukārt kā enerģiju

taupošu risinājumu plānots izmantot videi draudzīgu

apgaismojumu.

(1137) Projektu ieviesēji tiks aicināti ievērot zaļā publiskā

iepirkuma prasības, sludinot iepirkumus būvniecības darbiem, kā

arī noteikt minimālo būvniecības atkritumu pārstrādi un

izmantošanu būvniecībā. Investīcijas ceļu infrastruktūras

attīstībā plānotas sinerģijā ar citiem pasākumiem, kas atbalsta

pāreju uz tīrākiem transporta veidiem, un investīcijām, kas

stimulē sabiedriskā transporta izmantošanu.

(1138) Investīcijas 3.1.1.3.i. "Investīcijas

uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un

teritoriju attīstīšanai reģionos" ietvaros plānota

industriālo parku un teritoriju attīstība reģionos, t.sk.

industriālo pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas

palielināšana (t.sk. siltumapgāde, ūdens un kanalizācija,

elektrība,), pievedceļu atjaunošana vai ierīkošana pie

industriālajām teritorijām, kā arī komercdarbības mērķiem

paredzēto ēku un to saistītās infrastruktūras attīstīšana.

Plānota ne tikai tādu industriālo parku izveidošana, kas ietver

jaunas infrastruktūras veidošanu, kas potenciāli varētu radīt SEG

emisiju pieaugumu, bet arī tiks attīstītas esošās industriālās

teritorijas, kas šobrīd rada vides piesārņojumu un notiek šo

teritoriju degradācija. Savukārt pēc investīciju veikšanas,

turpmāka vides degradācija tiks novērsta. Vienlaikus

industriālajos parkos un teritorijās tiek plānots atbalstīt

teritorijas labiekārtošanas darbus, piemēram, koku stādīšanu,

apzaļumošanu, AER risinājumus. Kā arī plānots atbalstīt viedo

risinājumu ieviešanu apgaismojuma izveidē, kā arī vērtēt citu

jaunu un progresīvu risinājumu ieviešanu ēku būvniecībā. Turklāt,

projektu ieviesēji tiks aicināti ievērot zaļā publiskā iepirkuma

prasības, sludinot iepirkumus būvniecības darbiem. Tajā pašā

laikā industriālajos parkos varētu būt iespēja attīstīt tieši

uzņēmumus, kam būtu potenciāls veidot jaunas zaļās darba vietas,

produktus un tehnoloģijas, kas varētu veicināt Latvijas virzību

uz klimatneitralitāti, tādā veidā sabalansējot potenciāli radītās

palielinātās SEG emisijas.

(1139) Investīcijas 3.1.1.2.i. "Pašvaldību kapacitātes

stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes

uzlabošanai" ieviešana plānota zem ieguldījumu koda

"114 - atbalsts pieaugušo izglītībai (izņemot

infrastruktūru)", kas sniedz 0% pienesumu klimata mērķu

sasniegšanā saskaņā ar ANM regulējuma VI pielikumu. Izvēli pamato

plānotie pasākumi: atbalsts tiks sniegts pašvaldību kapacitātei,

stiprinot to darbības efektivitāti un kvalitāti, īstenojot

pakalpojumu vadību pakalpojumu kvalitātes un pieejamības

uzlabošanai administratīvi teritoriālās reformas ietvaros

jaunizveidotajās pašvaldībās, kas nav specifiski vērsti uz

klimata jautājumu risināšanu.

(1140) Investīcijas 3.1.1.5.i Izglītības iestāžu

infrastruktūras pilnveide un aprīkošana piemēroti kodi: 086 -

infrastruktūra pamatizglītībai un vidējai izglītībai un 112 -

atbalsts pamatizglītībai un vidējai izglītībai (izņemot

infrastruktūru). Zaļo mērķu sasniegšanai plānoti 0% investīciju,

jo netiek plānoti specifiski pasākumi, kas ietekmētu zaļo

dimensiju.

(1141) Investīcijas 3.1.1.6.i. "Pašvaldību funkciju

īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezizmešu

transportlīdzekļu iegāde" īstenošanai ir plānota pozitīva

klimata ietekme, ņemot vērā plānotos atbalsta pasākumus, kas ir

saistīti ar bezizmešu transportlīdzekļu iegādi (galvenokārt

autobusi pašvaldībām skolēnu pārvadājumu vajadzībām).

Investīcijas ieviešana plānota zem ieguldījumu koda "074 -

Tīrs pilsētas transporta ritošais sastāvs", kas sniedz 100%

pienesumu klimata mērķu sasniegšanā saskaņā ar ANM regulējuma VII

pielikumu.

(1142) Reformas 3.1.2.r. Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu

pieejamība minimāli ienākumu reformas atbalstam ietvaros plānotās

investīcijas nerada tiešu ietekmi uz vides un klimata mērķu

sasniegšanu.

(1143) Investīcijas 3.1.2.1.i. "Publisko pakalpojumu un

nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar

funkcionāliem traucējumiem" sekmēs cilvēku ar invaliditāti

vienlīdzīgas iespējas un sociālo ieklaušanu, attiecīgi minētajām

investīcijām piemērots intervences lauks "115 - pasākumi

vienlīdzīgu iespēju un aktīvas līdzdalības sabiedrībā

veicināšanai".

(1144) Investīcijas 3.1.2.2.i. "Prognozēšanas rīka

izstrāde sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozēm,

sistēmas ilgtermiņa stabilitātes izvērtēšanai un

nodrošināšanai" paredz atbalstu, lai detalizētāk un

efektīvāk izvērtētu sociālās drošības sistēmas esošos un

iecerētos pasākumus, to ietekmi uz apdrošināšanas sistēmas

dalībniekiem un atbalsta saņēmējiem, gan pašas sistēmas

stabilitāti un finanšu ilgtspēju, līdz ar to minētajām

investīcijām piemērots intervences lauks "125 - pasākumi

sociālās aizsardzības sistēmu modernizācijai, tostarp sociālās

aizsardzības pieejamības veicināšanai".

(1145) Investīciju 3.1.2.3.i. "Ilgstošas sociālās aprūpes

pakalpojuma noturība un nepārtrauktība: jaunu ģimeniskai videi

pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstība pensijas

vecuma personām" rezultātā tiks attīstīti sabiedrībā

balstīti sociālie pakalpojumipašvaldībās pensijas vecuma

personām. Savukārt investīcijas "3.1.2.4.i. Sociālās un

profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība

cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas

veicināšanai" rezultātā tiks izveidoti un attīstīti

sinerģiski sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumi,

kas tiks aprobēti ēkās, kurās tiks veikta infrastruktūras un

materiāltehniskā aprīkojuma pilnveidošana. Attiecīgi abām

minētajām investīcijām piemērots intervences lauks "091 -

cita sociālā infrastruktūra, kas veicina sociālo integrāciju

kopienā".

(648) Investīcijas 3.1.2.5.i. "Bezdarbnieku, darba

meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba

tirgū" veicinās piekļuvi nodarbinātībai, iesaiste darba

tirgū pieprasīto prasmju apguvē sekmēs arī ar automatizāciju un

digitalizāciju ieviešanu saistītos procesus uzņēmumos un sekmēs

pāreju uz augstākas pievienotās vērtības ražošanu un

pakalpojumiem, vienlaikus atbalstot investīciju piesaisti un

izaugsmi, kā arī "zaļāku" ekonomiku. Atbilstoši

izglītības programmu standartiem zaļās prasmes var tikt

integrētas nacionālā līmeņa profesijās (profesiju standartos un

mācību programmās). Zaļo prasmju komponentes izglītības programmu

saturā var papildināt jau esošo atbalstu bezdarbnieku darba tirgū

nepieciešamo prasmju apguvē. Minētajām investīcijām piemērots

intervences lauks "097 - pasākumi, lai uzlabotu piekļuvi

nodarbinātībai.

7. Komponentes digitālā

dimensija

(1146) Reformas 3.1.1.r "Administratīvi teritoriālā

reforma" ietvaros paredzētās investīcijas ir plānotas zem

ieguldījumu koda "059 - jaunizbūvēti vai modernizēti citi

valsts, reģionālie un vietējie piekļuves ceļi", "014 -

uzņēmējdarbības infrastruktūra MVU (ieskaitot industriālos parkus

un vietas)" un "114 - atbalsts pieaugušo izglītībai

(izņemot infrastruktūru)", paredzot 0% pienesumu digitālo

mērķu sasniegšanā.

(1147) Atbilstoši investīcijas 3.1.1.1.i "Valsts

reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana, jauno novadu

administratīvo centru un tajos sniegto pakalpojumu un darba vietu

pieejamībai un drošai sasniedzamībai" aprakstā norādītajam,

ANM ietvaros plānota jau eksistējošu valsts reģionālo un vietējo

autoceļu stāvokļa kvalitātes uzlabošana. Atbilstoši investīcijas

3.1.1.2.i "Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā

infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai

reģionos" aprakstā norādītajam, ANM ietavaros plānots

atbalsts publiskajai infrastruktūrai, kas nepieciešama

industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos. iLai gan

netiek plānota tieša ietekme, tomēr sagaidāms, ka industriālo

ražošanas telpu izveide,, izmantojot viedus un energoefektīvus

risinājumus, sekmēs uzņēmumu paplašināšanos un produktivitātes

paaugstināšanos, ļaujot uzņēmumam finanšu resursus novirzīt

investīcijām uzņēmumu digitalizācijā un automatizācijā caur

inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu, nodrošinot industriālās

infrastruktūras pielāgošanu nozarēm, kas spēj radīt produktus ar

augsu pievienoto vērtību.

(1148) Pašvaldību infrastruktūras attīstīšana plānota

integrēti ar komersantu plānotajiem ieguldījumiem, kur pašvaldība

varētu radīt vidi arī viedu risinājumu piemērošanai un inovācijas

attīstībai (pašvaldības varētu būt gan inovatīvo produktu

patērētājs, piemērojot tos savā ikdienas darbā efektivitātes

uzlabošanai, gan inovatīvu uzņēmumu atbalstītājs). Lai radītu

nepieciešamos priekšnoteikumus, kā arī ņemot vērā administratīvi

teritoriālās reformas mērķus un uztādījumus, ANM ietavaros

paredzēts ieviest investīciju 3.1.1.2.i. "Pašvaldību

kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes

uzlabošanai". Investīcijas ieviešana plānota zem ieguldījumu

koda "114 - atbalsts pieaugušo izglītībai (izņemot

infrastruktūru)", kas sniedz 0% pienesumu digitālo mērķu

sasniegšanā saskaņā ar ANM regulējuma VII pielikumu, ņemot vērā,

ka atbalstu plānots sniegt pašvaldību kapacitātei, stiprinot to

darbības efektivitāti un kvalitāti, īstenojot pakalpojumu vadību

pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai administratīvi

teritoriālās reformas ietvaros jaunizveidotajās pašvaldībās.

Plānotie pasākumi nav specifiski vērsti uz digitālo komponenšu

attīstīšanu.

(1149) Investīcijas 3.1.1.5.i Izglītības iestāžu

infrastruktūras pilnveide un aprīkošana kodi: 086 -

infrastruktūra pamatizglītībai un vidējai izglītībai, 112 -

atbalsts pamatizglītībai un vidējai izglītībai (izņemot

infrastruktūru). Digitālajai dimensijai plānoti līdzekļi 0%

apmērā, vienlaikus plānots, ka investīcijas pastarpināti sekmēs

digitālo prasmju apguvi un digitālo iespēju attīstīšanu, bet

šobrīd tos nav iespējams precīzi noteikt. Ar 2020.gada

1.septembri ir stājušies spēkā valsts pamatizglītības un valsts

vispārējās vidējās izglītības standarti, kas stiprina rosinātās

pārmaiņas izglītības saturā un pieejā, lai ieviestu tādu

izglītības saturu un pieeju mācībām, kas skolēnos attīstītu

dzīvei 21.gadsimtā svarīgās kompetences. Minēto standartu saturu

veido caurviju prasmes, tostarp digitālā pratība, kas paredz

digitālo tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā zināšanu ieguvei,

jauna satura radīšanai, satura koplietošanai un

komunikācijai.

(1150) Investīcijai 3.1.1.6.i. "Pašvaldību funkciju

īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezizmešu

transportlīdzekļu iegāde" nav tiešas ietekmes uz digitālo

dimensiju, ņemot vērā plānotos atbalsta pasākumus, kas

galvenokārt ir saistīti ar bezizmešu transportlīdzekļu iegādi

(galvenokārt autobusi pašvaldībām skolēnu pārvadājumu

vajadzībām). Investīcijas ieviešana plānota zem ieguldījumu koda

"074 - Tīrs pilsētas transporta ritošais sastāvs", kas

sniedz 0% pienesumu digitālo mērķu sasniegšanā saskaņā ar ANM

regulējuma VII pielikumu.

(1151) Investīcijas 3.1.2.5.i. "Bezdarbnieku, darba

meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba

tirgū" ietvaros atbalsts bezdarbnieku, darba meklētāju un

bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju prasmju pilnveidei plānots

t.sk. jomās, kurās tautsaimniecībā notiek pārstrukturēšanās, kā

arī, lai iegūtās prasmes atbalstītu automatizācijas un

digitalizācijas ieviešanu uzņēmumos, tādējādi, bezdarbniekiem

apgūstot un uzlabojot digitālās prasmes, tiks sniegts ieguldījums

digitalizācijas mērķu sasniegšanā. Attiecīgi minētajām

investīcijām piemērots intervences lauks "016 - Prasmju

attīstīšana pārdomātai specializācijai, rūpniecības

pārkārtošanai, uzņēmējdarbībai un uzņēmumu spējai pielāgoties

pārmaiņām" (40%).

KOMPONENTE 4:

VESELĪBA

1. Komponentes apraksts

(1152) Kopsavilkums: Veselība

(1153) Politikas

joma: Veselības aprūpes politika

(1154) Mērķis:

Uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti,

īstenojot kompleksus pasākumus integrētā veselības sistēmā.

(1155) Reformas un/vai investīcijas99

(1156) Reformu un investīciju virziens 4.1. Kvalitatīvu un

izmaksu efektīvu integrētu veselības aprūpes pakalpojumu

pieejamība un veselības aprūpes sistēmas gatavība pakalpojumu

nodrošināšanai epidemioloģiskajās krīzēs

(1157) Plānotās

reformas:

(1158) Reforma 4.1.1.r. Uz cilvēku centrētas,

visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un

noturība

(1159) Plānotās

investīcijas:

(1160) 4.1.1.1.i. Atbalsts sabiedrības veselības pētījumu

veikšanai;

(1161) 4.1.1.2.i.: Atbalsts universitātes un reģionālo

slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai

nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības

pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību,

epidemioloģisko prasību nodrošināšanā;

(1162) 4.1.1.3.i.: Atbalst sekundāro ambulatoro pakalpojumu

sniedzēju veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai

nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības

pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību,

epidemioloģisko prasību nodrošināšanā.

(1163) Reformu un investīciju virziens 4.2. Cilvēkresursu

nodrošinājums un prasmju pilnveide

(1164) Plānotās

reformas:

(1165) Reforma 4.2.1.r. Cilvēkresursu nodrošinājums un

prasmju pilnveide

(1166) Plānotās

investīcijas:

(1167) 4.2.1.1.i. Atbalsts cilvēkresursu attīstības sistēmas

ieviešanai

(1168) Reformu un investīciju virziens 4.3. Veselības

aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības

aprūpes resursu izlietošana

(1169) Plānotās

reformas:

(1170) Reforma 4.3.1.r. Veselības aprūpes ilgtspēja,

pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu

izlietošana, kopējā valsts budžeta veselības aprūpes nozarē

palielinājums

(1171) Plānotās

investīcijas:

(1172) 4.3.1.1.i. Atbalsts sekundārās ambulatorās veselības

aprūpes kvalitātes un pieejamības novērtēšanai un uzlabošanai

(1173) Plānotās

izmaksas:

(1174) ANM ietvaros veselības komponentei plānots novirzīt 11%

no kopējā finansējuma, jeb 181,5 milj. EUR.

2. Galvenie izaicinājumi un

mērķi

(1175) Galvenie izaicinājumi

(1176) ANM plānā iekļautās reformas un investīcijas noteiktas

atbilstoši Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam

(NAP2027) noteiktajiem sasniedzamajiem mērķiem sabiedrības

veselības jomā un saskaņā ar Sabiedrības veselības pamatnostādnes

2021.-2027.gadam100 (turpmāk - pamatnostādnes)

noteiktajiem Latvijas sabiedrības veselības politikas

2021.-2027.gadam rīcību virzieniem:

• veselīgs un aktīvs dzīvesveids,

• infekciju izplatības mazināšana,

• uz cilvēku centrēta un integrēta veselības aprūpe,

• cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide,

• veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana,

efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana.

I Pamatnostādņu

rīcības virzienā "Veselīgs un aktīvs dzīvesveids"

(1177) Rīcības virzienā ir paredzētas gan valsts budžeta

iniciatīvas, gan ES fondu finansējumu piesaiste 2014.-2020.gada

un 2021.-2027.gada plānošanas perioda ietvaros ar mērķi

nodrošināt Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu

ilgtspējīgu īstenošanu, turpinot gan ES fondu, gan valsts budžeta

ieguldījumusveselības veicināšanas un slimību profilakses

pasākumos, efektīvāk uzrunājot mērķgrupas ar dažādu nevalstisko

organizāciju (NVO) un nozares partneru organizāciju starpniecību

un iesaistot darba devējus, līdz pat 2029.gadam nodrošinot gan

nacionāla līmeņa, gan vietēja līmeņa veselības veicināšanas un

slimību profilakses pasākumus visiem Latvijas iedzīvotājiem visās

pašvaldībās. Sabiedrības veselības pamatnostādnēs

2021.-2027.gadam ir noteikti konkrēti pasākumi, kas nodrošinās

konkrētu sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos, un kas,

ņemot vērā pieejamos valsts budžeta un citu finanšu instrumentu

investīciju avotus, kā arī ņemot vērā uzsāktās nozares

iniciatīvas, ir īstenojami rīcības virzienā "Veselīgs un

aktīvs dzīvesveids" ietvaros līdz 2027.gadam. Attiecīgi ANM

plānā paredzētas investīcijas šajā rīcības virzienā noteiktu jomu

pētījumu veikšanai, savukārt pārējie identificētie izaicinājumi

veselības veicināšanas un slimību profilakses jautājumiem tiek

risināti valsts budžeta un ES fondu finansējuma ietvaros.

(1178) Tā kā 2014.-2020.gada plānošanas periodā, t.sk.

izmantojot ES fondu atbalstu tika ieveidots vērienīgs un

visaptverošs ietvars veselības veicināšanas un slimību

profilakses pasākumu īstenošanai dažādos līmeņos (vietējais,

centralizētais, uz specifiskām grupām mērķēts), tad šajā jomā nav

plānots veikt jaunas reformas, bet stiprināt jau iesāktās

reformas, veicot papildu investīcijas no ES fondiem un valsts

budžeta.

II Pamatnostādņu

rīcības virzienā "Infekciju izplatības mazināšana"

(1179) Rīcības virzienā ir paredzētas gan valsts budžeta

iniciatīvas vakcinācijas aptveres palielināšanai, infekciju

izplatības risku mazināšanai, epidemioloģiskās uzraudzības

stiprināšanai, AMR risku mazināšanai, gan papildinoši ES fondu

SAM 4.1.2. ietvaros paredzētie slimību profilakses pasākumi

vakcināciju aptveres paplašināšanai.

III

Pamatnostādņu rīcības virzienā "Uz cilvēku centrēta un

integrēta veselības aprūpe"

(1180) Rīcības virzienā ir iekļauti rīcības risinājumi

attiecībā uz cilvēku centrētas integrētas veselības aprūpes

pakalpojumu attīstību, ietverot gan zāļu un veselības aprūpes

pakalpojumu pieejamību, gan veselības aprūpes pakalpojumu

koordinēšanu un pēctecību un pacienta un viņa ģimenes iesaisti

veselības aprūpē.101

(1181) Lai uzlabotu stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu

kvalitāti, 2020.gadā tika pabeigta slimnīcu līmeņu 1. vērtēšanas

kārta. 26 slimnīcās notika pārbaudes un tika izvērtēta to sniegto

pakalpojumu atbilstība noteiktajam slimnīcu līmenim. Pēc slimnīcu

līmeņu izvērtēšanas sagatavots un iesniegts izskatīšanai MK

informatīvais ziņojums "Par slimnīcu sniegto pakalpojumu

atbilstību noteiktam slimnīcu līmenim".

(1182) No 2020.gada 1.aprīļa ieviesta jauna zāļu izrakstīšanas

un izsniegšanas kārtība, kas paredz, ka izrakstot pacientam

medikamentus no kompensējamo zāļu saraksta, receptē jānorāda zāļu

starptautiskais nepatentētais nosaukums, un aptiekā pacientam

tiek izsniegts zemākās cenas līdzvērtīgas efektivitātes

medikaments. Ieviestā kārtība veicinājusi arī racionālu zāļu

lietošanu, jo pacientiem, ja vien nav medicīniska rakstura

pamatojums, aptiekā tiek izsniegtas līdzvērtīgas terapeitiskās

efektivitātes zāles ar zemāko cenu. Jaunās kārtības ieviešanas

rezultātā no 2020.gada aprīļa līdz novembrim pacientu kopējais

līdzmaksājums par kompensējamo zāļu iegādi, salīdzinot ar šo pašu

laika periodu 2019. gadā, ir samazinājies par 28,3% jeb par 8,25

milj. EUR, bet lētāku līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes

kompensējamo zāļu skaits Kompensējamo zāļu sarakstā palielinājies

par 17%.

(1183) 2021.gadā ir plānots pārskatīt slimnīcas līmeņu

definējumus pēc sniegto pakalpojumu apjoma un tajos noteiktos

veselības aprūpes profilus, t.sk. ārstu speciālistu skaitu

uzņemšanas nodaļā. Ir plānots rast risinājumu speciālistu

piesaistei darbam reģionu slimnīcās. Tāpat plānots izstrādāt

ķirurģisko operāciju klasifikāciju, nosakot kādas operācijas

turpmāk veiks slimnīcas atbilstoši slimnīcu līmenim un vērtēt

dzemdību palīdzības saglabāšanu slimnīcās, kurās dzemdību skaits

saglabājas zem 500 gadā.

(1184) Paredzēts izstrādāt Veselības aprūpes pakalpojumu

onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2022.-2024.gadam.

(1185) Lai radītu visaptverošu, uz cilvēku centrētu paliatīvo

aprūpi, kas neatkarīgi no iedzīvotāju sociālekonomiskā stāvokļa

nodrošinātu savlaicīgus, kvalitatīvus un izmaksu ziņā pieejamus

pakalpojumus MK apstiprināts konceptuālais ziņojums. Ziņojumā

ietverts detalizēts skaidrojums par paliatīvajā aprūpē

aktuālajiem jautājumiem, kā arī iezīmētas konstatētās problēmas

un sniegti iespējamie risinājumi, lai uzlabotu paliatīvo aprūpi

pieaugušajiem, sociālo aprūpi, paliatīvo aprūpi bērniem, kā arī

attīstītu paliatīvo aprūpi katrā veselības aprūpes līmenī un

nodrošinātu materiālo atbalstu paliatīvās aprūpes pacientiem.

(1186) Organizējot veselības aprūpes pakalpojumus no pacienta

vajadzībās balstītas perspektīvas un ievērojot nozares

cilvēkresursu trūkumu, ir jāspēj nodrošināt visaptverošus

veselības aprūpes pakalpojumus, kas nozīmē, ka pacients pēc

jebkura aprūpes pakalpojuma līmeņa aprūpes nekavējoties tiek

iesaistīts turpmākajos nepieciešamajos veselības aprūpes posmos,

nodrošinot saistītā pakalpojuma pieejamību, tādejādi saņemot

nepārtrauktu veselības aprūpes pakalpojumu.

(1187) Integrēta pakalpojuma nodrošināšana ietver gan dažāda

līmeņa veselības aprūpes pakalpojumus sniedzēju, gan sociālo

pakalpojumus sniedzēju, gan pacienta un viņa tuvinieku iesaisti,

sadarbības spējas, lēmumu pacienta parūpē pieņemšanā, integrēta

aprūpes modeļa plāna ieviešanā dzīvē. Attiecīgi gan no valsts

budžeta, gan no normatīvo aktu regulējuma izmaiņām, gan dažādām

iniciatīvām, kas atbalstītas no ES fondu 2014.-2020.gada un

2021.-2027.gada plānošanas perioda finansējuma tiek atbalstīti

darbību un iniciatīvu kopumi integrētās veselības aprūpes

ieviešanā.

(1188) Pasaules Veselības organizācija (turpmāk - PVO) jau

ilgstoši izceļ ambulatoro veselības aprūpi, kā būtisku veselības

aprūpes sistēmas sastāvdaļu, kuras attīstība var ievērojami

uzlabot sistēmas kopējo darbību102. PVO ieskatā,

iespējams uzlabot veselības aprūpes resursu pielietošanas

efektivitāti, attīstot ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus

un iespēju robežās aizstājot pacientu aprūpi stacionāros ar

ambulatoriem pakalpojumiem103. Arī OECD izceļ primāro

un sekundāro ambulatoro pacientu aprūpi kā būtiskas efektīvas

veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļas104, kā arī

norāda uz nepieciešamību attīstīt ambulatorās veselības aprūpes

pakalpojumus, ņemot vērā tādas demogrāfijas tendences kā

iedzīvotāju novecošanās un hronisku slimnieku skaita

pieaugums.105 Gan PVO, gan OECD norāda arī uz

nepieciešamību veidot veselības aprūpes sistēmu, kas centrēta ap

pacienta vajadzībām.

(1189) Veselības aprūpes nepārtrauktībā būtiska loma ir

sadarbībai starp speciālistiem, kā arī primārajai veselības

aprūpei, kas nodrošina pastāvīgu indivīda veselības aprūpi un tās

koordinēšanu visa mūža garumā. Tādēļ Sabiedrības veselības

pamatnostādnes 2021.-2027.gadam paredz attīstīt primāro veselības

aprūpes līmeni, nodrošinot atbalstu ģimenes ārstu pakalpojumu

sniedzējiem, veicot sistēmiskas pārmaiņas, normatīvā regulējuma

izmaiņas, prakses darba organizācijas izmaiņas, izmantojot ES

fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda finansējumu.

(1190) Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz

2030.gadam106 minēta nepieciešamība attīstīt veselības

aprūpes pakalpojumus, veicinot pakalpojumu savlaicīgu pieejamību

un kvalitāti. Stratēģijā minēta nepieciešamība veidot attīstības

(zināšanu, ekselences) centrus, t.sk. veselības jomā, iespēju

robežās ievērojot principu "vienas pieturas aģentūra".

Norādīts, ka nepieciešams sekmēt šo centru savstarpējo

mijiedarbību un sadarbību ar citām sistēmas institūcijām.

(1191) Nacionālajā attīstības plānā 2027.gadam (turpmāk -

NAP)107 uzsvērta nepieciešamība attīstīt "uz

cilvēku centrētu veselības" aprūpi, tajā skaitā palielinot

savlaicīgas veselības aprūpes pieejamību pacientiem un uzlabojot

tās kvalitāti - samazinot medicīnas speciālistu trūkumu un

palielinot speciālistu kvalifikāciju. NAP uzsvērts mērķis

attīstīt multidisciplināru un starpnozaru sadarbībā balstītu

pakalpojumu ambulatorajā, stacionārajā un ilgtermiņa aprūpē

pacientiem ar hroniskām slimībām, tajā skaitā infekcijas

slimībām. Jāatzīmē arī NAP stratēģiskais virziens zinātnes

attīstībai, kas paredz palielināt zinātnes un pētniecības

kapacitāti.

(1192) Papildus pēdējos gados sabiedrība ir saskārusies ar

jaunām vīrusu izraisītām infekcijas slimībām, kuru profilaksei un

ārstēšanai nav bijuši pieejami efektīvi līdzekļi (vakcīnas un

zāles), un tādēļ tās ir strauji izplatījušās, izraisot epidēmijas

vai pandēmijas. SARS-CoV-2 vīrusa izraisītā pandēmija (Covid-19),

kas sākās 2020.gada sākumā, vēlreiz pierādīja, ka infekcijas

slimības var radīt globālu apdraudējumu, jo to izplatība strauji

var pāriet valstu un kontinentu robežas.108

(1193) Covid-19 izraisītā pandēmija pastiprināti ir

izgaismojusi virkni vājo posmu veselības aprūpes pieejamībā un

organizācijā - infrastruktūras neatbilstību un trūkumu, kas

veselības jomu ietekmējošu krīžu situācijās apdraud savlaicīgu un

kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību.

(1194) Lai īstenotu investīcijas infrastruktūras pielāgošanai

epidemioloģiskajām prasībām, sākotnēji nepieciešams izstrādātas

rekomendācijas epidemioloģisko prasību nodrošināšanai, kas varētu

būt balstītas gan uz Veselības inspekcijas izvērtējumu 2020.gadā

par slimnīcu gatavību uzņemt pacientus ar aizdomām par saslimšanu

ar Covid- 19, gan veicot atsevišķu trūkstošo veselības aprūpes

posmu ārstniecības iestāžu gatavību sniegt pakalpojumus Covid-19

apstākļos izvērtējumu.

(1195) Ņemot vērā veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas

pamatprincipus109 un cilvēkresursu nodrošināšanas

nepieciešamību kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanai, infrastruktūru

nepieciešams attīstīt un pakalpojumu līmeņus savstarpēji integrēt

tajās pakalpojumu sniegšanas vietās, kur ir pieejami un tiek

koncentrēti cilvēkresursi, atbilstoši ir nepieciešami

ieguldījumi, gan primārās aprūpes pakalpojumu nodrošinātāju

infrastruktūrā, gan ambulatoro pakalpojumu sniedzēju

infrastruktūrā, gan visu līmeņu stacionāro iestāžu, kas

vienlaikus, nodrošina gan ambulatoro, gan stacionāro palīdzību un

neatliekamo palīdzību, infrastruktūrā.

(1196) Vēsturiski investīcijas infrastruktūrā primāri ir

tikušas virzītas tikai caur ES fondu investīcijām. Ņemot vērā

veselības aprūpes sistēmas infrastruktūras stāvokli, tās nekad

nav bijušas pietiekamā apjomā, lai apmierinātu visas prasības,

vienlīdz sabalansēti attīstītu visu aprūpes līmeņu ārstniecības

iestāžu infrastruktūru. Saskaroties ar Covid19 izaicinājumu jau

2020.gada arī no valsts budžeta tika saņemts zīmīgs atbalsts

nepieciešamai infrastruktūras attīstībai ārstniecības iestādēm,

kas apkalpoja Covid-19 pacientus. Galvenās valsts budžeta

investīcijas tika novirzītas stacionārajām iestādēm, kas sniedz

gan stacionārus, gan ambulatoros pakalpojumus. Arī ANM apjomīgāka

investīciju daļa infrastruktūras uzlabošanai visaptverošu

integrētu pakalpojumu sniegšanai epidemioloģijas prasību

ievērošanai tiek virzītas 3 klīniskajām universitātes slimnīcām

un 7 reģionālajām slimnīcām. Šo desmit slimnīcu infrastruktūras

uzlabošana paralēli stacionāro pakalpojumu nodrošināšanai uzlabos

arī sekundāro ambulatoro veselības aprūpi, jo šajās iestādēs tiek

nodrošināta gandrīz puse (43%) no visu valsts apmaksāto sekundāro

ambulatoro pakalpojumu apjoma Latvijā110. Un trīs

klīnisko universitātes slimnīcu Rīgā 50% apkalpotie pacienti nāk

no reģioniem. Attiecīgi investīcijas sasniedz gan ambulatoro

pakalpojumu attīstību, gan ir vērstas uz teritoriālo atstumto

iedzīvotāju veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu.

Attiecīgi ANM plāna ietvaros attīstot trīs klīnisko universitātes

slimnīcu, kuras atrodas Rīgā, infrastruktūru, tostarp

visaptverošu integrētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai,

ieguvēji būs visas Latvijas un it īpaši reģionu iedzīvotāji, jo

tiem būs pieejami terciārā visaugstākā līmeņa ambulatorie

pakalpojumi, kurus nodrošina, veic, konsultē klīniskajās

universitātes slimnīcās esošie vadošie eksperti konkrētajā

profilā, un kuri cilvēkresursu trūkuma pēc nav tiem pieejami

reģionos.

(1197) Tāpat zīmīga ANM investīciju daļa infrastruktūras

uzlabošanai visaptverošu integrētu pakalpojumu sniegšanai un

īpaši telpu atbilstībai epidemioloģijas prasību ievērošanai,

nodrošinot sekundāros ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus

arī Covid-19 pandēmijas laikā, tiek virzītas sekundāro ambulatoro

veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, proti ~ 48

ārstniecības iestādēm, kurām noslēgts līgums par valsts apmaksāto

sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un

apmaksu (par 10 un vairāk SAVA programmām), kas ir valsts un

pašvaldību vai privātas poliklīnikas, veselības centri un I līdz

III līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes, kuras nodrošina

sekundāros ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus ārpus 10 IV

un V līmeņa stacionārajām ārstniecības iestādēm.

(1198) Arī primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem

nepieciešams atbalsts veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju

sistēmas noturības un ilgtspējas nodrošināšanai, tādejādi ES

fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ERAF investīciju

ietvaros rasts risinājums palielināt atbalsta summu ģimenes ārstu

infrastruktūras uzlabošanai tieši epidemioloģijas prasību

nodrošināšanai, pacientu plūsmas nodalei, kā arī pacientu un

ārstniecības personu drošas vides nodrošināšanai.

IV Pamatnostādņu

virziens "Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju

pilnveide"

(1199) Cilvēkresursu trūkums veselības nozarē šobrīd Latvijā

ir viena no akūtākajām veselības aprūpes sistēmas problēmām. Līdz

ar to, lai to risinātu, nepieciešami visaptveroši pasākumi, kas

nodrošinātu resursus un priekšnosacījumus jauno mediķu

izglītošanai un noturēšanai nozarē darbam veselības aprūpes

iestādes Latvijā valsts apmaksāto pakalpojumu sektorā. Turpinot

2014.gadā veiktā Pasaules bankas izvērtējumā par veselības

aprūpes nozari Latvijā izteiktajās rekomendācijās minēto un

2017.gada konceptuālajā ziņojumā Par veselības aprūpes sistēmas

reformu noteikto un jau īstenošanā esošo cilvēkresursu attīstības

virzienu, cilvēkresursu attīstības reformas īstenošanai,

piesaistot papildu valsts budžeta, ES fondu un ANM plāna

līdzekļus, kā arī DR Reform tehniskā atbalsta instrumenta

projekta cilvēkresursu stratēģijas izstrādei, tiks īstenota

virkne pasākumu, kas ļaus nodrošināt pasākumus mediķu

izglītošanai, piesaistei darba nozarē un ārstniecības personu

atalgojuma sistēmas attīstībai.

(1200) 2019.gadā Valsts kontrole publiskoja revīzijas ziņojumu

"Cilvēkresursi veselības aprūpē", sniedzot detalizētu

pārskatu par situāciju veselības aprūpes personāla nodrošinājumā,

tajā skaitā vērtējot situāciju ārstniecības personu izglītības

sistēmā. Tāpat Latvija ilgstoši saskaras ar darbaspēka trūkumu

veselības aprūpes nozarē, ko atspoguļo viens no zemākajiem māsu

skaita rādītājiem ES valstīs (2017.gadā - 43 uz 10 000

iedzīvotāju, salīdzinot ar 85 ES vidēji) un par ES vidējo

rādītāju nedaudz zemāks ārstu skaits (34 uz 10 000 iedzīvotāju,

salīdzinot ar 36 ES vidēji). Latvijas reģionu griezumā ārstu

relatīvais skaits visos reģionos, izņemot Rīgu, ir būtiski zemāks

nekā ES vidējais.

(1201) Pamats ilgtspējīgai cilvēkresursu attīstībai nozarē ir

caurredzams, saprotams un konkurētspējīgs atalgojuma modelis kas

jau šobrīd Latvijā ir saskaņots ar nozares dalībniekiem un kura

īstenošana ir plānota līdz 2027.gadam valsts budžeta finansējuma

ietvaros.

(1202) Šobrīd panākts būtisks progress attiecībā uz

ārstniecības personu atalgojumu - 2020.gadā vidējā darba samaksa

ārstniecības personām tarifā tika palielināta par 10%, bet

rezidentiem par 20%, salīdzinot ar 2019.gadu. Minimālā darba

samaksa ārstiem 2020. gadā tika palielināta par 108 EUR (no 1079

EUR uz 1187 EUR) un medicīnas māsām par 71 EUR (no 714 EUR uz 785

EUR). Atalgojuma pieaugums tiek nodrošināts arī 2021.gadā -

vidējā darba samaksa ārstniecības personām tarifā tiek

palielināta vidēji par 25,4%, tas ir, minimālā darba samaksa

ārstiem palielināta par 302 EUR (no 1187 EUR uz 1489 EUR), bet

medicīnas māsām par 200 EUR (no 785 EUR uz 985 EUR).

(1203) Jau 2019.gadā tika pieteikta māsu profesijas reforma,

kas paredz māsu kompetenču un praktisko iemaņu paplašināšanu, kā

arī profesionālās pilnveides procesa uzlabošanu, lai jau šobrīd

praktizējošām māsām nodrošinātu atbilstošu kompetenču līmeni. Lai

pilnībā ieviestu māsas profesijas un specialitāšu konceptu,

2021.gadā tiks turpināts darbs pie noteikumu projekta izstrādes,

kas paredz izmaiņas Ārstniecības personu un ārstniecības

atbalsta personu reģistra noteikumos, kā arī atteikties no

sertifikācijas procesa māsu praksē.

(1204) 2020.gadā tika turpināti atbalsta pasākumi ārstniecības

personu piesaistei darbam reģionos ārpus Rīgas. Projekta ietvaros

2020. gada beigās bija piesaistīti jau 77 ārsti, 143 ārsta

palīgi, 5 ergoterapeiti, 13 fizioterapeiti, 352 māsas palīgi, 148

medicīnas māsas, 10 vecmātes, ka arī nodotas 13 ģimenes ārstu

prakses, kuras pārņēmuši 14 ģimenes ārsti.

V Pamatnostādņu

virziens "Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības

stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu

izlietošana"

(1205) Tā kā joprojām liela daļa pacienta veselības datu nav

pieejami pacienta elektroniskajā veselības kartē valsts

uzturētajā e-veselības sistēmā, bet ir pieejami papīra formātā,

kā arī glabājas dažādās privāto pakalpojumu sniedzēju izveidotās

un uzturētās informācijas sistēmās, šo pamatnostādņu darbības

periodā jāveicina pacienta ambulatorās un stacionārās veselības

aprūpes datu (piemēram, zobārstniecības, izmeklējumu,

vakcinācijas) digitalizēšana un to centralizēta pieejamība

pacienta elektroniskajā veselības kartē e-veselības

sistēmā, tai skaitā jāveicina datu apmaiņa starp e-veselības

sistēmu un ārstniecības iestāžu informācijas sistēmām, kā arī

nepieciešams rast risinājumu datu apmaiņai ar sociālās jomas

informācijas sistēmām, lai nodrošinātu sociālo pakalpojumu un

sociālās palīdzības piešķiršanai nepieciešamo datu pieejamību

pašvaldību sociālajos dienestos, kā arī informāciju veselības

aprūpes speciālistiem par piešķirtajiem sociālajiem

pakalpojumiem. Papildus jānodrošina iespēja pacientam viņa

elektroniskajā veselības kartē e-veselības sistēmā uzkrāt

veselības un dzīvesveida datus no mobilajām aplikācijām. Būtisks

priekšnoteikums pacienta elektroniskās veselības kartes

attīstīšanai e-veselības sistēmā ir e-veselības sistēmas

modernizēšana, attīstot ērti savietojamu, tai skaitā ar

mobilajām aplikācijām arhitektūru. Savukārt, lai, ceļojot ES

teritorijā Latvijas iedzīvotāju veselības dati nepieciešamības

gadījumā būtu pieejami citas ES dalībvalsts ārstniecības

iestādei, savukārt, citu ES valstu iedzīvotāju, kuri ceļo

Latvijā, veselības dati nepieciešamības gadījumā būtu pieejamai

Latvijas ārstniecības iestādēm, jāizveido pacientu veselības datu

pārrobežu apmaiņa ar citām ES dalībvalstīm.

(1206) Iepriekšējos gados veselības aprūpes sistēmas

efektivizācijai ir īstenoti vairāki digitalizācijas projekti,

tomēr veselības nozarē uzkrāto veselības datu potenciāls gan

pacienta veselības aprūpē, gan valsts pārvaldes funkciju un

uzdevumu nodrošināšanai, kā arī pētniecībā joprojām ir

nepietiekami izmantots.

(1207) 2020.gadā tika pieņemts lēmums par e-veselības sistēmas

attīstīšanu, vispirms modernizējot novecojušo sistēmu un tad

attīstīt tajā jaunas funkcionalitātes. Attiecīgi NVD 2020.gada

4.ceturksnī izsludinājis atklātu konkursu, kura ietvaros

paredzēta gan e-veselības sistēmas, gan NVD veselības aprūpes

pakalpojumu norēķinu sistēmas tehniskā izpēte un nākotnes

arhitektūras izstrāde. Sistēmu nākotnes arhitektūru iecerēts

izstrādāt līdz 2021.gada beigām, pēc tam secīgi veikt sistēmu

modernizāciju un jaunu funkcionalitāšu attīstīšanu. E-veselības

sistēmas modernizēšanai MK 2020.gada oktobrī piešķīra papildu

valsts budžeta finansējumu (līdz 2023.gadam kopā 2 milj. EUR).

Veselības nozares digitalizācijas projektiem, tai skaitā

e-veselības sistēmas attīstīšanai 2021.-2027.gadā paredzēts arī

ES fondu finansējums.

(1208) Mērķi

(1209) ANM plānā iekļautās reformas un investīcijas sasniedz

trīs pamatnostādnēs noteiktos rīcības virzienus. Pamatnostādnēs

noteikto politikas mērķu sasniegšana norit īstenojot reformas,

investīcijas un prioritātes, izmantojot gan valsts budžeta

finansējumu, gan Eiropas Savienības (turpmāk - ES ) fondu

2014.-2020.gada un 2021.-2027.gada plānošanas periodu

investīcijas, DG Reform tehnisko atbalstu, citu finanšu

instrumentu, kā arī ANM finansējumu.

(1210) Galvenais uzdevums - sabalansējot valsts budžeta

palielinājumu veselības aprūpes nozarei un izmantojot investīciju

iespējas, nodrošināt kvalitatīvu un drošu veselības aprūpes

pakalpojumu pieejamību, mazināt rindas uz pakalpojumiem un

nodrošināt pamatpakalpojumus augstā kvalitātē tuvāk pacienta

dzīvesvietai, mazināt iedzīvotāju privātos izdevumus veselības

aprūpei, kā arī integrēt pakalpojumus, orientējot tos uz pacienta

vajadzību konkrētā laikā un vietā. Ņemot vērā pakalpojumu un

pacientu ģeogrāfiskā izvietojuma specifiku111,

ieguldījumus veicot integrētu pakalpojumu attīstībai universitāšu

slimnīcās, reģionu slimnīcās un sekundāro ambulatoro veselības

aprūpes pakalpojumu ārstniecības iestādēs tiks sniegts atbalsts

visiem Latvijas iedzīvotājiem.

(1211) ANM reformas un investīcijas tieši reflektē uz EK

semestra ziņojumā izteikto rekomendāciju - stiprināt veselības

sistēmas noturību un pieejamību, tostarp nodrošinot papildu

cilvēkresursus un finanšu resursus. Ņemot vērā valsts budžeta

ierobežoto fiskālo telpu un kopējo valsts budžeta apjomu

veselības aprūpei, kā arī valsts budžeta nākotnes iespējas to

palielināt uz nodokļu celšanas sloga rēķina, kas varētu tikt

balstīts tikai uz kopējo valsts politisko lēmumu pieņemšanu

nodokļu jautājumos, ANM plāns risina daļu no EK semestra

rekomendācijām. Tāpat jāatzīmē, jau līdz šim paveiktais

rekomendāciju ieviešanā, jo īpaši - kopš 2010.gada par 45% ir

audzis veselības aprūpes finansējums uz vienu iedzīvotāju, sākot

ar 2021.gadu ārstniecības personu atalgojuma pieaugumam ir

piešķirti papilu 183 milj. EUR katru turpmāko gadu, vispārējās

valdības budžeta izdevumi veselībai no kopējiem valsts budžeta

izdevumiem 2021.gadā sastāda 14%, kas ir bijis vislielākais

valsts budžeta pieaugums pēdējos 6 gados (salīdzinājumam

2015.gadā veselībai tika paredzēti tikai 9.6%), kā arī 2020.gadā

izdevumi veselības aprūpei sastādīja 4,75% no IKP.

(1212) ANM plāna ietvaros paredzētās reformas un investīcijas

pamatā ir vērstas uz investīciju ieguldījumiem, kas papildina no

ES fondiem (piemēram, veselības veicināšanas pasākumi, primārās

aprūpes attīstība, t.sk. Primāro aprūpes centru, sadarbības

teritoriju attīstība, ārstniecības personu piesaiste,

tālākizglītība, kvalitātes vadības sistēma u.c.) un valsts

budžeta īstenojamos pasākumus (piemēram, ārstniecības personu

atalgojuma reformu, papildu finansējums valsts apmaksātajiem

pakalpojumiem u.c.).

II Pamatnostādņu

rīcības virzienā "Infekciju izplatības mazināšana"

(1213) Attiecībā uz šo pamatnostādņu rīcības virzienu ANM

plānā investīcijas paredzētas gan pētījumu veikšanai (piemēram,

par AMR jautājumiem), gan arī ieguldījumiem infrastruktūrā,

paredzot ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstību

epidemioloģisko krīžu gatavības nodrošināšanai.

III

Pamatnostādņu rīcības virzienā "Uz cilvēku centrēta un

integrēta veselības aprūpe"

(1214) ANM plāns paredz attīstīt integrētus pakalpojumus

atbilstoši veselības aprūpes sistēmas ilgtermiņa mērķiem, kas

noteikti nozares plānošanas dokumentos, t.sk. mazinot krīzes

sociālo un ekonomisko ietekmi, veicinot digitālo transformāciju

un ilgtspējīgu izaugsmi, vienlaicīgi veicinot visaptverošas

strukturālās izmaiņas institūcijās un nozares politikā -

koncentrējot specializētos pakalpojumus un tuvinot pacientam

ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, īstenojot nozares

reformas un sistēmiskas izmaiņas.

(1215) ANM plāna reformas tieši sasaucas arī ar vairākiem

Veselības ministrijas izstrādāto "Sabiedrības veselības

pamatnostādņu 2021.-2027.gadam" projektā112

iekļautajiem mērķiem. Pamatnostādņu projekts ietver tādus mērķus

kā:

• pilnveidot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti;

• uzlabot valsts apmaksāto ambulatoro un stacionāro

pakalpojumu pieejamību, t.sk. palielināt ambulatoro veselības

aprūpes pakalpojumu apjomu diagnostiskajiem izmeklējumiem,

terapijas pakalpojumiem, speciālistu konsultācijām kā arī

palielināt dienas stacionāra pakalpojumu apjomu;

• attīstīt ārstniecības iestāžu infrastruktūru, t.sk. attīstīt

infrastruktūru, optimizējot uzturēšanas izmaksas, palielinot

vides pieejamību, kā arī nodrošinot izcilības centru izveidi

zināšanu pārnesei;

• attīstīt uz cilvēku vērstu, integrētu pakalpojumu pieejamību

personām, kurām ir augsts risks inficēties ar dažādām infekcijas

(t.sk. plaušu infekcijas) slimībām, tajā skaitā HIV, vīrusu

hepatītiem un tuberkulozi;

• mazināt saslimstību ar akūtām infekcijas (t.sk. plaušu

infekcijas) slimībām;

• mazināt antimikrobiālās rezistences izplatības riskus;

• uzlabot infekcijas slimību agrīnu diagnostiku un veicināt

labākus ārstēšanas rezultātus;

• uzlabot cilvēkresursu pieejamību un nodrošināt, ka

ārstniecības personu prasmes un zināšanas ir atbilstošas

veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai u.c.

(1216) Iepriekšminētos mērķus ir paredzēts sasniegt,

izmantojot ES fondu, ANM plāna un valsts budžeta finansējumu.

(1217) No ANM atbalsta sabalansēti attīstot arī gan

universitātes slimnīcu, gan reģionālo slimnīcu (IV līmeņa

stacionārās ārstniecības iestādes), kas nodrošina gan primāro,

gan sekundāro, gan terciāro ambulatoro palīdzību, gan stacionāro

palīdzību un neatliekamo palīdzību, infrastruktūru, kā arī

atbalstot infrastruktūras uzlabošanu sekundāro ambulatoro

pakalpojumu nodrošināšanai poliklīnikās, veselības centros un I

līdz III līmeņa stacionārajās ārstniecības iestādes, telemedicīnu

un integrētas veselības aprūpes vienas aģentūras principa

ieviešanu praksē, tiešais ieguvējs būs pacients jebkurā Latvijas

vietā, kur būs pieejams veselības aprūpes pakalpojumus.

Integrētas veselības aprūpes modelis ir kā pacienta ceļš no

universitātes slimnīcu līmeņa ekspertiem kā ekselences satelīts

līdz pat veselības aprūpes pakalpojumam tuvāk pacienta dzīves

vietai.

(1218) ANM investīcijas un mērķi nenosedz visu veselības

aprūpes līmeņu attīstības un investīciju vajadzības, tādējādi ir

jāņem vērā arī citi valsts budžeta un ES fondu 2014.-2020.gada un

2021.-2027.gada plānošanas perioda ieguldījumi ERAF tipa

infrastruktūras investīcijās kopā ~ 635 milj. EUR, kas līdz

2029.gadam nodrošinās visaptveroša investīciju ieguldījumus

Visiem Latvijas iedzīvotājiem uzlabojot infrastruktūra t.sk:

a. primārajā veselības aprūpē - ģimenes ārsti, primārie

veselības aprūpes centri, valsts apmaksātā zobārstniecība;

b. sekundārajā ambulatorajā aprūpē (t.sk. poliklīnikas, t.sk.

privātie publisko pakalpojumu sniedzēji);

c. stacionārajā aprūpē (caur sadarbības prizmu);

d. terciārajā aprūpē;

e. augsto tehnoloģiju iekārtu iegādes;

f. psihiatrijas un specializētās ārstniecības iestādes,

ilgstošās veselības aprūpes iestādes (paliatīvā aprūpe)

g. investīcijas hronisko pacientu aprūpei visos aprūpes

līmeņos, t.sk. hospiss, rehabilitācija.

(1219) Lai minētās investīcijas būtu visaptverošas, no valsts

budžeta līdzekļiem līdz 2021.gada beigām tiks izstrādāta

Investīciju stratēģija, kura iekļaus visus investīciju avotus,

tiks veikta vājo vietu analīze attiecībā uz investīciju

nepieciešamību, vienlaikus nosakot prioritātes ieguldījumiem.

(1220) Attiecīgi ārstniecības iestādēm atbalsts

infrastruktūras attīstībai to atbilstībai integrētu uz pacientu

orientētu pakalpojumu sniegšanai, tostarp krīzes situācijās un

nākotnes ilgtspējīgu pakalpojuma nodrošināšanā, tiek nodrošinātas

izmantojot gan ANM, gan VB, gan ES fondu 2014.-2020.gada un

2021.-2027.gada plānošanas perioda investīcijas.

(1221) Ņemot vērā EK rekomendāciju - palielināt veselības

aprūpei pieejamo valsts budžeta finansējumu un ierobežotās

iespējas to īstenot, ir būtiski ar esošo pieejamo finansējumu

īstenot modernus, efektīvus veselības aprūpes pakalpojumus.

Attiecīgi jau šobrīd NVD pārrēķina pakalpojumu tarifus, bet

nepieejamo papildus valsts budžeta līdzekļu dēļ, pārrēķinātie

pakalpojumu tarifi, inovatīvi pakalpojumi, netiek iekļauti valsts

apmaksāto pakalpojumu grozā.

(1222) Paralēli šīs visaptverošas pakalpojumu efektivitātes

sistēmas izveidei un pakalpojumu modeļu pilotēšanai no valsts

budžeta līdzekļiem NVD kapacitātes ietvaros ar nozares dalībnieku

atbalstu un iniciatīvu auditē un pārskata veselības aprūpes

pakalpojumu tarifus, attiecīgi pētot tarifu atbilstību reālajai

tirgus situācijai, kas valsts budžeta iespēju robežās tiek arī

īstenots, pilnveidojot tarifus un uzlabojot apmaksas sistēmu.

(1223) Kā daļa no integrēta pakalpojuma - onkoloģija veselības

nozarē ir noteikta kā viena no veselības aprūpes jomas

horizontālajām prioritātēm, tās ietvaros ir nepieciešams veikt

sistēmiskas izmaiņas un jānodrošina kvalitatīvas pārvaldības

sistēmas izveide, nodrošinot metodisko vadību un kompetenču

centra izveidi. Būtiski ir veikt visaptveroša vēža pacientu

ārstēšanas un aprūpes infrastruktūras uzlabošanu, Latvijas vēža

centra sertifikāciju un nodrošināt infrastruktūras uzlabošanas

metodisko vadību. Šobrīd nav vienotu pamatprincipu onkoloģijas

jomas attīstībai, nedz infrastruktūrai un funkcionalitātei, nedz

nacionālam redzējumam Latvijas vēža centra sertifikācijai un

attīstībai, ir dažādas pieejas pacientu ārstēšanā, sadarbība

starp iesaistītajām pusēm ir pilnveidojama, attiecīgi

nepieciešams izveidot un nodrošināt tādu veselības aprūpes

pakalpojuma infrastruktūru un sniegšanu, kas atbilstu noteiktām

kvalitātes, efektivitātes un drošības prasībām. Latvijas

universitāte (LU) DG Reform Tehniskā atbalsta instrumenta (SRSS)

ietvaros ir pieteikusi projektu onkoloģijas jomas attīstībai, kas

tiks īstenots iesaistot Veselības ministriju un onkoloģijas jomas

partnerus, kas būs par pamatu ANM plānā paredzēto pasākumu

onkoloģijas jomā attīstīšanai. LU projekta ietvaros, izmantojot

Eiropas Komisijas ekspertu iesaisti, tiks iegūti nepieciešamie

pierādījumi, lai plānveidīgi un zinātniski pamatoti veiktu

onkoloģijas jomas attīstību. LU projektā paredzēta:

• ar skrīningu saistīto datu izvērtējuma veikšana un

rekomendācijas to papildināšanai;

• visaptverošas vēža infrastruktūras / tīklu stratēģiska

plānošana, rekomendācijas tīkla izveidei;

• vēža skrīninga stratēģiska plānošana, tostarp

rekomendācijas;

• vēža reģistra pilnveidojumu rekomendāciju izstrāde.

(1224) ANM plāna ietvaros kā papildinājums LU projektā

paredzētajām aktivitātēm, paredzēts izstrādāt rekomendāciju

kopumu onkoloģijas nozares pilnveidei un ārstniecības procesa

uzlabošanai.

(1225) Līdz ar citām 22 Eiropas valstīm Latvija ir

pievienojusies 1+ miljons genomu deklarācijai (turpmāk - 1+MG),

kas paredz izveidot vismaz viena miljona Eiropas iedzīvotāju visa

genoma sekvences kohortu. Tā mērķis ir nodrošināt pieejamību

ģenētiskajiem un saistītajiem veselības datiem drošā un

aizsargātā veidā veselības aprūpes (profilaksei, diagnostikai un

ārstēšanai), pētniecības un inovāciju nolūkos. Pētnieki un mediķi

varēs analizēt un salīdzināt cilvēku ģenētisko un klīnisko

informāciju. Tas palīdzēs agrāk atklāt slimības, prognozēt to

attīstību un izlemt par labākajiem veidiem, kā uzlabot veselību.

Šim mērķim starp 1+MG valstīm tiek veidots datu apstrādes

ietvars, kas aptver, piemēram, ētiskos, juridiskos un sociālos

aspektus, standartus un minimālos iekļaujamos datus un ģenētisko

analīžu kvalitātes kritērijus. Paredzēts izveidot federālu datu

infrastruktūru, lai nodrošinātu nacionālo genoma datu kolekciju

drošu uzglabāšanu attiecīgajās valstīs un pārrobežu piekļuvi tām,

nevis uzglabāšanu centrālā Eiropas repozitorijā. 1+MG iniciatīvas

ietvaros plānots īstenot Eiropas Genoma projektu (The Genome of

Europe Project) (turpmāk - GoE projekts), lai izveidotu

reprezentatīvu 500 000 Eiropas iedzīvotāju references genoma

kohortu, kas veidos pusi no Eiropas 1+MG iniciatīvas.

(1226) Latvijas iedzīvotāju genoma references izveide plānota

Valsts iedzīvotāju genoma datu bāzes ietvaros. Būtiska šo

investīciju daļa ir nacionālās IKT infrastruktūras un datu

apstrādes ietvara izveide, lai nodrošinātu drošu piekļuvi genoma

references datiem nacionālas un Eiropas mēroga sadarbības

ietvaros diagnostikai, veselības aprūpes inovāciju attīstīšanai,

pētniecībai un tehnoloģiju attīstīšanai.

(1227) Šīs investīcijas veicinās labāku diagnostiku un

ārstēšanas rezultātus un palīdzēs cīņā ar dažādām slimībām kā arī

labāk sagatavoties iespējamām pandēmijām nākotnē. Šī projekta

ietvaros iegūtie dati veidos zināšanu bāzi cīņai ar dažādām

slimībām, lai uzlabotu dažādu slimību profilaksi, diagnostiku un

ārstēšanu. Papildus tam šīs investīcijas var veicināt Latvijas

ekonomiku, stiprinot Latvijas inovāciju potenciālu veselības

aprūpes datu un datos balstītas veselības aprūpes jomā.

Investīcijas dzīvības zinātnes nozarē padarīs mūsu valsti par

konkurētspējīgāku starptautiskā līmenī un piesaistīs inovatīvus

uzņēmumus un talantus.

(1228) Iepriekšminētās investīcijas ANM plānā ir noteiktas

Reformas "Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas

veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība"

investīciju ietvaros.

IV Pamatnostādņu

virziens "Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju

pilnveide"

(1229) Lai uzlabotu cilvēkresursu pieejamību ilgtermiņā

plānots izstrādāt tālākizglītības modeli un attīstīt simulāciju

mācības (Tehniskā atbalsta instruments (SRSS) kombinācijā ar RRF

investīcijām), kā arī plānots attīstīt izcilības jeb kompetenču

centrus zināšanu pārnesei, ieviest mentoringa programmas u.c.

Vienlaikus ieviešot simulāciju apmācības visu līmeņu izglītības

posmos (pamatstudijas, rezidentūra, tālākizglītība), tiek

nodrošināta augstas kvalitātes izglītība esošajām un topošajām

ārstniecības personām, rūpējoties par pacientu drošību un sniegto

pakalpojumu kvalitāti, kā arī nodrošinot mācīšanās iespējas,

situācijās, kad praktiskās mācības ārstniecības iestādēs ir

ierobežotas.

(1230) Tāpat piesaistot ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas

perioda finansējumu tiks nodrošināta ārstniecības personu

piesaiste darbam veselības aprūpē, kā arī atbilstošu prasmju un

iemaņu attīstīšana neformālās izglītības ietvaros.

V Pamatnostādņu

virziens "Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības

stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu

izlietošana"

(1231) Lai nodrošinātu veselības aprūpes ilgtspēju,

pārvaldības stiprināšanu un efektīvu veselības aprūpes resursu

izlietošanu pamatnostādnēs paredzēti pasākumi veselības nozares

digitālo risinājumu ieviešanai. Veselības ministrija izstrādā

Veselības nozares digitalizācijas stratēģiju, kas attieksies uz

laika periodu līdz 2027.gadam, kura visām iesaistītajām pusēm

kalpos kā turpmākā ceļa karte drošu, nozares un tās pakalpojumu

izmantotāju vajadzībām atbilstošu digitālo risinājumu

attīstīšanai un ieviešanai veselības nozarē ar mērķi veicināt

integrētu un uz pacientu centrētu veselības aprūpi, uzlabot

veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un veicināt

efektīvu resursu izlietošanu. Stratēģijas projekta izstrāde

(iesaistīto pušu viedokļu apkopošanu, tai skaitā rīcības virzienu

un uzdevumu definēšanu) paredzēta sadarbībā ar Pasaules Veselības

organizāciju. Stratēģiju plānots izstrādāt līdz 2021.gada beigām.

Tajā paredzēts iekļaut tādus jautājumus, kā piemēram e-veselības

sistēmas, nozares reģistru un pacienta elektroniskās veselības

kartes ekosistēmas attīstība, pārvaldība, nozares pakalpojumu un

procesu digitalizācija, telemedicīnas pakalpojumu attīstīšana,

nozares datu pieejamības un analīzes iespēju attīstīšana,

iekļaušanās Eiropas Veselības datu telpā, tai skaitā pārrobežu

e-veselības pakalpojumu attīstība, IKT izmantošanas pratība,

kiberdrošība.

(1232) Pamatnostādnēs plānotos pasākumus paredzēts ieviest

piesaistot valsts budžeta, ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas

perioda un ANM plāna finansējumu.

(1233) ANM plāna ietvaros ir paredzēts attīstīt ārstniecības

iestāžu centralizētu informācijas sistēmu un ārstniecības procesā

radīto datu pārvaldības risinājumus, kas ir iekļauti ANM plāna

2.komponentes "Digitālā transformācija" ietvaros

īstenojot investīciju 2.1.1.1.i.

(1234) Ārstniecības

iestāžu centralizētā informācijas sistēma. Slimnīcu darba un pakalpojumu

digitalizācijas ietvaros, nepieciešams pārskatīt un digitalizēt

esošos darba procesus un pakalpojumus, digitalizējot un apkopojot

pacientu informāciju, uzlabot medicīnisko izmeklējumu un

ārstniecības procesa kvalitāti, uzlabot medicīnas personāla darba

efektivitāti un pacienta iesaistes intensitāti ārstniecības

procesā, samazināt administratīvā darba slogu ārstniecības

personām. Investīciju ietvaros tiktu izveidota valsts

centralizēta slimnīcu vadības sistēma, nodrošinot pilnu

integrāciju ar e-veselību u.c. valsts informācijas sistēmām.

Izveidojot jaunu informācijas sistēmu tiktu nodrošināta esošo

sadrumstaloto sistēmu konsolidācija, tiktu izveidota procesu un

resursu efektīvas pārvaldības sistēma, pacientu plūsmas

pārvaldības sistēma un ārstniecības personu un gultu noslodzes

plānošanas sistēma. Tāpat tiktu nodrošināta noteiktu datu

nodošana uz citām sistēmām, uzlabojot informācijas apstrādes

efektivitāti sektorā. Kā arī tiktu papildināta nozares

statistikas informācijas sistēma ar jauniem datu avotiem un

sasaistē ar turpmākās attīstības projektu, dati tiktu padoti

vairākām lietotāju grupām, nodrošinot nozares datu un finansējuma

izlietojuma caurskatāmību.

(1235) Ārstniecības

procesā radīto datu pārvaldības risinājumi. Investīciju

mērķis ir nozares datu pieejamības un analīzes iespēju

pilnveidošana un attīstība veselības aprūpes pieejamības,

kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai. Attīstot nozares

statistikas informācijas sistēmu (NSIS) tiktu veidots nozares

datu analīzes risinājums, kā federētu risinājumu kopums, kas ir

semantiski savietojams un standartizētā veidā nodrošina iespēju

ne tikai datus apvienot/šķelt/analizēt, bet arī pilnveidot datu

apkopošanu. Potenciālie datu avoti nozarē ietver ārstniecības

iestāžu ģenerētos datus (sasaistē ar Ārstniecības iestāžu

centralizētās informācijas sistēmas izstrādi), Nacionālā

veselības dienesta un citus ar valsts apmaksājamiem pakalpojumiem

saistītos datus, nozares statistiskos datus, citu nozares valsts

iestāžu biznesa sistēmu datus un nozares valsts iestāžu

administratīvo sistēmu datus. Sistēmas izmantošanu plānots

attīstīt, nodrošinot datu kopu pieejamību vairākām lietotāju

grupām:

• Veselības ministrijai un padotības iestādēm veselības

nozares politikas veidošanai un lēmumu pieņemšanai;

• nozares iestādēm un citām valsts iestādēm pamatdarbības

nodrošināšanai;

• ārstniecības iestādēm (benchmark on-line režīmā, operatīvā

pakalpojumu informācija)

• ārstniecības profesionāļiem, pētniekiem, zinātniekiem;

• sabiedrībai (t.sk. studentiem, žurnālistiem) atvērto datu

veidā.

(1236) Tādējādi tiktu radīti priekšnoteikumus veselības

nozares datu mūsdienīgai un daudz efektīvākai izmantošana,

pielietojot gan mākslīgā intelekta, gan mašīnmācīšanās

metodes.

(1237) Ar datu analīzes rīku, integrējot to ar Ārstniecības

iestāžu centralizētās informācijas sistēmu, tiktu izveidots un

uzturēts arī stacionāro ārstniecības iestāžu resursu

nodrošinājuma operatīvo datu panelis (piemēram, gultu noslodze,

cilvēkresursu pieejamība), lai nodrošinātu operatīvu informācijas

apmaiņu starp iesaistītajām institūcijām un stacionārajām

ārstniecības iestādēm ārkārtas situācijās, novērtējot veselības

sistēmas noturību un tādejādi spētu pieņemt izsvērtus un

operatīvus lēmumus par tālāko rīcību un spēju nodrošināt

veselības aprūpi savlaicīgi un kvalitatīvi, t.sk. kritiskās

situācijās (piem., ja strauji pieaug saslimušo skaits), būtiski

ir zināt, vai veselības aizsardzības sistēma var sniegt

atbilstošu veselības aprūpi hospitalizētajiem pacientiem ar

pieejamajiem resursiem (piemēram, NMPD izsaukumu nodrošināšana,

ņemot vērā gultu noslodzi slimnīcās).

(1238) Ārstniecības procesā radīto datu pārvaldības risinājumi

ietver investīcijas arī nacionālās IKT infrastruktūras un datu

apstrādes ietvara izveidei, lai nodrošinātu drošu piekļuvi genoma

references datiem par ko informācija iekļauta 4.1.1.reformā.

3. Reformu un investīciju

apraksts

(1239) Reformu un investīciju virziens:

(1240) 4.1. Kvalitatīvu un izmaksu efektīvu integrētu

veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un veselības aprūpes

sistēmas gatavība pakalpojumu nodrošināšanai epidemioloģiskajās

krīzēs.

(1241) Plānotās

reformas:

(1242) Reforma 4.1.1.r. Uz cilvēku centrētas,

visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un

noturība

(1243) Reformas mērķis ir attīstīt uz cilvēku centrētu,

visaptverošu, integrētu veselības aprūpes sistēmu un nodrošinātu

tās ilgtspēju un noturību, veicot investīcijas sistēmiskās

izmaiņās. Ņemot vērā izmaiņas veselības jomā, jo īpaši COVID19

pandēmijas ietekmē, ANM plāna ietvaros investīcijas paredzētas

kritiski svarīgo jautājumu risināšanai, kas ļautu nosegt nozares

vajadzības attiecībā uz integrētas aprūpes rekomendāciju un

epidemioloģiskās drošības sistēmas ietvara izveidi, kā arī

vienotu principu izstrādei onkoloģijas jomā un genoma references

izveidei. Minētā reforma aptver virkni iepriekšminēto

pamatnostādņu virzienos identificēto izaicinājumu un mērķu -

efektīvu integrētu veselības aprūpes pakalpojumu visos veselības

aprūpes līmeņos (gan primārā, gan sekundārā un terciārā veselības

aprūpe) sniegšanas modeļu izstrādi.

(1244) Ņemot vērā minēto, 4.1.1.reformas ietvaros plānoti

ieguldījumi sistēmisku izmaiņu veikšanai un investīcijām

infrastruktūrā laika posmā no 2021.gada līdz 2026.gadam.

(1245) 4.1.1.reformas īstenošana norit paralēli saskaņā ar

Reformu ziņojumā minētajām jau nozarē uzsāktajām iniciatīvām

(reformām) par slimnīcu līmeņu ikgadējo pārvērtējumu, regulāri

periodiski izvērtējot slimnīcu stacionāro pakalpojumu klāsta

nodrošināšanu atbilstoši slimnīcas līmenim, attiecīgi situāciju

izvērtējot un precizējot stacionāro pakalpojumu kartējumu (MK

noteikumi Nr.555). Tāpat ārstniecības iestāžu infrastruktūras

attīstība nodrošināma caur slimnīcu sadarbības tīkliem, attīstot

kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību reģionos un nodrošinot

universitātes līmeņa pakalpojumus reģionos caur slimnīcu

sadarbības tīklu, nodrošinot izmaksu efektīvus, kvalitatīvus

pakalpojumus reģiona iedzīvotājiem.

(1246) Investīcijas slimnīcu infrastruktūras attīstībai

ilgtspējīgu pakalpojumu nodrošināšanai tieši saistītas ar

infrastruktūras atbilstību veselības aprūpes pakalpojumu

nodrošināšanai saskaņā ar veselības aprūpes nozares pasūtījumu un

konkrētā pakalpojumu nepieciešamību ilgtermiņā. Attiecīgi

investīcijas infrastruktūras attīstībai - telpu atjaunošana,

pārbūve, būvniecība un medicīnas tehnoloģiju iegādes nākotnē

nodrošinās valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu

pieejamību atbilstoši MK noteikumos Nr.555 noteiktajam

pakalpojumu kartējumam, nodrošinot integrētu visaptverošu

veselības aprūpes pakalpojumu iedzīvotājiem.

(1247) Investīcijas slimnīcu infrastruktūras attīstībai tiek

īstenotas saskaņā ar veselības aprūpes nozares plānošanas

dokumentos noteiktajām prioritātēm un nozares vajadzībām.

Investīcijas infrastruktūrā tiks īstenotas saskaņā ar Veselības

aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu

2022.-2024.gadam, kā arī saskaņā ar onkoloģijas pacientu

ārstēšanas pakalpojumu kartējumu, kurš noteikts MK noteikumos

Nr.555.

(1248) Ar mērķi veicināt integrētu un uz pacientu centrētu

veselības aprūpi, uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu

pieejamību, kvalitāti un veicināt efektīvu resursu izlietošanu

sadarbībā ar Pasaules veselības organizāciju tiks izstrādāta

Veselības nozares digitalizācijas stratēģija, kura visām

iesaistītajām pusēm kalpos kā turpmākā ceļa karte drošu, nozares

un tās pakalpojumu izmantotāju vajadzībām atbilstošu digitālo

risinājumu attīstīšanai un ieviešanai veselības nozarē.

(1249) Izaicinājumi:

(1250) Galvenie izaicinājumi integrētās aprūpes attīstības un

epidemioloģiskās drošības stiprināšanas jomā tieši sasaistāmi ar

EK semestra ziņojumā minētajiem izaicinājumiem un izteiktajām

rekomendācijām - nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu

pieejamību un izmaksu efektivitāti, jo ieviešot integrētās

veselības aprūpes pakalpojumu principus - pakalpojumam ir jābūt

savlaicīgam, viegli saprotamam un izsekojamam, tostarp sarežģītus

pakalpojumus nepieciešams koncentrēt augstāka līmeņa ārstniecības

iestādēs, kur koncentrējas kompetences un cilvēkresursi, savukārt

pamatpakalpojumus organizēt tuvāk pacienta dzīvesvietai.

(1251) COVID19 pandēmija ir izgaismojusi problēmas veselības

aprūpē, kuru risināšana nepieciešama steidzami, ņemot vērā esošās

pandēmijas izplatību, kā arī dažādu citu sabiedrības veselības

krīžu riskus. Infrastruktūras neatbilstība epidemioloģiskajām

prasībām rada riskus, ka infekciju slimību izplatības apstākļos

tiek pārslogota gan veselības aprūpes infrastruktūra, kas tieši

nepieciešama noteiktās infekciju slimības apkarošanai, bet arī

tieši nesaistītā infrastruktūra, ko daudzviet šobrīd nav

iespējams tehniski nošķirt tā, lai netiktu radīti papildu

infekcijas izplatības riski. Līdz ar to nepieciešams izstrādāt

rekomendāciju kopumu, kas detalizēti definētu tehniskās prasības

ārstniecības iestādēm, epidemioloģisko prasību nodrošināšanai un

kapacitātes stiprināšanai.

(1252) Lai risinātu veselības aprūpes vajadzības, nepieciešams

risināt integrētas veselības aprūpes izaicinājumus

sākotnēji izvērtējot un nosakot, kas ir efektīvs integrēts

veselības aprūpes pakalpojumu visos veselības aprūpes līmeņos

(gan primārā, gan sekundārā un terciārā veselības aprūpe)

sniegšanas modelis. Secīgi, izveidojot visu nozares interesentu

pārstāvētu komandu, kas izstrādā šādu rekomendāciju kopumu un

attiecīgi integrēto pakalpojumu princips jāiestrādā un jāievieš

veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā.

(1253) Primārās aprūpes pakalpojumu kartējums noteikts saskaņā

ar MK Noteikumos Nr.555 noteiktajiem pamatprincipiem.

4.1.1.reformas īstenošana ir pastarpināti vērsta uz primārās

veselības aprūpes attīstību. Primārās veselības aprūpes attīstība

notiek paralēli izmantojot ES fondu 2014.-2020.plānošanas perioda

investīcijas kā izmaiņu atbalsta mehānismu, šobrīd pilotējot

primāro aprūpes centru pilotprojektus. Balstoties uz

pilotprojektu rezultātiem, nākamā ES fondu 2021.-2027.gada

plānošanas perioda investīcijas paredz atbalstu primārās

veselības aprūpes infrastruktūras attīstībai, turpinot

infrastruktūras attīstību primārās aprūpes pakalpojumu

sniedzējiem, īstenojot izmaiņas primārās veselības aprūpes

pakalpojumu kartējumā. Secīgi primārā aprūpes pakalpojumu

izmaiņas kā reforma tiks īstenota vēlākos gados, attiecīgi ANM

ietvaros tā nav iekļauta.

(1254) Saskaņā ar Reformu ziņojumu veselības aprūpes

pakalpojumu attīstība paredz nodrošināt veselības aprūpes

pamatpakalpojumus pēc iespējas tuvāk pacienta dzīvesvietai,

tādejādi primārā veselības aprūpes modeļa attīstība koordinējot

primāro aprūpi un sekundāro ambulatoro pakalpojumu pieejamību,

nodrošinās šīs iniciatīvas attīstību.

(1255) Šobrīd onkoloģijas jomā sistēma ir

sadrumstalota, netiek nodrošināta integrēta pieeja, līdz ar

to izgaismojas šādi izaicinājumi:

• vienotu ārstniecības vadlīniju ieviešanu onkoloģijas jomā

Latvijā - izveidojot un sertificējot Latvijas vēža centru. kā arī

nodrošinot vienotu onkoloģijas ārstēšanas un aprūpes jomas

pārvaldību un metodisko vadību, kā arī slimnīcu, kas

specializējas onkoloģisku pacientu ārstēšanā un aprūpe,

sadarbības tīkla izveidi;

• paredzēts izstrādāt vadlīnijas onkoloģijas jomas

infrastruktūras attīstībai vēža ārstniecības un aprūpes iestādēs.

Kā finansējuma saņēmēju paredzēts piesaistīt onkoloģijas jomas

partneri, piesaistot Veselības ministriju, u.c. nozarē

iesaistītās kompetentās iestādes.

(1256) Tāpat būtisks izaicinājums ir genoma references

izveide Latvijā.

(1257) Būtiski ir izstrādāt investīciju stratēģiju

ieguldījumiem infrastruktūrā, definējot esošās attīstības

vajadzības, sasaisti ar valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu,

kas nodrošina pārklājumu visā Latvijā, kā arī identificējot

ieguldījumu avotus plānošanas posmam līdz 2027.gadam:

(1258) Mērķi:

(1259) Rekomendāciju izstrāde ļaus esošo resursu ietvaros

uzlabot pieejamību un kvalitāti veselības aprūpes pakalpojumiem,

t.sk. nodrošinot ietvaru dažādu līmeņu pēctecīgu pakalpojumu

pieejamībai ārstniecības iestādēs.

(1260) Genoma projekta investīciju mērķis ir saskaņā ar 1+MG

iniciatīvu izveidot reprezentatīvu Latvijas iedzīvotāju

references genoma datu kolekciju, apkopojot tajā brīvprātīgi

informētas piekrišanas ietvaros Latvijas iedzīvotāju (līdz 3500)

ziedotus ģenētisko datu paraugus, un stiprināt Latvijas

ģenētiskās izpētes un digitālo jaudu (infrastruktūru un prasmes),

lai veicinātu drošu šo datu savietošanu un analīzi Eiropas 1+MG

infrastruktūras ietvaros. Latvijas nacionālā genoma datu

kolekcija dos ieguldījumu veselības aprūpē, pētniecībā un

inovācijās nacionālā un Eiropas mērogā un uzlabos mūsu valsts

izturību pret nākotnes veselības apdraudējumiem.

(1261) Ieviešana:

(1262) Reformas ieviešanai plānoti šādi pasākumi:

(1263) 1) Rekomendācijas integrētās aprūpes

ieviešanai

(1264) Pasākumu ieviešana plānota, piesaistot īstenošanā

universitāšu un sekundāro ambulatoru veselības aprūpes

pakalpojumu sniedzējus sadarbībā ar valsts pārvaldes iestādēm -

Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu - kas

sagatavos rekomendācijas "Vienas pieturas aģentūras"

principa ieviešanai veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā un

nepieciešamās izmaiņas attiecīgajos normatīvajos aktos. Ņemot

vērā sagatavoto informāciju un izmaiņas, tiks īstenotas

investīcijas infrastruktūras attīstībai universitāšu un

reģionālajās slimnīcās, kā arī SAVA pakalpojumu sniedzējiem, lai

nodrošinātu ārstniecības iestāžu attīstību "Vienas pieturas

aģentūras" principa ieviešanai veselības aprūpes pakalpojumu

nodrošināšanā. Lai to īstenotu, nepieciešams izstrādāt

koordinācijas mehānismu, kā arī veikt atbilstoši situācijas

izvērtējumu vai pētījumu. Attiecīgi pēc situācijas izvērtējuma un

"Vienas pieturas aģentūras" principa ieviešanai

rekomendāciju izstrādes tiks īstenoti infrastruktūras attīstības

projekti.

(1265) 2) Rekomendāciju kopumu epidemioloģisko

prasību nodrošināšanai

(1266) Atbalsts rekomendāciju kopumam epidemioloģisko

prasību nodrošināšanai ārstniecības iestādēs, lai nodrošinātu

veselības aprūpes sistēmas darbības nepārtrauktību, t.sk.

sabiedrības veselības krīžu situācijās. Minētās rekomendācijas

ārstniecības procesa pilnveidošanai tiks izmantotas visu

attiecīgo pakalpojumu sniedzēju darbībā.

(1267) Valsts pārvaldes iestādes - Veselības ministrija un

Veselības inspekcija sadarbībā ar nozares iestādēm / institūcijām

izvērtēs aktuālo situāciju par epidemioloģisko prasību

nodrošināšanu ārstniecības iestādēs, attiecīgu uz kuru pamata

tiks izstrādāts rekomendāciju kopums epidemioloģisko prasību

nodrošināšanai.

(1268) Balstoties uz rekomendāciju kopumu epidemioloģisko

prasību nodrošināšanai, ārstniecības iestādēs tiks īstenotas

investīcijas infrastruktūras attīstībai universitāšu un

reģionālajās slimnīcās, kā arī SAVA pakalpojumu sniedzējiem.

Rekomendāciju kopums epidemioloģisko prasību nodrošināšanai un

investīcijas infrastruktūras attīstībai tieši izriet no EK

semestra ziņojumā izteiktajām rekomendācijām veselības sistēmas

noturība un ilgtspējīga attīstība.

(1269) Lai nodrošinātu nepieciešamo investīciju stratēģiju

ieguldījumiem infrastruktūrā, Veselības ministrija līdz 2021.gada

beigām izstrādās attiecīgo dokumentu, kas kalpos par pamatu

tālāko investīciju veikšanai infrastruktūrā veselības jomā.

(1270) 3) Reformas ietvaros tiks izveidots ietvars vienotu

principu izstrādei onkoloģijas jomā.

(1271) Kā finansējuma saņēmējs tiks piesaistīta vadošā iestāde

onkoloģijas jomā, kas, izmantojot starptautisku ekspertu

iesaisti, nodrošinās sekojošas darbības:

‒ onkoloģijas nozares metodisko vadību - nepieciešamās

procedūras, pārvaldības modeli, kā arī veiks nepieciešamās

izmaiņas un pārkārtojumus vēža pacientu ārstēšanā un aprūpē visā

valstī tādā veidā, lai nostiprinātu vadošās iestādes statusu

onkoloģijas jomā, kā arī izvērtētu un izpildītu vēža centra

sertifikācijai nepieciešamos nosacījumus;

‒ izvērtēs Latvijas vēža centra izveides (t.sk. sertifikāciju

/ akreditāciju) nepieciešamību;

(1272) onkoloģijas jomas partneris (kompetenču centrs)

sagatavos vadlīnijas vēža infrastruktūras objektu attīstībai, tai

skaitā nodrošinās starpinstitucionālas komisijas izveidi, arī

iesaistot sociālos partnerus.

(1273) 4) Reformas 4.1.1.r. ietvaros tiks izveidota

Latvijas iedzīvotāju genoma reference (Latvijas dalība Genome for

Europe projektā - GoLatvia projekts):

(1274) Kā finansējuma saņēmējs tiks piesaistīts Latvijas

Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, kurš ir Valsts

iedzīvotāju genoma datu bāzes galvenais apstrādātājs.

(1275) Investīciju ietvaros plānota donoru iesaistīšana,

bioloģisko paraugu ieguve un loģistika, bioloģisko materiālu

apstrāde, pilna genoma sekvencēšana (līdz 3500 paraugiem) un datu

apstrādes un uzglabāšanas IKT infrastruktūras izveide.

(1276) Nacionālās IKT infrastruktūras un datu apstrādes

ietvara izveide, lai nodrošinātu drošu piekļuvi genoma references

datiem ir paredzēta ANM plāna 2.komponentes "Digitālā

transformācija" ietvaros īstenojot investīciju

2.1.1.1.i.

(1277)

(1278) Valsts atbalsts 4.1.1.r. ietvaros nav plānots,

jo atbalsts tiks sniegts valsts deleģēto funkciju vajadzībām vai

arī ārpakalpojumā, izmantojot publisko iepirkumu, kurā var

piedalīties jebkurš atbilstošs pakalpojumu sniedzējs.

(1279) Laika ietvars:

(1280) Reformas pasākumu ieviešana plānota laika posmā no

2021.gada līdz 2026.gadam. Lai nodrošinātu reformas pamatu, t.sk.

vadlīnijas investīciju veikšanai reformas virzienam, līdz

2022.gada beigām tiks izstrādātas rekomendācijas integrētas

aprūpes ieviešanai un epidemioloģisko prasību nodrošināšanai, kā

arī līdz 2022.gada sākumam tiks izstrādāta investīciju stratēģija

infrastruktūras attīstībai. Lai nodrošinātu onkoloģijas sistēmas

kvalitātes pilnveidošanu un genoma references ieviešanu Latvijā,

līdz 2025.gada beigām tiks ieviests ietvars vienotu metodoloģisku

principu ieviešanai onkoloģijas jomā Latvijā, kā arī ieviest

genoma referenci GoLatvia projekta ietvaros.

(1281) Plānotās

investīcijas:

(1282) 4.1.1.1.i. Atbalsts Sabiedrības veselības

pētījumu veikšanai

(1283) Izaicinājumi:

(1284) Antibakteriālo līdzekļu pārtēriņš ārstniecības

iestādēs Latvijā ir pakāpeniski samazinājies vairākas reizes kopš

2002.gada, kad rādītājs bija 6,2 dienas definētās devas (DDD), un

2018. gadā sasniedzis 1,88 DDD, kas vienlaikus ir arī vēsturiski

zemākais rādītājs un ietver minimālas izmaiņas kopš

2012.gada. Tomēr rādītājs Latvijai par 2018.gadu ir nedaudz

augstāks nekā vidējais EEZ (kas ir 1,79 DDD). Tāpat būtisks

izaicinājums ir nepietiekama sabiedrības izpratne par

antimikrobiālās rezistences problēmām, kā arī neatbilstoši

antibiotiku lietošanas paradumi ārstniecības iestādēs, kas

veicina antimikrobiālās rezistences izplatību

Latvijā.113 Līdz ar to nepieciešami pasākumi

situācijas izvērtēšanai, lai uzlabotu situāciju un lemtu par

attiecīgiem pasākumiem, kuru īstenošana plānota, izmantojot ES

fondu un valsts budžeta finansējumu.

(1285) Mērķi:

(1286) Attiecīgo izvērtējumu mērķis ir uzlabot sabiedrības

veselības politikas plānošanu un īstenošanu, t.sk. kontekstā ar

nepieciešamību nodrošināt epidemioloģisko drošību, attīstot uz

pacientu vērstus ilgtspējīgus integrētus veselības aprūpes

pakalpojumus. Pētījuma rezultāti tiks izmantoti sabiedrības

veselības politikas pilnveidošanai.

(1287) Ieviešana:

(1288) Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna ietvaros

paredzēts atbalsts trīs pētījumu veikšanai:

(1289) 1) Pētījums antimikrobiālās rezistences jomā, lai

apzinātu efektīvākās intervences un uzraudzības metodes;

2) Pētījums ar mērķi apzināt nevakcinēšanās iemeslus lai

nodrošinātu plašāku vakcinācijas aptveri un mazinātu infekciju

slimību izplatības riskus Latvijā

• 3) Pētījums par infekciju slimību izplatības riskiem un to

ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem.

(1290) Minētie pētījumi nodrošinās pamatu tālākai sabiedrības veselības

politikas plānošanai un ieviešanai, t.sk. integrētajai

veselības aprūpei, nepieciešamajiem uzlabojumiem normatīvajā

ietvarā, metodoloģiskajā vadībā, vakcinācija process pilnveidē

u.c. Par pētījumu veikšanu atbildīgā iestāde būs Slimību

profilakses un kontroles centrs, kas, t.sk. izmantos publisko

iepirkumu pētījumu veikšanai.

(1291) Valsts atbalsts nav plānots, jo atbalsts tiks

sniegts valsts deleģēto funkciju vajadzībām vai arī

ārpakalpojumā, izmantojot publisko iepirkumu, kurā var

piedalīties jebkurš atbilstošs pakalpojumu sniedzējs.

(1292) Laika ietvars:

(1293) Pētījumu veikšana plānota laika posmā no 2021.gada līdz

2025.gadam, līdz 2022.gadam nodrošinot pētījumu metodoloģijas

izstrādi un saskaņošanu, savukārt līdz 2025.gada tiks pabeigti

visi trīs pētījumi, lai 2026.gadā lemtu par rezultātu izmantošanu

politikas pilnveidošanā.

(1294) Plānotās investīcijas:

(1295) 4.1.1.2.i.: Atbalsts universitātes un reģionālo

slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai

nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības

pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību,

epidemioloģisko prasību nodrošināšanā

(1296) Atbalsts valsts apmaksāto veselības aprūpes

pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras stiprināšanai, lai

nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības

pakalpojumu, nodrošināšanu:

(1297) Izaicinājumi:

(1298) Integrētās un visaptverošās pakalpojumu nodrošināšanas

un pakalpojumu pieejamības būtisks aspekts ir pakalpojumu

sniedzēju - ārstniecības iestāžu infrastruktūra, kas ir

nolietota, neatbilst mūsdienu higiēnas, sanitārajām un drošības

prasībām. Šādā tehniskajā stāvoklī nav iespējams plānot tās

ilgtspējīgu izmantošanu pacientu veselības aprūpes un profilakses

pasākumu nodrošināšanai. Ieguldījumi ārstniecības iestāžu

infrastruktūrā ļaus uzlabot gan ambulatoro, gan stacionāro

pakalpojumu pieejamību. Ieguldījumi nepieciešami gan telpu

atjaunošanas, pārbūves un jaunas būvniecības īstenošanas

pasākumiem. Būtisks faktors ir medicīnas tehnoloģiju, iekārtu un

aprīkojuma esamība, saimnieciskais aprīkojums, mēbeles un

inženiertehniskie, kā arī drošības risinājumi epidemioloģisko

prasību ievērošanai. Tostarp integrēta pakalpojuma sniegšana

attālinātā veidā. Būtiski ir samazinājusies stacionāro

pakalpojumu sniegšanas apjomi uz tā rēķina, ka palielināta

prasības telpu kvadrātmetru prasībām uz vienu gultu.

(1299) Veselības inspekcijas veiktais izvērtējums 2020.gadā

par slimnīcu gatavību uzņemt pacientus ar aizdomām par saslimšanu

ar Covid- 19 iezīmē virkni ar infrastruktūras neatbilstību

saistītu problēmu, kas norāda uz nepieciešamību veikt tūlītējus

un ilgtermiņa ieguldījumus, lai nodrošinātu epidemioloģiski drošu

veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību gan krīžu situācijas,

gan ikdienā. Tai skaitā invertējuma norādīts, ka 5.līmeņa

slimnīcās ir līdz 25 trūkumiem, savukārt 4.līmeņa slimnīcās tie

ir 11-32.

(1300) Fiziskā vides pieejamība joprojām ir izaicinājums

daudzās ārstniecības iestādēs, kas ir būtiski, lai pacienti no

dažādām sociālajā grupām varētu piekļūt pakalpojumam. Primārajā

un sekundārajā ambulatorajā aprūpē vides pieejamība ir liels

izaicinājums pakalpojuma pieejamības nodrošināšanā, t.sk.

pakalpojuma nodrošināšanai epidemioloģisku krīžu situācijās, uz

ko norāda arī Veselības inspekcijas 2020.gadā veiktais

izvērtējums, kurā analizēta to ārstniecības iestāžu fiziskā

pieejamība 2014.gadā, stājoties spēkā nosacījumiem par

ārstniecības iestāžu vides pieejamību personām ar funkcionāliem

traucējumiem.

(1301) Atbilstoša infrastruktūra ir nepieciešama, lai nodalītu

pacientu plūsmas primārajā aprūpē, piemēram kārtējā vizīte pie

ģimenes ārsta vai vakcinācijas vizīte. Tāpat ambulatoro

pakalpojumu sniedzēju vidū ir būtiski pielāgot ārstniecības

iestādes infrastruktūru pacientu kustības drošībai un nodrošināt

drošu vidi mediķiem. Ambulatoro un stacionārā pakalpojumu

sniedzējiem ir būtiski nodalīt pacientu plūsmas (stacionārs /

ambulators; infekciozs/ neinfekciozs; neatliekams / plānveida) un

mazināt ārstniecības personu inficēšanās riskus. Tādēļ, uzlabojot

infrastruktūras atbilstību epidemioloģijas prasību un plūsmu

nodales nosacījumiem, tiks uzlabota veselības aprūpes pakalpojumu

pieejamība, jo īpaši dažādu krīžu situācijās. Attiecīgi

investīcijas infrastruktūras attīstībā paredz arī ventilācijas

sistēmu uzlabošanu, notekūdeņu sistēmu uzlabošanu, rezerves

ģeneratoru nodrošinājumu, iestāžu pacientu loģistikas, pacientu /

mediķu nošķiršanas risinājumus, un daudzas citas vajadzības,

kuras izgaismo Covid-19, un kuras nākotnē būs standarta

risinājums.

(1302) Mērķis:

(1303) Ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas

investīciju pasākumi stiprinās veselības nozares noturību un

pakalpojumu pieejamību, attīstot integrētiem veselības aprūpes

pakalpojumiem nepieciešamo infrastruktūru, nodrošinot

ārstniecības iestāžu spēju pielāgoties krīžu situācijām,

nodrošinot nepārtrauktus ilgtspējīgus un kvalitatīvus valsts

apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus valstī noteiktajās

pakalpojumu sniegšanas vietās.

(1304) Ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas

investīcijas, balstoties uz integrētās aprūpes rekomendāciju

kopumu un rekomendāciju kopumu epidemioloģisko prasību

nodrošināšanai, tiks veiktas stacionārajās un ambulatorajās

ārstniecības iestādēs (t.sk. universitāšu un reģionālajās

slimnīcās, kas sniedz valsts apmaksātos sekundāros ambulatoros

pakalpojumus gan Rīgas, gan visas Latvijas reģionu

iedzīvotājiem), ņemot vērā šo iestāžu nozīmīgo lomu un intensīvo

iesaisti epidemioloģisko situāciju vadīšanā, t.sk. ņemot vērā

lielo COVID19 pacientu skaitu, ieguldījumi tiks veikti:

• klīniskajās universitātes slimnīcās, kuras saskaņā ar

Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumu Nr.555

"Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas

kārtība" (turpmāk MK Noteikumi - Nr.555) ir V līmeņa

stacionārā ārstniecības iestādes, kuras sniedz sekundāros

ambulatoros un stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus un

nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību;

• reģionālajās slimnīcās, kuras saskaņā ar MK noteikumiem

Nr.555 ir IV līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes, kuras

sniedz primāros un sekundāros ambulatoros un stacionāros

veselības aprūpes pakalpojumus un nodrošina neatliekamo

medicīnisko palīdzību.

(1305) Ieviešana

(1306) Ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas

investīciju ieviesēji un atbalsta saņēmēji tiek noteikti -

ārstniecības iestādes, kas realizēs infrastruktūras attīstības

projektus, darbības īstenojot uz Publisko iepirkumu likuma

pamata.

(1307) Ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas

investīciju projekti paredz ārstniecības iestāžu infrastruktūras

struktūrvienību attīstību atbilstoši ārstniecības iestādes

sniegto gan primāro, gan sekundāro, gan stacionāro ambulatoro un

stacionāro valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumiem un

programmām saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta

noteikumiem Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu

organizēšanas un samaksas kārtība" (turpmāk - MK noteikumi

Nr.555).

(1308) Lai nodrošinātu investīciju atbilstību integrēta,

pieejama, efektīva un kvalitatīva valsts apmaksāta veselības

aprūpes pakalpojuma attīstībai, investīcijas tiek plānotas

saskaņā ar Veselības ministrijas izstrādāto Veselības aprūpes

nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju

2021.-2029.gadam stratēģiju.

(1309) Lai nodrošinātu izmaksu efektīvu tehnoloģiju plānošanas

pamatprincipu ievērošanu un efektīvu valsts apmaksātā pakalpojuma

plānošanu, paredzēts ANM plāna ietvaros ārstniecības iestāžu

infrastruktūras uzlabošanas investīciju projektos paredzētās

augstās medicīnas tehnoloģiju iegādes saskaņot Augsto tehnoloģiju

saskaņošanas komisijā, kuru pārstāv augsti kvalificēti nozares

eksperti.

(1310) ANM plānā reformas "Kvalitatīvu un izmaksu

efektīvu integrētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un

veselības aprūpes sistēmas gatavība pakalpojumu nodrošināšanai

epidemioloģiskajās krīzēs" ietvaros ārstniecības iestāžu

infrastruktūras uzlabošanas investīciju projektos iekļautie

attīstāmie profili, infrastruktūras attīstības struktūrvienības,

augsto tehnoloģiju iegādes var tikt mainītas līdz 2022.gada

sākumam, ja mainās valsts apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma

vajadzība saskaņā ar integrētās aprūpes rekomendāciju kopumu un

rekomendāciju kopumu epidemioloģisko prasību nodrošināšanai, ja

Veselības ministrijas izstrādātajā Veselības aprūpes

nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju

2021.-2029.gadam stratēģijā noteiktas citas prioritātes, vai ja

eksperti neatbalsta dārgās tehnoloģijas iegādi konkrētajā

ārstniecības iestādē.

(1311) Valsts atbalsts

(1312) ANM reformu un investīciju atbalsts kā publisks

atbalsts var tikt sniegts tikai publisko pakalpojumu attīstībai

jeb valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai

neatkarīgi no publiskā veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēja

uzņēmējdarbības īpašumtiesībām - valsts vai pašvaldības

(publisks) uzņēmums vai iestāde vai privāts uzņēmums.

(1313) Komercdarbības atbalsts infrastruktūras

investīciju attīstībai tiek sniegts saskaņā ar Komisijas lēmumu

( 2012/21/ES) par Līguma par ES darbību 106.panta 2.punkta

piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par

sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts

sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

Investīciju ieviešanā tiks noteikta proporcija starp plānotajiem

valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un pārējiem

slimnīcas sniegtajiem maksas pakalpojumiem, lai nodrošinātu, ka

papildu publiska finansējuma piešķiršana nepārkāptu

komercdarbības atbalsta regulējumu.

(1314) Laika ietvars:

(1315) Ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas

investīciju laika grafiks paredzēts no 2021.gada sākuma līdz

2026.gada 3.ceturksnim.

(1316) Līdz 2021.gada beigām tiek izstrādāta Veselības aprūpes

nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju

2021.-2029.gadam stratēģija, kurā ietverti ANM plānā iekļauti

ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīciju

mērķi.

(1317) Līdz 2021.gada beigām tiks izstrādāts atbalsta

mehānisma nosacījumi (MK noteikumi) saskaņā ar kuriem 2022.gada

sākumā tiks veikta projektu iesniegumu atlase un noslēgti līgumi

par projektu īstenošanu.

(1318) Paralēli līdz 2022.gada vidum tiks izstrādātas

integrētās aprūpes rekomendāciju kopums un rekomendāciju kopums

epidemioloģisko prasību nodrošināšanai, kas organiski papildinās

uzsāktos infrastruktūras attīstības projektus.

(1319) Līdz 2022.gada beigām Augsto tehnoloģiju saskaņošanas

komisija ir saskaņojusi ANM plāna ietvaros ārstniecības iestāžu

infrastruktūras uzlabošanas investīciju projektos paredzētās

augstās medicīnas tehnoloģiju iegādes.

(1320) 2024.gada IV ceturkšņa beigās ir sasniegts ārstniecības

iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīciju projektu progress

ne mazāk kā 40%.

(1321) Līdz 2026.gada 3.ceturkšņa beigām ir pabeigti

ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīciju

projekti.Apakšinvestīcijas:

(1322) Investīcijas klīniskajās universitātes

slimnīcās:

(1323) 2020.gadā biedrība "Latvijas Lielo slimnīcu

asociācija", kurā ietilpst trīs Latvijas lielākās slimnīcas

- VSIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca"

(turpmāk - RAKUS), VSIA "Paula Stradiņa klīniskā

universitātes slimnīca" (turpmāk - PSKUS) un VSIA

"Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk -

BKUS), ir vienojusies un publiski informējusi par Integrētas

veselības aprūpes pieejas ieviešanu klīniskajās universitātes

slimnīcās. Turpmākā klīnisko universitātes slimnīcu darbība

orientējama individualizēta, pēctecīga un visaptveroša

ārstniecības pakalpojuma virzienā, kas sevī ietver terciāra

līmeņa akūtu un hronisku slimību ārstēšanu un aprūpi, balstoties

uz "vienas pieturas aģentūras" principu, ietverot

būtiskus elementus:

• individualizētu pieeju - atbilstoši vadlīnijām un

ieviestajiem klīniskajiem ceļiem uz indivīdu orientēta terciāra

līmeņa pakalpojuma sniegšana neatliekamiem un plānveida

pacientiem;

• pēctecības nodrošināšanu - pilnvērtīgs un iekļaujošs

(t.sk. ģimenes iesaiste) pacienta ceļš starp dažādiem veselības

aprūpes līmeņiem, sagatavojot un izglītojot pacientu un ģimeni

ilgstošai aprūpei gan klīniskajās universitātes slimnīcās, gan

ģimenes ārstu un sadarbības slimnīcu līmenī;

• visaptveroša palīdzību - integrēta ārstniecības

pakalpojuma sniegšana visplašākā klāstā vienā ārstniecības

iestādē, nepieciešamības gadījumā, iesaistot sadarbības partnerus

no citām klīniskajām universitātes slimnīcām vai cita līmeņa

ārstniecības iestādēm.

(1324) Lai nodrošinātu

Integrētās veselības aprūpes pieejas ieviešanu RAKUS,

nepieciešams īstenot vairākas nozīmīgas pārmaiņas gan

infrastruktūrā, gan pakalpojumu sniegšanas pieejā. Pamats un

pirmais solis integrētās veselības aprūpes pieejas

ieviešanai:

i. izveidot jaunu Infekciju slimību un plaušu veselības

pakalpojumu ekselences centru jaunā ārstniecības korpusā

Hipokrāta ielas kompleksā;

ii. izveidojot vienotu RAKUS Ambulatoro pakalpojumu

centru, kurā koncentrēti dažādu ārstniecības profilu

ambulatorie pakalpojumi.

iii. Aprūpes slimnīcas funkciju koncentrēšana vienā

ārstniecības stacionārā "Biķernieki"

(1325) Šobrīd tiek veikts ekonomiskais pamatojums, kas sniegs

esošās situācijas izvērtējumu un nākotnes infrastruktūras

attīstības alternatīvu izvērtējumu, gan no tehniskajiem, gan

ekonomiskajiem un cilvēkresursu aspektiem un kalpos par pamatu

veicamajiem ieguldījumiem.

(1326) Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas un

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (turpmāk -

OECD) rekomendācijām, Eiropas Komisijas stratēģiskajiem mērķiem,

kā arī Nacionālajā attīstības plānā, Sabiedrības veselības

pamatnostādnēs, Veselības ministrijas stratēģijā un RAKUS

stratēģijā minētajiem attīstības virzieniem, RAKUS plāno attīstīt

sekundāros ambulatoros un dienas stacionāra pakalpojumus, kā arī

koncentrēt ambulatoros un stacionāra pakalpojumus Hipokrāta ielas

kompleksā, veidojot Infekciju slimību un plaušu veselības

pakalpojumu ekselences centru (turpmāk tekstā - Ekselences

centrs) un vienotu RAKUS Ambulatoro pakalpojumu centru

(turpmāk tekstā - Ambulatorais centrs). Tādejādi tiktu apvienoti

un vienuviet koncentrēti LIC un TPSC stacionāros sniegtie

ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi, kā arī

koncentrēti esošie Hipokrāta ielas kompleksā izvietotie

ambulatorie pakalpojumi, efektīvi izmantojot arī šobrīd

stacionārā "Gaiļezers" esošās funkcijas un

infrastruktūru. Ambulatorais centrs tiktu veidots ar mērķi

uzlabot ambulatoro un dienas pakalpojumu pieejamību pacientiem un

sniegto pakalpojumu kvalitāti. Ekselences centrs, savukārt, tiktu

veidots ar mērķi uzlabot stacionārās palīdzības pieejamību

pacientiem un pakalpojumu kvalitāti, kā arī centralizēt pieejamos

tehnoloģiskos un personāla resursus un attīstīt medicīnas

speciālistu kompetenci, tajā skaitā apmācot jaunos speciālistus

un nododot informāciju citām ārstniecības iestādēm infektoloģijas

un plaušu slimību specialitātēs. Ekselences centrs arī kalpotu

par tehnoloģisko un klīnisko bāzi, lai veiktu zinātniskus

pētījumus. Kā Ambulatoro centru, tā arī Ekselences centru

nepieciešams veidot centralizēti, Hipokrāta ielas teritorijā,

apvienojot kompetenci, speciālistus, tehnoloģijas un klīnisko

bāzi, kas šobrīd izkaisīta decentralizēti vairākos RAKUS

stacionāros un atrodas tehniski un tehnoloģiski novecojušā un

pacientiem un speciālistiem grūti sasniedzamā infrastruktūrā.

(1327) Zemāk sniegts galveno jauni veidojamā Ekselences centra

un Ambulatorā centra funkciju uzskaitījums, īss raksturojums un

plānotā kopējā platība (skat. Tabula Nr.9).

Tabula Nr.9.

Infrastruktūras funkcionālā sastāva indikatīvais raksturojums

Nr. p.k.

Funkcija/nodaļa

Raksturojums

1.

Atbalsta funkcijas

Ēkas pagrabstāvā izvietotas

saimnieciskās funkcijas: tehniskās telpas, personāla

ģērbtuves, tehniskie pakalpojumi, atkritumu centrs un gultu

un inventāra dezinfekcijas telpas, datu centrs, arhīvs.

2.

Intensīvā terapija

Intensīvās terapijas nodaļa

plaušu slimību un infekciju slimību pacientiem. Novietota

pašā ēkas galā, jo nav nepieciešama pastāvīga pacientu plūsma

caur šo nodaļu un šī nodaļa personāla un medicīnas

tehnoloģiju optimizācijas nolūkos savienota ar stacionārā

"Gaiļezers" izvietotajām intensīvās terapijas

struktūrvienībām.

3.

Plaušu slimību dienas

stacionārs

Nodrošinās plaušu slimību

ārstniecības un diagnostikas pakalpojumus ārstniecības

iestādē, pacientam uzturoties stacionārā nepilnu diennakti.

Novietots blakus infekciju slimību dienas stacionāram un

savienots ar Gaiļezeru ar gaiteni.

4.

Infekcijas slimību dienas

stacionārs

Nodrošinās infekcijas slimību

ārstniecības un diagnostikas pakalpojumus ārstniecības

iestādē, pacientam uzturoties stacionārā nepilnu diennakti.

Novietots blakus plaušu slimību dienas stacionāram un

savienots ar Gaiļezeru ar gaiteni. Katrai palātai paredzēta

atsevišķa ieeja no ārpuses.

5.

Plaušu slimību ambulatorā