Par Latvijas Piekto nacionālo atvērtās pārvaldības rīcības plānu 2022.–2025. gadam

1Atvērtā pārvaldība pašvaldībās

2Topošajā Pašvaldību likumā iekļauti jauni iedzīvotāju līdzdalības instrumenti, piemēram, iedzīvotāju padomes un līdzdalības budžets. 2020. gadā izstrādātas vadlīnijas kopienu attīstības plānu izstrādei. 2021. gada beigās iecerēts pabeigt VK un LPA vadīto darbu pie līdzdalības vadlīnijām valsts pārvaldei, kuras būs iespējams izmantot arī pašvaldībās. Apkopota labā prakse sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai pašvaldībās. "Providus" sadarbībā ar VARAM izstrādāja Atvērtības standartus pašvaldībām7. VARAM par standartiem informēja visas pašvaldības, aicinot pēc iespējas piemērot tos savā ikdienas darbā. Nākotnē pašvaldībām jāīsteno pasākumi minēto standartu ieviešanai. Svarīgi ir aktualizēt iedzīvotāju līdzdalības iespējas pašvaldībās pēc administratīvi teritoriālās reformas.

1Sabiedrības iesaiste reformu procesos un sabiedrībai aktuālu jautājumu risināšanā

22020. gadā veikts valsts budžeta programmas "NVO fonds" izvērtējums8, tostarp vērtēts tā ieguldījums sabiedrības līdzdalības un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā. VK veic Valsts sekretāru sanāksmēs izsludināto tiesību aktu un plānošanas dokumentu projektu monitoringu. 2021. gada septembrī darbu sācis TAP portāls. 2022. gadā VK pabeigs darbu pie vadlīnijām valsts pārvaldei sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanai.

1Korupcijas novēršanas pasākumi

2Aizsākts darbs pie izpratnes veicināšanas par korupciju un interešu konfliktiem, kā arī par korupcijas risku novēršanu veselības aprūpes jomā, izmantojot inovatīvas metodes. Šo virzienu neturpinām, jo korupcijas novēršanas pasākumi būs iekļauti Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānā 2021.–2024. gadam.

3Ceturtā rīcības plāna neatkarīgā izvērtējuma9galvenie ieteikumi:

4• īstenot visaptverošu lobēšanas atklātības reformu;

5• atvērtās pašvaldības un līdzdalība pašvaldībās, iesaistot dažādas sabiedrības grupas;

6• turpināt darbu pie iepirkumu (līgumu) atklātības;

7• uzlabot pilsoniskās līdzdalības iespējas, izmantojot deliberatīvās jeb apspriežu demokrātijas metodes10;

8• iesaistīt OGP procesā augsta līmeņa (tostarp politiskās) amatpersonas, lai noteiktu stratēģiski nozīmīgas un ambiciozākas apņemšanās.

9Plāna sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem

10Plānā iekļautie pasākumi ir sasaistīti ar šādiem attīstības plānošanas dokumentiem:

11– Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam;

12– Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam un Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2021.–2023. gadam;

13– Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam;

14– Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāns 2021.–2024. gadam (izstrādē);

15– Latvijas valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.–2027. gadam (izstrādē);

16– Memoranda padomes darba plāns 2021.–2023. gadam;

17– Reģionālās attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam;

18– konceptuālais ziņojums "Par līdzdalības budžeta ieviešanu Latvijā";

19– Latvijas atvērto datu stratēģija;

20– Publiskajā pārvaldē nodarbināto mācīšanās un attīstības plāns 2021.–2027. gadam (attiecībā uz mācību pasākumiem).

21Plāna mērķi

22Plāna mērķis ir veicināt jēgpilnu un efektīvu sabiedrības līdzdalību izsvērtu un kvalitatīvu lēmumu izstrādē un valsts institūciju darba sabiedrības interesēs atklātību un caurskatāmību.

23Atklāti un saprotami lēmumi un to pieņemšanas process ir viens no stimuliem, lai sabiedrība uzticētos valsts pārvaldībai un lēmumu leģitimitātei mūsdienu demokrātijā. Pietiekama un skaidra informācija no valsts iestādēm ietekmē iedzīvotāju apmierinātību ar valsts iestāžu darbu, izpratni par notiekošajiem procesiem valstī un paļaušanos uz valsti.

24Plānā ietvertie pasākumi veicina atbilstību starptautiski definētām atvērtās pārvaldības vērtībām un faktoriem, kuri veicina uzticēšanās valsts pārvaldībai.

252. attēls

26Atvērtās pārvaldības vērtības11

273. attēls

28Sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldībai veicinošie faktori12

29Lai atvērtās pārvaldības iniciatīvas būtu efektīvas un uzlabotu iedzīvotāju uzticēšanos, šīm iniciatīvām jābūt pietiekami aptverošām no iedzīvotāju skatpunkta un jāiekļauj visa publiskā pārvalde – ne tikai Ministru kabinetam padotās valsts pārvaldes iestādes, bet arī pašvaldības, neatkarīgās iestādes un visi trīs valsts varas atzari. Tādējādi atvērtā pārvaldība jāattiecina uz visiem iedzīvotāju un valsts attiecību līmeņiem, pakāpeniski virzoties uz atvērtu valsti.13

30Atvērtā pārvaldība – pienesums uzticēšanās veicināšanai

31Viens no šā plāna mērķiem ir, īstenojot tajā iekļautos pasākumus, ilgtermiņā veicināt uzticēšanos valsts pārvaldes institūcijām un sniegt pienesumu NAP2027 stratēģiskā mērķa – veicināt sociālo uzticēšanos – sasniegšanā, kas ietver gan uzticēšanos valsts pārvaldes institūcijām, gan lielāku dažādu sabiedrības grupu savstarpējo uzticēšanos.

32Plāns sniedz ieguldījumu NAP2027 rīcības virziena "Tiesiskums un pārvaldība" uzdevumu izpildē – par tiesiskumu un demokrātiskas valsts apziņas stiprināšanu (426. uzdevums) un par gudru, efektīvu un atvērtu pārvaldību, izmantojot jaunas metodes un digitālās iespējas, pārvaldei sniedzot saprotamu un pieejamu informāciju, nodrošinot iespējas cilvēkiem līdzdarboties politikas veidošanā un panākot līdzsvarotu sabiedrisko grupu pārstāvību (428. uzdevums). Plāns sniedz ieguldījumu arī rīcības virziena "Saliedētība" uzdevuma izpildē attiecībā uz sabiedrības pašorganizēšanos, sadarbības un līdzdarbības prasmju un iespēju paplašināšanu (407. uzdevums) (NAP2027 rādītājus, kurus plāns atbalsta, sk. arī 1. pielikumā).

33Salīdzinājumā ar citām ES valstīm sabiedrības uzticēšanās valsts pārvaldes institūcijām Latvijā ir diezgan zema. Pandēmijas laiks parādīja arī to, ka svarīgi ir uzkrāt iedzīvotāju uzticēšanās kredītu ilgtermiņā. Salīdzinot Eirobarometra aptauju datus no 2019. gada līdz 2021. gadam, Latvijā ap 33 % iedzīvotāju drīzāk neuzticas, nekā uzticas valsts pārvaldei. Pēc šā rādītāja Latvija 2020. gadā bija 22. vietā no 27 ES dalībvalstīm14. Sākoties Covid-19 pandēmijai, nebija izveidojies "uzticēšanās spilvens", tādēļ panākt pandēmijas laikā pieņemto lēmumu izpildi un paļaušanos uz valdības politisko kursu bija grūti15. Latvijā Covid-19 pandēmijas laikā veiktās aptaujas liecina, ka 2020. gada aprīlī 70,6 % Latvijas iedzīvotāju uzticējās Latvijas valsts pārvaldes institūciju sniegtajai informācijai, bet 2020. gada septembrī tai uzticējās vairs tikai 50,7 %16.

344. attēls

35Eirobarometra aptauju dati par sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldes institūcijām ES dalībvalstīs 2019. un 2021. gadā (%)17

36Avots: Standard Eurobarometer 95 (2021. g.), Standard Eurobarometer 90.3. un 91.5. (2019. g.)

37Problemātiski zema ir Latvijas iedzīvotāju ticība savai spējai ietekmēt lēmumus. Eirobarometra 2021. gada pavasara dati liecina, ka tikai 28 % iedzīvotāju Latvijā tic, ka ar savu viedokli var kaut ko mainīt savā valstī, bet 71 % netic tam, ka viņu balsij ir nozīme. Pēc šā rādītāja Latvija ierindojas pēdējā vietā ES18. Salīdzinoši 2019. gadā citam apgalvojumam – Manai balsij ir nozīme ES – Latvijā piekrita 30 % respondentu (Latvija ierindojās 3. vietā no beigām ES)19. Plāna pasākumu uzdevums ir uzlabot iedzīvotāju uztveri attiecībā uz iespēju ietekmēt rīcībpolitiku, līdz ar to palīdzot sasniegt NAP 418. progresa rādītāju (sk. 1. pielikumu).

385. attēls

39ES iedzīvotāju viedoklis 2021. gadā par apgalvojumu "Manai balsij manā valstī ir nozīme"

40Avots: Standard Eurobarometer 95 – Spring 2021 (aptauja veikta 2021. gada jūnijā–jūlijā)

41Pašreizējā situācija rāda, ka virkne sabiedrības grupu nejūtas uzklausītas. Nākotnē lēmumu pieņemšanas procesos aktīvāk jāiesaista iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, nepilsoņi, mazākumtautību iedzīvotāji, jaunieši, pašvaldību iedzīvotāji (tostarp nomalēs dzīvojošie), Kurzemes un Latgales reģiona iedzīvotāji, seniori, iedzīvotāji, kuri neizmanto digitālo vidi. Plānā īpaši ir uzsvērta jauniešu iesaiste un uzrunāšana. Paredzēta līdzdalības tēmas aktualizācija jauniešu vidū, kā arī tiks ņemtas vērā Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam un IZM 2021. gadā izstrādātie ieteikumi "Darba ar jaunatni sistēmas attīstība apvienotajās pašvaldībās".

42Sabiedrības attieksmi pret valsti veido indivīdu personīgā pieredze – pozitīvā vai negatīvā. Nākotnē jāveicina pozitīvā pieredze, kas rada motivāciju individuālai iniciatīvai. Pētījumi liecina, ka svarīgs elements uzticēšanās veicināšanā ir pieredze. Individuālā iniciatīva pilsoniskajā sabiedrībā un ekonomikā ir arī valsts attīstības resurss20. Tādēļ svarīgi ir veicināt motivāciju rīkoties, un to nosaka indivīda mijiedarbības pieredze ar apkārtējo vidi, t. sk. ar pārvaldes institūcijām. Arī Valsts kancelejas ikgadējie valsts pārvaldes klientu apmierinātības pētījumi parāda tendenci – iedzīvotāju kopējā attieksme pret valsts pārvaldi ir kritiskāka, bet personīgā saskarsme ar konkrētām valsts iestādēm bieži ir pozitīva. Kā iestādes ar labu iedzīvotāju apkalpošanu 2020. gada aptaujā visbiežāk minētas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Valsts ieņēmumu dienests, pašvaldību domes un iestādes un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests21.

43Uzticēšanās krīze ir mūsdienu pasaules izaicinājums un skar arī citas valstis. Ar demokrātiju neapmierināto pasaules iedzīvotāju īpatsvars 2019. gadā sasniedza 57,5 % jeb augstāko līmeni pēdējos 25 gados, un pētnieki to saista ar ekonomiskajām un politiskajām krīzēm, korupcijas skandāliem22. Pieaug plaisa starp eliti un tautu – izglītotā, turīgā sabiedrības daļa valdībai uzticas vairāk nekā lielākā daļa sabiedrības. Covid-19 pandēmijas laikā neuzticēšanos valsts pārvaldībai papildināja neuzticēšanās personīgā un sociālā dimensija, piemēram, bailes zaudēt darbu, saslimt, bažas par klimata pārmaiņām, kiberdrošību. Sabiedrība mazāk uzticas valdību līderiem, vairāk – biznesa līderiem un ekspertiem, piemēram, veselības jomā. Tomēr vairākās valstīs (Šveicē, Dānijā, Norvēģijā, Nīderlandē un Luksemburgā) ir vērojama pretēja tendence – iedzīvotāju apmierinātība ar demokrātiju pieauga23.

44OECD sadarbībā ar dalībvalstīm 2021. gadā uzsāka uzticēšanās pētījumu (OECD Trust Survey), kurā piedalās arī Latvija. Šajā pētījumā paredzēts izzināt gan uzticēšanās līmeni, gan faktorus, kas ļautu uzticēšanos vairot, kā arī paredzēts pētīt, uz kādām sabiedrības gaidām netiek pienācīgi reaģēts. Pētījumu par uzticēšanos valsts institūcijām OECD jau iepriekš veica Korejā un Somijā24. Vēl 20 valstīs šāds pētījums veikts 2021. gada nogalē. 2022. gadā gaidāmi OECD pētījuma rezultāti, ietverot starptautiski salīdzinošu izvērtējumu, ieteikumus un starptautisku uzticēšanās rādītāju.

45Latvijas mērogā sociālā neuzticēšanās tiek pētīta Memoranda padomes ietvaros 2021.–2022. gadā. 2021. gada oktobrī Memoranda padomē prezentēta analīze par Eiropas Sociālā pētījuma datiem par sociālo uzticēšanos Latvijā. Uzmanība vērsta uz neuzticēšanās cēloņiem un to iedzīvotāju sociāldemogrāfisko raksturojumu, kuru uzticēšanās ir zema, un sniegti ieteikumi valsts institūcijām. 2022. gadā Memoranda padome kopradē, visdrīzāk domnīcu formātā, meklēs radošus risinājumus kritisko neuzticēšanās cēloņu mazināšanai un seku likvidēšanai (šis uzdevums ir iekļauts Memoranda padomes darba plānā 2021.–2023. gadam). Turpmākajā darbā tiks ņemti vērā arī valsts pētījumu programmu ietvaros veiktie uzticēšanās pētījumi25.

46Atvērtās pārvaldības vīzija

47Atvērtā pārvaldība ietver kvalitatīvu un regulāru valsts institūciju un sabiedrības dialogu un partnerību, lai kopīgi noteiktu un risinātu sabiedrībai aktuālas problēmas.

48Valsts institūcijās strādājošie izjūt misiju strādāt sabiedrības labā un atbildību par saviem lēmumiem un darbiem sabiedrības priekšā.

49Uzlabojoties valsts komunikācijai, iedzīvotāji arvien labāk izprot valsts institūciju darbu sabiedrības labā un paši arvien aktīvāk iesaistās tajā.

50Sabiedrībai svarīgos jautājumos pilsoniskā sabiedrība un iedzīvotāji tiek jēgpilni un mērķtiecīgi uzklausīti. Valsts pārvalde ir mūsdienīga, godīga un uzticama.

51Valstī pieņemtie lēmumi ir demokrātiski apspriesti, izsekojami un saprotami. Valsts iestāžu publicētie dati ir saprotami un pieejami, palīdzot radīt jaunus produktus un pētījumus, vairojot atklātību un uzlabojot pārskatu sniegšanas kultūru.

52Aktīva pilsoniskā sabiedrība, iedzīvotāji un nozaru pārstāvji mērķtiecīgi ietekmē valdības lēmumus un iesaistās sabiedrībai aktuālu jautājumu risināšanā. Sabiedrībā valdošās vērtības ir savstarpējā palīdzība, taisnīgums, godīgums. Pieaug dažādu sabiedrības grupu savstarpējā uzticēšanās. Pieaug iedzīvotāju ticība savai spējai ietekmēt lēmumus un iesaistīšanās darbā sabiedrības kopējam labumam.

53Plāna rīcības virzieni un pasākumi

54Plāns paredz pasākumu kopumu trijos rīcības virzienos:

1Valsts institūciju darba sabiedrības interesēs atklātība un caurskatāmība

1Pašvaldību atvērtība un iedzīvotāju iespējas iesaistīties savas pašvaldības darbā

2Plānā paredzētie pasākumi nākamajos četros gados palīdzēs attīstīt pilsonisko dialogu un plašākas sabiedrības iesaisti, stiprinot iedzīvotāju ticību spējai ietekmēt norises Latvijā un paverot vairāk iespēju būt pilsoniski aktīviem, sekmēt mūsdienīgu komunikāciju, oficiālās informācijas pieejamību, datos balstītus risinājumus un valstī pieejamo datu kopu atvērtību.

3Lai vairotu savstarpējo uzticēšanos, visos rīcības virzienos ir pasākumi, kas ļaus aktīvāk un plašāk iesaistīt NVO un ekspertus publiskā sektora darbā, tostarp aktuālo jautājumu skaidrošanā sabiedrībai (piemēram, par sabiedrības veselību, zaļo kursu, brīvprātīgo darbu, dezinformāciju), palīdzot veidot sabiedrības izpratni un uzticēšanos valdības piedāvātajiem risinājumiem.

4Ir dažādi instrumenti, kā vairot sabiedrības uzticēšanos. Viens no veidiem ir turpmākajos gados iesaistīt sabiedrības un nozaru pārstāvjus Atveseļošanas fonda plāna ietvaros finansētu reformu un Kohēzijas politikas programmas investīciju veikšanas procesā, kā arī nodrošināt šo reformu un investīciju caurspīdīgumu, lai vairotu sabiedrības izpratni par īstenotajām aktivitātēm un to rezultātiem. Savukārt sabiedrības pārstāvju iesaiste nodrošinās sasniedzamo rezultātu atbilstību dažādu sabiedrības grupu vajadzībām un tiešām kvalitatīvu un pārdomātu pasākumu īstenošanu.

52021.–2027. gadā Latvijā plānotas ES investīcijas 10,44 miljardu euro apmērā26. Sabiedrībai jāredz ar ES finansējumu īstenoto projektu radītās pārmaiņas un jābūt pārliecībai, ka līdzekļi tiek izlietoti lietderīgi. 2021. gada augustā, tiekoties ar Memoranda padomi, Ministru prezidents A. K. Kariņš aicināja nodrošināt jēgpilnu sabiedrības uzklausīšanu attiecībā uz atbalsta saņemšanu Kohēzijas politikas programmas ietvaros institūciju atbildībā esošajās jomās.

6ES Atveseļošanas fonds aptver visas ES valstis, un daudzās valstīs ir aktualizējies jautājums par sabiedrības lomu tā uzraudzībā un tā caurspīdīgumu. ES Atveseļošanas fonda plānu īstenošanas procesā Itālijā un Portugālē plāno iesaistīties nevalstiskās organizācijas. Izveidota nevalstisko organizāciju un profesionāļu koalīcija par atklātību ES tēriņos – Open Spending EU Coalition27. ES Atveseļošanas fonda plānu īstenošanas procesā dalībvalstīm jānodrošina atbilstošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas28. Iekšējās kontroles sistēmas pamatprasības ietver arī procedūras, kuru mērķis ir sniegt informāciju sabiedrībai un nodrošināt sabiedrības pārstāvju līdzdalību29.

71. rīcības virziens:

8Jēgpilna un efektīva sabiedrības līdzdalība izsvērtu un kvalitatīvu lēmumu izstrādē

9Esošās situācijas raksturojums un risināmās problēmas

10Dažkārt līdzdalības iespējas Latvijā netiek organizētas efektīvi, piemēram, novēloti publicējot informāciju iestādes tīmekļvietnē vai neiesaistot sabiedrību risinājumu meklēšanā. Publiskajā sektorā strādājošo izpratne par ieguvumiem no līdzdalības vēl nav nostiprinājusies. Tādēļ sabiedrībā valda uzskats, ka bieži vien līdzdalība ir nepietiekama un formāla.

11Šobrīd valsts pārvaldei nostiprinājies šaurs sadarbības partneru loks. Tai pašā laikā sabiedrība un risināmās problēmas dinamiski attīstās. Bieži vien risināmie jautājumi ir sarežģīti un tiem ir pārnozaru raksturs. Jāturpina attīstīt sociālo un pilsonisko dialogu un jānodrošina plašākas sabiedrības iesaiste publiskās pārvaldes darbā un lēmumu pieņemšanas procesos, nodrošinot lielāku viedokļu sabalansētību. Jāveicina arī interešu grupu iesaiste tām aktuālu jautājumu risināšanā. Nepieciešams ilgtspējīgs risinājums tam, lai biedrībām un nodibinājumiem būtu plašākas iespējas (tai skaitā līdzvērtīgā apmērā ar sociālajiem partneriem) sniegt kvalitatīvus padomus valdībai.

12Dialogam ar sadarbības partneriem jānotiek ikdienā, nevis tikai formāli izpildot normatīvo aktu prasības. Piemēram, MK 2009. gada 25. augusta noteikumos Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" un MK 2020. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 455 "Kārtība, kādā iestādes ievieto internetā informāciju" ir noteikta gan sabiedrības līdzdalības kārtība, gan prasības iestādēm savās tīmekļvietnēs sadaļā "Sabiedrības līdzdalība" ievietot ziņas par sadarbības partneriem, sadarbības principu īsu aprakstu un kontaktpersonas. Šīs prasības ir nepieciešams iedzīvināt vienādi, konsekventi un efektīvi.

13Latvijā ir raksturīga gan zema pilsoniskā aktivitāte un nepietiekama nevalstisko organizāciju darbības kapacitāte, gan neuzticēšanās publiskās varas institūcijām. Kā jau minēts, NAP2027 viena no stratēģiskajām prioritātēm ir sociālās uzticēšanās veicināšana. Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam uzticēšanās ir saistīta ar līdzdarbības prasmēm, un tajā ir ietverti pasākumi nevalstisko organizāciju kapacitātes stiprināšanai un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstībai. Atbalstu nevalstiskā sektora kapacitātei aktīvāk piedalīties līdzdalības procesos sniedz valsts budžeta programma "NVO fonds" un nākotnē sniegs Atveseļošanas fonda plāna pasākums "Nevalstisko organizāciju izaugsme sociālās drošības pārstāvniecības stiprināšanai un sabiedrības interešu uzraudzībai".

14Šobrīd normatīvie akti neparedz pienākumu reģistrēt NVO darbības jomas un informācija par NVO dažādās jomās ir grūti atrodama. Nākotnē NVO klasifikators var vairot gan NVO sektora caurskatāmību, gan atvieglot iespējas NVO iesaistīt valsts pārvaldes iniciatīvās. Pamati NVO klasifikatora izveides izpētei likti gan TM ziņojuma projektā "Priekšlikumi pasākumiem attiecībā uz nevalstisko organizāciju terorisma finansēšanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un mazināšanu nevalstisko organizāciju sektorā", gan "Providus" pētījumā par Latvijas biedrību un nodibinājumu klasifikācijas problēmām30.

15Latvijā maz iedzīvotāju jūtas sadzirdēti, un vairums neuzskata, ka viņu viedoklim ir nozīme. To parāda gan jau minētie valsts pētījumu programmas "Covid-19 seku mazināšanai" dati (sk. 1. tabulu), gan Eirobarometra dati (sk. 5. attēlu). Valsts pētījumu programmas "Covid-19 seku mazināšanai" pētījumā norādīts, ka pandēmijas laikā plašāka sabiedrība tikpat kā netika uzklausīta un daudzi jutās nesadzirdēti. Plašsaziņas līdzekļos trūka ekspertu, iedzīvotāju un uzņēmēju pieredzes stāstu, un tādēļ noteiktas sabiedrības daļas negatīvā pieredze netika pietiekami uzklausīta.

161. tabula

17Latvijas iedzīvotāju viedoklis par savām iespējām ietekmēt norises Latvijā un iedzīvotāju attieksme pret demokrātiju (%)

18Piekrīt

19Nepiekrīt

20Jūsu viedoklim Latvijā ir nozīme18,5

2173,3

22Covid-19 pandēmijas iespaidā ir pieaugusi mana uzticēšanās demokrātijai27,1

2357,5

24Avots: Valsts pētījumu programmas projekta reCOVery-LV sabiedriskās domas aptauja 2020. gada septembrī31

25Publiskā pārvalde maz izmanto inovatīvas un mūsdienīgas līdzdalības metodes, piemēram, kopradi, dizaina domāšanu un deliberatīvās metodes. Šīs metodes var papildināt esošos līdzdalības veidus. Tās izmanto, lai veicinātu plašākas demokrātiskas diskusijas un dažādu pušu mijiedarbību, valstij kopīgi ar sabiedrību risinot tai aktuālas problēmas. Svarīgi ir līdzdalības veicināšanai plašāk izmantot arī digitālo vidi. Inovatīvās metodes ļauj iedzīvotājus iesaistīt aktīvāk un padziļināti. Iedzīvotāji tiek ne tikai pasīvi informēti, bet arī iesaistīti darba procesā. Viņi var ietekmēt lēmumus, paši rosināt risināmās problēmas un piedāvāt virzienus, kuros valstij strādāt32. Svarīgi ir aktīvāk izmantot digitālās demokrātijas iespējas33. Vienlaikus, lai būtiski nesamazinātu jau tā zemo sabiedrības līdzdalības līmeni, ir nepieciešams saglabāt un uzlabot esošās līdzdalības formas, kuras Latvijas sabiedrība šobrīd vērtē kā vēlamākās34.

26Iedzīvotāji vēlas, lai esošie formālie līdzdalības instrumenti tiktu reāli ieviesti dzīvē, un uzskata, ka viņiem joprojām ir nepietiekama informācija par iespējām līdzdarboties. Iedzīvotāju sadzirdēšana un iesaistīšana ir atkarīga arī no tā, cik cilvēki paši vēlēsies un būs spējīgi darboties. Izaicinājums ir – kā ļaut cilvēkiem darboties un būt lietderīgiem. Jāiesaista gan aktīvie, gan pasīvie iedzīvotāji. Jāstiprina pārvaldes funkciju deleģēšana un pilsoniski aktīva sabiedrība pašvaldībās. Jāiedarbina iedzīvotāju padomes, un tām jābūt atklātām, pieejamām un jaudīgām pašvaldības iedzīvotāju interešu pārstāvēm35.

27Šobrīd materiāli par līdzdalību nav pieejami vienkopus vai mūsdienu vajadzībām ērtā formā. Trūkst platformas interaktīvai domu apmaiņai par valsts politikām, kur nozares speciālisti viens otru atbalstītu sabiedrības līdzdalības nodrošināšanā, kāpinot tās kvalitāti. Citās valstīs atrodamas gan līdzdalības platformas, gan sadaļas iestāžu tīmekļvietnēs36. 2021. gadā VK sadarbībā ar LPA un kopā ar Islandes organizāciju citizens.is iniciatīvas "Sabiedrības līdzdalība – atslēga demokrātijas nākotnei" ietvaros strādāja pie prototipa izveides līdzdalības e-rīkam37.

28Sabiedrības kapacitāte nav pietiekama, lai piedalītos līdzdalības procesā. Neliels NVO skaits aktīvi iesaistās nacionāla līmeņa līdzdalības mehānismos, tomēr NVO kapacitāte sabiedrības interešu uzraudzības jomā ir nepietiekama. LPA pētījums apliecina, ka 720 organizācijas ir iesaistījušās līdzdalībā, taču aptuveni tikai 4 % no visām organizācijām ir aktīvas dažādos līdzdalības mehānismos38. Sabiedrības uzticēšanos un iespēju līdzdarboties var veicināt integritātes pakti iepirkumos39. Ceturtā rīcības plāna ietvaros uzsāktais darbs attiecībā uz integritātes paktiem jāturpina, iesaistot gan nevalstiskā sektora, gan publisko iepirkumu veicējus. Arī citās jomās iedzīvotāji, eksperti, nozaru pārstāvji un NVO var aktīvāk nodrošināt sabiedrības interešu uzraudzību, veicinot publiskā sektora darba atklātību. Vienlaikus norādāms, ka Latvijas biedrību un nodibinājumu sektorā ir maz organizāciju, kurām ir pietiekama kapacitāte, lai veiktu sabiedrisko uzraudzību attiecībā uz valsts un ES līdzekļu godprātīgu izmantošanu, korupcijas riskiem, problēmām tiesu vai prokuratūras darbā, ēnu ekonomikas izpausmēm, negodīgiem iepirkumiem.

29Sasniedzamie mērķi

30Kvalitatīvu un mūsdienīgu sabiedrības problēmu risinājumu pamatā ir izpratne par iedzīvotāju vajadzībām un atklāts, iekļaujošs dialogs ar sabiedrību, kurā sabalansēti dažādi viedokļi. Iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības uzklausīšana palīdz risināt patiesās problēmas un veidot sabiedrības vajadzībās balstītus risinājumus.

31Šodienas sabiedrības aktuālo jautājumu un izaicinājumu risināšanā nepieciešama jauna pieeja – plašāka sabiedrības iesaiste un atbilstoši veidi pilsoniskās sabiedrības, iedzīvotāju un nozaru pārstāvju iesaistei, kā arī lielāka atvērtība iespējamo risinājumu dažādībai un prasme līdzdarbību organizēt publiskās pārvaldes pusē.

1Finanšu ministrija 0

20

310 000

40

50

60