3. pants

1Pašvaldību atvērtība un iedzīvotāju iespējas iesaistīties savas pašvaldības darbā

2Plānā paredzētie pasākumi nākamajos četros gados palīdzēs attīstīt pilsonisko dialogu un plašākas sabiedrības iesaisti, stiprinot iedzīvotāju ticību spējai ietekmēt norises Latvijā un paverot vairāk iespēju būt pilsoniski aktīviem, sekmēt mūsdienīgu komunikāciju, oficiālās informācijas pieejamību, datos balstītus risinājumus un valstī pieejamo datu kopu atvērtību.

3Lai vairotu savstarpējo uzticēšanos, visos rīcības virzienos ir pasākumi, kas ļaus aktīvāk un plašāk iesaistīt NVO un ekspertus publiskā sektora darbā, tostarp aktuālo jautājumu skaidrošanā sabiedrībai (piemēram, par sabiedrības veselību, zaļo kursu, brīvprātīgo darbu, dezinformāciju), palīdzot veidot sabiedrības izpratni un uzticēšanos valdības piedāvātajiem risinājumiem.

4Ir dažādi instrumenti, kā vairot sabiedrības uzticēšanos. Viens no veidiem ir turpmākajos gados iesaistīt sabiedrības un nozaru pārstāvjus Atveseļošanas fonda plāna ietvaros finansētu reformu un Kohēzijas politikas programmas investīciju veikšanas procesā, kā arī nodrošināt šo reformu un investīciju caurspīdīgumu, lai vairotu sabiedrības izpratni par īstenotajām aktivitātēm un to rezultātiem. Savukārt sabiedrības pārstāvju iesaiste nodrošinās sasniedzamo rezultātu atbilstību dažādu sabiedrības grupu vajadzībām un tiešām kvalitatīvu un pārdomātu pasākumu īstenošanu.

52021.–2027. gadā Latvijā plānotas ES investīcijas 10,44 miljardu euro apmērā26. Sabiedrībai jāredz ar ES finansējumu īstenoto projektu radītās pārmaiņas un jābūt pārliecībai, ka līdzekļi tiek izlietoti lietderīgi. 2021. gada augustā, tiekoties ar Memoranda padomi, Ministru prezidents A. K. Kariņš aicināja nodrošināt jēgpilnu sabiedrības uzklausīšanu attiecībā uz atbalsta saņemšanu Kohēzijas politikas programmas ietvaros institūciju atbildībā esošajās jomās.

6ES Atveseļošanas fonds aptver visas ES valstis, un daudzās valstīs ir aktualizējies jautājums par sabiedrības lomu tā uzraudzībā un tā caurspīdīgumu. ES Atveseļošanas fonda plānu īstenošanas procesā Itālijā un Portugālē plāno iesaistīties nevalstiskās organizācijas. Izveidota nevalstisko organizāciju un profesionāļu koalīcija par atklātību ES tēriņos – Open Spending EU Coalition27. ES Atveseļošanas fonda plānu īstenošanas procesā dalībvalstīm jānodrošina atbilstošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas28. Iekšējās kontroles sistēmas pamatprasības ietver arī procedūras, kuru mērķis ir sniegt informāciju sabiedrībai un nodrošināt sabiedrības pārstāvju līdzdalību29.

71. rīcības virziens:

8Jēgpilna un efektīva sabiedrības līdzdalība izsvērtu un kvalitatīvu lēmumu izstrādē

9Esošās situācijas raksturojums un risināmās problēmas

10Dažkārt līdzdalības iespējas Latvijā netiek organizētas efektīvi, piemēram, novēloti publicējot informāciju iestādes tīmekļvietnē vai neiesaistot sabiedrību risinājumu meklēšanā. Publiskajā sektorā strādājošo izpratne par ieguvumiem no līdzdalības vēl nav nostiprinājusies. Tādēļ sabiedrībā valda uzskats, ka bieži vien līdzdalība ir nepietiekama un formāla.

11Šobrīd valsts pārvaldei nostiprinājies šaurs sadarbības partneru loks. Tai pašā laikā sabiedrība un risināmās problēmas dinamiski attīstās. Bieži vien risināmie jautājumi ir sarežģīti un tiem ir pārnozaru raksturs. Jāturpina attīstīt sociālo un pilsonisko dialogu un jānodrošina plašākas sabiedrības iesaiste publiskās pārvaldes darbā un lēmumu pieņemšanas procesos, nodrošinot lielāku viedokļu sabalansētību. Jāveicina arī interešu grupu iesaiste tām aktuālu jautājumu risināšanā. Nepieciešams ilgtspējīgs risinājums tam, lai biedrībām un nodibinājumiem būtu plašākas iespējas (tai skaitā līdzvērtīgā apmērā ar sociālajiem partneriem) sniegt kvalitatīvus padomus valdībai.

12Dialogam ar sadarbības partneriem jānotiek ikdienā, nevis tikai formāli izpildot normatīvo aktu prasības. Piemēram, MK 2009. gada 25. augusta noteikumos Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" un MK 2020. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 455 "Kārtība, kādā iestādes ievieto internetā informāciju" ir noteikta gan sabiedrības līdzdalības kārtība, gan prasības iestādēm savās tīmekļvietnēs sadaļā "Sabiedrības līdzdalība" ievietot ziņas par sadarbības partneriem, sadarbības principu īsu aprakstu un kontaktpersonas. Šīs prasības ir nepieciešams iedzīvināt vienādi, konsekventi un efektīvi.

13Latvijā ir raksturīga gan zema pilsoniskā aktivitāte un nepietiekama nevalstisko organizāciju darbības kapacitāte, gan neuzticēšanās publiskās varas institūcijām. Kā jau minēts, NAP2027 viena no stratēģiskajām prioritātēm ir sociālās uzticēšanās veicināšana. Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam uzticēšanās ir saistīta ar līdzdarbības prasmēm, un tajā ir ietverti pasākumi nevalstisko organizāciju kapacitātes stiprināšanai un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstībai. Atbalstu nevalstiskā sektora kapacitātei aktīvāk piedalīties līdzdalības procesos sniedz valsts budžeta programma "NVO fonds" un nākotnē sniegs Atveseļošanas fonda plāna pasākums "Nevalstisko organizāciju izaugsme sociālās drošības pārstāvniecības stiprināšanai un sabiedrības interešu uzraudzībai".

14Šobrīd normatīvie akti neparedz pienākumu reģistrēt NVO darbības jomas un informācija par NVO dažādās jomās ir grūti atrodama. Nākotnē NVO klasifikators var vairot gan NVO sektora caurskatāmību, gan atvieglot iespējas NVO iesaistīt valsts pārvaldes iniciatīvās. Pamati NVO klasifikatora izveides izpētei likti gan TM ziņojuma projektā "Priekšlikumi pasākumiem attiecībā uz nevalstisko organizāciju terorisma finansēšanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un mazināšanu nevalstisko organizāciju sektorā", gan "Providus" pētījumā par Latvijas biedrību un nodibinājumu klasifikācijas problēmām30.

15Latvijā maz iedzīvotāju jūtas sadzirdēti, un vairums neuzskata, ka viņu viedoklim ir nozīme. To parāda gan jau minētie valsts pētījumu programmas "Covid-19 seku mazināšanai" dati (sk. 1. tabulu), gan Eirobarometra dati (sk. 5. attēlu). Valsts pētījumu programmas "Covid-19 seku mazināšanai" pētījumā norādīts, ka pandēmijas laikā plašāka sabiedrība tikpat kā netika uzklausīta un daudzi jutās nesadzirdēti. Plašsaziņas līdzekļos trūka ekspertu, iedzīvotāju un uzņēmēju pieredzes stāstu, un tādēļ noteiktas sabiedrības daļas negatīvā pieredze netika pietiekami uzklausīta.

161. tabula

17Latvijas iedzīvotāju viedoklis par savām iespējām ietekmēt norises Latvijā un iedzīvotāju attieksme pret demokrātiju (%)

18Piekrīt

19Nepiekrīt

20Jūsu viedoklim Latvijā ir nozīme18,5

2173,3

22Covid-19 pandēmijas iespaidā ir pieaugusi mana uzticēšanās demokrātijai27,1

2357,5

24Avots: Valsts pētījumu programmas projekta reCOVery-LV sabiedriskās domas aptauja 2020. gada septembrī31

25Publiskā pārvalde maz izmanto inovatīvas un mūsdienīgas līdzdalības metodes, piemēram, kopradi, dizaina domāšanu un deliberatīvās metodes. Šīs metodes var papildināt esošos līdzdalības veidus. Tās izmanto, lai veicinātu plašākas demokrātiskas diskusijas un dažādu pušu mijiedarbību, valstij kopīgi ar sabiedrību risinot tai aktuālas problēmas. Svarīgi ir līdzdalības veicināšanai plašāk izmantot arī digitālo vidi. Inovatīvās metodes ļauj iedzīvotājus iesaistīt aktīvāk un padziļināti. Iedzīvotāji tiek ne tikai pasīvi informēti, bet arī iesaistīti darba procesā. Viņi var ietekmēt lēmumus, paši rosināt risināmās problēmas un piedāvāt virzienus, kuros valstij strādāt32. Svarīgi ir aktīvāk izmantot digitālās demokrātijas iespējas33. Vienlaikus, lai būtiski nesamazinātu jau tā zemo sabiedrības līdzdalības līmeni, ir nepieciešams saglabāt un uzlabot esošās līdzdalības formas, kuras Latvijas sabiedrība šobrīd vērtē kā vēlamākās34.

26Iedzīvotāji vēlas, lai esošie formālie līdzdalības instrumenti tiktu reāli ieviesti dzīvē, un uzskata, ka viņiem joprojām ir nepietiekama informācija par iespējām līdzdarboties. Iedzīvotāju sadzirdēšana un iesaistīšana ir atkarīga arī no tā, cik cilvēki paši vēlēsies un būs spējīgi darboties. Izaicinājums ir – kā ļaut cilvēkiem darboties un būt lietderīgiem. Jāiesaista gan aktīvie, gan pasīvie iedzīvotāji. Jāstiprina pārvaldes funkciju deleģēšana un pilsoniski aktīva sabiedrība pašvaldībās. Jāiedarbina iedzīvotāju padomes, un tām jābūt atklātām, pieejamām un jaudīgām pašvaldības iedzīvotāju interešu pārstāvēm35.

27Šobrīd materiāli par līdzdalību nav pieejami vienkopus vai mūsdienu vajadzībām ērtā formā. Trūkst platformas interaktīvai domu apmaiņai par valsts politikām, kur nozares speciālisti viens otru atbalstītu sabiedrības līdzdalības nodrošināšanā, kāpinot tās kvalitāti. Citās valstīs atrodamas gan līdzdalības platformas, gan sadaļas iestāžu tīmekļvietnēs36. 2021. gadā VK sadarbībā ar LPA un kopā ar Islandes organizāciju citizens.is iniciatīvas "Sabiedrības līdzdalība – atslēga demokrātijas nākotnei" ietvaros strādāja pie prototipa izveides līdzdalības e-rīkam37.

28Sabiedrības kapacitāte nav pietiekama, lai piedalītos līdzdalības procesā. Neliels NVO skaits aktīvi iesaistās nacionāla līmeņa līdzdalības mehānismos, tomēr NVO kapacitāte sabiedrības interešu uzraudzības jomā ir nepietiekama. LPA pētījums apliecina, ka 720 organizācijas ir iesaistījušās līdzdalībā, taču aptuveni tikai 4 % no visām organizācijām ir aktīvas dažādos līdzdalības mehānismos38. Sabiedrības uzticēšanos un iespēju līdzdarboties var veicināt integritātes pakti iepirkumos39. Ceturtā rīcības plāna ietvaros uzsāktais darbs attiecībā uz integritātes paktiem jāturpina, iesaistot gan nevalstiskā sektora, gan publisko iepirkumu veicējus. Arī citās jomās iedzīvotāji, eksperti, nozaru pārstāvji un NVO var aktīvāk nodrošināt sabiedrības interešu uzraudzību, veicinot publiskā sektora darba atklātību. Vienlaikus norādāms, ka Latvijas biedrību un nodibinājumu sektorā ir maz organizāciju, kurām ir pietiekama kapacitāte, lai veiktu sabiedrisko uzraudzību attiecībā uz valsts un ES līdzekļu godprātīgu izmantošanu, korupcijas riskiem, problēmām tiesu vai prokuratūras darbā, ēnu ekonomikas izpausmēm, negodīgiem iepirkumiem.

29Sasniedzamie mērķi

30Kvalitatīvu un mūsdienīgu sabiedrības problēmu risinājumu pamatā ir izpratne par iedzīvotāju vajadzībām un atklāts, iekļaujošs dialogs ar sabiedrību, kurā sabalansēti dažādi viedokļi. Iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības uzklausīšana palīdz risināt patiesās problēmas un veidot sabiedrības vajadzībās balstītus risinājumus.

31Šodienas sabiedrības aktuālo jautājumu un izaicinājumu risināšanā nepieciešama jauna pieeja – plašāka sabiedrības iesaiste un atbilstoši veidi pilsoniskās sabiedrības, iedzīvotāju un nozaru pārstāvju iesaistei, kā arī lielāka atvērtība iespējamo risinājumu dažādībai un prasme līdzdarbību organizēt publiskās pārvaldes pusē.