Par Latvijas Republikas Otro energoefektivitātes rīcības plānu 2011.–2013.gadam 3. pants

Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta

2008.gada 20.maija rīkojumu Nr.266 "Par Latvijas Republikas

Pirmo energoefektivitātes rīcības plānu 2008.-2010.gadam"

(Latvijas Vēstnesis, 2008, 79.nr.).

Ministru prezidents

V.Dombrovskis

Ekonomikas ministrs

A.Kampars

(Ministru kabineta

2011.gada 16.septembra

rīkojums Nr.460)

Latvijas Republikas Otrā

energoefektivitātes rīcības plāna 2011.-2013.gadam

kopsavilkums

Latvijas Republikas Otrais energoefektivitātes rīcības

plāns (turpmāk - 2.rīcības plāns) ir izstrādāts, pamatojoties uz

Enerģijas galapatēriņa efektivitātes likuma (pieņemts 2010.gada

28.janvārī) 17.pantu un pārejas noteikumu 4.punktu. 2.rīcības

plāna izstrādē ņemtas vērā Eiropas Komisijas Kopējo pētījumu

centra (Joint Research Centre) izstrādātās vadlīnijas

"Guide and template for the preparation of the second

national energy efficiency action plans" (turpmāk -

vadlīnijas).

Latvijas Republikas Pirmais energoefektivitātes rīcības

plāns 2008.-2010.gadam (turpmāk - 1.rīcības plāns) apstiprināts

ar Ministru kabineta 2008.gada 20.maija rīkojumu Nr.266 "Par

Latvijas Republikas Pirmo energoefektivitātes rīcības plānu

2008.-2010.gadam". 1.rīcības plāns tika sagatavots,

pamatojoties uz Latvijas Nacionālo attīstības plānu

2007.-2013.gadam un Enerģētikas attīstības pamatnostādnēm

2007.-2016.gadam.

Izstrādājot 1.rīcības plānu, tika aprēķināts valsts

indikatīvais enerģijas ietaupījuma mērķis 2016.gadam saskaņā ar

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.aprīļa Direktīvas

2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un

energoefektivitātes pakalpojumiem I pielikuma metodiku.

Aprēķinātais indikatīvais enerģijas ietaupījuma mērķis Latvijai

2016.gadam ir 3 483 GWh, un 2.rīcības plānā enerģijas

ietaupījuma mērķis netiek mainīts.

Plānotie enerģijas ietaupījuma mērķi 2016.gadam netiek

mainīti un saglabāsies līdz 2014.gadam, kad, izstrādājot Latvijas

Republikas Trešo energoefektivitātes rīcības plānu

2014.-2016.gadam, būs pieejami ar augšupvērsto metodi

(bottom-up) aprēķinātie enerģijas ietaupījumi atsevišķiem

energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem (katram projektam

individuāli izmērīts enerģijas patēriņš pirms efektivitātes

pasākumu ieviešanas un izmērīts enerģijas patēriņš pēc

efektivitātes pasākumu ieviešanas).

1.rīcības plānā aprēķinātais enerģijas ietaupījuma

mērķis 2008.-2016.gadam atsevišķos tautsaimniecības sektoros

parādīts 1.tabulā. Enerģijas ietaupījuma attēlošanai pa gadiem ir

izmantota kumulatīvā (summārā uzkrājuma) metode salīdzinājumam ar

bāzes gadu (2008.gadu).

1.tabula

Aprēķinātais valsts enerģijas ietaupījuma

mērķis enerģijas galapatēriņa sektoros, GWh

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

Mājsaimniecības

360

900

1471

1921

2311

2701

Transports

111

145

175

204

Rūpniecība un

lauksaimniecība

121

147

170

Pakalpojumi

136

222

290

349

408

KOPĀ

464

1161

1896

2477

2980

3483

Atbilstoši Enerģijas galapatēriņa efektivitātes likuma

17.pantam 2.rīcības plāns ir izstrādājams tikai attiecībā uz

enerģijas galapatēriņa sektoriem. Aprēķinot un nosakot enerģijas

ietaupījuma mērķi 2020.gadam, 2.rīcības plānā tiek ņemts vērā EK

vadlīniju ieteikums novērtēt iespējamos enerģijas ietaupījumus

arī pārveidošanas sektorā. Enerģijas ietaupījuma mērķis

2020.gadam noteikts gan enerģijas galapatēriņa sektoriem, gan

primārajiem energoresursiem.

2.rīcības plāna izstrādē izmantoti Centrālās statistikas

pārvaldes dati, kā arī atsevišķu energoefektivitātes pasākumu

plānoto enerģijas ietaupījumu novērtējums. Plānotie un iegūtie

enerģijas ietaupījumi enerģijas galapatēriņa sektoros un plānotie

kopējie enerģijas ietaupījumi (enerģijas ietaupījums gan

galapatēriņa sektoros, gan primārās enerģijas ietaupījums)

2020.gadam apkopoti 2.tabulā.

2.tabula

Kopējā enerģijas ietaupījuma mērķis (gan

galapatēriņa sektoros, gan primārās enerģijas ietaupījums) 2010.,

2016. un 2020.gadam

Gads

Plānotie enerģijas

ietaupījumi galapatēriņa sektoros, GWh (PJ)

Iegūtie enerģijas

ietaupījumi galapatēriņa sektoros, GWh (PJ)

Plānotie kopējie

enerģijas ietaupījumi, GWh (PJ)

2010

67 (0,24)

3418 (12,30)

Nav zināmi

2016

3483 (12,55

)

Nav zināmi

2020

6050 (21,78)

Nav zināmi

7779 (28,00)

2.rīcības plāns ir izstrādāts, pamatojoties uz

Enerģētikas attīstības pamatnostādnēm 2007.-2016.gadam

(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 1.augusta rīkojumu

Nr.571), kas nosaka Latvijas valdības politikas pamatprincipus,

mērķus un rīcības virzienus enerģētikā laikposmā līdz

2016.gadam.

Energoefektivitātes paaugstināšanas programmu un

pieejamo finanšu instrumentu mērķis ir energoefektivitātes

ekonomiskā potenciāla apgūšana. Plānotais publiskais finansējums

ietver valsts, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas

fonda līdzekļus, kā arī nacionālo publisko finansējumu.

Atsevišķus energoefektivitātes pasākumus plāno finansēt

komersanti un pašvaldības.

Būtiskākie energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi

ietverti 3.tabulā, savukārt finansēšanas avoti - 4.tabulā un

turpmākajās tabulās.

3.tabula

Valsts noteiktie enerģijas ietaupījuma mērķi

un būtiskākie energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi

Energoefektivitātes

uzlabošanas programmas, energopakalpojumi, citi

energoefektivitātes pasākumi, lai sasniegtu noteikto

mērķi

Sagaidāmais enerģijas

ietaupījums 2016.gadā (GWh)

Sagaidāmais enerģijas

ietaupījums 2020.gadā (GWh)

Energoefektivitātes pasākumi

mājokļu sektorā:

1) Darbības programmas "Infrastruktūra un

pakalpojumi" papildinājuma 3.4.4.1.aktivitāte

"Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas

pasākumi"

2) Darbības programmas "Infrastruktūra un

pakalpojumi" papildinājuma 3.4.4.2.aktivitāte

"Sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas

pasākumi"

3) Informatīvā kampaņa "Dzīvosim siltāk"

daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotājiem

2701

2900

Energoefektivitātes pasākumi

pakalpojumu sektorā:

1) Zema enerģijas patēriņa ēkas

2) Energoefektivitātes paaugstināšana

augstākās izglītības iestāžu ēkās

3) Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību

ēkās, 1.kārta.

Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju

samazināšanai pašvaldību ēkās, 2.kārta

4) Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta

gāzu emisijas samazināšanai valsts un pašvaldību

profesionālās izglītības iestāžu ēkās

408

657

Energoefektivitātes pasākumi

rūpniecībā:

1) Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta

gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās

(KPFI)

2) Vienošanās par energoefektivitātes

paaugstināšanu ieviešana, veicinot rūpniecisko energoauditu

un uzņēmumu energovadības sistēmu ieviešanu

170

337

Energoefektivitātes pasākumi

transporta sektorā:

1) Sistemātiska automašīnu tehniskā stāvokļa

pārbaude

2) Diferencētas nodokļu likmes piemērošana

automašīnām atkarībā no dzinēja tilpuma un

vecuma

3) Vienota sabiedriskā transporta maršrutu tīkla

pilnveidošana, pārskatot reģionālo un starppilsētu paralēlu

dzelzceļa un autobusu maršrutu dotēšanu, pārorientējot

šādus autobusa maršrutus pasažieru nogādāšanai līdz

dzelzceļa stacijām, attiecīgi pieskaņojot kustības

grafikus, organizējot saskaņotus transporta kustības

grafikus jaunajās pašvaldību administratīvi teritoriālajās

robežās, uzlabojot sabiedriskā transporta maršrutu

plānošanas sistēmu

204

2884

Centralizētā

siltumapgāde:

1) Darbības programmas "Infrastruktūra un

pakalpojumi" papildinājuma 3.5.2.1.aktivitāte

"Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu

efektivitātes paaugstināšanai"

2) Jaudīgu siltumsūkņu uzstādīšana Rīgas pilsētas

siltumapgādes uzlabošanai

442

Pārveidošanas

sektors

559

Sagaidāmais

kopējais enerģijas ietaupījums (GWh)

3483

7779

Energoefektivitātes

horizontālie un starpsektoru pasākumi:

1) Vienošanās par energoefektivitātes

paaugstināšanu ieviešana, veicinot gan rūpniecisko

energoauditu un uzņēmumu energovadības sistēmu ieviešanu,

gan pašvaldību energoefektivitātes rīcības plānu izstrādi

un ieviešanu

2) Zaļais publiskais iepirkums

3) Minimālo energoefektivitātes prasību

paaugstināšana jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām

Pasākumi valsts

parauglomas izpildes nodrošinājumam:

1) Tādu energoefektīvu iekārtu iepirkums, kuras

savu energoefektivitāti saglabā visos darbības režīmos, arī

gaidīšanas režīmā

2) Energoauditu veikšana un to atzinumos iekļauto

ekonomiski pamatoto ieteikumu īstenošana

4.tabula

Energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu

finansēšanas avoti mājokļu sektorā

Nr.p.k.

Pasākums

Nepieciešamais

finansējums (tūkst. latu)

Finansējuma

avots

Īstenošanas

gads

Darbības programmas

"Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma

3.4.4.1.aktivitāte "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības

uzlabošanas pasākumi"

44 337,18

ERAF

2010.-2014.

Darbības programmas

"Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma

3.4.4.2.aktivitāte "Sociālo dzīvojamo māju

siltumnoturības uzlabošanas pasākumi"

6 922,49

ERAF

2010.-2015.

Informatīvā kampaņa "Dzīvosim

siltāk" daudzdzīvokļu dzīvojamo māju

iedzīvotājiem

3,5

Valsts budžets un

komersantu finansējums

2010.-2011.

KOPĀ

51 263,17

5.tabula

Energoefektivitātes pasākumi pakalpojumu

sektorā

Nr.p.k.

Pasākums

Nepieciešamais

finansējums (tūkst. latu)

Finansējuma

avots

Īstenošanas

gads

Zema enerģijas patēriņa

ēkas

7 261,722

KPFI

2011.- 2012.

Energoefektivitātes paaugstināšana augstākās

izglītības iestāžu ēkās

7 028,040

KPFI

2010.- 2011.

Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās,

1.kārta.

Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju

samazināšanai pašvaldību ēkās, 2.kārta

41 268,693

KPFI

2010.- 2011.

Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas

samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības

iestāžu ēkās

11 939,811

KPFI

2010.-2011.

KOPĀ

67 498,266

6.tabula

Energoefektivitātes pasākumi rūpniecības

sektorā

Nr.p.k.

Pasākums

Nepieciešamais

finansējums (tūkst. latu)

Finansējuma

avots

Īstenošanas

gads

Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu

emisiju samazināšanai ražošanas ēkās

8 125,242

KPFI

2010.-2011.

Vienošanās par energoefektivitātes

paaugstināšanu ieviešana, veicinot rūpniecisko energoauditu

un uzņēmumu energovadības sistēmu ieviešanu

Nav noteikts

Komersantu

līdzekļi

No 15.07.2011.

pastāvīgi

KOPĀ

8 125,242

7.tabula

Energoefektivitātes pasākumi transporta

sektorā

Nr.p.k.

Pasākums

Nepieciešamais

finansējums (tūkst. latu)

Finansējuma

avots

Īstenošanas

gads

Sistemātiska automašīnu tehniskā

stāvokļa pārbaude

Nav noteikts

Tehniskās apskates

izdevumus sedz transportlīdzekļu īpašnieki

Sistemātiski

Diferencētas nodokļu likmes

piemērošanu automašīnām atkarībā no dzinēja tilpuma un

vecuma

Nav noteikts

Nav

nepieciešams

No 01.01.2011.

pastāvīgi

Vienota sabiedriskā transporta

maršrutu tīkla pilnveidošana, pārskatot reģionālo un

starppilsētu paralēlu dzelzceļa un autobusu maršrutu

dotēšanu, pārorientējot šādus autobusa maršrutus pasažieru

nogādāšanai līdz dzelzceļa stacijām, attiecīgi pieskaņojot

kustību grafikus, organizējot saskaņotus transporta kustības

grafikus jaunajās pašvaldību administratīvi teritoriālajās

robežās, uzlabojot sabiedriskā transporta maršrutu plānošanas

sistēmu

909,820

Valsts

budžets

01.01.2011.-

31.12.2012.

KOPĀ

909,820

8.tabula

Energoefektivitātes pasākumi centralizētajā

siltumapgādē

Nr.p.k.

Pasākums

Nepieciešamais

finansējums (tūkst. latu)

Finansējuma

avots

Īstenošanas

gads

Darbības programmas

"Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma

3.5.2.1.aktivitāte "Pasākumi centralizētās siltumapgādes

sistēmu efektivitātes paaugstināšanai"

42 322,857

ERAF

2009.-2011.

Jaudīgu siltumsūkņu uzstādīšana Rīgas

pilsētas siltumapgādes uzlabošanai

Nav noteikts

Komersantu

līdzekļi

01.11.2010.-31.12.2015.

KOPĀ

42 322,857

9.tabula

Energoefektivitātes paaugstināšanas

horizontālie pasākumi

Nr.p.k.

Pasākums

Nepieciešamais

finansējums (tūkst. latu)

Finansējuma

avots

Īstenošanas

gads

Vienošanās par energoefektivitātes

paaugstināšanu ieviešana, veicinot gan rūpniecisko

energoauditu un uzņēmumu energovadības sistēmu ieviešanu, gan

pašvaldību energoefektivitātes rīcības plānu izstrādi un

ieviešanu

Nav noteikts

Komersantu un

pašvaldību finansējums

No 15.07.2011.

pastāvīgi

Zaļais publiskais

iepirkums

Nav noteikts

Valsts vai pašvaldības

iestāžu budžets atbilstoši iestāžu iepirkuma

plānam

Pastāvīgi

Minimālo energoefektivitātes prasību

paaugstināšana jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām

Nav noteikts

pamatbudžets

No 2012.gada

jūlija

Ekonomikas ministrs

A.Kampars