2. pants

Latvijas

Republikas sarunu pozīcija, balstoties uz Eiropas Komisijas

izvirzītajām sarunu tēmām

2.1. Vispārējie

jautājumi

Pievienojoties EET līgumam Latvija

uzskata, ka līgumā būtu iestrādājami tie pārejas periodi, kuri ir

panākti pievienošanās sarunās ES. Latvijai nebūs nepieciešami

papildus pārejas periodi.

2.2. Finansu

instruments

Latvija atbalsta Eiropas Komisijas

pozīciju attiecībā uz papildus maksājumu veikšanu ekonomiskās un

sociālās kohēzijas fondā EET EBTA dalībvalstu puses. Līdz ar

jaunu dalībvalstu pievienošanos, ievērojami paplašināsies ES

vienotais tirgus. Tādējādi, arī EET EBTA dalībvalstis ar EET

līguma palīdzību iegūs pieeju ievērojami lielākam tirgum.

Latvija ir ieinteresēta, lai papildus maksājumi no EET EBTA

dalībvalstīm tiktu novirzīti atsevišķajā apakšfondā, kurš

paredzēts jauno dalībvalstu atbalstīšanai.

Latvijai nav noslēgti atsevišķi

divpusējās palīdzības līgumi ar EET EBTA dalībvalstīm. Latvija ir

saņēmusi finansiālo palīdzību no Norvēģijas, balstoties uz

divpusējo sadarbību. Laikposmā no 1992.gada 1.janvāra līdz š.g.

31.oktobrim no Norvēģijas saņemtā tehniskā palīdzība un

investīcijas kopumā sastāda 2,6 milj.LVL.

Norvēģija ir sniegusi palīdzību

Latvijai aizsardzības, tieslietu, iekšlietu, izglītības un

kultūras jomās. Latvija ir izteikusi priekšlikumus turpmāk

sadarboties ar Norvēģiju ES integrācijas jautājumos, konkrēti -

sabiedrības integrācijas, iekšlietu, tieslietu, ekonomiskās

sadarbības, veselības aprūpes, lauksaimniecības un lauku

attīstības jomās. Latvija ir ļoti ieinteresēta saglabāt iespēju

arī turpmāk sadarboties ar Norvēģiju.

2.3.

Tirdzniecība ar lauksaimniecības produktiem un lauksaimniecības

pārstrādes produktiem

Pašreiz Latvijas tirdzniecību ar

lauksaimniecības pārstrādes produktiem regulē Latvijas un EBTA

valstu noslēgtais brīvās tirdzniecības līgums, kurš paredz

atvieglotu tirgus pieeju Latvijai svarīgām precēm. Savukārt,

tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm regulē atsevišķi

divpusējie Latvijas un EBTA valstu līgumi. Tomēr līdzšinējais

Latvijas tirdzniecības apgrozījums ar EBTA valstīm šajās preču

grupās ir salīdzinoši neliels un 2001.gadā sastāda 11.1 milj.LVL

(eksports - 0.1milj.LVL, imports - 11 milj.LVL ).

EET līgums regulē tirdzniecību ar

lauksaimniecības pārstrādes produktiem. Savstarpējo tirdzniecību

ar lauksaimniecības precēm regulē atsevišķi noslēgti divpusējie

līgumi.

Pievienojoties EET līgumam,

Latvija būtu ieinteresēta saglabāt esošo tirgus pieeju

tirdzniecībā ar lauksaimniecības precēm un lauksaimniecības

pārstrādes produktiem EET EBTA dalībvalstu tirgiem. Saskaņā ar

Eiropas Komisijas mandātu, sarunas tiks vestas par esošo kvotu

palielināšanu, ņemot vērā ES iekšējā tirgus paplašināšanos.

Kopumā Latvijas lauksaimniecības preces pēc pievienošanās EET

līgumam iegūs ne mazāk labvēlīgu pieeju EET EBTA valstu tirgiem

kā tas ir patreiz. Latvija uzskata par nepieciešamu nākotnē

uzsākt jaunu liberalizācijas raundu tirdzniecībai ar

lauksaimniecības precēm, lai EET līgumā ietvertu arī jauno

dalībvalstu intereses.

2.4.

Tirdzniecība ar zivju produktiem

Tirdzniecība ar zivsaimniecības

produktiem ir Latvijas interešu prioritāte sarunās par

pievienošanos EET līgumam. Ņemot vērā to, ka EET līguma

nosacījumi neparedz brīvu tirdzniecību ar zivsaimniecības

produktiem, Latvijai var ievērojami pasliktināties importa režīms

attiecībā uz atsevišķu zivju izejvielām. Saskaņā ar līguma

nosacījumiem, ES piemēro Latvijas zivju pārstrādes rūpniecībai

svarīgākajām EBTA valstu izcelsmes precēm ievedmuitas tarifus

(piemēram, siļķes un to filejas - 15%; saldētās makreles -

15-20%, un to filejas - 15%; saldēti pieņi un ikri no siļķēm -

10%).

Pašreiz spēkā esošais

Latvijas-EBTA brīvās tirdzniecības līgums paredz brīvu

tirdzniecību ar zivsaimniecības produktiem, kas nodrošina

Latvijas neierobežotu pieeju tās zivju rūpniecībai vitāli

svarīgām izejvielām. Visbūtiskākais Latvijai ir zivju imports no

Norvēģijas, kurš 2001.gadā sastādīja 3.5 milj.LVL. Savukārt,

importa īpatsvars no Norvēģijas sastāda 30-40% no kopēja zivju

produkcijas importa apjomiem un 28-30% no zivju rūpniecībai

nepieciešamajām izejvielām.

Norvēģijas importa īpatsvars

atsevišķu Latvijas zivju pārstrādes rūpniecībai svarīgām zivju

produkcijas veidu importa apjomā ir šāds - saldētās siļķes (HS

kods 030240; 030350) - 50,4%, saldētās makreles (HS kods 030264;

030374) - 35,6%; saldētās siļķes filejas (HS kods 030420 75) -

80% un saldētie ikri un aknas (HS kods 030270; 030380) - 81%.

Latvija importē zivju produktus

arī no Islandes. Šajā gadījumā importa apjomi ir daudz mazāki -

2001. gadā zivju produkcijas importa vērtība sastādīja 396,92

tūkst.LVL.

Lai arī turpmāk

nodrošinātu Latvijas zivju pārstrādes rūpniecībai pieeju

svarīgāko izejvielu tirgum Norvēģijā un Islandē, Latvija uzskata

par nepieciešamu attiecīgajām preču grupām EET līguma ietvaros

paredzēt tarifu kvotas ar 0% ievedmuitas likmi (pielikums).

Ekonomikas ministrs

J.Lujāns

Pielikums

Latvijas Republikas pozīcijai

sarunās par pievienošanos

Līgumam par Eiropas ekonomisko

telpu

EBTA valstu

izcelsmes preces, kurām Latvija pieprasa tarifu kvotas ar 0%

ievedmuitas nodokļa likmi

HS kods

Apraksts

Tarifu kvota (t)

ex 0302 40

-siļķes (Clupea harengus,

Clupea pallasii) no 16.jūnija līdz 14.februārim

4600

ex 0303 50

-siļķes (Clupea harengus,

Clupea pallasii) no 16.jūnija līdz 14.februārim

0304 20 750

--siļķes (Clupea harengus,

Clupea pallasii)

2600

ex 0302 64

--skumbrija (Scomber

scombrus, Scomber australasicus, Scomber japonicus) no

16.jūnija līdz 14.februārim

2000

ex 0303 74

--skumbrija (Scomber

scombrus, Scomber australasicus, Scomber japonicus) no

16.jūnija līdz 14.februārim

ex 0302 70

-aknas un ikri

500

ex 0303 80

-aknas un ikri

Ekonomikas ministrs

J.Lujāns