2. pants

1Latvijas

2Republikas sarunu pozīcija, balstoties uz Eiropas Komisijas

3izvirzītajām sarunu tēmām

42.1. Vispārējie

5jautājumi

6Pievienojoties EET līgumam Latvija

7uzskata, ka līgumā būtu iestrādājami tie pārejas periodi, kuri ir

8panākti pievienošanās sarunās ES. Latvijai nebūs nepieciešami

9papildus pārejas periodi.

102.2. Finansu

11instruments

12Latvija atbalsta Eiropas Komisijas

13pozīciju attiecībā uz papildus maksājumu veikšanu ekonomiskās un

14sociālās kohēzijas fondā EET EBTA dalībvalstu puses. Līdz ar

15jaunu dalībvalstu pievienošanos, ievērojami paplašināsies ES

16vienotais tirgus. Tādējādi, arī EET EBTA dalībvalstis ar EET

17līguma palīdzību iegūs pieeju ievērojami lielākam tirgum.

18Latvija ir ieinteresēta, lai papildus maksājumi no EET EBTA

19dalībvalstīm tiktu novirzīti atsevišķajā apakšfondā, kurš

20paredzēts jauno dalībvalstu atbalstīšanai.

21Latvijai nav noslēgti atsevišķi

22divpusējās palīdzības līgumi ar EET EBTA dalībvalstīm. Latvija ir

23saņēmusi finansiālo palīdzību no Norvēģijas, balstoties uz

24divpusējo sadarbību. Laikposmā no 1992.gada 1.janvāra līdz š.g.

2531.oktobrim no Norvēģijas saņemtā tehniskā palīdzība un

26investīcijas kopumā sastāda 2,6 milj.LVL.

27Norvēģija ir sniegusi palīdzību

28Latvijai aizsardzības, tieslietu, iekšlietu, izglītības un

29kultūras jomās. Latvija ir izteikusi priekšlikumus turpmāk

30sadarboties ar Norvēģiju ES integrācijas jautājumos, konkrēti -

31sabiedrības integrācijas, iekšlietu, tieslietu, ekonomiskās

32sadarbības, veselības aprūpes, lauksaimniecības un lauku

33attīstības jomās. Latvija ir ļoti ieinteresēta saglabāt iespēju

34arī turpmāk sadarboties ar Norvēģiju.

352.3.

36Tirdzniecība ar lauksaimniecības produktiem un lauksaimniecības

37pārstrādes produktiem

38Pašreiz Latvijas tirdzniecību ar

39lauksaimniecības pārstrādes produktiem regulē Latvijas un EBTA

40valstu noslēgtais brīvās tirdzniecības līgums, kurš paredz

41atvieglotu tirgus pieeju Latvijai svarīgām precēm. Savukārt,

42tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm regulē atsevišķi

43divpusējie Latvijas un EBTA valstu līgumi. Tomēr līdzšinējais

44Latvijas tirdzniecības apgrozījums ar EBTA valstīm šajās preču

45grupās ir salīdzinoši neliels un 2001.gadā sastāda 11.1 milj.LVL

46(eksports - 0.1milj.LVL, imports - 11 milj.LVL ).

47EET līgums regulē tirdzniecību ar

48lauksaimniecības pārstrādes produktiem. Savstarpējo tirdzniecību

49ar lauksaimniecības precēm regulē atsevišķi noslēgti divpusējie

50līgumi.

51Pievienojoties EET līgumam,

52Latvija būtu ieinteresēta saglabāt esošo tirgus pieeju

53tirdzniecībā ar lauksaimniecības precēm un lauksaimniecības

54pārstrādes produktiem EET EBTA dalībvalstu tirgiem. Saskaņā ar

55Eiropas Komisijas mandātu, sarunas tiks vestas par esošo kvotu

56palielināšanu, ņemot vērā ES iekšējā tirgus paplašināšanos.

57Kopumā Latvijas lauksaimniecības preces pēc pievienošanās EET

58līgumam iegūs ne mazāk labvēlīgu pieeju EET EBTA valstu tirgiem

59kā tas ir patreiz. Latvija uzskata par nepieciešamu nākotnē

60uzsākt jaunu liberalizācijas raundu tirdzniecībai ar

61lauksaimniecības precēm, lai EET līgumā ietvertu arī jauno

62dalībvalstu intereses.

632.4.

64Tirdzniecība ar zivju produktiem

65Tirdzniecība ar zivsaimniecības

66produktiem ir Latvijas interešu prioritāte sarunās par

67pievienošanos EET līgumam. Ņemot vērā to, ka EET līguma

68nosacījumi neparedz brīvu tirdzniecību ar zivsaimniecības

69produktiem, Latvijai var ievērojami pasliktināties importa režīms

70attiecībā uz atsevišķu zivju izejvielām. Saskaņā ar līguma

71nosacījumiem, ES piemēro Latvijas zivju pārstrādes rūpniecībai

72svarīgākajām EBTA valstu izcelsmes precēm ievedmuitas tarifus

73(piemēram, siļķes un to filejas - 15%; saldētās makreles -

7415-20%, un to filejas - 15%; saldēti pieņi un ikri no siļķēm -

7510%).

76Pašreiz spēkā esošais

77Latvijas-EBTA brīvās tirdzniecības līgums paredz brīvu

78tirdzniecību ar zivsaimniecības produktiem, kas nodrošina

79Latvijas neierobežotu pieeju tās zivju rūpniecībai vitāli

80svarīgām izejvielām. Visbūtiskākais Latvijai ir zivju imports no

81Norvēģijas, kurš 2001.gadā sastādīja 3.5 milj.LVL. Savukārt,

82importa īpatsvars no Norvēģijas sastāda 30-40% no kopēja zivju

83produkcijas importa apjomiem un 28-30% no zivju rūpniecībai

84nepieciešamajām izejvielām.

85Norvēģijas importa īpatsvars

86atsevišķu Latvijas zivju pārstrādes rūpniecībai svarīgām zivju

87produkcijas veidu importa apjomā ir šāds - saldētās siļķes (HS

88kods 030240; 030350) - 50,4%, saldētās makreles (HS kods 030264;

89030374) - 35,6%; saldētās siļķes filejas (HS kods 030420 75) -

9080% un saldētie ikri un aknas (HS kods 030270; 030380) - 81%.

91Latvija importē zivju produktus

92arī no Islandes. Šajā gadījumā importa apjomi ir daudz mazāki -

932001. gadā zivju produkcijas importa vērtība sastādīja 396,92

94tūkst.LVL.

95Lai arī turpmāk

96nodrošinātu Latvijas zivju pārstrādes rūpniecībai pieeju

97svarīgāko izejvielu tirgum Norvēģijā un Islandē, Latvija uzskata

98par nepieciešamu attiecīgajām preču grupām EET līguma ietvaros

99paredzēt tarifu kvotas ar 0% ievedmuitas likmi (pielikums).

100Ekonomikas ministrs

101J.Lujāns