31. pants
un 32.pants: darba ņēmējiem - sešu kalendāro mēnešu

periodu, kurš beidzas divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā

iestājies apdrošināšanas gadījums, bet pašnodarbinātajiem - 12

kalendāro mēnešu periodu, kurš beidzas trīs kalendāros mēnešus

pirms gada ceturkšņa, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.

236. Latvijā maternitātes

pabalstu piešķir visām sociāli apdrošinātām personām, kuras

apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā ir pakļautas

maternitātes apdrošināšanai, un speciāls kvalifikācijas periods

(piemēram, darba stāžs vai sociālās apdrošināšanas iemaksu

periods) nav noteikts. Sievietēm, kuras atlaistas no darba sakarā

ar iestādes, uzņēmuma vai organizācijas likvidāciju, maternitātes

pabalstu piešķir vispārējā kārtībā, ja tiesības uz grūtniecības

atvaļinājumu iestājušās ne vēlāk kā 210 dienas pēc atlaišanas no

darba.

237. Saskaņā ar

Starptautiskās Darba Organizācijas 102.Konvencijas par sociālās

nodrošināšanas minimālajiem standartiem 67.pantu, maternitātes

pabalsta apmērs 2001.gadā vairāk nekā divas reizes pārsniedz

konvencijā noteiktās minimālās normas (skat.tabulu).

Pabalsta nosaukums

Pabalsta apmērs saskaņā ar

SDO 102. konvencijas minimālajām normām*

Pabalsta apmērs saskaņā ar

Latvijas tiesību aktiem Ls/mēnesī**

Novērtējums

Maternitātes pabalsts

54,46 Ls

120,37 Ls

Maternitātes pabalsta apmērs

pārsniedz SDO 102.konvencijā noteiktās sociālās

nodrošināšanas minimālās normas.

* Pabalsta apmērs maternitātes gadījumā tika

aprēķināts ņemot vērā Starptautiskās Darba Organizācijas

konvencijas Nr.102 67.panta nosacījumus, ka pabalsta apmēram

jābūt 45% no tipiska pabalsta saņēmēja (vīrieša ar sievu un

diviem bērniem) darba algas. Tipisks pabalsta saņēmējs saskaņā ar

65.panta septīto punktu ir persona, kura nodarbināta ekonomisko

aktivitāšu lielākajā grupā ar vislielāko skaitu ekonomiski

aktīvām vīriešu kārtas personām. Balstoties uz LR Centrālās

statistikas pārvaldes profesiju apsekojuma rezultātiem 2001.gadā,

Latvijā šai grupai atbilst apstrādājošā rūpniecībā strādājošie,

kuriem vidējā bruto darba alga 2001.gadā bija 148,26

Ls/mēnesī.

** Izmantoti VSAA dati par faktiskajiem pabalstu

apmēriem 2001.gadā.

238. Salīdzinājumā ar

1991.gadu izdevumi maternitātes pabalstiem pieauguši no 0,2 milj.

latu līdz 5,7 milj. latu 2001.gadā, kā arī vidējais maternitātes

pabalsta apmērs (dienā) no 0,06 latiem 1991.gadā līdz 4,52 latiem

2001.gadā. 2001.gadā maternitātes pabalsta īpatsvars izdevumiem

no IKP sastādīja 0,12 procentus

239. Tai pat laikā

maternitātes pabalstu nesaņem tās māmiņas, kuras nestrādā un

neveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, un 2000.gadā

tikai 47% no visām dzemdējušajām māmiņām ir saņēmušas

maternitātes pabalstu.

Slimības pabalsts

240. Slimības pabalsts

materiālā izteiksmē ir veselības aprūpe (slimnīcās un ambulatorās

iestādēs, ieskaitot farmaceitiskos produktus un zobārstniecību

bērniem), kurai finansējums tiek piešķirts no valsts budžeta

līdzekļiem, savukārt slimības pabalsts naudas izteiksmē ir valsts

sociālās apdrošināšanas pabalsts, kuru piešķir un izmaksā sakarā

ar apdrošināšanas gadījuma - pārejošas darbnespējas - iestāšanos

saskaņā ar "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu".

241. Slimības pabalstu

piešķir sociāli apdrošinātām personām (darba ņēmējiem un

pašnodarbinātajiem), ja šīs personas ir sociāli apdrošinātas

saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un ja tās

darba nespējas periodā neierodas darbā un tādējādi zaudē darba

ienākumus šādu iemeslu dēļ: darbspēju zaudēšana sakarā ar slimību

vai traumu; nepieciešamība saņemt ārstnieciska vai profilaktiska

rakstura medicīnisko palīdzību; nepieciešama izolācija sakarā ar

karantīnu; ārstēšanās sanatorijā vai kūrvietā atveseļošanās

periodā pēc slimības vai traumas, ja saskaņā ar medicīnisku

atzinumu šāda ārstēšanās nepieciešama darbspēju atjaunošanai;

atrašanās stacionārā sakarā ar protezēšanu vai ortozēšanu;

nepieciešamība kopt līdz 14 gadu vecu slimu bērnu.

242. Tiesības saņemt

slimības pabalstu ir arī personām, kurām pārejoša darba nespēja

iestājusies mēneša laikā pēc nodarbinātības perioda beigām, ja

sociālās apdrošināšanas iemaksas veiktas vismaz par diviem

mēnešiem pirms nodarbinātības perioda beigām.

243. Slimības pabalstu

izmaksā 80% apmērā no apdrošinātās personas mēneša vidējās

apdrošināšanas iemaksu algas. Par pirmajām 14 darbnespējas dienām

kompensāciju - slimības naudu - izmaksā darba devējs no saviem

līdzekļiem, par turpmāko pārejošas darbnespējas periodu līdz

darbspēju atgūšanai vai līdz darbspēju zaudējuma pakāpes

noteikšanai - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

244. Pabalstu nemaksā par

darba nespējas laiku, kas ilgāks par 52 nedēļām, skaitot no darba

nespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta. Tāpat

pabalstu nemaksā par darba nespējas laiku, kas ilgāks par 78

nedēļām triju gadu laikā, ja darba nespēja atkārtojas ar

pārtraukumiem. Izņēmums no šā noteikuma ir gadījums, kad darba

nespēja iestājusies sakarā ar saslimšanu ar tuberkulozi.

Tuberkulozes slimniekiem slimības pabalstu piešķir un izmaksā par

laiku līdz darbspēju atgūšanas vai invaliditātes noteikšanas

dienai.

245. Ja pārejošas darba

nespējas cēlonis ir darbinieka slimība vai trauma, kas nav

saistīta ar nelaimes gadījumu darbā, darba devēja pienākums ir

maksāt no saviem līdzekļiem darbiniekam slimības naudu ne mazāk

kā 75% apmērā no darbinieka vidējās izpeļņas par otro un trešo

pārejošas darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā no

darbinieka vidējās izpeļņas - par laiku no ceturtās līdz

četrpadsmitajai pārejošas darba nespējas dienai, ja darbiniekam

izsniegta darbnespējas lapa A. Slimības naudu izmaksā par tām

darba nespējas dienām, kuras darbiniekam būtu bijušas darba

dienas, ja viņam nebūtu iestājusies pārejoša darba nespēja.

Slimības naudu par pirmo darba nespējas dienu nemaksā, izņemot

gadījumu, kad darba nespēja iestājusies sakarā ar nelaimes

gadījumu darbā.

246. Ja pārejošas darba

nespējas cēlonis ir nelaimes gadījums darbā, tad saskaņā ar 1995.

gada 2. novembra likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret

nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" darba devējam ir

pienākums izmaksāt no saviem līdzekļiem darbiniekam slimības

naudu par darba nespējas pirmajām 14 kalendārajām dienām 80%

apmērā no mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

247. Slimības pabalstu

saskaņā ar likumu "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"

piešķir un izmaksā 80% apmērā no apdrošinātās personas mēneša

vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

248. Vidējo apdrošināšanas

iemaksu algu slimības pabalsta aprēķināšanai nosaka no

apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas - darba

ņēmējiem par sešu kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot

divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies

apdrošināšanas gadījums, bet pašnodarbinātajiem - 12 kalendāro

mēnešu periodu, kurš beidzas trīs kalendāros mēnešus pirms gada

ceturkšņa, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Kalendārās

dienas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga pabalstu aprēķināšanai

nedrīkst pārsniegt 50 procentus no 1/365 no valsts sociālās

apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta gada maksimālā apmēra,

kāds bija spēkā apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā.

249. Slimības pabalstu

nepiešķir, ja darbinieks slimības laikā strādā savā darba vietā;

ja darba nespēja personai iestājusies laikā, kad viņa izdarījusi

noziegumu vai šā nozieguma rezultātā, un to konstatējusi tiesa;

ja persona pati apzināti un būtiski kaitējusi savai vai kopjamā

veselībai, un to konstatējis ārsts vai ja persona mēģinājusi

iegūt pabalstu viltus ceļā, un to konstatējis ārsts vai Valsts

sociālās apdrošināšanas aģentūra.

250. Slimības pabalsta

izmaksu pārtrauc, ja persona darba nespējas laikā bez

attaisnojoša iemesla nav ievērojusi ārsta noteikto režīmu, ja

persona bez attaisnojoša iemesla nav ieradusies pie ārsta vai

darba ekspertīzes ārstu komisijā, kā arī par laiku, kad persona

atrodas pilnā valsts apgādība, kad persona atrodas apcietinājumā

vai brīvības atņemšanas vietā.

251. Saskaņā ar

Starptautiskās Darba Organizācijas 102.Konvencijas 67.pantu,

slimības pabalsta apmērs 2001.gadā pārsniedz konvencijā noteiktās

minimālās normas.

Pabalsta nosaukums

Pabalsta apmērs saskaņā ar

SDO 102. konvencijas minimālajām normām*

Pabalsta apmērs saskaņā ar

Latvijas tiesību aktiem Ls/mēnesī**

Novērtējums

Slimības pabalsts

54,46 Ls

81,74 Ls

Slimības pabalsta apmērs

pārsniedz SDO 102. konvencijā noteiktās sociālās

nodrošināšanas minimālās normas.

* Pabalsta apmērs slimības

gadījumā tika aprēķināts ņemot vērā Starptautiskās Darba

Organizācijas konvencijas Nr.102 67.panta nosacījumus, ka

pabalsta apmēram jābūt 45% no tipiska pabalsta saņēmēja (vīrieša

ar sievu un diviem bērniem) darba algas. Tipisks pabalsta

saņēmējs saskaņā ar 65.panta septīto punktu ir persona, kura

nodarbināta ekonomisko aktivitāšu lielākajā grupā ar vislielāko

skaitu ekonomiski aktīvām vīriešu kārtas personām. Balstoties uz

LR Centrālās statistikas pārvaldes profesiju apsekojuma

rezultātiem 2001.gadā, Latvijā šai grupai atbilst apstrādājošā

rūpniecībā strādājošie, kuriem vidējā bruto darba alga 2001.gadā

bija 148,26 Ls/mēnesī.

** Izmantoti VSAA dati par

faktiskajiem pabalstu apmēriem 2001.gadā.

252. Salīdzinājumā ar

1991.gadu izdevumi slimības pabalstiem pieauguši no 0,8 milj.

latu līdz 9,6 milj. latu 2001.gadā, kā arī vidējais slimības

pabalsta apmērs (dienā) no 0,07 latiem 1991.gadā līdz 3,68 latiem

2001.gadā (skat. tabulu). 2001.gadā slimības pabalsta īpatsvars

izdevumiem no IKP sastādīja 0,2 procentus. Slimības pabalsta

vidējais apmērs 2001.gadā bija 81,74 Ls.

Slimības apdrosināšanas

kvantitatīvie rādītāji

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

Izdevumi milj.Ls,

(faktiskajās cenās)

15,0

13,6

3,1

5,6

7,6

8,4

9,6

Apmaksāto slimības dienu

skaits (vid. mēn., tūkst.)

362,7

298,1

105,7

163,3

177,7

190,7

213,1

Slimības pabalsta vidējais

apmērs vienā dienā

3,46

3,82

2,70

2,87

3,48

3,64

3,68

Pabalsts saistībā ar nelaimes

gadījumu darbā vai arodslimību

253. Darbā cietušo personu

sociālo aizsardzību reglamentē 1995. gada 2. novembra likums "Par

obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un

arodslimībām", kurš noteic, ka apdrošinātajai personai, kura

cietusi nelaimes gadījumā darbā vai saslimusi ar arodslimību, ir

tiesības uz šādiem apdrošināšanas atlīdzības veidiem:

1) slimības pabalsts par pārejošas

darbnespējas, kas ir saistīta ar nelaimes gadījumu darbā vai

arodslimību, laiku (maksimāli par 52 kalendārajām nedēļām);

2) atlīdzība par darbspēju

zaudējumu, ja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija

(VDEĀK) konstatējusi daļēju vai pilnīgu darbspēju zaudējumu, kuru

izraisījis nelaimes gadījums darbā vai arodslimība;

3) vienreizējs pabalsts, ar kuru

var aizstāt atlīdzību par darbspēju zaudējumu, ja VDEĀK noteikusi

nepārejošu darbspēju zaudējumu 10 līdz 24 procentu robežās;

4) papildus izdevumu - izdevumu

par ārstēšanu un medicīnisko un profesionālo rehabilitāciju, ceļa

izdevumu, apmeklējot ārstniecības vai medicīniskās

rehabilitācijas iestādi, samaksas par pavadoņa pakalpojumiem,

izdevumiem tehnisko palīglīdzekļu iegādei un remontam, izdevumu

apdrošinātās personas aprūpei kompensācija, ja šie izdevumi

pārsniedz veselības aprūpes bāzes programmā un/vai

rehabilitācijai sociālās aprūpes bāzes programmā paredzētos

izdevumus;

5) pakalpojumi cietušo personu

darbspēju atgūšanai un integrācijai sabiedrībā: ārstēšana,

aprūpe, medicīniskā rehabilitācija, pārkvalifikācija,

profesionālā rehabilitācija;

6) atlīdzība par apgādnieka

zaudējumu apdrošinātās personas nāves gadījumā viņa darba

nespējīgiem ģimenes locekļiem, kurus mirusī persona daļēji vai

pilnīgi apgādāja.

254. Naudas pabalstu apmēri

ir atkarīgi no apdrošinātās personas iepriekšējā perioda darba

ienākumiem (personas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga par sešu

mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāra mēnešus pirms

mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums) un no darbspēju

zaudējuma pakāpes. Tiesību uz pabalstiem noteikšanai nav

nepieciešams speciāls kvalifikācijas periods (darba vai

apdrošināšanas stāžs). Saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo

apdrošināšanu" sociālai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem

darbā un arodslimībām ir pakļauti visi 15 gadu vecumu sasniegušie

darba ņēmēji.

Bezdarbnieka pabalsts

255. Deviņdesmito gadu

sākuma ekonomiskā krīze Latvijā radīja pirmos oficiālos

bezdarbniekus. Līdz ar to radās nepieciešamība sociāli aizsargāt

personas, kuras zaudējušas darba ienākumus. Jau 1991.gada 23.

decembrī stājās spēkā likums "Par nodarbinātību", kura mērķis

bija nodrošināt ienākumu kompensāciju bezdarba gadījumā 90% vai

70% apmērā no valsts noteiktās minimālās mēnešalgas, kā arī

veicināt esošās kvalifikācijas celšanu vai pārkvalifikāciju

atbilstoši tirgus ekonomikas prasībām.

256. Īstenojot valstī

sociālās apdrošināšanas reformu attiecībā uz apdrošināšanu

bezdarba gadījumam 1995.gada 5.oktobrī tika pieņemts jauns likums

"Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam", kurš

paredzēja nodrošināt bezdarbnieka pabalsta apmēru atbilstoši

apdrošinātās personas individuālajai iemaksu algai,

apdrošināšanas stāžam un pabalsta saņemšanas ilgumam. Turpinot

attīstīt apdrošināšanas bezdarba gadījumam pakalpojumu sistēmu,

2000.gada 1.janvārī stājās spēkā jauns likums "Par apdrošināšanu

bezdarba gadījumam", kas nodrošina apdrošinātajai personai

ienākumu kompensēšanu bezdarba gadījumā, bezdarbnieka pabalsta

piešķiršanu atbilstoši veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām

un apdrošināšanas stāžam, kā arī nodrošina bezdarbnieka

kvalifikācijas celšanu vai pārkvalifikāciju. Bezdarba

apdrošināšanai ir pakļauti visi darba ņēmēji un atsevišķas

mazaizsargātās iedzīvotāju kategorijas. Salīdzinot ar

iepriekšējiem tiesību aktiem, patlaban spēkā esošais likums ir

būtiski uzlabots: ir noteikts Nodarbinātības speciālā budžeta

līdzekļu sadalījums aktīvās un pasīvās nodarbinātības pakalpojumu

finansēšanai; ir paredzēts jauns sociālās apdrošināšanas

pakalpojumu veids - apbedīšanas pabalsts bezdarbnieka nāves

gadījumā u.c.

257. Lai persona varētu

saņemt bezdarbnieka pabalstu, ir jābūt izpildītiem šādiem

nosacījumiem: pabalsta pieprasītājam jābūt sociāli apdrošinātam

pret bezdarbu; pabalsta pieprasītājam jābūt ieguvušam

bezdarbnieka statusu, un sociālās apdrošināšanas obligātās

iemaksas par pabalsta pieprasītāju pēdējo 12 mēnešu laikā veiktas

ne mazāk kā 9 mēnešus.

258. Ja iemaksu veicēji

pēdējo 12 mēnešu laikā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas

dienas ir izdarījuši iemaksas ne mazāk kā deviņus mēnešus,

bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka proporcionāli apdrošināšanas

stāžam un atbilstoši ienākumiem, no kuriem tiek veiktas iemaksas

bezdarba gadījumam: ar apdrošināšanas stāžu no 1 līdz 9 gadiem -

50% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, ar apdrošināšanas

stāžu no 10 līdz 19 gadiem - 55% no vidējās apdrošināšanas

iemaksu algas, ar apdrošināšanas stāžu no 20 līdz 29 gadiem - 60%

no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, ar apdrošināšanas stāžu

virs 30 gadiem - 65% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

259. Pabalsta apmērs tiek

noteikts, ņemot vērā bezdarbnieka vidējo apdrošināšanas iemaksu

algu par sešu kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus

kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā persona ieguvusi

bezdarbnieka statusu.

260. Minēto bezdarbnieka

pabalstu izmaksā atkarībā no bezdarba ilguma: pirmos trīs mēnešus

pilnā apmērā, nākamos trīs mēnešus - 75 procentus no piešķirtā

bezdarbnieka pabalsta apmēra, bet ne vairāk kā 80 procentu apmērā

no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas

(patreiz t.i. 100 Ls); pēdējos trīs mēnešus - 50 procentus no

piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra, bet ne vairāk 40 procentu

apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu

algas (patreiz t.i. 50 Ls). Piešķirtais bezdarbnieka pabalsts

mēnesī nedrīkst pārsniegt valstī noteiktās mēneša vidējās

apdrošināšanas iemaksu algas divkāršu apmēru (patreiz t.i. 250

Ls).

261. Bezdarbniekiem, par

kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā iemaksas ir veikusi valsts (ne

mazāk kā deviņus mēnešus), bezdarbnieka pabalstu izmaksā 60

procentu apmērā no bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā

spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra

(patreiz t.i. 35Ls), ja minētajā laikposmā viņi piederējuši pie

vienas no šādām kategorijām: mātes un citas personas, kuras

audzina bērnu vecumā līdz 1 gada 9 mēnešiem; personas, kuras pēc

aktīvā valsts dienesta atvaļinātas rezervē.

262. Bezdarbniekiem, par

kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā iemaksas nav veiktas vai ir veiktas

mazāk nekā deviņus mēnešus, bezdarbnieka pabalstu izmaksā 60

procentu apmērā no bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā

spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra

(patreiz t.i. 35Ls), ja minētajā laikposmā viņas piederējuši pie

vienas no šādām kategorijām: personas, kuras pēc invaliditātes ir

atguvušas darbspējas; personas, kuras ir kopušas bērnu ar

invaliditāti līdz 16 gadu vecumam.

263. Saskaņā ar

Starptautiskās Darba Organizācijas 102. Konvencijas 67.pantu,

bezdarbnieka pabalsta apmērs atpaliek no konvencijā noteiktajām

minimālajām normām (skat. tabulu).

Pabalsta nosaukums

Pabalsta apmērs saskaņā ar

SDO 102. konvencijas minimālajām normām*

Pabalsta apmērs saskaņā ar

Latvijas tiesību aktiem Ls/mēnesī**

Novērtējums

Bezdarbnieka pabalsts

54,46 Ls

40,55 Ls

Bezdarbnieka pabalsta apmērs

atpaliek no SDO 102.konvencijā noteiktajām sociālās

nodrošināšanas minimālajām normām.

* Pabalsta apmērs bezdarba

gadījumā tika aprēķināts ņemot vērā Starptautiskās Darba

Organizācijas konvencijas Nr.102 67.panta nosacījumus, ka

pabalsta apmēram jābūt 45% no tipiska pabalsta saņēmēja (vīrieša

ar sievu un diviem bērniem) darba algas. Tipisks pabalsta

saņēmējs saskaņā ar 65.panta septīto punktu ir persona, kura

nodarbināta ekonomisko aktivitāšu lielākajā grupā ar vislielāko

skaitu ekonomiski aktīvām vīriešu kārtas personām. Balstoties uz

LR Centrālās statistikas pārvaldes profesiju apsekojuma

rezultātiem 2001.gadā, Latvijā šai grupai atbilst apstrādājošā

rūpniecībā strādājošie, kuriem vidējā bruto darba alga 2001.gadā

bija 148,26 Ls/mēnesī.

** Izmantoti VSAA dati par

faktiskajiem pabalstu apmēriem 2001.gadā.

264. 2001.gadā bezdarbnieka

pabalsta īpatsvars izdevumiem no IKP sastādīja 0,39 procentus.

2001.gadā vidējais bezdarbnieka pabalstu saņēmēju skaits mēnesī

bija 45,5 tūkst. personu, vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, no

kuras aprēķināja bezdarbnieka pabalstu 2001.gadā bija 117,61 Ls

un piešķirtā bezdarbnieka pabalsta vidējais apmērs 2001.gadā bija

40,55 Ls (skat. tabulu).

Bezdarba apdrosināšanas

kvantitatīvie rādītāji

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

Izdevumi, milj.Ls

(faktiskajās cenās)

7,3

9,6

11,4

14,7

27,5

21,5

18,4

Bezdarbnieka pabalsta

saņēmēju skaits (vid. mēn., tūkst.)

27,0

28,7

30,9

30,7

47,7

39,8

45,5

Bezdarbnieka pabalsta

vidējais apmērs, Ls mēn.

23,20

27,77

30,38

40,08

48,07

45,30

40,55

Atbalsts ģimenēm ar bērniem

265. Lai nodrošinātu

atbalsta sniegšanu ģimenēm, kurām radušies papildus izdevumi

sakarā ar nepieciešamību audzināt bērnus, 1991.gadā izveidotā

valsts sociālo pabalstu ģimenēm ar bērniem sistēma paredz ģimenēm

piešķirt ģimenes valsts pabalstu un piemaksu par bērnu ar

invaliditāti, bērna kopšanas pabalstu un bērna piedzimšanas

pabalstu. Minēto valsts sociālo pabalstu ģimenēm ar bērniem

piešķiršanas un izmaksas kārtību regulē 1995. gada 26. oktobra

likums "Par sociālo palīdzību".

266. Ģimenes valsts

pabalstu saskaņā ar likumu "Par sociālo palīdzību" piešķir

ģimenēm, kuras audzina bērnus. Ģimenes valsts pabalstam ir

universāls raksturs, to piešķir par katru bērnu. Ģimenes valsts

pabalsts ir ikmēneša, un ir tiesības saņemt Latvijas pilsoņiem,

nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts

personas kods un kuru bērniem piešķirts personas kods, izņemot

personas, kuras ir saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju. Speciāls

kvalifikācijas periods nav noteikts.

267. Likums "Par sociālo

palīdzību" paredz, ka ģimenes valsts pabalstu piešķir par katru

bērnu, kas nav vecāks par 15 gadiem, vai ir vecāks par 15 gadiem,

apmeklē vispārizglītojošo skolu un nav stājies laulībā, bet ne

ilgāk kā līdz 20 gadiem. Pēdējā gadījumā pabalstu piešķir uz

laiku, kamēr bērns apmeklē skolu.

268. Personām, kuras

audzina bērnu ar invaliditāti, kas nav sasniedzis 16 gadu vecumu,

piešķir piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta. Minētās piemaksas

mērķis ir sniegt atbalstu ģimenēm, kuras kopj bērnu ar

invaliditāti, veicinot bērnu ar invaliditāti integrēšanos

sabiedrībā. Piemaksas apmērs pie ģimenes valsts pabalsta par

bērnu ar invaliditāti ir 35 Ls/mēn.

269. Par pamatu ņemot 1,5%

no 2001.gada iekšzemes kopprodukta un iedzīvotāju ienākuma

nodokļa atvieglojuma par apgādājamo bērnu izdevumu summu, kā arī

ģimenes valsts pabalsta izdevumu summu 2001.gadā, ģimenes valsts

pabalsta apmēram par katru bērnu jāsastāda 10,12 Ls. Pašlaik

Latvijā ģimenes valsts pabalsta apmērs ir šāds (skat.

tabulu):

bērniem, kas piedzimuši līdz

1999.gada 1.janvārim

bērniem, kas piedzimuši

sākot ar 1999.gada 1.janvāri

par 1.bērnu - 4,25 Ls

par 1.bērnu - 6,00 Ls

par 2.bērnu - 5,10 Ls

par 2.bērnu - 7,20 Ls

par 3.bērnu - 6,80 Ls

par 3.bērnu - 9,60 Ls

par 4. un nākamajiem

par 4. un nākamajiem

bērniem - 7,65 Ls

bērniem - 10,80 Ls

270. Ģimenes valsts

pabalsta un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma par

apgādājamo bērnu izdevumu summas īpatsvars iekšzemes kopproduktā

sastādīja (skat.tabulu):

1993 ~ 2,49% no IKP

1994 ~ 2,20% no IKP

1995 ~ 1,89% no IKP

1996 ~ 1,61% no IKP

1997 ~ 1,43% no IKP

1998 ~ 1,27% no IKP

1999 ~ 1,18% no IKP

2000 ~ 1,12% no IKP

2001 ~ 0,73% no IKP

271. Bērna kopšanas

pabalsts ir regulārs ikmēneša pabalsts, kas nav atkarīgs no bērnu

skaita un ko piešķir personai, kura kopj bērnu līdz 3 gadu

vecumam, nav nodarbināta vai nodarbināta nepilnu darba dienu, un

nesaņem maternitātes pabalstu. Bērna kopšanas pabalsta apmērs par

bērnu vecumā līdz 1,5 gadiem ir 30Ls mēnesī. Personām, kuras kopj

bērnu vecumā no 1,5 līdz 3 gadiem, pabalsta apmērs ir

7,50Ls/mēn.

272. Vienam no bērna

vecākiem vai personai, kas adoptējusi vai ņēmusi aizbildnībā

bērnu līdz 1gada vecumam, piešķir bērna piedzimšanas pabalstu,

kas ir vienreiz izmaksājams, universāls pabalsts. Bērna

piedzimšanas pabalsta apmērs sastāda 50% no zīdaiņa pūriņa

vērtības, patreiz - Ls 98. Ja māte stājas ārstniecības uzskaitē

līdz 12.grūtniecības nedēļai un izpilda visus noteiktos ārsta

norādījumus, pabalsta apmērs tiek divkāršots - Ls 196.

273. Lai atbalstītu

ģimenes, kurām radušies papildus izdevumi sakarā ar bērnu

audzināšanu, vienam no apgādniekiem saskaņā ar likumu "Par

iedzīvotāju ienākumu nodokli", maksājot iedzīvotāju ienākuma

nodokli, paredzēti atvieglojumi puses apmērā no gada neapliekamā

minimuma, kas ir visu gada mēnešu neapliekamo minimumu summa

(mēneša neapliekamais minimums patlaban ir 21Ls), par

nepilngadīgu bērnu; par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās vai

speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu

vecuma sasniegšanai; par mazbērnu vai audzināšanā paņemtu bērnu,

ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus),

arī tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās vai speciālās

izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma

sasniegšanai; par brāli, māsu, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ja

viņiem nav darbspējīgu vecāku; par apgādībā esošu personu

apgādājamiem; par personu, kuras labā pēc tiesas sprieduma no

maksātāja tiek piedzīta uzturnauda (alimenti); par maksātāju

aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu. Par katru no šīm

personām atvieglojumi sastāda 10,50Ls.

Apgādnieka zaudējuma pensija

274. Personu tiesības uz

apgādnieka zaudējuma pensiju regulē likums "Par valsts pensijām".

Saskaņā ar minēto likumu apgādnieka zaudējuma pensiju, ja

apgādnieks ir bijis sociāli apdrošinātā persona, var saņemt

mirušā apgādnieka darba nespējīgie un viņa apgādībā bijušie

ģimenes locekļi: bērni, jaunāki par 18 gadiem, brāļi, māsas,

mazbērni, jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav darbspējīgu

vecāku. Tiesības uz pensiju līdz 24 gadu vecumam pie minētajām

kategorijām piederošām personām ir tad, ja viņas mācās

vispārējās, profesionālajās izglītības iestādēs vai augstskolās

dienas nodaļā. Savukārt tiesības uz pensiju neatkarīgi no vecuma

iegūst mirušā apgādnieka bērni, māsas, brāļi, mazbērni, ja viņi

kļuvuši par invalīdiem pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.

Latvijas tiesību akti neparedz apgādnieka zaudējuma pensiju

atraitnei (atraitnim).

275. Apgādnieka zaudējuma

pensija tiek izmaksāta ik mēnesi un tās apmērs tiek aprēķināts no

apgādnieka iespējamās vecuma pensijas, pieņemot, ka attiecīgā

persona būtu turpinājusi strādāt līdz likumā "Par valsts

pensijām" noteiktam pensijas vecumam un turpinātu veikt iemaksas

vecuma pensijas kapitālam iepriekšējā apmērā. Apgādnieka

zaudējuma pensijas apmērs vienam bērnam ir noteikts 50% apmērā no

iespējamās vecuma pensijas, diviem bērniem - 75%, trīs un vairāk

bērniem - 90% no pensijas.

276. Bērniem, kuri

zaudējuši abus vecākus, apgādnieka zaudējuma pensiju aprēķina,

ņemot vērā abu vecāku iespējamo vecuma pensiju. Ir noteikts

minimālās pensijas apmērs: kopējais pensijas apmērs nedrīkst būt

mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru (Ls 30),

bet katram bērnam ne mazāk par 50% no valsts sociālās

nodrošinājuma pabalsta. Piešķirtās pensijas apmērs tiek

aizsargāts pret inflāciju, veicot regulāru (reizi gadā) pensijas

indeksāciju ņemot vērā patēriņa cenu izmaiņu indeksu, bet ar

2002.gadu arī noteiktu daļu no apdrošināšanas iemaksu algas

indeksa.

277. Tā kā apgādnieka

zaudējuma pensija tiek aprēķināta uz iespējamās vecuma pensijas

bāzes, apdrošināto personu loks ir analogs kā valsts pensiju

apdrošināšanai (skat. vecuma pensijas). Apgādnieka zaudējuma

pensiju izmaksa tiek finansēta no sociālās apdrošināšanas

iemaksām (valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets).

Pakta