10. pants

Sieviešu tiesības iegūt

izglītību

84. Sievietes tiesības iegūt izglītību bez

jebkādas diskriminācijas Latvijā ir garantētas konstitucionālā

līmenī. Satversmē ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz

izglītību un valsts nodrošina tiesības ikvienam bez maksas iegūt

pamata un vidējo izglītību. Atbilstoši Satversmei pamata

izglītība ir obligāta.

85. Latvijas Izglītības likumā ir noteikts, ka

katram Latvijas pilsonim un personai, kurai ir tiesības uz

Latvijas Republikas izdoto nepilsoņu pasi un kurai ir izsniegta

pastāvīgās uzturēšanās atļauja, kā arī Eiropas Savienības valstu

pilsoņiem, kam izsniegta termiņuzturēšanās atļauja un viņu

bērniem ir vienlīdzīgas tiesības iegūt izglītību neatkarīgi no

mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, dzimuma,

reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa,

nodarbošanās un dzīves vietas. Saskaņā ar šo likumu, atbilstoši

Satversmē noteiktajam Latvijā ir obligāta pamatizglītība vai

pamatizglītības turpināšana līdz 18 gadu vecumam.

86. Izglītības likums noteic, ka Latvijā

izglītības iegūšanas dalījums pēc dzimuma nepastāv. Visiem

iespējas iegūt izglītību un saņemt diplomu ir vienlīdzīgas

neatkarīgi no dzimuma. Vienādu mācību programmu pieejamību visiem

attiecīgās izglītības programmas audzēkņiem nodrošina valsts

izglītības standarti.

87. Latvijā ir noteiktas vairākas vispārējās

izglītības pakāpes. Tās ir pirmsskolas izglītība, pamatizglītība

un vidējā izglītība.

88. Vispārējās izglītības likums noteic, ka

pirmsskolas izglītības programmu apgūst bērni līdz septiņu gadu

vecumam. Šeit nav noteikti nekādi dzimuma ierobežojumi. Bērnu

uzņemšana vietējo pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs

notiek pieteikumu iesniegšanas secībā. Savukārt speciālā

pirmsskolas izglītības grupā speciālas pirmsskolas izglītības

īstenošanai bērnu uzņem pamatojoties uz vecāku (aizbildņu)

iesniegumu un valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās

komisijas atzinumu.

89. Atbilstoši Vispārējās izglītības likumam,

pamatizglītību Latvijā var iegūt izglītības iestādē, kas īsteno

pamatizglītības mācību programmas, kā arī arodskolā, speciālās

izglītības iestādē, vakara (maiņu) skolā, internātskolā, sociālās

vai pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādē vai klasē.

Pamatizglītības apguve Latvijā ir obligāta bez dzimuma

ierobežojumiem un pamatizglītības mācību programmu īstenojošas

izglītības iestādes nedrīkst rīkot iestājpārbaudījumus

izglītojamo uzņemšanai no 1. līdz 9.klasei.

90. Atbilstoši Vispārējās izglītības likumam

vispārējās vidējās izglītības apguvi uzsākt ir tiesīga ikviena

persona bez vecuma ierobežojuma, ja tā ir ieguvusi apliecību par

pamatizglītību. Nekādi ierobežojumi vispārējās izglītības apguvē

attiecībā uz personas dzimumu nepastāv. Valsts un pašvaldību

vispārējās izglītības iestādes, uzņemot audzēkņus 10.klasē, ir

tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts

pamatizglītības standartam.

91. Tāpat arī speciālās izglītības programmas,

kas nodrošina vispārējo darba praktisko iemaņu un profesionālās

ievirzes izglītību izglītojamajiem ar garīgās un fiziskās

attīstības traucējumiem un speciālām vajadzībām, sievietēm ir

iespējams apgūt bez dzimuma ierobežojumiem. Speciālās izglītības

programmas īstenošanu, atbilstoši izglītojamo attīstības

traucējumu veidam, viņu spējām un veselības stāvoklim, nosaka

pedagoģiski medicīniskā komisija. 2000/2001.m.g. Latvijā

speciālās mācību iestādēs un vispārējās izglītības iestāžu

speciālajās klasēs mācījās 10250 skolēni, no kuriem 3933 bija

meitenes (38 %).

92. Attiecībā uz jauniešu profesionālās

orientācijas un profesijas izvēli jāuzsver, ka Latvijā kopš

1987.gada darbojas Profesionālās karjeras izvēles centrs, kas

sniedz profesionālu palīdzību ikvienam (arī jauniešiem)

profesionālajā orientācijā un piemērotas karjeras izvēlē.

2000/2001.m.g. Latvijas profesionālajās izglītības iestādēs

mācījās 48625 audzēkņi, no kuriem 21287 bija meitenes (43%).

2000/2001.akadēmiskajā gadā Latvijas augstskolās studēja 101 270

studenti, no kuriem 62 182 bija sievietes (61%).

93. Nepastāv nekādi ierobežojumi, kas liegtu

sievietēm iegūt izglītību nozaru mācību iestādēs. Piemēram,

Policijas skolā mācās 20% sieviešu; Latvijas Policijas akadēmijā

- dienas nodaļā - 40% sieviešu; neklātienes nodaļā - 27.5%

sieviešu. Minētajās mācību iestādēs nav izveidotas atsevišķas

mācību programmas sievietēm, vienīgās atšķirības ir "vispārējās

fiziskās kultūras" priekšmetā - dažādi normatīvi attiecīgās

sporta disciplīnās, kas tiek sastādīti, ņemot vērā sievietes

specifiskās fizioloģiskās īpatnības.

94. Tabulā sniegta informācija par meiteņu

īpatsvaru skolēnu vidū Latvijas izglītības iestādēs.

skolēnu skaits

meiteņu skaits

meiteņu skaits %

2000/2001.mācību gads

Vispārizglītojošās (dienas) skolās mācās

344822

173238

50,24

1999/2000. mācību gads

Beigušo skaits 1. - 4.klasi vispārizglītojošās (dienas)

skolās

133039

64542

48,51

Beigušo skaits 5. - 9. klasi vispārizglītojošās (dienas)

skolās

159601

78128

48,95

beigušo skaits 10.-12.klasi vispārizglītojošās (dienas)

skolās

49148

29853

60,74

beigušo skaits vakara maiņu skolā

11765

5844

49,67

95. Augstākās izglītības

ieguvi Latvijā reglamentē Augstskolu likums, kurā noteikts, ka

tiesības studēt augstskolā ir katram Latvijas pilsonim un

personām, kurām ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase, kā

arī personām, kurām ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Uzņemšana

augstskolās notiek konkursa kārtībā, pamatojoties uz centralizēto

eksāmenu rezultātiem.

96. Arī attiecībā uz studiju uzsākšanu vēlākajos

studiju posmos nepastāv sievietes pēc dzimuma pazīmes

diskriminējošas normas. Augstskolu likums noteic, ka studiju

uzsākšana vēlākajos studiju posmos ir iespējama, ja nokārtoti

attiecīgās studiju programmas iepriekšējo posmu pārbaudījumi citā

augstskolā vai tos attiecīgajā augstskolā nokārto papildus.

97. 2000/2001.m.g. augstskolās kopā tika

īstenotas 464 dažādas studiju programmas un 166 akadēmiskās, 247

profesionālās studiju programmas un 51 doktora līmeņa studiju

programmas. Ņemot vērā vienādās studiju programmas, kas tiek

īstenotas vairākās augstskolās, studiju programmu kopējais skaits

ir 556, 499 no šīm programmām tiek īstenotas valsts augstskolās,

57 - juridisko personu dibinātajās augstskolās. Pēdējos gados ir

vērojama tendence - palielinās profesionālajās studiju programmās

studējošo skaits. Profesionālo kvalifikāciju 2000.gadā ir

ieguvuši 44% no grādu vai kvalifikāciju ieguvušo kopskaita.

Pieaug maģistra grādu ieguvušo skaits un profesionālo

kvalifikāciju ieguvušo skaits pēc augstākā līmeņa studijām.

Nevienā no minētajām programmām nav novērota sieviešu tiesību

diskriminācija.

98. Latvijā nepastāv dalīta meiteņu un zēnu

izglītība, un spēkā esošie tiesību akti to arī neparedz. Tādēļ

Latvijā nepastāv dažādas kvalitātes skolas, skolu telpu, iekārtu,

un pedagogu pieejamība zēniem un meitenēm ir vienlīdzīga. Tā kā

uzņemšanas noteikumi mācību iestādēs neparedz nekādus uzņemšanas

ierobežojumus atkarībā no dzimuma un uzņemšana mācību iestādēs

norisinās konkursa kārtībā vai vadoties pēc audzēkņa dzīves

vietas, meitenēm ir pieejama jebkuras specialitātes apgūšana, gan

profesionālās izglītības mācību centros, gan koledžās un

augstskolās.

Izglītības iestādēs veiktie

pasākumi negatīvo stereotipu izskaušanai

99. Pastāvošais izglītības saturs vispārējos un

speciālajos mācību priekšmetos paredz sieviešu un vīriešu

stereotipu koncepcijas likvidēšanu. Izglītības satura un

eksaminācijas centrs Valsts pamatizglītības standarta un mācību

standarta "Civilzinības 9.klasei", "Politika un tiesības

vidusskolai" un sociālo zinību standarta ietvaros ir izstrādājis

projektu, kurš paredz skolniekiem iegūt priekšstatus un izpratni

nozīmīgos sociāli politiskos jautājumos sociālo zinību kursā -

civilzinībās. Kursā paredzēts aplūkot arī jautājumus, kas skar

sieviešu tiesības un pienākumus. Pamatskolās tam ir vairāk

informatīvs raksturs, bet vidusskolās kursā "Politika un

tiesības" līdztiesības jautājumus paredzēts apskatīt detalizēti.

Pašlaik šos kursus pasniedz pedagogi, kuri attiecīgi

papildinājuši savu kvalifikāciju vai arī ieguvuši atbilstošu

augstāko izglītību tiesību vai sociālajās zinātnēs.

100. Papildus Latvijas Universitātē

2001./2002.mācību gadā Profesionālo tiesību bakalaura studiju

mācību programmu apgūstošajiem studentiem tiek dota iespēja apgūt

vidusskolām paredzētā mācību kursa "Tiesības visiem" pasniegšanas

metodiku.

101. Izglītības un zinātnes ministrijas

Izglītības satura un eksaminācijas centrs, izstrādājot jaunu

mācību priekšmeta saturu un veidojot laikmetam atbilstošu bērnu

zināšanu un prasmju pārbaudes sistēmu, ir ieviesis daudzus

jauninājumus Latvijas skolās. Piemēram, 1994.gadā ir izstrādātas

vadlīnijas "Veselības mācības" apgūšanai. Vidusskolās šis

priekšmets ir ieviests kā izvēles priekšmets. Šī priekšmeta

ieviešana skolās vistiešākajā veidā ietekmēs sievietes pašapziņas

un personīgās stabilitātes veidošanu. Latvijas Ģimenes plānošana

un seksuālās veselības asociācija "Papardes zieds" uzskata, ka

seksuālās veselības un ģimenes plānošanas tēmu apguve skolās (ne

tikai vispārizglītojošajās, bet arī profesionālajās) nedrīkst būt

izvēles jautājums; šīs tēmas būtu nepieciešams apgūt kā

obligātas. Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība savos

komentāros norāda, ka veselības mācība netiek pasniegta

arodskolu, tehnikumu un speciālo skolu audzēkņiem, turklāt

veselības mācības ieviešana skolās sekmēs sievietes pašapziņas un

personīgās stabilitātes veidošanos tikai gadījumā, ja skolotāji

būs atbilstoši sagatavoti un viņiem būs pieejama nepieciešamā

metodika.

102. Attiecībā uz vīriešu un sieviešu lomas

stereotipa koncepcijas likvidēšanu visos mācību līmeņos Ministru

kabineta noteikumi Nr. 462 "Noteikumi par valsts pamatizglītības

standartu" (05.12.2000.), cita starpā noteic, ka viens no

pamatizglītības programmu galvenajiem uzdevumiem ir veidot

priekšstatu un sapratni par galvenajiem dabas un sociālajiem

procesiem, morālajām un estētiskajām vērtībām, nodrošināt iespēju

Latvijas pilsonim apgūt nepieciešamās zināšanas un demokrātijas

vērtības. Savukārt Ministru kabineta noteikumos Nr.463 "Noteikumi

par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu" (05.12.2000.)

kā vispārējās izglītības uzdevumi ir noteikti arī prasmes

līdzdarboties pilsoniskās sabiedrības procesos, ievērojot

pozitīvu un cieņas pilnu attieksmi pret sevi un citiem,

veidošana. Profesionālās izglītības jomā Ministru kabineta

noteikumi Nr.211 "Noteikumi par valsts profesionālās vidējās

izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu"

(27.06.2000.), kā vienu no šīs izglītības galvenajiem mērķiem

izvirza izglītojamā pozitīvas attieksmes pret līdzcilvēkiem un

valsti sekmēšanu, veicinot viņa pašapziņu un spēju uzņemties

Latvijas pilsoņa pienākumus.

103. Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība

savos komentāros norāda, ka nav izvērtētas mācību grāmatās un

materiālos attēlotās dzimumu lomas, kā arī ir nepieciešama

turpmāka mācību materiālu līdzsvarošana no dzimumu līdztiesības

perspektīvas.

Tiesības saņemt studiju kredītus

un stipendijas

104. Kā jau tas ir noteikts Satversmē valsts

nodrošina pamatizglītības un vidējās izglītības iegūšanu bez

maksas. Tajā pašā laikā Latvijā pastāv privātās pamat- un vidējās

izglītības iestādes, kurām ir tiesības prasīt mācību maksu no

saviem audzēkņiem. Savukārt valsts un vietējo pašvaldību

speciālās izglītības iestādes tiek finansētas ar valsts budžeta

dotācijām.

105. Studijas par valsts budžeta līdzekļiem

augstākās izglītības iestādēs fiziska persona var izmantot tikai

vienu reizi, neatkarīgi no dzimuma. Latvijā 2000./2001.

akadēmiskajā gadā par valsts budžeta līdzekļiem studēja 34% no

kopējā studējošo skaita, par fizisko vai juridisko personu

līdzekļiem - 66% no kopējā studējošo skaita. Jāatzīmē, ka par

maksu studējošo skaitam ir tendence palielināties.

106. 1999.gadā studiju maksa sastādīja 22% no

valsts augstskolu finansējuma. Studiju maksa ir atkarīga no

konkrētās augstskolas un programmas.

Studiju maksa

Latvijas augstskolās 2000./2001. akadēmiskajā gadā (Ls)

Bakalaura studiju

programma

Maģistra studiju

programma

Profesionālo studiju

programma

Dienas nodaļa (studiju

pirmais gads)

100-1802

200-1200

50-1802

Vakara nodaļa

380-413

60-900

160-990

Neklātienes nodaļa

120-600

200-600

50-600

107. Studējošajiem Latvijā

ir iespējams saņemt studiju un studējošā kredītos. Studējošo

kredīts ir paredzēts studējošā sociālo vajadzību nodrošināšanai,

savukārt studiju kredīts - studiju maksas segšanai. To

piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi "Kārtība,

kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un

studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā

sniegto galvojumu". Šie kredīti tiek sniegti pēc divu fizisku

personu galvojumiem, studējošajiem no trūcīgām ģimenēm

kredītiestāde izsniedz kredītu pēc tam, kad saņemts attiecīgās

pašvaldības galvojums. Šo kredītu saņemšanā nekādi dzimuma

ierobežojumi nepastāv.

Iespējas tālākizglītībai

108. Vispārējās izglītības likums paredz visiem

vienādas iespējas iegūt izglītību, kā arī turpināt izglītību

visās valsts akreditētās mācību programmās. Dažādu līmeņu

izglītības standarti paredz nodrošināt izglītojamajam iespēju

tālākizglītībai un izglītošanās turpināšanai mūža garumā.

Izglītības turpināšanā, tāpat kā izglītības iegūšanā dzimumu

atšķirības Latvijā nepastāv.

109. Latvijā neeksistē plaisa starp vīriešu un

sieviešu zināšanām (skatīt tabulu). Kā redzams tabulā augstāko

izglītību iegūst procentuāli vairāk sieviešu, pārējās tālākās

izglītības pakāpēs to skaits ir salīdzinoši līdzvērtīgs ar

vīriešiem.

2000./2001.

mācību gads

izglītojamo skaits

to vidū sievietes

(meitenes)

Speciālās mācību iestādes,

vispārizglītojošo iestāžu speciālās klases

10 250

3933 (38%)

Profesionālās izglītības

iestādes

48 625

21 287 (43%)

Augstākās mācību

iestādes

101 270

62 182 (61%)

Personu, kuras priekšlaicīgi atstājušas skolu vai no tās

izstājušās, izglītība

110. Latvijā nav īpaši izveidotas mācību

programmas meitenēm, kas priekšlaicīgi atstājušas skolu vai no

tās izstājušās. Pieaugušajiem iedzīvotājiem ir iespēja iegūt vai

pabeigt pamatizglītību vai iegūt vidējo izglītību vakarskolās.

2000./2001.m.g. Latvijas vispārizglītojošās vakara maiņas skolās

mācījās 14996 skolēni, tai skaitā 7147 meitenes; tai skaitā

1.-.4. klašu grupā mācījās 37 skolēni, no tiem 14 meitenes; 5.-9.

klašu grupā mācījās 1943 skolēni, no tiem 657 meitenes; 10.-12.

klašu grupā mācījās 13016 skolēni, tai skaitā 6476 meitenes.

111. 1999/2000. mācību gadā no vispārizglītojošām

dienas skolām (1.-12.klasēs) tika atskaitīti 9572 izglītojamie,

tai skaitā 4152 meitenes. Galvenie skolēnu atskaitīšanas iemesli

no profesionālajām izglītības iestādēm bija audzēkņu pāreja uz

citām skolām (834), slimība (199), nesekmība (1996), mācību

iestādes neapmeklēšana (1292), dzīves vietas maiņa (109), ģimenes

iemesli (968), citi iemesli (1287).

Iespējas piedalīties sporta

nodarbībās

112. Latvijā iespējas aktīvi piedalīties sporta

un fiziskās sagatavošanas nodarbībās ir visiem vienādas, kā to

paredz izglītības iestādes īstenotā izglītības programma.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem valsts pamatizglītības,

valsts vispārējās vidējās izglītības un visu līmeņu valsts

profesionālās izglītības standartu obligātajā saturā ir iekļauts

sports.

113. Zēniem un meitenēm tiek nodrošinātas

vienādas iespējas aktīvi piedalīties sporta un fiziskās kultūras

pasākumos. 2001.gada 5.jūnijā Ministru kabinetā apstiprinātais

Sporta likuma projekts neparedz jebkādus ierobežojumus, kuri būtu

saistīti ar dzimumu diskrimināciju.

Iespējas iegūt informāciju par

ģimenes veselības jautājumiem

114. Ģimenes veselības jautājumi tiek apskatīti

gan veselības mācības priekšmetā, kas tiek mācītas daudzās

vispārizglītojošās skolās, gan kā tematiska vadlīnija

vispārizglītojošajos priekšmetos, kā to paredz dažādu līmeņu

izglītības standarti.

115. Pieejamību informācijai par ģimenes

veselību, labklājības nodrošināšanu, ģimenes lieluma plānošanu

nodrošina Veselības veicināšanas centrs, Valsts ģimenes veselības

centrs, Latvijas Ģimenes plānošana un seksuālās veselības

asociācija "Papardes zieds". Ir pieņemts Seksuālās un

reproduktīvās veselības likums, kas stājas spēkā 2002. gada 1.

jūlijā.

116. Rīgas pilsētas

dzemdību namā notiek nodarbību un lekciju cikli par ģimenes

dzemdībām, jaundzimušā attīstību un barošanu, attiecībām ģimenē,

gaidot mazuli. Dzemdību namā aktīvi darbojas arī māmiņas skola,

kurā piedalās arvien vairāk Rīgas iedzīvotāju. Nodarbības vada

sertificēta vecmāte, neonatologs, ģimenes attiecību

konsultants.

117. Rīgas pilsētas

dzemdību nams, sadarbībā ar Veselības veicināšanas centru, ir

sagatavojis divas filmas ("Ziemassvētku brīnums" un "Viss būs

tieši tā, kā tu vēlies") ģimeņu izglītošanai. Grūtniecības

periodā sievietēm tiek piedāvāta māmiņas dienasgrāmata, ar kuras

esamību ir apmierinātas gan jaunās māmiņas, gan medicīnas

darbinieki, kuri veic grūtnieču aprūpi. Atvērts arī sievietes

veselības kabinets, kas pārsvarā domāts grūtnieču un viņu ģimenes

locekļu izglītošanai.

118. Sadarbībā ar Sieviešu

tiesību institūtu un Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās

veselības asociāciju "Papardes zieds" tiek lasītas lekcijas un

vadītas nodarbības ģimenes plānošanā. Notiek arī sadarbība ar

sabiedriskajām organizācijām (piemēram, Līvānos ''Baltā māja'') -

tiek lasītas lekcijas ''Ģimenes plānošana''. Apvienoto Nāciju

Iedzīvotāju fonds sadarbībā ar Latvijas Ģimenes plānošanas un

seksuālās veselības asociāciju "Papardes zieds", kas ir

Starptautiskās Ģimenes plānošanas federācijas biedrs, veica

projektu "Apmācības un koordinēšana dzimumu līdztiesības

sekmēšanai reproduktīvās veselības jomā". Pie Labklājības

ministrijas ir nodibināta speciāla Krūts barošanas veicināšanas

asociācija, kura veiksmīgi darbojas šajā jomā.

119. Valsts ģimenes

veselības centrā neauglīgo ģimeņu ārstēšanai un rehabilitācijai

izveidota ārstu brigāde (ginekologs, andrologs, ģenētiķis,

psihoterapeits, seksologs, laboratorijas ārsts, ārsts diagnosts,

ārsts imunologs). Izveidoti neauglīgo ģimeņu izmeklēšanas un

rehabilitācijas algoritmi. Izveidota kompjūterprogramma vīrieša

un sievietes neauglības iemeslu analīzei. Sadarbība ar Seksuāli

transmisīvo un ādas slimību centru - lekciju cikls ģimenes

ārstiem par seksuāli transmisīvo slimību profilaksi.

Konvencijas