15. pants

285. Vīrieša un sievietes

vienlīdzība likuma priekšā Latvijā ir noteikta konstitucionālā

līmenī - Satversme paredz, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi

likuma un tiesas priekšā un ka cilvēka tiesības tiek īstenotas

bez jebkādas diskriminācijas.

Sieviešu tiesībspēja un

rīcībspēja

286. Saskaņā ar likumu "Par

tiesu varu" visas personas ir vienlīdzīgas likuma un tiesas

priekšā, tām ir vienādas tiesības uz likuma aizsardzību. Tiesu

spriež tiesa neatkarīgi no personas izcelsmes, sociālā un

mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma,

izglītības, valodas, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida

un rakstura, dzīvesvietas, politiskajiem vai citiem

uzskatiem.

287. Normatīvie akti

neparedz diskriminējoša rakstura ierobežojumus sieviešu

tiesībspējai un rīcībspējai. Saskaņā ar Civilprocesa likumu

civilprocesuālā tiesībspēja ir spēja būt apveltītam ar

civilprocesuālām tiesībām un pienākumiem. Civilprocesuālā

tiesībspēja atzīstama vienlīdzīgi visām fiziskajām un

juridiskajām personām. Šeit nav paredzēti nekādi dzimumu

ierobežojumi. Savukārt Civillikums noteic, ka rīcībspējas trūkst

nepilngadīgām personām un personām, kuras par rīcībnespējīgām

atzinusi tiesa gara slimības vai plānprātības dēļ. Arī šeit

nepastāv nekādi ar personas dzimumu saistīti ierobežojumi.

Vienlīdzīgas tiesības iegūt

īpašumu un rīkoties ar to

288. Satversmē noteiktās

ikviena tiesības uz īpašumu un brīvu rīcību ar to, ciktāl to

neierobežo likums, garantē sievietēm vienlīdzīgas tiesības ar

vīriešiem mantas pārvaldīšanā.

289. Atbilstoši

Civillikumam nepastāv dzimuma atšķirības indivīda tiesībās valdīt

un lietot lietu, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to

rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās

personas ar īpašuma prasību.

290. Attiecībā uz

vienlīdzīgām tiesībām slēgt līgumus Latvijā nepastāv ierobežojumi

attiecībā uz indivīda dzimumu - Civillikumā ir noteikts, ka, lai

darījumam būtu tiesīgs spēks, ir vajadzīgs, lai tā dalībniekiem

būtu tiesību spēja un rīcības spēja. Kā jau iepriekš minēts,

sievietes tiesībspēja ir vienlīdzīga ar vīrieša tiesībspēju,

savukārt saskaņā ar Civillikumu rīcības spējas trūkst

nepilngadīgiem, personām, kas atrodas aizgādnībā izlaidīgas vai

izšķērdīgas dzīves dēļ, un garā slimiem, ja likums tieši nenosaka

citādi. Arī attiecībā uz personas rīcības spēju nepastāv nekādi

dzimuma ierobežojumi.

291. Civillikumā noteiktas

garantijas vienādām tiesībām gan sievietēm, gan vīriešiem.

Ievērojot likuma normas, tiesīgā persona, izmantojot savas

saistības, īsteno savas intereses, apmierina garīgās un mantiskās

vajadzības. Tās nodrošina viņām vienādas iespējas līguma

noslēgšanā un mantas pārvaldīšanā. Latvijas tiesību akti neparedz

iespēju noteikt diskriminējoša rakstura ierobežojumus sieviešu

tiesībspējai ar privātiem dokumentiem vai līgumiem.

Pārvietošanās brīvība, tiesības

izvēlēties dzīvesvietu

292. Saskaņā ar Satversmi

ikvienam, kas likumīgi uzturas Latvijas teritorijā, ir tiesības

brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīvesvietu, kā arī brīvi

izbraukt no Latvijas. Ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus

Latvijas atrodas valsts aizsardzībā, un viņam ir tiesības brīvi

atgriezties Latvijā. Latvija ir noslēgusi ar atsevišķām valstīm

līgumus, kas regulē pārceļošanas procesus un pārceļotāju tiesību

aizsardzību. Katrai personai ir tiesības brīvi izbraukt vai

emigrēt uz ārvalstīm. Šīs tiesības nedrīkst ierobežot politisku

vai ideoloģisku motīvu dēļ. Latvijas pilsoni, kā arī personu,

kurai ir tiesības uz nepilsoņa pasi, nevar izdot ārvalstīm.

293. Robežsardzes likumā ir

noteikti Valsts robežsardzes darbības principi un viens no tiem

ir personu tiesību un likumisko interešu aizsardzība neatkarīgi

no pilsonības, sociālā, mantiskā un cita stāvokļa, rases un

nacionālās piederības, dzimuma un vecuma, izglītības un valodas,

attieksmes pret reliģiju, politiskās un citas pārliecības. Tāpat

Valsts robežsardze nodrošina, lai tiktu ievērotas personas

tiesības pārvietoties no vienas valsts uz otru. Sieviešu brīva

pārvietošanās pāri valsts robežai netiek ierobežota. Valsts

robežsardzes normatīvie akti nesatur speciālas normas, kas

regulētu personu pārvietošanos un to robežkontroles veikšanas

kārtību pēc dzimumu principa. Līdz šim Valsts robežsardzē

informācija par to, ka robežkontroles laikā tiktu pārkāptas

sieviešu tiesības, tai skaitā ierobežotas tiesības, kas saistītas

ar sievietes pārvietošanos pāri robežai, nav reģistrēta.

294. Personas tiesības

iegūt uzturēšanās, pastāvīgās uzturēšanās un termiņuzturēšanās

atļaujas Latvijā regulējošajā likumā "Par ārvalstnieku un

bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"

nepastāv nekādi ar personas dzimumu saistīti nosacījumi šo

atļauju iegūšanā. Uzturēšanās atļauju Latvijā neizsniedz, ja

persona sirgst ar tādu veselības traucējumu vai slimību, kuras

raksturs, smagums un iespējamais ilgums apdraud sabiedrības

drošību un tās locekļu veselību, vai arī ir pamatotas aizdomas,

ka tā varētu radīt draudus sabiedrības veselībai, un šī slimība

ir minēta Latvijas Republikas Labklājības ministrijas

apstiprinātā sarakstā, izņemot gadījumus, kad ar Labklājības

ministrijas piekrišanu personas ierodas ārstēt norādītās

slimības; ir bez veselības apdrošināšanas polises, kas garantē

veselības aprūpes apmaksu laikā, kamēr persona uzturas Latvijas

Republikā; nevar apgādāt sevi un personas, kuras ir tās apgādībā,

izņemot gadījumus, kad apgādību uzņemas Latvijas Republikas

pilsonis; likumā noteiktajā kārtībā atzīta par vainīgu noziegumā,

kurš izdarīts Latvijas Republikā vai ārpus tās un par kuru

saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošo likumu paredzēts sods -

brīvības atņemšana uz laiku, kas ir ilgāks par trijiem gadiem (šo

noteikumu nepiemēro, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta Latvijas

Republikas likumā noteiktajā kārtībā, bet attiecībā uz ārvalstīs

izdarītajiem noziegumiem - pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc

brīvības atņemšanas soda izciešanas); pēdējā gada laikā saņēmusi

atteikumu iebraukt Latvijā; izraidīta no Latvijas pēdējo piecu

gadu laikā; uzturēšanās atļaujas saņemšanai sniegusi apzināti

nepatiesas ziņas; ir ar nederīgiem personu apliecinošiem vai

ieceļošanas dokumentiem vai arī ieceļošanas dokumentu tai nav;

darbojas totalitārā, teroristiskā vai citā vardarbīgas metodes

izmantojošā organizācijā, rada draudus valsts drošībai,

sabiedriskajai kārtībai vai ir jebkādas slepenas pretvalstiskas

vai noziedzīgas organizācijas biedre; izdarījusi noziegumus pret

cilvēci, starptautiskus vai kara noziegumus vai arī piedalījusies

masu represijās, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu; ir tādas

personas aizbildnībā vai aizgādnībā, kurai atteikta ieceļošana;

ir nelikumīgi uzturējusies Latvijas Republikā vai palīdzējusi

citam ārvalstniekam vai bezvalstniekam prettiesiski iekļūt

Latvijas Republikas teritorijā; ir saņēmusi atlīdzību

(kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs

neatkarīgi no tā, vai šo atlīdzību (kompensāciju) ir izmaksājušas

Latvijas valsts vai pašvaldību iestādes vai starptautiskie

(ārvalstu) fondi vai iestādes. Šeit nav paredzēti nosacījumi

attiecībā uz personas dzimumu.

295. Personas tiesības

izvēlēties savu dzīves vai dzīvošanas vietu Latvijā ir

vienlīdzīgas vīriešiem un sievietēm. Latvijā sievietes un vīrieši

ir vienlīdzīgi attiecībā uz vecumu, no kura persona var

izvēlēties pastāvīgi savu dzīves vietu. Saskaņā ar Civillikumu

līdz pilngadības sasniegšanai bērni atrodas vecāku varā.

Nepilngadība abu dzimumu personām turpinās tik ilgi, kamēr tās

sasniedz astoņpadsmit gadu vecumu. Vecāki var noteikt saviem

nepilngadīgajiem bērniem dzīvesvietu.

296. Latvijā nepastāv

ierobežojumi sievietēm īrēt dzīvojamo telpu, vai dzīvot atsevišķi

- saskaņā ar likumu "Par dzīvojamo telpu īri" par īrnieku vai

apakšīrnieku var būt jebkura fiziskā persona, kas Latvijas

Republikā dzīvo pastāvīgi vai ir saņēmusi uzturēšanās atļauju

likumā noteiktajā kārtībā. Dzīvojamās telpas īres vai apakšīres

līgumu rīcībnespējīgas personas vārdā slēdz tās aizgādnis, bet

ierobežoti rīcībspējīga persona to slēdz ar aizgādņa

piekrišanu.

297. Personas tiesības tikt

pierakstītam savā dzīves vietā ir vienlīdzīgas vīriešiem un

sievietēm. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Personu

pierakstīšanas un izrakstīšanas pagaidu kārtība" persona tiek

pierakstīta tās dzīves vietā. Dzīvojamās telpas īpašniekam

(fiziskai personai) un tā ģimenes locekļiem ir tiesības tikt

pierakstītam viņa īpašumā esošā dzīvojamā telpā. Dzīvojamās

telpas īpašnieka, viņa ģimenes locekļu un citu personu (kuras

dzīvojamā telpā iemitinājušās ar īpašnieka atļauju)

nepilngadīgajiem bērniem (arī adoptētajiem) ir tiesības tikt

pierakstītiem īpašnieka dzīvojamā telpā bez īpašnieka

piekrišanas, informējot par to īpašnieku. Īrniekam, viņa ģimenes

locekļiem un citām personām ir tiesības tikt pierakstītām īrētā

dzīvojamā telpā, ja attiecīgās personas vārds, uzvārds un

personas kods ir ierakstīti dzīvojamās telpas īres līgumā (vai tā

pielikumā). Ja personas vārds nav norādīts dzīvojamās telpas īres

līgumā, tikt pierakstītām īrētā dzīvojamā telpā, informējot par

to izīrētāju, ir tiesības šādām personām: personai, kuras

tiesības uz dzīvojamo telpu noteiktas ar tiesas nolēmumu;

nepilngadīgam bērnam (arī adoptētam) vecāku īrētā dzīvojamā

telpā; īrnieka ģimenes locekļa aizbildnim vai aizgādnim.

Konvencijas