11. pants-

-

1Noslēguma jautājumi

21. 1., 2. un 3.pielikums ir šī

3Ietvarlīguma neatņemamas sastāvdaļas.

42. Jebkurš strīds, kas var rasties

5šī Ietvarlīguma piemērošanas rezultātā, tiek izšķirts

6diplomātiskā ceļā.

73. Jebkādus šī Ietvarlīguma

8grozījumus noformē rakstiskā veidā, Pusēm par to savstarpēji

9vienojoties un atbilstoši to noteiktajai kārtībai. Jebkādus

10grozījumus šī Ietvarlīguma 1.,2. un 3.pielikumā noformē rakstiskā

11veidā par to savstarpēji vienojoties šī Ietvarlīguma 9.pantā

12minētajām kompetentajām institūcijām.

134. Viena no Pusēm var pārtraukt šo

14Ietvarlīgumu jebkurā laikā, paziņojot par to rakstiskā veidā

15sešus mēnešus iepriekš. Tādā gadījumā šī Ietvarlīguma noteikumi

16turpina attiekties uz Projekta līgumiem, kas noslēgti pirms šī

17Ietvarlīguma pārtraukšanas. Puses risina jebkādas citas

18Ietvarlīguma pārtraukšanas sekas savstarpējas vienošanās

19ceļā.

205. Šis Ietvarlīgums stājas spēkā

21notifikācijas datumā, kurā abas Puses ir paziņojušas par savas

22apstiprināšanas procedūras pabeigšanu. Šis Ietvarlīgums aptver

23piecu gadu Saistību periodu un desmit gadu maksājumu periodu. Tas

24ir spēkā līdz brīdim, kad Latvija iesniedz noslēguma pārskatu ar

25šī Ietvarlīguma mērķa izpildes novērtējumu saskaņā ar šī

26Ietvarlīguma 8.panta 3.punktu. Saistību periods sākas saskaņā ar

27šī Ietvarlīguma 3.panta 1.punktu. Ja Saistību periods sākas pirms

28šī Ietvarlīguma stāšanās spēkā, Puses piemēro šo Ietvarlīgumu,

29provizoriski nosakot uzsākšanu no tā parakstīšanas datuma.

30Parakstīts Bernē, 2007.gada

3120.decembrī divos oriģināleksemplāros angļu valodā.

32Latvijas Republikas valdības

33vārdā

34Šveices Konfederācijas padomes

35vārdā

36Oskars

37Spurdziņš

38Micheline

39Calmy-Rey

40Latvijas Republikas Finanšu

41ministrs

42Šveices Konfederācijas

43prezidente

44Doris

45Leuthard

46Šveices Konfederācijas

47ekonomikas ministre

481.pielikums: Latvijas-Šveices

49sadarbības programmas konceptuālā struktūra

50Šī Konceptuālā struktūra ir

51Ietvarlīguma starp Šveices Konfederācijas padomi un Latvijas

52valdību par Latvijas-Šveices sadarbības programmas īstenošanu

53neatņemama sastāvdaļa. Konceptuālā struktūra nosaka mērķus,

54principus, stratēģiju un prioritātes, kā arī indikatīvo

55finansējuma sadalījumu.

561. Mērķi

57Latvijas-Šveices sadarbības

58programma ir orientēta uz diviem mērķiem:

59- Veicināt ekonomisko un sociālo

60atšķirību samazināšanos starp Latviju un progresīvākajām

61paplašinātās Eiropas Savienības (ES) valstīm, un

62- Veicināt Latvijā ekonomisko un

63sociālo atšķirību samazināšanos starp dinamiskajiem pilsētu

64centriem un strukturāli vājiem perifērajiem reģioniem.

65Latvijas-Šveices sadarbības

66programma ietver nacionālus un transnacionālus projektus, kuri

67atbalsta ilgtspējīgu, ekonomiski un sociāli līdzsvarotu

68attīstību.

69Tuvojoties Šveices Finanšu

70palīdzības īstenošanas perioda beigām, abas Puses var kopīgi lemt

71par Latvijas-Šveices sadarbības programmas sasniegto rezultātu

72vispārējo novērtējumu.

732. Principi

74Latvijas-Šveices sadarbībā jāvadās

75pēc šādiem principiem:

76Caurskatāmība.

77Caurskatāmība un atklātība ir pamats visām sadarbības

78aktivitātēm, un tā ir saistoša visos līmeņos. Īpašs uzsvars uz

79caurskatāmību jāliek projekta atlasē, līgumu piešķiršanā un

80finanšu vadībā.

81Sociālā iekļaušana.

82Sadarbības aktivitātes ir vērstas uz sociāli un ekonomiski

83nelabvēlīgo indivīdu un grupu iekļaušanu attīstības iespējās un

84ieguvumos.

85Vienādas iespējas un

86tiesības. Sadarbības aktivitātes ir vērstas uz sieviešu un

87vīriešu iespēju palielināšanos vienlīdzīgi izmantot viņu tiesības

88balstoties uz dzimuma nostāju.

89Vides ilgtspēja. Sadarbības

90aktivitātes ir vērstas uz vides ilgtspējas prasību

91iekļaušanu.

92Visu ieinteresēto pušu

93saistības. Visas Latvijas-Šveices sadarbības programmā

94iesaistītās institūcijas un lēmējinstitūcijas ir apņēmušās

95efektīvi un racionāli ieviest Projektus, par kurām ir panākta

96vienošanās.

97Subsidiaritāte un

98decentralizācija. Sadarbības aktivitātes ir vērstas uz

99subsidiaritātes un decentralizācijas principu ievērošanu,

100vispirms pašvaldību un reģionāla līmeņa projektos.

1013.

102Stratēģijas

1033.1. Galvenie

104stratēģiskie apsvērumi

105Latvijas-Šveices sadarbības

106programma ir finansiālās palīdzības instruments, kas ir

107izmantojams papildus Eiropas Savienības struktūrfondu un

108Kohēzijas fonda finanšu palīdzībai, kā arī Eiropas Ekonomikas

109zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu palīdzībai. Šveices

110Finanšu palīdzība papildina šīs programmas un koncentrējas

111galvenokārt uz tiem projektiem, kuri netiek finansēti vai tiek

112daļēji finansēti no citiem finanšu avotiem.

113Galvenajos stratēģiskajos

114apsvērumos tiek ietverta:

115a. Fokusēšanās. Saprašanās

116memorands starp Šveices Konfederācijas padomi un Eiropas

117Savienības Padomi nosaka četrus Finanšu palīdzības līdzekļu

118piešķiršanas virzienus:

119- Drošība, stabilitāte un atbalsts

120reformām;

121- Vide un infrastruktūra;

122- Atbalsts privātajam sektoram;

123un

124- Cilvēkresursu un sociālā

125attīstība.

126Šie līdzekļu piešķiršanas virzieni

127un ar tām saistītās prioritārās jomas rada plašu pamatu

128sadarbībai. Efektivitātes un racionalitātes apsvērumi, tāpat kā

129optimāli pieejamo līdzekļu sadalījuma un izmantošanas apsvērumi

130ir svarīgi. Tādēļ Latvijas-Šveices sadarbības programmai ir

131skaidrs stratēģiskais fokuss, kas tiek balstīts uz šādiem

132apsvērumiem:

133- Koncentrēšanās ne vairāk kā uz

134sešām prioritārajām jomām, kurās tērē procentuāli lielu Finanšu

135palīdzības daļu (tematiskā koncentrācija). Prioritāro jomu atlase

136var tikt balstīta uz vajadzībām, un tajā var tikt ņemta vērā

137konkrētā Šveices zinātība.

138- Koncentrēšanās uz salīdzinoši

139nelielu Projektu skaitu.

140b. Programmas nostādne.

141Programma sastāv no komponentprojektiem, ko vieno kopīga tēma vai

142kopīgi mērķi. Programmas nostādne ir attiecināma uz uzmanības

143sfērām, kuras raksturo šādas pazīmes: lielas finansiālās

144saistības; dažādu līmeņu sasaiste (nacionālā, reģionālā,

145vietējā); dalībnieku dažādība; atbalsts politikas attīstībai;

146nozīmīgs atbalsts kapacitātes stiprināšanai un vienota noteikumu

147un procedūru kopuma piemērošana. Programmas nostādne paredz

148lēmumu pieņemšanas par individuālajiem projektiem tiesību

149deleģēšanu. Programmas nostādnē ietilpst: prioritāro jomu

150sākotnējs novērtējums, mērķu noteikšana, vadlīnijas un budžets,

151programmas ieviešanas nozares uzraudzības un vērtēšanas

152koncepcija. Lai nodrošinātu efektivitāti un racionalitāti,

153minimālajai Finanšu palīdzībai konkrētā programmā jābūt ne

154mazākai par 4 miljoniem CHF.

155c. Individuāla projekta

156nostādne. Individuāla projekta nostādne ir attiecināma tādās

157prioritārajās jomās, kurās ir īstenojami patstāvīgi projekti. Lai

158nodrošinātu efektivitāti un racionalitāti, minimālajam Finanšu

159palīdzības apjomam katram individuālajam projektam individuālā

160projekta nostādnes ietvaros parasti jābūt ne mazākam par 1

161miljonu CHF. Iespējams vienoties par augstākiem minimālajiem

162finansējuma apjomiem (skatīt šī Pielikuma 4.punktu). Grantu shēma

163var būt līdzeklis mazāku projektu īstenošanai (skatīt

1643.pielikumu).

165d. Transnacionāli projekti.

166Finanšu palīdzība var tikt izmantota transnacionālu projektu

167finansēšanai.

168e. Partneri un finansējuma

169saņēmēji. Latvijas-Šveices sadarbības programmā var tikt

170iekļauti partneri un saņēmēji no valsts un privātajiem sektoriem,

171nodibinājumiem un biedrībām, un citām pilsoniskās sabiedrības

172organizācijām.

173f. Partnerība. Partnerība

174Šveices un Latvijas starpā ir Latvijas-Šveices sadarbības

175programmas bagātināšanas elements. Sadarbība un partnerība ir

176ļoti atbalstāma, it sevišķi tajās prioritārajās jomās, kurās

177Šveice var sniegt konkrētu pieredzi, zinātību un

178tehnoloģijas.

179g. Elastība. Elastība un

180iespējamība reaģēt uz iespējām paredz, ka sākotnēji

181konkrētām prioritāšu jomām un atsevišķām pozīcijām tiek piešķirti

182tikai aptuveni 90% Finanšu palīdzības. Divus gadus pēc

183Latvijas-Šveices sadarbības programmas sākuma tās pārskats

184novērtēs tematiskās prioritātes, pārdalīt finansējumu saskaņā ar

185vienošanos un noteiks prioritātes vēl nesadalītajai Finanšu

186palīdzības daļai.

187h. Uzskatāmība.

188Latvijas-Šveices sadarbības programmas redzamība Latvijas un

189Šveices pilsoņiem ir svarīgs aspekts, kas var tikt ņemts vērā,

190atlasot un ieviešot Projektus. Abas Puses apņemas proaktīvi

191sniegt informāciju par savu sadarbību.

1923.2. Īstenošanas

193stratēģija

194a. Projektu identificēšana.

195Projektu identificēšana būtiski ietekmē Latvijas-Šveices

196sadarbības programmas kvalitāti. Latvija atbild par to Projektu

197identificēšanu, kuri tiks finansēti no Finanšu palīdzības. Šveice

198var izteikt Latvijai priekšlikumus par Projektiem.

199b. Projekta atlases

200kritēriji. Projekta atlase balstās uz skaidri noteiktu

201kritēriju kopumu. Vispārējo atlases kritēriju skaitā ir:

202- Atbilstība Latvijas-Šveices

203sadarbības programmas mērķiem;

204- Šī Pielikuma 2.sadaļā aprakstīto

205Latvijas-Šveices sadarbības programmas principu ievērošana;

206- Atbilstība šī Pielikuma 3.1.

207apakšsadaļā norādītajiem stratēģiskajiem apsvērumiem;

208- Piesaiste nacionālās attīstības

209plānošanai un, ja iespējams, Nacionālajam stratēģiskajam

210ietvardokumentam un attiecīgajai(ām) darbības programmai(ām);

211- Jauninājums un/vai jaunu

212risinājumu piedāvāšanas potenciāls, kas vēlāk var tikt izmantots

213lielākā mērogā (pilotprojekti);

214- Projekta īstenotāja

215kapacitāte;

216- Finanšu struktūras potenciāls

217(papildus resursu mobilizēšana);

218- Izpildes iespējamība noteiktajā

219laika periodā; un

220- Rezultātu ilgtspēja.

221Pirms Latvijas-Šveices sadarbības

222programmas īstenošanas sākuma var tikt noteikti specifiskie

223atlases kritērijus katrai prioritārajai jomai.

224c. Atbalsts Projekta

225plānošanai. Projekta sagatavošana un detalizēta Projekta

226plānošana ir sevišķi svarīgs Projekta īstenošanas efektivitātei

227un racionalitātei. Latvija var pieprasīt vai Šveice

228rekomendēt atbalsta sniegšanu Projekta sagatavošanai, un tā

229finansēšanu var veikt Projekta sagatavošanas fonda ietvaros

230(skatīt 3.pielikumu). Ja Projekta sagatavošanas fonda ietvaros

231pieejamais līdzekļu apjoms ir nepietiekams noteikta Projekta

232sagatavošanai, Latvija var pieprasīt nepieciešamo līdzekļu apjomu

233pārdalīt no attiecīgajai prioritārajai jomai iedalītā finansējuma

234vai vēl nepiesaistītās Finanšu palīdzības daļas uz Projekta

235sagatavošanas fondu.

236d. Īstenošanas kapacitātes

237palielināšana. Sekmīga Projekta īstenošana ir atkarīga no

238īstenošanas un uzraudzības iestāžu kapacitātes. Ja nepieciešams,

239Latvija var pieprasīt vai Šveice var rekomendēt kapacitātes

240palielināšanu, un tās finansēšanu var veikt no Finanšu palīdzības

241Projekta finansēšanas ietvaros.

2424. Prioritārās

243jomas un indikatīvais finansējuma sadalījuma

244Latvijas-Šveices sadarbības

245programmai ir noteiktas šādas prioritārās jomas un indikatīvais

246finansējuma sadalījums:

2471.

248Drošība, stabilitāte un atbalsts reformām

249Nr.

250Apakšprioritāte

251Nostādne,

252mērķi un attiecināmie projekti

253Indikatīvais finansējuma sadalījums

2541.

255Reģionālās

256attīstības iniciatīvas attālos un mazattīstītos

257reģionos

258Individuālā

259projekta vai programmas nostādne ar šādiem mērķiem:

2601. mērķis: Stiprināt

261struktūru un kapacitāti reģionālā un pašvaldību līmenī

262Attiecināmie

263projektu veidi:

264- Pašvaldību transporta

265sistēmas analīze pēc administratīvi-teritoriālās reformas

266īstenošanas un situācijas uzlabošanai veicamo aktivitāšu

267noteikšana.

268- Pašvaldību aktivitāšu

269īstenošana, lai nodrošinātu skolēnu transportēšanu un ar to

270saistītos atbalsta pasākumus.

271__________________________________________

2722. mērķis: Atbalstīt

273jaunatnes attīstību

274Attiecināmo

275projektu veidi:

276- Jaunatnes iniciatīvas

277reģionos: skolēnu apmaiņa, pasākumi jaunatnes

278mobilizēšanai, apmācību kursi (piemēram, datorapmācība),

279darba tirgus u.c.

280- Sociālo darbinieku apmācība

281atbalsta sniegšanā jauniešiem krīzes situācijās.

282Līdz 16 miljoniem

283CHF

284________________

285Līdz 4

286miljoniem CHF

2872.

288Tiesu varas

289modernizācija

290Individuālā

291projekta vai programmas nostādne ar šādu mērķi:

292Uzlabot tiesu sistēmas darbību

293un taisnīgas tiesas pieejamību.

294Attiecināmo

295projektu veidi:

296- Tiesu pārvaldes optimizācija,

297tai skaitā tiesu procesu pilnveidošana, izmaksu vadība,

298elektronisko līdzekļu izmantošanas nostiprināšana,

299tiesvedības pilnveidošana, videotulkojumu ieviešana un

300personāla kapacitātes celšana.

301- Taisnīgas tiesas pieejamības

302uzlabošana, tai skaitā pilsoņu informēšana (izglītošanas

303kampaņas, brošūras u.c.), pieejas izmaksu samazināšana un

304fiziskās pieejamības uzlabošana.

305Līdz 8

306miljoniem CHF

3072. Vide un

308infrastruktūra

309Nr.

310Apakšprioritāte

311Nostādne,

312mērķi un attiecināmie projekti

313Indikatīvais finansējuma sadalījums

3143.

315Pamata

316infrastruktūras rehabilitācija un modernizācija

317Individuālā

318projekta vai programmas nostādne ar šādu mērķi:

319Uzlabot vidi, lai paaugstinātu

320dzīves standartus un veicinātu ekonomisko attīstību.

321Attiecināmo

322projektu veidi:

323Projekti vai programmas, kuru

324katra minimālais apjoms ir 5 miljoni CHF, šādām jomās:

325- Bīstamo atkritumu izgāztuvju

326rekultivācija;

327- Bīstamo atkritumu

328apsaimniekošana;

329- Vēsturiski piesārņoto vietu

330sanācija.

331Līdz 13

332miljoniem CHF

3333.

334Atbalsts privātajam sektoram

335Nr.

336Apakšprioritāte

337Nostādne,

338mērķi un attiecināmie projekti

339Indikatīvais finansējuma sadalījums

3404.

341Uzlabots

342finansiālā sektora regulējums

343Individuālā

344projekta nostādne ar šādu mērķi:

345Atbalstīt Acquis

346Communautaire efektīvu ieviešanu un izpildi, kas vērsta

347uz uzņēmumu finanšu pārskatiem

348Attiecināmo

349projektu veidi:

350Institucionālās un regulējošās

351kapacitātes stiprināšana attiecībā uz uzņēmumu sektora

352finanšu pārskatu sagatavošanu un auditēšanu nacionālajā

353līmenī.

354Līdz 2

355miljoniem CHF

3564.

357Cilvēkresursu un sociālā attīstība

358Nr.

359Apakšprioritāte

360Nostādne,

361mērķi un attiecināmie projekti

362Indikatīvais finansējuma sadalījums

3635.

364Pētniecība

365un attīstība

366Grantu

367shēmas nostādne ar šādu mērķi:

368Stiprināt zinātnisko

369potenciālu, palielinot izglītības pieejamību, un stiprināt

370izpēti ar atsevišķu veicināšanas programmu palīdzību.

371Attiecināmo

372projektu veidi:

373Stipendiju piešķiršana

374maģistrantūras un doktorantūras studijām Šveicē.

375līdz

3762,5

377miljoniem CHF

3785. Īpaši

379asignējumi

380Vienība

381Saturs

382Indikatīvais finansējuma sadalījums

383Nevalstisko organizāciju (NVO) fonds

384Grantu

385shēmas nostādne ar šādu mērķi:

386Veicināt pilsoniskās

387sabiedrības kā nozīmīga attīstības līdzdalībnieka

388ieguldījumu ekonomiskajā un sociālajā saliedētībā.

389Attiecināmo

390projektu veidi:

391Mazo projektu grantu shēma(s),

392kas paredzēta(s) pilsoniskajai sabiedrībai/NVO, lai

393atbalstītu galvenokārt sabiedrisko pakalpojumu

394nodrošināšanu, kā arī organizāciju vides sakārtošanu,

395tādējādi ļaujot stiprināt organizāciju kapacitāti.

396Līdz

3973,5

398miljoniem CHF

399Projekta

400sagatavošanas fonds

401Mērķis:

402Atbalsts gala projektu

403iesniegumu sagatavošanai

404Līdz 0,3

405miljoniem CHF

406Šveices

407programmas administrēšana

408Latvijas-Šveices sadarbības

409programmas administrēšana no Šveices puses

4103 miljoni

411CHF

412Tehniskās

413palīdzības fonds

414Latvijas-Šveices sadarbības

415programmas administrēšana no Latvijas puses, tai skaitā

416sagatavošana, īstenošana, uzraudzība un

417novērtēšana.

418Līdz 0,9

419miljoniem CHF

420Indikatīvā

421finansējuma sadalījuma pārskats

422Finansēšanas prioritārie virzieni

423Indikatīvai finansējuma sadalījums

424(miljonos CHF)

4251. Drošība, stabilitāte un

426atbalsts reformām

42728

4282. Vide un infrastruktūra

42913

4303. Privātais sektors

4312

4324. Cilvēkresursu un sociālā

433attīstība

4342.5

4355. Īpaši asignējumi

4367,7

4376. Vēl nepiešķirtā summa

4386,68

439Kopā

440indikatīvais sadalījums

44159,88

4422.pielikums: Latvijas-Šveices

443sadarbības programmas noteikumi un procedūras

4442.pielikums ir Ietvarlīguma starp

445Latvijas Republikas valdību un Šveices Konfederācijas Padomi par

446Latvijas-Šveices sadarbības programmas īstenošanu neatņemama

447sastāvdaļa. 2.pielikums nosaka kontroli Latvijas-Šveices

448sadarbības programmas līmenī, kārtību Projektu līmenī, procedūras

449Projekta līmenī, prasības attiecībā uz Projektu iesniegumiem,

450pienākumus un atbildību, un īpašus noteikumus attiecībā uz

451Finanšu palīdzību.

452Noteikumi un procedūras, kas

453attiecināmi uz Grantu shēmām, Projekta sagatavošanas fondu,

454Tehniskās palīdzības fondu un Stipendiju fonda ir noteikti

4553.pielikumā.

4561. Kontrole

457Latvijas-Šveices sadarbības programmas līmenī

4581.1.

459Kontrole

460Latvijas institūcijām ir galīgā

461atbildība par Latvijas-Šveices sadarbības programmas uzraudzību

462un kontroli. Latvijas-Šveices sadarbības programmas sākumā Puses

463kopīgi izstrādā uzraudzības sistēmu un tās īstenošanas laikā to

464pēc nepieciešamības uzlabo.

4651.2. Gada

466sanāksmes

467Lai nodrošinātu efektīvu

468Latvijas-Šveices programmas īstenošanu, Puses sasauc gada

469sanāksmes. Gada sanāksmju laikā Nacionālā vadošā iestāde (NVI)

470prezentē gada pārskatu, kas tiek izplatīts vienu mēnesi pirms

471sanāksmes un kurā, cita starpā, aplūkoti šādi jautājumi:

472- Vispārējā pieredze un sasniegtie

473rezultāti;

474- Latvijas-Šveices sadarbības

475programmas īstenošanā panāktais progress saistībā ar Konceptuālo

476struktūru;

477- Pārskatu sniegšana par

478Latvijas-Šveices sadarbības programmas stāvokli, tai skaitā:

479• Pārskati par

480apstiprinātajiem projektiem, Projektu

481identificēšanas/sagatavošanas progress un paredzamās

482Saistības;

483• Vispārējs finanšu pārskats

484par veiktajiem un paredzamajiem turpmākajiem maksājumiem un

485Saistībām attiecībā uz visu Latvijas-Šveices sadarbības

486programmu;

487• Projektu finansiālā audita

488kopsavilkums un galvenie slēdzieni saskaņā ar

4893.5.apakšsadaļu;

490• Statistika par konkursiem,

491noslēgtajiem līgumiem un veiksmīgajiem konkursu dalībniekiem;

492• Informācija par svarīgiem

493jautājumiem attiecībā uz konkrētiem projektiem.

494- Pārskatu sniegšana par Grantu

495shēmām, Projekta sagatavošanas fondu, Tehniskās palīdzības fondu

496un Stipendiju fondu;

497- Priekšlikumi par līdzekļu, kuri

498nav piesaistīti, novirzīšanu;

499- Ziņošana par administratīviem

500īstenošanas jautājumiem;

501- Stratēģija un aktivitātes

502vispārējās sabiedrības informēšanai par Latvijas-Šveices

503sadarbības programmu un īstenotajiem Projektiem;

504- Citi apspriežami jautājumi;

505rekomendācijas un turpmākā rīcība;

506- Apskats un, ja nepieciešams,

507labojumi šī Ietvarlīguma pielikumos.

508NVI atbild par gada sanāksmju

509organizēšanu. Tā konsultējas ar Šveices vēstniecību par

510organizēšanu, saturu, darba kārtību, dalībniekiem un citiem

511organizatoriskiem un materiāli tehniskās apgādes jautājumiem.

512Starpniekinstitūcijas, Projekta

513īstenotāji un citas institūcijas un personas var tik uzaicinātas

514uz gada sanāksmēm, ja NVI vai Šveice to uzskata par

515lietderīgu.

516Puses var uzaicināt Eiropas

517Kopienu Komisiju piedalīties kā novērotāju.

518Sanāksmju protokolus sastāda NVI,

519un iesniedz Šveicei apstiprināšanai 15 dienu laikā pēc

520sanāksmes.

5212. Projektu

522finansējuma pieprasījumu procedūras

523Finansējuma pieprasījums ir

524pakļauts divu līmeņu izskatīšanai, kas ļauj nodrošināt lēmuma

525pieņemšanu pēc iespējas ātrākā laika posmā. Pirmajā līmenī tiek

526iesniegts Projekta izklāsts un galvenajos vilcienos tiek pieņemts

527lēmums. Ja pirmais pieprasījuma izskatīšanas līmenis ir sekmīgs,

528uzsāk izskatīšanu otrajā līmenī. Otrajā līmenī Gala Projekta

529iesniegums tiek iesniegts novērtēšanai un Šveice pieņem

530gala lēmumu.

5312.1. Pirmais

532līmenis: Projekta izklāsta iesniegšanas un apstiprināšanas

533procedūra

534Nr.

535Pasākumi

536Aktivitātes un īpašie noteikumi

537Organizācijas

5381.

539Projekta

540identificēšanas ierosināšana

541Ierosināšana, pamatojoties

542uz:

543- Valdības sagatavotiem

544prioritāro Projektu sarakstiem;

545- NVI priekšlikumu;

546- Starpniekinstitūcijas /

547Projekta īstenotāja priekšlikumu;

548- Iesniegumu konkursu

549galvenokārt attiecībā uz gantu shēmām;

550- Šveices

551priekšlikumu;

552- Starptautiskas

553organizācijas priekšlikumu.

554Atbildīga: NVI

555Iesaistītas:

556Starpniekinstitūcija,

557Projekta

558īstenotājs,

559Latvijas partneri,

560Šveices varas institūcijas

5612.

562Projekta

563izklāsta izstrādāšana

564Projekta izklāsta sagatavošana,

565pamatojoties uz prasībām par Projektu izklāstiem (skat.

5662.2). Tas var iekļaut finanšu palīdzības pieprasījumu

567Galīgā Projekta iesnieguma sagatavošanai, Projekta

568sagatavošanas fonda ietvaros.

569Atbildīgas:

570Starpniekinstitūcijas,

571Projekta īstenotājs

5723.

573Projekta

574izklāsta iepriekšēja caurskatīšana

575Iespējamas neoficiālas

576konsultācijas ar Šveices vēstniecību.

577Atbildīga: NVI

5784.

579Caurskatīšana

580Projekta izklāsta izskatīšana,

581pamatojoties uz Konceptuālo struktūru, 1. Pielikumā

582norādītajiem Projektu atlases kritērijiem un prasībām

583attiecībā uz Projektu izklāstiem (skat. 2.2).

584Atbildīga: NVI

585Iesaistītas:

586Vadības komiteja,

587Starpniekinstitūcijas

588(ja attiecināms)

5895.

590Projekta

591izklāsta iesniegšana

592Akceptēšanas gadījumā -

593Projekta izklāsta kopā ar pavadvēstuli, kas satur atlases

594procesa aprakstu iesniegšana Šveices vēstniecībai. Šveices

595vēstniecība veic formālu pārbaudi un iesniedz Projekta

596izklāstu kopā ar NVI pavadvēstuli Šveicei.

597Atbildīga: NVI

598Atbildīga: Šveices

599vēstniecība

6006.

601Galīgais

602lēmums par Projekta izklāstu

603Galīgais lēmums par Projekta

604izklāstu (tai skaitā, ja nepieciešams, lēmums par

605finansējuma pieprasījumu Projekta sagatavošanai).

606Ja Šveice Projekta izklāstu

607akceptē - Galīgā Projekta iesnieguma izstrādes pieprasījums

608(prasības norādītas 2.4. apakšsadaļā). Šveice var iesniegt

609komentārus, kas jāizskata Galīgā Projekta iesnieguma

610izstrādes procesā.

611Atbildība: Šveices Attīstības

612un

613sadarbības aģentūra (SDC)

614vai Ekonomisko lietu valsts

615sekretariāts

616(SECO)

6172.2. Projektu

618izklāstu sagatavošanas prasības

619Projekta izklāstā (apmēram 5

620lapas) iekļauj visu nepieciešamo informāciju, kas ļauj veikt

621iesniegtā Projekta vispārējo novērtēšanu.

622Pozīcija

623Saturs

624Vispārēja informācija

625Projekta nosaukums, plānotais

626projekta ilgums, prioritārā joma, atrašanās

627vieta/reģions

628Pieteikuma iesniedzējs

629Vārds un kontaktinformācija;

630attiecīgā iepriekšējā pieredze, ja tāda ir; projekta

631partneri; saikne ar Šveici, ja tāda ir (zinātība,

632tehnoloģija, partneri vai jebkāda cita sadarbība ar

633Šveici)

634Nozīme

635Ieguldījums ekonomisko un

636sociālo atšķirību samazināšanā valsts ietvaros un starp

637valsti un progresīvākām ES dalībvalstīm (ietekme);

638atbilstība valsts/reģiona un izvēlētās jomas attīstības

639stratēģijām; intervences stratēģija

640Projekta saturs

641Mērķu (rezultātu), prognozējamo

642rezultātu (atdeves) un aktivitāšu (komponentu) apraksts;

643saņēmēji; mērķa grupa; riski un iespējas un projekta

644ilgtspēja

645Projekta organizācija

646Organizatoriskā diagramma,

647pienākumi u.c.

648Budžets

649Attiecināmās

650izmaksas/neattiecināmās izmaksas, pašu finanšu ieguldījums,

651granta apjoms, līdzfinansējums, ES finansējums un jebkādi

652citi finansēšanas avoti, izmaksu efektivitātes aspekti

653salīdzinājumā ar alternatīvām

654Horizontālie jautājumi

655Projekta vides, sociālie un

656ekonomiskie aspekti, dzimumu līdztiesība

657Projekta gatavības pakāpe

658Projekta statuss: ir izstrādes

659procesā vai pilnībā sagatavots un iespējamais finanšu

660palīdzības pieprasījums gala Projekta iesnieguma

661sagatavošanai Projekta sagatavošanas fonda ietvaros

662(piemēram, projekta izpēte, ietekmes uz vidi novērtējums

663u.tml.), ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu

664Pielikumi

665Papildus dokumentācija, kas

666tiek uzskatīta par nepieciešamu

6672.3. Otrais

668līmenis: Gala projekta iesnieguma iesniegšanas un apstiprināšanas

669kārtība

670Nr.

671Pasākumi

672Darbības

673un konkrēti noteikumi

674Organizācijas

6751.

676Gala

677Projekta iesnieguma izstrādāšana

678Gala Projekta iesnieguma

679izstrādāšana, pamatojoties uz prasībām, kas attiecināmas uz

680gala Projektu iesniegumiem (skat. 2.4), un Šveices

681komentāriem.

682Atbildīgi:

683Starpniekinstitūcija,

684Projekta īstenotājs

6852.

686Caurskatīšana

687Gala Projekta iesnieguma

688izskatīšana.

689Atbildīga: NVI

690Iesaistīts:

691Starpniekinstitūcija (ja attiecināms)

6923.

693Lēmums par

694gala Projekta iesnieguma iesniegšanu

695Akceptēšanas gadījumā gala

696Projekta iesnieguma kopā ar pavadvēstuli iesniegšana

697Šveices vēstniecībai, ņemot vērā prasības attiecībā uz gala

698Projektu iesniegumiem un Šveices komentārus.

699Šveices vēstniecība veic

700formālu pārbaudi, un gala Projekta iesniegums kopā ar NVI

701pavadvēstuli tiek iesniegts Šveicei.

702Atbildīga: NVI

703Atbildīga: Šveices

704vēstniecība

7054.

706Gala

707lēmums

708Gala lēmums par finansējuma

709pieprasījumu, ņemot vērā gala Projekta iesniegumu, NVI

710pavadvēstuli un Projekta dokumentu. Šveice patur tiesības

711pēc nepieciešamības veikt savu novērtēšanu.

712Atbildīga: SDC vai SECO

7132.4. Gala

714Projektu iesniegumu sagatavošanas prasības

715Gala Projekta iesniegumam ir

716pievienoti visi nepieciešamie dokumenti (piemēram, projekta

717izpēte, Projekta dokuments, ietekmes uz vidi novērtējums), lai

718būtu iespējams veikt rūpīgu novērtēšanu. Gala Projekta iesniegumā

719(5 - 10 lapas; lielu infrastruktūras projektu gadījumā 10 - 20

720lapas, kā arī pielikumi) cita starpā sniedz pietiekami detalizētu

721informāciju par šādām pozīcijām:

722Pozīcija

723Saturs

724Projekta kopsavilkums (1

725lapa)

726Faktu lapa: Projekta nosaukums,

727īss apraksts, norādot mērķus,

728budžetu, partnerus un projekta

729ilgumu

730Iesniedzējs

731Vārds un kontaktinformācija;

732attiecīga iepriekšējā pieredze, ja tāda ir, projekta

733partneri, saikne ar Šveici, ja tāda ir (zinātība,

734tehnoloģija, partneri vai jebkāda cita sadarbība ar

735Šveici)

736Nozīme

737Ieguldījums ekonomisko un

738sociālo atšķirību samazināšanā starp valsti un

739progresīvākām ES dalībvalstīm, atbilstība valsts/reģiona un

740izvēlētās jomas attīstības stratēģijām; intervence

741stratēģija

742Projekta saturs

743Mērķu, prognozējamo

744rezultātu/atdeves, aktivitāšu un attiecīgo rādītāju

745apraksts; saņēmēji, mērķa grupa, riski un iespējas, un

746Projekta ilgtspēja

747Projekta pamatojums

748(Padziļināta izpēte)

749Projekta izpētes galvenie

750secinājumi (pēc pieprasījuma)

751Projekta organizācija

752Organizatoriskā diagramma,

753pienākumi u.c.

754Detalizēts īstenošanas

755grafiks

756Ietverot atskaites punktus un

757progresa uzraudzību, pamatojoties uz noteiktajiem

758rādītājiem

759Budžets

760Attiecināmās izmaksas /

761neattiecināmās izmaksas, pašu finanšu ieguldījums, granta

762apjoms, līdzfinansējums, ES finansējums un jebkādi citi

763finansēšanas avoti, izmaksu efektivitātes aspekti

764Iepirkumi

765Preču un pakalpojumu iepirkumu

766procedūras

767Ietekme uz attīstību

768Rezultātu/atdeves/ietekmes

769rādītāju uzraudzība un novērtēšana

770Horizontālie jautājumi

771Projekta vides, sociālie un

772ekonomiskie aspekti, dzimumu līdztiesība

773Pielikumi

774Piemēram, projekta izpēte,

775Projekta dokuments, ietekmes uz vidi izpēte

7763. Projekta

777īstenošanas procedūras

778Projekta īstenošanas procedūras ir

779šāda:

780Nr.

781Pasākumi

782Darbības

783un konkrēti noteikumi

784Organizācijas

7851.

786Projekta

787līgums

788Projekta līguma starp Latviju

789un Šveici sagatavošana.

790Atbildīgi:

791NVI no

792Latvijas puses;

793SDC vai SECO no Šveices puses.

7942.

795Parakstīšana

796Projekta līguma parakstīšana.

797Projekta līgumu var parakstīt vairāk kā divas

798līgumslēdzējas puses (piemēram, trīspusējs vai daudzpusējs

799līgums: SDC vai SECO, NVI un Starpniekinstitūcija, Projekta

800īstenotājs).

801Atbildīgi:

802Parasti Šveices vēstniecība SDC

803vai SECO vārdā.

804Lēmumu par

805parakstītāju vai parakstītājiem

806no Latvijas puses pieņem Latvija.

8073.

808Iepirkumi un

809līgumu slēgšana

810Iepirkumi jāveic atbilstoši

811attiecīgajiem valsts likumiem un noteikumiem un saskaņā ar

812attiecīgajām ES direktīvām. Šveicei jāiesniedz

813apstiprinājums par attiecīgo iepirkumu noteikumu

814ievērošanu. Lai palielinātu caurskatāmību un novērstu

815korupciju, konkursa dokumentos jāiekļauj godprātīguma

816apliecinājuma punkts.

817Kopumā tādu iepirkumu konkursu,

818kuri ir Eiropas Kopienas direktīvu par publiskajiem

819iepirkumiem darbības laukā, gadījumā ir jānodrošina

820oficiālā konkursa vērtēšanas pārskata tulkojums angļu

821valodā, kas jāiesniedz Šveicei informācijai ne vēlāk

822kā 30 kalendāra dienas pēc līguma noslēgšanas.

823Papildus iepriekš minētajam,

824tādu konkursu gadījumā, kuru summa pārsniedz CHF 500`000

825slieksni, Šveice gala lēmuma par gala Projekta iesniegumu

826pieņemšanas brīdī var paziņot par nepieciešamību iesniegt

827tai konkursa dokumentu kopijas, lai novērstu iebildumus,

828vai līgumus, lai iegūtu informāciju. Šos dokumentus

829iesniedz ne vēlāk kā 20 kalendāra dienas pirms konkursa

830izsludināšanas un attiecīgi 20 kalendāra dienas pēc līguma

831parakstīšanas.

832Turklāt tādu konkursu gadījumā,

833kuru summa pārsniedz CHF 500`000 slieksni, Šveice gala

834lēmuma par gala Projekta iesniegumu pieņemšanas brīdī var

835pieprasīt, lai konkursa dokumentu un līguma projektu

836tulkojums angļu valodā būtu pieejams attiecīgi konkursa

837dalībniekiem un līgumslēdzējiem. Iespējamās tulkošanas

838izmaksas tiek segtas no Projekta izmaksām vai izņēmuma

839gadījumos Tehniskās palīdzības fonda ietvaros.

840Atbilstoši Ietvarlīguma

8416.5.pantam, abas Puses piekrīt sniegt visu ar konkursu

842norisi saistīto informāciju un citus dokumentus papildus

843iepriekš uzskaitītajiem, kādus otra Puse var pamatoti

844pieprasīt. Šveicei ir tiesības veikt arī iepirkumu prakses

845un vispārējo procedūru auditu.

846Ja iepirkuma procesa gaitā

847konstatētas neatbilstības, slikti nodomi vai nolaidība,

848Šveice ir tiesīga nekavējoties pārtraukt atmaksu

849veikšanu, dot norādījumus NVI pārtraukt maksājumu veikšanu

850no Šveices Finanšu palīdzības un pieprasīt nelegāli veikto

851maksājumu atmaksu jebkurā Projekta īstenošanas posmā.

852Atbildīgi:

853NVI,

854Starpniekinstitūcija,

855Projekta

856īstenotājs,

8574.

858Kontrole

859(uzraudzība)

860Kontroles procedūras ir

861noteiktas Projekta līgumā. Procedūru aprakstā ietilpst:

862pārskatu sniegšanas periodiskums, uzraudzības sistēma un

863padomdevējs, vadības komitejas, darbību un rezultātu laika

864grafiks, audits u.c.

865Atbildīgs: Projekta

866īstenotājs

867Iesaistīti: NVI,

868Starpniekinstitūcija

8695.

870Pārskatu

871sniegšana

872Starpposma pārskati maksājumu

873uzdevumu un finansējuma pieprasījumu pamatošanai kā

874noteikts šī pielikuma 4.sadaļā.

875Gada projekta pārskati apraksta

876Projekta progresu. Tajos ietilpst kopējā informācija par

877pārskata gada finansiālo progresu, kā arī kopējā

878informācija uz attiecīgo brīdi. Tajos tiek salīdzināti

879faktiskie izdevumi un progress ar plānoto, pamatojoties uz

880kvantitatīvajiem atdeves mērķiem un, kur iespējams,

881rezultātu rādītājiem. Jebkādas novirzes jāpamato un

882jāierosina korektīvi pasākumi. Gada projekta pārskati nav

883piesaistīti finansējuma pieprasījumiem.

884Projekta noslēguma pārskats

885kopā ar pēdējo Projekta starpposma pārskatu un gala finanšu

886pārskatu (skat. 6. sadaļu) ir pēdējā maksājuma pamats. Tajā

887dokumentēti un komentēti vispārējie atdeves un rezultātu

888sasniegumi salīdzinājumā ar sākotnējo plānu, atbilstība

889tādiem principiem kā horizontālie un ilgtspēja, un

890norādītas gūtās mācības un izdarītie secinājumi.

891Atbildīgs:

892Projekta

893īstenotājs

894Iesaistīti: NVI,

895Starpniekinstitūcija

8966.

897Audits

898Pamatojoties uz riska

899novērtējumu, tiek izstrādāti gada auditu plāni. Papildus

900tam Šveice var sniegt rekomendācijas, kas jāņem vērā riska

901novērtēšanas plānošanā. Saskaņā ar šo plānošanu Iekšējā

902audita departaments un pilnvarotās audita organizācijas

903(piemēram, Starpniekinstitūcijas audita

904struktūrvienība veic kontroli un auditu saskaņā ar

905nacionālo likumdošanu.

906Katram Projektam, kas ilgst

907vairāk nekā divus gadus un kura summa pārsniedz CHF 500`000

908slieksni, ārēja sertificēta audita organizācija veic

909starpposma Finanšu auditu(s), ja Projekta līgumā nav

910noteikts citādi. Slēdzieni un ieteikumi tiek nosūtīti

911Šveicei.

912Katra projekta noslēgumā ārēja

913sertificēta audita organizācija veic Noslēguma finanšu

914auditu. Slēdzienus un ieteikumus nosūta Šveicei kopā ar

915Projekta noslēguma pārskatu un noslēguma finanšu

916pārskatu.

917Atbildīgs:

918Iekšējā audita departaments

919Iesaistīti: NVI,

920Starpniekinstitūcija

9217.

922Novērtēšana

923Pēc Projekta pabeigšanas Puses

924var pieprasīt neatkarīgu vērtējumu. Tā izmaksas sedz

925pieprasītāja Puse.

926Atbildīgi:

927NVI, SDC vai SECO

9284. Maksājumu un

929atmaksu veikšanas procedūra

930Latvijas Republikas Valsts kase ir

931Maksājumu iestāde Finanšu palīdzībai. Principā visi maksājumi

932Finanšu palīdzības ietvaros tiek priekšfinansēti no Latvijas

933valsts, vai arī Projekta īstenotāja budžeta. Projekta īstenotājs

934iesniedz NVI maksājumu pieprasījumus par attiecināmajiem

935izdevumiem par kārtējo periodu kopā ar visas pamatojošās

936dokumentācijas apliecinātām kopijām un starpposmu pārskatu. NVI

937pārbauda iesniegto dokumentu pilnīgumu un apstiprina to

938pareizību. Maksātāja iestāde iesniedz finansējuma pieprasījumus

939Šveicei apstiprināšanai un maksājumu veikšanai.

940Detalizēta finansēšanas

941procedūra ir noteikta Projektu līgumos, un tai jāatbilst šādai

942procedūrai, ja nav noteikts citādi:

943Nr.

944Pasākumi

945Aktivitātes

946Organizācijas

9471.

948Oriģinālā rēķina

949noformēšana

950Noformē oriģinālo rēķinu.

951Atbildīgi: Produkta vai

952pakalpojuma

953piegādātājs, darbuzņēmējs,

954konsultants, organizācija

955(prasītājs)

9562.

957Oriģinālā rēķina pārbaudīšana

958un maksājuma pieprasījuma izstrāde

959- Kontrolē oriģinālā rēķina

960atbilstību Projekta līguma specifikācijām, Īstenošanas

961līgumam, piegādes/pakalpojumu līgumam un saskaņotajiem

962tarifiem.

963- Pārbauda darba izpildes

964(kvantitātes un kvalitātes) pareizību, preču/pakalpojumu

965piegādes pareizību pēc daudzuma un kvalitātes) u.c., kā arī

966īpašos nosacījumus u.c.

967- Samaksa oriģinālā rēķina

968izrakstītājam(iem).

969Iesniedz maksājuma pieprasījumu

970NVI un/vai Starpniekinstitūcijai, pievienojot starpposma

971pārskatu un rēķinu kopijas, NVI un/vai

972Starpniekinstitūcijai. Maksājuma pieprasījumā ietver

973attiecinātās izmaksas, kas veiktas attiecīgā perioda laikā.

974Starpposma pārskats ietver informāciju par finansiālo un

975fizisko progresu, faktisko un plānoto izdevumu

976salīdzinājumu, koriģētu progresa stāvokli brīdī, kad

977apstiprināts līdzfinansējums. Jebkādas novirzes jāpamato un

978jāierosina korektīvi pasākumi. Starpposma pārskatus

979iesniedz ne retāk kā vienu reizi sešos mēnešos.

980Atbildīgs: Projekta

981īstenotājs

9823.

983Maksājumu pieprasījumu

984apstiprināšana Maksājumu

985iestādei un

986maksājumu priekšfinansēšana

987- Pārbauda maksājuma

988pieprasījuma atbilstību Ietvarlīgumam, Projekta līgumam un

989Īstenošanas līgumam.

990- Pārbauda dokumentācijas

991pilnīgumu (t.i., rēķinu un citu grāmatvedības dokumentu

992kopijas) un atbilstību starpposma pārskatam. Ja

993nepieciešams, pārbauda līdzekļu izlietojuma pareizību ar

994faktu konstēšanas uzdevumu palīdzību.

995- Apliecina maksājumu

996pieprasījuma pareizību un likumīgu Maksājumu iestādei.

997- Nosūta uz Šveici tādas

998dokumentācijas kā starpposma, gada un noslēguma

999pārskatu (skatīt 3.5., 3.6. apakšsadaļas), audita pārskatu

1000vai to apvienoto kopsavilkumu, kā noteikts Projekta līgumā,

1001kopijas.

1002- Veic samaksu Projekta

1003īstenotājam.

1004Atbildīga: NVI

1005Iesaistīts:

1006Starpniekinstitūcija

1007Atbildīgi: NVI, Maksājumu

1008iestāde

10094.

1010Atmaksu veikšanas pieprasījuma

1011iesniegšana Šveicei

1012- Pārbauda maksājumu

1013pieprasījumu formālo atbilstību, tai skaitā līdzfinansējumu

1014un iespējamo dubulto finansējumu.

1015- Iesniedz atmaksu veikšanas

1016pieprasījumus Šveicei un apstiprina to atbilstību

1017pamatojošai dokumentācijai un līgumiem.

1018Atbildīga: Maksājumu

1019iestāde

10205.

1021Šveices maksājums Latvijai

1022- Pārbauda atmaksu veikšanas

1023pieprasījumu un pamatojošās dokumentācijas atbilstību.

1024- Pārskaita pieprasīto summu

1025Maksājumu iestādei 30 dienu laikā.

1026Atbildīga: Šveice

1027Īpašos gadījumos Puses

1028attiecīgajos Projektu līgumos var noteikt citu maksājumu

1029procedūru.

1030Izmaksu attiecināmības beigu

1031datums ir norādīts Projekta līgumā. Tas ir 12 mēnešus pēc grafikā

1032paredzētā Projekta pabeigšanas datuma, bet ne vēlāk kā desmit

1033gadus pēc tam, kad Šveices Parlaments apstiprinājis Finanšu

1034palīdzību saskaņā ar Ietvarlīguma 3.pantu. Šveicei jāsaņem gala

1035atmaksu veikšanas pieprasījumi ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc

1036izmaksu attiecināmības beigu datuma.

1037Ja iepirkumu procesa gaitā

1038konstatētas neatbilstības, negodīga rīcība vai nolaidība, Šveice

1039ir tiesīga nekavējoties pārtraukt atmaksu veikšanu, dot

1040norādījumus NVI apturēt maksājumu veikšanu no Šveices Finanšu

1041palīdzības un pieprasīt nelegāli veikto maksājumu atmaksu jebkurā

1042Projekta īstenošanas posmā.

10435. Atbildības un

1044pienākumi

1045Galveno dalībnieku atbildība un

1046pienākumi ir norādīti tālāk. Projekta līgumi satur detalizētākus

1047pienākumus un aktivitātes, kas piemērotas katram atsevišķam

1048gadījumam.

10495.1 Nacionālā

1050vadošā iestāde

1051NVI atbild par vispārējās

1052Latvijas-Šveices sadarbības programmas orientāciju un par

1053Projektu identificēšanu, plānošanu, īstenošanu, finanšu vadību,

1054kontroli un novērtēšanu, kā arī par Finanšu palīdzības līdzekļu

1055izlietojumu saskaņā ar Ietvarlīgumu. Tas ietver šādus

1056pienākumus:

1057- Nodrošināt nepieciešamo

1058nacionālo normatīvo aktu par Projektu īstenošanu un uzraudzību

1059izstrādi;

1060- Saskaņot Šveices Finanšu

1061palīdzību ar citām finanšu palīdzībām, Nacionālo stratēģisko

1062ietvardokumentu un darbības programmām;

1063- Nodrošināt, lai valsts budžeta

1064projektā tiktu iekļauti atbilstoši nosacījumi, kas aizsargā

1065līdzekļu prasītāju tiesības saņemt nepieciešamo finansējumu;

1066- Apstiprināt, ka līdzfinansējuma

1067daļa ir nodrošināta saskaņā ar Projekta līgumu;

1068- Nodrošināt, lai nevienā Projekta

1069daļa nebūtu dubultais finansējums no jebkādiem citiem finanšu

1070līdzekļu avotiem;

1071- Nodrošināt Projektu iesniegumu

1072pieņemšanas konkursu izsludināšanu un Projektu iesniegumu

1073apstiprināšanu;

1074- Izveidot konsultatīvu vadības

1075komiteju, kurā ir pārstāvēta vismaz NVI un izvēlētas nozaru

1076ministrijas, reģioni, pilsoniskā sabiedrība un Šveices

1077vēstniecība;

1078- Konsultējoties ar vadības

1079komiteju, atlasīt Projektu iesniegumus iesniegšanai Šveicei;

1080- Iesniegt Šveicei no apstiprināto

1081Projektu izklāstiem iegūtos atbilstoši dokumentētus Projektu

1082finansējuma pieprasījumus;

1083- Uzraudzīt un vadīt Projektu

1084īstenošanu saskaņā ar Projektu līgumiem un izveidojot atbilstošu

1085uzraudzības un kontroles sistēmu;

1086- Pārbaudīt no Projektu

1087īstenotājiem saņemtos rēķinus un pārbaudīt dokumentācijas

1088pietiekamību;

1089- Iesniegt maksājumu pieprasījumus

1090Maksājumu iestādei un apstiprināt to pareizību un likumību;

1091- Nodrošināt pieejamo līdzekļu

1092efektīvu un pareizu izlietojumu;

1093- Katra Projekta gadījumā

1094pārbaudīt, vai Projekta īstenotājs var atgūt pievienotās vērtības

1095nodokli (PVN), un attiecīgi informēt Šveices institūcijas

1096iesniedzēja deklarācijas formā Projekta dokumentācijas

1097ietvaros;

1098- Nodrošināt finanšu kontroli, tai

1099skaitā pilnīgu un pietiekamu audita plūsmu visās iesaistītajās

1100institūcijās;

1101- Iesniegt vispārējo gada finanšu

1102pārskatu par visiem līdzekļu pārvedumiem starp Šveici un

1103Maksājumu iestādi, no vienas puses, un starp Maksājumu iestādi un

1104visām iesaistītajām nacionālajām institūcijām (piemēram, NVI,

1105Starpniekinstitūciju, Projekta īstenotāju u.c.), no otras

1106puses;

1107- Reizi gadā iesniegt visu

1108finansēto Projektu audita pārskatu kopsavilkumu ar secinājumiem

1109un ieteikumiem. NVI pielikumā sniedz visus sākotnējos audita

1110pārskatu secinājumus un ieteikumus.

1111- Nodrošināt audita rezultātu

1112apspriešanu ar iesaistītajiem partneriem, tai skaitā Šveici, un

1113uz audita pārskata pamata pieņemto lēmumu izpildi;

1114- Nodrošināt regulāru ziņošanu

1115Šveicei par Finanšu palīdzības finansēto Projektu īstenošanu, kā

1116arī nodrošināt tūlītēju ziņošanu jebkādu neatbilstību

1117gadījumā;

1118- Organizēt gada sanāksmes

1119vispārējās Latvijas-Šveices sadarbības programmas līmenī,

1120konsultējoties ar Šveices vēstniecību, un iesniegt gada

1121pārskatu;

1122- Uzņemties atbildību par to,

1123lai Šveicei tiktu atlīdzinātas jebkādas no Finanšu

1124palīdzības nepamatoti samaksātas summas;

1125- Nodrošināt informāciju un

1126publicitāti par Latvijas-Šveices sadarbības programmu;

1127- Nodrošināt visu attiecīgo

1128dokumentu, kas saistīti ar Latvijas-Šveices sadarbības programmas

1129ietvaros īstenotajiem Projektiem, uzglabāšanu 10 gadus pēc

1130Projektu pabeigšanas.

1131Kompetentās iestādes ar pilnīgu

1132Latvijas Republikas valdības atbalstu veic izmeklēšanu par

1133iespējamajiem krāpšanas vai neatbilstības gadījumiem. Krāpšanas

1134pierādīšanas gadījumos tiek ierosināta lieta saskaņā ar spēkā

1135esošajiem normatīvajiem aktiem.

1136NVI var deleģēt daļu no iepriekš

1137minētajiem uzdevumiem un pienākumiem vienam vai vairākiem

1138Starpniekinstitūcijām un Projekta īstenotājiem.

11395.2.

1140Starpniekinstitūcija

1141Starpniekinstitūcija ir jebkura

1142valsts institūcija, kas pilda NVI pienākumus vai pilda uzdevumus

1143NVI vārdā saistībā ar Projektu īstenotāju īstenotajiem

1144Projektiem.

1145Starpniekinstitūcijas galvenie

1146uzdevumi ir:

1147- Izsludināt Projektu

1148iesniegumu pieņemšanas konkursus un pieņemt tos, pārbaudīt

1149atbilstību prasībām attiecībā uz Projektu iesniegumiem (skat.

11503.sadaļu) un novērtēt iesniegto iesniegumu kvalitāti;

1151- Ieviest iepirkumu procedūras vai

1152deleģēt šo uzdevumu Projekta īstenotājam;

1153- Uzraudzīt un vadīt Projektu

1154īstenošanu saskaņā ar Projektu līgumiem un Īstenošanas līgumiem

1155un veikt nepieciešamās kontroles;

1156- Pārbaudīt no Projekta īstenotāja

1157saņemtos rēķinus, pārbaudīt iesniegto dokumentu autentiskumu un

1158pareizību, kā arī maksājumu pieprasījumos norādīto izmaksu

1159attiecināmību;

1160- Apstiprināt rēķinus un iesniegt

1161apstiprinātos rēķinus NVI vai Maksājumu iestādei;

1162- Sniegt pārskatus NVI par

1163Projekta īstenošanas progresu;

1164- Veikt neatbilstību pārbaudes un

1165ziņot par tām NVI;

1166- Nodrošināt visu attiecīgo

1167dokumentu, kas saistīti ar Latvijas-Šveices sadarbības programmas

1168ietvaros īstenotajiem Projektiem, uzglabāšanu 10 gadus pēc

1169Projektu pabeigšanas.

11705.3. Projekta

1171īstenotājs

1172Projekta īstenotājs ir jebkura

1173publiska pārvalde, jebkura valsts vai privāta sabiedrība, kā arī

1174jebkura Pušu atzīta organizācija, kas pilnvarota īstenot konkrētu

1175uz šī Ietvarlīguma pamata finansētu Projektu. Attiecīgi, Projekta

1176īstenotājs ir līgumslēdzēja puse pakalpojumu un piegādes līgumos

1177apstiprināto Projektu ietvaros.

1178Projekta līgumā norāda Projekta

1179īstenotāja nosaukumu. Tā uzdevumi un pienākumi ir noteikti

1180Īstenošanas līgumā.

11815.4. Maksājumu

1182iestāde

1183Maksājumu iestāde atbild par

1184Šveices Finanšu palīdzības izlietojuma atbilstošas finanšu

1185kontroles nodrošināšanu. Tās pienākumi ir:

1186- Pārbaudīt maksājumu pieprasījumu

1187atbilstību;

1188- Iesniegt Šveicei attiecīgos

1189atmaksas veikšanas pieprasījumus;

1190- Veikt visu Šveicei iesniegto

1191atmaksas veikšanas pieprasījumu uzskaiti;

1192- Periodiski ziņot NVI par finanšu

1193plūsmām.

1194Maksājumu iestāde nodrošina, ka

1195maksājumi pieprasītājiem tiek veikti noteiktajos termiņos.

11965.5. Iekšējā

1197audita departaments

1198Lai nodrošinātu Latvijas-Šveices

1199sadarbības programmas īstenošanu, Iekšējā audita departaments

1200atbild par audita sistēmas efektīvas funkcionēšanas

1201nodrošināšanu.

1202Iekšējā audita departamenta

1203galvenie uzdevumi ir:

1204- Nodrošināt atbilstošas

1205auditēšanas funkcijas;

1206- Nodrošināt kompetentās iestādes

1207ar audita veikšanas metodoloģiju;

1208- Izstrādāt gada sistēmas audita

1209un kontroles plānu, kurš balstās uz riska novērtēšanu. Riska

1210novērtēšanas procesā ņem vērā Šveices sniegtos ieteikumus;

1211- Veikt auditus Latvijas-Šveices

1212sadarbības programmas īstenošanas struktūras ietvaros un ziņot

1213par tiem Šveicei;

1214- Reizi gadā iesniegt visu

1215finansēto Projektu audita pārskatu kopsavilkumu ar secinājumiem

1216un ieteikumiem. Iekšējā audita departaments pielikumā sniedz

1217visus sākotnējos audita pārskatu secinājumus un ieteikumus.

1218- Sniegt atbalstu kompetentajām

1219Šveices institūcijām vai pilnvarotām personām, kas rīkojas to

1220vārdā;

1221- Nodrošināt visu audita

1222organizāciju veikto auditu, kas saistīti ar Projektu īstenošanu

1223Latvijas-Šveices sadarbības ietvaros, pārskatu uzglabāšanu desmit

1224gadus pēc Projektu pabeigšanas.

12255.6. Audita

1226organizācija

1227Ja Projekta līgumā nav noteikts

1228citādi, NVI norāda audita organizāciju katram Projektam.

1229Tehniskās palīdzības, Grantu shēmu, Projekta sagatavošanas fonda

1230un Stipendiju gadījumā var tikt piemērota atšķirīgas audita

1231procedūras. Audita organizācijai jābūt privātai sabiedrībai ar

1232atzītu profesionālo reputāciju, kas darbojas saskaņā ar

1233starptautiskajiem auditēšanas standartiem.

1234Audita organizācija jānorāda

1235Projekta līgumā. Audita apjomu nosaka Projekta līguma pielikumā.

1236Ārējā audita gadījumā izmaksas ir attiecināmas un tās jāiekļauj

1237Projekta budžetā. Iekšējā audita izmaksas sedz attiecīgā audita

1238organizācija.

1239Ja Projekta līgumā nav noteikts

1240citādi, audita organizācija veic Projektu, kas ilgst vairāk nekā

1241divus gadus un kura summa pārsniedz CHF 500`000 slieksni,

1242starpposma finanšu auditu(s) un Projektu Noslēguma finanšu auditu

1243saskaņā ar starptautiskajiem audita standartiem. Veicot iepriekš

1244minētos auditus, tā pārbauda finansējuma izlietojuma pareizību,

1245sniedz ieteikumus kā stiprināt kontroles sistēmu un ziņo par

1246ikvienu faktisku vai iespējamu krāpšanas vai neatbilstības

1247gadījumu. Šie finanšu audita pārskati tiek nosūtīti NVI.

12485.7. Šveices

1249vēstniecība

1250Šveices vēstniecība ir Šveices

1251oficiālā pārstāvniecība. Tās funkcijas saistībā ar

1252Latvijas-Šveices sadarbības programmas īstenošanu ir šādas:

1253- Veicināt kontaktus; nodrošināt

1254sakarus un "tīklu veidošanu" starp partneriem;

1255- Informēt un sniegt padomus

1256partneriem par procedūrām un noteikumiem saistībā ar Finanšu

1257palīdzību;

1258- Pārsūtīt oficiālo informāciju un

1259Projektu iesniegumus uz un no Šveices institūcijām;

1260- Kopā ar NVI organizēt Šveices

1261delegāciju vizītes;

1262- Piedalīties Latvijas - Šveices

1263sadarbības programmas sanāksmēs;

1264- Sniegt informāciju visai

1265sabiedrībai par Latvijas-Šveices sadarbības programmu un Finanšu

1266palīdzību;

1267- Kā novērotājs piedalīties

1268konsultatīvā vadības komitejā.

12695.8. Šveices

1270Attīstības un sadarbības aģentūra (SDC) un Ekonomisko lietu

1271valsts sekretariāts (SECO)

1272No Šveices puses Latvijas-Šveices

1273sadarbības programmā ir divas kompetentās iestādes: SDC un SECO.

1274To galvenie uzdevumi ir:

1275- Nodrošināt stratēģisko un

1276operatīvo vadību vispārējās Latvijas-Šveices sadarbības

1277programmas līmenī;

1278- Piedalīties NVI organizētās gada

1279sanāksmēs;

1280- Uzturēt pastāvīgu dialogu ar NVI

1281un citiem Projektu partneriem, kas iesaistīti Projektu

1282identificēšanā un īstenošanā, kā arī par vispārējo

1283Latvijas-Šveices sadarbības programmas progresu;

1284- Sniegt atbalstu Projektu

1285identificēšanā un sagatavošanā;

1286- Lemt par finansējumam pieteikto

1287Projektu finansēšanu;

1288- Lemt par vispārējās

1289Latvijas-Šveices sadarbības programmas jautājumiem;

1290- Uzraudzīt vispārējās

1291Latvijas-Šveices sadarbības programmas attīstību ar pārbaudēm uz

1292vietas un ar pārskatu palīdzību;

1293- Veidot sakarus ar nacionālajiem

1294un starptautiskajiem dalībniekiem, kas ir nozīmīgi

1295Latvijas-Šveices sadarbības programmas īstenošanai;

1296- Nodrošināt Latvijas-Šveices

1297sadarbības programmas administrēšanu no Šveices puses.

1298Šveice var deleģēt dažus no šiem

1299uzdevumiem Šveices vēstniecībai.