Vairogs11. pants
-
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Noslēguma jautājumi
1. 1., 2. un 3.pielikums ir šī
Ietvarlīguma neatņemamas sastāvdaļas.
2. Jebkurš strīds, kas var rasties
šī Ietvarlīguma piemērošanas rezultātā, tiek izšķirts
diplomātiskā ceļā.
3. Jebkādus šī Ietvarlīguma
grozījumus noformē rakstiskā veidā, Pusēm par to savstarpēji
vienojoties un atbilstoši to noteiktajai kārtībai. Jebkādus
grozījumus šī Ietvarlīguma 1.,2. un 3.pielikumā noformē rakstiskā
veidā par to savstarpēji vienojoties šī Ietvarlīguma 9.pantā
minētajām kompetentajām institūcijām.
4. Viena no Pusēm var pārtraukt šo
Ietvarlīgumu jebkurā laikā, paziņojot par to rakstiskā veidā
sešus mēnešus iepriekš. Tādā gadījumā šī Ietvarlīguma noteikumi
turpina attiekties uz Projekta līgumiem, kas noslēgti pirms šī
Ietvarlīguma pārtraukšanas. Puses risina jebkādas citas
Ietvarlīguma pārtraukšanas sekas savstarpējas vienošanās
ceļā.
5. Šis Ietvarlīgums stājas spēkā
notifikācijas datumā, kurā abas Puses ir paziņojušas par savas
apstiprināšanas procedūras pabeigšanu. Šis Ietvarlīgums aptver
piecu gadu Saistību periodu un desmit gadu maksājumu periodu. Tas
ir spēkā līdz brīdim, kad Latvija iesniedz noslēguma pārskatu ar
šī Ietvarlīguma mērķa izpildes novērtējumu saskaņā ar šī
Ietvarlīguma 8.panta 3.punktu. Saistību periods sākas saskaņā ar
šī Ietvarlīguma 3.panta 1.punktu. Ja Saistību periods sākas pirms
šī Ietvarlīguma stāšanās spēkā, Puses piemēro šo Ietvarlīgumu,
provizoriski nosakot uzsākšanu no tā parakstīšanas datuma.
Parakstīts Bernē, 2007.gada
20.decembrī divos oriģināleksemplāros angļu valodā.
Latvijas Republikas valdības
vārdā
Šveices Konfederācijas padomes
vārdā
Oskars
Spurdziņš
Micheline
Calmy-Rey
Latvijas Republikas Finanšu
ministrs
Šveices Konfederācijas
prezidente
Doris
Leuthard
Šveices Konfederācijas
ekonomikas ministre
1.pielikums: Latvijas-Šveices
sadarbības programmas konceptuālā struktūra
Šī Konceptuālā struktūra ir
Ietvarlīguma starp Šveices Konfederācijas padomi un Latvijas
valdību par Latvijas-Šveices sadarbības programmas īstenošanu
neatņemama sastāvdaļa. Konceptuālā struktūra nosaka mērķus,
principus, stratēģiju un prioritātes, kā arī indikatīvo
finansējuma sadalījumu.
1. Mērķi
Latvijas-Šveices sadarbības
programma ir orientēta uz diviem mērķiem:
- Veicināt ekonomisko un sociālo
atšķirību samazināšanos starp Latviju un progresīvākajām
paplašinātās Eiropas Savienības (ES) valstīm, un
- Veicināt Latvijā ekonomisko un
sociālo atšķirību samazināšanos starp dinamiskajiem pilsētu
centriem un strukturāli vājiem perifērajiem reģioniem.
Latvijas-Šveices sadarbības
programma ietver nacionālus un transnacionālus projektus, kuri
atbalsta ilgtspējīgu, ekonomiski un sociāli līdzsvarotu
attīstību.
Tuvojoties Šveices Finanšu
palīdzības īstenošanas perioda beigām, abas Puses var kopīgi lemt
par Latvijas-Šveices sadarbības programmas sasniegto rezultātu
vispārējo novērtējumu.
2. Principi
Latvijas-Šveices sadarbībā jāvadās
pēc šādiem principiem:
Caurskatāmība.
Caurskatāmība un atklātība ir pamats visām sadarbības
aktivitātēm, un tā ir saistoša visos līmeņos. Īpašs uzsvars uz
caurskatāmību jāliek projekta atlasē, līgumu piešķiršanā un
finanšu vadībā.
Sociālā iekļaušana.
Sadarbības aktivitātes ir vērstas uz sociāli un ekonomiski
nelabvēlīgo indivīdu un grupu iekļaušanu attīstības iespējās un
ieguvumos.
Vienādas iespējas un
tiesības. Sadarbības aktivitātes ir vērstas uz sieviešu un
vīriešu iespēju palielināšanos vienlīdzīgi izmantot viņu tiesības
balstoties uz dzimuma nostāju.
Vides ilgtspēja. Sadarbības
aktivitātes ir vērstas uz vides ilgtspējas prasību
iekļaušanu.
Visu ieinteresēto pušu
saistības. Visas Latvijas-Šveices sadarbības programmā
iesaistītās institūcijas un lēmējinstitūcijas ir apņēmušās
efektīvi un racionāli ieviest Projektus, par kurām ir panākta
vienošanās.
Subsidiaritāte un
decentralizācija. Sadarbības aktivitātes ir vērstas uz
subsidiaritātes un decentralizācijas principu ievērošanu,
vispirms pašvaldību un reģionāla līmeņa projektos.
3.
Stratēģijas
3.1. Galvenie
stratēģiskie apsvērumi
Latvijas-Šveices sadarbības
programma ir finansiālās palīdzības instruments, kas ir
izmantojams papildus Eiropas Savienības struktūrfondu un
Kohēzijas fonda finanšu palīdzībai, kā arī Eiropas Ekonomikas
zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu palīdzībai. Šveices
Finanšu palīdzība papildina šīs programmas un koncentrējas
galvenokārt uz tiem projektiem, kuri netiek finansēti vai tiek
daļēji finansēti no citiem finanšu avotiem.
Galvenajos stratēģiskajos
apsvērumos tiek ietverta:
a. Fokusēšanās. Saprašanās
memorands starp Šveices Konfederācijas padomi un Eiropas
Savienības Padomi nosaka četrus Finanšu palīdzības līdzekļu
piešķiršanas virzienus:
- Drošība, stabilitāte un atbalsts
reformām;
- Vide un infrastruktūra;
- Atbalsts privātajam sektoram;
un
- Cilvēkresursu un sociālā
attīstība.
Šie līdzekļu piešķiršanas virzieni
un ar tām saistītās prioritārās jomas rada plašu pamatu
sadarbībai. Efektivitātes un racionalitātes apsvērumi, tāpat kā
optimāli pieejamo līdzekļu sadalījuma un izmantošanas apsvērumi
ir svarīgi. Tādēļ Latvijas-Šveices sadarbības programmai ir
skaidrs stratēģiskais fokuss, kas tiek balstīts uz šādiem
apsvērumiem:
- Koncentrēšanās ne vairāk kā uz
sešām prioritārajām jomām, kurās tērē procentuāli lielu Finanšu
palīdzības daļu (tematiskā koncentrācija). Prioritāro jomu atlase
var tikt balstīta uz vajadzībām, un tajā var tikt ņemta vērā
konkrētā Šveices zinātība.
- Koncentrēšanās uz salīdzinoši
nelielu Projektu skaitu.
b. Programmas nostādne.
Programma sastāv no komponentprojektiem, ko vieno kopīga tēma vai
kopīgi mērķi. Programmas nostādne ir attiecināma uz uzmanības
sfērām, kuras raksturo šādas pazīmes: lielas finansiālās
saistības; dažādu līmeņu sasaiste (nacionālā, reģionālā,
vietējā); dalībnieku dažādība; atbalsts politikas attīstībai;
nozīmīgs atbalsts kapacitātes stiprināšanai un vienota noteikumu
un procedūru kopuma piemērošana. Programmas nostādne paredz
lēmumu pieņemšanas par individuālajiem projektiem tiesību
deleģēšanu. Programmas nostādnē ietilpst: prioritāro jomu
sākotnējs novērtējums, mērķu noteikšana, vadlīnijas un budžets,
programmas ieviešanas nozares uzraudzības un vērtēšanas
koncepcija. Lai nodrošinātu efektivitāti un racionalitāti,
minimālajai Finanšu palīdzībai konkrētā programmā jābūt ne
mazākai par 4 miljoniem CHF.
c. Individuāla projekta
nostādne. Individuāla projekta nostādne ir attiecināma tādās
prioritārajās jomās, kurās ir īstenojami patstāvīgi projekti. Lai
nodrošinātu efektivitāti un racionalitāti, minimālajam Finanšu
palīdzības apjomam katram individuālajam projektam individuālā
projekta nostādnes ietvaros parasti jābūt ne mazākam par 1
miljonu CHF. Iespējams vienoties par augstākiem minimālajiem
finansējuma apjomiem (skatīt šī Pielikuma 4.punktu). Grantu shēma
var būt līdzeklis mazāku projektu īstenošanai (skatīt
3.pielikumu).
d. Transnacionāli projekti.
Finanšu palīdzība var tikt izmantota transnacionālu projektu
finansēšanai.
e. Partneri un finansējuma
saņēmēji. Latvijas-Šveices sadarbības programmā var tikt
iekļauti partneri un saņēmēji no valsts un privātajiem sektoriem,
nodibinājumiem un biedrībām, un citām pilsoniskās sabiedrības
organizācijām.
f. Partnerība. Partnerība
Šveices un Latvijas starpā ir Latvijas-Šveices sadarbības
programmas bagātināšanas elements. Sadarbība un partnerība ir
ļoti atbalstāma, it sevišķi tajās prioritārajās jomās, kurās
Šveice var sniegt konkrētu pieredzi, zinātību un
tehnoloģijas.
g. Elastība. Elastība un
iespējamība reaģēt uz iespējām paredz, ka sākotnēji
konkrētām prioritāšu jomām un atsevišķām pozīcijām tiek piešķirti
tikai aptuveni 90% Finanšu palīdzības. Divus gadus pēc
Latvijas-Šveices sadarbības programmas sākuma tās pārskats
novērtēs tematiskās prioritātes, pārdalīt finansējumu saskaņā ar
vienošanos un noteiks prioritātes vēl nesadalītajai Finanšu
palīdzības daļai.
h. Uzskatāmība.
Latvijas-Šveices sadarbības programmas redzamība Latvijas un
Šveices pilsoņiem ir svarīgs aspekts, kas var tikt ņemts vērā,
atlasot un ieviešot Projektus. Abas Puses apņemas proaktīvi
sniegt informāciju par savu sadarbību.
3.2. Īstenošanas
stratēģija
a. Projektu identificēšana.
Projektu identificēšana būtiski ietekmē Latvijas-Šveices
sadarbības programmas kvalitāti. Latvija atbild par to Projektu
identificēšanu, kuri tiks finansēti no Finanšu palīdzības. Šveice
var izteikt Latvijai priekšlikumus par Projektiem.
b. Projekta atlases
kritēriji. Projekta atlase balstās uz skaidri noteiktu
kritēriju kopumu. Vispārējo atlases kritēriju skaitā ir:
- Atbilstība Latvijas-Šveices
sadarbības programmas mērķiem;
- Šī Pielikuma 2.sadaļā aprakstīto
Latvijas-Šveices sadarbības programmas principu ievērošana;
- Atbilstība šī Pielikuma 3.1.
apakšsadaļā norādītajiem stratēģiskajiem apsvērumiem;
- Piesaiste nacionālās attīstības
plānošanai un, ja iespējams, Nacionālajam stratēģiskajam
ietvardokumentam un attiecīgajai(ām) darbības programmai(ām);
- Jauninājums un/vai jaunu
risinājumu piedāvāšanas potenciāls, kas vēlāk var tikt izmantots
lielākā mērogā (pilotprojekti);
- Projekta īstenotāja
kapacitāte;
- Finanšu struktūras potenciāls
(papildus resursu mobilizēšana);
- Izpildes iespējamība noteiktajā
laika periodā; un
- Rezultātu ilgtspēja.
Pirms Latvijas-Šveices sadarbības
programmas īstenošanas sākuma var tikt noteikti specifiskie
atlases kritērijus katrai prioritārajai jomai.
c. Atbalsts Projekta
plānošanai. Projekta sagatavošana un detalizēta Projekta
plānošana ir sevišķi svarīgs Projekta īstenošanas efektivitātei
un racionalitātei. Latvija var pieprasīt vai Šveice
rekomendēt atbalsta sniegšanu Projekta sagatavošanai, un tā
finansēšanu var veikt Projekta sagatavošanas fonda ietvaros
(skatīt 3.pielikumu). Ja Projekta sagatavošanas fonda ietvaros
pieejamais līdzekļu apjoms ir nepietiekams noteikta Projekta
sagatavošanai, Latvija var pieprasīt nepieciešamo līdzekļu apjomu
pārdalīt no attiecīgajai prioritārajai jomai iedalītā finansējuma
vai vēl nepiesaistītās Finanšu palīdzības daļas uz Projekta
sagatavošanas fondu.
d. Īstenošanas kapacitātes
palielināšana. Sekmīga Projekta īstenošana ir atkarīga no
īstenošanas un uzraudzības iestāžu kapacitātes. Ja nepieciešams,
Latvija var pieprasīt vai Šveice var rekomendēt kapacitātes
palielināšanu, un tās finansēšanu var veikt no Finanšu palīdzības
Projekta finansēšanas ietvaros.
4. Prioritārās
jomas un indikatīvais finansējuma sadalījuma
Latvijas-Šveices sadarbības
programmai ir noteiktas šādas prioritārās jomas un indikatīvais
finansējuma sadalījums:
1.
Drošība, stabilitāte un atbalsts reformām
Nr.
Apakšprioritāte
Nostādne,
mērķi un attiecināmie projekti
Indikatīvais finansējuma sadalījums
1.
Reģionālās
attīstības iniciatīvas attālos un mazattīstītos
reģionos
Individuālā
projekta vai programmas nostādne ar šādiem mērķiem:
1. mērķis: Stiprināt
struktūru un kapacitāti reģionālā un pašvaldību līmenī
Attiecināmie
projektu veidi:
- Pašvaldību transporta
sistēmas analīze pēc administratīvi-teritoriālās reformas
īstenošanas un situācijas uzlabošanai veicamo aktivitāšu
noteikšana.
- Pašvaldību aktivitāšu
īstenošana, lai nodrošinātu skolēnu transportēšanu un ar to
saistītos atbalsta pasākumus.
__________________________________________
2. mērķis: Atbalstīt
jaunatnes attīstību
Attiecināmo
projektu veidi:
- Jaunatnes iniciatīvas
reģionos: skolēnu apmaiņa, pasākumi jaunatnes
mobilizēšanai, apmācību kursi (piemēram, datorapmācība),
darba tirgus u.c.
- Sociālo darbinieku apmācība
atbalsta sniegšanā jauniešiem krīzes situācijās.
Līdz 16 miljoniem
CHF
________________
Līdz 4
miljoniem CHF
2.
Tiesu varas
modernizācija
Individuālā
projekta vai programmas nostādne ar šādu mērķi:
Uzlabot tiesu sistēmas darbību
un taisnīgas tiesas pieejamību.
Attiecināmo
projektu veidi:
- Tiesu pārvaldes optimizācija,
tai skaitā tiesu procesu pilnveidošana, izmaksu vadība,
elektronisko līdzekļu izmantošanas nostiprināšana,
tiesvedības pilnveidošana, videotulkojumu ieviešana un
personāla kapacitātes celšana.
- Taisnīgas tiesas pieejamības
uzlabošana, tai skaitā pilsoņu informēšana (izglītošanas
kampaņas, brošūras u.c.), pieejas izmaksu samazināšana un
fiziskās pieejamības uzlabošana.
Līdz 8
miljoniem CHF
2. Vide un
infrastruktūra
Nr.
Apakšprioritāte
Nostādne,
mērķi un attiecināmie projekti
Indikatīvais finansējuma sadalījums
3.
Pamata
infrastruktūras rehabilitācija un modernizācija
Individuālā
projekta vai programmas nostādne ar šādu mērķi:
Uzlabot vidi, lai paaugstinātu
dzīves standartus un veicinātu ekonomisko attīstību.
Attiecināmo
projektu veidi:
Projekti vai programmas, kuru
katra minimālais apjoms ir 5 miljoni CHF, šādām jomās:
- Bīstamo atkritumu izgāztuvju
rekultivācija;
- Bīstamo atkritumu
apsaimniekošana;
- Vēsturiski piesārņoto vietu
sanācija.
Līdz 13
miljoniem CHF
3.
Atbalsts privātajam sektoram
Nr.
Apakšprioritāte
Nostādne,
mērķi un attiecināmie projekti
Indikatīvais finansējuma sadalījums
4.
Uzlabots
finansiālā sektora regulējums
Individuālā
projekta nostādne ar šādu mērķi:
Atbalstīt Acquis
Communautaire efektīvu ieviešanu un izpildi, kas vērsta
uz uzņēmumu finanšu pārskatiem
Attiecināmo
projektu veidi:
Institucionālās un regulējošās
kapacitātes stiprināšana attiecībā uz uzņēmumu sektora
finanšu pārskatu sagatavošanu un auditēšanu nacionālajā
līmenī.
Līdz 2
miljoniem CHF
4.
Cilvēkresursu un sociālā attīstība
Nr.
Apakšprioritāte
Nostādne,
mērķi un attiecināmie projekti
Indikatīvais finansējuma sadalījums
5.
Pētniecība
un attīstība
Grantu
shēmas nostādne ar šādu mērķi:
Stiprināt zinātnisko
potenciālu, palielinot izglītības pieejamību, un stiprināt
izpēti ar atsevišķu veicināšanas programmu palīdzību.
Attiecināmo
projektu veidi:
Stipendiju piešķiršana
maģistrantūras un doktorantūras studijām Šveicē.
līdz
2,5
miljoniem CHF
5. Īpaši
asignējumi
Vienība
Saturs
Indikatīvais finansējuma sadalījums
Nevalstisko organizāciju (NVO) fonds
Grantu
shēmas nostādne ar šādu mērķi:
Veicināt pilsoniskās
sabiedrības kā nozīmīga attīstības līdzdalībnieka
ieguldījumu ekonomiskajā un sociālajā saliedētībā.
Attiecināmo
projektu veidi:
Mazo projektu grantu shēma(s),
kas paredzēta(s) pilsoniskajai sabiedrībai/NVO, lai
atbalstītu galvenokārt sabiedrisko pakalpojumu
nodrošināšanu, kā arī organizāciju vides sakārtošanu,
tādējādi ļaujot stiprināt organizāciju kapacitāti.
Līdz
3,5
miljoniem CHF
Projekta
sagatavošanas fonds
Mērķis:
Atbalsts gala projektu
iesniegumu sagatavošanai
Līdz 0,3
miljoniem CHF
Šveices
programmas administrēšana
Latvijas-Šveices sadarbības
programmas administrēšana no Šveices puses
3 miljoni
CHF
Tehniskās
palīdzības fonds
Latvijas-Šveices sadarbības
programmas administrēšana no Latvijas puses, tai skaitā
sagatavošana, īstenošana, uzraudzība un
novērtēšana.
Līdz 0,9
miljoniem CHF
Indikatīvā
finansējuma sadalījuma pārskats
Finansēšanas prioritārie virzieni
Indikatīvai finansējuma sadalījums
(miljonos CHF)
1. Drošība, stabilitāte un
atbalsts reformām
28
2. Vide un infrastruktūra
13
3. Privātais sektors
2
4. Cilvēkresursu un sociālā
attīstība
2.5
5. Īpaši asignējumi
7,7
6. Vēl nepiešķirtā summa
6,68
Kopā
indikatīvais sadalījums
59,88
2.pielikums: Latvijas-Šveices
sadarbības programmas noteikumi un procedūras
2.pielikums ir Ietvarlīguma starp
Latvijas Republikas valdību un Šveices Konfederācijas Padomi par
Latvijas-Šveices sadarbības programmas īstenošanu neatņemama
sastāvdaļa. 2.pielikums nosaka kontroli Latvijas-Šveices
sadarbības programmas līmenī, kārtību Projektu līmenī, procedūras
Projekta līmenī, prasības attiecībā uz Projektu iesniegumiem,
pienākumus un atbildību, un īpašus noteikumus attiecībā uz
Finanšu palīdzību.
Noteikumi un procedūras, kas
attiecināmi uz Grantu shēmām, Projekta sagatavošanas fondu,
Tehniskās palīdzības fondu un Stipendiju fonda ir noteikti
3.pielikumā.
1. Kontrole
Latvijas-Šveices sadarbības programmas līmenī
1.1.
Kontrole
Latvijas institūcijām ir galīgā
atbildība par Latvijas-Šveices sadarbības programmas uzraudzību
un kontroli. Latvijas-Šveices sadarbības programmas sākumā Puses
kopīgi izstrādā uzraudzības sistēmu un tās īstenošanas laikā to
pēc nepieciešamības uzlabo.
1.2. Gada
sanāksmes
Lai nodrošinātu efektīvu
Latvijas-Šveices programmas īstenošanu, Puses sasauc gada
sanāksmes. Gada sanāksmju laikā Nacionālā vadošā iestāde (NVI)
prezentē gada pārskatu, kas tiek izplatīts vienu mēnesi pirms
sanāksmes un kurā, cita starpā, aplūkoti šādi jautājumi:
- Vispārējā pieredze un sasniegtie
rezultāti;
- Latvijas-Šveices sadarbības
programmas īstenošanā panāktais progress saistībā ar Konceptuālo
struktūru;
- Pārskatu sniegšana par
Latvijas-Šveices sadarbības programmas stāvokli, tai skaitā:
• Pārskati par
apstiprinātajiem projektiem, Projektu
identificēšanas/sagatavošanas progress un paredzamās
Saistības;
• Vispārējs finanšu pārskats
par veiktajiem un paredzamajiem turpmākajiem maksājumiem un
Saistībām attiecībā uz visu Latvijas-Šveices sadarbības
programmu;
• Projektu finansiālā audita
kopsavilkums un galvenie slēdzieni saskaņā ar
3.5.apakšsadaļu;
• Statistika par konkursiem,
noslēgtajiem līgumiem un veiksmīgajiem konkursu dalībniekiem;
• Informācija par svarīgiem
jautājumiem attiecībā uz konkrētiem projektiem.
- Pārskatu sniegšana par Grantu
shēmām, Projekta sagatavošanas fondu, Tehniskās palīdzības fondu
un Stipendiju fondu;
- Priekšlikumi par līdzekļu, kuri
nav piesaistīti, novirzīšanu;
- Ziņošana par administratīviem
īstenošanas jautājumiem;
- Stratēģija un aktivitātes
vispārējās sabiedrības informēšanai par Latvijas-Šveices
sadarbības programmu un īstenotajiem Projektiem;
- Citi apspriežami jautājumi;
rekomendācijas un turpmākā rīcība;
- Apskats un, ja nepieciešams,
labojumi šī Ietvarlīguma pielikumos.
NVI atbild par gada sanāksmju
organizēšanu. Tā konsultējas ar Šveices vēstniecību par
organizēšanu, saturu, darba kārtību, dalībniekiem un citiem
organizatoriskiem un materiāli tehniskās apgādes jautājumiem.
Starpniekinstitūcijas, Projekta
īstenotāji un citas institūcijas un personas var tik uzaicinātas
uz gada sanāksmēm, ja NVI vai Šveice to uzskata par
lietderīgu.
Puses var uzaicināt Eiropas
Kopienu Komisiju piedalīties kā novērotāju.
Sanāksmju protokolus sastāda NVI,
un iesniedz Šveicei apstiprināšanai 15 dienu laikā pēc
sanāksmes.
2. Projektu
finansējuma pieprasījumu procedūras
Finansējuma pieprasījums ir
pakļauts divu līmeņu izskatīšanai, kas ļauj nodrošināt lēmuma
pieņemšanu pēc iespējas ātrākā laika posmā. Pirmajā līmenī tiek
iesniegts Projekta izklāsts un galvenajos vilcienos tiek pieņemts
lēmums. Ja pirmais pieprasījuma izskatīšanas līmenis ir sekmīgs,
uzsāk izskatīšanu otrajā līmenī. Otrajā līmenī Gala Projekta
iesniegums tiek iesniegts novērtēšanai un Šveice pieņem
gala lēmumu.
2.1. Pirmais
līmenis: Projekta izklāsta iesniegšanas un apstiprināšanas
procedūra
Nr.
Pasākumi
Aktivitātes un īpašie noteikumi
Organizācijas
1.
Projekta
identificēšanas ierosināšana
Ierosināšana, pamatojoties
uz:
- Valdības sagatavotiem
prioritāro Projektu sarakstiem;
- NVI priekšlikumu;
- Starpniekinstitūcijas /
Projekta īstenotāja priekšlikumu;
- Iesniegumu konkursu
galvenokārt attiecībā uz gantu shēmām;
- Šveices
priekšlikumu;
- Starptautiskas
organizācijas priekšlikumu.
Atbildīga: NVI
Iesaistītas:
Starpniekinstitūcija,
Projekta
īstenotājs,
Latvijas partneri,
Šveices varas institūcijas
2.
Projekta
izklāsta izstrādāšana
Projekta izklāsta sagatavošana,
pamatojoties uz prasībām par Projektu izklāstiem (skat.
2.2). Tas var iekļaut finanšu palīdzības pieprasījumu
Galīgā Projekta iesnieguma sagatavošanai, Projekta
sagatavošanas fonda ietvaros.
Atbildīgas:
Starpniekinstitūcijas,
Projekta īstenotājs
3.
Projekta
izklāsta iepriekšēja caurskatīšana
Iespējamas neoficiālas
konsultācijas ar Šveices vēstniecību.
Atbildīga: NVI
4.
Caurskatīšana
Projekta izklāsta izskatīšana,
pamatojoties uz Konceptuālo struktūru, 1. Pielikumā
norādītajiem Projektu atlases kritērijiem un prasībām
attiecībā uz Projektu izklāstiem (skat. 2.2).
Atbildīga: NVI
Iesaistītas:
Vadības komiteja,
Starpniekinstitūcijas
(ja attiecināms)
5.
Projekta
izklāsta iesniegšana
Akceptēšanas gadījumā -
Projekta izklāsta kopā ar pavadvēstuli, kas satur atlases
procesa aprakstu iesniegšana Šveices vēstniecībai. Šveices
vēstniecība veic formālu pārbaudi un iesniedz Projekta
izklāstu kopā ar NVI pavadvēstuli Šveicei.
Atbildīga: NVI
Atbildīga: Šveices
vēstniecība
6.
Galīgais
lēmums par Projekta izklāstu
Galīgais lēmums par Projekta
izklāstu (tai skaitā, ja nepieciešams, lēmums par
finansējuma pieprasījumu Projekta sagatavošanai).
Ja Šveice Projekta izklāstu
akceptē - Galīgā Projekta iesnieguma izstrādes pieprasījums
(prasības norādītas 2.4. apakšsadaļā). Šveice var iesniegt
komentārus, kas jāizskata Galīgā Projekta iesnieguma
izstrādes procesā.
Atbildība: Šveices Attīstības
un
sadarbības aģentūra (SDC)
vai Ekonomisko lietu valsts
sekretariāts
(SECO)
2.2. Projektu
izklāstu sagatavošanas prasības
Projekta izklāstā (apmēram 5
lapas) iekļauj visu nepieciešamo informāciju, kas ļauj veikt
iesniegtā Projekta vispārējo novērtēšanu.
Pozīcija
Saturs
Vispārēja informācija
Projekta nosaukums, plānotais
projekta ilgums, prioritārā joma, atrašanās
vieta/reģions
Pieteikuma iesniedzējs
Vārds un kontaktinformācija;
attiecīgā iepriekšējā pieredze, ja tāda ir; projekta
partneri; saikne ar Šveici, ja tāda ir (zinātība,
tehnoloģija, partneri vai jebkāda cita sadarbība ar
Šveici)
Nozīme
Ieguldījums ekonomisko un
sociālo atšķirību samazināšanā valsts ietvaros un starp
valsti un progresīvākām ES dalībvalstīm (ietekme);
atbilstība valsts/reģiona un izvēlētās jomas attīstības
stratēģijām; intervences stratēģija
Projekta saturs
Mērķu (rezultātu), prognozējamo
rezultātu (atdeves) un aktivitāšu (komponentu) apraksts;
saņēmēji; mērķa grupa; riski un iespējas un projekta
ilgtspēja
Projekta organizācija
Organizatoriskā diagramma,
pienākumi u.c.
Budžets
Attiecināmās
izmaksas/neattiecināmās izmaksas, pašu finanšu ieguldījums,
granta apjoms, līdzfinansējums, ES finansējums un jebkādi
citi finansēšanas avoti, izmaksu efektivitātes aspekti
salīdzinājumā ar alternatīvām
Horizontālie jautājumi
Projekta vides, sociālie un
ekonomiskie aspekti, dzimumu līdztiesība
Projekta gatavības pakāpe
Projekta statuss: ir izstrādes
procesā vai pilnībā sagatavots un iespējamais finanšu
palīdzības pieprasījums gala Projekta iesnieguma
sagatavošanai Projekta sagatavošanas fonda ietvaros
(piemēram, projekta izpēte, ietekmes uz vidi novērtējums
u.tml.), ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu
Pielikumi
Papildus dokumentācija, kas
tiek uzskatīta par nepieciešamu
2.3. Otrais
līmenis: Gala projekta iesnieguma iesniegšanas un apstiprināšanas
kārtība
Nr.
Pasākumi
Darbības
un konkrēti noteikumi
Organizācijas
1.
Gala
Projekta iesnieguma izstrādāšana
Gala Projekta iesnieguma
izstrādāšana, pamatojoties uz prasībām, kas attiecināmas uz
gala Projektu iesniegumiem (skat. 2.4), un Šveices
komentāriem.
Atbildīgi:
Starpniekinstitūcija,
Projekta īstenotājs
2.
Caurskatīšana
Gala Projekta iesnieguma
izskatīšana.
Atbildīga: NVI
Iesaistīts:
Starpniekinstitūcija (ja attiecināms)
3.
Lēmums par
gala Projekta iesnieguma iesniegšanu
Akceptēšanas gadījumā gala
Projekta iesnieguma kopā ar pavadvēstuli iesniegšana
Šveices vēstniecībai, ņemot vērā prasības attiecībā uz gala
Projektu iesniegumiem un Šveices komentārus.
Šveices vēstniecība veic
formālu pārbaudi, un gala Projekta iesniegums kopā ar NVI
pavadvēstuli tiek iesniegts Šveicei.
Atbildīga: NVI
Atbildīga: Šveices
vēstniecība
4.
Gala
lēmums
Gala lēmums par finansējuma
pieprasījumu, ņemot vērā gala Projekta iesniegumu, NVI
pavadvēstuli un Projekta dokumentu. Šveice patur tiesības
pēc nepieciešamības veikt savu novērtēšanu.
Atbildīga: SDC vai SECO
2.4. Gala
Projektu iesniegumu sagatavošanas prasības
Gala Projekta iesniegumam ir
pievienoti visi nepieciešamie dokumenti (piemēram, projekta
izpēte, Projekta dokuments, ietekmes uz vidi novērtējums), lai
būtu iespējams veikt rūpīgu novērtēšanu. Gala Projekta iesniegumā
(5 - 10 lapas; lielu infrastruktūras projektu gadījumā 10 - 20
lapas, kā arī pielikumi) cita starpā sniedz pietiekami detalizētu
informāciju par šādām pozīcijām:
Pozīcija
Saturs
Projekta kopsavilkums (1
lapa)
Faktu lapa: Projekta nosaukums,
īss apraksts, norādot mērķus,
budžetu, partnerus un projekta
ilgumu
Iesniedzējs
Vārds un kontaktinformācija;
attiecīga iepriekšējā pieredze, ja tāda ir, projekta
partneri, saikne ar Šveici, ja tāda ir (zinātība,
tehnoloģija, partneri vai jebkāda cita sadarbība ar
Šveici)
Nozīme
Ieguldījums ekonomisko un
sociālo atšķirību samazināšanā starp valsti un
progresīvākām ES dalībvalstīm, atbilstība valsts/reģiona un
izvēlētās jomas attīstības stratēģijām; intervence
stratēģija
Projekta saturs
Mērķu, prognozējamo
rezultātu/atdeves, aktivitāšu un attiecīgo rādītāju
apraksts; saņēmēji, mērķa grupa, riski un iespējas, un
Projekta ilgtspēja
Projekta pamatojums
(Padziļināta izpēte)
Projekta izpētes galvenie
secinājumi (pēc pieprasījuma)
Projekta organizācija
Organizatoriskā diagramma,
pienākumi u.c.
Detalizēts īstenošanas
grafiks
Ietverot atskaites punktus un
progresa uzraudzību, pamatojoties uz noteiktajiem
rādītājiem
Budžets
Attiecināmās izmaksas /
neattiecināmās izmaksas, pašu finanšu ieguldījums, granta
apjoms, līdzfinansējums, ES finansējums un jebkādi citi
finansēšanas avoti, izmaksu efektivitātes aspekti
Iepirkumi
Preču un pakalpojumu iepirkumu
procedūras
Ietekme uz attīstību
Rezultātu/atdeves/ietekmes
rādītāju uzraudzība un novērtēšana
Horizontālie jautājumi
Projekta vides, sociālie un
ekonomiskie aspekti, dzimumu līdztiesība
Pielikumi
Piemēram, projekta izpēte,
Projekta dokuments, ietekmes uz vidi izpēte
3. Projekta
īstenošanas procedūras
Projekta īstenošanas procedūras ir
šāda:
Nr.
Pasākumi
Darbības
un konkrēti noteikumi
Organizācijas
1.
Projekta
līgums
Projekta līguma starp Latviju
un Šveici sagatavošana.
Atbildīgi:
NVI no
Latvijas puses;
SDC vai SECO no Šveices puses.
2.
Parakstīšana
Projekta līguma parakstīšana.
Projekta līgumu var parakstīt vairāk kā divas
līgumslēdzējas puses (piemēram, trīspusējs vai daudzpusējs
līgums: SDC vai SECO, NVI un Starpniekinstitūcija, Projekta
īstenotājs).
Atbildīgi:
Parasti Šveices vēstniecība SDC
vai SECO vārdā.
Lēmumu par
parakstītāju vai parakstītājiem
no Latvijas puses pieņem Latvija.
3.
Iepirkumi un
līgumu slēgšana
Iepirkumi jāveic atbilstoši
attiecīgajiem valsts likumiem un noteikumiem un saskaņā ar
attiecīgajām ES direktīvām. Šveicei jāiesniedz
apstiprinājums par attiecīgo iepirkumu noteikumu
ievērošanu. Lai palielinātu caurskatāmību un novērstu
korupciju, konkursa dokumentos jāiekļauj godprātīguma
apliecinājuma punkts.
Kopumā tādu iepirkumu konkursu,
kuri ir Eiropas Kopienas direktīvu par publiskajiem
iepirkumiem darbības laukā, gadījumā ir jānodrošina
oficiālā konkursa vērtēšanas pārskata tulkojums angļu
valodā, kas jāiesniedz Šveicei informācijai ne vēlāk
kā 30 kalendāra dienas pēc līguma noslēgšanas.
Papildus iepriekš minētajam,
tādu konkursu gadījumā, kuru summa pārsniedz CHF 500`000
slieksni, Šveice gala lēmuma par gala Projekta iesniegumu
pieņemšanas brīdī var paziņot par nepieciešamību iesniegt
tai konkursa dokumentu kopijas, lai novērstu iebildumus,
vai līgumus, lai iegūtu informāciju. Šos dokumentus
iesniedz ne vēlāk kā 20 kalendāra dienas pirms konkursa
izsludināšanas un attiecīgi 20 kalendāra dienas pēc līguma
parakstīšanas.
Turklāt tādu konkursu gadījumā,
kuru summa pārsniedz CHF 500`000 slieksni, Šveice gala
lēmuma par gala Projekta iesniegumu pieņemšanas brīdī var
pieprasīt, lai konkursa dokumentu un līguma projektu
tulkojums angļu valodā būtu pieejams attiecīgi konkursa
dalībniekiem un līgumslēdzējiem. Iespējamās tulkošanas
izmaksas tiek segtas no Projekta izmaksām vai izņēmuma
gadījumos Tehniskās palīdzības fonda ietvaros.
Atbilstoši Ietvarlīguma
6.5.pantam, abas Puses piekrīt sniegt visu ar konkursu
norisi saistīto informāciju un citus dokumentus papildus
iepriekš uzskaitītajiem, kādus otra Puse var pamatoti
pieprasīt. Šveicei ir tiesības veikt arī iepirkumu prakses
un vispārējo procedūru auditu.
Ja iepirkuma procesa gaitā
konstatētas neatbilstības, slikti nodomi vai nolaidība,
Šveice ir tiesīga nekavējoties pārtraukt atmaksu
veikšanu, dot norādījumus NVI pārtraukt maksājumu veikšanu
no Šveices Finanšu palīdzības un pieprasīt nelegāli veikto
maksājumu atmaksu jebkurā Projekta īstenošanas posmā.
Atbildīgi:
NVI,
Starpniekinstitūcija,
Projekta
īstenotājs,
4.
Kontrole
(uzraudzība)
Kontroles procedūras ir
noteiktas Projekta līgumā. Procedūru aprakstā ietilpst:
pārskatu sniegšanas periodiskums, uzraudzības sistēma un
padomdevējs, vadības komitejas, darbību un rezultātu laika
grafiks, audits u.c.
Atbildīgs: Projekta
īstenotājs
Iesaistīti: NVI,
Starpniekinstitūcija
5.
Pārskatu
sniegšana
Starpposma pārskati maksājumu
uzdevumu un finansējuma pieprasījumu pamatošanai kā
noteikts šī pielikuma 4.sadaļā.
Gada projekta pārskati apraksta
Projekta progresu. Tajos ietilpst kopējā informācija par
pārskata gada finansiālo progresu, kā arī kopējā
informācija uz attiecīgo brīdi. Tajos tiek salīdzināti
faktiskie izdevumi un progress ar plānoto, pamatojoties uz
kvantitatīvajiem atdeves mērķiem un, kur iespējams,
rezultātu rādītājiem. Jebkādas novirzes jāpamato un
jāierosina korektīvi pasākumi. Gada projekta pārskati nav
piesaistīti finansējuma pieprasījumiem.
Projekta noslēguma pārskats
kopā ar pēdējo Projekta starpposma pārskatu un gala finanšu
pārskatu (skat. 6. sadaļu) ir pēdējā maksājuma pamats. Tajā
dokumentēti un komentēti vispārējie atdeves un rezultātu
sasniegumi salīdzinājumā ar sākotnējo plānu, atbilstība
tādiem principiem kā horizontālie un ilgtspēja, un
norādītas gūtās mācības un izdarītie secinājumi.
Atbildīgs:
Projekta
īstenotājs
Iesaistīti: NVI,
Starpniekinstitūcija
6.
Audits
Pamatojoties uz riska
novērtējumu, tiek izstrādāti gada auditu plāni. Papildus
tam Šveice var sniegt rekomendācijas, kas jāņem vērā riska
novērtēšanas plānošanā. Saskaņā ar šo plānošanu Iekšējā
audita departaments un pilnvarotās audita organizācijas
(piemēram, Starpniekinstitūcijas audita
struktūrvienība veic kontroli un auditu saskaņā ar
nacionālo likumdošanu.
Katram Projektam, kas ilgst
vairāk nekā divus gadus un kura summa pārsniedz CHF 500`000
slieksni, ārēja sertificēta audita organizācija veic
starpposma Finanšu auditu(s), ja Projekta līgumā nav
noteikts citādi. Slēdzieni un ieteikumi tiek nosūtīti
Šveicei.
Katra projekta noslēgumā ārēja
sertificēta audita organizācija veic Noslēguma finanšu
auditu. Slēdzienus un ieteikumus nosūta Šveicei kopā ar
Projekta noslēguma pārskatu un noslēguma finanšu
pārskatu.
Atbildīgs:
Iekšējā audita departaments
Iesaistīti: NVI,
Starpniekinstitūcija
7.
Novērtēšana
Pēc Projekta pabeigšanas Puses
var pieprasīt neatkarīgu vērtējumu. Tā izmaksas sedz
pieprasītāja Puse.
Atbildīgi:
NVI, SDC vai SECO
4. Maksājumu un
atmaksu veikšanas procedūra
Latvijas Republikas Valsts kase ir
Maksājumu iestāde Finanšu palīdzībai. Principā visi maksājumi
Finanšu palīdzības ietvaros tiek priekšfinansēti no Latvijas
valsts, vai arī Projekta īstenotāja budžeta. Projekta īstenotājs
iesniedz NVI maksājumu pieprasījumus par attiecināmajiem
izdevumiem par kārtējo periodu kopā ar visas pamatojošās
dokumentācijas apliecinātām kopijām un starpposmu pārskatu. NVI
pārbauda iesniegto dokumentu pilnīgumu un apstiprina to
pareizību. Maksātāja iestāde iesniedz finansējuma pieprasījumus
Šveicei apstiprināšanai un maksājumu veikšanai.
Detalizēta finansēšanas
procedūra ir noteikta Projektu līgumos, un tai jāatbilst šādai
procedūrai, ja nav noteikts citādi:
Nr.
Pasākumi
Aktivitātes
Organizācijas
1.
Oriģinālā rēķina
noformēšana
Noformē oriģinālo rēķinu.
Atbildīgi: Produkta vai
pakalpojuma
piegādātājs, darbuzņēmējs,
konsultants, organizācija
(prasītājs)
2.
Oriģinālā rēķina pārbaudīšana
un maksājuma pieprasījuma izstrāde
- Kontrolē oriģinālā rēķina
atbilstību Projekta līguma specifikācijām, Īstenošanas
līgumam, piegādes/pakalpojumu līgumam un saskaņotajiem
tarifiem.
- Pārbauda darba izpildes
(kvantitātes un kvalitātes) pareizību, preču/pakalpojumu
piegādes pareizību pēc daudzuma un kvalitātes) u.c., kā arī
īpašos nosacījumus u.c.
- Samaksa oriģinālā rēķina
izrakstītājam(iem).
Iesniedz maksājuma pieprasījumu
NVI un/vai Starpniekinstitūcijai, pievienojot starpposma
pārskatu un rēķinu kopijas, NVI un/vai
Starpniekinstitūcijai. Maksājuma pieprasījumā ietver
attiecinātās izmaksas, kas veiktas attiecīgā perioda laikā.
Starpposma pārskats ietver informāciju par finansiālo un
fizisko progresu, faktisko un plānoto izdevumu
salīdzinājumu, koriģētu progresa stāvokli brīdī, kad
apstiprināts līdzfinansējums. Jebkādas novirzes jāpamato un
jāierosina korektīvi pasākumi. Starpposma pārskatus
iesniedz ne retāk kā vienu reizi sešos mēnešos.
Atbildīgs: Projekta
īstenotājs
3.
Maksājumu pieprasījumu
apstiprināšana Maksājumu
iestādei un
maksājumu priekšfinansēšana
- Pārbauda maksājuma
pieprasījuma atbilstību Ietvarlīgumam, Projekta līgumam un
Īstenošanas līgumam.
- Pārbauda dokumentācijas
pilnīgumu (t.i., rēķinu un citu grāmatvedības dokumentu
kopijas) un atbilstību starpposma pārskatam. Ja
nepieciešams, pārbauda līdzekļu izlietojuma pareizību ar
faktu konstēšanas uzdevumu palīdzību.
- Apliecina maksājumu
pieprasījuma pareizību un likumīgu Maksājumu iestādei.
- Nosūta uz Šveici tādas
dokumentācijas kā starpposma, gada un noslēguma
pārskatu (skatīt 3.5., 3.6. apakšsadaļas), audita pārskatu
vai to apvienoto kopsavilkumu, kā noteikts Projekta līgumā,
kopijas.
- Veic samaksu Projekta
īstenotājam.
Atbildīga: NVI
Iesaistīts:
Starpniekinstitūcija
Atbildīgi: NVI, Maksājumu
iestāde
4.
Atmaksu veikšanas pieprasījuma
iesniegšana Šveicei
- Pārbauda maksājumu
pieprasījumu formālo atbilstību, tai skaitā līdzfinansējumu
un iespējamo dubulto finansējumu.
- Iesniedz atmaksu veikšanas
pieprasījumus Šveicei un apstiprina to atbilstību
pamatojošai dokumentācijai un līgumiem.
Atbildīga: Maksājumu
iestāde
5.
Šveices maksājums Latvijai
- Pārbauda atmaksu veikšanas
pieprasījumu un pamatojošās dokumentācijas atbilstību.
- Pārskaita pieprasīto summu
Maksājumu iestādei 30 dienu laikā.
Atbildīga: Šveice
Īpašos gadījumos Puses
attiecīgajos Projektu līgumos var noteikt citu maksājumu
procedūru.
Izmaksu attiecināmības beigu
datums ir norādīts Projekta līgumā. Tas ir 12 mēnešus pēc grafikā
paredzētā Projekta pabeigšanas datuma, bet ne vēlāk kā desmit
gadus pēc tam, kad Šveices Parlaments apstiprinājis Finanšu
palīdzību saskaņā ar Ietvarlīguma 3.pantu. Šveicei jāsaņem gala
atmaksu veikšanas pieprasījumi ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc
izmaksu attiecināmības beigu datuma.
Ja iepirkumu procesa gaitā
konstatētas neatbilstības, negodīga rīcība vai nolaidība, Šveice
ir tiesīga nekavējoties pārtraukt atmaksu veikšanu, dot
norādījumus NVI apturēt maksājumu veikšanu no Šveices Finanšu
palīdzības un pieprasīt nelegāli veikto maksājumu atmaksu jebkurā
Projekta īstenošanas posmā.
5. Atbildības un
pienākumi
Galveno dalībnieku atbildība un
pienākumi ir norādīti tālāk. Projekta līgumi satur detalizētākus
pienākumus un aktivitātes, kas piemērotas katram atsevišķam
gadījumam.
5.1 Nacionālā
vadošā iestāde
NVI atbild par vispārējās
Latvijas-Šveices sadarbības programmas orientāciju un par
Projektu identificēšanu, plānošanu, īstenošanu, finanšu vadību,
kontroli un novērtēšanu, kā arī par Finanšu palīdzības līdzekļu
izlietojumu saskaņā ar Ietvarlīgumu. Tas ietver šādus
pienākumus:
- Nodrošināt nepieciešamo
nacionālo normatīvo aktu par Projektu īstenošanu un uzraudzību
izstrādi;
- Saskaņot Šveices Finanšu
palīdzību ar citām finanšu palīdzībām, Nacionālo stratēģisko
ietvardokumentu un darbības programmām;
- Nodrošināt, lai valsts budžeta
projektā tiktu iekļauti atbilstoši nosacījumi, kas aizsargā
līdzekļu prasītāju tiesības saņemt nepieciešamo finansējumu;
- Apstiprināt, ka līdzfinansējuma
daļa ir nodrošināta saskaņā ar Projekta līgumu;
- Nodrošināt, lai nevienā Projekta
daļa nebūtu dubultais finansējums no jebkādiem citiem finanšu
līdzekļu avotiem;
- Nodrošināt Projektu iesniegumu
pieņemšanas konkursu izsludināšanu un Projektu iesniegumu
apstiprināšanu;
- Izveidot konsultatīvu vadības
komiteju, kurā ir pārstāvēta vismaz NVI un izvēlētas nozaru
ministrijas, reģioni, pilsoniskā sabiedrība un Šveices
vēstniecība;
- Konsultējoties ar vadības
komiteju, atlasīt Projektu iesniegumus iesniegšanai Šveicei;
- Iesniegt Šveicei no apstiprināto
Projektu izklāstiem iegūtos atbilstoši dokumentētus Projektu
finansējuma pieprasījumus;
- Uzraudzīt un vadīt Projektu
īstenošanu saskaņā ar Projektu līgumiem un izveidojot atbilstošu
uzraudzības un kontroles sistēmu;
- Pārbaudīt no Projektu
īstenotājiem saņemtos rēķinus un pārbaudīt dokumentācijas
pietiekamību;
- Iesniegt maksājumu pieprasījumus
Maksājumu iestādei un apstiprināt to pareizību un likumību;
- Nodrošināt pieejamo līdzekļu
efektīvu un pareizu izlietojumu;
- Katra Projekta gadījumā
pārbaudīt, vai Projekta īstenotājs var atgūt pievienotās vērtības
nodokli (PVN), un attiecīgi informēt Šveices institūcijas
iesniedzēja deklarācijas formā Projekta dokumentācijas
ietvaros;
- Nodrošināt finanšu kontroli, tai
skaitā pilnīgu un pietiekamu audita plūsmu visās iesaistītajās
institūcijās;
- Iesniegt vispārējo gada finanšu
pārskatu par visiem līdzekļu pārvedumiem starp Šveici un
Maksājumu iestādi, no vienas puses, un starp Maksājumu iestādi un
visām iesaistītajām nacionālajām institūcijām (piemēram, NVI,
Starpniekinstitūciju, Projekta īstenotāju u.c.), no otras
puses;
- Reizi gadā iesniegt visu
finansēto Projektu audita pārskatu kopsavilkumu ar secinājumiem
un ieteikumiem. NVI pielikumā sniedz visus sākotnējos audita
pārskatu secinājumus un ieteikumus.
- Nodrošināt audita rezultātu
apspriešanu ar iesaistītajiem partneriem, tai skaitā Šveici, un
uz audita pārskata pamata pieņemto lēmumu izpildi;
- Nodrošināt regulāru ziņošanu
Šveicei par Finanšu palīdzības finansēto Projektu īstenošanu, kā
arī nodrošināt tūlītēju ziņošanu jebkādu neatbilstību
gadījumā;
- Organizēt gada sanāksmes
vispārējās Latvijas-Šveices sadarbības programmas līmenī,
konsultējoties ar Šveices vēstniecību, un iesniegt gada
pārskatu;
- Uzņemties atbildību par to,
lai Šveicei tiktu atlīdzinātas jebkādas no Finanšu
palīdzības nepamatoti samaksātas summas;
- Nodrošināt informāciju un
publicitāti par Latvijas-Šveices sadarbības programmu;
- Nodrošināt visu attiecīgo
dokumentu, kas saistīti ar Latvijas-Šveices sadarbības programmas
ietvaros īstenotajiem Projektiem, uzglabāšanu 10 gadus pēc
Projektu pabeigšanas.
Kompetentās iestādes ar pilnīgu
Latvijas Republikas valdības atbalstu veic izmeklēšanu par
iespējamajiem krāpšanas vai neatbilstības gadījumiem. Krāpšanas
pierādīšanas gadījumos tiek ierosināta lieta saskaņā ar spēkā
esošajiem normatīvajiem aktiem.
NVI var deleģēt daļu no iepriekš
minētajiem uzdevumiem un pienākumiem vienam vai vairākiem
Starpniekinstitūcijām un Projekta īstenotājiem.
5.2.
Starpniekinstitūcija
Starpniekinstitūcija ir jebkura
valsts institūcija, kas pilda NVI pienākumus vai pilda uzdevumus
NVI vārdā saistībā ar Projektu īstenotāju īstenotajiem
Projektiem.
Starpniekinstitūcijas galvenie
uzdevumi ir:
- Izsludināt Projektu
iesniegumu pieņemšanas konkursus un pieņemt tos, pārbaudīt
atbilstību prasībām attiecībā uz Projektu iesniegumiem (skat.
3.sadaļu) un novērtēt iesniegto iesniegumu kvalitāti;
- Ieviest iepirkumu procedūras vai
deleģēt šo uzdevumu Projekta īstenotājam;
- Uzraudzīt un vadīt Projektu
īstenošanu saskaņā ar Projektu līgumiem un Īstenošanas līgumiem
un veikt nepieciešamās kontroles;
- Pārbaudīt no Projekta īstenotāja
saņemtos rēķinus, pārbaudīt iesniegto dokumentu autentiskumu un
pareizību, kā arī maksājumu pieprasījumos norādīto izmaksu
attiecināmību;
- Apstiprināt rēķinus un iesniegt
apstiprinātos rēķinus NVI vai Maksājumu iestādei;
- Sniegt pārskatus NVI par
Projekta īstenošanas progresu;
- Veikt neatbilstību pārbaudes un
ziņot par tām NVI;
- Nodrošināt visu attiecīgo
dokumentu, kas saistīti ar Latvijas-Šveices sadarbības programmas
ietvaros īstenotajiem Projektiem, uzglabāšanu 10 gadus pēc
Projektu pabeigšanas.
5.3. Projekta
īstenotājs
Projekta īstenotājs ir jebkura
publiska pārvalde, jebkura valsts vai privāta sabiedrība, kā arī
jebkura Pušu atzīta organizācija, kas pilnvarota īstenot konkrētu
uz šī Ietvarlīguma pamata finansētu Projektu. Attiecīgi, Projekta
īstenotājs ir līgumslēdzēja puse pakalpojumu un piegādes līgumos
apstiprināto Projektu ietvaros.
Projekta līgumā norāda Projekta
īstenotāja nosaukumu. Tā uzdevumi un pienākumi ir noteikti
Īstenošanas līgumā.
5.4. Maksājumu
iestāde
Maksājumu iestāde atbild par
Šveices Finanšu palīdzības izlietojuma atbilstošas finanšu
kontroles nodrošināšanu. Tās pienākumi ir:
- Pārbaudīt maksājumu pieprasījumu
atbilstību;
- Iesniegt Šveicei attiecīgos
atmaksas veikšanas pieprasījumus;
- Veikt visu Šveicei iesniegto
atmaksas veikšanas pieprasījumu uzskaiti;
- Periodiski ziņot NVI par finanšu
plūsmām.
Maksājumu iestāde nodrošina, ka
maksājumi pieprasītājiem tiek veikti noteiktajos termiņos.
5.5. Iekšējā
audita departaments
Lai nodrošinātu Latvijas-Šveices
sadarbības programmas īstenošanu, Iekšējā audita departaments
atbild par audita sistēmas efektīvas funkcionēšanas
nodrošināšanu.
Iekšējā audita departamenta
galvenie uzdevumi ir:
- Nodrošināt atbilstošas
auditēšanas funkcijas;
- Nodrošināt kompetentās iestādes
ar audita veikšanas metodoloģiju;
- Izstrādāt gada sistēmas audita
un kontroles plānu, kurš balstās uz riska novērtēšanu. Riska
novērtēšanas procesā ņem vērā Šveices sniegtos ieteikumus;
- Veikt auditus Latvijas-Šveices
sadarbības programmas īstenošanas struktūras ietvaros un ziņot
par tiem Šveicei;
- Reizi gadā iesniegt visu
finansēto Projektu audita pārskatu kopsavilkumu ar secinājumiem
un ieteikumiem. Iekšējā audita departaments pielikumā sniedz
visus sākotnējos audita pārskatu secinājumus un ieteikumus.
- Sniegt atbalstu kompetentajām
Šveices institūcijām vai pilnvarotām personām, kas rīkojas to
vārdā;
- Nodrošināt visu audita
organizāciju veikto auditu, kas saistīti ar Projektu īstenošanu
Latvijas-Šveices sadarbības ietvaros, pārskatu uzglabāšanu desmit
gadus pēc Projektu pabeigšanas.
5.6. Audita
organizācija
Ja Projekta līgumā nav noteikts
citādi, NVI norāda audita organizāciju katram Projektam.
Tehniskās palīdzības, Grantu shēmu, Projekta sagatavošanas fonda
un Stipendiju gadījumā var tikt piemērota atšķirīgas audita
procedūras. Audita organizācijai jābūt privātai sabiedrībai ar
atzītu profesionālo reputāciju, kas darbojas saskaņā ar
starptautiskajiem auditēšanas standartiem.
Audita organizācija jānorāda
Projekta līgumā. Audita apjomu nosaka Projekta līguma pielikumā.
Ārējā audita gadījumā izmaksas ir attiecināmas un tās jāiekļauj
Projekta budžetā. Iekšējā audita izmaksas sedz attiecīgā audita
organizācija.
Ja Projekta līgumā nav noteikts
citādi, audita organizācija veic Projektu, kas ilgst vairāk nekā
divus gadus un kura summa pārsniedz CHF 500`000 slieksni,
starpposma finanšu auditu(s) un Projektu Noslēguma finanšu auditu
saskaņā ar starptautiskajiem audita standartiem. Veicot iepriekš
minētos auditus, tā pārbauda finansējuma izlietojuma pareizību,
sniedz ieteikumus kā stiprināt kontroles sistēmu un ziņo par
ikvienu faktisku vai iespējamu krāpšanas vai neatbilstības
gadījumu. Šie finanšu audita pārskati tiek nosūtīti NVI.
5.7. Šveices
vēstniecība
Šveices vēstniecība ir Šveices
oficiālā pārstāvniecība. Tās funkcijas saistībā ar
Latvijas-Šveices sadarbības programmas īstenošanu ir šādas:
- Veicināt kontaktus; nodrošināt
sakarus un "tīklu veidošanu" starp partneriem;
- Informēt un sniegt padomus
partneriem par procedūrām un noteikumiem saistībā ar Finanšu
palīdzību;
- Pārsūtīt oficiālo informāciju un
Projektu iesniegumus uz un no Šveices institūcijām;
- Kopā ar NVI organizēt Šveices
delegāciju vizītes;
- Piedalīties Latvijas - Šveices
sadarbības programmas sanāksmēs;
- Sniegt informāciju visai
sabiedrībai par Latvijas-Šveices sadarbības programmu un Finanšu
palīdzību;
- Kā novērotājs piedalīties
konsultatīvā vadības komitejā.
5.8. Šveices
Attīstības un sadarbības aģentūra (SDC) un Ekonomisko lietu
valsts sekretariāts (SECO)
No Šveices puses Latvijas-Šveices
sadarbības programmā ir divas kompetentās iestādes: SDC un SECO.
To galvenie uzdevumi ir:
- Nodrošināt stratēģisko un
operatīvo vadību vispārējās Latvijas-Šveices sadarbības
programmas līmenī;
- Piedalīties NVI organizētās gada
sanāksmēs;
- Uzturēt pastāvīgu dialogu ar NVI
un citiem Projektu partneriem, kas iesaistīti Projektu
identificēšanā un īstenošanā, kā arī par vispārējo
Latvijas-Šveices sadarbības programmas progresu;
- Sniegt atbalstu Projektu
identificēšanā un sagatavošanā;
- Lemt par finansējumam pieteikto
Projektu finansēšanu;
- Lemt par vispārējās
Latvijas-Šveices sadarbības programmas jautājumiem;
- Uzraudzīt vispārējās
Latvijas-Šveices sadarbības programmas attīstību ar pārbaudēm uz
vietas un ar pārskatu palīdzību;
- Veidot sakarus ar nacionālajiem
un starptautiskajiem dalībniekiem, kas ir nozīmīgi
Latvijas-Šveices sadarbības programmas īstenošanai;
- Nodrošināt Latvijas-Šveices
sadarbības programmas administrēšanu no Šveices puses.
Šveice var deleģēt dažus no šiem
uzdevumiem Šveices vēstniecībai.
3. pielikums: Grantu shēmu,
Projekta sagatavošanas fonda,
Tehniskās palīdzības fonda un Stipendiju fonda noteikumi un
procedūras
Latvijas-Šveices sadarbības programmas ietvaros
3.pielikums ir Ietvarlīguma starp
Latvijas valdību un Šveices Konfederācijas Padomi par
Latvijas-Šveices sadarbības programmas īstenošanu neatņemama
sastāvdaļa. 3.pielikumā aprakstītas definīcijas un mērķi,
starpniekinstitūcijas vai Projekta īstenotāja izvēle, līgumu
saturs, izmaksu attiecināmība un līdzfinansējums, kā arī
atbildība un pienākumi par:
A. Grantu
shēmu
B. Projekta
sagatavošanas fondu
C. Tehniskās
palīdzības fondu
D. Stipendiju
fondu
A. Grantu
shēma
1. Definīcija un
mērķis
Grantu shēmas ir skaidri noteiktam
nolūkam piešķirts finansējums palīdzības sniegšanai organizācijām
vai iestādēm, kas atvieglo izmaksu ziņā efektīvu tādu programmu
administrēšanu, kurās ietilpst daudzi mazi projekti.
Grantu shēmas var izveidot
nacionālā, reģiona vai vietējā līmenī. Tās ļauj organizācijām vai
iestādēm risināt piemērotus jautājumus ar mazu projektu palīdzību
un palielināt savu kapacitāti.
Kopumā mazajiem projektiem jābūt
tādiem, kuru īstenošana nenes peļņu, un projektu apjomam jābūt no
10'000,- līdz 100'000,- Šveices franku.
2. Grantu shēmas
starpniekinstitūcijas izvēle
Grantu shēmas starpniekinstitūcija
var būt valsts iestāde, kas darbojas sabiedrības interesēs.
Principā Grantu shēmas
starpniekinstitūcijai jābūt labai sadarbībai ar to sektoru, kurā
jāīsteno Grantu shēma.
Grantu shēmas
starpniekinstitūcijas izvēlē jāievēro nacionālās vadošās iestādes
(NVI) un Šveices Attīstības un sadarbības aģentūras (SDC)
saskaņota divpakāpju procedūra. Pieteicēji var iesniegt paredzētā
grantu shēmas iesnieguma izklāstu pirms pilna iesniegums
iesniegšanas. NVI komentē izklāstus un pilnos iesniegumus un
tālāk tie tiek iesniegti SDC apstiprināšanai.
SDC izvērtē, vai piedāvātā Grantu
shēmas starpniekinstitūcija ir piemērots palīdzības sniegšanai un
vai ierosinātā īstenošanas struktūra ir atbilstoša. Pamatojoties
uz šo izvērtējumu, SDC nodrošina atbildes sniegšanu NVI un Grantu
shēmas starpniekinstitūcijai un pieņem lēmumu par Grantu shēmas
finansēšanu.
3. Grantu shēmas
līgums
Par katru Grantu shēmu NVI
sagatavo līgumu, pamatojoties uz SDC iesniegto grantu shēmas
standarta līgumu. Grantu shēmas līgumu paraksta NVI, SDC un
izvēlētā grantu shēmas starpniekinstitūcija. Grantu shēmas līguma
saturā iekļauj:
- Grantu shēmas mērķus;
- Organizatorisko struktūru,
atbildību un pienākumi (tai skaitā vadības un mazo projektu
apstiprināšanas komitejas izveidošana);
- Mazo projektu izvērtēšanas un
izvēles kārtība (tai skaitā izvēles kritēriji);
- Līdzfinansēšanas noteikumi un
procedūras;
- Īstenošanas grafiks;
- Budžets un finanšu plānošana
(tai skaitā vadības izmaksas);
- Maksājumu veikšanas un audita
kārtība;
- Uzraudzība un vadība;
- Pārskatu sniegšana;
- Publicitātes pasākumi.
4. Izmaksu
attiecināmība un līdzfinansējums
Grantu shēmas vadības un
administrēšanas attiecināmās izmaksas nosaka Grantu shēmas
līgumā.
Mazie projekti, ko īsteno pati
Grantu shēmas starpniekinstitūcija, nav attiecināmās Grantu
shēmas izmaksas.
Grantu shēmas finansējums mazos
projektos tiek noteikts katrā atsevišķā gadījumā, un tas var
sasniegt līdz 100%.
Grantu shēmas atbalsts neaizstāj
subsidētus finansējumus un bankas aizdevumus.
5. Atbildība un
pienākumi
NVI atbildība
un pienākumi ir:
- Ierosināt Grantu shēmu
izveidošanu;
- Nodrošināt Grantu shēmu
izveidošanu, tai skaitā izsludināt projektu iesniegumu pieņemšanu
vai atklāto konkursu, iepriekš izvēlēties Grantu shēmas
starpniekinstitūciju, sagatavot līgumu;
- Nodrošināt Grantu shēmu
uzraudzību, izveidojot atbilstošas uzraudzības, vadības un auditu
veikšanas sistēmas;
- Izveidot finanšu kontroles
mehānismus;
- Var iecelt pārstāvi vadības un
mazo projektu apstiprināšanas komitejā kā novērotāju;
- Kontrolēt Grantu shēmas
efektivitāti un efektīgu līdzekļu izlietojumu;
- Nodrošināt regulāru pārskatu
sniegšanu SDC par Grantu shēmu īstenošanas progresu, kā arī
nodrošināt tūlītēju ziņošanu jebkādu neatbilstību gadījumā;
- Nodrošināt auditu veikšanu un
sekot auditu ieteikumu ieviešanai;
- Nodrošināt Grantu shēmas
iekļaušanu programmas finansējuma vispārējā publicitātē.
Grantu shēmas
starpniekinstitūcijas atbildība un pienākumi ir:
- Nodrošināt Grantu shēmas
vispārējo vadību;
- Izveidot vadības un mazo
projektu apstiprināšanas komiteju un nodrošināt to sekretariāta
funkcijas;
- Izveidot atbilstošu finanšu un
darbības kontroles sistēmu mazu projektu ieviešanai;
- Izsludināt un apkopot mazo
projektu iesniegumus, pārbaudīt atbilstību konkursa prasībām un
noteikt izvēles ieteikumus;
- Izveidot ieviešanas līgumus ar
organizācijām un iestādēm, kas īsteno mazos projektus;
- Piemērot kontroles sistēmas un
iejaukties pēc nepieciešamības. Nekavējoties informēt NVI par
konstatētajām neatbilstībām;
- Sniegt pārskatus NVI. Pārskatu
sniegšana iekļauj vismaz gada progresa pārskatu un finanšu
pārskatus;
- Nodrošināt Grantu shēmas
īstenošanas publicitāti.
Vadības un mazo
projektu apstiprināšanas komitejas atbildība un pienākumi ir:
- Izvēlēties mazos projektus
īstenošanai;
- Apspriest progresa
pārskatus;
- Pārbaudīt un pieņemt mazo
projektu izvēles kritērijus.
SDC atbildība
un pienākumi ir:
- Principā apstiprināt Grantu
shēmas izveidošanu;
- Nodrošināt atbildes sniegšanu
par grantu shēmu izklāstiem;
- Pieņemt lēmumus par Grantu shēmu
finansēšanu;
- Var iecelt pārstāvi vai
novērotāju vadības un mazo projektu apstiprināšanas komitejā;
- Uzraudzīt īstenošanas progresu
vispārējā līmenī;
- Izvērtēt un apspriest
īstenošanas progresu ar NVI, pamatojoties uz NVI gada
pārskatiem.
Atbildību un pienākumus var
periodiski pārskatīt. Pirmā pārskatīšana notiek Pušu pirmās gada
sapulces laikā.
B. Projekta
sagatavošanas fonds
1. Definīcija un
mērķis
"Projekta sagatavošanas fonds"
nodrošina finansiālu atbalstu gala projekta iesniegumu
sagatavošanai (e.g. projekta izpēte, vides ietekmes novērtējums
u.c.).
2. Pieprasījums
un apstiprināšanas procedūras
Finanšu atbalsta pieprasījumam no
Projekta sagatavošanas fonda jābūt daļai no Projekta izklāsta
(2.pielikums, 2.1.apakšsadaļa).
SDC vai SECO izvērtē, vai
pieprasītā palīdzība projekta sagatavošanai ir piemērota finanšu
atbalstam.
Lēmums par finanšu atbalsta
nodrošināšanu projekta sagatavošanai ir daļa no Šveices pieņemtā
gala lēmuma par projekta izklāstu.
3. Projekta
sagatavošanas fonda vadība
Projekta sagatavošanas fonda
starpniekinstitūcija ir NVI.
4. Projekta
sagatavošanas fonda detalizētās modalitātes
Projekta sagatavošanas fondu
apraksta Tehniskās palīdzības līgumā (C sadaļa).
5.
Līdzifnansējums
Finanšu nodrošinājums Projekta
sagatavošanas fondam prasa vismaz 15% līdzfinansējumu no saņēmēja
vai kādas trešās puses. Līdzfinansējuma likmi nosaka katrā
gadījumā atsevišķi.
C. Tehniskās
palīdzības fonds
1. Definīcija un
nolūks
Tehniskās palīdzības fonds var
tikt izveidots nolūkā dot ieguldījumu atsevišķās papildus
izmaksās, kas Latvijai rodas sakarā ar racionālu un efektīvu
Finanšu līdzekļu īstenošanu.
2. Attiecināmās
izmaksas
Izmaksas, kas radušās Latvijas
iestādēm, par Finanšu palīdzības vadību, īstenošanu, uzraudzību
un kontroli kopumā nav attiecināmas finansējumam. Tomēr dažas no
Latvijas iestāžu izmaksām, kas radušās par papildu veiktajiem
uzdevumiem un tikai Finanšu palīdzības īstenošanas nolūkā, ir
attiecināmās izmaksas, ja tās pieder pie vienas no šādām
kategorijām:
a) Komiteju, kas izveidotas
Latvijas-Šveices sadarbības programmas ietvaros, izmaksas
atbilstoši Tehniskās palīdzības fonda līgumā noteiktajam;
b) Apmācības potenciālajām
starpniekinstitūcijām, projektu īstenotājiem ar mērķi sagatavot
tos Latvijas-Šveices sadarbības programmai;
c) Konsultantu nolīgšana, lai
izskatītu NVI iesniegtos projektu iesniegumus un finanšu
pieprasījumu sagatavošanai Šveicei;
d) Konsultantu nolīgšana no
Finanšu palīdzības finansēto Projektu un vispārējās
Latvijas-Šveices sadarbības programmas uzraudzībai un
pārbaudei;
e) Ar Finanšu palīdzību saistīto
auditu veikšana un pārbaude uz vietas, ja tas saistīts ar tādām
darbībām, kas pārsniedz Latvijas parastās saistības;
f) Ar Finanšu palīdzību saistīti
publicitātes pasākumi;
g) Dalības izmaksas, tiekoties ar
Šveices iestādēm, ja tikšanās notiek ārpus Latvijas;
h) Papildus iekārtas, tai skaitā
programmatūras, kas tiek konkrēti sagādātas Finanšu palīdzības
īstenošanai.
3. Tehniskās
palīdzības fonda projekta īstenotājs
Tehniskās palīdzības fonda
projekta īstenotājs ir NVI.
4. Tehniskās
palīdzības fonda līgums
Tehniskās palīdzības fonda līgumu
sagatavo un paraksta NVI no Latvijas puses un SDC / SECO no
Šveices puses. Tehniskās palīdzības fonda līgums ietver detālās
modalitātes Tehniskās palīdzības fondam un Projektu sagatavošanas
fondam, tai skaitā:
- Tehniskās palīdzības fonda
mērķi;
- Finansēšanai attiecināmo izmaksu
detalizēts uzskaitījums;
- Organizatoriskā struktūra,
atbildība un pienākumi;
- Procedūras;
- Budžets un finanšu
plānošana;
- Auditu veikšanas procedūras;
- Uzraudzība un vadība;
- Pārskatu sniegšana.
D. Stipendiju
fonds
1. Definīcija un
mērķis
Tiek izveidots Stipendiju fonds.
Tas nodrošina finansējumu izglītības un pētniecības stipendijām
Latvijas studentiem un pētniekiem, kas uzņemti Šveices augstākās
izglītības un pētniecības iestādēs.
Izglītības stipendijas uzlabo
augstas kvalitātes cilvēkresursu attīstību, veicina tīklu
veidošanu un rosina sadarbību starp jaunajiem akadēmiķiem.
Pētniecības stipendijas veicina
izcilību pētniecībā, ļauj jaunākajiem un vecākajiem pētniekiem
gūt izcilus personīgus sasniegumus, stimulē tīklu veidošanu un
uzlabo Latvijas-Šveices sadarbību pētniecības jomā. Pētniecības
stipendijas var piesaistīt transnacionālu darba grupu radīšanai
un kopīgiem pētniecības Projektiem.
2. Stipendiju
fonda Starpniecības organizācija
Starpniekinstitūcija Stipendiju
fonda vadībai un iesaistīto pušu atbildība ir noteikta
savstarpējā līgumā starp NVI un SDC.
3. Stipendiju
fonda līguma
Stipendiju fonda līgumu sagatavo
starpniekinstitūcija. To paraksta NVI no Latvijas puses un SDC
no Šveices puses. Stipendiju fonda līguma saturā ietilpst, starp
citu:
- Stipendiju fonda mērķi;
- Finansēšanai attiecināmo izmaksu
detalizēts uzskaitījums;
- Organizatoriskā struktūra,
atbildība un pienākumi;
- Procedūras;
- Budžets un finanšu
plānošana;
- Audita veikšanas procedūras;
- Uzraudzība un vadība;
- Pārskatu sniegšana.
4. Attiecināmās
izmaksas
Attiecināmajās izmaksas iekļauj
stipendiātu izmaksas, tādas kā pārcelšanās, dzīvošanas izdevumi,
apdrošināšana, imatrikulācijas maksa, konkrētas pētniecības un
publikāciju izmaksas.