2. pants

1Nodokļi, uz kuriem attiecas konvencija

21. Šī konvencija attiecas uz ienākuma un kapitāla nodokļiem,

3ko piemēro Līgumslēdzējas Valsts vai tās politiski administratīvo

4vienību vai pašvaldību vārdā, neatkarīgi no šo nodokļu uzlikšanas

5veida.

62. Par ienākuma un kapitāla nodokļiem uzskata visus nodokļus,

7ko uzliek kopējam ienākumam, kopējam kapitālam vai ienākuma vai

8kapitāla daļai, tostarp nodokļus, ko uzliek kapitāla pieaugumam

9no kustamā vai nekustamā īpašuma atsavināšanas, kā arī nodokļus

10par kapitāla vērtības pieaugumu.

113. Spēkā esošie nodokļi, uz kuriem attiecas šī konvencija, ir

12jo īpaši:

13a) Latvijā:

14(i) uzņēmumu ienākuma nodoklis;

15(ii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

16(iii) nekustamā īpašuma nodoklis;

17(turpmāk tekstā "Latvijas nodokļi");

18b) Lihtenšteinā:

19(i) iedzīvotāju ienākuma nodoklis (Erwerbssteuer);

20(ii) uzņēmumu ienākuma nodoklis (Ertragssteuer);

21(iii) nekustamā īpašuma kapitāla pieauguma nodoklis

22(Grundstücksgewinnsteuer); un

23(iv) īpašuma nodoklis (Vermögenssteuer)

24(turpmāk tekstā "Lihtenšteinas nodokļi").

254. Konvencija attiecas arī uz jebkuriem identiskiem vai pēc

26būtības līdzīgiem nodokļiem, kas, papildinot vai aizstājot esošos

27nodokļus, tiek ieviesti pēc konvencijas parakstīšanas datuma.

28Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes savstarpēji informē

29viena otru par jebkuriem būtiskiem grozījumiem, kas veikti šo

30valstu nodokļu normatīvajos aktos.