Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 49.2 panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta otrajam teikumam un 96. pantam

10. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieteikuma iesniedzējs lūdzis atzīt, ka apstrīdētā

norma neatbilst Satversmei tādēļ, ka liedz notiesātajam, kas

brīvības atņemšanas sodu izcieš slēgtā cietumā vai daļēji slēgta

cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, lūgt atļauju

īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju sakarā

ar tuva radinieka nāvi.

Apstrīdētā norma noteic, ka notiesātais, kas sodu izcieš

daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē,

atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, var

lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes

teritoriju divos gadījumos - sakarā ar tuva radinieka nāvi vai

smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību.

No pieteikuma izriet, ka Pieteikuma iesniedzējs iebilst nevis

pret visu apstrīdēto normu, bet tikai pret to, ka iespēja atstāt

brīvības atņemšanas iestādes teritoriju tuva radinieka nāves

gadījumā netiek attiecināta arī uz tiem notiesātajiem, kuri sodu

izcieš slēgtā cietumā un daļēji slēgta cietuma soda izciešanas

režīma zemākajā pakāpē. Turklāt Pieteikuma iesniedzējs izteicis

argumentus tieši par iespēju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas

iestādi sakarā ar tuva radinieka nāvi.

Ja pieteikumā apstrīdētā norma attiecas uz plašu atšķirīgu

situāciju kopumu, Satversmes tiesai var būt nepieciešams

precizēt, ciktāl tā izvērtēs šo normu (sal. sk. Satversmes

tiesas 2013. gada 28. marta sprieduma lietā

Nr. 2012-15-01 9. punktu un 2014. gada

7. jūlija sprieduma lietā Nr. 2013-17-01

19. punktu). Ņemot vērā pieteikumā minētos argumentus un

citus lietas materiālus, secināms, ka lietas pamatjautājums ir

par to, vai apstrīdētā norma, saskaņā ar kuru atstāt brīvības

atņemšanas iestādes teritoriju sakarā ar tuva radinieka nāvi var

vienīgi tāds notiesātais, kas sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma

soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai

audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, atbilst tiesībām uz

privātās dzīves neaizskaramību un diskriminācijas aizlieguma

principam.

Tādējādi Satversmes tiesai

izskatāmajā lietā ir jāizvērtē apstrīdētā norma, ciktāl tā

noteic, ka īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas vietas teritoriju

sakarā ar tuva radinieka nāvi var vienīgi tāds notiesātais, kas

sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma

augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē

nepilngadīgajiem.