Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 49.2 panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta otrajam teikumam un 96. pantam

17. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti

leģitīmā mērķa sasniegšanai, ja ar konkrēto regulējumu šis mērķis

tiek sasniegts (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā

Nr. 2010-01-01 13. punktu).

Apstrīdētā norma nodrošina to, ka notiesātais, kas izcieš sodu

slēgtā cietumā vai daļēji slēgta cietuma soda izciešanas režīma

zemākajā pakāpē, neatstāj brīvības atņemšanas iestādi un ir

izolēts no sabiedrības. Tādējādi apstrīdētā norma, ierobežojot

notiesātas personas iespējas īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas

vietu, samazina sabiedrības apdraudējuma iespējamību. Tam piekrīt

arī Pieteikuma iesniedzējs, Saeima un pieaicinātās personas.

Tādējādi Satversmes tiesa secina, ka aizliegums īslaicīgi

atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju ir piemērots

līdzeklis pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa - sabiedrības

drošības aizsardzība - sasniegšanai.

Līdz ar to izraudzītais līdzeklis ir

piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai.