Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 49.2 panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta otrajam teikumam un 96. pantam

8. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Medicīnas fakultātes

asoc. prof. Dr. iur. Solvita

Olsena- norāda, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes

91. panta otrajam teikumam un Satversmes

96. pantam.

Valdošajam principam attieksmē pret ieslodzītajiem vajadzētu

būt tādam, ka ir veicināma ieslodzīto sazināšanās ar ārpasauli.

Saskaņā ar Eiropas Padomes Ministru komitejas Eiropas cietumu

noteikumiem ieslodzītajiem esot jāļauj apmeklēt piederīgo bēres,

ja vien tas iespējams bez nozīmīgiem drošības riskiem un ir

pieejami tam nepieciešamie resursi. Tā kā Pieteikuma iesniedzēja

gadījumā netika izskatīts jautājums, vai pastāv kādi apsvērumi,

kuru dēļ varētu attaisnot liegumu piedalīties mātes bērēs, šāds

liegums esot pārkāpis Pieteikuma iesniedzēja tiesības uz privāto

dzīvi.

Apstrīdētā norma neatbilstot arī dzimumu vienlīdzības

principam. Pieteikuma iesniedzēja situācijā vajadzējis piemērot

Eiropas Cilvēktiesību tiesas secinājumus lietā "Ēcis pret

Latviju" par nepieciešamību nodrošināt sieviešu un vīriešu

vienlīdzību gadījumos, kad ieslodzītajam nepieciešams apmeklēt

tuvinieka bēres. Tomēr šie secinājumi neesot ņemti vērā.

Saeima norādījusi, ka ieslodzītajiem ir iespēja lūgt atļauju

atvadīties no miruša tuvinieka brīvības atņemšanas iestādes

teritorijā, taču šāds mehānisms neatbilstot Eiropas Cilvēktiesību

tiesas judikatūrai. Saskaņā ar šīs tiesas judikatūru ieslodzītās

personas tuva radinieka bēru gadījumā vienmēr esot jāvērtē, vai

konkrētajam ieslodzītajam var ļaut īslaicīgi atstāt ieslodzījuma

vietu. Saeimas norādītais regulējums neparedzot individuālu visu

leģitīmo interešu izvērtējumu un neļaujot panākt konkrētajai

situācijai atbilstoša lēmuma pieņemšanu, turklāt nerespektējot

bēru kā sabiedriski svarīga kultūras un reliģiska rituāla nozīmi

Latvijā. Turklāt neesot skaidrs, vai citi mirušā tuvinieki

piekristu segt ar mirstīgo atlieku transportēšanu uz ieslodzījuma

vietu saistītās izmaksas, kā arī tas, vai ieslodzījuma vieta

spētu garantēt pietiekamu privātumu, ieslodzītajam atvadoties no

mirušā radinieka.

Lemjot par tiesvedības izbeigšanu lietā, Satversmes tiesai

esot jāņem vērā Pieteikuma iesniedzēja tiesību aizsardzības

iespējas.

Secinājumu

daļa