4. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 96. pantam.

Apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums esot sociāli

nepieciešams un samērīgs. Argumenti, ar kuriem tiek pamatots šāds

viedoklis, ir līdzīgi Saeimas argumentiem.

Tieslietu ministrija, atsaucoties uz Satversmes tiesas un ECT

praksi, uzskata, ka no tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi

izriet valsts pienākums palīdzēt personai uzturēt attiecības ar

tai tuvajiem cilvēkiem ieslodzījuma laikā. Notiesāto tiesības

sazināties ar citām personām esot ierobežotas atbilstoši brīvības

atņemšanas iestādes jēgai. Arī Eiropas cietumu noteikumu 24.2.

punkts pieļaujot ieslodzīto personu saziņas tiesību

ierobežojumus, ciktāl tie nepieciešami, lai turpinātu noziedzīga

nodarījuma izmeklēšanu, nodrošinātu ieslodzījuma vietas kārtību,

drošību un aizsardzību, novērstu noziedzīgus nodarījumus un

aizsargātu noziegumu upurus.

Tieslietu ministrija uzskata, ka Satversmes 96. pants un

Konvencijas 8. pants uzliek valstij par pienākumu nevis

nodrošināt notiesāto savstarpējo saraksti, bet gan rūpēties par

to, lai notiesātajam, atrodoties ieslodzījuma vietā, būtu

nodrošināta iespēja saglabāt tās sociālās attiecības, kuras viņam

izveidojušās pirms nokļūšanas ieslodzījumā.

Tieslietu ministrija papildus norāda, ka Eiropas cietumu

noteikumos ietverts šāds pamatprincips: atrašanās ieslodzījumā

nedrīkst novest pie tā, ka kontakti ar ārpasauli tiek zaudēti.

Kontakts ar ārpasauli indivīdam esot nepieciešams, lai

ieslodzījumā pavadītais laiks neatstātu uz viņu postošu ietekmi.

Visi pārējie noteikumi - ieslodzījuma vietas administrācijas

pienākumi un ieslodzīto tiesības - esot tikai šā pamatprincipa

konkretizācija un nevarot tikt skatīti atrauti no tā mērķa -

nodrošināt saikni ar ārpasauli. Apstrīdētā norma neierobežojot

notiesātā saikni ar ārpasauli, turklāt neierobežojot viņa

tiesības uzturēt kontaktus ar laulāto un radiniekiem.

Tieslietu ministrija vērš Satversmes tiesas uzmanību arī uz

to, ka jautājums par notiesāto savstarpējās sarakstes aizliegumu

2009. gada 17. jūnijā ticis apspriests Kriminālsodu izpildes

politikas pastāvīgās darba grupas sanāksmē (sk. lietas

materiālu 82. - 85. lpp.). Minētā darba grupa, kuras sastāvā

ir kriminālsodu izpildes un cilvēktiesību nozares eksperti,

diskutējot par šo jautājumu, tomēr nonākusi pie secinājuma, ka

notiesāto savstarpējās sarakstes aizliegums ir pamatots.