5. pants

Pieaicinātā persona - Ieslodzījuma vietu

pārvalde - norāda, ka apstrīdētās normas mērķis ir novērst

tādas informācijas apriti starp notiesātajiem, kura varētu

apdraudēt sabiedrisko kārtību un drošību gan cietumā, gan ārpus

tā.

Ieslodzījuma vietu pārvalde piekrīt Saeimas viedoklim, ka

notiesātie jāpasargā no noziedzīgās vides nelabvēlīgās ietekmes,

lai tie varētu efektīvi iekļauties resocializācijas procesā.

Apstrīdētā norma nodrošinot resocializācijas procesu, jo,

atļaujot saraksti starp laulātajiem un radiniekiem, tiekot

uzturētas un saglabātas ģimeniskas attiecības.

Ieslodzījuma vietu pārvalde, atbildot uz Satversmes tiesas

jautājumiem, informē, ka līdz 2009. gada 17. augustam

ieslodzījuma vietās atradās 7137 ieslodzītie: 1979 apcietinātie

un 5158 notiesātie. Notiesātajiem, kuri atrodas vienā

ieslodzījuma vietā, bet dažādās vienībās un kamerās, drošības

labad neesot atļauts apmainīties ar informāciju rakstveidā. Visās

ieslodzījuma vietās notiesātie vidēji dienā saņemot un nosūtot

aptuveni 1500 vēstules, taču pirmssvētku dienās vēstuļu skaits

dubultojoties.

Notiesāto personu saraksti ieslodzījuma vietās kontrolējot

drošības daļas darbinieks uz līguma pamata (cenzors) vai

amatpersona (inspektors, kurš pilda cenzora funkcijas). Šo

darbinieku pienākumos ietilpstot nosūtāmo vēstuļu adrešu

uzskaite, aizliegto priekšmetu izņemšana no vēstulēm, slēpta

raksta elementu, žargona un necenzētu izteicienu kontrole,

tostarp arī ziņošana ieslodzījuma vietas priekšniekam par

vēstulēm, kuras varētu izraisīt operatīvo interesi. Tāpat šo

darbinieku pienākumos ietilpstot kontrole pār apstrīdētajā normā

ietvertā aizlieguma īstenošanu. Pamatojoties uz Kodeksa 49. panta

ceturto daļu, šiem darbiniekiem esot tiesības aizturēt

notiesātajiem adresētās un viņu adresātiem nosūtāmās vēstules.

Ieslodzījuma vietu pārvalde arī norāda, ka 2008. gadā un 2009.

gada pirmajā pusē kopumā esot aizturētas 196 ienākošās un

izejošās vēstules.