25. pants

Likumdevējam ir plaša rīcības brīvība sodu un sodu

izpildes politikas veidošanā. Citstarp likumdevējam, ņemot vērā

dažādu ieslodzīto grupu vajadzības, radītos riskus un citus

apsvērumus, ir tiesības noteikt, kādu kategoriju notiesātie kurās

brīvības atņemšanas iestādēs izcieš sodu, kādas ir notiesāto

tiesības un ierobežojumi un kāda ir uzraudzības un apsardzes

kārtība katrā soda izciešanas režīmā. Tomēr likumdevēja rīcības

brīvību sodu izpildes politikas veidošanā ierobežo Satversme un

vispārējie tiesību principi, tostarp vienlīdzības princips.

Saskaņā ar Krimināllikuma 35. panta otro daļu soda mērķis

citstarp ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu,

vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un

resocializēt. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka brīvības

atņemšanas soda izpildes mērķis ir tiesas spriedumā paredzētajā

laikā efektīvi piemērot notiesātajam visus soda elementus,

tādējādi nodrošinot viņa resocializāciju un tiesisku uzvedību pēc

atbrīvošanas no brīvības atņemšanas soda izciešanas (sk.

Satversmes tiesas 2011. gada 9. jūnija sprieduma lietā Nr.

2010-67-01 11.1. punktu).

Sodu par noziedzīgo nodarījumu vainīgajai personai piespriež

tiesa saskaņā ar Krimināllikumu. Atbilstoši šā likuma 46. panta

otrajai un trešajai daļai, nosakot soda veidu, tiek ņemts vērā

izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, kā

arī vainīgā personība, savukārt, nosakot soda mēru, tiek ņemti

vērā atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi. Turklāt

noteiktos gadījumos tiesa var noteikt arī sodu, kas ir zemāks par

minimālo robežu, kāda par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu

noteikta likumā (sk. Krimināllikuma 49. pantu).

Krimināllikuma 7. pants citstarp nosaka arī to, kādi noziedzīgi

nodarījumi uzskatāmi par smagiem un kādi - par sevišķi

smagiem.

Tomēr tas, kādā soda izciešanas režīmā notiesātajam

piespriestais sods būs jāizcieš, ir atkarīgs ne tikai no izdarītā

nozieguma smaguma, bet arī no notiesātās personas dzimuma.