27. pants

Starptautiskajos dokumentos uzsvērts tas, cik

svarīgi ir ieslodzījuma laikā saglabāt ieslodzīto - neatkarīgi no

viņu dzimuma - saikni ar ģimeni, īpaši bērniem.

No Eiropas Cietumu noteikumu 24.1. un 24.4. punkta izriet, ka

ieslodzītajiem jānodrošina iespēja satikties ar ģimenes

locekļiem, lai viņi varētu saglabāt un stiprināt ģimenes

attiecības pēc iespējas normālākos apstākļos. Tāpat

ieslodzītajiem ir jānodrošina iespēja sazināties ar ģimenes

locekļiem un citām personām, cik bieži vien iespējams,

sarakstoties, pa telefonu vai izmantojot citus saziņas

veidus.

Savukārt saskaņā ar Eiropas Padomes Ministru komitejas 2018.

gada 4. aprīļa ieteikuma CM/Rec(2018) dalībvalstīm par ieslodzītu

vecāku bērniem (turpmāk - Ieteikums) 16. punktu ieslodzīto vecāku

izvieto konkrētā ieslodzījuma vietā atbilstoši bērna interesēm,

lai veicinātu bērna un vecāka saziņas, attiecību un apmeklējumu

uzturēšanu, neradot liekus finansiālus vai ģeogrāfiskus šķēršļus.

Tāpat dalībvalstīm tiek ieteikts veikt pasākumus, lai atvieglotu

ieslodzītā vecāka, kas to vēlas, efektīvu dalību savu bērnu

aprūpē, ja vien tas ir bērna interesēs (sk. Ieteikuma 27.

punktu). Turklāt šā dokumenta 30. punkts paredz veikt īpašus

pasākumus, lai mudinātu ieslodzītos vecākus uzturēt regulāru un

jēgpilnu saziņu un attiecības ar bērniem, tādējādi nodrošinot

bērnu attīstību. Ieslodzīto un viņu bērnu saziņu ierobežo tikai

izņēmuma kārtā un pēc iespējas īsākā laika posmā, lai mazinātu

negatīvo ietekmi, ko šāda ierobežošana varētu atstāt uz bērniem,

un aizsargātu bērnu tiesības uz emocionālu un pastāvīgu saikni ar

ieslodzīto vecāku.

Nepieciešamība stiprināt notiesāto attiecības ar ģimeni

izvirzīta kā prioritāte arī Ministru kabineta 2015. gada 24.

septembra rīkojumā Nr. 580 "Par Ieslodzīto resocializācijas

pamatnostādnēm 2015.-2020. gadam". Kā viens no politikas

mērķiem šajā dokumentā iekļauta to notiesāto īpatsvara

palielināšana, kuri brīvības atņemšanas soda izpildes laikā

atjauno saites ar ģimeni un tuviniekiem. Veicināt notiesāto

sociāli pozitīvas attiecības ar ģimeni un atgriešanos tajā - tāds

ir viens no pamatnostādnēs norādītajiem rīcības virzieniem.

Atsaucoties uz ārvalstu pētījumiem, dokumentā norādīts arī tas,

ka ģimenes atbalsta un ģimenes attiecību trūkums ir viens no

galvenajiem faktoriem, kura dēļ persona ir tendēta uz noziedzīgu

rīcību.

Pieaicinātā persona Dr. med. A. Utināns uzsver, ka

notiesāto vīriešu sociālā integrācija ir ļoti nozīmīga, lai

mazinātu atkārtotu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu pēc soda

izciešanas un atgriešanās brīvībā (sk. lietas materiālu 128.

lpp.). Savukārt no Valsts probācijas dienesta sniegtās

informācijas izriet, ka atkārtoti noziedzīgus nodarījumus biežāk

izdara tieši vīrieši - probācijas klienti (sk. lietas

materiālu 123. lpp.).

Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa secinājusi, ka atbilstoši

mūsdienu Eiropas sodu izpildes politikai ieslodzījuma mērķis ir

ieslodzīto rehabilitācija un ģimenes saišu stiprināšanai ir

būtiska nozīme visu ieslodzīto - neatkarīgi no viņu dzimuma -

sociālajā reintegrācijā un rehabilitācijā (sk. Eiropas

Cilvēktiesību tiesas 2019. gada 10. janvāra sprieduma "Ēcis

v. Latvia", pieteikums Nr. 12879/09, 92. punktu).

Tādējādi kontekstā ar resocializāciju un iekļaušanos dzīvē pēc

atbrīvošanas no ieslodzījuma attiecību saglabāšana ar ģimeni ir

vienlīdz svarīga kā notiesātajām sievietēm, tā notiesātajiem

vīriešiem.