28. pants

Pēdējos gadu desmitos Eiropas kultūrtelpā ir

notikusi klasisko dzimumu lomu dekonstrukcija (sk.: Reder M.

Philosophie pluraler Gesellschaften. 18 umstrittene Felder der

Sozialphilosophie. Stuttgart: Kohlhammer, 2018, S. 135).

Proti, demokrātiskā tiesiskā valstī un sabiedrībā, nostiprinoties

izpratnei par vīriešu un sieviešu līdztiesību, ir būtiski

mainījušies stereotipi jeb priekšstati par katra dzimuma

tradicionālajām lomām, citstarp arī ģimenē. Piemēram, šobrīd

vairs netiek apšaubīts tas, ka tēvam un mātei ir vienādas

tiesības bērnu audzināšanā, un tiek uzsvērts, cik svarīga ir

tieši tēva nozīme bērna attīstībā.

Arī Konvencijas par sieviešu diskriminācijas izskaušanu

preambulā uzsvērts, ka vīriešu un sieviešu pilnīgas vienlīdzības

sasniegšanai nepieciešams mainīt gan vīriešu, gan arī sieviešu

tradicionālo lomu sabiedrībā un ģimenē, kā arī norādīts, ka par

bērnu audzināšanu ir atbildīgi gan vīrieši, gan sievietes.

Turklāt šīs konvencijas 5. pants nosaka dalībvalstu pienākumu

veikt attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tiek atzīta

vīrieša un sievietes kopīgā atbildība par savu bērnu audzināšanu

un attīstību, bet bērnu intereses visos gadījumos tiek uzskatītas

par dominējošām.

Savukārt Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka

atšķirīgai attieksmei, kas balstīta uz dzimumu, nepieciešams

īpaši nopietns pamatojums un atsauces uz konkrētā valstī

pastāvošām tradīcijām, vispārējiem pieņēmumiem vai sabiedrībā

prevalējošo attieksmi nav uzskatāmas par pietiekamu attaisnojumu

(sk., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas

2017. gada 24. janvāra sprieduma lietā "Khamtokhu and

Aksenchik v. Russia", pieteikumi Nr. 60367/08 un 961/11, 78.

punktu).

Arī tiesību doktrīnā ir atzīts, ka dzimuma kritērijā balstīta

atšķirīga attieksme nav attaisnojama ar abu dzimumu

tradicionālajām sociālajām lomām (sk.: Levits E. 91. panta

komentārs. Grām.: Balodis R. (zin. red.) Latvijas Republikas

Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Rīga:

Latvijas Vēstnesis, 2011, 112. lpp.).

Turklāt, lai gan anatomiski un fizioloģiski starp dzimumiem

pastāv būtiskas atšķirības, arī jaunākajos neirozinātnes

pētījumos ir atzīts, ka uzskats par izteiktām dzimumatšķirībām

uztverē, domāšanā un uzvedībā ir novecojis. Pieaicinātā persona

Dr. med. A. Utināns uzsver, ka smadzeņu un uztveres

atšķirības starp dzimumiem ir nebūtiskas, ka rakstura īpašību,

uztveres, emociju, domāšanas un uzvedības ziņā vīrieši un

sievietes ir ļoti līdzīgi un ka lielākas atšķirības pastāv starp

indivīdiem neatkarīgi no to dzimuma. Arī socializācijas ziņā

līdzības starp abu dzimumu personām ir daudz lielākas nekā

statistiski novērojamās atšķirības (sk. lietas materiālu

126.-128. lpp.).

Tātad notiesātās personas neatkarīgi no to dzimuma brīvības

atņemšanas sodu un ar to saistītos ierobežojumus, kā arī

resocializāciju var uztvert atšķirīgi.