29. pants

Latvijas tiesību sistēmā ir atzīta vīrieša un

sievietes vienlīdzība, citstarp arī jautājumos, kas saistīti ar

laulību un ģimenes attiecībām.

29.1. Normatīvie akti vienlīdz paredz gan mātes, gan

tēva atbildību, tiesības un pienākumus bērna aprūpēšanā un

audzināšanā. Saskaņā ar Civillikumu abi vecāki izlieto vecāku

varu kopīgi. Savukārt, piemēram, normatīvie akti par valsts

sociālajiem pabalstiem un atvieglojumiem, kas pienākas ģimenēm,

paredz iespēju tos saņemt jebkuram no vecākiem. Izņēmums ir

maternitātes pabalsts, kuru var saņemt vienīgi sieviete par

grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku, un paternitātes

pabalsts, kuru savukārt var saņemt vīrietis par 10 kalendāra

dienas ilgu atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu.

Satversmes tiesa jau norādīja, ka izskatāmajā lietā jāņem vērā

ne tikai notiesāto vīriešu, bet arī viņu ģimenes locekļu, īpaši

bērnu, tiesības un intereses. Saskaņā ar Kodeksu notiesātajiem

vīriešiem ir mazāk iespēju kontaktēties ar radiniekiem nekā

notiesātajām sievietēm. Attiecīgi arī notiesāto vīriešu bērniem

ir mazākas iespējas tikties ar tēvu nekā notiesāto sieviešu

bērniem tikties ar māti.

Jāņem vērā arī tas, ka lielākā daļa ar brīvības atņemšanu

notiesāto vīriešu sodu izcieš tieši slēgtajos cietumos. Proti,

2018. gada 31. decembrī no 2289 pilngadīgajiem ieslodzītajiem

vīriešiem slēgtajos cietumos sodu izcieta 1921 notiesātais

(sk. Ieslodzījuma vietu pārvaldes publicējamā statistika,

2018. gads. Pieejama:

http://www.ievp.gov.lv/index.php/publikacijas/ statistika).

Tādējādi no apstrīdētās normas izrietošā atšķirīgā attieksme skar

ievērojamu skaitu personu - notiesātos vīriešus un viņu ģimenes

locekļus.

29.2. Saeimas minētos argumentus, ar kuriem tā attaisno

vieglāka režīma piemērošanu notiesātajām sievietēm, var

attiecināt arī uz vismaz daļu no notiesātajiem vīriešiem.

Piemēram, daudziem no viņiem ir ģimenes un bērni, un notiesāto

vīriešu vidū ir arī tādi, kas bērnus audzina vieni paši vai ir

vienīgie apgādnieki ģimenē. Tāpat arī daudzi no notiesātajiem

vīriešiem nav izdarījuši noziegumus, kas saistīti ar vardarbību

vai vardarbības piedraudējumu, bet daļai ieslodzīto vīriešu ir

iepriekšēja traumatiska pieredze. Tomēr viņiem visiem par smaga

vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu piespriestais brīvības

atņemšanas sods jāizcieš slēgtajā cietumā un gandrīz viss

ieslodzījuma laiks jāpavada stingrākā režīmā nekā sievietēm,

kuras izdarījušas tikpat smagu noziegumu.

Resocializācijas ietvaros, pamatojoties uz Kodeksu un Ministru

kabineta 2013. gada 9. aprīļa noteikumiem Nr. 191 "Notiesātā

resocializācijas īstenošanas kārtība", brīvības atņemšanas

iestādēs tiek veikta katra notiesātā risku un vajadzību

individuāla izvērtēšana, kuras mērķis ir noteikt notiesātajam

individuālus un atbilstošus piemērojamos resocializācijas

līdzekļus antisociālas uzvedības un atkārtota noziedzīga

nodarījuma izdarīšanas riska pakāpes mazināšanai. Saskaņā ar

minēto Ministru kabineta noteikumu 13. punktu izvērtēšanas

rezultāti tiek fiksēti anketā, tajā citstarp ietverot informāciju

par noziedzīgā nodarījuma motīviem un apstākļiem, notiesātā

uzvedību brīvības atņemšanas iestādē, izglītību, darba pieredzi,

ģimenes stāvokli, sociālajām attiecībām un dzīvesveidu. Tādējādi

šobrīd katra notiesātā vajadzības un riski tiek apzināti un

izvērtēti, sagatavojot resocializācijas plānu. Tomēr pašreizējā

sodu izpildes sistēmā tie nevar tikt ņemti vērā pilnā apjomā,

nosakot katram notiesātajam piemērojamo soda izciešanas režīmu,

tiesības un ierobežojumus.

Izskatāmās lietas ietvaros Satversmes tiesa atšķirīgo

attieksmi pret notiesātajiem vīriešiem vērtē kontekstā ar valsts

īstenotajiem uz notiesāto sieviešu tiesību aizsardzību vērstajiem

pasākumiem. Satversmes tiesa secina, ka tiesiskais regulējums,

kas tikai pēc dzimuma kritērija, neņemot vērā katras notiesātās

personas individuālās vajadzības un riskus, notiesātajiem

vīriešiem paredz stingrāku soda izciešanas režīmu, kā arī no tā

izrietošas atšķirīgas tiesības un ierobežojumus (īpaši tiesību uz

privāto dzīvi ierobežojumus) salīdzinājumā ar notiesātajām

sievietēm, nenodrošina notiesāto vīriešu tiesību ievērošanu. Tas

arī notiesāto vīriešu ģimenēm nenodrošina tādu pašu aizsardzību

kā notiesāto sieviešu ģimenēm un citstarp aizskar notiesāto

vīriešu bērnu vislabākās intereses.

29.3. Saeima norāda uz iespējamām praktiskām grūtībām,

kā arī finansiāliem un cita veida ieguldījumiem, kas varētu būt

nepieciešami, grozot līdzšinējo kārtību. Šobrīd, piemēram, neesot

iespējams visiem notiesātajiem vīriešiem paredzēt tikpat daudz un

tikpat ilgas satikšanās, kā Kodekss paredz notiesātajām

sievietēm.

Veidojot sodu izpildes sistēmu, likumdevējam citstarp jāņem

vērā valstī pieejamie resursi. Tomēr Satversmes tiesa ir

secinājusi, ka attiecībā uz ieslodzīto personu tiesībām valstij

nav tiesību, aizbildinoties ar ekonomiska rakstura apsvērumiem,

atteikties no tās pamatpienākuma izpildes, ja tā rezultātā netiek

ievērotas minimālās cilvēktiesību aizsardzības prasības (sal.

sk. Satversmes tiesas 2010. gada 20. decembra sprieduma lietā Nr.

2010-44-01 15. punktu). Tātad likumdevējs nedrīkst ar

ekonomiska rakstura apsvērumiem pamatot to, kādēļ gadiem ilgi nav

pārskatīts tāds regulējums, kas paredz atšķirīgu attieksmi pret

notiesātajiem vīriešiem.

Tādējādi apstrīdētajā normā

paredzētajai atšķirīgajai attieksmei pret notiesātajiem vīriešiem

nav objektīva un saprātīga pamata.

Līdz ar to apstrīdētā norma

neatbilst Satversmes 91. pantam.