4. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

uzskata, ka Kodeksa 50.4 pants atbilst Satversmes 91.

pantam.

Vairākos starptautiskos dokumentos ieslodzītās sievietes esot

atzītas par īpašu ieslodzīto kategoriju, un tajos ietvertas

prasības, kas jāņem vērā, izpildot sievietēm piespriesto brīvības

atņemšanas sodu. Šīs prasības skarot gan soda izciešanas režīmu,

gan drošības procedūras, gan kārtību, kādā notiesātā satiekas ar

saviem tuviniekiem, un šādu satikšanos biežumu, gan arī citus ar

brīvības atņemšanas soda izpildi saistītus jautājumus. Turklāt ar

Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk - ANO) Ģenerālās

asamblejas 2010. gada 21. decembra rezolūciju Nr. 65/229

apstiprinātie Noteikumi par izturēšanos pret ieslodzītajām

sievietēm un ar ieslodzījumu nesaistītu soda veidu piemērošanu

sievietēm (turpmāk - Bangkokas noteikumi) paredzot, ka ieslodzīto

sieviešu specifisko vajadzību ņemšana vērā nolūkā nodrošināt

vīriešu un sieviešu vienlīdzību nav uzskatāma par diskrimināciju.

Šajos noteikumos arī atzīts, ka soda izciešanas režīmam jābūt

tādam, lai tas veicinātu un atbalstītu ieslodzīto sieviešu

saskarsmi ar tuviniekiem, īpaši bērniem, un lai tā ietvaros būtu

iespējams īstenot tieši ieslodzītajām sievietēm piemērotus

resocializācijas pasākumus un pasākumus, kas sekmē viņu

reintegrēšanos sabiedrībā pēc soda izciešanas. Savukārt drošības

pasākumiem un soda izciešanas režīmam esot jābūt mazāk stingram,

proti, atbilstošam ieslodzīto sieviešu radītajam

apdraudējumam.

Ņemot vērā ieslodzīto sieviešu īpašās vajadzības, brīvības

atņemšanas soda izpildi sievietēm neesot iespējams organizēt tajā

pašā infrastruktūrā un tādā pašā kārtībā, kādā tiek nodrošināta

šā soda izpilde vīriešiem. Sievietēm esot nepieciešama piemērota

infrastruktūra ar atbilstošu soda izciešanas režīmu, drošības un

resocializācijas pasākumiem. Iļģuciema cietumā noteiktā soda

izciešanas kārtība pašreizējās infrastruktūras ietvaros esot

iespēju robežās pielāgota ieslodzīto sieviešu īpašajām

vajadzībām.

Kodeksa 50.4 pantā paredzētā atšķirīgā attieksme

esot nepieciešama sociāli atbildīgas valsts virsprincipa

īstenošanai. Šā principa ievērošana, nodrošinot brīvības

atņemšanas soda izciešanu atbilstoši notiesāto sieviešu

vajadzībām, viņu radītajam zemākajam sabiedrības apdraudējumam un

praksē joprojām pastāvošajai sieviešu lomai bērnu un ģimenes

aprūpē, esot arī Kodeksā vīriešiem un sievietēm noteikto

atšķirīgo soda izpildes režīmu leģitīmais mērķis. Ierobežojums

esot piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, un tas esot vienīgais

saudzējošākais līdzeklis, ar kuru šobrīd Latvijā pastāvošajā

ieslodzījuma vietu sistēmā un infrastruktūrā var nodrošināt

starptautiskajiem dokumentiem atbilstošu un notiesāto sieviešu

vajadzībām piemērotu brīvības atņemšanas soda izciešanas

kārtību.

Kodeksa 50.4 panta atbilstība Satversmes 91. pantam

esot vērtējama, ņemot vērā sociālo realitāti un mērķi nodrošināt

notiesātajām sievietēm tādu brīvības atņemšanas soda izpildes

kārtību, kurā ņemtas vērā šo sieviešu specifiskās vajadzības, kam

pēdējos gados tiek pievērsta aizvien lielāka uzmanība gan

starptautiskā līmenī, gan arī kriminālsodu izpildes tiesību jomā.

Tas, ka faktiski tieši sievietes parasti ir galvenās bērnu un arī

citu ģimenes locekļu aprūpētājas, nozīmējot to, ka realitātē vēl

joprojām ir nepieciešami pasākumi dzimumu līdztiesības

veicināšanai. Atsaucoties uz Eiropas Komisijas Pārdomu dokumentu

par Eiropas sociālo dimensiju, Tieslietu ministrija norāda, ka

"dzimumu līdztiesība joprojām ir tāla realitāte", jo

vēl joprojām pastāv ar dzimumu saistīti stereotipi.

Ņemot vērā pašreizējo sociālo realitāti dzimumu līdztiesības

jomā, vajagot atzīt, ka labums, ko no atšķirīgu soda izciešanas

režīmu noteikšanas par smaga vai sevišķi smaga nozieguma

izdarīšanu notiesātajiem vīriešiem un sievietēm iegūst

sabiedrība, ir lielāks par notiesāto vīriešu interesēm nodarīto

kaitējumu. Tomēr, mainoties sociālajai realitātei, būšot

nepieciešams pārskatīt Kodeksā noteiktās brīvības atņemšanas soda

izciešanas kārtības atšķirības, kas ir atkarīgas no notiesātās

personas dzimuma.

Tieslietu ministrija informē, ka pēdējo 20 gadu laikā Kodeksā

izdarīti neskaitāmi būtiski grozījumi, lai tajā ietvertais

regulējums būtu atbilstošs starptautiskajiem tiesību aktiem

kriminālsodu izpildes jomā. Turklāt kopš 2007. gada Tieslietu

ministrijā darbojoties Kriminālsodu izpildes politikas pastāvīgā

darba grupa, kuras uzdevums esot nodrošināt Kodeksa

pilnveidošanu. Turpinoties arī jauna Kriminālsodu izpildes likuma

izstrādes darbs.