6. pants

Pieaicinātā persona - Ieslodzījuma vietu

pārvalde - uzskata, ka Kodeksa 50.4 pants atbilst

Satversmes 91. pantam.

Sievietes, kuras izcieš brīvības atņemšanas sodu ieslodzījuma

vietās, vairāku iemeslu, tostarp arī šo sieviešu salīdzinoši

nelielā skaita dēļ, esot uzskatāmas par vienu no īpašām

ieslodzīto grupām, kuru vajadzībām valstij jāpievērš pastiprināta

uzmanība. Sieviešu noziedzības struktūra arī būtiski atšķiroties

no vīriešu noziedzības struktūras, proti, sievietes galvenokārt

izdarot mantiska rakstura noziedzīgus nodarījumus un salīdzinoši

nedaudz vardarbīgu nodarījumu. Tādējādi vairumā gadījumu sieviešu

izdarītie noziedzīgie nodarījumi neradot sevišķi būtisku

sabiedrības drošības apdraudējumu, un tas būtu jāņem vērā,

izpildot sievietēm piespriesto brīvības atņemšanas sodu.

Saskaņā ar Kodeksu tiesību apjoms tiem notiesātajiem, kuri

sodu izcieš daļēji slēgtajā cietumā, esot nedaudz lielāks nekā

notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtajā cietumā. Atšķiroties

galvenokārt satikšanos un telefonsarunu biežums un ilgums. Gan

slēgtajos, gan daļēji slēgtajos cietumos notiesātie sodu izciešot

slēgtās kamerās un arī uzraudzības līmenis būtiski neatšķiroties

- abu veidu cietumos uzraudzība esot nepārtraukta.

Savukārt katram notiesātajam atvēlētā dzīvojamā platība un

notiesāto skaits kamerās esot vairāk atkarīgs nevis no cietuma

veida, bet no ieslodzījuma vietas infrastruktūras, brīvo vietu

skaita kamerās un notiesāto savstarpējas saderības. Kodekss

materiālo un sadzīves vajadzību apmierināšanas ziņā neparedzot

atšķirības starp slēgto un daļēji slēgto cietumu. Dzīvojamās

platības norma vienam notiesātajam, kurš izcieš sodu brīvības

atņemšanas iestādē (neatkarīgi no cietuma veida), nevarot būt

mazāka par četriem kvadrātmetriem, bet vienieslodzījuma kamerās -

par deviņiem kvadrātmetriem.

Ieslodzījuma vietu pārvalde informē, ka 2016. gadā soda

izciešanu slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē

uzsākuši 1009 notiesātie vīrieši, 2017. gadā - 1181 un 2018. gadā

- 985 vīrieši. Savukārt soda izciešanu daļēji slēgtā cietuma soda

izciešanas režīma zemākajā pakāpē 2016. gadā uzsākušas 172

notiesātās sievietes, 2017. gadā - 143 un 2018. gadā - 130

sievietes.

2018. gadā brīvības atņemšanas sodu izcietuši 2313 vīrieši,

kas kopumā izdarījuši 5136 soda izciešanas režīma pārkāpumus, no

kuriem 1804 bijuši rupji un sistemātiski. Savukārt 228 sievietes,

kas izcietušas sodu, izdarījušas 183 soda izciešanas režīma

pārkāpumus, no kuriem 59 bijuši rupji un sistemātiski.

No normatīvajiem aktiem neizrietot nekādas atšķirības

notiesāto vīriešu un sieviešu resocializācijā. Proti, gan

notiesātie vīrieši, gan notiesātās sievietes, gan abu dzimumu

nepilngadīgie resocializācijas pasākumos tiekot iesaistīti

atbilstoši individuāli izstrādātajam resocializācijas plānam, kas

izveidots, pamatojoties uz notiesātā risku un vajadzību

izvērtēšanas rezultātiem, atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada

9. aprīļa noteikumiem Nr. 191 "Notiesātā resocializācijas

īstenošanas kārtība". Taču resocializācijas programmas

moduļi esot atšķirīgi, jo atšķirīgi esot vīriešu un sieviešu

izdarītie noziedzīgie nodarījumi. Tāpat atšķirīga esot vīriešu un

sieviešu uzvedība, un to apstiprinot arī kriminoloģiskie

pētījumi. Sievietes kriminoloģiskais raksturojums esot atkarīgs

no viņas dzīvesveida, nodarbošanās, sociālās pozīcijas un lomām

sabiedrībā. Vēl viena no sievietēm piespriestā soda izpildes

īpatnībām esot tā, ka viņas ieslodzījumā atrodas kopā ar bērniem.

Mātes lomas stiprināšana, jau apgūto prasmju attīstīšana un jaunu

prasmju apgūšana arī piederot pie sievietēm piespriestā soda

izpildes un resocializācijas mērķiem un īpatnībām. Ņemot vērā

minēto, arī brīvības atņemšanas soda izciešanas režīmiem, kuros

soda izciešanu uzsāk vīrieši un sievietes, esot jābūt

atšķirīgiem.