7. pants

Pieaicinātā persona - Valsts probācijas

dienests - piekrīt Saeimas atbildes rakstā izteiktajam

viedoklim, ka sieviešu vajadzības kriminālsodu izpildes ietvaros

atšķiras no vīriešu vajadzībām.

Valsts probācijas dienests 2018. gadā pabeidzis pētījumu

"Probācijas klientu noziedzīgu nodarījumu recidīvs: 2013.

gada un 2016. gada kohortu salīdzinājums". Pētījuma izlasē

iekļauti visi probācijas klienti, kas konkrētajā periodā nonākuši

probācijas sistēmā: 3793 vīrieši un 777 sievietes. Izlasē

iekļauto vīriešu un sieviešu īpatsvars norādot uz to, ka starp

abām grupām ir būtiskas atšķirības - sievietes retāk nekā vīrieši

tiekot notiesātas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un

veidojot tikai 17 procentus no probācijas klientu kopskaita.

Pētījums parādījis arī to, ka sievietes retāk nekā vīrieši

atkārtoti izdara noziedzīgus nodarījumus. Jauns kriminālprocess

esot ierosināts pret 22,7 procentiem sieviešu - probācijas

klienšu - un 14 procentos gadījumu ierosināts pirmā gada laikā

pēc nonākšanas probācijas sistēmā (pret vīriešiem - probācijas

klientiem - attiecīgi 38,4 procenti un 23,3 procenti).

Tāpat sievietes retāk nekā vīrieši izdarot ar vardarbību vai

tās piedraudējumu saistītus noziedzīgus nodarījumus un retāk

izdarot šādus noziedzīgus nodarījumus atkārtoti. Par noziedzīgiem

nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai tās piedraudējumu,

bijis sodīts 521 probācijas klients, no šā kopuma 466 (89,4

procenti) bijuši vīrieši un tikai 55 (10,6 procenti) - sievietes.

Savukārt jauns kriminālprocess par noziedzīgu nodarījumu, kas

saistīts ar vardarbību vai tās piedraudējumu, ierosināts pret 23

probācijas klientēm jeb 2,96 procentiem no pētījuma izlasē

iekļautajām sievietēm un pret 281 probācijas klientu jeb 7,4

procentiem no pētījuma izlasē iekļautajiem vīriešiem.

2018. gadā izstrādātajā pētījumā "Noziedzīgu nodarījumu

recidīvs personām, kuras notiesātas par dzimumnozieguma

izdarīšanu" esot konstatēts, ka sievietes retāk nekā vīrieši

izdara noziedzīgus nodarījumus pret tikumību un

dzimumneaizskaramību, bet viņu izdarītie dzimumnoziegumi reti ir

seksuāli motivēti un saistīti ar vardarbību.

Pēc Valsts probācijas dienesta ieskata, vīrieši un sievietes

uzskatāmi par atšķirīgām grupām, ņemot vērā šo grupu radīto

apdraudējumu un noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas iespējamību

nākotnē. Tātad starp vīriešiem un sievietēm pastāvot objektīvas

atšķirības un tās vajagot ņemt vērā, plānojot un organizējot

darbu ar notiesātajiem.

Valsts probācijas dienesta darbību regulējošos normatīvajos

aktos un iekšējos metodoloģiskajos materiālos sievietes neesot

nošķirtas kā īpaša probācijas klientu grupa, jo ar visiem

probācijas klientiem vajagot strādāt atbilstoši viņu

individuālajām vajadzībām. Proti, katram probācijas klientam

tiekot veikts zinātniski pamatots recidīva riska un kriminogēno

vajadzību novērtējums. Atbilstoši šim novērtējumam tiekot

noteikti viņa individuālajām vajadzībām piemēroti pienākumi

uzraudzības periodā, uzraudzības intensitāte, kontroles un

atbalsta pasākumu kopums. Individuālajā darbā ar probācijas

klientiem tiekot ņemts vērā viņu psihoemocionālais stāvoklis,

veselības stāvoklis, sociālās vides apstākļi, vecums un daudzi

citi īpaši apsvērumi, tostarp arī ar dzimumu saistītie, lai

nodrošinātu probācijas pasākumu efektivitāti un veicinātu

probācijas klienta motivāciju atteikties no antisociālas

uzvedības. Tomēr Valsts probācijas dienests uzskata, ka vīriešu

un sieviešu vajadzības kontekstā ar kriminālsodu izpildi un

efektīva resocializācijas procesa organizēšanu ir pietiekami

atšķirīgas, lai nākotnē attīstītu tādus probācijas pakalpojumus,

kas būtu īpaši pielāgoti sieviešu resocializācijas

vajadzībām.