1. pants

Par Atvērtās

pārvaldības partnerību

2011. gadā tika izveidota starptautiska iniciatīva

''Atvērtās pārvaldības partnerība'' (angļu val. -

Open Government Partnership, turpmāk - OGP), kurai

pievienojās arī Latvija. Šobrīd Latvija ir viena no 75 pasaules

valstīm, kas piedalās OGP (kā atsevišķi dalībnieki OGP piedalās

arī 15 pasaules pašvaldības).

Katrā dalībvalstī ir nacionālais kontaktpunkts. Saskaņā ar

Ministru kabineta (turpmāk - MK) 2015. gada 8. decembra sēdē

lemto, sākot ar 2016. gada 1. janvāri, Valsts kanceleja (turpmāk

- VK) ir OGP kontaktpunkts Latvijā.

Pievienojoties OGP, Latvija parakstīja Atvērtās pārvaldības

deklarāciju1, apņemoties īstenot tajā minētos

principus:

• veicināt informācijas pieejamību par valsts institūciju

darbu;

• atbalstīt pilsonisko līdzdalību lēmumu pieņemšanas

procesā;

• ieviest augstus ētikas standartus un atbildību valsts

institūcijās;

• veicināt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk

- IKT) izmantošanu, lai nodrošinātu atklātību, atbildību, un

līdzdalību.

OGP deklarācijā teikts: "Cilvēki visā pasaulē pieprasa

lielāku pārvaldības atklātību. Tie aicina nodrošināt plašāku

pilsonisko līdzdalību sabiedrisko lietu pārvaldē un meklē

iespējas padarīt valsts institūcijas atklātākas, atsaucīgākas,

atbildīgākas un efektīvākas."2

Līdzīgi citām valstīm Latvija pievienojās Atvērtās pārvaldības

deklarācijai ar atbalsta vēstuli (angļu val. - letter of

intent), kura tika nosūtīta 2011. gada 14. septembrī.

Balstoties Atvērtās pārvaldības deklarācijā, noteiktas OGP

atvērtās pārvaldības vērtības, kas ir kopīgas visiem

dalībniekiem:

• atklātība;

• atbildība;

• sabiedrības līdzdalība;

• IKT un inovācijas (cik tās palīdz iedzīvināt trīs pirmās

vērtības)3.

Ceturtā Globālā OGP samita, kas norisinājās 2016. gada 7.-9.

decembrī Parīzē, Francijā, deklarācijā uzsvērts, ka atvērtība ir

pamats tam, lai mūsu demokrātijas kļūtu iekļaujošākas,

taisnīgākas un orientētas uz ilgtspēju.4

Lai ieviestu dzīvē OGP iniciatīvu, dalībvalstis regulāri

izstrādā divu gadu nacionālos rīcības plānus. Visas OGP

valstis izstrādā plānus tā, lai tie ļautu sasniegt izvirzītos,

kopīgos atvērtās pārvaldības mērķus, proti, augstākminētos

principus un vērtības. Plānu izstrādē valstis arī ievēro kopīgas

prasības attiecībā uz plāna saturu un struktūru. Attiecībā uz

plāna struktūru ir izstrādāta kopīga forma (angļu val. -

action plan template). Nozīmīgākā prasība attiecībā uz

saturu ir plānā ietvert 5-15 apņemšanās (angļu val. -

commitments), proti, pasākumus vai uzdevumus. Katru

apņemšanos apraksta, aizpildot iepriekš sagatavotu, visām valstīm

vienotu formu (angļu val. - commitment

template).5 Cits piemērs prasībām attiecībā uz

plāna saturu - noteikt vērienīgas jeb ambiciozas reformas.

Viens no OGP vadmotīviem ir veicināt sabiedrības līdzdalību un

informētību. Tādēļ OGP plānos tiek iekļauti pasākumi, kas veicina

sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā. Papildus

sabiedrības iesaiste un informēšana ir arī neatņemama OGP

nacionālo rīcības plānu izstrādes un izpildes sastāvdaļa.

Lai OGP valstis vienveidīgi nodrošinātu sabiedrības līdzdalību

nacionālo plānu izstrādē un izpildē, izstrādāti OGP Līdzdalības

un koprades standarti. Tie ietver trīs pamatprasības:

• informācijas izplatīšana - jāizveido tīmekļvietne, kur tiek

nodrošināta regulāra informācija par izstrādi, progresa ziņojumu

publicēšana un iespēja sniegt viedokli;

• platforma dialogam - nodrošina ikvienam sabiedrības

pārstāvim iespēju iesaistīties plāna izstrādē un paust viedokli

par atsevišķu pasākumu projektiem, organizē vismaz vienu publisku

sanāksmi gadā ar sabiedrības iesaisti par plāna ieviešanu;

• kopīga līdzatbildība - valsts institūcijas un sabiedrības

pārstāvji sadarbībā, tajā skaitā izmantojot kopīgu platformu

(multi-stakeholder forum), izstrādā plāna pasākumus un

uzrauga un izvērtē plāna izpildi.6

Ievērojot šīs pamatprasības, izveidota

tīmekļvietne7, rīkotas divas publiskas diskusijas par

plāna izstrādi, bet Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta

sadarbības memoranda īstenošanas padome (turpmāk - memoranda

padome) iesaistījusies plāna izstrādē un veiks tā izpildes

uzraudzību. Nodrošināta arī sabiedrības līdzdalība plāna

izstrādē, kas sīkāk aprakstīta nākamajā sadaļā.

Par katra nacionālā rīcības plāna izpildi tiek veikti divu

veidu izvērtējumi - pašnovērtējumi un neatkarīgie izvērtējumi.

Nacionālais kontaktpunkts gatavo vidusposma un nobeiguma

pašnovērtējumus (angļu val. - midterm, end-of-term

self-assessment reports).8 Savukārt OGP Neatkarīgā

novērtēšanas mehānisma ietvaros tiek gatavoti neatkarīgie

ziņojumi - vidusposma progresa ziņojums un nobeiguma

ziņojums.9 Jāatzīmē, ka OGP Neatkarīgā novērtēšanas

mehānisma ietvaros ir tendence identificēt OGP dalībvalstīs

atsevišķas ambiciozas un transformatīvas apņemšanās - tās tiek

īpaši atzīmētas kā "zvaigžņotās apņemšanās" un tiek

popularizētas.

Latvijā kopš pievienošanās OGP izstrādāti divi nacionālie

rīcības plāni. Latvijas Otrais nacionālais rīcības plāns bija

spēkā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2017. gada 30. jūnijam. Tajā

tika iekļautas šādas 10 apņemšanās:

1) datu un informācijas pieejamība atvērto datu veidā;

2) vienotais tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas

portāls;

3) vienota platforma valsts institūciju tīmekļvietnēm;

4) atklāta, godīga un profesionāla valdes un padomes locekļu

kandidātu atlase publiskās personas kapitālsabiedrībās;

5) efektīvāki uzraudzības mehānismi valsts amatpersonu

darbībā;

6) ilgtspējīgs nevalstisko organizāciju (turpmāk - NVO)

finansēšanas modelis;

7) iespēja vākt parakstus referendumiem internetā;

8) trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekta izstrāde;

9) politisko partiju finansēšanas modeļa izvērtējums;

10) vienota valsts pārvaldē nodarbināto ētikas kodeksa

izstrāde.10

Papildu informācija

par OGP un Latvijas dalību:

https://www.opengovpartnership.org

http://www.mk.gov.lv/lv/content/atverta-parvaldiba