4. pants

1Latvijas

2Trešā nacionālā atvērtās pārvaldības rīcības plāna pasākumi jeb

3apņemšanās

41. apņemšanās:

5Efektīvāka sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanas

6procesā

7Izpildes

8termiņš:

92017. gada 2. pusgads-

102019. gada 1. pusgads

11Apņemšanās

12apraksts

13Kādas ir

14valstij un sabiedrībai nozīmīgas problēmas, ko palīdz risināt

15šī apņemšanās?

16Pilsoniskā līdzdalība ir svarīga ikvienas valsts

17attīstībai, jo tas ir mehānisms plašākas sabiedrības

18vajadzību un interešu apkopošanai un nodošanai lēmumu

19pieņēmējiem. Vienlaikus ir jāstiprina arī līdzdalības

20kultūra, sekmējot konstruktīvu un mērķorientētu sadarbību.

21Sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanu Latvijā

22nosaka Satversmes 65., 101. un 104. pants. MK 2009. gada

2325. augusta noteikumi Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības

24kārtība attīstības plānošanas procesā"15

25nosaka sabiedrības līdzdalības kārtību Saeimas, MK, valsts

26pārvaldes iestāžu, plānošanas reģionu un pašvaldību

27attīstības plānošanas procesā.

28Minētie MK noteikumi paredz plašas sabiedrības

29līdzdalības iespējas. Piedalīties ir iespējams, sākot ar

30dokumenta ierosināšanu (tai skaitā problēmu konsta­tēšanā

31un politikas alternatīvu noteikšanā) līdz tā ieviešanas

32uzraudzībai un novērtēšanai. Sabiedrība var iesaistīties

33darba grupās, konsultatīvajās padomēs, sabiedriskās

34apspriedēs, publiskajā apspriešanā, rakstiski sniegt

35viedokli vai atzinumu un citos veidos. Darbu uzsākot,

36iestādei ir uzdevums plānot sabiedrības līdzdalību un

37izvēlēties tādus tās veidus, kas veicina efektīvu, atklātu,

38ietverošu, savlaicīgu un atbildīgu sabiedrības

39iesaisti.

40Dažādos formātos diskutējot par minēto MK noteikumu

41īstenošanas praktiskajiem aspektiem, secināts, ka

42normatīvajā regulējumā viss ir skaidri noteikts un

43saturiski apjomīgi grozījumi nav nepieciešami, taču

44būtiskākā problēma ir zemā izpratne par sabiedrības

45līdzdalības nozīmi un ieguvumiem no tās, kā arī sabiedrības

46vajadzībām atbilstošu metožu izmantošana sabiedrības

47līdzdalības nodrošināšanai gan valsts pārvaldē, gan

48pašvaldībās.

49Pietrūkst uzraudzības mehānisma minēto MK noteikumu

50izpildes kontrolei, īpaši pašvaldībās. Arī valsts pārvaldē

51nereti sabiedrības iesaistes pasākumi nav pietiekami

52efektīvi un atklāti.

53Tādēļ veicami pasākumi izpratnes un izglītotības

54veicināšanai par sabiedrības līdzdalības procesos

55izmantojamajām iespējām un ieguvumiem no sabiedrības

56līdzdalības, sekmējot domāšanas un rīcības maiņu valsts

57pārvaldē un pašvaldībās par sabiedrības līdzdalību.

58Svarīgi arī izplatīt labās prakses piemērus. Pēc

59nevalstiskā sektora iniciatīvas 2005. gadā tika noslēgts

60Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības

61memorands (turpmāk - memorands). Kopš 2014. gada, kad tika

62atjaunots memoranda saturs, tā mērķis ir sekmēt efektīvas

63un sabiedrības interesēm atbilstošas valsts pārvaldes

64darbību, nodrošinot pilsoniskās sabiedrības attīstību un

65iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos visos līmeņos un

66posmos valsts pārvaldē, tādējādi veicinot demokrātiskas

67valsts pamatelementa - pilsoniskās sabiedrības - līdzdalību

68un attīstību. 2017. gadā memorandam pievienojušās vairāk

69nekā 400 NVO, t. sk. vairākas no tām apvieno un pārstāv

70daudzu NVO intereses.

71Memoranda īstenošanu nodrošina konsultatīva institūcija

72- memoranda padome, kuras sastāvā darbojas valsts pārvaldes

73noteiktie un NVO pašu ievēlēti pārstāvji. Memoranda padome

74ir kļuvusi par nozīmīgu platformu, kur ik mēnesi diskutēt

75par jautājumiem, kas skar NVO sektoru pēc būtības un

76kopumā, ka arī līdzdalības iespējas. Kopumā kā memoranda

77padomes darbības ieguvumi minami šādi aspekti - tiek

78aktualizēti horizontālie NVO sektora jautājumi, tiek

79nodrošinātas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu, notiek

80komunikācija un atgriezeniskā saite starp NVO un valsts

81pārvaldi.

82Viens no memoranda padomes darba plāna uzdevumiem 2017.

83gadā ir izstrādāt vadlīnijas konsultatīvo padomju darbībai.

84Vadlīniju mērķis ir skaidrot labas prakses principus

85rezultātu sasniegšanai konsultatīvo padomju darbā, kuru

86mērķis ir efektīvāk izmantot sabiedrības līdzdalību kā

87resursu nozares politikas izstrādē un īstenošanā. Pēc

88apstiprināšanas vadlīnijas plānots nosūtīt visām nozaru

89ministrijām, aicinot noteiktos principus ņemt vērā

90ministriju un to padotības iestāžu konsultatīvo padomju

91darbībā. Plānots par vadlīnijām informēt pasākumos par

92līdzdalības nozīmi.

93Memoranda padomes darba plānā ietverti arī citi

94uzdevumi, piemēram, plānots par NVO darbību plašāk informēt

95pašvaldības.

96Līdzīgs labās prakses piemērs sabiedrības iesaistē

97lēmumu pieņemšanā, kuri to skar, ir Sabiedrības

98integrācijas fonda (turpmāk - SIF) pārvaldības mehānisms.

99Viens no SIF uzdevumiem ir atbalstīt publiskā un

100nevalstiskā sektora attīstības programmas un projektus.

101Tādēļ SIF padomē līdztekus valsts institūciju pārstāvjiem

102ir seši NVO pārstāvji.

103Sadarbības līdzdalību lēmumu pieņemšanā veicina arī

104nevalstiskais sektors un citi sabiedrības pārstāvji.

105Piemēram, šobrīd jau ar biedrības "Sabiedrības

106Līdzdalības Fonds" uzturētā portāla

107ManaBalss.lv16 palīdzību iedzīvotāji var

108ierosināt jaunas likumdošanas iniciatīvas. Portāla

109ManaBalss.lv ietvaros plānots īstenot jaunu projektu

110"ParVaiPret", kura ietvaros sabiedrības

111pārstāvjiem būs iespēja izteikt viedokli, digitāli balsojot

112par svarīgākajiem likumprojektiem un lēmumiem, kurus

113izskatīs Saeimas plenārsēdē. Paust viedokli par iedzīvotāju

114ierosinātu likumdošanas iniciatīvu, lai tā tiktu iesniegta

115Saeimā, var, parakstoties Vienotajā valsts un pašvaldību

116pakalpojumu portālā www.latvija.lv, kādā no 119 pašvaldībām

117vai pie zvērināta notāra, tomēr par šīm iespējām ne visi

118iedzīvotāji ir informēti17.

119Kopumā ne visām sabiedrības grupām, īpaši reģionos, ir

120pieejama pietiekama informācija par dažādām sabiedrības

121līdzdalības iespējām lēmumu pieņemšanas procesā un

122iesaistes iespējām valsts un pašvaldību institūciju darbā.

123Informatīvus pasākumus par sabiedrības līdzdalības nozīmi

124un iespējām var veikt, piemēram, sadarbībā ar valsts

125vienotajiem klientu apkalpošanas centriem.

126Aktuāls jautājums ir, kā pēc būtības stiprināt interešu

127aizstāvības kapacitāti nevalstiskajā sektorā un veicināt to

128NVO attīstību, kuras veic sabiedrības līdzdalības funkciju.

129Tieši interešu aizstāvībai un sabiedrības mobilizācijai NVO

130rīcībā nav pietiekamu līdzekļu, līdz ar to

131iepriekšminētajām aktivitātēm būtiski piesaistīt valsts

132atbalstu. Minētais iemesls bija pamats valsts budžeta

133finansēta "NVO fonda" izveidei 2015. gadā, kura

134ietvaros laikposmā līdz 2018. gadam katru gadu tiek

135piešķirti 400 000 EUR, kuri pieejami NVO atklātā konkursā.

136Par finansējumu no 2019. gada būs jālemj 2018. gadā.

137Veicināt sabiedrības līdzdalību Latvijā var palīdzēt

138citu OECD valstu piemēri, kas iekļauti OECD sabiedrības

139līdzdalības labās prakses datubāzē18, un OECD

140vadlīnijas "Labās prakses principi ieinteresēto pušu

141iesaistei"19, kuras drīzumā iecerēts

142apstiprināt.

143Kāda ir

144apņemšanās?

145Veicināt efektīvāku sabiedrības līdzdalību valsts

146institūciju un pašvaldību darbā un lēmumu pieņemšanas

147procesā, tajā skaitā - izmantojot tehnoloģijas:

148• informēt par sabiedrības līdzdalības iespējām valsts

149institūciju un pašvaldību darbā un lēmumu pieņemšanas

150procesā, tajā skaitā e-vidē un izmantojot NVO kā resursu

151informācijas izplatīšanai;

152• apkopot sabiedrības līdzdalības labās prakses piemērus

153un izvērtēt sabiedrības līdzdalības atbilstību

154starptautiski atzītiem principiem un labai praksei;

155• uzlabot sabiedrības informētību un iesaisti valsts

156pārvaldes darbā, ieviešot vienotu tiesību aktu projektu

157izstrādes un saskaņošanas portālu (sasaiste ar plāna 2.

158apņemšanos) un valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu

159vienoto platformu;

160• nodrošināt sabiedrības līdzdalību publiskojamo atvērto

161datu kopu izvēlē. Veicināt sabiedrības informētību par

162publiskotām atvērto datu kopām un to izmantošanas iespējām

163(sasaiste ar plāna 3. apņemšanos);

164• popularizēt un paplašināt valsts pārvaldes pasākumu

165tiešraižu izmantošanu;

166• izmantot datus, tajā skaitā atvērtos datus, un

167pierādījumus tiesību aktu izstrādē un izvērtēšanā un sekmēt

168tiesību aktu izstrādes laikā radīto datu pieejamību

169sabiedrībai;

170• paplašināt reģionālo NVO koordinatoru funkcijas ar

171uzdevumu nodrošināt aktivitātes pilsoniskās izglītības un

172konsultācijas līdzdalības veicināšanas jomās;

173• sniedzot valsts finansējumu nevalstiskā sektora

174attīstībai, prioritāri atbalstīt sabiedrības iesaisti un

175līdzdalību lēmumu pieņemšanas un demokrātiskos

176procesos;

177• sadarbības partneriem veicināt sabiedrības līdzdalību

178lēmumu pieņemšanas procesā Saeimā (portāla ManaBalss.lv

179projekts "ParVaiPret").

180Kā apņemšanās

181tiks ieviesta un palīdzēs risināt nosauktās

182problēmas?

183Apņemšanās tiks ieviesta,

184īstenojot analītiskus un informatīvus pasākumus, veicinot

185izpratni un stiprinot sabiedrības līdzdalību, tajā skaitā

186izmantojot centralizētas platformas. Apņemšanās tiks

187īstenota, sniedzot valsts atbalstu interešu aizstāvības

188kapacitātes nevalstiskajā sektorā stiprināšanai un tām NVO,

189kas veic sabiedrības līdzdalības funkciju.

190Kā apņemšanās

191atbilst OGP vērtībām?

192Apņemšanās atbilst OGP vērtībām

193- atklātība un sabiedrības līdzdalība. Apņemšanās ļaus

194nodrošināt plašāku informāciju par sabiedrības līdzdalības

195iespējām un veicinās izpratni par to. Apņemšanās uzlabos

196iespējas sabiedrībai ietekmēt lēmumus, kuri to skar,

197sabiedrības līdzdalības iespējas un tādējādi veicinās

198kvalitatīvāku un atbildīgāku lēmumu pieņemšanu.

199Papildu

200informācija

201Sasaiste ar citiem

202plānošanas dokumentiem

203Apņemšanās ir izstrādāta sasaistē ar citu izstrādē esošu

204iniciatīvu "Datos balstīta valsts un sabiedrība"

205un tajā iecerētajiem pasākumiem datos balstīta sabiedrības

206iesaistes publiskās pārvaldības procesos veicināšanai.

207Sasaiste ar

208starptautiskām saistībām

209ANO Ilgtspējīgas attīstības 16.7. apakšmērķis

210"Nodrošināt elastīgu, iekļaujošu, iesaistošu un

211pārstāvniecisku lēmumu pieņemšanu visos līmeņos".

212starpposma

213mērķi20

214Sākuma datums

215Beigu datums

216Stiprināt interešu aizstāvības

217kapacitāti nevalstiskajā sektorā un to NVO attīstību, kas

218veic sabiedrības līdzdalības funkciju valsts programmas

219"NVO fonds" ietvaros

22001.01.2018.

22131.12.2018.

222Izvērtēt sabiedrības līdzdalības

223atbilstību OECD vadlīnijām "Labās prakses principi

224ieinteresēto pušu iesaistei". Apkopot un popularizēt

225sabiedrības līdzdalības iespējas un labās prakses piemērus,

226tajā skaitā rīkojot apmācības politiku izstrādātājiem valsts

227un pašvaldību institūcijās

22801.01.2018.

22931.12.2018.

230Izstrādājot sabiedrības

231integrācijas politikas plānu 2019.-2025. gadam, reģionālo NVO

232koordinatoru funkcijas paplašināt ar uzdevumu nodrošināt

233aktivitātes pilsoniskās izglītības un konsultācijas

234līdzdalības veicināšanas jomās

2352017. gada

2361. pusgads

2372019. gada

2381. pusgads

239Atbildīgās

240valsts institūcijas

241VK, SIF un Kultūras

242ministrija

243Citas pasākuma

244īstenošanā iesaistītās valsts institūcijas

245-

246pasākuma

247īstenošanā iesaistītie sadarbības partneri

248Biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse"

249Sabiedriskās politikas centrs "PROVIDUS"

250Biedrība "Sabiedrības Līdzdalības Fonds"

251Biedrība "Datu skola"

252Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte

253(politikas zinātnes un informācijas un bibliotēku zinātnes

254pārstāvji)

255Biedrība "Atvērtās pārvaldības partnerība

256Latvijā"

2572. apņemšanās:

258Vienots tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas

259portāls un e-pakalpojums "Tiesību aktu projektu

260sabiedriskā apspriešana"

261Izpildes

262termiņš:

2632017. gada 2.

264pusgads-

2652020. gada 4. ceturksnis

266Apņemšanās

267apraksts

268Kādas ir

269valstij un sabiedrībai nozīmīgas problēmas, ko palīdz risināt

270šī apņemšanās?

271Sadrumstalots un neviendabīgs

272tiesību aktu projektu izstrādes, saskaņošanas un

273apstiprināšanas process, liels neautomatizētu darbību

274apjoms, novecojošas sistēmas (platformas)

275MK iesniedzamos tiesību aktu projektus (turpmāk - TAP),

276attīstības plānošanas dokumentu projektus un citus

277dokumentus izstrādā nozaru ministrijas, to padotības

278iestādes un Ministru prezidenta padotības iestādes. TAP un

279citu dokumentu izstrādē šobrīd netiek izmantotas īpašas

280izstrādes programmatūras. Katra iestāde sava resora

281noteiktajā vidē izstrādā TAP un to virza izskatīšanai

282Valsts sekretāru sanāksmē (turpmāk - VSS), MK un Ministru

283kabineta komitejas (turpmāk - MKK) sēdēs. TAP saskaņošana

284ar citām iestādēm un izziņas sagatavošana ir manuāls darbs,

285kas prasa veikt daudz neautomatizētu darbību, kā arī tiek

286uzkrāti, dublēti dati, un viena un tā pati informācija tiek

287uzturēta katrā resorā atsevišķi. TAP saskaņošana notiek ar

288vairāku kanālu starpniecību, kas neveido vienu skaidri

289saprotamu plūsmu.

290Apgrūtināta sabiedrības līdzdalība

291Sabiedrības iesaisti attīstības plānošanas procesā

292nosaka 2009. gada 25. augusta MK noteikumi Nr. 970

293"Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas

294procesā". Ministrija, kura plāno izstrādāt attīstības

295plānošanas dokumenta projektu vai TAP, kas būtiski maina

296esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās

297iniciatīvas, kā vienu no sabiedrības līdzdalības veidiem

298nodrošina dokumenta vai idejas apraksta publicēšanu savā

299tīmekļvietnē un nosaka termiņu viedokļu sniegšanai.

300Sabiedrības viedoklis atspoguļojams attīstības plānošanas

301dokumentā vai TAP sākotnējās ietekmes izvērtējumā.

302Sabiedrības locekļiem nav iespēja vienuviet iepazīties ar

303visiem izstrādes procesā esošajiem TAP, sniegt savu

304viedokli par tiem un pieteikties uz jaunumu saņemšanu.

305Sabiedrības viedokli nav iespējams sniegt vienuviet par

306interesējošo TAP visā tā izstrādes un attīstības posmā, jo

307atsevišķi viedokli var sniegt TAP izstrādes, attīstības un

308plānošanas laikā; TAP izsludināšanas un izskatīšanas VSS

309laikā; TAP izskatīšanas MKK laikā un atsevišķi arī MK

310izskatīšanas laikā. Tas rada sadrumstalotu un no

311sabiedrības skatupunkta necaurspīdīgu viedokļa sniegšanas

312procesu, kā arī nepietiekamu atgriezenisko saiti no TAP

313izstrādātāja.

314TAP

315izstrādes un saskaņošanas kontroles sadrumstalotība

316VK dokumentu aprites un uzdevumu kontroles sistēmā DAUKS

317organizē arī uzdevumu izpildes kontroli. Sistēmā DAUKS ir

318ievadīti uzdevumi, piemēram, likumā paredzēts pilnvarojums

319MK izdot noteikumus, MK sēdes protokolā ministrijai dots

320kāds uzdevums (ministrijām doto uzdevumu skaits: 2011. gadā

321- 4497; 2012. gadā - 4455; 2013. gadā - 5137; 2014. gadā -

3224131; 2015. gadā - 3562; 2016. gadā - 3243).

323Pašreizējā kontroles kārtība un rīki neļauj operatīvi

324izsekot un ietekmēt TAP izstrādes termiņus, jo izstrādes

325uzraudzība tiek veikta katrā ministrijā atsevišķi. TAP

326portāla ieviešana ļaus vienuviet sekot un uzraudzīt TAP

327izstrādes statusu visā tā dzīves ciklā (plānošana,

328izstrāde, izsludināšana VSS, saskaņošana un iesniegšana

329MK), tādējādi būtiski samazinot TAP izstrādes kavējumu

330riskus.

331Kāda ir

332apņemšanās?

333• MK lēmumu pieņemšanas procesa modernizēšana, nodrošinot

334efektīvāku un ātrāku valsts pārvaldes TAP izstrādes,

335saskaņošanas, apstiprināšanas un kontroles procesu.

336• Uzlabot sabiedrības līdzdalības vidi tiesību aktu

337jaunrades procesā, tādējādi iedzīvinot atvērtās pārvaldības

338principu21 un iniciatīvas un nodrošinot

339atbilstību Informācijas sabiedrības attīstības

340pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam22.

341Rezultāta rādītāji (sasniedzamā vērtība trīs gadus pēc

342projekta beigām):

343• 165 institūcijas (organizācijas), kas izmanto

344koplietošanas risinājumu "Vienotā tiesību aktu

345projektu izstrādes, saskaņošanas, apstiprināšanas un

346kontroles vide", t. sk. 115 valsts pārvaldes

347institūcijas un 50 NVO (t. sk. valdības sociālo un

348sadarbības partneru organizācijas);

349• tehnisko (neautomatizēto) darbību īpatsvars TAP

350sagatavošanas un saskaņošanas procesā sasniegs 33 % no

351esošajiem 100 %;

352• trīs atkalizmantošanai un koplietošanai pieejamās

353saturiskās datu kopas, kas tiek publicētas Latvijas Atvērto

354datu portālā;

355• publiskā elektroniskā pakalpojuma "Tiesību aktu

356projektu sabiedriskā apspriešana" izmantošanas

357pieaugums līdz 85 % no visiem iesniegtajiem viedokļiem.

358Iznākuma rādītāji:

359• četri pilnveidoti darbības procesi;

360• ieviests TAP portāls;

361• ieviests publiskais e-pakalpojums "Tiesību aktu

362projektu sabiedriskā apspriešana".

363Kā apņemšanās

364tiks ieviesta un palīdzēs risināt nosauktās

365problēmas?

366Apņemšanās tiks ieviesta, īstenojot Eiropas Reģionālās

367attīstības fonda (turpmāk - ERAF) projektu.23

368Projekta mērķa grupas ir iedzīvotāji, valsts tiešās

369pārvaldes iestādes, pašvaldības, NVO (t.sk. valdības

370sociālo un sadarbības partneru organizācijas),

371saimnieciskās darbības veicēji24.

372• Sabiedrības

373locekļiem šobrīd, lai iepazītos un sniegtu viedokli

374par izstrādē esošu TAP, nepieciešams sekot līdzi visu

375ministriju tīmekļvietnēm, kurās tiek publicēti nozares TAP,

376turklāt nav iespējams izsekot TAP dažādās tā attīstības

377stadijās un pārliecināties, vai iepriekšējā posmā

378izteiktais viedoklis ir ņemts vērā nākamajā posmā. Vienota

379TAP portāla izveide dos iespēju vienuviet sekot līdzi

380lēmumu pieņemšanas procesam un TAP izstrādei, sākot no

381idejas līdz lēmumam MK. Izmantojot e-pakalpojumu

382"Tiesību aktu projektu sabiedriskā apspriešana",

383būtiski paplašināsies sabiedrības līdzdalības iespējas TAP

384un attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādē.

385Ikvienam sabiedrības loceklim būs iespēja pārskatīt visas

386sabiedriskās apspriešanas, kā arī, ja sabiedriskā

387apspriešana ir aktīva, sniegt viedokli par TAP redakciju.

388Vienlaikus tiks sekmēta pilsoniskās sabiedrības attīstība,

389pilnveidojot iedzīvotāju pilsoniskās līdzdalības prasmes un

390iespējas iesaistīties sabiedrībai kopīgu jautājumu

391risināšanā. Tiks palielināta sabiedrības uzticēšanās valsts

392varai, kas ir balstīta uz tiesiskuma stiprināšanu,

393sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldes procesos un

394kvalitatīvu valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu.

395• Tiesību aktu izstrādātājiem valsts pārvaldē būtiski

396tiks mazināts administratīvais slogs, kas ir saistīts ar

397tehniska rakstura darbību veikšanu, sagatavojot un

398saskaņojot TAP, ļaujot vairāk laika veltīt dokumenta satura

399kvalitātei. Lielākais ieguvums būs, ka visa informācija par

400TAP dzīves ciklu, sākot no darba uzdevuma par TAP

401izstrādāšanu, starpinstitucionālās saskaņošanas, kontroles,

402sabiedrības iesaistīšanas jautājuma publiskajā apspriešanā

403līdz lēmuma pieņemšanai MK un datu nodošanai tālākai lēmuma

404pieņemšanai Saeimā vai publicēšanai LR oficiālajā izdevumā

405"Latvijas Vēstnesis", būs pieejama vienuviet -

406TAP portālā, nevis sadrumstalota dažādās sistēmās vai

407tīmekļvietnēs. Ērtākai dokumenta izstrādei TAP portālā būs

408iestrādāti dažādi automātiski formēšanas mehānismi un

409palīglīdzekļi, piemēram, elektroniskā tiesību aktu

410izstrādes rokasgrāmata, dažādas dokumentu veidnes un

411šabloni, juridisko terminu vārdnīca u. c.

412palīglīdzekļi.

413• Ar TAP portāla izveidi tiks optimizēti ministriju

414resursi, jo tiks izveidota vienota ministriju un to

415padotības iestāžu TAP izstrādes darba vide, izslēdzot

416nepieciešamību katrai ministrijai uzturēt savu atsevišķu

417vidi TAP izstrādei. Tāpat ministriju dokumentu vadības

418sistēmās nebūs jāuztur ar TAP izstrādi, apriti un kontroli

419saistītā informācija. Tiks optimizēta arī VK darba vide, no

420dokumentu aprites un uzdevumu kontroles sistēmas DAUKS

421iekļaujot TAP portālā ar TAP izstrādi un apriti saistītās

422funkcijas (reģistrēšanu, apstrādi, pieņemto dokumentu

423formēšanu, parakstīšanu, sēžu darba kārtību un protokolu

424gatavošanu un nosūtīšanu). Pilnībā tiks izslēgta papīra

425dokumentu aprite, ja vien tiesību aktos nebūs noteikts

426citādi. Tādējādi tiks nodrošināta un sekmēta starpiestāžu

427procesu pilnveidošana.

428• NVO

429(t. sk. valdības sociālo un sadarbības partneru

430organizācijas) šobrīd savus atzinumus sniedz gan papīra

431veidā, gan elektroniski. Pēc TAP portāla ieviešanas visi

432atzinumi tiks sniegti caur personalizētiem lietotāju

433kontiem. Tas nodrošinās, ka kopš TAP portāla ieviešanas

434ekspluatācijā visa ar TAP saistītā informācija tiks

435uzglabāta strukturētā veidā un būs ērti un ātri

436izmantojama. Taču pārejas periodā NVO varēs savus atzinumus

437iesniegt dokumentu veidā, izmantojot e-pastu vai dokumentu

438integrācijas vidē. TAP portāls nodrošinās gan pašvaldību un

439pašvaldības pārstāvošo organizāciju, gan NVO līdzdalību TAP

440izstrādē un saskaņošanā, paredzot šādas iespējas: TAP

441portālā sekot vispārpieejamo TAP izstrādes, saskaņošanas un

442apstiprināšanas gaitai un saskaņošanas procesā tiešsaistē

443strādāt TAP portālā, t. sk. sniegt savu viedokli par

444izstrādāto TAP.

445Kā apņemšanās

446atbilst OGP vērtībām?

447Apņemšanās pilnībā atbilst OGP vērtībām, jo ievērojami tiks

448uzlabota sabiedrības līdzdalības vide tiesību aktu

449jaunrades un lēmumu pieņemšanas procesā.

450Nodrošinot lielāku informācijas pieejamību un

451kvalitatīvāku informācijas sniegšanu, TAP portālā tiks

452izveidota publiskā daļa, kurā sabiedrībai būs pieejama visa

453ar tiesību akta izstrādi saistītā vispārpieejamā

454informācija, kas tiks grupēta iespējami ērtā veidā,

455nodrošinot skaidru un viegli atrodamu informāciju.

456Apņemšanās ietvaros tiks izveidotas trīs

457atkalizmantojamo datu kopas:

458• TAP (vispārpieejamā informācija - tiesību akts un tā

459anotācija);

460• tiesību aktu klasifikators;

461• politikas jomu klasifikācija.

462Nodrošinot iespēju sabiedrībai ietekmēt lēmumus, kas to

463skar, tiks izstrādāts un ieviests publiskais e-pakalpojums

464"Tiesību aktu projektu sabiedriskā apspriešana".

465Ikvienam sabiedrības loceklim būs iespēja pārskatīt visas

466sabiedriskās apspriešanas un sniegt viedokli par TAP

467redakciju, ja sabiedriskā apspriešana ir aktīva, tādējādi

468nodrošinot līdzdalības iespējas.

469Papildu

470informācija

471Projekta kopējās

472izmaksas

4731 450 000 EUR (t.sk. ERAF finansējums 1 232 500 EUR,

474valsts budžeta finansējums 217 500 EUR).

475Sasaiste ar tiesību

476aktiem, plānošanas un starptautiskiem dokumentiem

477• Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā MK iecerēto

478darbību 35. punkts: "[..] Ieviesīsim e-pārvaldi

479publisko iestāžu darbā un pakalpojumu sniegšanā";

480• MK 2016. gada 3. maija rīkojums Nr. 275 "Par

481Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Māra Kučinska

482vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai"

483kā Tautsaimniecības stiprināšanas prioritāru rīcības plāna

484pasākumu - "Izveidot vienoto tiesību aktu projektu

485izstrādes un saskaņošanas portālu";

486• Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes

4872014.-2020. gadam nosaka vienotas tiesību aktu un

488attīstības plānošanas dokumentu saskaņošanas platformas

489izveidi;

490• IKT mērķarhitektūras ceļa karte nosaka sabiedrības

491iesaistīšanu tiesību normu izstrādē un politikas plānošanā

492caur TAP izstrādes un saskaņošanas (koprades) portālu;

493• OGP principu ieviešana.

494starpposma

495mērķi

496Sākuma datums

497Beigu datums

498Vienotā TAP izstrādes un

499saskaņošanas portāla izstrāde un ieviešana

50020.12.2017.

50131.12.2020.

502Vienotā TAP izstrādes un

503saskaņošanas portāla lietošanai nepieciešamo normatīvo

504regulējumu izmaiņas

50501.10.2018.

50631.03.2020.

507E-pakalpojuma "Tiesību aktu

508projektu sabiedriskā apspriešana" izstrāde un

509ieviešana

51001.04.2019.

51130.06.2020.

512Darbības procesu uzlabošana

51315.11.2017.

51431.12.2020.

515Datu kvalitātes pilnveide un

516datu atkalizmantošanas nodrošināšana, sagatavojot

517atkalizmantojamo datu kopas un publicējot tās Latvijas

518Atvērto datu portālā

51901.07.2018.

52031.12.2020.

521Atbildīgā

522valsts institūcija

523VK

524Citas pasākuma

525īstenošanā iesaistītās valsts institūcijas

526Iekšlietu ministrijas

527Informācijas centrs, VARAM, Tieslietu ministrija

528pasākuma

529īstenošanā iesaistītie sadarbības partneri

530Biedrība "Datu skola"

531Biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse"

532Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība

5333. apņemšanās:

534Latvijas Atvērto datu portāla izveide, iesaistot sabiedrību

535atvērto datu kopu atlasē

536Izpildes

537termiņš:

5382017. gada 2. pusgads-

5392019. gada 1. pusgads

540Apņemšanās

541apraksts

542Kādas ir

543valstij un sabiedrībai nozīmīgas problēmas, ko palīdz risināt

544šī apņemšanās?

545Publiskā pārvalde

546nepietiekami publicē atvērtos datus

547Atbilstoši 2015. gada "Latvijas e-indekss"

548pētījumam25 iestādes vairumu no informācijas

549resursiem izmanto iekšējiem nolūkiem. Tāpat nav pieejami

550koplietošanas risinājumi, kas ļautu viegli publicēt

551atkalizmantojamos, t. sk. atvērtos, datus, nodrošinot

552metadatu pievienošanu, meklēšanu, vizuālo attēlošanu. Līdz

553ar to piekļuve šādiem datiem (ja tādi ir) šobrīd ir

554fragmentēta un nestandartizēta, kas apgrūtina to

555izmantošanu. Latvijā atvērtos datus pēc savas iniciatīvas

556publicē atsevišķas iestādes (Uzņēmumu reģistrs, Centrālā

557statistikas pārvalde, Valsts reģionālās attīstības

558aģentūra, Rīgas dome u. c. iestādes).

559Daudzi

560vērtīgi dati nav pieejami, jo to apkopošana un izsniegšana

561ir maksas pakalpojums

562Piemēram, lai gan Valsts zemes dienesta pārziņā esošā

563Valsts adrešu reģistra aktuālie teksta dati ir pieejami

564ikvienam interneta lietotājam Valsts zemes dienesta

565tīmekļvietnē, tomēr informācijas izsniegšana no Valsts

566adrešu reģistra ir maksas pakalpojums, jo datu nodošanu par

567maksu finansē pašu datu apkopošanas un radīšanas izmaksas.

568Šos datus nav iespējams padarīt atvērtus bez finansēšanas

569modeļa maiņas, piemēram, Valsts adrešu reģistra gadījumā

570datus būs iespējams padarīt atvērtus tikai tad, ja, sākot

571ar 2018. gadu, tiks piešķirta ikgadēja valsts budžeta

572dotācija 53 368 EUR apmērā. Līdzīga situācija ir arī citās

573iestādēs, kas apkopo vērtīgu informāciju un kur tās

574apkopošanai nepieciešamie līdzekļi tiek iegūti no maksas

575par šo pašu datu pārdošanu.

576Princips

577"Atvērts pēc noklusējuma" nav standarta prakse

578Latvijas valsts pārvaldē

5792013. gadā Eiropas Savienība (turpmāk - ES) pieņēma

580direktīvu 2013/37/ES ar mērķi ieviest vienotu praksi un

581noteikumus visās dalībvalstīs valsts pārvaldes informācijas

582atkalizmantošanā. Latvijā 2015. gadā atbilstoši grozījumi

583tika iestrādāti Informācijas atklātības likumā. Atbilstoši

584direktīvai arī Latvijā atvērtie dati ir jāpublicē

585"iestādei pēc savas iniciatīvas, ja tas ir

586lietderīgi", kas nozīmē brīvprātības principu datu

587publicēšanā un neveicina vispārēju "atvērts pēc

588noklusējuma" principa ievērošanu.

589Kāda ir

590apņemšanās?

591Izveidot efektīvu Latvijas valsts un pašvaldību iestāžu

592Atvērto datu portālu www.data.gov.lv un veicināt datu

593atvēršanu:

594• lai veicinātu publiskās pārvaldes datu atvēršanu,

595izstrādāt un izskaidrot datu publicēšanas formātus,

596standartus, metodiku;

597• iestrādāt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot

598Latvijas Atvēro datu portāla darbību, ievērojot personas

599datu aizsardzības prasības un principus;

600• identificēt pieprasījumu pēc konkrētām datu kopām,

601tajā skaitā:

602- izvērtēt ieguvumus un iespējas, mainot datu

603finansēšanas modeli;

604- kopā ar sadarbības partneriem apkopot prioritāri

605atveramo datu kopu sarakstu, kuru atvēršana ir sabiedrības

606interesēs.

607Rezultāta rādītāji (sasniedzamā vērtība trīs gadus pēc

608projekta beigām):

609• palielinās datu apjoms Atvērto datu portālā

610(ieguldījums publiskā sektora vidējā informācijas

611atkalizmantošanas indeksā (2015.g. - 0 punkti, trīs gadus

612pēc projekta beigām - 100));

613• apkopots prioritāri publicējamo datu kopu saraksts un

614vērtīgu datu atvēršanas ieguvumi;

615• īstenots vajadzību monitorings, pastāvīgi analizējot

616un uzraugot situāciju valsts pārvaldes iestādēs;

617• apzinātas sabiedrības vajadzības pēc datiem,

618noskaidrots to izmantošanas apjoms un apmierinātība ar

619pieejamajiem datiem.

620Iznākuma rādītāji:

621• publicētas 120 datu kopas

622Atvērto datu portālā;

623• izstrādāta metodika datu

624publicēšanai Atvērto datu portālā;

625• veikts vajadzību monitorings.

626Kā apņemšanās

627tiks ieviesta un palīdzēs risināt nosauktās

628problēmas?

629Apņemšanās tiks ieviesta, pakāpeniski publicējot valsts

630pārvaldes iestāžu rīcībā esošās datu kopas.

631Aktivitātes mērķgrupa ir valsts pārvaldes iestādes,

632iedzīvotāji un komersanti, kuriem tiek nodrošināta piekļuve

633informācijai bez maksas.26

634• Sabiedrības

635locekļiem. Padarot valsts pārvaldes datus publiski

636pieejamus, iedzīvotājiem nebūs jāsaskaras ar birokrātiju,

637lai iegūtu datus no iestādēm. Datiem varēs piekļūt

638attālināti. Iedzīvotāji varēs novērtēt valsts pārvaldes

639darbību, rezultatīvos rādītājus. Iedzīvotāji varēs izteikt

640savu viedokli par datu kopām, kuras viņi vēlas, lai tiktu

641publiskotas, portālā veicot balsojumu.

642• Valsts

643pārvaldes iestādēm. Publicējot arvien vairāk datu

644kopu, valsts un pašvaldību iestādes uzlabos komunikācijas

645iespējas ar iedzīvotājiem, tādā veidā uzlabojot valsts

646pārvaldes tēlu sabiedrības uztverē. Sabiedrības locekļiem

647ir iespēja sniegt savu vērtējumu un ekspertīzi valsts

648pārvaldei, balstoties uz pieejamās informācijas un datu

649apstrādi un analīzi. Tādējādi valsts pārvalde palielina

650savas darbības efektivitāti, gūstot ārēju novērtējumu.

651• Uzņēmējiem. Jo vairāk

652datu kopu tiks publiskotas, jo lielākas iespējas ir tās

653izmantot, attīstot vai radot jaunus pakalpojumus. Tādā

654veidā tiek veicināta ekonomiskā izaugsme.

655Kā apņemšanās

656atbilst OGP vērtībām?

657Apņemšanās pilnībā atbilst OGP vērtībām, jo tā ļaus uzlabot

658sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei, palielināsies

659valsts pārvaldes darbības caurspīdīgums, pieaugs datu

660atkalizmantojamība un pēc Atvērto datu portāla apmeklētības

661un izmantošanas būs iespēja secināt, kādas datu kopas

662sabiedrība izmanto.

663Nodrošinot lielāku informācijas pieejamību un

664kvalitatīvāku informācijas sniegšanu, Atvērto datu portālā

665tiks publicētas arvien jaunas datu kopas. Palielināsies

666iedzīvotāju piekļuve metadatiem. Sabiedrība varēs

667iesaistīties datu kopu publiskošanā, veicot balsojumu pašā

668portālā. Dati tiks publicēti ērtā, viena formāta veidā.

669Sabiedrībai tiks nodrošināta iespēja paust savu vēlmi,

670kuras datu kopas atvērt publiskai lietošanai. Jebkurš

671indivīds varēs izmantot atvērtās datu kopas sev

672nepieciešamajā veidā. Tiks palielināta sabiedrības

673uzticēšanās valsts varai, kas ir balstīta uz atklātību,

674sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldes procesos un

675mūsdienīgu, kvalitatīvu valsts pārvaldes uzdevumu

676īstenošanu.

677Papildu

678informācija

679Atvērto datu

680portāla un datu kopu atvēršanas izmaksas un nepieciešamie

681resursi

682Atvērto datu portāla ieviešana tiek īstenota ERAF

683projekta ietvaros, kura kopējais plānotais finansējuma

684apjoms ir 4 500 000 euro, no kā 3 825 000

685euro ir ERAF finansējums. Atvērto datu portāla

686izveide ir daļa no projekta Nr. 2.2.1.1/16/I/001

687"Publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas

688tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma", kura

689mērķis ir nodrošināt ERAF 2014.-2020. gadā līdzfinansēto

690IKT projektu savstarpējo saskaņotību, būtiskāko

691centralizēto platformu projektēšanu un īstenošanu, kā arī

692veicināt sabiedrības spējas un ieinteresētību efektīvi

693izmantot radītos IKT risinājumus. Projekta "Publiskās

694pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju

695arhitektūras pārvaldības sistēma" apraksts ir