Vairogs4. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Latvijas
Trešā nacionālā atvērtās pārvaldības rīcības plāna pasākumi jeb
apņemšanās
1. apņemšanās:
Efektīvāka sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanas
procesā
Izpildes
termiņš:
2017. gada 2. pusgads-
2019. gada 1. pusgads
Apņemšanās
apraksts
Kādas ir
valstij un sabiedrībai nozīmīgas problēmas, ko palīdz risināt
šī apņemšanās?
Pilsoniskā līdzdalība ir svarīga ikvienas valsts
attīstībai, jo tas ir mehānisms plašākas sabiedrības
vajadzību un interešu apkopošanai un nodošanai lēmumu
pieņēmējiem. Vienlaikus ir jāstiprina arī līdzdalības
kultūra, sekmējot konstruktīvu un mērķorientētu sadarbību.
Sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanu Latvijā
nosaka Satversmes 65., 101. un 104. pants. MK 2009. gada
25. augusta noteikumi Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības
kārtība attīstības plānošanas procesā"15
nosaka sabiedrības līdzdalības kārtību Saeimas, MK, valsts
pārvaldes iestāžu, plānošanas reģionu un pašvaldību
attīstības plānošanas procesā.
Minētie MK noteikumi paredz plašas sabiedrības
līdzdalības iespējas. Piedalīties ir iespējams, sākot ar
dokumenta ierosināšanu (tai skaitā problēmu konstatēšanā
un politikas alternatīvu noteikšanā) līdz tā ieviešanas
uzraudzībai un novērtēšanai. Sabiedrība var iesaistīties
darba grupās, konsultatīvajās padomēs, sabiedriskās
apspriedēs, publiskajā apspriešanā, rakstiski sniegt
viedokli vai atzinumu un citos veidos. Darbu uzsākot,
iestādei ir uzdevums plānot sabiedrības līdzdalību un
izvēlēties tādus tās veidus, kas veicina efektīvu, atklātu,
ietverošu, savlaicīgu un atbildīgu sabiedrības
iesaisti.
Dažādos formātos diskutējot par minēto MK noteikumu
īstenošanas praktiskajiem aspektiem, secināts, ka
normatīvajā regulējumā viss ir skaidri noteikts un
saturiski apjomīgi grozījumi nav nepieciešami, taču
būtiskākā problēma ir zemā izpratne par sabiedrības
līdzdalības nozīmi un ieguvumiem no tās, kā arī sabiedrības
vajadzībām atbilstošu metožu izmantošana sabiedrības
līdzdalības nodrošināšanai gan valsts pārvaldē, gan
pašvaldībās.
Pietrūkst uzraudzības mehānisma minēto MK noteikumu
izpildes kontrolei, īpaši pašvaldībās. Arī valsts pārvaldē
nereti sabiedrības iesaistes pasākumi nav pietiekami
efektīvi un atklāti.
Tādēļ veicami pasākumi izpratnes un izglītotības
veicināšanai par sabiedrības līdzdalības procesos
izmantojamajām iespējām un ieguvumiem no sabiedrības
līdzdalības, sekmējot domāšanas un rīcības maiņu valsts
pārvaldē un pašvaldībās par sabiedrības līdzdalību.
Svarīgi arī izplatīt labās prakses piemērus. Pēc
nevalstiskā sektora iniciatīvas 2005. gadā tika noslēgts
Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības
memorands (turpmāk - memorands). Kopš 2014. gada, kad tika
atjaunots memoranda saturs, tā mērķis ir sekmēt efektīvas
un sabiedrības interesēm atbilstošas valsts pārvaldes
darbību, nodrošinot pilsoniskās sabiedrības attīstību un
iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos visos līmeņos un
posmos valsts pārvaldē, tādējādi veicinot demokrātiskas
valsts pamatelementa - pilsoniskās sabiedrības - līdzdalību
un attīstību. 2017. gadā memorandam pievienojušās vairāk
nekā 400 NVO, t. sk. vairākas no tām apvieno un pārstāv
daudzu NVO intereses.
Memoranda īstenošanu nodrošina konsultatīva institūcija
- memoranda padome, kuras sastāvā darbojas valsts pārvaldes
noteiktie un NVO pašu ievēlēti pārstāvji. Memoranda padome
ir kļuvusi par nozīmīgu platformu, kur ik mēnesi diskutēt
par jautājumiem, kas skar NVO sektoru pēc būtības un
kopumā, ka arī līdzdalības iespējas. Kopumā kā memoranda
padomes darbības ieguvumi minami šādi aspekti - tiek
aktualizēti horizontālie NVO sektora jautājumi, tiek
nodrošinātas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu, notiek
komunikācija un atgriezeniskā saite starp NVO un valsts
pārvaldi.
Viens no memoranda padomes darba plāna uzdevumiem 2017.
gadā ir izstrādāt vadlīnijas konsultatīvo padomju darbībai.
Vadlīniju mērķis ir skaidrot labas prakses principus
rezultātu sasniegšanai konsultatīvo padomju darbā, kuru
mērķis ir efektīvāk izmantot sabiedrības līdzdalību kā
resursu nozares politikas izstrādē un īstenošanā. Pēc
apstiprināšanas vadlīnijas plānots nosūtīt visām nozaru
ministrijām, aicinot noteiktos principus ņemt vērā
ministriju un to padotības iestāžu konsultatīvo padomju
darbībā. Plānots par vadlīnijām informēt pasākumos par
līdzdalības nozīmi.
Memoranda padomes darba plānā ietverti arī citi
uzdevumi, piemēram, plānots par NVO darbību plašāk informēt
pašvaldības.
Līdzīgs labās prakses piemērs sabiedrības iesaistē
lēmumu pieņemšanā, kuri to skar, ir Sabiedrības
integrācijas fonda (turpmāk - SIF) pārvaldības mehānisms.
Viens no SIF uzdevumiem ir atbalstīt publiskā un
nevalstiskā sektora attīstības programmas un projektus.
Tādēļ SIF padomē līdztekus valsts institūciju pārstāvjiem
ir seši NVO pārstāvji.
Sadarbības līdzdalību lēmumu pieņemšanā veicina arī
nevalstiskais sektors un citi sabiedrības pārstāvji.
Piemēram, šobrīd jau ar biedrības "Sabiedrības
Līdzdalības Fonds" uzturētā portāla
ManaBalss.lv16 palīdzību iedzīvotāji var
ierosināt jaunas likumdošanas iniciatīvas. Portāla
ManaBalss.lv ietvaros plānots īstenot jaunu projektu
"ParVaiPret", kura ietvaros sabiedrības
pārstāvjiem būs iespēja izteikt viedokli, digitāli balsojot
par svarīgākajiem likumprojektiem un lēmumiem, kurus
izskatīs Saeimas plenārsēdē. Paust viedokli par iedzīvotāju
ierosinātu likumdošanas iniciatīvu, lai tā tiktu iesniegta
Saeimā, var, parakstoties Vienotajā valsts un pašvaldību
pakalpojumu portālā www.latvija.lv, kādā no 119 pašvaldībām
vai pie zvērināta notāra, tomēr par šīm iespējām ne visi
iedzīvotāji ir informēti17.
Kopumā ne visām sabiedrības grupām, īpaši reģionos, ir
pieejama pietiekama informācija par dažādām sabiedrības
līdzdalības iespējām lēmumu pieņemšanas procesā un
iesaistes iespējām valsts un pašvaldību institūciju darbā.
Informatīvus pasākumus par sabiedrības līdzdalības nozīmi
un iespējām var veikt, piemēram, sadarbībā ar valsts
vienotajiem klientu apkalpošanas centriem.
Aktuāls jautājums ir, kā pēc būtības stiprināt interešu
aizstāvības kapacitāti nevalstiskajā sektorā un veicināt to
NVO attīstību, kuras veic sabiedrības līdzdalības funkciju.
Tieši interešu aizstāvībai un sabiedrības mobilizācijai NVO
rīcībā nav pietiekamu līdzekļu, līdz ar to
iepriekšminētajām aktivitātēm būtiski piesaistīt valsts
atbalstu. Minētais iemesls bija pamats valsts budžeta
finansēta "NVO fonda" izveidei 2015. gadā, kura
ietvaros laikposmā līdz 2018. gadam katru gadu tiek
piešķirti 400 000 EUR, kuri pieejami NVO atklātā konkursā.
Par finansējumu no 2019. gada būs jālemj 2018. gadā.
Veicināt sabiedrības līdzdalību Latvijā var palīdzēt
citu OECD valstu piemēri, kas iekļauti OECD sabiedrības
līdzdalības labās prakses datubāzē18, un OECD
vadlīnijas "Labās prakses principi ieinteresēto pušu
iesaistei"19, kuras drīzumā iecerēts
apstiprināt.
Kāda ir
apņemšanās?
Veicināt efektīvāku sabiedrības līdzdalību valsts
institūciju un pašvaldību darbā un lēmumu pieņemšanas
procesā, tajā skaitā - izmantojot tehnoloģijas:
• informēt par sabiedrības līdzdalības iespējām valsts
institūciju un pašvaldību darbā un lēmumu pieņemšanas
procesā, tajā skaitā e-vidē un izmantojot NVO kā resursu
informācijas izplatīšanai;
• apkopot sabiedrības līdzdalības labās prakses piemērus
un izvērtēt sabiedrības līdzdalības atbilstību
starptautiski atzītiem principiem un labai praksei;
• uzlabot sabiedrības informētību un iesaisti valsts
pārvaldes darbā, ieviešot vienotu tiesību aktu projektu
izstrādes un saskaņošanas portālu (sasaiste ar plāna 2.
apņemšanos) un valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu
vienoto platformu;
• nodrošināt sabiedrības līdzdalību publiskojamo atvērto
datu kopu izvēlē. Veicināt sabiedrības informētību par
publiskotām atvērto datu kopām un to izmantošanas iespējām
(sasaiste ar plāna 3. apņemšanos);
• popularizēt un paplašināt valsts pārvaldes pasākumu
tiešraižu izmantošanu;
• izmantot datus, tajā skaitā atvērtos datus, un
pierādījumus tiesību aktu izstrādē un izvērtēšanā un sekmēt
tiesību aktu izstrādes laikā radīto datu pieejamību
sabiedrībai;
• paplašināt reģionālo NVO koordinatoru funkcijas ar
uzdevumu nodrošināt aktivitātes pilsoniskās izglītības un
konsultācijas līdzdalības veicināšanas jomās;
• sniedzot valsts finansējumu nevalstiskā sektora
attīstībai, prioritāri atbalstīt sabiedrības iesaisti un
līdzdalību lēmumu pieņemšanas un demokrātiskos
procesos;
• sadarbības partneriem veicināt sabiedrības līdzdalību
lēmumu pieņemšanas procesā Saeimā (portāla ManaBalss.lv
projekts "ParVaiPret").
Kā apņemšanās
tiks ieviesta un palīdzēs risināt nosauktās
problēmas?
Apņemšanās tiks ieviesta,
īstenojot analītiskus un informatīvus pasākumus, veicinot
izpratni un stiprinot sabiedrības līdzdalību, tajā skaitā
izmantojot centralizētas platformas. Apņemšanās tiks
īstenota, sniedzot valsts atbalstu interešu aizstāvības
kapacitātes nevalstiskajā sektorā stiprināšanai un tām NVO,
kas veic sabiedrības līdzdalības funkciju.
Kā apņemšanās
atbilst OGP vērtībām?
Apņemšanās atbilst OGP vērtībām
- atklātība un sabiedrības līdzdalība. Apņemšanās ļaus
nodrošināt plašāku informāciju par sabiedrības līdzdalības
iespējām un veicinās izpratni par to. Apņemšanās uzlabos
iespējas sabiedrībai ietekmēt lēmumus, kuri to skar,
sabiedrības līdzdalības iespējas un tādējādi veicinās
kvalitatīvāku un atbildīgāku lēmumu pieņemšanu.
Papildu
informācija
Sasaiste ar citiem
plānošanas dokumentiem
Apņemšanās ir izstrādāta sasaistē ar citu izstrādē esošu
iniciatīvu "Datos balstīta valsts un sabiedrība"
un tajā iecerētajiem pasākumiem datos balstīta sabiedrības
iesaistes publiskās pārvaldības procesos veicināšanai.
Sasaiste ar
starptautiskām saistībām
ANO Ilgtspējīgas attīstības 16.7. apakšmērķis
"Nodrošināt elastīgu, iekļaujošu, iesaistošu un
pārstāvniecisku lēmumu pieņemšanu visos līmeņos".
starpposma
mērķi20
Sākuma datums
Beigu datums
Stiprināt interešu aizstāvības
kapacitāti nevalstiskajā sektorā un to NVO attīstību, kas
veic sabiedrības līdzdalības funkciju valsts programmas
"NVO fonds" ietvaros
01.01.2018.
31.12.2018.
Izvērtēt sabiedrības līdzdalības
atbilstību OECD vadlīnijām "Labās prakses principi
ieinteresēto pušu iesaistei". Apkopot un popularizēt
sabiedrības līdzdalības iespējas un labās prakses piemērus,
tajā skaitā rīkojot apmācības politiku izstrādātājiem valsts
un pašvaldību institūcijās
01.01.2018.
31.12.2018.
Izstrādājot sabiedrības
integrācijas politikas plānu 2019.-2025. gadam, reģionālo NVO
koordinatoru funkcijas paplašināt ar uzdevumu nodrošināt
aktivitātes pilsoniskās izglītības un konsultācijas
līdzdalības veicināšanas jomās
2017. gada
1. pusgads
2019. gada
1. pusgads
Atbildīgās
valsts institūcijas
VK, SIF un Kultūras
ministrija
Citas pasākuma
īstenošanā iesaistītās valsts institūcijas
-
pasākuma
īstenošanā iesaistītie sadarbības partneri
Biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse"
Sabiedriskās politikas centrs "PROVIDUS"
Biedrība "Sabiedrības Līdzdalības Fonds"
Biedrība "Datu skola"
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte
(politikas zinātnes un informācijas un bibliotēku zinātnes
pārstāvji)
Biedrība "Atvērtās pārvaldības partnerība
Latvijā"
2. apņemšanās:
Vienots tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas
portāls un e-pakalpojums "Tiesību aktu projektu
sabiedriskā apspriešana"
Izpildes
termiņš:
2017. gada 2.
pusgads-
2020. gada 4. ceturksnis
Apņemšanās
apraksts
Kādas ir
valstij un sabiedrībai nozīmīgas problēmas, ko palīdz risināt
šī apņemšanās?
Sadrumstalots un neviendabīgs
tiesību aktu projektu izstrādes, saskaņošanas un
apstiprināšanas process, liels neautomatizētu darbību
apjoms, novecojošas sistēmas (platformas)
MK iesniedzamos tiesību aktu projektus (turpmāk - TAP),
attīstības plānošanas dokumentu projektus un citus
dokumentus izstrādā nozaru ministrijas, to padotības
iestādes un Ministru prezidenta padotības iestādes. TAP un
citu dokumentu izstrādē šobrīd netiek izmantotas īpašas
izstrādes programmatūras. Katra iestāde sava resora
noteiktajā vidē izstrādā TAP un to virza izskatīšanai
Valsts sekretāru sanāksmē (turpmāk - VSS), MK un Ministru
kabineta komitejas (turpmāk - MKK) sēdēs. TAP saskaņošana
ar citām iestādēm un izziņas sagatavošana ir manuāls darbs,
kas prasa veikt daudz neautomatizētu darbību, kā arī tiek
uzkrāti, dublēti dati, un viena un tā pati informācija tiek
uzturēta katrā resorā atsevišķi. TAP saskaņošana notiek ar
vairāku kanālu starpniecību, kas neveido vienu skaidri
saprotamu plūsmu.
Apgrūtināta sabiedrības līdzdalība
Sabiedrības iesaisti attīstības plānošanas procesā
nosaka 2009. gada 25. augusta MK noteikumi Nr. 970
"Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas
procesā". Ministrija, kura plāno izstrādāt attīstības
plānošanas dokumenta projektu vai TAP, kas būtiski maina
esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās
iniciatīvas, kā vienu no sabiedrības līdzdalības veidiem
nodrošina dokumenta vai idejas apraksta publicēšanu savā
tīmekļvietnē un nosaka termiņu viedokļu sniegšanai.
Sabiedrības viedoklis atspoguļojams attīstības plānošanas
dokumentā vai TAP sākotnējās ietekmes izvērtējumā.
Sabiedrības locekļiem nav iespēja vienuviet iepazīties ar
visiem izstrādes procesā esošajiem TAP, sniegt savu
viedokli par tiem un pieteikties uz jaunumu saņemšanu.
Sabiedrības viedokli nav iespējams sniegt vienuviet par
interesējošo TAP visā tā izstrādes un attīstības posmā, jo
atsevišķi viedokli var sniegt TAP izstrādes, attīstības un
plānošanas laikā; TAP izsludināšanas un izskatīšanas VSS
laikā; TAP izskatīšanas MKK laikā un atsevišķi arī MK
izskatīšanas laikā. Tas rada sadrumstalotu un no
sabiedrības skatupunkta necaurspīdīgu viedokļa sniegšanas
procesu, kā arī nepietiekamu atgriezenisko saiti no TAP
izstrādātāja.
TAP
izstrādes un saskaņošanas kontroles sadrumstalotība
VK dokumentu aprites un uzdevumu kontroles sistēmā DAUKS
organizē arī uzdevumu izpildes kontroli. Sistēmā DAUKS ir
ievadīti uzdevumi, piemēram, likumā paredzēts pilnvarojums
MK izdot noteikumus, MK sēdes protokolā ministrijai dots
kāds uzdevums (ministrijām doto uzdevumu skaits: 2011. gadā
- 4497; 2012. gadā - 4455; 2013. gadā - 5137; 2014. gadā -
4131; 2015. gadā - 3562; 2016. gadā - 3243).
Pašreizējā kontroles kārtība un rīki neļauj operatīvi
izsekot un ietekmēt TAP izstrādes termiņus, jo izstrādes
uzraudzība tiek veikta katrā ministrijā atsevišķi. TAP
portāla ieviešana ļaus vienuviet sekot un uzraudzīt TAP
izstrādes statusu visā tā dzīves ciklā (plānošana,
izstrāde, izsludināšana VSS, saskaņošana un iesniegšana
MK), tādējādi būtiski samazinot TAP izstrādes kavējumu
riskus.
Kāda ir
apņemšanās?
• MK lēmumu pieņemšanas procesa modernizēšana, nodrošinot
efektīvāku un ātrāku valsts pārvaldes TAP izstrādes,
saskaņošanas, apstiprināšanas un kontroles procesu.
• Uzlabot sabiedrības līdzdalības vidi tiesību aktu
jaunrades procesā, tādējādi iedzīvinot atvērtās pārvaldības
principu21 un iniciatīvas un nodrošinot
atbilstību Informācijas sabiedrības attīstības
pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam22.
Rezultāta rādītāji (sasniedzamā vērtība trīs gadus pēc
projekta beigām):
• 165 institūcijas (organizācijas), kas izmanto
koplietošanas risinājumu "Vienotā tiesību aktu
projektu izstrādes, saskaņošanas, apstiprināšanas un
kontroles vide", t. sk. 115 valsts pārvaldes
institūcijas un 50 NVO (t. sk. valdības sociālo un
sadarbības partneru organizācijas);
• tehnisko (neautomatizēto) darbību īpatsvars TAP
sagatavošanas un saskaņošanas procesā sasniegs 33 % no
esošajiem 100 %;
• trīs atkalizmantošanai un koplietošanai pieejamās
saturiskās datu kopas, kas tiek publicētas Latvijas Atvērto
datu portālā;
• publiskā elektroniskā pakalpojuma "Tiesību aktu
projektu sabiedriskā apspriešana" izmantošanas
pieaugums līdz 85 % no visiem iesniegtajiem viedokļiem.
Iznākuma rādītāji:
• četri pilnveidoti darbības procesi;
• ieviests TAP portāls;
• ieviests publiskais e-pakalpojums "Tiesību aktu
projektu sabiedriskā apspriešana".
Kā apņemšanās
tiks ieviesta un palīdzēs risināt nosauktās
problēmas?
Apņemšanās tiks ieviesta, īstenojot Eiropas Reģionālās
attīstības fonda (turpmāk - ERAF) projektu.23
Projekta mērķa grupas ir iedzīvotāji, valsts tiešās
pārvaldes iestādes, pašvaldības, NVO (t.sk. valdības
sociālo un sadarbības partneru organizācijas),
saimnieciskās darbības veicēji24.
• Sabiedrības
locekļiem šobrīd, lai iepazītos un sniegtu viedokli
par izstrādē esošu TAP, nepieciešams sekot līdzi visu
ministriju tīmekļvietnēm, kurās tiek publicēti nozares TAP,
turklāt nav iespējams izsekot TAP dažādās tā attīstības
stadijās un pārliecināties, vai iepriekšējā posmā
izteiktais viedoklis ir ņemts vērā nākamajā posmā. Vienota
TAP portāla izveide dos iespēju vienuviet sekot līdzi
lēmumu pieņemšanas procesam un TAP izstrādei, sākot no
idejas līdz lēmumam MK. Izmantojot e-pakalpojumu
"Tiesību aktu projektu sabiedriskā apspriešana",
būtiski paplašināsies sabiedrības līdzdalības iespējas TAP
un attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādē.
Ikvienam sabiedrības loceklim būs iespēja pārskatīt visas
sabiedriskās apspriešanas, kā arī, ja sabiedriskā
apspriešana ir aktīva, sniegt viedokli par TAP redakciju.
Vienlaikus tiks sekmēta pilsoniskās sabiedrības attīstība,
pilnveidojot iedzīvotāju pilsoniskās līdzdalības prasmes un
iespējas iesaistīties sabiedrībai kopīgu jautājumu
risināšanā. Tiks palielināta sabiedrības uzticēšanās valsts
varai, kas ir balstīta uz tiesiskuma stiprināšanu,
sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldes procesos un
kvalitatīvu valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu.
• Tiesību aktu izstrādātājiem valsts pārvaldē būtiski
tiks mazināts administratīvais slogs, kas ir saistīts ar
tehniska rakstura darbību veikšanu, sagatavojot un
saskaņojot TAP, ļaujot vairāk laika veltīt dokumenta satura
kvalitātei. Lielākais ieguvums būs, ka visa informācija par
TAP dzīves ciklu, sākot no darba uzdevuma par TAP
izstrādāšanu, starpinstitucionālās saskaņošanas, kontroles,
sabiedrības iesaistīšanas jautājuma publiskajā apspriešanā
līdz lēmuma pieņemšanai MK un datu nodošanai tālākai lēmuma
pieņemšanai Saeimā vai publicēšanai LR oficiālajā izdevumā
"Latvijas Vēstnesis", būs pieejama vienuviet -
TAP portālā, nevis sadrumstalota dažādās sistēmās vai
tīmekļvietnēs. Ērtākai dokumenta izstrādei TAP portālā būs
iestrādāti dažādi automātiski formēšanas mehānismi un
palīglīdzekļi, piemēram, elektroniskā tiesību aktu
izstrādes rokasgrāmata, dažādas dokumentu veidnes un
šabloni, juridisko terminu vārdnīca u. c.
palīglīdzekļi.
• Ar TAP portāla izveidi tiks optimizēti ministriju
resursi, jo tiks izveidota vienota ministriju un to
padotības iestāžu TAP izstrādes darba vide, izslēdzot
nepieciešamību katrai ministrijai uzturēt savu atsevišķu
vidi TAP izstrādei. Tāpat ministriju dokumentu vadības
sistēmās nebūs jāuztur ar TAP izstrādi, apriti un kontroli
saistītā informācija. Tiks optimizēta arī VK darba vide, no
dokumentu aprites un uzdevumu kontroles sistēmas DAUKS
iekļaujot TAP portālā ar TAP izstrādi un apriti saistītās
funkcijas (reģistrēšanu, apstrādi, pieņemto dokumentu
formēšanu, parakstīšanu, sēžu darba kārtību un protokolu
gatavošanu un nosūtīšanu). Pilnībā tiks izslēgta papīra
dokumentu aprite, ja vien tiesību aktos nebūs noteikts
citādi. Tādējādi tiks nodrošināta un sekmēta starpiestāžu
procesu pilnveidošana.
• NVO
(t. sk. valdības sociālo un sadarbības partneru
organizācijas) šobrīd savus atzinumus sniedz gan papīra
veidā, gan elektroniski. Pēc TAP portāla ieviešanas visi
atzinumi tiks sniegti caur personalizētiem lietotāju
kontiem. Tas nodrošinās, ka kopš TAP portāla ieviešanas
ekspluatācijā visa ar TAP saistītā informācija tiks
uzglabāta strukturētā veidā un būs ērti un ātri
izmantojama. Taču pārejas periodā NVO varēs savus atzinumus
iesniegt dokumentu veidā, izmantojot e-pastu vai dokumentu
integrācijas vidē. TAP portāls nodrošinās gan pašvaldību un
pašvaldības pārstāvošo organizāciju, gan NVO līdzdalību TAP
izstrādē un saskaņošanā, paredzot šādas iespējas: TAP
portālā sekot vispārpieejamo TAP izstrādes, saskaņošanas un
apstiprināšanas gaitai un saskaņošanas procesā tiešsaistē
strādāt TAP portālā, t. sk. sniegt savu viedokli par
izstrādāto TAP.
Kā apņemšanās
atbilst OGP vērtībām?
Apņemšanās pilnībā atbilst OGP vērtībām, jo ievērojami tiks
uzlabota sabiedrības līdzdalības vide tiesību aktu
jaunrades un lēmumu pieņemšanas procesā.
Nodrošinot lielāku informācijas pieejamību un
kvalitatīvāku informācijas sniegšanu, TAP portālā tiks
izveidota publiskā daļa, kurā sabiedrībai būs pieejama visa
ar tiesību akta izstrādi saistītā vispārpieejamā
informācija, kas tiks grupēta iespējami ērtā veidā,
nodrošinot skaidru un viegli atrodamu informāciju.
Apņemšanās ietvaros tiks izveidotas trīs
atkalizmantojamo datu kopas:
• TAP (vispārpieejamā informācija - tiesību akts un tā
anotācija);
• tiesību aktu klasifikators;
• politikas jomu klasifikācija.
Nodrošinot iespēju sabiedrībai ietekmēt lēmumus, kas to
skar, tiks izstrādāts un ieviests publiskais e-pakalpojums
"Tiesību aktu projektu sabiedriskā apspriešana".
Ikvienam sabiedrības loceklim būs iespēja pārskatīt visas
sabiedriskās apspriešanas un sniegt viedokli par TAP
redakciju, ja sabiedriskā apspriešana ir aktīva, tādējādi
nodrošinot līdzdalības iespējas.
Papildu
informācija
Projekta kopējās
izmaksas
1 450 000 EUR (t.sk. ERAF finansējums 1 232 500 EUR,
valsts budžeta finansējums 217 500 EUR).
Sasaiste ar tiesību
aktiem, plānošanas un starptautiskiem dokumentiem
• Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā MK iecerēto
darbību 35. punkts: "[..] Ieviesīsim e-pārvaldi
publisko iestāžu darbā un pakalpojumu sniegšanā";
• MK 2016. gada 3. maija rīkojums Nr. 275 "Par
Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Māra Kučinska
vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai"
kā Tautsaimniecības stiprināšanas prioritāru rīcības plāna
pasākumu - "Izveidot vienoto tiesību aktu projektu
izstrādes un saskaņošanas portālu";
• Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes
2014.-2020. gadam nosaka vienotas tiesību aktu un
attīstības plānošanas dokumentu saskaņošanas platformas
izveidi;
• IKT mērķarhitektūras ceļa karte nosaka sabiedrības
iesaistīšanu tiesību normu izstrādē un politikas plānošanā
caur TAP izstrādes un saskaņošanas (koprades) portālu;
• OGP principu ieviešana.
starpposma
mērķi
Sākuma datums
Beigu datums
Vienotā TAP izstrādes un
saskaņošanas portāla izstrāde un ieviešana
20.12.2017.
31.12.2020.
Vienotā TAP izstrādes un
saskaņošanas portāla lietošanai nepieciešamo normatīvo
regulējumu izmaiņas
01.10.2018.
31.03.2020.
E-pakalpojuma "Tiesību aktu
projektu sabiedriskā apspriešana" izstrāde un
ieviešana
01.04.2019.
30.06.2020.
Darbības procesu uzlabošana
15.11.2017.
31.12.2020.
Datu kvalitātes pilnveide un
datu atkalizmantošanas nodrošināšana, sagatavojot
atkalizmantojamo datu kopas un publicējot tās Latvijas
Atvērto datu portālā
01.07.2018.
31.12.2020.
Atbildīgā
valsts institūcija
VK
Citas pasākuma
īstenošanā iesaistītās valsts institūcijas
Iekšlietu ministrijas
Informācijas centrs, VARAM, Tieslietu ministrija
pasākuma
īstenošanā iesaistītie sadarbības partneri
Biedrība "Datu skola"
Biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse"
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
3. apņemšanās:
Latvijas Atvērto datu portāla izveide, iesaistot sabiedrību
atvērto datu kopu atlasē
Izpildes
termiņš:
2017. gada 2. pusgads-
2019. gada 1. pusgads
Apņemšanās
apraksts
Kādas ir
valstij un sabiedrībai nozīmīgas problēmas, ko palīdz risināt
šī apņemšanās?
Publiskā pārvalde
nepietiekami publicē atvērtos datus
Atbilstoši 2015. gada "Latvijas e-indekss"
pētījumam25 iestādes vairumu no informācijas
resursiem izmanto iekšējiem nolūkiem. Tāpat nav pieejami
koplietošanas risinājumi, kas ļautu viegli publicēt
atkalizmantojamos, t. sk. atvērtos, datus, nodrošinot
metadatu pievienošanu, meklēšanu, vizuālo attēlošanu. Līdz
ar to piekļuve šādiem datiem (ja tādi ir) šobrīd ir
fragmentēta un nestandartizēta, kas apgrūtina to
izmantošanu. Latvijā atvērtos datus pēc savas iniciatīvas
publicē atsevišķas iestādes (Uzņēmumu reģistrs, Centrālā
statistikas pārvalde, Valsts reģionālās attīstības
aģentūra, Rīgas dome u. c. iestādes).
Daudzi
vērtīgi dati nav pieejami, jo to apkopošana un izsniegšana
ir maksas pakalpojums
Piemēram, lai gan Valsts zemes dienesta pārziņā esošā
Valsts adrešu reģistra aktuālie teksta dati ir pieejami
ikvienam interneta lietotājam Valsts zemes dienesta
tīmekļvietnē, tomēr informācijas izsniegšana no Valsts
adrešu reģistra ir maksas pakalpojums, jo datu nodošanu par
maksu finansē pašu datu apkopošanas un radīšanas izmaksas.
Šos datus nav iespējams padarīt atvērtus bez finansēšanas
modeļa maiņas, piemēram, Valsts adrešu reģistra gadījumā
datus būs iespējams padarīt atvērtus tikai tad, ja, sākot
ar 2018. gadu, tiks piešķirta ikgadēja valsts budžeta
dotācija 53 368 EUR apmērā. Līdzīga situācija ir arī citās
iestādēs, kas apkopo vērtīgu informāciju un kur tās
apkopošanai nepieciešamie līdzekļi tiek iegūti no maksas
par šo pašu datu pārdošanu.
Princips
"Atvērts pēc noklusējuma" nav standarta prakse
Latvijas valsts pārvaldē
2013. gadā Eiropas Savienība (turpmāk - ES) pieņēma
direktīvu 2013/37/ES ar mērķi ieviest vienotu praksi un
noteikumus visās dalībvalstīs valsts pārvaldes informācijas
atkalizmantošanā. Latvijā 2015. gadā atbilstoši grozījumi
tika iestrādāti Informācijas atklātības likumā. Atbilstoši
direktīvai arī Latvijā atvērtie dati ir jāpublicē
"iestādei pēc savas iniciatīvas, ja tas ir
lietderīgi", kas nozīmē brīvprātības principu datu
publicēšanā un neveicina vispārēju "atvērts pēc
noklusējuma" principa ievērošanu.
Kāda ir
apņemšanās?
Izveidot efektīvu Latvijas valsts un pašvaldību iestāžu
Atvērto datu portālu www.data.gov.lv un veicināt datu
atvēršanu:
• lai veicinātu publiskās pārvaldes datu atvēršanu,
izstrādāt un izskaidrot datu publicēšanas formātus,
standartus, metodiku;
• iestrādāt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot
Latvijas Atvēro datu portāla darbību, ievērojot personas
datu aizsardzības prasības un principus;
• identificēt pieprasījumu pēc konkrētām datu kopām,
tajā skaitā:
- izvērtēt ieguvumus un iespējas, mainot datu
finansēšanas modeli;
- kopā ar sadarbības partneriem apkopot prioritāri
atveramo datu kopu sarakstu, kuru atvēršana ir sabiedrības
interesēs.
Rezultāta rādītāji (sasniedzamā vērtība trīs gadus pēc
projekta beigām):
• palielinās datu apjoms Atvērto datu portālā
(ieguldījums publiskā sektora vidējā informācijas
atkalizmantošanas indeksā (2015.g. - 0 punkti, trīs gadus
pēc projekta beigām - 100));
• apkopots prioritāri publicējamo datu kopu saraksts un
vērtīgu datu atvēršanas ieguvumi;
• īstenots vajadzību monitorings, pastāvīgi analizējot
un uzraugot situāciju valsts pārvaldes iestādēs;
• apzinātas sabiedrības vajadzības pēc datiem,
noskaidrots to izmantošanas apjoms un apmierinātība ar
pieejamajiem datiem.
Iznākuma rādītāji:
• publicētas 120 datu kopas
Atvērto datu portālā;
• izstrādāta metodika datu
publicēšanai Atvērto datu portālā;
• veikts vajadzību monitorings.
Kā apņemšanās
tiks ieviesta un palīdzēs risināt nosauktās
problēmas?
Apņemšanās tiks ieviesta, pakāpeniski publicējot valsts
pārvaldes iestāžu rīcībā esošās datu kopas.
Aktivitātes mērķgrupa ir valsts pārvaldes iestādes,
iedzīvotāji un komersanti, kuriem tiek nodrošināta piekļuve
informācijai bez maksas.26
• Sabiedrības
locekļiem. Padarot valsts pārvaldes datus publiski
pieejamus, iedzīvotājiem nebūs jāsaskaras ar birokrātiju,
lai iegūtu datus no iestādēm. Datiem varēs piekļūt
attālināti. Iedzīvotāji varēs novērtēt valsts pārvaldes
darbību, rezultatīvos rādītājus. Iedzīvotāji varēs izteikt
savu viedokli par datu kopām, kuras viņi vēlas, lai tiktu
publiskotas, portālā veicot balsojumu.
• Valsts
pārvaldes iestādēm. Publicējot arvien vairāk datu
kopu, valsts un pašvaldību iestādes uzlabos komunikācijas
iespējas ar iedzīvotājiem, tādā veidā uzlabojot valsts
pārvaldes tēlu sabiedrības uztverē. Sabiedrības locekļiem
ir iespēja sniegt savu vērtējumu un ekspertīzi valsts
pārvaldei, balstoties uz pieejamās informācijas un datu
apstrādi un analīzi. Tādējādi valsts pārvalde palielina
savas darbības efektivitāti, gūstot ārēju novērtējumu.
• Uzņēmējiem. Jo vairāk
datu kopu tiks publiskotas, jo lielākas iespējas ir tās
izmantot, attīstot vai radot jaunus pakalpojumus. Tādā
veidā tiek veicināta ekonomiskā izaugsme.
Kā apņemšanās
atbilst OGP vērtībām?
Apņemšanās pilnībā atbilst OGP vērtībām, jo tā ļaus uzlabot
sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei, palielināsies
valsts pārvaldes darbības caurspīdīgums, pieaugs datu
atkalizmantojamība un pēc Atvērto datu portāla apmeklētības
un izmantošanas būs iespēja secināt, kādas datu kopas
sabiedrība izmanto.
Nodrošinot lielāku informācijas pieejamību un
kvalitatīvāku informācijas sniegšanu, Atvērto datu portālā
tiks publicētas arvien jaunas datu kopas. Palielināsies
iedzīvotāju piekļuve metadatiem. Sabiedrība varēs
iesaistīties datu kopu publiskošanā, veicot balsojumu pašā
portālā. Dati tiks publicēti ērtā, viena formāta veidā.
Sabiedrībai tiks nodrošināta iespēja paust savu vēlmi,
kuras datu kopas atvērt publiskai lietošanai. Jebkurš
indivīds varēs izmantot atvērtās datu kopas sev
nepieciešamajā veidā. Tiks palielināta sabiedrības
uzticēšanās valsts varai, kas ir balstīta uz atklātību,
sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldes procesos un
mūsdienīgu, kvalitatīvu valsts pārvaldes uzdevumu
īstenošanu.
Papildu
informācija
Atvērto datu
portāla un datu kopu atvēršanas izmaksas un nepieciešamie
resursi
Atvērto datu portāla ieviešana tiek īstenota ERAF
projekta ietvaros, kura kopējais plānotais finansējuma
apjoms ir 4 500 000 euro, no kā 3 825 000
euro ir ERAF finansējums. Atvērto datu portāla
izveide ir daļa no projekta Nr. 2.2.1.1/16/I/001
"Publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma", kura
mērķis ir nodrošināt ERAF 2014.-2020. gadā līdzfinansēto
IKT projektu savstarpējo saskaņotību, būtiskāko
centralizēto platformu projektēšanu un īstenošanu, kā arī
veicināt sabiedrības spējas un ieinteresētību efektīvi
izmantot radītos IKT risinājumus. Projekta "Publiskās
pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju
arhitektūras pārvaldības sistēma" apraksts ir
apstiprināts ar MK 2017. gada 10. februāra rīkojumu Nr.
136.27
Kopējās izmaksas, kas faktiski radīsies, lai izveidotu
un uzturētu Atvērto datu portālu un lai tajā publicētu
dažādas datu kopas vai to aprakstus, nav apzinātas. Kā jau
norādīts, atveramās datu kopas vēl ir jāapzina un atsevišķu
datu kopu atvēršanas izmaksas vēl tiks
analizētas.28
Svarīgi katrā konkrētā gadījumā izvērtēt efektīvākos
datu kopu publicēšanas ceļus (ar iespējami maziem resursiem
sasniedzot vislielāko ieguvumu). Dažos gadījumos datu kopu
publicēšana būs iespējama esošā budžeta ietvaros, citos tam
var būt nepieciešami papildus finanšu līdzekļi.
Datu kopu publicēšanas izmaksas var atšķirties atkarībā
no dažādiem faktoriem. Būtiski, lai dati ir publiski
pieejami - ievietoti Atvērto datu portālā vai portālā
ievietots to apraksts - aizpildīta metadatu apraksta forma,
kas ir apmēram 10 lauki (piemērs:
https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/visr), kas neprasa
būtiskus resursus.
Sasaiste ar tiesību
aktiem, plānošanas un starptautiskiem dokumentiem
• Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā MK iecerēto
darbību 35. punkts: "[..] Nodrošināsim IKT publisko
investīciju un e-pakalpojumu orientāciju uz jaunu produktu
un pakalpojumu veidošanu un komercializāciju. Ieviesīsim
e-pārvaldi publisko iestāžu darbā un pakalpojumu
sniegšanā.";
• Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes
2014.-2020. gadam (3.3. Pamatprincipi e-pārvaldes
plānošanā: a. publiskās pārvaldes dati tautsaimniecības
izaugsmei);
• Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2013/37/ES
(2013. gada 26. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2003/98/EK
par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu;
• Informācijas atklātības likums;
• IKT mērķarhitektūras ceļa karte;
• OGP vērtības un principi.
Starpposma
mērķi
Sākuma
datums
Beigu
datums
Atvērto datu portāla publicēšana
01.07.2017.
31.06.2019.
Datu kopu publicēšana Atvērto datu
portālā
01.07.2017.
31.06.2019.
Datu publicēšanas metodikas izstrāde
01.07.2017.
31.06.2019.
Datu publiskošanas izmaksu un ietekmes uz
valsts budžetu izvērtējums (informācijas sniegšana Ministru
kabinetam)
01.07.2017.
31.06.2019.
Atbildīgās
valsts institūcijas
VARAM
Citas pasākuma
īstenošanā iesaistītās institūcijas
Ministrijas un iestādes, kas
nodrošinās atvērto datu kopas Atvērto datu portālam
pasākuma
īstenošanā iesaistītie sadarbības partneri
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte
Biedrība "Latvijas Sociologu asociācija"
Biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse"
Biedrība "Datu skola"
Biedrība "Latvijas Informācijas un komunikācijas
tehnoloģijas asociācija"
Biedrība "Latvijas atvērto tehnoloģiju
asociācija"
4. apņemšanās:
Lēmumu pieņemšanas procesa un lobēšanas atklātums
Izpildes
termiņš:
2017. gada 2. pusgads-
2019. gada 1. pusgads
Apņemšanās
apraksts
Kādas ir
valstij un sabiedrībai nozīmīgas problēmas, ko palīdz risināt
šī apņemšanās?
Atklātība pret sabiedrību un pienākums informēt sabiedrību
par savu darbību ir Valsts pārvaldes iekārtas
likumā29 definēti valsts pārvaldes principi.
Atklātas un sabiedrībai pieejamas valsts institūcijas ir
viens no priekšnosacījumiem labas pārvaldības
nodrošināšanai. Nepietiekama atklātība lēmumu pieņemšanas
procesā mazina sabiedrības izpratni par valsts institūciju
darbu un uzticību tām.
Atklāts un caurskatāms lēmumu pieņemšanas process ietver
gan sabiedrības informēšanu par valsts institūciju
izstrādātajiem un pieņemtajiem lēmumiem, gan arī to
skaidrošanu, norādot sabiedrības ieguvumus un arī to, uz
kāda pamata šie lēmumi izstrādāti un pieņemti.
Atklātība veicina izsvērtākus, kvalitatīvākus un
sabiedrības interesēm atbilstošākus lēmumus, mazinot
riskus, ka lēmumi tiek pieņemti bez objektīva pamata vai
kādu šauru, plašākai sabiedrībai nezināmu, interešu
ietekmē.
Jautājums par atklātību lēmumu pieņemšanas procesā nav
pietiekami aktualizēts kā valsts pārvaldes un citu valsts
institūciju ētikas un kultūras jautājums. Jāveicina
diskusija un izpratne par atklātības un pamatotu lēmumu
lomu un ieguvumiem, rosinot attieksmes maiņu, tajā skaitā
lielāku neiecietību pret atklātības trūkumu.
Atklātības lēmumu pieņemšanas procesā būtisks jautājums
ir - nodrošināt lobēšanas atklātumu. Jautājuma risināšanas
pirmsākumi meklējami 2008. gadā. MK 2008. gada 28. jūlija
rīkojumā Nr. 435 "Par koncepciju "Lobēšanas
tiesiskās reglamentācijas nepieciešamība
Latvijā""30 ietverts risinājums -
lobēšanas atklātības pamatprincipus noteikt valsts un
pašvaldību institūciju ētikas kodeksos un veikt grozījumus
normatīvajos aktos.
Kopš 2008. gada vairumā valsts un pašvaldību institūciju
ētikas kodeksu lobēšanas atklātības pamatprincipi tika
iekļauti. Tomēr tie ir vairāk deklaratīvi un praksē
darbības lobēšanas atklātības nodrošināšanai iestādēs
netiek veiktas. Tas lielā mērā saistīts ar izpratnes
trūkumu par to, kas būtu uzskatāms par lobēšanu un
lobistu.
Grozījumi saskaņā ar minēto koncepciju bija nepieciešami
šādos normatīvajos aktos: MK 2007. gada 6. marta noteikumos
Nr. 171 ''Kārtība, kādā iestādes ievieto
informāciju internetā, Saeimas kārtības rullī'', MK
2002. gada 12. marta noteikumos Nr. 111 ''Ministru
kabineta kārtības rullis'', likumā ''Par
pašvaldībām'' un Krimināllikumā. Daļa no
grozījumiem tika sagatavota, tomēr neviens no tiem nav
stājies spēkā.
2017. gada 9. jūnijā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa
izveidotās Tiesiskās vides pilnveides komisijas seminārā
"Lobēšanas regulējuma nepieciešamība Latvijā"
apstiprinājās lobēšanas atklātības jautājuma aktualitāte
Latvijā un nepieciešamība to veicināt. Tādēļ tika ieteikts
OGP ietvaros veidot platformu atvērtai diskusijai par to,
kas ir lobēšana, kādas ir ar to saistītās problēmas un kā
veicināt lobēšanas atklātību.
OECD padomes rekomendācija par lobēšanas atklātuma un
godprātības principiem31 OECD dalībvalstīm
izvirza šādas prasības:
• nodrošināt visām ieinteresētajām pusēm taisnīgu un
vienlīdzīgu pieeju valsts institūciju politiku izstrādē un
ieviešanā;
• lobēšanas tiesiskajam regulējumam jābūt tādam, kas
risina ar lobēšanu saistītos pārvaldības trūkumus un ir
atbilstošs katras valsts sociāli politiskajam un pārvaldes
kontekstam;
• nodrošināt pienācīgu atklātības līmeni, lai valsts
pārvaldē, iedzīvotājiem un uzņēmējdarbības vidē ir
pietiekama informācija par notiekošo lobēšanu un sabiedrība
var veikt uzraudzības funkciju;
• veicināt godprātībā balstītu kultūru valsts
institūcijās un lēmumu pieņemšanā, nodrošinot skaidrus
noteikumus un uzvedības standartus amatpersonām.
Kāda ir
apņemšanās?
Veicināt lēmumu pieņemšanas procesa valsts institūcijās un
lobēšanas atklātumu:
• identificēt galvenās ar lobēšanu un tās atklātības
trūkumu saistītās problēmas likumdošanas un izpildvaras
institūcijās un apzināt dažādu iesaistīto pušu redzējumu
par to risinājumu;
• veicināt izpratni par atklātību lēmumu pieņemšanas
procesā, lēmumu un to pamatojuma izskaidrošanu sabiedrībai,
ieviešot vienotas vērtības un ētikas principus valsts
pārvaldē.
Kā apņemšanās
tiks ieviesta un palīdzēs risināt nosauktās
problēmas?
Apņemšanās tiks īstenota,
organizējot diskusijas par lobēšanu un ieviešot informatīvus
pasākumus par vienotām vērtībām un ētikas principiem valsts
pārvaldē, tajā skaitā atklātību un informēšanu par to, uz
kāda pamata pieņemti lēmumi. Apņemšanās veicinās uz atklātību
un godprātību vērstas valsts pārvaldes kultūras
veidošanos.
Kā apņemšanās
atbilst OGP vērtībām?
Apņemšanās atbilst OGP vērtībām
- atklātība, atbildība un sabiedrības līdzdalība. Apņemšanās
paredz lielāku informācijas pieejamību sabiedrībai,
kvalitatīvāku informācijas sniegšanu, tā ir vērsta uz lielāku
atbildību sabiedrības priekšā par pieņemtajiem lēmumiem.
Papildu
informācija
Sasaiste ar
starptautiskām saistībām
• ANO Ilgtspējīgas attīstības 16.6. apakšmērķis
"Attīstīt efektīvas, atbildīgas un pārredzamas
institūcijas visos līmeņos"
Starpposma
mērķi
Sākuma
datums
Beigu
datums
Organizēt fokusa grupu diskusijas par
lobēšanas atklātību
01.01.2018.
01.07.2019.
Atbildīgās
valsts institūcijas
VK un Korupcijas novēršanas un
apkarošanas birojs
Citas pasākuma
īstenošanā iesaistītās institūcijas
-
pasākuma
īstenošanā iesaistītie sadarbības partneri
Sabiedriskās politikas centrs "PROVIDUS"
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
5. apņemšanās:
Iespēja sabiedrībai interaktīvā veidā iepazīties ar valsts
budžeta līdzekļu ieguldījumu un sasniedzamajiem
rezultātiem
Izpildes
termiņš:
2017. gada 2. pusgads-
2019. gada 1. pusgads
Apņemšanās
apraksts
Kādas ir
valstij un sabiedrībai nozīmīgas problēmas, ko palīdz risināt
šī apņemšanās?
Kā viens no sabiedrības
iesaistes un līdzdalības nodrošināšanas pasākumiem ir
sabiedrības informēšana par valsts budžetu. Līdz 2017. gadam
izsmeļoša informācija par valsts budžetu FM tīmekļvietnē tika
ievietota teksta un tabulu formātā. Ir izvirzīts mērķis
sniegt sabiedrībai pārskatāmu un viegli uztveramu kopskatu,
kādās jomās un kādā apmērā tiek ieguldīta nodokļu maksātāju
nauda un kādi rezultāti sagaidāmi.
Kāda ir
apņemšanās?
Sākot ar 2017. gada valsts budžetu un turpmāk ik gadu,
interaktīvā veidā tiks atspoguļota informācija par
gadskārtējo valsts budžetu FM tīmekļvietnē.
Apņemšanās mērķa grupa ir sabiedrība - ikviens
interesents.
Sabiedrībai būs iespēja uzskatāmā un saprotamā veidā
uzzināt un izsekot, kādās jomās un kādā apmērā tiek
ieguldīta nodokļu maksātāju nauda un kādi rezultāti
sagaidāmi.
Kā apņemšanās
tiks ieviesta un palīdzēs risināt nosauktās
problēmas?
Nodrošināt sabiedrības iespēju pārskatāmi iepazīties ar
valsts līdzekļu izlietošanu ieplānotiem pasākumiem, kā arī
ar mērķu un rezultātu sasniegšanas pakāpi.
FM tīmekļvietnē, sākot ar 2017. gadu un turpmāk ik gadu,
atspoguļos valsts budžetu interaktīvā veidā, tādējādi
sniedzot informāciju par valsts budžetu kā politikas
realizācijas instrumentu. Ikvienam interesentam būs
pieejama:
• interaktīvā budžeta infografika, kas ļaus lietotājam
iepazīties ar deviņām budžeta ieguldījuma jomām (piemēram,
veselība, izglītība, sociālā aizsardzība u. c.) un tām
novirzīto finansējumu, kā arī uzzināt detalizētu
informāciju par ieguldījuma virzieniem katrā no nozarēm un
finansējuma avotiem. Papildus tiks sniegta informācija par
rezultātiem, kuri sagaidāmi no valsts budžeta finansējuma
ieguldīšanas attiecīgajā jomā
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/valsts_budzets/interaktivais_budzets);
• vizualizēti ministriju un citu centrālo iestāžu
budžeti gan kopsavilkumā, gan detalizēti. Lietotājs varēs
iepazīties ar ministriju un citu centrālo iestāžu darbības
jomām un tām novirzīto finansējumu, kā arī gūs priekšstatu
par nozares darbības rezultātā sniegto labumu sabiedrībai.
Tas tiek atspoguļots politikas un resursu vadības kartēs,
kurās vienkopus ir sniegta iespējami aptveroša un
raksturojoša informācija par nozares darbu attiecīgajā jomā
- mērķis, tā sasniegšanā ieguldāmie resursi (angļu val. -
inputs), sagaidāmie darbības rezultāti (angļu val. -
outputs) un augstākā līmeņa sasniedzamie nozaru
politikas un kvalitātes rādītāji (angļu val. -
outcomes)
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/valsts_budzets/interaktivais_budzets/valsts_budzeta_vizualizacija).
Šādi atspoguļota informācija par valsts budžetu kļūs
saprotamāka un pieejamāka sabiedrībai.
Papildus budžeta pamatdatus var publicēt arī Atvērto
datu portālā vai nodrošināt tos atvērto datu veidā un
aprakstīt Atvērto datu portālā32 (sasaiste ar
plāna 3. apņemšanos).
Kā apņemšanās
atbilst OGP vērtībām?
Apņemšanās pilnībā atbilst OGP vērtībām, jo tiks uzlabota
sabiedrības līdzdalības vide budžeta un finanšu jomā.
Pilnveidojot informācijas pieejamību un kvalitatīvāku
informācijas sniegšanu, sabiedrībai būs nodrošināta iespēja
iepazīties ar informāciju par valsts budžetu ērtā
veidā.
Tiks palielināta sabiedrības uzticēšanās valsts varai,
kas ir balstīta uz atklātību, sabiedrības informētību par
valsts pārvaldes procesiem un valsts pārvaldes uzdevumu
īstenošanu.
Papildu
informācija
Sasaiste ar
plānošanas un starptautiskiem dokumentiem
• Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Māra Kučinska
vadītā MK iecerēto darbību īstenošanai pasākuma Nr. 25.1.
otrais apakšpunkts "Pilnveidot likuma "Par valsts
budžetu 2017. gadam" un turpmāko gadskārtējo valsts
budžeta likumu paskaidrojumus, veicinot budžeta
uztveramību, pārskatāmību, kā arī palielinot budžeta
izdevumu sasaisti ar attīstības plānošanas dokumentos
noteiktajām prioritātēm un mērķiem"
• OGP principu ieviešana
Starpposma
mērķi
Sākuma
datums
Beigu
datums
2018. gada valsts budžets atspoguļots
interaktīvā veidā FM tīmekļvietnē
2018. gada 1. pusgads
31.12.2018.
Atbildīgā
valsts institūcija
FM
Citas pasākuma
īstenošanā iesaistītās valsts institūcijas
-
pasākuma
īstenošanā iesaistītie sadarbības partneri
Projekts "Pretkrāpšanas
kustība #atkrāpies!"33
6. apņemšanās:
Veicināt efektīva trauksmes celšanas mehānisma
izveidi
Izpildes
termiņš:
2017. gada 2. pusgads-
2019. gada 1. pusgads
Apņemšanās
apraksts
Kādas ir
valstij un sabiedrībai nozīmīgas problēmas, ko palīdz risināt
šī apņemšanās?
Ir maz publiski zināmu piemēru, kad iedzīvotāji sabiedrības
interesēs ziņotu par pārkāpumiem vai kad šādām personām
trauksmes celšanas dēļ radītas nelabvēlīgas sekas būtu
novērstas, piemēram, personas būtu atjaunotas darbā.
MK 2017. gada 7. martā atbalstīja likumprojektu
"Trauksmes cēlēju aizsardzības likums".
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt trauksmes cēlēju
aizsardzību, lai sabiedrības interesēs veicinātu trauksmes
celšanu par pārkāpumiem un to novēršanu. Likumprojektā
piedāvāts pirmo reizi speciālā tiesiskā regulējumā noteikt,
kas ir trauksmes cēlējs, trauksmes celšanas iespējas un
trauksmes cēlēju aizsardzības pasākumus. Tas attiecas gan
uz valsts, gan privāto sektoru. Likumprojekts ir nodots
izskatīšanai Saeimā.
Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojektā ņemtas vērā
Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Padomes un OECD
standarti un rekomendācijas un citu valstu labā prakse.
Likumu pieņemot, Latvija kļūs par vienu no pasaules
valstīm, kurās pieņemts speciāls trauksmes cēlēju
aizsardzības likums. Līdzīgi likumi darbojas ASV,
Austrālijā, Beļģijā, Francijā, Igaunijā, Izraēlā, Īrijā,
Kanādā, Korejā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Rumānijā,
Slovākijā, Slovēnijā, Ungārijā un Zviedrijā, bet izstrādē -
Lietuvā.
2017. gada 17. martā rīkotajā diskusijā "Atvērtā
pārvaldība: kādi ambiciozi mērķi nākamajiem gadiem?"
tika aicināts plānā ietvert pasākumu: "Trauksmes
cēlēju aizsardzība. Ziņošanas jeb trauksmes celšanas
mehānisma ieviešana un trauksmes celšanas kultūras
attīstība."34
Efektīvs trauksmes cēlēju aizsardzības mehānisms var
veicināt ziņošanu par pārkāpumiem darba vietā gan valsts,
gan arī privātā sektorā. Tas var mazināt neuzticēšanos
valsts institūcijām un palīdzēt tām novērst tādus
pārkāpumus kā korupcija, līdzekļu izšķērdēšana, nodokļu
nemaksāšana vai pārkāpumus būvniecības, publisko iepirkumu,
sabiedrības veselības vai pārtikas drošības jomās.
Trauksmes cēlēju aizsardzības mehānisma ieviešana ir arī
iespēja veicināt kultūras maiņu - uz lielāku atvērtību un
uzticību darba vietā, bet arī neiecietību pret pārkāpumiem,
tiesisku apziņu un demokrātiski atbildīgu rīcību.
Kāda ir
apņemšanās?
Veicināt efektīva trauksmes celšanas un trauksmes cēlēju
aizsardzības mehānisma ieviešanu:
• veikt informatīvus pasākumus, kas veicina izpratni par
trauksmes celšanu un trauksmes cēlēju aizsardzību;
• popularizēt iespējas celt trauksmi kompetentajām
iestādēm;
• veicināt efektīva vienotā trauksmes celšanas mehānisma
izstrādi un ieviešanu;
• izpētīt labo praksi, kā efektīvāk nodrošināt trauksmes
cēlēju aizsardzību.
Kā apņemšanās
tiks ieviesta un palīdzēs risināt nosauktās
problēmas?
Apņemšanās tiks ieviesta, veicot
informatīvus pasākumus, kā arī veicinot analīzi un izpēti par
trauksmes celšanas jautājumiem.
Kā apņemšanās
atbilst OGP vērtībām?
Apņemšanās atbilst OGP vērtībai - atbildība. Viena no
atbildības izpausmēm saskaņā ar OGP vērtību vadlīnijām ir
tādu mehānismu izveide, kas ļauj sabiedrībai ziņot par
pārkāpumiem un saņemt zaudējumu atlīdzinājumu.
Apņemšanās saistībā ar atbildību OGP izpratnē ir tādas
apņemšanās, kas ir saistītas ar tiesību un pienākumu
radīšanu vai amatpersonu un iestāžu rīcības
sekām.35
Papildu
informācija
Sasaiste ar
starptautiskām saistībām
• Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas
konvencija;
• Eiropas Padomes rekomendācija CM/Rec(2014)7
"Trauksmes cēlēju aizsardzība";
• OECD rekomendācijas kukuļošanas apkarošanas, publiskās
pārvaldības un korporatīvās pārvaldības jomās.
Sasaiste ar citiem
dokumentiem
• Parlamentārās izmeklēšanas komisijas informācija par
Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013. gada 21. novembrī
Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām
darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un
pašvaldību darbības sakārtošanā. 22. nodaļa "Trauksmes
cēlēju tiesiskās aizsardzības sistēmas ieviešanas
nepieciešamība".36
Starpposma
mērķi
Sākuma
datums
Beigu
datums
Biedrības "Sabiedrība par atklātību
Delna" informatīva kampaņa izstāde par trauksmes
celšanu
01.09.2017.
31.12.2017.
Starptautiska konference "Trauksmes
celšanas veicināšana un trauksmes cēlēju
aizsardzība"
2017. gada
1. oktobris
2017. gada 31. oktobris
Atbildīgās
valsts institūcijas
VK, Korupcijas novēršanas un
apkarošanas birojs
Citas pasākuma
īstenošanā iesaistītās valsts institūcijas
Valsts administrācijas
skola
pasākuma
īstenošanā iesaistītie sadarbības partneri
Biedrība "Sabiedrība par atklātību Delna"
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
7. apņemšanās:
Veicināt izpratni par vērtībām un ētiku valsts
pārvaldē
Izpildes
termiņš:
2017. gada 2. pusgads -
2019. gada 1. pusgads
Apņemšanās
apraksts
Kādas ir
valstij un sabiedrībai nozīmīgas problēmas, ko palīdz risināt
šī apņemšanās?
MK 2013. gadā 6. februārī apstiprinātajā Valsts pārvaldes
cilvēkresursu attīstības koncepcijā37 tika
definēta vīzija - efektīva valsts pārvalde, kas darbojas kā
vienots darba devējs un nodrošina uz rezultātu orientētu
valsts pārvaldību.
Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Administratīvā procesa
likumā un vairākos citos normatīvos aktos noteiktas
atsevišķas valsts pārvaldes vērtības un principi. MK 2001.
gada 9. janvāra instrukcija Nr. 1 "Ierēdņa uzvedības
principi"38 nosaka uzvedības principus
civildienesta ierēdņiem. Valsts pārvaldes iestāžu līmenī ir
apstiprināti ētikas kodeksi un rīcības vadlīnijas. 2011.
gadā VK izdotajā Kompetenču vārdnīcā39 iekļautas
valsts pārvaldē aktuālās kompetences, kādas ir vēlamās un
nevēlamās rīcības darba izpildes procesā. 2013. gadā
izstrādātajā Valsts pārvaldes klientu apkalpošanas
rokasgrāmatā40 izklāstītas klientu apkalpošanas
vērtības, uzvedības pamatprasības un valsts pārvaldes
sadarbības principi ar iedzīvotājiem un kolēģiem.
Vienlaikus šobrīd trūkst vienā dokumentā apkopotu valsts
pārvaldes vērtību un ētikas principu. Tam jābūt
attiecināmam uz pietiekami plašu valsts darba veicēju loku
un atbilstošam šodienas un nākotnes valsts pārvaldes
vajadzībām. Tādēļ nepieciešams turpināt vienotā vērtību un
ētikas kodeksa valsts pārvaldē nodarbinātajiem izstrādi.
Tam jāseko praktiskiem ieviešanas pasākumiem, tajā skaitā
diskusijām, metodikai un apmācībām.
Pētījumā par valsts pārvaldes lomu un attīstību nākotnē
teikts: "[..] organizācijās ar spēcīgu vērtību sistēmu
procedūras, kārtības un kontrole ieņem mazāk būtisku lomu,
jo darbinieku rīcību vada vērtības. [..] Valsts pārvaldes
darbinieki saskarsies ar vērtību konfliktiem un dilemmām,
kur var palīdzēt ētikas principu pārzināšana un interešu
konfliktu risināšanas iemaņas".41 Šādu
ietvaru varētu izmantot vienotas izpratnes un kultūras
veidošanai valsts pārvaldē.
2017. gada 26. janvārī pieņemtā OECD rekomendācija
''Par godprātību valstī un
sabiedrībā''42 dalībvalstīm izvirza
šādas prasības:
• noteikt augstus uzvedības standartus, piemēram, darbs
sabiedrības labā, un definēt skaidras publiskā sektora
vērtības;
• noteiktās vērtības popularizēt valsts pārvaldē un
sabiedrībā, tai skaitā aicinot ievērot saziņā ar valsts
pārvaldi;
• nodrošināt pietiekamu informāciju par ētikas
standartiem, kā arī apmācības un metodiskos materiālus un
iespēju saņemt konsultācijas darbavietā.
Lai valsts pārvaldes vērtības un ētikas principus labāk
izprastu un pārzinātu, kā arī lai veicinātu tām atbilstošu
rīcību ikdienā, nepieciešams veikt mērķtiecīgus ieviešanas
pasākumus.
Kāda ir
apņemšanās?
Veikt mērķtiecīgus ieviešanas pasākumus, lai veicinātu
izpratni par valsts pārvaldes vērtībām un ētikas
principiem:
• apstiprināt vienoto valsts pārvaldes vērtību un ētikas
principu kodeksu;
• izstrādāt metodisku materiālu par valsts pārvaldes
vērtībām un ētikas principiem un izplatīt to valsts
pārvaldē;
• organizēt visās ministrijās, piedaloties to padotības
iestādēm, skaidrojošus pasākumus par valsts pārvaldes
vērtībām un ētikas principiem;
• izstrādāt e-apmācību kursu par valsts pārvaldes
vērtībām un ētikas principiem;
• valsts pārvaldes iestādēs veicināt nodarbināto
izpratni un diskusiju par vērtībām un ētikas principiem un
tiem atbilstošu rīcību.
Kā apņemšanās
tiks ieviesta un palīdzēs risināt nosauktās
problēmas?
Apņemšanās tiks īstenota,
pakāpeniski ieviešot iecerētos pasākumus, kas ir vērsti uz
valsts pārvaldes vērtību un ētiskas rīcības iedzīvināšanu.
Apņemšanās ļaus stiprināt vienotu izpratni un vienotu rīcību,
veicinās labu pārvaldību, cels valsts pārvaldes darba
kvalitāti un vairos sabiedrības uzticēšanos valsts
pārvaldei.
Kā apņemšanās
atbilst OGP vērtībām?
Apņemšanās veicinās OGP galveno vērtību - atklātības,
atbildības un sabiedrības līdzdalības kā valsts pārvaldes
vērtību iedzīvināšanu.
Apņemšanās atbilst OGP Parīzes samita deklarācijā
teiktajam: "Atvērta pārvaldība nes labākus rezultātus
sabiedrībai un stimulē mūsu demokrātijas kļūt vairāk
orientētām uz cilvēku un atklātākām, lai iedzīvotājiem būtu
iespējas aktīvāk piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē
viņu dzīvi, un lai valsts institūcijas patiesi kalpotu
sabiedrībai".43
Papildu
informācija
Sasaiste ar
starptautiskām saistībām
• OECD padomes rekomendācija ''Par godprātību
valstī un sabiedrībā'';
• ANO Ilgtspējīgas attīstības 16.6. apakšmērķis
"Attīstīt efektīvas, atbildīgas un pārredzamas
institūcijas visos līmeņos".
Starpposma
mērķi
Sākuma
datums
Beigu
datums
Metodisks materiāls par valsts pārvaldes
vērtībām un ētikas principiem un izplatīt to valsts
pārvaldē
2018. gada 1. janvāris
2018. gada 2. pusgads
E-apmācību kurss par valsts pārvaldes
vērtībām un ētikas principiem
2018. gada 1. janvāris
2018. gada 2. pusgads
Skaidrojoši pasākumi par valsts pārvaldes
vērtībām un ētikas principiem ministrijās ar padotības
iestāžu līdzdalību
2018. gada 1. janvāris
2019. gada 1. pusgads
Atbildīgās
valsts institūcijas
VK, Korupcijas novēršanas un
apkarošanas birojs un Valsts administrācijas skola
Citas pasākuma
īstenošanā iesaistītās valsts institūcijas
Visas ministrijas un to
padotības iestādes
pasākuma
īstenošanā iesaistītie sadarbības partneri
Biedrība "Atvērtās pārvaldības partnerība
Latvijā"
Sabiedriskās politikas centrs "PROVIDUS"
8. apņemšanās:
Virzīties uz "nulles birokrātiju"
Izpildes
termiņš:
2017. gada 2. pusgads -
2019. gada 1. pusgads
Apņemšanās
apraksts
Kādas ir
valstij un sabiedrībai nozīmīgas problēmas, ko palīdz risināt
šī apņemšanās?
Likumā paredzēto prasību izpilde paredz noteiktas darbības
un rada izmaksas gan iekšēji valsts pārvaldē, gan arī
uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Lai valsts pārvalde kļūtu
efektīvāka, bet uzņēmējiem un iedzīvotājiem likuma prasību
izpildei būtu iespējami mazs laika un līdzekļu patēriņš,
nepieciešams pastāvīgi izvērtēt radīto administratīvo slogu
un veikt soļus, lai to mazinātu.
Labāka regulējuma politika ir tādas politikas un
regulējuma izstrāde, kas atbalsta principus "regulējam
pēc iespējas mazāk" un "iejaucamies tikai tur,
kur tas ir nepieciešams", iesaista sabiedrību un
uzklausa tās viedokļus, tādējādi veicinot caurskatāmu, uz
pierādījumiem balstītu un sabiedrības interesēm atbilstošu
lēmumu pieņemšanu.
Tuvākajos gados Latvijas valsts pārvaldes reformu
kontekstā iecerēts darbs, lai mazinātu administratīvo slogu
un rastu iespējas efektivitātes uzlabošanai un ekonomijai,
virzoties uz "nulles birokrātiju". Jau šobrīd ir
aizsākts darbs pie iekšēji valsts pārvaldē radītā
administratīvā sloga izvērtējuma un priekšlikumu izstrādes
tā mazināšanai44. Izstrādātos priekšlikumus
iecerēts ieviest tuvāko gadu laikā. Papildus tam
nepieciešams arī izzināt sabiedrības viedokli, tādēļ tiks
veiktas aptaujas par administratīvo slogu un klientu
apmierinātību noteiktās jomās "Mazinām slogu
kopā", izmantojot vietni www.mazaksslogs.gov.lv.
Kāda ir
apņemšanās?
Virzīties uz "nulles birokrātiju":
• mazināt administratīvo slogu iekšēji valsts
pārvaldē;
• mazināt administratīvo slogu uzņēmējiem un
iedzīvotājiem, iesaistot sabiedrību;
• izstrādāt Latvijas labāka regulējuma politiku.
Kā apņemšanās
tiks ieviesta un palīdzēs risināt nosauktās
problēmas?
Apņemšanās tiks ieviesta, pabeidzot un apstiprinot
izvērtējumu par administratīvo slogu iekšēji valsts
pārvaldē un uzsākot tajā ietverto priekšlikumu ieviešanu.
Papildus tam tiks izvēlētas noteiktas jomas, kurās
administratīvais slogs rodas uzņēmējiem un iedzīvotājiem,
un tiks veiktas iedzīvotāju un uzņēmēju aptaujas, lai
uzklausītu to priekšlikumus, kā šajās jomās administratīvo
slogu mazināt. Būtiski nodrošināt iespējami plašu aptaujāto
loku, lai rezultāti būtu objektīvi. Apkopotie apjautu
rezultāti tiks izmantoti, izstrādājot uz "nulles
birokrātiju" vērstas pārmaiņas gan normatīvajos aktos,
gan administratīvajās procedūrās valsts pārvaldē.
Kā apņemšanās
atbilst OGP vērtībām?
Apņemšanās atbilst OGP vērtībām - atbildība un sabiedrības
līdzdalība, izmantojot IKT risinājumus. Ieviešot
apņemšanos, tiks veicināta sabiedrības iesaiste
administratīvā sloga mazināšanā.
Sasniedzot konkrētus rezultātus virzībā uz "nulles
birokrātiju", tiks palielināta sabiedrības uzticēšanās
valsts pārvaldei un veidosies pozitīva iestāžu
reputācija.
Papildu
informācija
Sasaiste ar
starptautiskām saistībām
• Eiropas Komisijas Labāka regulējuma
programma45;
• Eiropas Komisijas Normatīvās atbilstības un izpildes
programma (REFIT)46.
Starpposma
mērķi
Sākuma datums
Beigu datums
Veikt aptauju "Mazinām
slogu kopā" (par administratīvo slogu noteiktās jomās)
vismaz reizi gadā
01.01.2018.
31.12.2020.
Izvērtēt administratīvo slogu
iekšēji valsts pārvaldē un sniegt priekšlikumus tā
mazināšanai, kā arī uzsākt šo priekšlikumu ieviešanu
2017. gada 2. pusgads
01.07.2020.
Izstrādāt Latvijas labāka
regulējuma politiku, vienlaikus izvirzot mērķi "nulles
birokrātija"
01.01.2018.
01.10.2019.
Atbildīgā
valsts institūcija
VK
Citas pasākuma
īstenošanā iesaistītās valsts institūcijas
Visas ministrijas
pasākuma
īstenošanā iesaistītie sadarbības partneri
Latvijas Brīvo arodbiedrību
savienība
9. apņemšanās:
Atklātība un efektivitāte publisko iepirkumu jomā
Izpildes
termiņš:
2017. gada 2. pusgads -
2019. gada 1. pusgads
Apņemšanās
apraksts
Kādas ir
valstij un sabiedrībai nozīmīgas problēmas, ko palīdz risināt
šī apņemšanās?
Publiskie iepirkumi OECD dalībvalstīs veido vidēji 12 % no
iekšzemes kopprodukta vai 29 % no vispārējiem valdības
(valsts budžeta) izdevumiem.47 OECD norāda:
"Tā kā publiskie iepirkumi veido nozīmīgu daļu no
nodokļu maksātāju naudas izlietojuma, no valstīm tiek
sagaidīts, ka tie tiek veikti efektīvi, ievērojot stingrus
uzvedības standartus, lai nodrošinātu augstu pakalpojumu
kvalitāti un atbilstību sabiedrības
interesēm".48
OECD arī uzsver, ka efektīvi publiskie iepirkumi ir
būtisks solis ceļā uz to, lai apmierinātu iedzīvotāju
vajadzības, tādēļ tie pakāpeniski kļūst par vienu no labas
pārvaldības pīlāriem, kas var ļaut atjaunot uzticēšanos
publiskajai pārvaldei.49
Biedrības BASE pētījumā "Ēnu ekonomiku ietekmējošo
faktoru analīze Latvijas būvniecības nozarē" uzsvērta
nepieciešamība vairot publisko iepirkumu konkursu atklātību
un piedāvājumu izskatīšanas caurspīdīgumu.50
BASE pētījumā uzsvērts, ka nozīmīga problēma, kas
veicina ēnu ekonomikas attīstību būvniecības jomā, ir
zemākās cenas kritērijs. Arī Eiropas Komisijas
"Ziņojumā par Latviju - 2017. gads" atzīts, ka
zemākās cenas kritērijs ir viens no traucēkļiem publisko
iepirkumu jomā, kas veicina ēnu ekonomiku, negatīvi ietekmē
kvalitāti un rada citas negatīvas sekas.51
OECD Rekomendācija par publiskajiem
iepirkumiem52 OECD dalībvalstīm izvirza šādas
prasības:
• nodrošināt pienācīgu atklātību par iepirkumiem visās
procesa stadijās (informācija par iepirkumu ir pieejama
laikus, tai ir brīva piekļuve tīmekļvietnē un kopumā
publisko līdzekļu ieguldījumus iepirkumos raksturo
caurspīdīgums);
• veicināt publisko iepirkumu procesa efektivitāti,
nodrošinot efektīvu valsts līdzekļu ieguldījumu un tā
atbilstību valsts un sabiedrības vajadzībām (ieteikts
izvērtēt iepirkumu procesus un institūcijas, izvērtēt
izšķērdēšanas riskus, veidot klientorientētu iepirkumu
sistēmu);
• izvērtēt publisko iepirkumu sistēmas efektivitāti - no
sistēmas kopumā līdz pat konkrētiem iepirkumiem. OECD
rekomendācijā ieteikts izstrādāt indikatorus, ar kuriem
izvērtēt iepirkumu efektivitāti, lai veicinātu
stratēģiskāku pieeju iepirkumu jomā.
Arī VK un sabiedriskās politikas centra
"PROVIDUS" 2017. gada 17. marta diskusijas
dalībnieki uzsvēra iepirkumu līgumu atklātuma nozīmi un
ieteica paplašināt informāciju, kas pieejama par
iepirkumiem.53
2017. gadā stājušās spēkā izmaiņas publisko iepirkumu
regulējošos normatīvos aktos, kas cita starpā ir vērstas uz
lielāku atklātību. Viens no jaunā Publisko iepirkumu likuma
(stājās spēkā 2017. gada 1. martā) mērķiem ir nodrošināt
iepirkumu atklātību. Papildus 2017. gada 1. aprīlī stājās
spēkā Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums un
2017. gada 1. maijā - Publiskās un privātās partnerības
likuma grozījumi. Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko
pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums paredz ne tikai
iepirkumu sludinājumu un iepirkumu plānu publikāciju, bet
arī pakāpenisku pāreju uz elektronisko iepirkumu
dokumentācijas publicēšanu, kā arī elektronisko piedāvājumu
iesniegšanu vienuviet - Valsts reģionālās attīstības
aģentūras (turpmāk - VRAA) Elektronisko iepirkumu sistēmā
(norma tiks ieviesta pakāpeniski līdz 2019. gada
janvārim).
Jaunais regulējums veicinās pakāpenisku atteikšanos no
orientēšanās tikai uz zemāko cenu vai izmaksām kā
kritēriju. Līdztekus cenai vai izmaksām varēs izmantot arī
kvalitātes kritērijus, lai noteiktu saimnieciski
visizdevīgāko piedāvājumu. Tādēļ Iepirkumu uzraudzības
birojs (turpmāk - IUB) un citas atbildīgās institūcijas
sadarbībā ar nozaru organizācijām gatavo ieteikumus
vērtēšanas kritērijiem dažādās nozarēs.
Definējot jaunus kritērijus, var ņemt vērā, piemēram, MK
2017. gada 20. jūnija noteikumus Nr. 353 "Prasības
zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas
kārtība", kuros iekļauti ieteikumi par vides kritēriju
izmantošanu un aprites cikla aprēķināšanu energoefektīvām
iekārtām.
Eiropas Komisijas "Ziņojumā par Latviju - 2017.
gads"54 norādīts, ka viena no problēmām
Latvijā ir tas, ka e-platformas izmantošana nav obligāta,
kas gan ļautu palielināt atklātumu, gan arī samazināt
izmaksas.
Jau šobrīd noteikta informācija par iepirkumiem ir
publiski pieejama dažādās tīmekļvietnēs. Pamatinformācija
par visiem iepirkumiem, kam tiek piemērotas likumu
prasības, atrodama IUB tīmekļvietnē, bet Latvijas Atvērto
datu portālā www.data.gov.lv - informācija par darījumiem,
kas tiek veikti, izmantojot e-iepirkumu sistēmas
e-pasūtījumu funkcionalitāti.
IUB tīmekļvietnē55 pieejamas iepirkumu
publikācijas: paziņojumi par izsludinātajiem publiskajiem
iepirkumiem, kā arī paziņojumi par līguma slēgšanas tiesību
piešķiršanu (t. sk. informācija par uzvarētāju, tā
piedāvāto līgumcenu, vai paredzēts līguma izpildē
piesaistīt apakšuzņēmējus, mazo un vidējo uzņēmumu dalību
iepirkumā u. c. informācija). IUB tīmekļvietnē tiek
publicēta informācija par saņemtajiem iepirkumu pārkāpumu
apstrīdēšanas iesniegumiem, kā arī IUB iesniegumu
izskatīšanas komisijas lēmumi, tādējādi ikvienam ir iespēja
iegūt ziņas par iepirkumos pieļautajiem pasūtītāju
pārkāpumiem un to izskatīšanas rezultātiem.
VRAA Elektronisko iepirkumu sistēma56 ir
pirmā e-iepirkumu sistēma Baltijas valstīs. Kopš likuma
grozījumiem, kas stājušies spēkā 2017. gadā, tajā tiek
publicēti valsts un pašvaldību iestāžu iepirkumu plāni.
Elektronisko iepirkumu sistēmā tiek publicēta arī
informācija par veiktajiem darījumiem (pasūtītājs,
piegādātājs, darījuma apjoms, priekšmets).
Par katru izsludināto iepirkumu sīkāka informācija
pieejama arī attiecīgās iestādes vai kapitālsabiedrības
tīmekļvietnē (pircēja profilā) - iepirkuma procedūru
dokumentācija (nolikums, tehniskās specifikācijas, atbildes
uz kandidātu un pretendentu jautājumiem, arī informācija
par grozījumiem iepirkuma procedūras dokumentācijā).
Pircēja profilā tiek publicēts arī iepirkuma procedūras
ziņojums - apkopojošs ziņojums par iepirkuma procedūras
norisi, kurā iekļauj visu kandidātu un pretendentu
nosaukumus, piedāvātās līgumcenas, noraidīšanas iemeslus,
saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles pamatojumu
un citu normatīvajos aktos noteiktu informāciju, kā arī
noslēgtā iepirkumu līguma un tā grozījumu teksts.
Prasība publicēt līgumus ir obligāta. Vienlaikus
informācija par noslēgtajiem publisko iepirkumu līgumiem un
iepirkumu līgumi nav pieejami vienuviet, bet iestāžu un
kapitālsabiedrību tīmekļvietnēs. Tādēļ to meklēšana bieži
vien ir apgrūtināta.
Elektronisko iepirkumu sistēmā jau tagad ir paredzēta
iespēja veidot iepirkumu līgumu repozitoriju tiem
iepirkumiem, kuri ir veikti sistēmā. 2018. gada sākumā šo
repozitoriju būs iespējams pārveidot par publiski pieejamu
līgumu reģistru (tiktu publiskota tikai tā daļa, kuru
iepirkuma veicējs būs atzīmējis kā konfidenciālu
informāciju nesaturošu).
Iniciatīva "Open Contracting Partnership"
izstrādājusi Atvērto iepirkumu datu standartu57
(angļu val. - Open Contracting Data Standard), kas
var kalpot kā vadlīnijas, lai izvērtētu, kāda informācija
un kā tā var tikt publicēta dažādās publisko iepirkumu
procesa stadijās.
Tuvākajos gados būtiski pievērst uzmanību publisko
iepirkumu efektivitātei, palielinot iespējas izvērtēt, cik
efektīvi bijuši noteikti iepirkumi. Būtu lietderīgi
izstrādāt pārnozaru indikatorus, kurus var izmantot, lai
noteiktu, cik efektīvs bijis konkrēts iepirkums.
Kāda ir
apņemšanās?
Uzlabot atklātumu un efektivitāti iepirkumu jomā:
• ieviest pasākumus un izvērtēt papildu pasākumu
nepieciešamību, lai veicinātu atklātību un sabiedrības
informētību publisko iepirkumu jomā, ņemot vērā 2017. gada
izmaiņas publisko iepirkumu tiesiskajā regulējumā;
• veicināt atklātības nodrošināšanu zemsliekšņa
iepirkumos, izvērtējot iespējamos risinājumus;
• izvērtēt nepieciešamību un iespējas valsts iestāžu
noslēgtos iepirkumu līgumus publicēt vienuviet un vienuviet
publiskot arī līguma grozījumus. Izvērtēt līguma
publikācijas kā tā spēkā stāšanās nosacījuma ieviešanu;
• veicināt VRAA Elektronisko iepirkumu sistēmā izveidoto
e-pasūtījumu un e-konkursu plašāku izmantošanu. Nodrošināt
informāciju par iepirkumiem atklāto datu veidā;
• izvērtēt iespējas izstrādāt valsts un pašvaldību
institūciju iepirkumu efektivitātes kritērijus un metodiku,
kā arī risku analīzes rīkus, lai varētu veikt noteiktu
iepirkumu efektivitātes, lietderības un saimnieciskā
izdevīguma izvērtēšanu. Efektivitātes kritērijus un
metodiku kā pilotprojektu izmēģināt konkrētā nozarē;
• valsts institūcijām sadarbībā ar nozaru organizācijām
izstrādāt un popularizēt ieteikumus saimnieciski
visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijiem dažādu
nozaru iepirkumu organizēšanai, lai veicinātu orientāciju
uz labāko cenas un kvalitātes attiecību publiskajos
iepirkumos, mazinot cenas kritērija dominējošo ietekmi;
• izvērtēt nepieciešamību izstrādāt attīstības
plānošanas dokumentu iepirkumu jomā un veicināt iepirkumu
regulējuma ietekmes izvērtēšanu uz tautsaimniecību.
Kā apņemšanās
tiks ieviesta un palīdzēs risināt nosauktās
problēmas?
Apņemšanās tiks ieviesta, atbildīgajām institūcijām
publisko iepirkumu jomā īstenojot tādus pasākumus, kas ir
vērsti uz lielāku atklātību un sabiedrības informētību par
publiskajiem iepirkumiem un izvērtējot iespējas palielināt
iepirkumu efektivitāti, iesaistot šīs apņemšanās izpildē
sadarbības partnerus un citus nozares speciālistus.
Minētie pasākumi palīdzēs vairot atklātību par
publiskajiem iepirkumiem un izvērtēt iespējas uzlabot
publisko iepirkumu efektivitāti.
Kā apņemšanās
atbilst OGP vērtībām?
Apņemšanās atbilst divām OGP
vērtībām - atklātība un atbildība. Apņemšanās vairos
atklātību, jo tiks nodrošināta iespēja iepazīties ar
informāciju par publiskajiem iepirkumiem ērtā veidā, tādējādi
arī veicinot līdzdalību publiskajos iepirkumos. Pasākumi, kas
vērsti uz publisko iepirkumu efektivitāti, veicinās
institūciju atbildību par to lēmumiem un labu
pārvaldību.
Papildu
informācija
Sasaiste ar
starptautiskiem dokumentiem
Apņemšanās veicinās Latvijas atbilstību OECD
Rekomendācijas par publiskajiem iepirkumiem prasībām.
Ar MK 2017. gada 3. aprīļa rīkojumu Nr. 166 apstiprinātā
ERAF projekta "E-iepirkumu un e-izsoļu platformas
attīstība"58 ietvaros iecerētas šādas uz
atklātību vērstas aktivitātes:
• automātiska Elektronisko iepirkumu sistēmas datu
publicēšana Atvēro datu portālā vismaz šādā apjomā:
e-pasūtījumu apakšsistēmas ietvaros noslēgto darījumu dati
(publikācijas pieejamas jau tagad - sk.
https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/eis), iepirkumu veicēju
reģistrs, e-konkursu apakšsistēmā veikto iepirkumu
dati;
• atbilstoši ES direktīvas 2014/24/ES 59. pantam Eiropas
vienotā iepirkuma procedūras dokumenta (turpmāk - ESPD)
integrācija Elektronisko iepirkumu sistēmas e-konkursu
apakšsistēmā ar mērķi nodrošināt atbilstību attiecīgajam
datu apmaiņas standartam, kā arī vienādot piedāvājumu
iesniegšanas veidu visos Latvijā organizētajos
iepirkumos;
• e-izziņu un ESPD savstarpējā integrācija, nodrošinot
automātisku datu ievadīšanu ESPD, kas atvieglos un
paātrinās iepirkumu piedāvājuma sagatavošanu.
Starpposma
mērķi
Sākuma datums
Beigu datums
ESPD integrācija Elektronisko
iepirkumu sistēmas e-konkursu apakšsistēmā
2017. gada
2. pusgads
30.06.2019.
Elektronisko iepirkumu sistēmas
e-izziņu un ESPD savstarpēja integrācija
2017. gada
2. pusgads
30.06.2019.
Saimnieciski visizdevīgākā
piedāvājuma vērtēšanas kritēriju ieteikumu sagatavošana un
publicēšana galvenajās iepirkumu jomās
2017. gada
2. pusgads
31.07.2018.
Elektronisko iepirkumu sistēmas
datu publicēšana Atvērto datu portālā
2017. gada
2. pusgads
30.06.2018.
Informatīvā ziņojuma par
risinājumiem atklātības nodrošināšanai
''zemsliekšņu'' iepirkumos un Elektronisko
iepirkumu sistēmas funkcionalitātes nepieciešamajiem
pielāgojumiem izstrāde
01.01.2018.
01.01.2019.
Atbildīgās
valsts institūcijas
IUB un VRAA
Citas pasākuma
īstenošanā iesaistītās valsts institūcijas
FM
pasākuma
īstenošanā iesaistītie sadarbības partneri
Biedrība "Latvijas Informācijas un komunikācijas
tehnoloģijas asociācija"
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības
kamera"
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
10.
apņemšanās: Atklātība un atbildība publisko personu
kapitālsabiedrību pārvaldības jomā
Izpildes
termiņš:
2017. gada 2. pusgads -
2019. gada 1. pusgads
Apņemšanās
apraksts
Kādas ir
valstij un sabiedrībai nozīmīgas problēmas, ko palīdz risināt
šī apņemšanās?
Publisko personu kapitālsabiedrībām - valsts un pašvaldību
uzņēmumiem - ir svarīga loma valsts ekonomikā, jo tie
nodrošina būtiskus pakalpojumus un preču ražošanu un
pārvalda valsts attīstībai un drošībai būtiskus īpašumus.
2015. gadā valsts kapitālsabiedrību aktīvu kopējā vērtība
bija 8,1 miljardi EUR. Valsts kapitālsabiedrības ir arī
nozīmīgs darba devējs: 2015. gadā tajās strādāja 52 239
darbinieku.
Publisko personu kapitālsabiedrībām līdzīgi privātajā
sektorā strādājošiem uzņēmumiem jānodrošina to darbības
profesionalitāte un efektivitāte un tām jābūt saimnieciski
ilgtspējīgām un atbildīgām. Taču tām arī jāpilda valsts
noteiktie vispārīgie stratēģiskie mērķi un uzdevumi un
jānodrošina, lai valsts resursi tiek izmantoti un
pārvaldīti sabiedrības interesēs tā, lai tie nestu valstij
un sabiedrībai vislielāko labumu. Tādēļ īpaši nozīmīgi ir
nodrošināt atklātu, atbildīgu un godprātīgu publisko
personu kapitālsabiedrību pārvaldību.
OECD Valsts īpašumā esošu uzņēmumu pārvaldības
vadlīnijas59 nosaka, ka:
• valsts kapitālsabiedrībām jāievēro augsti atklātības
standarti un tām jāpiemēro tādi paši augstas kvalitātes
grāmatvedības uzskaites, informācijas atklāšanas un
atbilstības standarti kā biržā kotētām firmām;
• valsts kapitālsabiedrībām jāsniedz finanšu un
nefinanšu informācija par uzņēmumu saskaņā ar augstas
kvalitātes starptautiski atzītiem korporatīvās informācijas
sniegšanas standartiem, īpaši jomās, kas ir svarīgas
valstij kā īpašniekam un sabiedrībai;
• atbildīgā iestāde nodrošina pastāvīgu pārskatu
gatavošanu par valsts kapitālsabiedrībām un ik gadu publicē
vienotu pārskatu, kā arī veido sabiedrībai pieejamu
tīmekļvietni.
2015. gada 1. janvārī stājās spēkā Publiskās personas
kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, kam
sekoja nozīmīgas reformas uzņēmumu pārvaldības jomā.
Piemēram, tika pārvērtēta valsts līdzdalība
kapitālsabiedrībās, noteikti kapitālsabiedrību vispārējie
stratēģiskie mērķi, uzsākts darbs kapitālsabiedrību vidēja
termiņa darbības stratēģiju izstrādē, tika būtiski uzlabota
informācijas pieejamība par publisko personu
kapitālsabiedrībām un to darbības rezultātiem, izstrādāta
skaidra un atklāta publisko personu kapitālsabiedrību
valdes un padomes locekļu atlases un iecelšanas kārtība,
lielākajās valsts kapitālsabiedrībās atjaunotas padomes,
stiprināts uzņēmumu darbības izvērtēšanas un informācijas
publiskošanas mehānisms.
Sabiedriskās politikas centrs "PROVIDUS"
norāda: "Reformas ieviešanas pirmajā posmā būtiski
pieaugusi valsts uzņēmumu darbības atklātība. Sabiedrībai
ir iespēja iegūt plašu informāciju par valsts uzņēmumu
darbību - pārvaldes struktūru, galvenajiem finanšu
rādītājiem, kā arī darbības mērķiem."60
Pārresoru koordinācijas centrs (turpmāk - PKC) kopš
2015. gada pilda valsts kapitālsabiedrību un valsts
kapitāla daļu pārvaldības koordinācijas institūcijas
uzdevumus. Viens no PKC uzdevumiem ir informēt sabiedrību
un padarīt pieejamāku informāciju par valsts
kapitālsabiedrību darbību un tās rezultātiem. 2017. gadā
PKC izveidojis tīmekļvietni- datubāzi par valsts
kapitālsabiedrību pārvaldību61, kas apkopo
informāciju par tiesisko regulējumu un tā izmaiņām,
kapitālsabiedrību darbības rezultātiem un aktualitātēm
pārvaldības jautājumos. Tīmekļvietni-datubāzi turpmākajos
gados nepieciešams pilnveidot, papildinot ar jaunu
informāciju par valsts kapitālsabiedrībām.
Būtisks pienesums valsts kapitālsabiedrību pārvaldības
un darbības caurspīdīguma nodrošināšanā, kas arī atbilst
OECD vadlīnijām, ir PKC gatavotie ikgadējie pārskati par
valsts kapitālsabiedrībām un valstij piederošām kapitāla
daļām. Līdz šim PKC sagatavojis pārskatus par 2014. un
2015. gadu. Būtiski pārskatus pastāvīgi pilnveidot.
Piemēram, pārskatā par 2016. gadu iecerēts sniegt plašāku
informāciju par katru valsts kapitālsabiedrību, kā arī
plašāku nefinanšu informāciju.62
PKC arī izstrādājis vadlīnijas informācijas
publiskošanai valsts kapitālsabiedrībām un kapitāla daļu
turētājiem, kas var tikt izmantotas kā lietderīga ceļa
karte, lai efektīvi un vienveidīgi sniegtu sabiedrībai
būtisku informāciju par publisku personu kapitālsabiedrību
darbību.
MK 2017. gada 20. jūnijā atbalstīja grozījumus Publisku
personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības
likumā un to nodeva izskatīšanai Saeimā. Likumprojekts
paredz paplašināt publiskojamās informācijas apjomu. Valsts
kapitālsabiedrībām papildus esošajām prasībām būs
jāpublisko statūti, valdes un padomes (ja tāda ir
izveidota) nolikumi vai tam pielīdzināms dokuments, kas
regulē to darbību, un informācija par katru atsevišķu
padomes (ja tāda ir izveidota) un valdes locekli (t. sk.
profesionālā darba pieredze, izglītība, amati citās
kapitālsabiedrībās, pilnvaru termiņš). Tāpat paredzēts, ka
līdzvērtīga informācija kā publisko personu
kapitālsabiedrībām būs jāpublisko arī to atkarīgajām
kapitālsabiedrībām. Ja šo likumprojektu apstiprinās Saeimā,
jaunās prasības ir būtiski popularizēt un veicināt to
efektīvu ieviešanu.
Līdz šim lielajām valsts kapitālsabiedrībām nebija
pienākuma publiskot nefinanšu informāciju. Sākot ar 2017.
gadu, šādu pienākumu paredz 2014. gada 22. oktobra Eiropas
Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/95/ES, ar ko groza
Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu
un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu.
Direktīvā ir atsauce uz Eiropas Parlamenta 2013. gada 6.
februāra rezolūciju "Korporatīvā sociālā atbildība -
atbildīga un pārredzama uzņēmējdarbības prakse un noturīga
izaugsme"63 un rezolūciju "Korporatīvā
sociālā atbildība - sabiedrības interešu veicināšana un
ceļš uz ilgtspējīgu un iekļaujošu
atlabšanu"64, kur atzīts, ka nefinanšu
informācijas sniegšana palīdz noteikt, uzraudzīt un
pārvaldīt uzņēmumu darbību un ietekmi uz sabiedrību.
Latvijā vairāki uzņēmumi ir labās prakses piemēri, jo
tie brīvprātīgi sniedz nefinanšu informāciju, piemēram, AS
"Latvenergo" un VAS "Latvijas
dzelzceļš".
Kāda ir
apņemšanās?
Lai veicinātu atklātību un atbildību publisko
kapitālsabiedrību pārvaldībā un darbībā:
• turpināt informēt sabiedrību par valsts
kapitālsabiedrību pārvaldību un darbību, tajā skaitā
veicinot to nefinanšu rādītāju un ilgtspējas ziņojumu
publicēšanu;
• veicināt papildu informācijas sniegšanas prasību
valsts kapitālsabiedrībām, kas paredzētas MK 2017. gada 20.
jūnijā atbalstītajos grozījumos Publisku personu
kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumā,
efektīvu ieviešanu;
• sekmēt atklātību un atbildību valsts un pašvaldību
kapitālsabiedrību pārvaldībā un darbībā, popularizējot
labās prakses piemērus;
• uzlabot un papildināt PKC tīmekļvietni-datubāzi par
valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, tajā skaitā ar valsts
kapitālsabiedrību profiliem. Izvērtēt iespēju tajā izvietot
arī uzņēmumu nefinanšu datus;
• veicināt sadarbību ar valsts pārvaldes institūcijām,
lai nodrošinātu apmaiņu ar nepieciešamajiem datiem;
• pilnveidot ikgadējos publiskos pārskatus, nodrošinot
tajos arvien plašāku informāciju par valsts
kapitālsabiedrībām un to darbu sabiedrības interesēs, kā
arī ietverot tajos informatīvu kopsavilkumu par katru
valsts kapitālsabiedrību;
• izvērtēt iespējas, izmantojot citu valstu labo praksi,
veidot ceturkšņa pārskatus par valsts kapitālsabiedrībām,
lai valsts kā īpašnieks operatīvi saņemtu datus un spētu
savlaicīgi reaģēt iespējamu risku gadījumos;
• veicināt vienveidīgu likumdošanā noteikto atklātības
prasību publiskajām kapitālsabiedrībām ievērošanu kā
valsts, tā arī pašvaldību un atvasināto personu
kapitālsabiedrībās, t. sk. sniedzot konsultācijas;
• apzināt, vai pietiekamā apjomā un cik kvalitatīvi
normatīvajos aktos noteiktās valsts un pašvaldību
kapitālsabiedrību atklātības prasības tiek ievērotas, un
popularizēt labās prakses piemērus.
Kā apņemšanās
tiks ieviesta un palīdzēs risināt nosauktās
problēmas?
Apņemšanās tiks īstenota, ieviešot attīstības pasākumus un
iniciatīvas, kas vērsti uz atklātību un atbildību publisko
personu kapitālsabiedrībās.
Ieviešot šo apņemšanos, tiks vairota atklātība un
sabiedrības informētība par publisko personu
kapitālsabiedrību darbību un pārvaldību un veicināta to
atbildība.
Papildus informāciju par valsts kapitālsabiedrību
pārvaldību var publicēt arī Atvērto datu portālā vai
nodrošināt tos atvērto datu veidā un aprakstīt Atvērto datu
portālā (sasaiste ar plāna 3. apņemšanos).
Kā apņemšanās
atbilst OGP vērtībām?
Apņemšanās atbilst divām OGP
vērtībām - atklātība un atbildība. Apņemšanās vairos
atklātību un atbildību sabiedrībā, nodrošinot plašāku un
kvalitatīvāku informāciju par publisko personu
kapitālsabiedrībām, veicinot izpratni par to būtisko lomu un
ieguldījumu, iespējamiem riskiem un tādējādi veicinot
atbildīgu un informētu publisko personu kapitālsabiedrību
pārvaldību.
Papildu
informācija
Sasaiste ar
starptautiskiem dokumentiem
Apņemšanās veicinās Latvijas atbilstību OECD Valsts
īpašumā esošu uzņēmumu pārvaldības vadlīnijām un OECD
Korporatīvās pārvaldības principiem.
Starpposma
mērķi
Sākuma datums
Beigu datums
Valsts kapitāla daļu turētāju,
kas nodrošina visu likumā noteikto informācijas publiskošanas
prasību izpildi, īpatsvars no visiem valsts kapitāla daļu
turētājiem (rezultāts - 100 %)
30.06.2018.
Valsts kapitālsabiedrību, kuras
nodrošina visu likumā noteikto informācijas publiskošanas
prasību izpildi, īpatsvars no visām valsts kapitālsabiedrībām
(rezultāts - 100 %)
31.12.2018.
Valsts kapitālsabiedrību
pārvaldības aktuālajiem jautājumiem veltīta konference
(rezultāts - 1 konference katru gadu)
31.12.2019
Valsts kapitālsabiedrību, kas
izstrādā nefinanšu ziņojumus, skaits (> 5)
31.12.2019.
Atbildīgā
valsts institūcija
PKC
Citas pasākuma
īstenošanā iesaistītās valsts institūcijas
VARAM
pasākuma
īstenošanā iesaistītie sadarbības partneri
Biedrība "Baltijas korporatīvās pārvaldības
institūts"
Sabiedriskās politikas centrs "PROVIDUS"
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
11.
apņemšanās: Atklātība par uzņēmumiem, kas darbojas Latvijā,
un to patiesajiem labuma guvējiem
Izpildes
termiņš:
2017. gada 2. pusgads -
2019. gada 1. pusgads
Apņemšanās
apraksts
Kādas ir
valstij un sabiedrībai nozīmīgas problēmas, ko palīdz risināt
šī apņemšanās?
Atklātība par uzņēmumu pārvaldību un darbību var veicināt
godīgas uzņēmējdarbības vides veidošanos un stiprināt to
korporatīvo pārvaldību, kā arī dot iespēju datus izmantot
nozaru attīstības analīzei, žurnālistikā un citos
sabiedrībai nozīmīgos veidos.
Informāciju par uzņēmumiem, kas darbojas Latvijā, un
citām juridiskām personām reģistrē Uzņēmumu reģistra
(turpmāk - UR) vestajos reģistros. UR nodrošina gan šīs
informācijas reģistrēšanu, gan pieejamību. Pamatinformāciju
(piemēram, nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko
adresi, reģistrācijas datumu) par kādu Latvijā strādājošu
uzņēmumu var saņemt bez maksas UR tīmekļvietnē. Pilnu
informāciju par reģistrētajiem uzņēmumiem un to
reģistrācijas lietās esošos dokumentus var saņemt pēc
pieprasījuma kā maksas pakalpojumu. Informācijas
pieprasījumu UR var veikt, piemēram, izmantojot
e-pakalpojumu "Izziņu pieprasīšana no Uzņēmumu
reģistra vestajiem reģistriem" vienotajā valsts un
pašvaldību portālā www.latvija.lv65, kurā
reģistrētā informācija par uzņēmumu tiek izsniegta dažu
minūšu laikā. Noteikta UR informācija elektroniski pieejama
atvērto datu veidā66.
Kopš 2017. gada 28. aprīļa Eiropas e-tiesiskuma
portālā67 ir pieejami UR vestā Maksātnespējas
reģistra68 dati, bet no 2017. gada 8. jūnija arī
Komercreģistra informācija69.
Atklātību par uzņēmumiem veicina arī UR vesto reģistru
informācijas atkalizmantotāji, kuri UR datus, sniedz,
pamatojoties uz noslēgtajiem informācijas izsniegšanas
līgumiem. 2017. gadā spēkā ir četri šādi līgumi ar SIA
"LURSOFT IT", SIA "Firmas.lv", SIA
"CREFO Rating" un AS "Kredītinformācijas
Birojs".
Vienlaikus UR informācijas izsniegšanas pakalpojumi
ilgstoši nav tikuši uzlaboti, nav pieejamas meklēšanas
iespējas UR vesto reģistru ierakstos tiešsaistē, kā arī
informācija pieejama tikai pēc atsevišķa pieprasījuma. Lai
veicinātu informācijas par uzņēmumu pārvaldību un darbību
pieejamību, nepieciešams uzlabot un dažādot informācijas
sniegšanas kanālus, pilnveidot UR tīmekļvietni un
tiešsaistes meklēšanas iespējas, ņemot vērā informācijas
tehnoloģiju sniegtās iespējas pakalpojumu modernizācijā
ērtākas un ātrākas informācijas pieejamības nodrošināšanai,
kā arī izvērtēt citu valstu labo praksi. Nolūkā nodrošināt
kvalitatīvus UR informācijas izsniegšanas pakalpojumus
nepieciešams veicināt UR reģistros veikto ierakstu
izmantošanu. Uzlabojot informācijas izsniegšanas
pakalpojumus, būtu iespējams veicināt arī personas datu
aizsardzību, jo UR valsts notāri pārbauda UR iesniegtos
dokumentus un uz to pamata veic ierakstus reģistros,
nodrošinot, ka iespējams paļauties uz ierakstā minēto
informāciju un papildu dokumentus, uz kura pamata ieraksts
izdarīts, pieprasīt nav nepieciešams.
Atklātība par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem ir
viens no OGP prioritārajiem darbības virzieniem. Tādu OGP
dalībvalstu kā Lielbritānija, Norvēģija, Slovākija,
Austrālija, Francija un ASV rīcības plānos ir iekļauts
pasākums, kas saistīts ar patieso labuma guvēju atklātību,
īpaši patieso labuma guvēju reģistriem. Tiek uzskatīts, ka
informācijas pieejamība par patiesajiem labuma guvējiem
ļauj efektīvāk apkarot tādus ekonomiskus noziegumus kā
naudas atmazgāšana, korupcija, krāpšana, izvairīšanās no
nodokļu nomaksas, ļaujot efektīvāk izsekot aktīvu plūsmai
vai noteikt kādai konkrētai personai piederošos
aktīvus.70
2015. gada 20. maijā tika publicēta Eiropas Parlamenta
un Padomes Direktīva (ES)2015/849 par to, lai nepieļautu
finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu
legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un
atceļ Eiropas Parlamenta Padomes Direktīvu 2005/60/EK un
Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (turpmāk - AML IV
direktīva).
AML IV direktīva precizēja nosacījumus juridisko personu
un to veidojumu patieso labuma guvēju reģistrācijai, kā arī
minētās informācijas atklāšanai. Saskaņā ar AML IV
direktīvu juridiskām personām ES dalībvalstīs jānosaka
pienākums iegūt un glabāt adekvātu, pareizu un aktuālu
informāciju par to faktiskajiem īpašniekiem un datus par to
kapitāla daļām. Papildu informācija glabājama arī kādā
valsts centrālā reģistrā. AML IV direktīva nosaka, ka
informācija par juridisko personu faktiskajiem īpašniekiem
ir pieejama kompetentajām iestādēm, atbildīgajiem
subjektiem, kas veic klientu uzticamības pārbaudi, un
leģitīmas intereses gadījumā arī jebkurai personai vai
organizācijai.
Ņemot vērā šīs jaunās AML IV direktīvas prasības, MK
2017. gada 13. jūnijā tika apstiprināts likumprojekts
"Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un
terorisma finansēšanas novēršanas likumā" un 2017.
gada 28. jūlijā tika pieņemts Saeimā 1. lasījumā.
Likumprojekta grozījumi paredz pilnveidot informācijas
iesniegšanu un reģistrāciju UR vestajos reģistros par
juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem, kā arī
nodrošināt informācijas par patiesā labuma guvējiem
sniegšanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un
terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, tiem
izpildot likuma prasības par klienta identifikāciju un
izpēti, uzraudzības un kontroles institūcijām, pašai
juridiskajai personai par tās patiesajiem labuma guvējiem,
kā arī jebkurai fiziskajai vai juridiskajai personai, kas
varēs pierādīt, ka tai ir likumīgās intereses. MK 2017.
gada 13. jūnijā apstiprinātā likumprojekta "Grozījumi
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma
finansēšanas novēršanas likumā" redakcija nosaka to
personu un organizāciju loku, kurām būs tiesības pieprasīt
informāciju par juridisko personu patieso labuma
guvēju.
Latvijā patieso labuma guvēju reģistrēšana ir
aizsākusies jau pirms vairākiem gadiem. Kopš 2011. gada
ziņas tiek sniegtas UR vestajā Komercreģistrā par tajā
ierakstāmo tiesību subjektu patiesajiem labuma guvējiem,
taču ar iesniegto informāciju ir tiesīgas iepazīties
vienīgi tiesībaizsardzības iestādes un kontroles iestādes
nodokļu administrēšanas, publiskā iepirkuma vai arī
publiskās un privātās partnerības jomā. Sagaidāms, ka AML
IV direktīvas ieviešanas rezultātā tuvākajos gados
informācijas par patiesajiem labuma guvējiem apkopošana
Latvijā tiks pilnveidota un tā būs pieejama plašākam
personu lokam kā līdz šim.
Informācijas par patiesajiem labuma guvējiem
reģistrācijas un pieejamības nodrošināšanu paredz arī
Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un
terorisma finansēšanas risku ierobežošanai 2017. -2019.
gadam, kas 2017. gada 3. maijā tika atbalstīts MK.
Kāda ir
apņemšanās?
Veicināt atklātumu par uzņēmumiem, kas darbojas Latvijā:
• uzlabot un dažādot UR sniegtos informācijas
izsniegšanas pakalpojumus, pilnveidojot izsniegšanas
kanālus, UR tīmekļvietni un tiešsaistes meklēšanas
iespējas, veicinot UR reģistros veikto ierakstu izmantošanu
un nodrošinot efektīvāku publisko pieejamību tiem;
• nodrošināt Komercreģistra informācijas pieejamību
Eiropas e-tiesiskuma portālā;
• pilnveidot informācijas par patiesajiem labuma
guvējiem reģistrāciju un efektīvu pieejamību normatīvajos
aktos noteiktajā kārtībā.
Kā apņemšanās
tiks ieviesta un palīdzēs risināt nosauktās
problēmas?
Apņemšanās tiks īstenota,
ieviešot ar informācijas apkopošanu un pieejamību, kā arī
pieejamās informācijas izmantošanas iespēju popularizēšanu
saistītus attīstības pasākumus.
Kā apņemšanās
atbilst OGP vērtībām?
Apņemšanās atbilst visām OGP
vērtībām - atklātība, atbildība, sabiedrības līdzdalība un
IKT risinājumi. Apņemšanās izpilde palīdzēs nodrošināt
lielāku informācijas pieejamību sabiedrībai, kā arī
kvalitatīvāku informācijas sniegšanu.
Papildu
informācija
Apņemšanas ietvaros noteiktos
uzdevumus īsteno atbilstoši pieejamajam finansējumam.
Starpposma
mērķi
Sākuma datums
Beigu datums
Ieviesta un sabiedrībai pieejama
jauna UR tīmekļvietne
31.12.2016.
01.10.2017.
Uzlabot un dažādot UR sniegtos
informācijas izsniegšanas pakalpojumus, pilnveidojot
izsniegšanas kanālus, tiešsaistes meklēšanas iespējas UR
tīmekļvietnē, veicinot UR reģistros veikto ierakstu
izmantošanu un nodrošinot efektīvāku publisko pieejamību
tiem
01.04.2017.
01.01.2019.
Nodrošināt Komercreģistra
informācijas pieejamību Eiropas e-tiesiskuma portālā
01.11.2016.
08.06.2017.
Atbildīgās
valsts institūcijas
UR un FM
Citas pasākuma
īstenošanā iesaistītās valsts institūcijas
-
pasākuma
īstenošanā iesaistītie sadarbības partneri
Latvijas Brīvo arodbiedrību
savienība
12.
apņemšanās: Pētījumu un datu pieejamība un izmantošana
pierādījumos balstītā lēmumu pieņemšanā un
sabiedrībā
Izpildes
termiņš:
2017. gada 2. pusgads
-
2019. gada 1. pusgads
Apņemšanās
apraksts
Kādas ir
valstij un sabiedrībai nozīmīgas problēmas, ko palīdz risināt
šī apņemšanās?
Valsts un pašvaldību dažādu jomu un institūciju veiktie un
pasūtītie pētījumi un tajos izmantotie dati - tā ir vērtīga
informācija, lai veicinātu pārdomātu un kvalitatīvu lēmumu
pieņemšanu valsts institūcijās. Tos arī var atkalizmantot
plašāka sabiedrība - zinātniskajā un pētnieciskajā darbībā,
pilsoniskās sabiedrības darbā, pētnieciskajā žurnālistikā,
biznesa vidē un citiem mērķiem.
OECD valstīs, reaģējot uz tādiem globāliem
izaicinājumiem kā 2008. gada finanšu krīze vai klimata
pārmaiņas, aug interese par pierādījumos balstītu lēmumu
pieņemšanu. Tiek uzskatīts, ka labākas zināšanas var radīt
labāku politiku un tādējādi labākus rezultātus valstij un
sabiedrībai. Īpaši pieaug datu un analīzes izmantošana
tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu ietekmes uz
tautsaimniecību, budžetu un sabiedrību
izvērtējumos.71 OECD valstīs pierādījumos
balstītu lēmumu pieņemšanu veicina arī nozarēs, piemēram,
izglītībā.72
Lai veicinātu pārdomātu un objektīvos faktos balstītu
rīcību un lēmumu pieņemšanu un lai analizētu situācijas
dinamiku laika gaitā, ir svarīgi veicināt izpratni par
datu, informācijas un pētījumu izmantošanu valsts un
pašvaldību institūciju darbā, kā arī valsts un pašvaldību
institūciju veikto pētījumu atkalizmantošanu.
Latvijā valsts un pašvaldību pasūtītie pētījumi ir
pieejami tīmekļvietnē-datubāzē "Pētījumu un
publikāciju datubāze"73. Datubāzi uztur
PKC. Valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums nodot
ikkatru to pasūtīto pētījumu ievietošanai datubāzē. Tajā ir
pieejami vērtīgi dažādās nozarēs veikti pētījumi,
novērtējumi, izvērtējumi, aptaujas. Datubāzē arī uzrādās
pētījumi, kas tiek plānoti vai ir izstrādē. Vienlaikus
praksē ne visi pētījumi un aptaujas, kas tiek veikti, tiek
nosūtīti ievietošanai datubāzē.
Nozīmīga loma pierādījumos balstītas politikas veidošanā
ir arī oficiālajai statistikai, kuru apkopo, analizē un
izplata Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk - CSP).
Tieši oficiālā statistika nodrošina uzticamus un drošus
datus, kas ļauj analizēt tendences dažādās nozarēs un
veidot ilgtspējīgu nākotnes politiku.
Statistikas likumprojekta sagatavošanas gaitā Saeimas
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izteica
priekšlikumu standartizēt oficiālās statistikas
publicēšanu, izveidojot oficiālās statistikas portālu.
Priekšlikums tika atbalstīts Saeimā, un attiecīgā norma
iekļauta Statistikas likumā, kas stājās spēkā 2016. gada 1.
janvārī (ar pārejas periodu līdz 2018. gada 1. janvārim
oficiālās statistikas portāla izveidei).
Oficiālās statistikas programma apkopo informāciju par
oficiālo statistiku un statistikas iestādēm, kas atbildīgas
par tās nodrošināšanu. 2016. gadā Latvijā Oficiālās
statistikas programmā iekļautas 55 valsts pārvaldes
institūcijas, no tām lielākais statistikas nodrošinātājs un
oficiālās statistikas sistēmas vadošā iestāde ir CSP.
Statistikas likums paredz, ka statistikas iestādes
oficiālo statistiku, kuru tā nodrošina saskaņā ar oficiālās
statistikas programmu, publicē iepriekš noteiktā laikā
sabiedrībai pieejamā veidā oficiālās statistikas portālā.
Oficiālās statistikas portāla satura pamatprasības ir
oficiālā statistika, aprakstošie metadati, oficiālās
statistikas publicēšanas kalendārs un informācija par
netieši identificējamiem datiem (individuālajiem datiem)
pētniecības vajadzībām. Portāla darbību tehniski un
organizatoriski nodrošina CSP, savukārt Ministru kabinets
nosaka oficiālās statistikas portāla tehniskās, kā arī
oficiālās statistikas publicēšanas un uzturēšanas
prasības.
Ar MK 2016. gada 13. oktobra rīkojumu Nr. 596 "Par
informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu
publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā
(mērķarhitektūras 3.0.versija)" projektu
"Oficiālās statistikas portāls" iekļāva IKT
mērķarhitektūras 3.0. versijā un uzdeva Centrālajai finanšu
un līgumu aģentūrai uzaicināt CSP iesniegt projekta
iesniegumu ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda
2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas
"Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā
atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu
atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes
un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma
"Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu
izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un
attīstība" ietvaros. CSP līgums ar CFLA tika noslēgts
2017. gada 3. augustā, ko var uzskatīt par projekta
īstenošanas uzsākšanu. Pilnvērtīga projekta īstenošana
notiks ilgākā laika periodā nekā Latvijas Trešais
nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns.
Vienlaikus Latvijā nav pietiekamas izpratnes par datiem,
atvērtajiem datiem, to pieejamību un izmantošanas iespējām.
Valsts un pašvaldību institūcijas var plašāk izmantot
pētījumus, kurus tās pasūta, kā arī citus Latvijā vai
starptautiski veiktus pētījumus un datus. Arī sabiedrības
pārstāvji, piemēram, pētnieki, var aktīvāk izmantot datus,
tajā skaitā atvērtos datus, un atkalizmantot valsts un
pašvaldību institūciju pasūtītos pētījumus, palielinot to
vērtību.
Kāda ir
apņemšanās?
Veicināt datu un pētījumu izmantošanu pierādījumos
balstītai lēmumu pieņemšanai un plašākā sabiedrībā:
• attīstīt tīmekļvietni-datubāzi "Pētījumu un
publikāciju datubāze", tajā skaitā veicinot valsts un
pašvaldību institūciju pētījumu nosūtīšanu PKC ievietošanai
tajā un popularizējot tās izmantošanu valsts pārvaldē un
sabiedrībā;
• veicināt izpratni par pierādījumos balstītu lēmumu
pieņemšanu valsts un pašvaldību institūcijās un sabiedrībā
un tam lietderīgiem datu, informācijas un pētījumu avotiem
un to izmantošanu;
• atbalstīt izglītojošus seminārus un apmācības valsts
un pašvaldību institūcijās un pētniekiem, lai vairotu
izpratni par atvērto datu principiem, pētījumu un to datu
atvērtas pieejas lietderīgumu un izmantošanas iespējas;
• Latvijas Universitātei sadarbībā ar PKC izvērtēt
pētījumu datu uzglabāšanas jautājumu kontekstā ar zinātnes
datu repozitorija izveidi;
• izveidot oficiālās statistikas portālu, kur viegli
pieejamā veidā tiks nodrošināti lēmumu pieņemšanai un
plašākai sabiedrībai noderīgi oficiālās statistikas
dati.
Kā apņemšanās
tiks ieviesta un palīdzēs risināt nosauktās
problēmas?
Apņemšanās tiks īstenota, ieviešot attīstības pasākumus,
informācijas apkopojumus, izglītojošus pasākumus un citas
iniciatīvas, kas vērstas uz datu un pētījumu apkopošanu un
izmantošanas veicināšanu valsts institūciju darbā un
plašākā sabiedrībā.
Apņemšanās palīdzēs veicināt pierādījumos balstītu
lēmumu pieņemšanu un lielāku datu pratību.
Pētījumu un publikāciju datubāze kā atvērto datu kopu
varētu nodot pamatinformāciju raksturojošo metadatu kopu
(pētījumu nosaukums, veids, joma, institūcija, publikācijas
datums). Lai spētu nodrošināt atvērto datu kopas turpmāku
izmantošanu, esošajai informācijas sistēmai jāizstrādā datu
kopas sagatavošanas un nodošanas funkcionalitāte.
Kā apņemšanās
atbilst OGP vērtībām?
Apņemšanās atbilst OGP vērtībām - atklātība un IKT
izmantošana lielākas atklātības sasniegšanai. Apņemšanās
ļaus nodrošināt plašāku informāciju par valsts un
pašvaldības institūciju datiem un veiktajiem pētījumiem,
veicinās izpratni un spēju izmantot pētījumus un datus
labāku lēmumu pieņemšanai.
Apņemšanās arī atbilst OGP vērtībai - sabiedrības
līdzdalība, - veicinot valsts institūciju datu un pētījumu
popularizēšanu un izmantošanu sabiedrības vajadzībām.
Papildu
informācija
-
Starpposma
mērķi un rādītāji
Sākuma datums
Beigu datums
Veicināt valsts un pašvaldību
institūciju pētījumu pieejamību "Pētījumu un publikāciju
datubāzē", tajā skaitā to nosūtīšanu PKC
01.01.2018.
31.12.2018.
Izveidot jaunu oficiālās
statistikas portālu74
03.08.2017.
31.12.2019.
Atbildīgās
valsts institūcijas
PKC un Centrālā statistikas
pārvalde
Citas pasākuma
īstenošanā iesaistītās valsts institūcijas
-
pasākuma
īstenošanā iesaistītie sadarbības partneri
Latvijas Universitātes Sociālo
zinātņu fakultāte un Sociālo un politisko pētījumu
institūts