Par Lauksaimniecības attīstības programmu 2003.gadam

nosaka, ka tiek deklarēti tikai atbalsta saņēmējiem

1veiktie maksājumi.

25.

3Kredītpolitika

4Situācijas

5apraksts

6Ar 2001. gada 9. oktobra Ministru

7kabineta sēdes protokolu Nr.48 32.§ tika apstiprināta

8Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas

9programma, kura savu darbību uzsāka 2002. gada aprīlī.

10Programmā bija nepieciešams sniegt skaidrojumus par terminu

11interpretāciju, kā arī veikt izmaiņas, kuras ieteica gan VAS

12"Latvijas Hipotēku un zemes banka" (LHZB), gan arī Lauksaimnieku

13organizāciju sadarbības padome (LOSP).

14Līdz 2002. gada jūnija vidum bija

15apgūti kredīti par kopējo summu Ls 160 tūkst. Zemo

16aktivitāti radīja citu banku neiesaistīšanās projekta

17realizācijā, kā tas bija sākotnēji plānots.

18Zemkopības ministrija 2002. gadā

19izstrādāja Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes

20kreditēšanas programmu, kura jau ir sākusi darboties un

21pamatā ir akceptēta Ministru kabinetā. 2003. gada finansējuma

22shēma būs zinām pēc atkārtotas šīs programmas skatīšanas MK. Šīs

23programmas realizācijas un funkcionēšanas mehānisms ir līdzīgs

24Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmai,

25t.i., kā atvieglots komercstruktūru atbalsts lauksaimniecībā

26izmantojamās zemes iegādei ar gada likmi 5% un īpaši

27atbalstāmajiem reģioniem - ar 4% likmi.

28Mērķis

29Veicināt ilgtspējīgu un

30konkurētspējīgu saimniecību veidošanos kapitālietilpīgajās

31lauksaimniecības nozarēs.

32Uzdevumi

331. Radīt lauku saimniecībām

34pieņemamu ilgtermiņa finansējuma piedāvājumu.

352. Samazināt nākotnē nepieciešamos

36lauksaimniecības uzturēšanas izdevumus.

373. Iedarbināt mehānismus efektīvai

38lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus funkcionēšanai.

394. Sekmēt zemju konsolidāciju un

40paātrināt reformas darbaspēka struktūrā un sociālā sektorā lauku

41teritorijā, kā arī paātrināt investīciju piesaisti optimāla

42lieluma saimniecību veidošanai.

435. Veicināt efektīvu

44lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekošanu.

45Pasākumi

46Abu iepriekšminēto programmu

47ietvaros ir paredzēti šādi pasākumi:

48a) lauksaimnieciskās ražošanas

49vajadzībām nepieciešamās zemes un uz tās esošo būvju iegāde;

50b) lauksaimniecības produkcijas

51ražošanas un zivkopībā licencētas uzņēmējdarbības veikšanai

52nepieciešamo hidrotehnisko būvju celtniecība;

53c) lauksaimniecības produkcijas

54ražošanai nepieciešamo būvju rekonstrukcija;

55d) tehnoloģiskās, ūdens un

56energoapgādes iekārtas jaunbūvēs un būvju rekonstrukcija.

57Finansējums un

58finansēšanas avoti

59Lauksaimniecības ilgtermiņa

60investīciju kreditēšanas programmā un Lauksaimniecībā

61izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmā, lai varētu

62nodrošināt attiecīgi 6,8% un 5 (4)% likmi, iesaistītajām

63kredītiestādēm ir paredzēti kompensāciju maksājumi no

64lauksaimniecības subsīdijām.

65Lauksaimniecībā izmantojamās zemes

66iegādes kreditēšanas programmai 2002. un 2003. gadā izsniegtajiem

67aizdevumiem gadā ir Ls 150 tūkst. kompensācija, bet turpmākais

68finansējuma apjoms ir atkarīgs no MK akceptētā programmas

69varianta.

706. Nodokļi

71Situācijas

72apraksts

73Pašlaik Latvijas lauksaimnieku

74darbības procesus lielākā vai mazākā mērā ietekmē viss nodokļu

75likumu kopums, taču būtiskie no tiem ir trīs - "Par pievienotās

76vērtības nodokli", "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" un

77"Par nekustamā īpašuma nodokli".

78Saskaņā ar likumu "Par nekustamā

79īpašuma nodokli" līdz 2003.gada 31.decembrim nodokļa likme būs

801,5% no zemes kadastrālās vērtības un ēku un būvju bilances vai

81inventarizācijas vērtības. Ar 2004.gadu zeme un ēkas tiks

82apliktas ar nodokli pēc kadastrālās vērtības, piemērojot 1,0%

83likmi.

84Ar nekustamā īpašuma nodokli līdz

852003.gada 31.decembrim neapliks ēkas un būves, kuras izmanto

86tikai lauksaimnieciskajai ražošanai, dzīvojamās ēkas vai to

87daļas, kuras izīrē un izmanto dzīvošanai, kuras uztur par valsts

88budžeta vai pašvaldību budžeta līdzekļiem u.c.

89Tas nozīmē, ka 2004. gadā

90lauksaimniecības ražošanas ēkas vairs nesaņems nekustamā īpašuma

91nodokļa atvieglojumus, kuri bija paredzēti šī likuma 1.

92pantā.

93Ar 2003.gada 1.janvāri ieviesta

94samazinātā PVN likme atsevišķām precēm un pakalpojumiem.

95Samazinātā likme 9% apmērā tiek piemērota tām precēm un

96pakalpojumiem, kas līdz 2002.gada 31.decembrim bija atbrīvoti no

97nodokļa. ES valstīs un kandidātvalstīs atsevišķām pārtikas precēm

98tiek piemērota samazinātā PVN likme. Latvijā samazinātā PVN likme

99no pārtikas produktiem ir piemērojama specializētajiem zīdaiņu

100produktiem.

101Joprojām tiek turpināta akcīzes

102nodokļa atmaksa lauksaimniecības produkcijas ražotājiem par

103izlietoto dīzeļdegvielu, kuras normatīvs salīdzinot ar

104iepriekšējo gadu, ir palicis nemainīgs.

105Zināmu atbalstu lauksaimniekiem

106sniedz grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā. 33. panta (2)

107sadaļā ir sacīts, ka, ievērojot nodokļu likumos noteikto kārtību,

108lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība uzņēmumu

109ienākuma nodokli nemaksā patstāvīgi, bet katrs lauksaimniecības

110pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedrs maksā attiecīgi

111iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli no

112pārpalikuma daļas, kas pienākas lauksaimniecības pakalpojumu

113kooperatīvās sabiedrības biedram.

114Mērķis

115Veicināt diferencētas, uz

116lauksaimniekiem attiecināmas fiskālās politikas attīstību.

117Uzdevumi

118Sekot līdzi tiem paredzētajiem

119grozījumiem nodokļu likumdošanā, kas skar lauksaimniecības

120sektoru, un savas kompetences ietvaros ierosināt iespējamos

121likumdošanas grozījumus, kas veicina konkurētspējīgas

122lauksaimniecības attīstību.

123Pasākumi

124a) Informēt lauksaimnieku

125sabiedriskās organizācijas par aktualitātēm nodokļu

126jautājumos.

127b) Organizēt darba grupas, kuras

128risinātu ar nodokļu administrēšanu saistītos jautājumus.

129c) Rīkot seminārus un apspriedes

130ar LOSP par Zemkopības ministrijas nodokļu politikas veidošanu,

131kā to nosaka Lauksaimniecības likums.

1327. Tirgus

133intervences pasākumu principi

1347.1.

135Institucionālā sistēma tirgus intervences mehānismu

136nodrošināšanai

137Situācijas

138apraksts

139Tirgus intervence ir mērķtiecīga

140valsts iejaukšanās lauksaimniecības produktu tirgū, regulējot

141pieprasījuma - piedāvājuma attiecību, lai nodrošinātu noteiktu

142minimālo produkta cenu valsts iekšējā tirgū. Tirgus intervence

143var izpausties kā produktu iepirkums intervencei vai kā

144uzglabāšana intervencei.

145Līdz 1999. gadam tirgus intervence

146tika izmantota vienīgi pārtikas labības tirgū. 2000. gadā tika

147ieviests cukura tirgus intervences mehānisms, bet piena produktu,

148gaļas un dārzeņu sektorā tiek izstrādāti intervences mehānismi,

149sagatavojot atbilstošus normatīvos aktus. Pamatojoties uz

150Latvijas pozīcijas dokumenta tēzēm, Koptirgus organizācijas (KTO)

151administrēšanas sistēma tiks pilnībā ieviesta līdz ar Latvijas

152iestāšanās brīdi ES. Līdz ar to tiks nodrošināta intervences

153mehānisma darbība piena produktu un gaļas tirgū. Pašlaik tirgus

154intervences pasākumi tiek īstenoti saskaņā ar Latvijas saistībām

155Pasaules Tirdzniecības organizācijā.

156Latvijā pašreiz darbojas bezpeļņas

157organizācija valsts akciju sabiedrība "Lauksaimniecības tirgus

158intervences aģentūra". LTIA pašreiz nodarbojas ar labības un

159cukura tirgus intervenci un tuvākajā laikā uzsāks tirgus

160intervenci piena produktiem. Perspektīvā ir gaļas un arī augļu un

161dārzeņu tirgus intervence.

162Maksājumu aģentūras izveide notiks

163reorganizējot BO VAS "Lauksaimniecības tirgus intervences

164aģentūra" un funkcijas tiks nodotas Lauku atbalsta dienestam.

165Paredzams, ka 2004. gada 1. pusē tiks akreditēta Vienotā

166maksājumu aģentūra.

167Mērķis

168Nodrošināt Vienotas maksājumu

169aģentūras izveidi, jo tā ir paredzēta Latvijas valsts iestāšanās

170Eiropas Savienības oficiālā dokumenta sadaļā "Lauksaimniecība".

171Uzdevumi

172Harmonizēt Latvijas Republikas un

173ES likumdošanu, kā arī veikt strukturālās izmaiņas LAD

174funkcionēšanas nodrošināšanai.

175Pasākumi

176Vienotās maksājumu aģentūras

177izveidošanai, kura uzsākta jau 2002. gadā un faktiski jāpabeidz

178līdz 2003. gada 30. decembrim, ir nepieciešama:

179a) Lauku atbalsta dienesta

180restrukturizācija;

181b) KLP vienkāršotās tiešo atbalsta

182maksājumu administrēšanas shēmas informācijas izstrāde;

183c) pamatinformācijas izstrāde par

184tiešo atbalsta maksājumu saņemšanas nosacījumiem;

185d) KLP tiešo atbalsta maksājumu

186administrēšanas kārtības un procedūru izstrāde atbilstoši

187IAKS;

188e) importa-eksporta režīma

189pasākumu ieviešana.

1907.2. Labības

191tirgus intervence

192Situācijas

193apraksts

194Lai regulētu pieprasījuma un

195piedāvājuma attiecību un nodrošinātu noteiktu minimālo produkta

196cenu iekšējā tirgū, valsts īsteno intervences pasākumus saskaņā

197ar labības ražošanas un patēriņa bilanci, iepērkot Latvijā

198audzētos kviešu un rudzu graudus no Uzņēmumu reģistrā

199reģistrētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas nodarbojas ar

200labības audzēšanu un labības audzētāju kooperatīvajām sabiedrībām

201(turpmāk - labības pārdevēji).

202Intervencē kopējais viena labības

203pārdevēja piegādājamais viendabīgas graudu partijas minimālais

204apjoms 2002.gadā ir 40 tonnu.

205Laika posmā no 2002.gada 1.augusta

206līdz 2003.gada 30.aprīlim tiek noteikta šāda intervences cena par

207vienu iepērkamo kviešu un rudzu graudu tonnu (bez PVN):

2081) no 1.augusta līdz 30.septembrim

209- 64 lati;

2102) no 1.oktobra līdz 31.oktobrim -

21167 lati;

2123) no 1.novembra līdz 30.aprīlim -

21370 lati.

214Labības tirgus intervence Latvijā

215darbojas kopš 1998.gada. Ar intervenci saistītos pasākumus veic

216bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Lauksaimniecības

217tirgus intervences aģentūra". Visu labības intervences pasākumu

218darbību reglamentē 2002.gada 25.jūnija Ministru kabineta

219noteikumi Nr. 246 "Noteikumi par intervenci labības tirgū

2202002./2003.gadā". Noteikumi izstrādāti saskaņā ar

221Lauksaimniecības likuma 10.panta trešo daļu "Cenu stabilitātes

222nodrošināšanai Ministru kabinets katru gadu nosaka tirgus

223intervences noteikumus".

224Mērķis

225Ņemot vērā Latvijas labības tirgus

226intervences nosacījumu īpatnības - termiņu un cenu atšķirības no

227ES vispārpieņemtiem principiem, viens no mērķiem ir optimizēt

228Labības tirgus intervences noteikumus līdz atbilstošai ES

229likumdošanas harmonizācijas pakāpei.

230Uzdevumi

231Tirgus intervences pasākumu

232realizācija turpmākajā periodā saistīta ar:

2331. atbilstošas administratīvās

234sistēmas ieviešanu;

2352. intervences pasākumu

236realizēšanas finansējuma avota izmaiņām;

2373. jaunu minimālo kvalitātes

238rādītāju ieviešanu atbilstoši ES prasībām.

239Pasākumi

240Saskaņā ar esošo likumdošanu

241tirgus intervences pasākumu nodrošināšanai nepieciešams izstrādāt

242un noteiktā kārtībā apstiprināt normatīvos aktus.

2438. tabula

2447.3. Intervences

245mehānisms gaļai

246Situācijas

247raksturojums

248Pašreiz intervence gaļai nav

249ieviesta. Eiropā cūkgaļai, aitu gaļai un no 2002.gada 1.jūlija

250arī liellopu gaļai intervence tiek veikta kā privātā uzglabāšana.

251Privātās uzglabāšanas būtība - juridiska persona pieņem gaļu

252uzglabāšanā uz savu risku un atbildību uz noteiktu laika periodu

253no 3 līdz 6 mēnešiem, par to saņemot atlīdzību. Līdz iestājai ES

254nepieciešams ieviest intervences mehānismu, jo Eiropas Savienībā

255intervenci izmanto, lai neradītu problēmas gaļas realizācijā un

256regulētu tirgus cenas. Eiropas intervences mehānisms darbojas pie

257noteiktas references un bāzes cenu starpības.

258Tā kā Latvijas liellopu gaļas un

259cūkgaļas ražotāji nenodrošina iekšējo tirgu un vietējā tirgū

260ienāk ievērojami apjomi importa gaļas, tad tirgus situācija ir

261sarežģīta. Tomēr ir grūti prognozēt, vai, iedarbinot intervences

262mehānismu pirms iestājas ES, tas būtu efektīvs solis cūkgaļas

263iepirkuma cena paaugstināšanai.

264Mērķis

265Novērst pārprodukcijas rašanos

266tirgū, kā arī novērst krīzes situāciju pie straujas iepirkuma

267cenas samazināšanās.

268Uzdevumi

2691. Izstrādāt

270nepieciešamos normatīvos aktus intervences mehānisma

271ieviešanai.

2722. Kautuvēm

273jānodrošina, ka visa gaļa, kuru paredzēts ievietot privātā

274uzglabāšanā, būs kauta saskaņā ar esošajiem normatīvajiem

275aktiem.

276Kautuvēm jānodrošina kvalitāte.

277Uzraudzību par normatīvo dokumentu ievērošanu nodrošina PVD.

2783. Jāveic Intervences aģentūras

279funkciju nodošanu Lauku atbalsta dienestam, jāizstrādā plāns un

280jānodrošina pilnībā intervences mehānisma administrēšana.

2814. Jānodrošina

282esošo saldētavu iespējas gaļas uzglabāšanas prasību izpildei.

283Saldētavai jāatbilst PVD prasībām.

284Būtiski, ka gaļa tiek pieņemta uzglabāšanā svaiga, bet uzglabāta

285sasaldēta. Svarīgi, lai gaļa arī līdz uzglabāšanas perioda beigām

286nezaudētu kvalitāti. Tā paredzēta tālākai realizācijai vietējā

287tirgū vai eksportam. Pirms novietošanas saldētavā jābūt iespējai

288gaļu atkaulot. Procesa uzraudzību veic PVD.

289Pasākumi

290a) Jāizstrādā

291MK noteikumi "Dzīvnieku liemeņu klasifikācijas noteikumi" un

292jāievieš klasifikācijas sistēma kautuvēs.

293Atbalstu par privāto uzglabāšanu

294varēs noteikt un saņemt tikai par gaļu, kas atbildīs noteiktai

295kvalitātei pēc SEUROP skalas.

296b) Jānosaka

297bāzes cena un jāizstrādā noteikumi "Lauksaimniecības produktu

298cenu ziņošana".

299Nepieciešamību uzsākt intervenci

300noteiks pēc bāzes un references (iepirkuma cenas kautuvēs)

301starpības. Vidējo references cenu noteiks aprēķinot vidējo no

302visām cenu ziņošanas vietām. Atbildīgs par pareizas informācijas

303sniegšanu būs katrs kautuves īpašnieks, bet par informācijas

304apkopošanu un tālāku informācijas nodošanu - LVAEI Tirgus

305veicināšanas centrs.

3067.4. Piena

307tirgus intervence

308Situācijas

309apraksts

310Latvijas piena produktu

311konkurētspējas paaugstināšanā arvien lielāku nozīmi iegūst tirgus

312ietekmēšanas pasākumi. Īstenojot ES un Latvijas likumdošanas

313harmonizēšanu, viens no būtiskākajiem kopējā tirgus organizācijas

314(KTO) elementiem nozarē ir piena tirgus intervences

315mehānisms.

316Piena un piena produktu

317intervences mehānisms var tikt realizēts kā:

3181. intervences iepirkums

319sviestam3 sausajam vājpiena pulverim4,

320garantējot ražotājam vismaz minimālo piena iepirkuma cenu, kas

321tiek uzsākts tad, ja piena produktu cenas tirgū divas nedēļas

322saglabājas zemākas par 92% no intervences cenas. Intervences

323iepirkums veic intervences aģentūra (pēc reorganizācijas Lauku

324atbalsta dienests), izsludinot atklātu konkursu;

3252. intervences (privātā)

326uzglabāšana - sviestam, sausajam vājpienam un ilgstoši

327uzglabājamiem cietajiem sieriem, lai mazinātu piena un piena

328produktu piedāvājuma sezonālo svārstību ietekmi uz tirgus cenu,

329izņemot produktus uz laiku no tirgus aprites un uzglabājot

330ražotāja noliktavā. Intervences aģentūra (LAD) slēdz līgumu par

331uzglabāšanu, paredzot par to atlīdzību, kuras apmērus nosaka

332atbilstoši uzglabāšanas izmaksām un tirgus cenu tendencēm.

333Tirgus intervences pasākumus piena

334tirgus stabilizācijai jāīsteno valstij saskaņā ar piena ražošanas

335un patēriņa bilanci, iepērkot par noteiktu intervences cenu

336Latvijā saražotus iepriekšminētos piena produktus no Uzņēmumu

337reģistrā reģistrētajiem piena pārstrādes uzņēmumiem, kas

338nodarbojas ar piena produktu ražošanu, vai slēdzot līgumus par

339privāto uzglabāšanu. Tirgus intervences periodā par katru,

340noteiktiem kvalitātes rādītājiem atbilstošu iepērkamā piena

341produkta tonnu maksā garantētu cenu.

342Mērķis

343Izveidot Latvijā Eiropas

344Savienības prasībām atbilstošu tirgus intervences mehānismu piena

345tirgus stabilizācijai.

346Uzdevumi

347Piensaimniecības tirgus

348stabilizācijai un intervences mehānisma izveidošanai tuvāko gadu

349laikā izvirzāmi vairāki uzdevumi.

3501. Izstrādāt

351normatīvo bāzi piena intervencei.

352Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu

353tirgus intervences pasākumu nodrošināšanai jāizstrādā un noteiktā

354kārtībā jāapstiprina nepieciešamie normatīvie akti.

3552. Izstrādāt

356piena intervences darbības mehānismu.

357Noteikt detalizētu kārtību

358pieteikuma iesniegšanai, darījuma noslēgšanai, noliktavu

359izvērtēšanai un apstiprināšanai, kā arī svara un kvalitātes

360novērtēšanai, pieņemot noteiktu piena produktu daudzumu

361intervences noliktavā vai piemērojot tiem privāto uzglabāšanu. Ir

362nepieciešams noteikt arī intervences uzkrājumu uzraudzības un

363intervences pasākumu finansēšanas kārtību.

3643. Izstrādāt

365piena intervences informācijas aprites mehānismu.

366Noteikt detalizētu kārtību

367intervences mehānisma iedarbināšanai, paredzot noteiktu

368informācijas aprites mehānismu, lai varētu lemt valdības līmenī

369par intervences uzsākšanu un tās izbeigšanu, pieņemot vai

370pārtraucot pieņemt noteiktu piena produktu daudzumu intervences

371noliktavā vai piemērojot tiem privāto uzglabāšanu.

372Pasākumi

373Tirgus intervences pasākumus piena

374ražošanas nozarē būtu jāveic Lauku atbalsta dienestam sakarā ar

375valsts bezpeļņas akciju sabiedrības "Lauksaimniecības tirgus

376intervences aģentūra" pievienošanu Lauku atbalsta dienestam.

3778.

378Lauksaimniecības produktu tirdzniecības politikas attīstība

379Situācijas

380apraksts

381Latvijas lauksaimniecības un

382pārtikas preču tirgus ir ierobežots tā patērētāju nelielā skaita

383ziņā. Lai panāktu pēc iespējas labvēlīgākus tirdzniecības

384nosacījumus un labvēlīgāku tirgus pieeju Latvijas

385lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportam:

386a) Latvija ir noslēgusi 10 brīvās

387tirdzniecības līgumus (BTL) ar 28 valstīm un aktīvi iesaistās

388tirdzniecības liberalizācijas procesā spēkā esošo līgumu

389ietvaros;

390b) kopš 1999.gada Latvija ir

391Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsts, un tas

392palielina Latvijas eksporta iespējas uz PTO dalībvalstīm ar

393stabilu tirdzniecības vidi, ko nodrošina PTO stingri noteiktie

394starptautiskās tirdzniecības pamatprincipi. Latvijai kā arī

395dalībvalstij ir iespējas piedalīties divpusējās sarunās ar PTO

396kandidātvalstīm, tādējādi panākot labvēlīgākus nosacījumus

397Latvijas produktu eksportam uz tām pēc pievienošanās PTO.

398Latvija ir noslēgusi brīvās

399tirdzniecības līgumus, kas paredz atvieglojumus tirdzniecībā ar

400lauksaimniecības precēm. Līgums ar Ukrainu vēl nav stājies spēkā.

401Brīvās tirdzniecības līgumi paredz labvēlīgāku pieeju konkrētas

402valsts iekšējam tirgum, paredzot atvieglojumus galvenokārt

403samazinātu muitas tarifu un muitas tarifu kvotu veidā. Brīvās

404tirdzniecības līgumu nosacījumi nosaka arī atvieglojumus preču

405izcelsmes iegūšanā, tā īstenojot Paneiropas kumulācijas

406principu.

407Latvijas un

408Eiropas Savienības savstarpējo tirdzniecību ar lauksaimniecības

409precēm regulē Eiropas Līgums, kā arī Zemkopības ministrijas un

410Eiropas Komisijas Vienošanās rezultātā izstrādātie un autonomi

411ieviesti likumdošanas akti:

412- no Latvijas puses - 2002.gada

41320. jūnijā Saeimā pieņemtais likums "Par ievedmuitas nodokļa

414(tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildus kontroles un

415informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes

416lauksaimniecības precēm";

417- no ES puses tā ir Padomes

418regula, kura nosaka noteiktu lauksaimniecības produktu

419tirdzniecības atvieglojumus tarifu kvotu veidā un nodrošina

420ieviešanu autonomu un pārejošu pasākumu veidā noteiktiem

421lauksaimniecības produktu tirdzniecības atvieglojumiem, kā

422paredzēts Eiropas Līgumā ar Latviju.

423Eiropas Līguma

424ietvaros ir notikuši divi lauksaimniecības produktu tirdzniecības

425liberalizācijas sarunu raundi. Pēdējais uzsākts 2001.gada

426novembrī un noslēdzās 2002. gada 4.aprīlī, ar Vienošanās

427protokola "Par tirdzniecības liberalizācijas sarunām starp

428Eiropas Komisiju un Latvijas Republikas Zemkopības ministriju par

429lauksaimniecības produktu jaunajiem tirdzniecības atvieglojumiem"

430parakstīšanu.

431Latvijas eksportam palielinātās un

432no jauna noteiktās muitas tarifu kvotas stājās spēkā 2002.gada

4331.jūlijā. Ražotājiem būtisks ieguvums (skatīt 1.attēls) ir

434piešķirtās muitas tarifu kvotas piena produktu eksportam, it

435sevišķi sieram tā palielināta no 3000 t līdz 5000 t, kas ir 45%

436no Latvijas siera ražošanas apjoma. Graudus un to pārstrādes

437produktus uz ES var eksportēt kopumā 48000 t. Sarakstā papildus

438Latvijas eksportam uz ES tika iekļautas graudaugu pārslas, medus,

439kartupeļu ciete, ābolu sulas koncentrāts u.c.

4401. attēls

4411. attēls (turpinājums)

442Mērķis

443Veidot un attīstīt liberālas

444tirdzniecības attiecības ar ģeogrāfiski un vēsturiski svarīgām

445tirdzniecības partnervalstīm un valstiski atbalstīt dažādus

446tirdzniecības veicināšanas pasākumus.

447Uzdevumi

448Ņemot vērā atsevišķu apakšnozaru

449salīdzinošās priekšrocības starptautiskajā kontekstā un

450pašreizējo tirgus nodrošinājumu, veicināt konkurētspējīgo nozaru

451attīstību, Latvijas produktu eksportu un Latvijā ražotu produktu

452tirgus daļas palielināšanu vietējā tirgū.

453Pasākumi

45410. tabula

455Brīvās

456tirdzniecības līguma projekts ar Bulgāriju5

4572003.gadā stāsies spēkā Latvijas

458Republikas un Bulgārijas Republikas brīvās tirdzniecības līgums.

459Līguma sagatavošana ilga kopš 1999.gada. Sarunas norisinājās

460trijos raundos, kuru rezultātā 2001. gada septembrī līguma

461projekts tika parafēts.

462Līgums ietver lauksaimniecības

463preču sarakstu, kuram puses piešķir muitas tarifu kvotas un

464muitas nodokļu atlaides. Latvijas puse ir ieguvusi izdevīgus

465nosacījumus saldēto un konservēto zivju, saldētas sulas

466eksportam. Pēc līguma stāšanās spēkā šie produkti tiks eksportēti

467par 0% tarifu likmi kvotas ietvaros. Jāmin, ka tieši šie produkti

468ir noteicošie Latvijas eksportā uz Bulgāriju 2000. gadā. Uz daudz

469izdevīgākiem nosacījumiem nekā pašreiz varēsim eksportēt sieru,

470graudu izstrādājumus, augļu sulas, gaļas konservus u.c.

471Lauksaimniecības precēm, kas tiks eksportētas ārpus muitas tarifu

472kvotas, piemēros vislielākās labvēlības režīma likmi.

473Līgums sekmēs Latvijas Republikas

474iekļaušanos Paneiropas kumulācijā - atvieglotu preču izcelsmes

475piešķiršanu Paneiropas kumulācijas dalībvalstīm.

476Brīvās

477tirdzniecības līgums ar Ungāriju

4782001. gada novembrī tika uzsāktas

479lauksaimniecības preču tirdzniecības liberalizācijas sarunas

480brīvās tirdzniecības līguma ietvaros, kuras noslēdzās 2002. gada

481otrajā pusē un kuru rezultāti stāsies spēkā 2003.gadā.

482Lauksaimniecības preču

483liberalizācijas sarunu pamatprincipu pamatā ir katras Puses

484eksporta intereses un Eiropas Savienībai sniegto atlaižu līmenis

485Eiropas Līguma ietvaros.

486Latvija iegūs atvieglotu pieeju

487Ungārijas lauksaimniecības preču tirgum un varēs eksportēt zivju

488produkciju ar 0% ievedmuitu 500 000 USD vērtībā, zivis ar 0%

489tarifu - neierobežoti, šokolādi ar 10% tarifu - 300 t, sieru ar

49017,5% ievedmuitu - 120 t u.c. Ņemot vērā Ungārijas augsto tarifu

491līmeni, iepriekšminētie atvieglojumi sniegs ievērojamas

492priekšrocības mūsu ražotājiem un eksportētājiem.

493Atbalstāmie

494tirdzniecības veicināšanas pasākumi

495Tirdzniecības

496veicināšanas mērķis ir paaugstināt Latvijas lauksaimniecības

497produktu un pārtikas preču konkurētspēju iekšējā tirgū, veicināt

498to noietu iekšējā un ārējā tirgū, kā arī palielināt vietējās

499izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu tirgus daļu

500Latvijā.

501Pašreiz lauksaimniecības tirgus

502veicināšanas pasākumi ir vērsti divos virzienos:

503- atbalsts dalībai starptautiskās

504izstādēs;

505- vietējās izcelsmes produktu

506atpazīstamības popularizēšana, ieviešot preču zīmi "Kvalitatīvs

507Latvijas produkts" un ar to saistītās aktivitātes (reklāmas

508kampaņas, izglītojošie semināri u.c.).

509Preču zīme darbojas jau kopš 2001.

510gada un ir ieguvusi plašu publicitāti pircēju vidū. Zīmes

511piešķiršanas kritēriju pamatā ir izejvielu Latvijas izcelsme

512(vismaz 75% jābūt Latvijas izcelsmes izejvielām) un produkta

513kvalitāte. Zīmes piešķiršanu konkrētam produktam regulē 2

514nolikumi - vispārīgais nolikums un katras produktu grupas

515nolikums.

5162003. gadā ir plānots turpināt

517preču zīmes "Kvalitatīvs Latvijas produkts" popularizēšanas

518kampaņu, lai mudinātu pircējus iegādāties kvalitatīvus, vietējās

519izcelsmes produktus. Plānots atbalstīt uzņēmēju līdzdalību

520starptautiskajās izstādēs un citās mārketinga aktivitātēs, kas

521ietekmē vietējās izcelsmes produktu tirgus daļas palielināšanos

522Latvijā un eksporta apjomu pieaugumu.

523Divpusējās

524tirdzniecības sarunas ar PTO

525Viens no nozīmīgākajiem

526lauksaimniecības produktu tirdzniecību veicinošiem pasākumiem arī

5272003.gadā ir Latvijas divpusējās sarunas ar vairākām Pasaules

528tirdzniecības organizācijas kandidātvalstīm par tirgus pieejamību

529tirdzniecībā ar lauksaimniecības precēm un pakalpojumiem.

530Latvijas mērķis ir panākt, lai

531attiecīgo PTO kandidātvalstu saistīto tarifu likmes6

532nākotnē būtu zemākas par pašreiz piemērojamām tarifu

533likmēm7 un pašreiz piemērojamie saliktie tarifi tiktu

534aizstāti ar ad volerm8 tarifiem.

535Viens no galvenajiem uzdevumiem ir

536pabeigt divpusējās sarunas par tirgus pieejamību tirdzniecībā ar

537lauksaimniecības precēm un pakalpojumiem ar Kazahstānu un

538Krieviju. Sarunas ir ievirzījušās nobeiguma stadijā.

539Pastāv iespēja, ka 2003. gadā tiks

540pabeigtas divpusējās sarunas ar Krieviju - ja tiks panākta

541vienošanās par Latvijai izdevīgām ievedmuitas saistīto tarifu

542likmēm 20 lauksaimniecības produktiem, kas ir Latvijas

543prioritārie eksporta produkti: zivju konservi, piena produkti,

544auzu pārslas, kartupeļu ciete, alus, dzirkstošie vīni, Melnais

545balzams u.c.. Līdzšinējais sarunu rezultāts ir progresējis -

546sarunas noslēgtas par 98% lauksaimniecības produktu ievedmuitas

547saistītajām tarifu likmēm.

5482003. gadā turpinās Latvijas

549divpusējās sarunas ar Kazahstānu PTO ietvaros. Attiecībā uz

550lauksaimniecības produktiem, sarunas ir noslēgtas par apmēram 80%

551produktu saistītajām tarifu likmēm. Līdzšinējais sarunu process

552ir virzījies lēni un paredzams, ka tuvākajā laikā nepaātrināsies.

553Attiecībā uz pakalpojumiem, Zemkopības ministrija ir iesniegusi

554savu pieprasījumu Kazahstānai savā pakalpojumu saistību grafikā

555iekļaut lauksaimniecības, medniecības, mežsaimniecības un

556veterināros pakalpojumus, bet Kazahstānas pusei ir jāiegulda

557liels darbs turpmākai sekmīgai sarunu virzīšanai šajā

558sektorā.

5592003. gadā turpinās divpusējās

560sarunas ar Baltkrieviju - ir iesniegts Latvijas lauksaimniecības

561prioritāro eksporta produktu vēlamo ievedmuitas saistīto likmju

562saraksts, kā arī iesniegts informācijas pieprasījums par

563Baltkrievijas likumdošanas nosacījumiem attiecībā uz Zemkopības

564ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem.

565Latvija ir ieinteresēta uzsākt

566divpusējās sarunas PTO ietvaros par preču tirdzniecību ar

567Azerbaidžānu, Dienvidslāviju un Uzbekistānu.

5689. Ārējās

569tirdzniecības nosacījumi

570Situācijas

571apraksts

572Ārējās tirdzniecības nosacījumi

573Latvijas lauksaimniecības produktiem un pārtikas precēm ir

574izstrādāti jau iepriekšējos gados, bet katru gadu, ņemot vērā

575konkrētu produktu ražošanas iespējas un eksporta potenciālu, tie

576tiek papildināti un pilnveidoti. Pašreiz Latvijas

577lauksaimniecības produktu tirgu aizsargā 3 veidu ievedmuitas

578tarifi:

579a) vislielākās labvēlības

580režīma likme (VLR) - piemēro importējot no valstīm, ar kurām

581Latvija ir noslēgusi VLR līgumus, un Pasaules Tirdzniecības

582organizācijas dalībvalstīm;

583b) brīvās tirdzniecības režīma

584likme - piemēro, importējot no valstīm, ar kurām Latvija ir

585noslēgusi brīvās tirdzniecības līgumus;

586c) pamatlikme.

587Mērķis

588Paaugstināt Latvijas

589lauksaimniecības produktu un pārtikas preču konkurētspēju iekšējā

590tirgū, veicināt to noietu iekšējā un ārējā tirgū, kā arī

591palielināt vietējās izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas

592produktu tirgus daļu Latvijā.

593Uzdevumi

594Lauksaimniecības preču ārējās

595tirdzniecības uzdevumi ir veidot liberālus tirdzniecības

596nosacījumus, vienlaicīgi aizsargājot jūtīgo lauksaimniecības

597produktu tirgu.

598Pasākumi

59911. tabula

600Latvijas

601izcelsmes cūkgaļas eksporta nosacījumi

602Latvijas izcelsmes cūkgaļas

603eksportam valstīs, ar kurām Latvijai ir spēkā BTL - Slovēnija,

604EBTA valstis, Čehija, Slovākija, Polija, Ungārija, Turcija - tiek

605piemērota VLR ievedmuitas nodokļa (tarifa) likme.

606Tikai Eiropas Līguma ietvaros

607Latvijas izcelsmes cūkgaļas eksportam uz ES ir noteikta muitas

608tarifu kvota 1500 t apjomā (01.07.2002.-30.06.2003.) ar 0% tarifu

609likmi kvotas ietvaros un ikgadējo kvotas pieaugumu 125 t apjomā.

610Ārpus kvotas Latvijas izcelsmes mājas šķirņu cūkgaļas eksportam

611tiek piemērota ES VLR tarifu likme 46,7 EUR/100 kg/net - 86,9

612EUR/100 kg/net robežās. Latvijas eksportam uz Čehiju sālītas,

613kaltētas vai žāvētas gaļas produkcijai ir piešķirta abpusēja

614muitas tarifu kvota 200 t apjomā ar 0% tarifu likmi kvotas

615ietvaros, taču tā, paredzams, stāsies spēkā 2003. gadā.

616Latvijas

617izcelsmes piena produktu eksporta nosacījumi

618Latvijas piena produktu eksportam

619uz ārvalstīm ir paredzēti atvieglojumi galvenokārt muitas tarifu

620kvotu ietvaros, izņemot BTL ar Poliju, Čehiju, kur atsevišķu

621produktu eksportam paredzēts ievedmuitas tarifa samazinājums

622neierobežotam daudzumam.

623Latvijas

624izcelsmes graudaugu eksporta tirdzniecības nosacījumi

625Saskaņā ar nosacījumiem BTL, kurus

626Latvija noslēgusi ar Čehiju, Slovākiju, Poliju, Latvijas

627izcelsmes griķu eksportam tiek piemērota ievedmuitas nodokļa

628(tarifa) likme 0%.

629Pret Latvijas graudu (kviešu,

630rudzu, miežu, auzu) eksportam valstīs, ar kurām Latvijai ir spēkā

631VLR vai BTR režīms, tiek piemērota ievedmuitas nodokļa (tarifa)

632likme VLR likmes apmērā, izņemot Eiropas Līgumu, kurā kopš 2002.

633gada 1. jūlija tiek noteikti atvieglojumi muitas tarifu kvotu

634veidā graudu eksportam.

63512. tabula

636Latvijas

637izcelsmes graudu eksporta nosacījumi uz Eiropas Savienību

638Preces apraksts

639%12

640Kvota (t)

641Kvieši

6420

64326000

644Rudzi

6450

6463750

647Mieži

6480

6497500

650Auzas

6510

6522250

65310. Pārtikas

654aprites uzraudzība un kontrole

655Situācijas

656apraksts

657Lai uzlabotu pārtikas aprites

658uzraudzības un kontroles sistēmu, uz agrākā Valsts veterinārā

659dienesta bāzes ir izveidots Pārtikas un veterinārais dienests,

660kurš no 2002.gada 1.janvāra kontrolē pārtikas apriti visos tās

661posmos. Papildus jau esošajām Valsts veterinārā dienesta

662funkcijām jaunā dienesta kompetences sfēra tika paplašināta ar

663tādām funkcijām kā augkopības produkcijas aprites uzraudzība un

664kontrole, uzņēmumu atbilstības novērtēšana, importa un eksporta

665kravu veterinārā, fitosanitārā un sanitārā kontrole uz valsts

666robežas un mazumtirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas

667institūciju uzraudzība un kontrole.

668Pārtikas un veterinārā dienesta

669struktūra ir dienesta pamatfunkciju un darbības mērķu

670nodrošināšanas mehānisms. Pārtikas un veterināro dienestu veido

671centrālais aparāts, teritoriālās struktūrvienības, laboratorijas,

672Sanitārā robežinspekcija un Valsts veterinārmedicīnas

673diagnostikas centrs.

674Pēc informācijas uz 20.02.2003.,

675Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā atrodas 2188 pārtikas

676ražošanas uzņēmumi un 12604 pārtikas izplatīšanas un sabiedriskās

677ēdināšanas uzņēmumi.

678Mērķis

679Nodrošināt visu pārtikas apritē

680iesaistīto uzņēmumu profesionālu un konsekventu valsts uzraudzību

681un kontroli, lai pārtikas apritē nonāktu patērētāju veselībai

682droša, nekaitīga un kvalitatīva pārtika.

683Uzdevumi

684Ieviest Eiropas Savienības

685prasības pārtikas drošības un kvalitātes jomā.

686Pasākumi

68713.tabula

688Tiks realizēta Pārtikas

689uzņēmumu informācijas sistēmas ieviešanas 1.kārta.

690Informācijas sistēma nodrošinās labāku informāciju par pārtikas

691uzņēmumu darbību un kontroles un inspekciju veikšanu šajos

692uzņēmumos. Tiks ieviesta arī Sanitārās robežinspekcijas kontrolei

693pakļauto preču un produktu uzskaites un reģistrācijas

694informācijas sistēma. Tiks veikta Laboratoriju

695informācijas sistēmas "Unda" modernizācija.

696Finansējums un

697finansēšanas avoti

69814. tabula

699Pasākumi

7002002 piešķirts

701(tūkst. Ls)

7022003 vajadzība

703(tūkst. Ls)

704Avots

705Pārtikas aprites valsts

706uzraudzības un kontroles sistēmas pilnveidošana atbilstoši

707Eiropas Savienības prasībām

708-

70991

710Pamatbudžets

711Pārtikas aprites valsts

712uzraudzības un kontroles laboratoriskās testēšanas

713nodrošinājuma paaugstināšana

714-

715189

716Pamatbudžets

717Svaigu augļu, ogu un dārzeņu

718kvalitātes un klasifikācijas valsts uzraudzības un

719kontroles sistēmas ieviešana (iekšzeme)

720-

721153,2

722Pamatbudžets

723Nacionālās atliekvielu

724kontroles programmas pilnveidošana (papildinot to ar

725pesticīdu atlieku kontroli augu izcelsmes produktos)

72650

72745

728Pamatbudžets

72911. Valsts

730veterinārās uzraudzības nodrošināšana

731Situācijas

732apraksts

733Valsts veterināro uzraudzību

734nodrošina Pārtikas un veterinārais dienests, kurš, pamatojoties

735uz normatīvo aktu prasībām un valsts uzraudzības programmām,

736organizē un nodrošina vienotu valsts uzraudzību un kontroli šādās

737jomās:

7381) dzīvnieku infekcijas slimību

739profilakse un apkarošana:

7402) dzīvnieku labturība;

7413) dzīvnieku izcelsmes produktu

742aprite saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

7434) dzīvnieku izcelsmes atkritumu

744aprite;

7455) veterināro zāļu,

746veterinārfarmaceitisko produktu un dzīvnieku kopšanas ķīmisko

747līdzekļu aprite;

7486) dzīvnieku barības un barības

749piedevu aprite;

7507) dzīvnieku un ganāmpulku

751reģistrēšana, ganāmpulku apzīmēšana un dzīvnieku

752pārvietošana;

7538) gaļas liemeņu

754klasifikācija;

7559) citas normatīvajos aktos

756noteiktās jomas.

757Pārtikas un veterinārā dienesta

758uzraudzībā atrodas 121 430 dzīvnieku novietnes, 3 mākslīgās

759apsēklošanas stacijas, 1 zooloģiskais dārzs, 3 suņu audzētavas,

76022 suņu patversmes, 30 nebrīvē turētie savvaļas dzīvnieki, 148

761transportlīdzekļi, kas pārvadā dzīvniekus, 4 vivāriji jeb

762eksperimenta dzīvnieku audzētavas, 11 veterināro zāļu ražotnes,

76328 veterināro zāļu lieltirgotavas un to noliktavas, 148

764veterinārās aptiekas, 6 humāno zāļu lietltirgotavas, kuras

765izplata veterinārās zāles, 165 humāno zāļu aptiekas, kuras

766izplata veterinārās zāles, 30 dzīvnieku barības ražotāji un citi

767uzraudzības objekti (specializētās tirdzniecības vietas jeb

768zooveikali) - 170.

769Mērķis

770Pasargāt valsts teritoriju no

771sevišķi bīstamu dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojumiem,

772veicināt drošas un nekaitīgas izejvielas pieejamību pārtikas

773rūpniecībai, kā arī nodrošināt Latvijas produkcijas eksporta

774iespējas.

775Uzdevumi

7761. Ieviest Eiropas Savienības

777prasības dzīvnieku veselības un labturības, kā arī dzīvnieku

778barības un veterināro zāļu aprites jomā.

7792. Nodrošināt dzīvnieku izcelsmes

780augsta un specifiska riska atkritumu produktu savākšanu,

781pārstrādi un iznīcināšanu.

782Pasākumi

78315. tabula

784Vēl pasākumu ietvaros ir paredzēts

785realizēt pārtikas inspektoru, veterināro inspektoru, sanitāro

786robežinspektoru un laboratoriju darbinieku mācības.

787Pārtikas inspektori tiks nodrošināti ar jaunu un visām prasībām

788atbilstošu ekipējumu - vienu prioritāro instrumentu

789komplektu katrā pārvaldē.

790Visās PVD struktūrās tiks uzsākta

791kvalitātes vadības sistēmas ieviešana atbilstoši ISO 9001

792standarta prasībām, savukārt iekšējā audita sistēma tiks

793izveidota atbilstoši ISO 10011 standarta prasībām. Visās PVD

794teritoriālajās struktūrvienībās tiks veikta inspekciju vadības

795sistēmas ieviešana atbilstoši EN 45004 standartam. Savukārt

796Sanitārās robežinspekcijas akreditācija tiks veikta atbilstoši

797LVS EN 45 004 standartam.

798Augu aizsardzības dienestā

799paredzēts ieviest Kvalitātes nodrošināšanas sistēmu Augu

800karantīnas organismu diagnostikas laboratorijā un Sēklu kontroles

801laboratorijā.

802Paredzētas Valsts Augu

803aizsardzības dienesta darbinieku (inspektoru) mācības augu

804aizsardzības un mēslošanas līdzekļu aprites un fitosanitārās

805kontroles jomā, kā arī jomās, kas skar augu aizsardzības līdzekļu

806reģistrāciju un sēklu kvalitātes noteikšanu.

807ES augu aizsardzības līdzekļu

808novērtēšanas metožu ieviešanai līdz 2004.gadam tiks

809sagatavoti četri speciālisti.

810Tiks ieviesta inspektoru

811darbības izvērtēšanas sistēma.

812Līdz 2003.gada martam tiks

813izstrādāta informācijas sistēma reģistrācijas un informācijas

814apmaiņas procesu pilnveidošanai fitosanitārajā jomā, lai

815iekļautu to 2004. gada budžeta pieteikumā.

816Pie pasākumiem vēl var pieskaitīt

817dzīvnieku izcelsmes augsta un specifiska riska utilizācijas

818rūpnīcas celtniecību. Tās finansējums paredzēts no SAPARD

819līdzekļiem.

820Finansējums un

821finansēšanas avoti

82216. tabula

823Pasākumi

8242002 piešķirts

825(tūkst. Ls)

8262003 vajadzība

827(tūkst. Ls)

828Avots

829Transmisīvo sūkļveida

830encefalopātiju profilakses un kontroles programmas

831ieviešana (pilnā apmērā)

832-

833258

834Pamatbudžets

835Zaudējumu kompensācijas

836programmas ieviešana bīstamu dzīvnieku infekcijas slimību

837uzliesmojuma gadījumā

838-

839134,9

840Pamatbudžets

84112. Kooperācijas

842veicināšana

843Situācijas

844apraksts

845Kooperācija produkcijas

846pirmapstrādē un tās realizācijā nodrošina lauksaimniekiem

847iespējas ietekmēt tirgu, tādējādi nodrošinot izdevīgākus

848nosacījumus produkcijas realizācijai un lielākus ienākumus

849kooperatīva biedriem. 2001. gada 14. maijā Latvijā bija

850reģistrētas 1409 kooperatīvās sabiedrības, kuru darbības profils

851ir lauksaimniecība. Pēc šo kooperatīvo sabiedrību apsekošanas,

852kas tika veikta, sadarbojoties ar Lauku atbalsta dienestu, tika

853konstatēts, ka reāli no tām darbojas tikai 574.

854Īpašs atbalsts tiek sniegts

855Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām.

856Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība ir

857kooperatīva sabiedrība, kura sniedz pakalpojumus lauksaimniecības

858produktu ražotājiem, bet nenodarbojas ar lauksaimniecības

859produktu ražošanu. Ir izveidota arī Latvijas lauksaimniecības

860kooperatīvu asociācija, kas stimulēs turpmāku kooperācijas

861attīstību pakalpojumu jomā.

862Lauksaimniecības pakalpojumu

863kooperatīvo sabiedrību darbību regulē Kooperatīvo sabiedrību

864likums. Saeimā tika iesniegti priekšlikumi grozījumiem

865Kooperatīvo sabiedrību likumā, kuri tika pieņemti 2002. gada 20.

866jūnijā un stājās spēkā 2002. gada 24. jūlijā. Tas tika darīts,

867lai radītu likumīgu pamatu lauksaimniecības pakalpojumu

868kooperatīvo sabiedrību darbībai Latvijā atbilstoši Eiropas

869Savienības kooperatīvo sabiedrību tiesību principiem un panāktu,

870ka šāda veida kooperatīvās sabiedrības nemaksā uzņēmumu ienākuma

871nodokli, kā arī reglamentētu lauksaimniecības pakalpojumu

872kooperatīvo sabiedrību dibināšanas, biedru izstāšanās un

873izslēgšanas kārtību, kā arī pārpalikuma izmantošanas kārtību.

874Kā galvenās problēmas kooperācijas

875jomā var minēt kvalificētas kooperatīvu vadības trūkumu,

876nepietiekamo zināšanu potenciālu par kooperatīvu vadīšanu un

877izpratni par kooperāciju, kā arī nepietiekami aktīvo biedru

878iesaistīšanu kooperatīva attīstības jautājumu risināšanā.

879Mērķis

880Veicināt kvalitatīvas un

881konkurētspējīgas lauksaimniecības produkcijas ražošanas,

882pārstrādes un eksporta attīstību.

883Uzdevumi

8841. Sakārtot lauksaimniecības

885pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību darbību regulējošo likumdošanu

886atbilstoši Eiropas Savienības kooperatīvo sabiedrību tiesību

887principiem.

8882. Veicināt lauksaimniecības

889pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību veidošanu, paplašināšanu.

8903. Paplašināt lauku iedzīvotāju

891zināšanas par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību

892darbības principiem.

893Pasākumi

89417. tabula

89513.

896Lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas

897Situācijas

898apraksts

899Latvijā ir sešas horizontālās

900lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas - Zemnieku saeima,

901Latvijas Zemnieku federācija, Latvijas Lauku atbalsta asociācija,

902Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija, Latvijas Jauno

903zemnieku klubs un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu

904asociācija, kā arī apmēram 60 nozaru asociācijas un citas

905nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas. Šīs lauksaimnieku

906sabiedriskās organizācijas aptver visu Latvijas teritoriju,

907nodrošinot vispārēju informācijas apmaiņu. Lauksaimnieku

908sabiedriskās organizācijās ir vairāk nekā 5000 biedri.

909Lai nodrošinātu atklātību

910lauksaimniecības nozaru būtisko problēmu risināšanā un lai

911veidotu un īstenotu kopēju lauksaimniecības politiku un uzņemtos

912kopīgu atbildību par lauku un lauksaimniecības - galvenās lauku

913sastāvdaļas - sakārtošanu, ir izveidota Lauksaimnieku

914organizāciju sadarbības padome (LOSP), kas apvieno nozaru

915asociāciju un horizontālo zemnieku sabiedrisko organizāciju

916pārstāvjus sadarbībai ar Zemkopības ministriju un citām

917institūcijām. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē

918darbojas 47 organizācijas, tai skaitā 6 daudznozaru asociācijas,

91936 nozaru asociācijas un biedrības, 5 asociētās nozaru

920asociācijas un biedrības.

921Lauksaimnieku organizāciju

922sadarbības padomes darbības tiesiskais pamats ir Lauksaimniecības

923likuma 4.1 p. un 2000.gada 17.aprīlī Lauksaimnieku organizāciju

924sadarbības padomes sēdē apstiprinātais nolikums13.

925Lauksaimnieku sabiedrisko

926organizāciju problēma ir nepietiekama lauksaimnieku aktivitāte,

927iesaistoties sabiedriskajās organizācijās, nav nodrošināta

928pietiekama informācijas apmaiņa, nenotiek organizāciju

929koncentrēšanās un to darbība nav vienlīdz aktīva visā Latvijas

930teritorijā. Pašreiz ir izveidotas rajonu lauksaimnieku apvienības

931Jelgavā, Preiļos, Talsos, Valmierā un Cēsīs, 2003.gadā plānots

932izveidot vēl desmit centrus. Lauksaimnieku centri nodrošina tiešu

933informācijas apmaiņu starp rajona lauksaimniekiem un LOSP, kā arī

934rajona, valsts, pašvaldību institūcijām un paplašina lauku

935iedzīvotāju informētību par tos interesējošiem ekonomiskās un

936sociālās attīstības jautājumiem.

937Mērķis

938Ieņemt svarīgu lomu

939lauksaimniecības tirgus un ar to saistīto pasākumu regulēšanā un

940panākt pārtikas un pakalpojumu piegādi tirgū par pieņemamām

941cenām.

942Uzdevumi

9431. Iesaistīt arvien lielāku lauku

944iedzīvotāju daļu aktuālo jautājumu risināšanā.

9452. Paaugstināt lauku iedzīvotāju

946informētības līmeni par Eiropas Savienības lauksaimniecības

947politiku un Latvijas integrāciju tajā.

9483. Paplašināt lauksaimnieku

949savstarpējo sadarbību.

950Pasākumi

95118. tabula

95214.Zinātnes un

953izglītības attīstība

95414.1.

955Zinātne

956Situācijas

957apraksts

958Lauksaimniecībā zinātniskos

959pētījumus (Latvijas Zinātnes padomes finansētos grantus) veic

960šādās institūcijās:

9611. Latvijas Lauksaimniecības

962universitātē.

9632. LLU integrētajos

964institūtos:

9652.1. Skrīveru Zinātnes centrā

966(augkopība un selekcija);

9672.2. Zinātnes centrā "Sigra"

968(lopkopība un veterinārmedicīna);

9692.3. Ulbrokas Zinātnes centrā

970(lauksaimniecības mehanizācija);

9712.4. Ūdenssaimniecības un zemes

972ierīcības zinātniskajā institūtā (ūdenssaimniecība, ekoloģija un

973vides zinātnes, zemes ierīcība, būvniecība).

9743. Selekcijas un izmēģinājumu

975stacijās:

9763.1. Dobeles Dārzkopības

977selekcijas un izmēģinājumu stacijā (turpmāk -Dobeles DSIS);

9783.2. Priekuļu selekcijas stacijā

979(turpmāk - Priekuļu SS);

9803.3. Stendes selekcijas stacijā

981(turpmāk - Stendes SS);

9823.4. SIA "Pūres dārzkopības

983pētījumu centrs"

9843.5. SIA "Latgales

985Lauksaimniecības zinātnes centrs";

9864. Valsts Augu aizsardzības

987centrā;

9885. Agroķīmisko pētījumu

989centrā;

9906. Lauksaimniecības tehnikas

991sertifikācijas un testēšanas centrā.

992Lauksaimniecības zinātnē, tāpat kā

993Latvijā zinātnē kopumā, situācija ir problemātiska, jo tā no

994valsts budžeta netiek pietiekami finansēta. No nacionālā

995iekšzemes kopprodukta (IKP) tiešajai pētniecībai tiek iedalīti

9960,19 %, uz 1000 iedzīvotājiem ir 0,6 aktīvie zinātnieki, un to

997vidējais vecums pašreiz ir 58 gadi (Rietumvalstīs - aptuveni

99840).

999Lai uzlabotu situāciju, Izglītības

1000un zinātnes ministrija sadarbībā ar Rektoru padomi, Augstākās

1001izglītības padomi u.c. izstrādā "Augstākās izglītības, zinātnes

1002un tehnoloģiju attīstības vadlīnijas 2002.-2010.gadam". To mērķis

1003ir pilnveidot augstāko izglītību, zinātni un tehnoloģijas kā

1004pilsoniskās sabiedrības, ekonomikas un kultūras ilgtermiņa

1005attīstības pamatu.

1006Mērķis

1007Zinātnes, augstākās izglītības,

1008konsultāciju un prakses (ražošanas) sasaiste vienotā ķēdē,

1009vienlaikus veicinot zinātniskā potenciāla būtisku atjaunošanu un

1010esošo aktīvo zinātnieku skaita palielināšanu.

1011Uzdevumi

1012Finansējuma piesaistes

1013aktivizēšana zinātnes sektoram un tā racionāla izlietošana, kas

1014ļautu saglabāt esošo un attīstīt zinātnisko potenciālu.

1015Pasākumi

1016Lai radītu priekšnoteikumus

1017lauksaimniecības zinātnes un prakses vienotībai, lauksaimniecības

1018zinātnes pēctecībai, ievērojot pamatnostādnes, kas ietvertas

1019Lauksaimniecības likumā, laikā no 2002.-2004.gadam Zemkopības

1020ministrija par perspektīviem un prioritāriem pētniecības

1021virzieniem ir noteikusi šādus:

1022a) kultūraugu, mājdzīvnieku un

1023putnu genofonda saglabāšana, izpēte un selekcija;

1024b) vidi saudzējošas kultūraugu

1025audzēšanas, t.sk. bioloģiskās lauksaimniecības, tehnoloģiju

1026pilnveidošana kvalitatīvas produkcijas ieguvei;

1027c) vietējo lopbarības resursu

1028racionāla izmantošana;

1029d) mājdzīvnieku labturības un

1030ēdināšanas sistēmu pilnveidošana;

1031e) lipīgo un nelipīgo dzīvnieku

1032slimību izraisīto traucējumu novēršana;

1033f) mūsdienīgu diagnostisko metožu

1034izstrāde, pilnveidošana un ieviešana;

1035g) augsnes auglības uzlabošanas,

1036meliorācijas un augu aizsardzības līdzekļu pielietošanas iespējas

1037ilgtspējīgas laukkopības apstākļos;

1038h) mežu zemju, kokaudžu ražības un

1039purvu ekoloģiskais un tautsaimnieciskais izvērtējums;

1040i) uz noteiktām patērētāju grupām

1041vērstu augu un dzīvnieku valsts produkcijas pārstrādes

1042tehnoloģiju pilnveidošana;

1043j) pārtikas biotehnoloģijas metožu

1044pielietošana pārtikas produktu saglabāšanā;

1045k) lauksaimniecības mehanizācijas

1046sistēmas pilnveidošana videi draudzīgā izmantošanā.

1047Finansējums un

1048finansēšanas avoti

1049Ievērojot to, ka nozares

1050zinātnieki pētījumu veikšanai nepieciešamo līdzekļu minimumu

1051(algas, infrastruktūras izdevumi) saņem konkursa kārtībā no LZP

1052zinātnisko projektu (grantu) veidā, atbalsts zinātnisko iestāžu

1053materiāli tehniskās bāzes attīstībai (investīcijas, subsīdijas)

1054tiek koncentrēts Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Dobeles

1055DSIS, Stendes SS un Priekuļu SS.

105619. tabula

10572003.gadā

1058turpinātie valsts investīciju projekti (tūkst. Ls)

1059Pasākumi

10602003

10612004

10622005

1063Avots

1064Moderna augļu uzglabāšanas

1065kompleksa izveide Dobeles DSIS pētījumu veikšanai par

1066Latvijas augļu konkurētspējas paaugstināšanas iespējām

1067vietējā un ārējā tirgū

106834

1069-

1070-

1071Subsīdijas

1072Stendes SS moderna laukaugu

1073bāzes sēklas ražošanas centra izveide konkurētspējīgas

1074produkcijas ieguvei

107577

1076-

1077-

1078Pašu līdzekļi un

1079subsīdijas

1080Subsīdiju veidā lauksaimniecības

1081zinātniskās institūcijas 2002.gadā tika atbalstītas galvenokārt

1082nolikuma Nr.4 "Izglītība, zinātne un informācijas izplatīšana" I

1083sadaļas "Kursi, semināri, mācību prakses un studijas ārzemēs,

1084konferences" un IV sadaļas "Lauksaimniecībā pielietojamie

1085zinātnes projekti" ietvaros. 2003.gadā ir paredzēts saglabāt

1086iespējas pretendēt uz šādu atbalstu.

1087Saskaņā ar Ministru kabineta

10882001.gada 30.maija rīkojumu Nr.280 "Par valsts pārvaldes

1089institūciju pasūtīto pētījumu projektu finansēšanu 2001.gadā"

1090Zemkopības ministrija finansēja tās darbam nepieciešamu

1091zinātnisko pētījumu veikšanu lauksaimniecības, mežsaimniecības un

1092zivsaimniecības nozarēs. Pētījumu rezultāti ir izstrādnes, kas ir

1093būtiskas sekmīgai minēto nozaru politikas realizācijai, tai

1094skaitā veiksmīgai integrācijai Eiropas Savienībā. Finansējuma

1095apjoms 2001.gadā - Ls 195 tūkst.

109614.2.

1097Izglītība

109814.2.1.Augstākā

1099izglītība (LLU)

1100Situācijas apraksts

1101Latvijas Lauksaimniecības

1102universitāte nodrošina augstāko akadēmisko un profesionālo

1103izglītību tās kompetences jomās - lauksaimniecībā, mežu zinātnēs,

1104veterinārmedicīnā, pārtikā, lauku sociāli ekonomiskajā attīstībā,

1105inženierzinātnēs, informācijas tehnoloģijās, vides

1106apsaimniekošanā un uzņēmējdarbībā.

1107Studējošo skaits LLU ievērojami

1108palielinās. Par to liecina studējošo skaita dinamika laikā no

11091998.-2001.gadam. 2001.gada 1.augustā kopējais studentu skaits

1110LLU, ieskaitot jaunuzņemtos studentus, bija 9199. Pilna laika

1111studentu skaits pamatstudijās pēdējos gados ir stabilizējies.

1112Nepilna laika studējošo skaits pārsniedz pilna laika studentu

1113skaitu. Arī maģistrantūrā studējošo skaits nepilna laika studijās

1114ir lielāks par studējošo skaitu pilna laika studijās. Tas norāda

1115uz augošo tendenci izglītību iegūt par maksu.

1116Lai nodrošinātu zinātniskā un

1117akadēmiskā personāla atjaunotni, augstskolai īpaši svarīgas ir

1118zinātniskās studijas - doktorantūra. Pilna laika doktorantu

1119skaits ir svārstījies - 1999.gadā tas bija 163, 2000.gadā - 145

1120un 2001.gadā - 146. Arī nepilna laika doktorantu skaits ir

1121svārstījies - 1999.gadā bija 27, 2000.gadā - 32 un 2001.gadā -

112228. 2001.gadā ir palielinājies aizstāvēto promocijas darbu

1123skaits, un kopumā tika aizstāvēti 5 promocijas darbi, tomēr tas

1124ir nepietiekoši, lai nodrošinātu zinātniskā un akadēmiskā

1125personāla atjaunotni.

1126Lai gan pēdējo 4 gadu laikā LLU

1127ievērojami palielinājies studējošo skaits, tomēr tradicionālajās

1128lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs vērojams studējošo un

1129it īpaši absolventu skaita samazinājums, kas nākotnē varētu

1130apgrūtināt šo nozaru attīstību.

1131LLU kā universitāte 2001.gadā ir

1132akreditēta, ieskaitot visas studiju programmas.

1133Mācību un zinātnisko darbu realizē

1134pedagogi, no kuriem vairāk nekā 42 % ir vecāki par 50 gadiem, bet

1135no profesoru skaita 25 % ir jaunāki par 50 gadiem. Lai gan,

1136salīdzinot ar iepriekšējā gada datiem (45 un 18 %), situācija ir

1137uzlabojusies, tomēr jāturpina darbs pie mācībspēku sastāva

1138atjaunotnes.

1139Mērķis

1140Nodrošināt lauku reģionu

1141iedzīvotājus ar kvalitatīvu profesionālo un augstāko izglītību un

1142izglītību visa mūža garumā,. Tas ir darbaspēka konkurētspējas un

1143ilgtspējīgas lauku attīstības pamats, tāpēc jāpanāk:

1144i. izglītības un mācību kvalitātes

1145atbilstība Eiropas Savienības prasībām;

1146ii. iespēja absolventiem sekmīgi

1147konkurēt Latvijas un Eiropas darba tirgū.

1148Uzdevumi

11491. Nodrošināt universitātes

1150statusam atbilstošas studijas.

11512. Veicināt izglītības zinātnes un

1152prakses integrāciju.

11533. Palielināt patstāvīgo studiju

1154jomu, radīt papildus iespējas apgūt zināšanas un prasmes

1155akadēmiskajās un profesionālajās studiju programmās.

11564. Sadarbībā ar darba devējiem

1157pilnveidot studiju procesu, attīstīt materiāli tehnisko bāzi un

1158nodrošināt studiju prakses iespējas.

11595. Saistīt studijas ar nākotnē

1160orientētām darba tirgus un sociālajām vajadzībām un prasībām.

11616. Pilnveidot LLU akadēmiskā

1162personāla kvalifikācijas celšanas sistēmu.

11637. Attīstīt sadarbību un

1164konkurētspēju Latvijas un starptautiskajā augstskolu vidē.

11658. Izvērst sadarbību ar Latvijas

1166profesionālajām izglītības iestādēm un citu valstu līdzīga

1167profila augstskolām.

1168Pasākumi

1169a) Maģistra un doktora studiju

1170pilnveidošana.

1171b) Esošo akadēmisko un

1172profesionālo studiju programmu pilnveide un jaunu programmu

1173izstrāde.

1174c) Studiju priekšmetu satura

1175pilnveide atbilstoši zinātnes sasniegumiem un darba tirgus

1176pieprasījumam.

1177d) Informācijas tehnoloģiju

1178lietošana un tālmācības elementu ieviešana un izmantošana

1179studijās.

1180e) Studiju orientācija pārejai no

1181studiju gadu sistēmas uz studiju priekšmetu sistēmu un tālāk uz

1182studiju moduļu izveidi.

1183f) Jaunu formu meklēšana jauniešu

1184piesaistīšanai studijām.

1185g) Spējīgāko studentu stimulēšana,

1186ieskaitot LLU vārdisko, kā arī komercstruktūru iedibināto

1187stipendiju piešķiršanu.

1188h) Tālākizglītības realizēšana

1189atbilstoši pieprasījumam.

1190i) Regulāra zinātnes nozaru

1191starptautisku un valsts līmeņa konferenču rīkošana ar vadošo

1192speciālistu un uzņēmēju piedalīšanos.

1193j) LLU zinātnisko pētījumu

1194rezultātu popularizēšana presē, izstādēs, semināros u.c.

1195k) LLU zinātnisko laboratoriju

1196modernizēšana, nodrošinot līdzekļu koncentrētu un mērķtiecīgu

1197izmantošanu prioritāšu secībā.

1198l) Mācību un pētījumu saimniecību

1199un fakultāšu sadarbības uzlabošana zinātnisko pētījumu

1200realizēšanā.

1201m) Tādu darbības virzienu

1202attīstīšana, kas ļautu papildus valsts noteiktajam budžeta

1203finansējumam piesaistīt papildus finansējumu.

1204n) Likumdošanas sakārtošana par

1205augstskolas īpašumtiesībām un saimniecisko patstāvību.

120614.2.2.

1207Vispārējā un profesionālā izglītība

1208Situācijas apraksts

1209Tiek prognozēts, ka 2003.gada

12101.janvārī 33Zemkopības ministrijas pārziņā esošajās un 4

1211profesionālās izglītības iestādēs (2 - pašvaldību un 2 - ZM

1212dibinātas BO SIA), kurās ZM finansē atsevišķas izglītības

1213programmas, mācīsies 12 800 izglītojamie un kopumā apgūs 90

1214profesijas.

1215Visas piedāvātās izglītības

1216programmas ir licencētas. 2002.gada 1.septembrī Jēkabpils

1217Agrobiznesa koledža uzsāks mācības 1.līmeņa augstākās izglītības

1218programmā "Grāmatvedība un finanses".

12192002.gadā uzsākts darbs pie 30

1220profesiju standartiem lauksaimniecības, mežsaimniecības,

1221zivsaimniecības un pārtikas ražošanas nozarē.

1222Turpinājās izglītības iestāžu

1223datorizācijas programma. Valsts finansētā Latvijas izglītības

1224informācijas sistēmas projekta ietvaros tiks iegādāta

1225datortehnika (37 printeri un 203 datori).

1226Mērķis

1227Profesionālajā izglītībā

1228nodrošināt lauku reģionu iedzīvotājus ar kvalitatīvu profesionālo

1229un augstāko izglītību un izglītību visa mūža garumā. Tas ir

1230darbaspēka konkurētspējas un ilgtspējīgas lauku attīstības

1231pamats, tāpēc jāpanāk:

1232i. izglītības un mācību kvalitātes

1233atbilstība Eiropas Savienības prasībām;

1234ii. iespēja absolventiem sekmīgi

1235konkurēt Latvijas un Eiropas darba tirgū.

1236Uzdevumi

12371. Panākt izglītības un mācību

1238kvalitātes atbilstību Eiropas Savienības prasībām.

12392. Panākt iespēju absolventiem

1240sekmīgi konkurēt Latvijas un Eiropas darba tirgū.

1241Pasākumi

1242Uzdevumu sasniegšanai 2003. gadā

1243tiks veiktas šādas darbības:

1244a) tiks saglabātas esošās

1245profesionālās izglītības iestādes, lai nodrošinātu lauku

1246jauniešiem profesionālās izglītības pieejamību;

1247b) atbilstoši administratīvi

1248teritoriālās reformas gaitai tiks risināts jautājums par

1249izglītības iestāžu pakāpenisku nodošanu pašvaldību pārziņā;

1250c) notiks jaunu, darba tirgus

1251prasībām atbilstošu, profesionālās izglītības programmu

1252ieviešana;

1253d) tiks veikta izglītības

1254programmu satura pilnveidošana atbilstoši darba tirgus

1255pieprasījumam;

1256e) tiks turpināts darbs pie 10

1257profesiju standartu izstrādes lauksaimniecības, mežsaimniecības,

1258zivsaimniecības, pārtikas ražošanas nozarē;

1259f) notiks vispārizglītojošo mācību

1260priekšmetu centralizēto eksāmenu ieviešana profesionālās

1261izglītības programmās;

1262g) turpināsies izglītības

1263programmu un izglītības iestāžu akreditācija;

1264h) tiks piedāvātas pedagoģiskās

1265korekcijas programmas ar ievirzi profesionālajā izglītībā;

1266i) tiks izstrādātas 1.līmeņa

1267augstākās izglītības programmas Valsts Kandavas lauksaimniecības

1268tehnikumā, Valsts Malnavas lauksaimniecības tehnikumā, Valsts

1269Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā, Smiltenes tehnikumā, Ogres

1270Meža tehnikumā, BO valsts SIA "Bulduru dārzkopības

1271vidusskola";

1272j) turpināsies informācijas

1273tehnoloģiju ieviešana mācību procesā;

1274k) turpināsies izglītības iestāžu

1275dalība ES finansētajās profesionālās izglītības atbalsta

1276programmās (Leonardo da Vinci, Socrates, PHARE);

1277l) risināsies sadarbība ar Eiropas

1278Savienības valstu profesionālās izglītības iestāžu asociāciju

1279EUROPEA INTERNATIONAL.

1280m) notiks projektu realizēšana

1281SAPARD pavadošā pasākuma "Apmācības" ietvaros.

12822003.gadā paredzēts, ka tiks

1283izveidotas 7 koledžas uz Jēkabpils Agrobiznesa koledža, Valsts

1284Kandavas lauksaimniecības tehnikums, Valsts Malnavas

1285lauksaimniecības tehnikums, Valsts Priekuļu lauksaimniecības

1286tehnikums, Smiltenes tehnikums, Ogres Meža tehnikums, BO valsts

1287SIA "Bulduru dārzkopības vidusskola" bāzes.

1288Latvijas izglītības informācijas

1289sistēmas ietvaros paredzēts uzlabot profesionālās izglītības

1290iestāžu nodrošinājumu ar datortehniku un interneta

1291pieslēgumu, kas ļaus efektīvāk ieviest jaunas mācību metodes

1292un radīs iespēju operatīvi apgādāt izglītības iestādes ar mācību

1293metodiskajiem materiāliem.

12942003. gadā paredzēts akreditēt

1295vairākas izglītības programmas un izglītības iestādes.

1296Finansējums un finansēšanas

1297avoti14

12982003.gada budžeta projektā

1299lauksaimniecības izglītības finansēšanai paredzēti 19. tabulā

1300iekļautie līdzekļi, taču svarīgi būtu finansēt arī tādu pasākumu

1301kā lauksaimniecības ražošanas prakšu vietas.

130220. tabula

1303Prognozējamās dotācijas no

1304vispārējiem ieņēmumiem

1305(bez investīcijām)15 apjoms izglītībai un

1306kultūrai 2003.gadam

1307Programmas

1308Prognozējamā dotācija

1309(tūkst. Ls)

1310Izglītība un kultūra:

1311- Profesionālā izglītība

131210 527

1313- Augstākā izglītība

13143584

1315- Kultūra

131661

1317kopā:

131814

1319171

1320Pieaugušo tālākizglītība

1321711

1322Kopā:

132314882

132414.2.3.

1325Pieaugušo izglītība

1326Situācijas apraksts

1327Latvijā ar pieaugušo izglītošanu

1328nodarbojas Latvijas Lauksaimniecības universitāte, skolas,

1329sabiedriskās organizācijas, taču viena no noteicošajām lomām ir

1330Latvijas lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta

1331centram.

1332Pieaugušo izglītošana tiek veikta,

1333lai lauksaimniekiem palīdzētu sagatavot saimniecību biznesa

1334plānus, sagatavotu pieteikumu formas iesniegšanai Lauku atbalsta

1335dienestā, konsultētu uzņēmuma grāmatvedības sakārtošanu

1336atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un informētu

1337par nepieciešamajiem pasākumiem, lai sagatavotu saimniecības

1338SAPARD līdzekļu apgūšanā. Tāpēc ir uzsākts jauns darbs pie

1339lauksaimnieku apmācības, lai izskaidrotu Latvijas

1340lauksaimniecības struktūru integrācijai ES un nepieciešamajiem

1341pasākumiem, kas jāveic, lai darbs būtu sekmīgs un reizē tiktu

1342saskaņots ar ES normatīvajiem aktiem.

1343LLKC darbojas no 1991.gada un veic

1344šādas valsts funkcijas (Latvijas Republikas Ministru kabineta

1345rīkojums Nr.217, prot. Nr.24 05.07.1997.):

13461. lauksaimniecības darbinieku

1347profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas organizēšana;

13482. lauku uzņēmējdarbības

1349veicināšana;

13503. Zemkopības ministrijas padotībā

1351esošo organizāciju, iestāžu, uzņēmumu darbinieku, speciālistu

1352tālākizglītība pēc valsts pasūtījuma;

13534. jaunākās informācijas

1354sagatavošana un izplatīšana laukos;

13555. Zemkopības ministrijas pārziņā

1356esošo mācību iestāžu skolotāju tālākizglītība, mācību programmu

1357pilnveidošana, metodiskā darba koordinācija, mācību un metodiskās

1358literatūras sagatavošana;

13596. zemnieku (lauku uzņēmēju)

1360tālākizglītība.

1361Mērķis

1362Radīt priekšnoteikumus

1363ilgtspējīgai lauku uzņēmējdarbības attīstībai, nodrošinot

1364izglītību un izglītošanos visa mūža garumā pēc iespējas tuvāk

1365dzīvesvietai, informēt lauku iedzīvotājus par Latvijas un ES

1366likumdošanas aktiem, ES strukturālajiem fondiem, Latvijas un

1367ārvalstu finansu atbalsta iespējām, kā arī nodrošināt mācību

1368metodisko darbu ZM profesionālās izglītības iestādēs.

1369Uzdevumi

1370Sniegt konsultācijas un zināšanas,

1371kas radītu priekšnoteikumus lauku uzņēmējdarbības ilgtspējīgai

1372attīstībai, nodrošinot izglītību un izglītošanos visa mūža garumā

1373tuvāk dzīvesvietai. Informēt lauku iedzīvotājus par ES

1374likumdošanas aktiem, ES strukturālajiem fondiem, finansu atbalsta

1375iespējām.

1376Pasākumi

13771. Latvijas lauksaimnieku

1378sagatavošana un palīdzība Eiropas Savienības speciālās

1379pirmsiestāšanās programmas lauksaimniecības un lauku attīstībai

1380SAPARD apgūšanai.

13812. Sabiedrības informēšana un

1382izglītošana par Latvijas darbu ceļā uz integrāciju ES struktūrās

1383un par kopējo ES lauksaimniecības politiku.

13843. Efektīvas LLKC struktūras

1385veidošana, lai būtu iespējams sagatavot lauksaimniekus

1386kvalitatīvai ražošanas pārorientācijai (ražošanas praksei

1387jānodrošina ainavas saglabāšana, apkārtējās vides aizsardzība un

1388higiēnas standarts, dzīvnieku labturības noteikumu ievērošana,

1389ekonomiski dzīvotspējīgu saimniecību attīstība).

13904. Lauku iedzīvotāju nodarbinātību

1391saglabāšana adekvāti ekonomiski pamatotam lauksaimniecības

1392produkcijas ražošanas apjomam un kā būtiskai lauku vides

1393sastāvdaļai (daba, sociālie faktori, kultūra).

13945. Pieaugušo tālākizglītības

1395sistēmas pilnveidošana lauku reģionos.

13966. Lauku ekonomikas dažādošanas

1397atbalsts, tādejādi samazinot migrāciju no laukiem uz pilsētu.

13987. Pilnīgas informācijas

1399(semināri, konsultācijas, apmācību kursi, informatīvie materiāli)

1400sniegšana par Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā

1401sarunu oficiālo nostāju 7. sadaļā "Lauksaimniecība" visos

1402Latvijas reģionos.

14038. Informēšanas un konsultāciju

1404sistēmas izveide - par lopu mītņu, kūtsmēslu krātuvju un

1405skābbarības glabātavu celtniecību atbilstoši Labas

1406lauksaimniecības prakses noteikumiem un ES normatīvajiem aktiem,

1407ES Nitrātu direktīvai (ES 91/676/EEC).

14089. "Piena kvalitātes" uzlabošanas

1409plāna izstrāde, lai veicinātu veco ražošanas tehnoloģiju

1410modernizāciju.

141110. Priekšnoteikumi labas

1412lauksaimniecības prakses kodeksa ieviešanai praksē ir zemnieku

1413informēšana un apmācīšana, lai ražošanā varētu ieviest ES Nitrātu

1414direktīvu (ES 91/676/EEC).

141511. Lauku uzņēmējdarbības

1416attīstības veicināšana, paaugstinot lauku uzņēmēju profesionālās

1417un ekonomiskās zināšanas:

141811.1. individuālās profesionālās

1419konsultācijas;

142011.2. semināri (nacionālās

1421subsīdijas, SAPARD, integrācija ES, ražošanas intensifikācija,

1422nodokļu likumdošana u.c.);

142311.3. lauku dienas;

142411.4. interešu grupas;

142511.5. demonstrējumi;

142611.6. dažādu uzņēmumu ražošanas

1427plānu izstrāde;

142811.7. biznesa plānu izstrāde.

1429Jānodrošina LLKC darbība

1430Komerclikuma ietvaros, uzlabojot LLKC materiāli tehnisko bāzi,

1431speciālistu sniegumu un kompetences līmeni. Šim nolūkam LLKC

1432tiek ieviesta konsultantu apmācības un sertifikācijas

1433programma. Programma paredz sertifikāciju pēc konsultanta

1434kompetences augkopībā, lopkopībā, ekonomikā un grāmatvedībā ar

1435iespējām specializēties kādā no šo nozaru apakšnozarēm. 2003.gadā

1436tiks organizēta sertifikācija speciālista, vecākā speciālista un

1437konsultanta sertifikāta iegūšanai.

1438Lai samazinātu administratīvās

1439izmaksas, 2003.gadā tiks pārskatīti biroju vadītāju pienākumi

1440un funkcijas. Daļa no administratīvajām funkcijām tiks

1441deleģēta LLKC reģionālajiem administratoriem. Šāda reģionālo

1442administratoru izveide ļautu veiksmīgi koordinēt rajonu biroju

1443darbu, optimizējot resursu patēriņu un uzlabojot LLKC sniegto

1444pakalpojumu kvalitāti.

144521. tabula

1446Prognozējamie

1447darbības indikatori 2003. gadā

1448Darbības rādītāji

1449Dažādos izglītības pasākumos

1450piedalījušos uzņēmumu skaits (gab.)

145115000

1452Kvalifikācijas

1453paaugstināšanas pasākumu klausītāju stundu skaits

1454(cilvēkstundas)

1455135000

1456Izglītības programmu

1457izstrāde, pilnveidoto izglītības programmu skaits

1458(gab.)

14595

1460Izglītības centru metodiskā

1461darba koordinēšana (gab.)

14628

1463Interešu grupu skaits

1464(gab.)

146580

1466Sniegto bezmaksas

1467konsultāciju skaits (gab.)

146860000

1469Mācību literatūras

1470sagatavošana (autorloksnes)

147110

1472Zemniekiem paredzēto

1473informatīvo materiālu sagatavošana (autorloksnes)

147430

1475Pasākumi zemnieku

1476sagatavošanai ES strukturālo fondu apgūšanai un

1477integrācijai ES (cilvēkstundas)

147815600

147915. Vidi

1480saudzējoša lauksaimniecība

148115.1. Bioloģiskā

1482lauksaimniecība

1483Situācijas

1484raksturojums

1485Latvijā kopumā ar bioloģiskās

1486lauksaimniecības produkcijas ražošanu nodarbojas pāri par 200

1487saimniecībām, kas ir aptuveni 0,2 % no saimniecību kopskaita un

14880,57% no lauksaimniecībā izmantojamās platības. Galvenās

1489bioloģiskās lauksaimniecības nozares, kurās ir attīstīta

1490bioloģisko produktu ražošana, ir graudkopība un dārzeņkopība,

1491piena lopkopība un biškopība.

149222. tabula

1493Sertificēto saimniecību skaits un platības

1494Latvijā16

1495Gads

1496Saimniecību skaits

1497Sertificētā platība (ha)

14981998

149939

15001426

15011999

150263

15031628

15042000

150578

15064400

15072001

1508219

150910549

1510Kopš 2001.gada bioloģiski

1511saimniekojošie zemnieki var saņemt atbalstu no Lauksaimniecības

1512subsīdiju valsts programmas par bioloģiski apsaimniekotām

1513platībām un bioloģiski audzētiem lauksaimniecības dzīvniekiem.

1514Arī SAPARD programmas Latvijas lauku attīstības plānā ir sadaļa

1515par atbalstu bioloģiskajai lauksaimniecībai.

1516Līdz šim bioloģiskās

1517lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu nav daudz. Tie ir

1518SIA "Zelta kliņģeris" Kuldīgas rajonā un zemnieku saimniecība

1519"Ķelmēni" Gulbenes rajonā, kuri cep rudzu maizi. "Zelta

1520kliņģeris" šo produkciju eksportē uz Zviedriju, bet turpmāk - arī

1521uz ASV.

1522Mērķis

1523Veicināt atbilstošus ienākumus

1524zemniekiem, nodrošināt patērētājus ar kvalitatīvu produkciju un

1525samazināt lauksaimniecības tehnoloģiju negatīvo ietekmi uz

1526vidi.

1527Uzdevumi

15281. Izveidot bioloģiskās

1529lauksaimniecības izglītības un konsultāciju sistēmu.

15302. Attīstīt bioloģiskās

1531lauksaimniecības produktu ražotāju kooperāciju.

15323. Informēt sabiedrību par

1533bioloģisko lauksaimniecību un bioloģiskās lauksaimniecības

1534produktiem.

1535Pasākumi

1536a) Bioloģiskās lauksaimniecības

1537mācību programmas izstrāde visiem izglītības līmeņiem.

1538b) Bioloģiskās lauksaimniecības

1539demonstrējumu saimniecību sistēmas veidošana.

1540c) Bioloģiskās lauksaimniecības

1541konsultāciju sistēmas attīstīšana.

1542d) Bioloģiskās lauksaimniecības

1543produktu pārstrādes attīstīšana.

1544e) Tirgus pētījumu veikšana,

1545izstrādājot prognozi bioloģiskās lauksaimniecības produktu

1546pieprasījuma pieauguma tendencēm (sortimentu, daudzumu) laikā

1547līdz 2010. gadam.

1548f) Preču zīmes "Latvijas

1549ekoprodukts" popularizēšana.

1550g) Informatīvo materiālu izdošana

1551par bioloģisko lauksaimniecību un bioloģiskās lauksaimniecības

1552produktiem.

1553h) Bioloģiskās lauksaimniecības

1554zinātnisko pētījumu atbalstīšana.

155515.2.

1556Bioloģiskās daudzveidības un lauku ainavas saglabāšana

1557Situācijas

1558apraksts

1559Lauksaimniecības zemēm ir svarīga

1560loma bioloģiskās daudzveidības un lauku ainavas uzturēšanā.

1561Latvijai ir raksturīga mozaīkveida ainava, kurā sastopamas

1562teritorijas ar zemu zemes izmantošanas intensitāti. Latvijas

1563ainavu bagātina daudzveidīgie dabas apstākļi: paugurains reljefs,

1564upju ielejas, ezeri un mitrāji. Daudzus gadsimtus iedzīvotāji

1565mērķtiecīgi ir veidojuši savu apkārtni. Mēs esam mantojuši

1566simtgadīgu koku alejas, lauku sētas ar novadiem raksturīgām vecām

1567ēkām, ap mājām veidotajiem augļu koku dārziem. Kā pagātnes

1568liecinieki ir saglabājušās apstādījumu saliņas un vietvārdi, kas

1569liecina par bijušo apdzīvoto vietu klātbūtni.

1570Vēl joprojām turpinās

1571lauksaimniecības zemju pamešana un aizaugšana. Bioloģiskās

1572daudzveidības samazināšanās notiek arī lauksaimnieciski intensīvi

1573apsaimniekotajās platībās, kur bieži netiek ievērotas

1574aizsargjoslas, samazinot iespēju saglabāties dabiskajai videi

1575raksturīgajiem augiem.

1576LR sugu un biotopu aizsardzības

1577likumdošana ir sakārtota, lai nodrošinātu Eiropas Savienības

1578Biotopu direktīvas (92/43/EEC; 21.05.1992) un Putnu direktīvas

1579(79/409/EEC; 0205.1979) noteikto biotopu, savvaļas augu un

1580dzīvnieku sugu aizsardzību. Pašlaik norit darbs pie Eiropas

1581nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju noteikšanas (NATURA 2000),

1582ko izveido atbilstoši likumam "Par īpaši aizsargājamām dabas

1583teritorijām" un 92/43/EEC, kā arī Latvijas un Eiropas Savienības

1584līguma projektam. NATURA 2000 teritorijas tiks izveidotas arī

1585lauksaimniecības zemēs bioloģiski vērtīgu pļavu un dzīvnieku sugu

1586aizsardzībai. Lai nodrošinātu to dabas vērtību aizsardzību, kuru

1587dēļ teritorijas ir noteiktas, nepieciešama attiecīga

1588apsaimniekošana.

1589Mērķis

1590Saglabāt kultūrvēsturisko lauku

1591ainavu un lauksaimniecībai raksturīgo bioloģisko daudzveidību, kā

1592arī nodrošināt Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju (NATURA

15932000) apsaimniekošanu, kas labvēlīga aizsargājamām sugām un

1594biotopiem.

1595Uzdevumi

1596Saskaņā ar Riodežaneiro

1597konvencijas definīciju bioloģiskā daudzveidība ir ekosistēmu,

1598sugu un ģenētiskā dažādība. Konvencijas būtisks elements ir

1599savvaļas, mājdzīvnieku un kultūraugu saglabāšana.

1600Augu un dzīvnieku ģenētisko

1601resursu saglabāšana var novērst vietējo selekcijas ceļā iegūto

1602reto šķirņu izzušanu un radīt iespēju šo šķirņu saimnieciski

1603noderīgo īpašību izmantošanai selekcijas darbā, izkopjot esošās

1604un veidojot jaunas šķirnes.

1605Veikt vērtīgo pļavu biotopu

1606inventarizāciju un izmēģinājumu teritoriju izvēli, saskaņojot to

1607ar perspektīvajām NATURA 2000 teritorijām. Izstrādāt atbalsta

1608mehānismu, indikatorus un monitoringa sistēmu.

1609Pasākumi

161023. tabula

161115.3.

1612Lauksaimniecības piesārņojuma samazināšana

1613Situācijas

1614apraksts

1615Intensīvo lauksaimniecības

1616tehnoloģiju ietekme un Latvijas klimatiskie apstākļi sekmē augu

1617barības vielu, pesticīdu u.c. savienojumu izskalošanos no

1618augsnes. Kaut gan mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu

1619pielietojums vēl joprojām Latvijā atpaliek no optimālā, pēdējos

1620gados ir novērojams minerālā mēslojuma un augu aizsardzības

1621līdzekļu pielietojuma palielināšanās, kas nākotnē var radīt

1622nozīmīgus augsnes un ūdens piesārņojumus. Kā piesārņojumu

1623pastiprinošs apstāklis ir noplicinātās paskābinātās augsnes,

1624kurām ir samazināta buferspēja.

1625Mērķis

1626Attīstīt lauksaimniecības metodes,

1627kas mazinātu lauksaimniecības noteces radīto piesārņojumu.

1628Uzdevumi

16291. Mēslošanas un kaitēkļu

1630kontroles optimizācijas metožu ieviešana lauksaimniecības barības

1631vielu noteces samazināšanai.

16322. Upju, ezeru un novadgrāvju

1633aizsargjoslu ierīkošana un uzturēšana.

16343. Dabīgo mitrzemju, mazo ezeru,

1635dīķu un citu ūdenstilpju atjaunošana.

1636Pasākumi

163724. tabula

163825. tabula

1639Pasākums

16402002. gads (piešķirts)

16412003. gads (vajadzība)

16422003. gads (plānots)

1643tūkst. EUR

1644Avots

1645SAPARD 3.mērķprogramma

1646"Vides uzlabošana"

1647-

1648-

16492061

1650ES Lauksaimniecības vadības

1651un garantiju fonds

165216. Augsnes

1653auglības uzlabošana

1654Situācijas

1655apraksts

1656Latvijā vidējais nokrišņu daudzums

1657gadā pārsniedz summāro iztvaikošanu vidēji par 300 mm. Lai

1658novadītu lieko mitrumu, valsts veikusi hidromelioratīvo

1659būvniecību 1,56 milj. ha jeb 63% lauksaimniecībā izmantojamās

1660zemēs, tai skaitā 37 tūkst. ha plūdu apdraudētajās teritorijās

1661saimnieciskajai darbībai nepieciešamo zemes mitruma režīmu

1662nodrošināšanai - polderu sistēmas ar 45 valsts pārziņā esošām

1663sūkņu stacijām.

1664Meliorācijas sistēmas ir izbūvētas

1665pirms 20-30 gadiem un to remontiem vai rekonstrukcijai

1666nepieciešami ievērojami līdzekļi. Valsts budžeta iedalītie

1667līdzekļi nenodrošina valsts pārziņā esošo meliorācijas sistēmu

1668uzturēšanu, lai gan no to darbības ir atkarīga zemes īpašniekiem

1669nodoto meliorācijas sistēmu darbība un galvenā ražošanas līdzekļa

1670- zemes - efektīva izmantošana. Vairāk nekā 230 tūkst. ha platībā

1671meliorācijas sistēmas vairs nedarbojas projektētajā režīmā. Kā

1672liecina Valsts zemes dienesta 2001.gada lauksaimniecībā

1673izmantojamās zemes pārraudzības dati, tad vairāk nekā 41 tūkst.

1674ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir aizauguši ar krūmiem, 18

1675tūkst. ha piesārņoti ar nezālēm, bet 132 tūkst. ha platībā ir

1676pārmitras, lauksaimnieciskā ražošanā neizmantojamas zemes.

1677Arī lauksaimniecībā izmantotās

1678zemes daudzos gadījumos netiek apsaimniekotas efektīvi, kas

1679norāda uz valsts budžeta atbalsta nepieciešamību tādiem augsnes

1680degradācijas procesu ierobežošanas pasākumiem - augsnes skābuma

1681optimizēšanai, apstrādes veida, trūdvielu satura, augsekas un

1682aizsargjoslu stādījumu nodrošināšanai, kā arī lauksaimniecībā

1683izmantojamās zemes (LIZ) transformācijai citos lietošanas

1684veidos.

1685Valsts nepietiekamais atbalsts

1686lauksaimniecībā izmantojamo zemju efektīvas apsaimniekošanas

1687veicināšanai kā lauksaimniecībā izmantotajās produktīvajās zemēs

1688(augsnes ielabošanā), tā mazvērtīgajās vai neizmantotajās zemēs

1689(zemes transformācijā citos lietošanas veidos) sekmē šādu procesu

1690attīstību laukos:

16911. neapsaimniekoto lauksaimniecībā

1692izmantojamo zemju palielināšanos;

16932. neapsaimniekoto platību

1694pārpurvošanos, aizaugšanu ar nezālēm un krūmiem;

16953. apbūvēto teritoriju, mežu un

1696infrastruktūras objektu darbībai nepieciešamā zemes mitruma

1697režīma neatbilstību;

16984. uzņēmējdarbības un tūrisma

1699attīstības samazināšanos;

17005. vietējo iedzīvotāju bezdarba un

1701migrācijas palielināšanos;

17026. ainavisko un kultūras mantojuma

1703degradāciju.

1704Mērķis

1705Nodrošināt lauksaimniecībā

1706izmantojamās zemes ražotspēju un ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

1707Uzdevumi

1708Ar paredzētajām valsts

1709investīcijām meliorācijā, kā arī 20.04.1993. likumā "Par

1710meliorāciju" noteikto meliorācijas darbu finansēšanu radīt

1711priekšnoteikumus, lai paaugstinātu lauksaimnieciskās ražošanas

1712efektivitāti un nodarbinātības nodrošināšanu lauku apvidos.

1713Lauksaimniecībā izmantojamo zemju

1714efektīvas apsaimniekošanas mērķi plānots sasniegt nodrošinot

1715valsts ūdensnoteku remontu (pārtīrīšanu) nepieciešamajā apjomā un

1716periodiskumā, valsts meliorācijas sistēmu un upju hidrotehnisko

1717būvju regulāru uzturēšanu, polderu sūkņu staciju modernizāciju,

1718skābo augšņu samazināšanu, kā arī LAD meliorācijas speciālistu

1719veiktu meliorēto zemju un meliorācijas sistēmu inventarizāciju,

1720iegūtos datus apkopojot digitālā veidā un izmantojot tos

1721lauksaimniecībā izmantojamās zemes racionālas apsaimniekošanas

1722prognozei. Šo iniciatīvu pastāvīgumam ir būtiska nozīme lauku

1723dzīves vides un dabas resursu izmantošanā.

1724Pasākumi

172526. tabula

172627. tabula

1727Pasākumi

17282002. gads

1729(piešķirts tūkst. Ls)

17302003. gads

1731(vajadzība tūkst. Ls)

17322003. gads

1733(plānots tūkst. Ls)

1734Avots

1735Valsts ūdensnoteku kopšana,

1736remonts un koplietošanas ūdensnoteku remonts

1737610

17382000

17391200

1740Pamatbudžets

1741Nosusināšanas režīma

1742nodrošināšana polderētajās zemēs

1743300

1744350

1745350

1746Pamatbudžets

1747Meliorācijas kadastra

1748informācijas uzturēšana, aktualizācija, datorizācija

174940

175040

175140

1752Pamatbudžets

1753Melioratīvās hidrometrijas

1754darbu izpilde

175520

175620

175720

1758Pamatbudžets

1759Vietējās nozīmes

1760meliorācijas sistēmu nodošana zemes īpašniekiem īpašumā

176110

176210

176310

1764Pamatbudžets

1765Melioratīvo būvju

1766rekonstrukcija

1767300

1768400

1769400

1770VIP

17712002. gadā meliorēto zemju un

1772meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai un sakārtošanai un skābo

1773augšņu kaļķošanai kopumā no lauksaimniecības subsīdijām tika

1774izmaksāti Ls 1,1 milj. Šādus pasākumus paredzams finansēt arī

17752003. gadā Ls 1,2 milj. apjomā.

17762003. gadā ir paredzēts finansēt

1777arī tehnisko instrukciju izstrādi meliorēto zemju un meliorācijas

1778sistēmu inventarizācijai Ls 10 tūkst. apmērā, taču tam vēl nav

1779atrasts finansējuma avots.

178017. Sociālie

1781pasākumi

1782Situācijas

1783apraksts

1784Lai gan sociālo jautājumu

1785risināšana saskaņā ar Zemkopības ministrijas nolikumu nav tās

1786kompetencē, tomēr netieši tiek sniegts ievērojams atbalsts lauku

1787teritorijas iedzīvotājiem.

1788Sociālā sfēra ir ikvienas

1789Zemkopības ministrijas izstrādātās programmas neatņemama

1790sastāvdaļa, jo jebkuri finansu resursi, kuru mērķa teritorija ir

1791Latvijas lauki, ir netieša investīcija sociālo jautājumu

1792risināšanā. Par tādām programmām var uzskatīt tās, kuras risina

1793arī infrastruktūras un vides jautājumus sakārtošanu:

17941. SAPARD pasākums 3.1. "Lauku

1795ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu

1796avotus";

17972. SAPARD pasākums 4.1.

1798"Vispārējās lauku infrastruktūras uzlabošana";

17993. Valsts atbalsta pasākumi;

18004. Lauksaimniecības ilgtermiņa

1801investīciju kreditēšanas programma, kura rada jaunas darba

1802vietas;

18035. Valsts investīciju programma,

1804kuras ietvaros:

1805h) ēku rekonstrukcijas

1806projekti;

1807i) energoekonomikas apakšprogrammā

1808ir viens projekts, un to realizē Smiltenes tehnikums;

18096. Lauksaimniecībā izmantojamās

1810zemes iegādes kreditēšanas programma, kura sekmē vides

1811sakārtošanu;

18122002.gada 17.septembra sēdē

1813(Nr.39, 29.§) Ministru kabinets apstiprināja Nelauksaimnieciskās

1814uzņēmējdarbības attīstības programmu, kura vistiešāk ietekmē

1815sociālos pasākumus. Šī programma paredz radīt iespēju saņemt

1816finansiālu atbalstu nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības

1817uzsākšanai un attīstīšanai lauku teritorijā, tādējādi sekmējot

1818lauku iedzīvotāju nodarbinātības problēmu risināšanu un ienākumu

1819paaugstināšanu, kā arī sekmēt lauku iedzīvotāju iniciatīvas

1820veidošanos un aktivizēšanos, lai veicinātu ekonomiski neaktīvo

1821iedzīvotāju iesaistīšanos uzņēmējdarbībā laukos.

1822Mērķis

1823Veicināt ekonomisko attīstību

1824laukos, atbalstot nelauksaimniecisko uzņēmējdarbību, uzlabot

1825infrastruktūru, pilnveidot lauku ainavu atbilstoši

1826uzņēmējdarbības vajadzībām un nodrošināt vides aizsardzības

1827prasības.

1828Uzdevumi

1829Realizācijas rezultātā ir

1830prognozējams, ka:

1831a) Bezdarbnieku skaits laukos

1832samazināsies par 20 %;

1833b) Ienākumu līmenis vidēji uz

1834vienu mājsaimniecības locekli papildus pieaugs par 4 %;

1835c) Pieaugs neizmantotās LIZ

1836platības par 3000 ha;

1837d) 1,5 % no kopējā pašapgādes

1838saimniecību skaita pārorientēsies uz komerciālo darbību.

1839Pasākumi

184028.tabula

184129. tabula

1842NUAP

1843finansēšanas shēma un apjomi

1844Atbalsta veids

1845Finansējuma

1846administrētājs

1847Finansējuma (Ls milj. 7)

1848sadalījums Ls

1849Nodrošinājums

1850kredītgarantijām kredīta saņemšanai no Hipotēku bankas

1851Lauku attīstības fonds

18521 400 000

1853Atbalsta maksājumi

1854(granti)

1855Hipotēku banka

18562 800 000

1857Finansējums Hipotēku bankas

1858pamatkapitāla palielināšanai

1859Hipotēku banka

18602 200 000

1861Finansējums LAD līgumu

1862slēgšanai ar PRAA konsultatīvā atbalsta nodrošināšanai

1863Plānošanas reģionu

1864attīstības aģentūras

1865600 000

1866Lauksaimniecības produkcijas ražošanas apjomi un ienākumu

1867dinamika

186818.

1869Lauksaimniecības produkcijas ražošana, tās patēriņš

1870Par dažādu produkcijas veidu

1871saražotajiem apjomiem, patēriņu un nodrošinājumu var spriest pēc

1872LAD Lauksaimniecības produkcijas ražošanas un patēriņa

1873bilances.

187430.tabula

1875Nodrošinājums procentos atspoguļo

1876Latvijas lauksaimnieku potenciālu nodrošināt vietējo tirgu ar

1877pārtikas produktiem un izejvielām, taču šeit netiek atspoguļoti

1878tādi rādītāji kā imports, eksports, patērētie izejmateriāli

1879turpmākai ražošanai, t.sk. lopbarībā, uzkrājumi un zudumi, kuri

1880tieši ietekmē tirgu un ražošanas apjomus.

1881Patēriņa līmenis visās nozarēs

1882pēdējos gados ir nostabilizējies un nav prognozējams, ka tuvākā

1883laikā tas būtiski pieaugs, jo Latvijā ir negatīva demogrāfiskā

1884situācija, kā arī labklājības līmenis nav augsts.

1885Gandrīz visās nozarēs 1999. gadā

1886bija vērojams saražotās produkcijas apjomu kritums, kam par

1887iemeslu bija 1998. gada "Krievijas krīze".

18882002. gadā cūkkopībā vēl figurē

1889tāds termins kā "nenoteiktas izcelsmes gaļa" 9,8 tūkst.

1890tonnas.

18912. attēls

1892Cūkgaļa

1893Nenoteikta apjoma produkcija

1894iepriekšējos gados ir bijusi arī citās nozarēs, taču,

1895pilnveidojoties uzskaites un aprēķina mehānismiem, kā arī

1896attīstoties noieta ķēdēm, no tās ir izdevies atbrīvoties.

1897Vēl viena nozare, kurā ir

1898saglabājusies, bet strauji samazinās, nenoteiktas izcelsmes

1899produkcija, ir piensaimniecība. 2002. gadā tas bija 38,7 tūkstoši

1900tonnu.

19013. attēls

1902Piens

1903Par galvenajiem nenoteiktas

1904produkcijas rašanās iemesliem var nosaukt nepilnības uzskaitē,

1905sadrumstaloto ražošanu un kvalitatīvu realizācijas shēmu trūkumu,

1906nevis kontrabandu.

1907Liellopu gaļas patēriņš ir

1908svārstīgs, taču ražotāji uz to reaģēja tikai pēc gada.

19094. attēls

1910Liellopu

1911gaļa

1912Liellopu gaļas ražošana un

1913kartupeļu audzēšana ir tās nozares, kurās būtiski turpina

1914samazināties gan ražošanas apjomi, gan patēriņš. Liellopu gaļai

1915tas ir saistīts ar ārējā tirgus ietekmi.

1916Ja liellopu gaļai galvenie bija

1917tirgus faktori, tad kartupeļiem tas ir samazinājums dzīvnieku

1918barības uzturā.

19195. attēls

1920Kartupeļi

1921Nākotnē nav paredzama nozīmīga

1922ražošanas un patēriņa apjomu krišanās.

1923Visstiprāk krīze Krievijā

1924ietekmēja vienu no prioritārajām nozarēm - laukaugu ražošanu,

1925taču jau 2000. gadā tā bija stabilizējusies un jau sākusi

1926eksportēt nozīmīgus apjomus ~ 10% no kopējā saražotā produkcijas

1927apjoma.

19286. attēls

1929Graudaugi

1930Kaut arī dažās nozarēs

1931nodrošinājums sasniedz un pārsniedz 100%, taču apjomi ir vēl

1932arvien niecīgi. Piemēram, Īrijā, aprēķinot pēc šādas metodikas,

1933liellopu gaļas nodrošinājums 2000. gadā bija 1034%27,

1934kas liecina par jebkuras valsts, t.sk. Latvijas, ražošanas un

1935izaugsmes potenciālu.

193619.

1937Lauksaimniecības ienākumi un to dinamika

1938Šajā nodaļā apkopotā informācija

1939ir Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtā veidotās

1940ražošanas, cenu un resursu patēriņa prognozes, kas apkopotas

1941atbilstoši lauksaimniecības ekonomiskā kopaprēķina (LEK)

1942metodikai.

1943Prognožu pamatā ir šādi

1944pamatnosacījumi:

1945a) Latvijā turpinās līdzšinējā

1946lauksaimniecības politika;

1947b) pasaules pārtikas tirgū

1948nenotiek būtiskas izmaiņas;

1949c) Latvijā nenotiek būtiski

1950satricinājumi, kas skar ražošanu vai tirgu.

1951Izstrādātās prognozes uzdevums nav

1952sniegt absolūti pareizu rezultātu, bet gan apkopot visas

1953iespējamās attīstības tendences.

195419.1.

1955Produkcijas apjomi un cenas

1956Prognozējams, ka, tāpat kā

1957iepriekšējā periodā, lauksaimnieciskās ražošanas apjomi 2003.

1958gadā, salīdzinot ar 2002.gadu, ievērojami nemainīsies. Ap 5%

1959pieaugums paredzēts graudu ražošanā sakarā ar atbalsta

1960palielināšanos šai nozarei un ražošanas samazinājumu 2002.gadā,

1961salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Nozīmīgs pieaugums plānots

1962rapša ieguvē (40 tūkst. tonnu sēklu), bet neliels samazinājums -

1963kartupeļu un dārzeņu ražošanā (pēc pieauguma 2002. gadā). Pārējās

1964kultūras saglabās aptuveni iepriekšējo ražošanas līmeni.

1965Lopkopības apjomi paredzēti kopumā iepriekšējā gada līmenī, ja

1966nozīmīgi nemainās produktu cenas. Paredzēts, ka piena un gaļas

1967cenas saglabāsies aptuveni 2002.gada līmenī: piens 90 Ls/t,

1968liellopi dzīvsvarā 460 Ls/t, cūkas 655 Ls/t, kā arī stabila

1969valsts atbalsta politika. Cenas pieaugums par 2-4% paredzēts

1970lopbarības graudiem. Ņemts vērā arī iespējams tiešo valsts

1971atbalsta maksājumu pieaugums par 3% augkopībā un lopkopībā.

1972Tādējādi augkopības produkcijas vērtība pieaugtu kopumā par 1%

1973pret 2002. gadu, bet lopkopības vērtība saglabātos iepriekšējā.

1974Lopkopības sektoru vairāk ietekmē tendences pasaules tirgū, kur

19752002.gadā stāvoklis nav tik labvēlīgs, kā gadu iepriekš.

1976Visas lauksaimniecības izlaidē

1977paredzēts palielinājums par 1%. Lauksaimniecības ienākumu

1978aprēķinā atbilstoši LEK metodikai ir iekļauta arī lauku

1979saimniecībās notiekošā nelauksaimnieciskā darbība, kurai netiek

1980veikta atsevišķa izmaksu uzskaite. Te ietilpst galvenokārt

1981koksnes ieguve, lauksaimniecības produktu pārstrāde u.c. Šīm

1982darbībām paredzēts neliels pieaugums (novērtēts ar 7%).

198319.2. Ražošanas

1984izmaksas un citi faktori

1985Starppatēriņa īpatsvara

1986samazināšanās izskaidrojama ar nepārtrauktu ražošanas

1987efektivitātes palielināšanos. Laika posmā no 1997. - 2001. gada

1988katrā nākamajā gadā ir bijis nepieciešams par 4 - 5% mazāk ārpus

1989lauksaimniecības iegādāto starppatēriņa resursu salīdzināmās

1990cenās nekā iepriekšējā gadā.

199130. tabula

1992Lauksaimniecības

1993nozares ienākumu veidošanās (svarīgākās pozīcijas) 2000.-2003.

1994(prognoze)

1995Rādītāji

1996Vērtība milj. Ls bāzes cenās

1997(ar produktu subsīdijām)

1998Izmaiņas (+/-)

19992000

20002001

20012002. (prognoze)

20022003. (prognoze)

20032002. pret 2001.

20042003. pret 2002.

2005Augkopība

2006115,2

2007122,4

2008121,9

2009122,6

20100%

20111%

2012Graudaugi

201352,1

201448,7

201547,3

201649,5

2017-3%

20185%

2019Kartupeļi

202017,0

202125,7

202226,3

202323,1

20242%

2025-12%

2026Cukurbietes

20278,5

20289,6

20299,9

20309,9

20313%

20320%

2033Dārzeņi

203410,3

203510,6

203612,0

203711,6

203813%

2039-4%

2040Lopkopība

2041127,5

2042153,2

2043142,1

2044141,6

2045-7%

20460%

2047Piens

204856,7

204965,8

205065,6

205165,2

20520%

2053-1%

2054Liellopi

205513,9

205618,9

205719,9

205820,2

20595%

20601%

2061Cūkas

206228,5

206335,3

206424,1

206523,3

2066-32%

2067-3%

2068Mājputni un olas

206921,5

207024,3

207122,9

207223,2

2073-6%

20741%

2075Pakalpojumi

2076lauksaimniecībā

20773,4

20783,2

20793,0

20802,9

2081-5%

2082-4%

2083Lauksaimniecības izlaide

2084246,1

2085278,7

2086267,0

2087267,2

2088-4%

20890%

2090Neatdalāmās

2091blakusdarbības

209223,6

209322,0

209421,1

209522,4

2096-4%

20977%

2098Lauksaimniecības "nozares"

2099izlaide

2100269,7

2101300,7

2102288,1

2103289,6

2104-4%

21051%

2106Starppatēriņš

2107151,1

2108157,4

2109154,5

2110153,0

2111-2%

2112-1%

2113Starppatēriņa īpatsvars %

2114"nozares "izlaidē

2115Bruto pievienotā vērtība

2116118,6

2117143,3

2118133,7

2119136,6

2120-7%

21212%

2122Subsīdijas (izņemot

2123produktu)

21248,4

21257,2

21267,3

21277,3

21281%

21290%

2130Ar ražošanu saistītie

2131nodokļi

213213,7

213314,0

213414,1

213514,3

21360%

21372%

2138Pamatkapitāla patēriņš

213926,4

214029,1

214128,3

214228,3

2143-3%

21440%

2145Neto pievienotā vērtība

2146(faktoru izmaksās)

214786,9

2148107,3

214998,6

2150101,4

2151-8%

21523%

2153Noma

21540,8

21551,1

21561,2

21571,5

215817%

215919%

2160Kredītprocenti

21613,8

21623,5

21634,6

21644,6

216530%

21660%

2167Ienākumi no

2168lauksaimnieciskās darbības

216982,3

2170102,7

217192,8

217295,3

2173-10%

21743%

2175Nodokļi no ienākuma

21765,2

21775,1

21784,9

21794,8

2180-3%

2181-2%

2182Algoto darbinieku

2183ienākumi

21849,3

218510,0

21869,5

21878,8

2188-5%

2189-8%

2190Ģimenes darbaspēka

2191ienākumi

219267,9

219387,7

219478,3

219581,7

2196-11%

21974%

2198Nodarbināto skaits

2199lauksaimniecībā (tūkst.)

2200136,1

2201136,1

2202125,2

2203115,2

2204-8%

2205-8%

2206Ienākumi uz vienu l/s

2207nodarbināto (Ls)

2208567

2209718

2210702

2211785

2212- 2%

221312%

22142003. gadā sakarā ar ražošanas

2215intensificēšanu un Eiropas Savienības prasību ieviešanu paredzēti

2216papildus izdevumi 3% apjomā. Plānojot produkcijas apjoma

2217pieaugumu salīdzināmās cenās par 0,6%, paredzēta starppatēriņa

2218apjomu samazināšanās par 0,9% attiecībā pret 2002.gadu. Ārpus

2219lauksaimniecības iegādāto starppatēriņa resursu cenu pieaugums

2220paredzēts vidēji par 2,9% (2002.gadā par 1,2%). Šis pieaugums

2221saistāms ar gaidāmo resursu cenu pakāpenisku tuvināšanos Eiropas

2222Savienības līmenim. Turpinoties līdzšinējām tendencēm, par 10-15%

2223varētu pieaugt minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu

2224patēriņš, bet pārējo resursu apjoms nedaudz samazinātos (apmēram

2225par 3-6%).

2226Pamatkapitāla atjaunošanai

2227nepieciešamā summa saglabājas iepriekšējā līmenī, paredzot

2228nelielu ražošanas līmeņa (sējumu platības, lopu skaits) kritumu,

2229bet pakāpenisku ražošanas intensificēšanu, kam nepieciešami

2230lielāki kapitālieguldījumi. Paredzēts, ka valsts subsīdijas

2231lauksaimniecībai saglabājas 3% apmērā no valsts budžeta

2232izdevumiem (paredzēts to pieaugums par 3%) un to struktūra

2233aptuveni atbilst 2002. gada struktūrai.

223419.3.

2235Lauksaimniecības ienākumi un to tendences

2236Kopējie ienākumi no

2237lauksaimnieciskās darbības pie aprakstītajiem nosacījumiem

2238nedaudz palielinātos no 2002. gadā prognozētajiem Ls 92,8 milj.

2239līdz Ls 95,3 milj. 2003. gadā (par 3%). Ienākumi 2002.gadā gan ir

2240mazāki, nekā tika prognozēts iepriekš, galvenokārt straujās cenu

2241samazināšanās dēļ (par 21% pret 2001.gadu) cūkgaļai, kā arī

2242sarežģījumiem piena sektorā. Galvenokārt šo iemeslu dēļ, kā arī

2243sakarā ar mazāku gaidāmo graudaugu ievākumu (pagaidām par 3%)

2244ienākumi 2002.gadā pašreiz tiek prognozēti par 10% mazāki nekā

22452001.gadā., kad pieaugums bija 25%.

2246Vērojama lauksaimniecībā

2247nodarbināto skaita samazināšanās tendence (ar dažiem izņēmuma

2248gadiem). Ņemot vērā vidējos rādītājus, nodarbināto skaita

2249samazināšanās nākamajos gados novērtēta ar 8% gadā.

2250Uz vienu lauksaimniecībā

2251nodarbināto personu 2003. gadā, izmantojot šo metodiku, tika

2252prognozēti vidēji 785 Ls (mēnesī vidēji 65 Ls). Kaut arī tas ir

2253par 12% vairāk nekā paredzēts 2001. gadā, tomēr ir pilnīgi

2254nepietiekami, lai sektoram piesaistītu kvalificētu

2255darbaspēku.

2256Jāatzīmē, ka reāli netiek

2257ieguldīti arī pamatkapitāla atjaunošanai nepieciešamie līdzekļi,

2258līdz ar to ražošanas ēkas, būves un tehniskais parks kopumā

2259arvien novecos. Tādēļ tiek apdraudēta pati lauksaimniecības

2260ienākumu gūšanas bāze. Aprēķini liecina, ka lauksaimnieki paši

2261spēj ieguldīt aptuveni Ls 6 - 8 milj. gadā pamatlīdzekļu

2262atjaunošanai, bet atlikušajiem Ls 18 - 20 milj. trūkst līdzekļu.

2263Šāda summa būtu minimāli nepieciešama vienkāršai pamatlīdzekļu

2264atjaunošanai.

2265Būtiskākie faktori, kas pašreiz

2266ietekmē lauksaimniecības ienākumus, ir:

2267a) stāvoklis ārējā tirgū, ciktāl

2268tas skar iekšējo tirgu. Kopš 2001.gada beigām ir samazinājušās

2269cenas vairākiem lopkopības produktiem, arī graudu cenas pēdējos

2270gados nedaudz samazinās;

2271b) vietējās pārstrādes nozares

2272attīstība un tās konkurētspēja. Tieši šis posms var kļūt par

2273vājāko pārtikas ražošanas ķēdē. Nav atrisināts jautājums par

2274Latvijas gaļas eksportu uz ES; pārstrādes uzņēmumi bieži konkurē

2275savā starpā, un tas samazina kopējo konkurētspēju u.c. Šo faktoru

2276rezultātā tiek pārstrādāts un realizēts mazāk produkcijas,

2277neapgādājot pat vietējo tirgu, turklāt iepirkuma cena ir zemāka,

2278nekā tā varētu būt pie optimālas pārstrādes organizācijas.

2279Nozīmīga loma nozares attīstībā var būt arī mazās, privātās

2280pārstrādes attīstībai, izejot tirgū ar specifiskiem, augstākas

2281kvalitātes produktiem;

2282c) tuvākajā perspektīvā - būtiskas

2283izmaiņas lauksaimniecības politikā sakarā ar iespējamo

2284pievienošanos Eiropas Savienībai. Tas var izraisīt nozīmīgas

2285strukturālas izmaiņas ne tikai sakarā ar cenu izmaiņām, ražošanas

2286kvotām un tiešo maksājumu (ne)pieejamību, bet arī sakarā ar brīvu

2287kapitāla plūsmu, kas var nozīmīgi palielināt citu valstu lielo

2288pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumu ietekmi Latvijā. Līdz ar to

2289Latvijas ražotājiem, ja to produkcija nebūs pieejama par

2290konkurētspējīgām cenām, var rasties būtiskas problēmas

2291produkcijas realizācijā. Papildus problēma ir ES prasības, lai

2292produkciju varētu realizēt.

2293Turklāt līdz ar pievienošanos ES

2294valstij zūd iespēja piešķirt nacionālo atbalstu lauksaimniecībai.

2295Tādēļ ir nozīmīgi 2003.gadā veicināt ieguldījumus pirmām kārtām

2296tajās nozarēs, kuru attīstība un stabilizācija visvairāk

2297nepieciešama valsts interesēs. No šī atbalsta piešķiršanas lielā

2298mērā var būt atkarīga sektora dzīvotspēja turpmāk.

2299Jāatzīmē, ka lauksaimniecībā

2300ienākumus ietekmē ļoti daudzi faktori, un pat viens faktors var

2301tos būtiski mainīt. Tādēļ ienākumu prognoze ir relatīva.

2302Iespējami arī ārkārtēji apstākļi, kas var izraisīt tajā būtiskas

2303izmaiņas.

2304LAUKSAIMNIECĪBAS

2305PRIORITĀRO NOZARU ATTĪSTĪBA

230620.

2307Piensaimniecība

2308Situācijas

2309apraksts

23101998.gada Lauksaimniecības

2311attīstības koncepcijā piensaimniecība tika atzīta par prioritāru

2312lauksaimniecības nozari ar lielām potenciālām iespējam ražošanas

2313apjomu palielināšanā, eksporta attīstīšanā. Tomēr joprojām pastāv

2314vairākas stratēģiskas problēmas, kas kavē nozares attīstību un

2315potenciālo iespēju realizēšanos:

2316a) sadrumstalota piena

2317ražošana;

2318b) ražošanas izmaksām neatbilstoša

2319piena iepirkuma cena;

2320c) augstas piena pārstrādes un

2321pārdošanas izmaksas;

2322d) nepietiekama piena un piena

2323produktu kvalitāte;

2324e) apgrozāmo līdzekļu trūkums

2325investīcijām piena ražošanā un pārstrādē.

2326Mērķis

2327Konkurētspējīgas un kvalitatīvas

2328piena produkcijas ražošana atbilstoši Pasaules un Eiropas

2329Savienības tirgus izvirzītajām prasībām, nodrošinot piena un

2330piena produktu ražotājiem stabilu ieņēmumu līmeni.

2331Uzdevumi

2332Piensaimniecības attīstībā tuvāko

2333gadu laikā izvirzāmi šādi uzdevumi:

2334saimniecību

2335līmenī (1):

23361. izveidot racionālu un efektīvu

2337piena ražošanas saimniecību struktūru, kas būtu par pamatu

2338pietiekošai piena ražošanas intensifikācijai, radītu pamatu

2339produktivitātes kāpināšanai, ražošanas izmaksu pazemināšanai un

2340piena kvalitātes uzlabošanai, sasniedzot ES standartus;

23412. panākt piena ražošanas

2342atbilstību ES sanitārajām, higiēnas un dzīvnieku labturības

2343prasībām;

23443. paaugstināt piena ražošanas un

2345produktu kvalitāti;

23464. palielināt govju

2347produktivitāti, sekmējot augstražīgu ganāmpulku veidošanu un

2348sasniedzot vidējo govs ražību (izslaukumu) valstī vismaz 5500

2349kg/gadā;

23505. paaugstināt piena ražošanas

2351apjomus vismaz līdz 1 - 1,2 milj. tonnu piena gadā un palielināt

2352piena pārstrādes apjomus līdz 75 - 80 % no kopējā piena ražošanas

2353apjoma;

2354pārstrādes

2355līmenī (2):

23566. izveidot pilnvērtīgu

2357informatīvo sistēmu par piena ražotājiem un viņu realizēto pienu

2358(pārdoto pārstrādei un tiešā tirdzniecībā) piena kvotu mehānisma

2359ieviešanai;

23607. izveidot racionālu, ekonomiski

2361pamatotu un efektīvu piena pārstrādes uzņēmumu struktūru

2362atbilstoši ES kvalitātes, higiēnas un pārtikas drošuma

2363noteiktajām prasībām;

23648. atbalstīt kvalitatīvas,

2365konkurētspējīgas produkcijas ražošanu Latvijas iekšējam un

2366eksporta tirgum;

2367institucionālā

2368līmenī (3):

23699. kopīgi ar ražotājiem un

2370pārstrādātājiem sakārtot iekšējo piena produktu tirgu un attīstīt

2371eksporta tirgu;

237210. nostiprināt stabilu

2373līgumattiecību bāzi starp ražotājiem un pārstrādātājiem.

2374Pasākumi

2375Lai sasniegtu definēto nozares

2376mērķi un izvirzītos uzdevumus, ir jāturpina nozares optimizācija,

2377racionalizējot ražošanas un pārstrādes struktūras. Nozares

2378atbalsta politika vēršama uz piena preču produkcijas ražotāju

2379atbalstīšanu, piena tirgus stabilizēšanu, pārstrādes uzņēmumu

2380sakārtošanu un piena produktu tirgus attīstīšanu. Šajā nolūkā

2381paredzēts atbalstīt vairāku piensaimniecībai būtisku pasākumu

2382īstenošanu.

23831. Tiešie

2384maksājumi piena ražotājiem

2385Piena ražošanas un tirgus

2386attīstīšanas nolūkos nepieciešams atbalstīt preču produkcijas

2387ražotājus. Ražotāji varēs saņemt tiešos maksājumus (subsīdijas),

2388ja tiks izpildīti šādi nosacījumi - pārraudzība uzsākta līdz

23892002.gada 1.oktobrim un uz aprēķina mēneša 20 datumu atradusies

2390ganāmpulkā un pēdējo trīs mēnešu laikā reģistrēti pārraudzības

2391dati. Pasākuma likumisko pamatu nodrošina un izpildes uzraudzību

2392veic Zemkopības ministrija. Tiešo maksājumu piemērošana paredzēta

2393vismaz līdz 2004.gadam.

23942.

2395Ciltsdarba attīstības pasākumi

2396Šī pasākuma ietvaros tiks

2397atbalstīta piena pārraudzības programmas attīstība, vaislas

2398materiāla iegāde ārvalstīs, vaislas buļļu novērtēšana, buļļu māšu

2399novērtēšana un augstražīga ganāmpulka izveidošana. Pasākumu

2400likumisko pamatu un izpildi nodrošina Zemkopības ministrija.

2401Ciltsdarba attīstības pasākumu īstenošana paredzēta arī

2402turpmāk.

24033. Piena

2404ražotāju reģistra uzturēšana un attīstība

2405Lai attīstītu piena tirgu Latvijā,

2406jāizveido funkcionējoša informatīvā bāze par piena ražotājiem,

2407piena ražošanas apjomiem, tiešo piena pārdošanu un realizāciju

2408pārstrādes uzņēmumiem. Viena daļa no piena ražotājiem jau ir

2409iekļauta Piena ražotāju reģistrā, uzskaitot katra ražotāja

2410piegādātos piena apjomus. Turpmāk šajā reģistrā būtu jānonāk

2411informācijai par visiem piena ražotājiem un to realizētajiem

2412piena apjomiem pārstrādei vai tiešajai tirdzniecībai. Šis

2413reģistrs ir veidots ciešā saistībā ar liellopu un ganāmpulku

2414reģistru un piena pārraudzības programmu, lai nodrošinātu

2415informācijas saskaņotību. Šādi būs iespējams iegūt un analizēt

2416informāciju un kontrolēt ne tikai piena tirdzniecību, bet arī

2417ražotā piena kvalitāti ganāmpulkā.

2418Tuvākā nākotnē piena ražotāju

2419reģistrs kļūs par pamatu ES piena kvotu sistēmas ieviešanai,

2420piešķirot katram piena ražotājam ražošanas kvotu, atbilstoši

2421iepriekšējo gadu piena pārdošanas rādītājiem pārstrādes

2422uzņēmumiem un tiešās tirdzniecības. Reģistra likumisko pamatu

2423nodrošina Zemkopības ministrija, bet ieviešanu un administrēšanu

2424veiks Valsts ciltsdarba datu apstrādes centrs sadarbībā ar

2425Latvijas piensaimnieku centrālo savienību.

24264. Piena

2427kvalitātes laboratorijas izveidošana

2428Pasākuma likumisko pamatu

2429nodrošina un izpildes uzraudzību veic Zemkopības ministrija

2430sadarbībā ar nozares pašpārvaldes organizācijām.

2431Pēc laboratorijas tehniskās

2432izveidošanas, paredzama tās akreditācija, kā arī piena paraugu

2433plūsmas nodrošināšana visiem Latvijas piena ražotājiem un

2434informācijas sistēmas izveidošana par piena kvalitātes

2435rādītājiem, panākot vienotu un neatkarīgu piena šķirošanas

2436mehānismu.

24375. Dzīvnieku

2438veselības kontroles sistēmas uzturēšana un attīstība

2439Pasākuma likumisko pamatu

2440nodrošina un izpildes uzraudzību veic Zemkopības ministrija un

2441PVD.

24426. Piena

2443produktu tirgus attīstīšana

2444Latvijas piena produktu

2445konkurētspējas paaugstināšanā arvien lielāku nozīmi iegūst tirgus

2446ietekmēšanas pasākumi. Īpaši nozīmīga ir piena intervence, kas

2447ietekmē sviesta un sausā vājpiena, kā arī cieto, ilgstoši

2448uzglabājamo sieru tirgu. Šiem produktiem tiek noteiktas

2449augstākas, ES pastāvošas kvalitātes prasības. Sasniedzot šīs

2450kvalitātes prasības, Latvija jau no iestāšanās brīža varēs

2451ieviest ES piena koptirgus organizācijas mehānismus.

245221.

2453Augkopība

2454Viena no lauksaimnieciskās

2455ražošanas pamatnozarēm ir augkopība. Ražošanas apjomiem

2456lauksaimniecībā ir tendence pieaugt, bet 2000.gadā tā sasniedza

245737% no 1990. gada apjoma. Salīdzinājumā ar 1990. gadu, kad

2458augkopības īpatsvars kopējā lauksaimniecības produkcijā bija 34%,

24592000. gadā tas ir palielinājies līdz 48,5% (LVAEI, 2001).

2460Prioritārās augkopības nozares ir

2461graudkopība un rapša audzēšana.

2462No augkopībā saražotās produkcijas

2463apjoma un kvalitātes atkarīgs ne tikai pārtikas produktu un

2464rūpniecības izejvielu pašnodrošinājuma līmenis, bet arī

2465lopkopības nozaru attīstība.

246621.1.

2467Graudkopība

2468Situācijas

2469apraksts

2470Labības ražošana Latvijā ir

2471sasniegusi pilnu pašapgādes līmeni ar vietējiem pārtikas graudiem

2472un kopš 2001. gadā tas bija augstāks par 100%. Eksporta apjomi

24732001.gadā sasniedza 100 tūkst. tonnu. Līdz ar to Latvija no

2474graudu importētājvalsts ir kļuvusi par graudu eksportētājvalsti.

2475Graudu ražošanas apjoma pieaugums saistāms ar labības

2476izmantošanas iespējām lopbarībā, iesala, bioetanola un citu

2477nepārtikas produktu ražošanā un pārstrādi eksportējamos produktos

2478ar augstāku pievienoto vērtību.

2479Galvenās nozares problēmas ir:

24801. zema darba un resursu

2481produktivitāte (zema graudaugu vidējā ražība un augsta ražošanas

2482pašizmaksa);

24832. nepietiekams materiāli

2484tehniskais un tehnoloģiskais nodrošinājums;

24853. sēklkopības un selekcijas

2486sistēmas optimizācijas trūkums;

24874. graudaugu audzēšana

2488monokultūrā, augsni noplicinošu tehnoloģiju izmantošana;

24895. nespēja nodrošināt tirgu ar

2490pārtikas rudziem, kuri pašlaik tiek importēti;

24916. pilnveidojama kvalitātes

2492nodrošinājuma sistēma.

2493Mērķis

2494Turpmāko 3-5 gadu laikā panākt

2495pakāpenisku labības ražošanas apjomu pieauguma atjaunošanos līdz

24961,0 milj. tonnu gadā.

2497Uzdevumi

24981. Specializēšanās labības

2499ražošanā konkrētam tās izmantošanas mērķim (t.sk. lopbarības

2500ražošanai, alus miežu, biodegvielas un spirta ražošanai).

25012. Specializācijas mērķim

2502pakļautas zemkopības sistēmas pielietošana.

25033. Labas lauksaimniecības prakses

2504nosacījumu ievērošana.

25054. Augsnes degradācijas procesu

2506novēršana, attīstot labībām neradniecisku kultūraugu - eļļas

2507augu, griķu, pasējas tauriņziežu - iekļaušanu augsekā.

2508Pasākumi

25091. Tiešie

2510maksājumi par sējplatību.

2511Labības tirgus attīstīšanas

2512nolūkos nepieciešams atbalstīt graudu audzētājus kā preču

2513produkcijas ražotājus vai arī ražotājus pašpatēriņam, kā arī

2514veicināt to sadarbību ar legāliem graudu iepircējiem. Uz

2515tiešajiem maksājumiem par sējplatību pretendēs ražotāji, ja būs

2516izpildīti šādi nosacījumi:

2517a) kopējā graudaugu, pākšaugu un

2518eļļas augu platība saimniecībā ir 1 ha un vairāk (šis nosacījums

2519var tikt mainīts);

2520b) platība apsēta ar sertificētu

2521sēklu vai noteiktām prasībām atbilstošu, VAAD pārbaudītu

2522sēklu;

2523c) ražotājs deklarējis iegūtās

2524ražas apjomu un izmantošanas veidu;

25252. Kultūraugu

2526genofonda saglabāšana un izlases sēklas ražošana.

25273. Tirgus

2528intervences pasākumu nodrošināšana.

25294. Pārstrādes

2530graudu un eļļas augu sēklu iepirkšanai izlietotā kredīta procentu

2531likmju daļēja dzēšana.

25325. Augkopības

2533nozaru riska mazināšana.

25346. Iekšējā

2535tirgus aizsardzības pasākumi - muitas kontroles un labības

2536tirdzniecības licencēšana.

25377. Valsts

2538uzraudzības nodrošināšana kvalitātes prasību ievērošanā.

25398. Labības

2540ražotāju kooperācijas veicināšana.

2541Paralēli nacionālā atbalsta

2542programmām laikā līdz Latvijas iestājai ES graudkopībai paredzēts

2543ES pirmsiestāšanās fondu atbalsts divu SAPARD apakšprogrammu

2544ietvaros. "Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju

2545modernizācijas" līdzekļus graudu ražotāji varēs saņemt

2546ražošanas modernizācijai, konkurētspējas paaugstināšanai;

2547"Lauksaimniecības un

2548zivsaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana"

2549paredzēta pārstrādes uzņēmumu modernizēšanai un sakārtošanai

2550atbilstoši ES higiēnas, kvalitātes, pārtikas drošības un vides

2551aizsardzības prasībām. Vienlaikus programmas mērķis ir veicināt

2552racionālas pārstrādes uzņēmumu struktūras izveidi, izveidot

2553līgumattiecību bāzi starp ražotājiem un pārstrādes uzņēmumiem,

2554veicināt graudu ražotāju ienākumu stabilizēšanu.

255532. tabula

2556Latvija ir uzsākusi pievienošanās

2557procedūru Starptautiskās ekonomiskās sadarbības un attīstības

2558organizācijas šķirņu sertifikācijas shēmām. To sēklu cenas, kurām

2559ir OECD sēklu sertifikāts, starptautiskajā tirgū ir augstākas,

2560līdz ar to palielināsies Latvijā ražotās sēklas

2561konkurētspēja.

2562ES integrācijas kontekstā Latvijai

2563nozīmīgas ir references platības un ražība. Latvijas pozīcijas

2564dokumentā deklarētās prasības graudaugu sektorā saistītas ar

2565pamatplatību kompensācijas maksājumu aprēķināšanu 688 tūkst. ha

2566platībā, kurā vidējā ražība ir 3,0 t/ha.

256721.2.

2568Rapša audzēšana

2569Situācijas

2570apraksts

2571Salīdzinoši straujš rapša platību

2572pieaugums vērojams no 1999.gada, kad tās sasniedza 6500 ha.

25732000.gadā šī kultūrauga sējplatības pieauga vēl par 400 ha.

25742001.gadā rapša sējumu platība bija 8400 ha, kaut gan šāda

2575platība ir visai neliela konkurētspējīgas ražošanas

2576pastāvēšanai.

2577Līdz 2000.gadam eļļas augu

2578audzēšana bija vienīgā augkopības nozare, kas saņēma tiešos

2579atbalsta maksājumus no valsts subsīdiju programmas.

2580Nostabilizējoties nozares attīstības tempiem, atbalsta maksājumu

2581apjoms ir pakāpeniski samazinājies no 30 Ls/ha 1998.gadā līdz 15

2582Ls/ha 2002.gadā. Subsīdijas bija paredzētas arī netiešo maksājumu

2583veidā - daļējai kredītprocentu dzēšanai uzņēmumiem, kas iepirks

2584eļļas augu sēklas.

2585Rapša strauju iekļaušanu augsekā

2586noteikuši šādi faktori:

2587a) rapša audzēšanai graudaugu

2588specializācijas saimniecībās ir nozīmīga loma augsekas

2589regulēšanai un graudaugu ražības palielināšanai bez būtiskiem

2590papildus ieguldījumiem;

2591b) rapša audzēšana samazina

2592spriedzi labības tirgū, tā novākšana notiek agrāk nekā

2593labībām;

2594c) rapša sēklu pieprasījums ārējā

2595un iekšējā tirgū, kā arī pieprasījums pēc rapšu spraukumiem kā

2596augstvērtīgas lopbarības piedevas;

2597d) valsts atbalsta programma;

2598e) biodīzeļdegvielas ražošanas

2599uzsākšana;

2600f) zināšanu līmeņa paaugstināšanās

2601un plašas informācijas pieejamība par rapša audzēšanu.

2602Mērķis

2603Nozares mērķis ir attīstīt

2604izejvielu nodrošinājumu biodegvielas, rapša eļļas, augstvērtīgas

2605lopbarības piedevu ražošanai un eksporta apjomu

2606palielināšana.

2607Uzdevumi

2608Rapša pārstrādes jaudu un

2609sējplatību proporcionāla palielināšana.

2610Pasākumi

2611Nozares turpmākai sekmīgai

2612attīstībai nepieciešams:

26131. turpināt stabilu valsts

2614atbalstu;

26152. paaugstināt zināšanu līmeni

2616visās ar nozari saistītajās jomās.

261722.

2618Cūkkopība

2619Situācijas

2620apraksts

2621Viena no nozīmīgākajām

2622organizācijām, kas ietekmē cūkkopības nozares attīstību valstī,

2623ir sabiedriskā organizācija, kura apvieno lielākos Latvijas

2624cūkgaļas ražotājus - Latvijas Cūku audzētāju asociācija - un

2625divas normatīvajos aktos noteiktā kārtībā atzītas šķirnes

2626dzīvnieku audzētāju organizācijas - SIA "Cūku ciltsdarba centrs"

2627un SIA "Agrosels".

2628Uz 2002.gada 1.janvāri valstī ir

2629428 tūkstoši cūku, kuras izvietotas 56288 ganāmpulkos. Salīdzinot

2630ar 2000.gadu, ir samazinājies mazo ganāmpulku (līdz 10

2631sivēnmātēm) īpatsvars par 6,2 procentiem. 60 % no visiem

2632dzīvniekiem atrodas ganāmpulkos, kuros ir vairāk par desmit

2633sivēnmātēm. 2001.gadā palielinājies kopējais dzīvnieku skaits par

263429 tūkstošiem un saražotas attiecīgi 31,6 tūkstoši tonnas gaļas,

2635kas ir 59,2% no pašnodrošinājuma. Cūkgaļas patēriņš valstī pēdējo

2636trīs gadu laikā nedaudz samazinās. 2001. gadā tas bija 53,34

2637tūkst. tonnas. Kopējā gaļas bilancē cūkgaļas īpatsvars pēdējos

2638gados ir stabils - 52 %.

2639Viens no pamatnoteikumiem

2640cūkkopības nozares attīstībā ir ciltsdarba sakārtošana un

2641attīstība, kuru nosaka Ciltsdarba likums. Tāpēc valsts atbalsts

2642cūkkopības nozares attīstībai kopš 1996.gada tiek piešķirts

2643subsīdiju veidā saskaņā ar Zemkopības ministrijas rīkojuma "Par

2644valsts atbalstu Eiropas Savienības kvalitātes prasībām

2645atbilstošas produkcijas ražošanai" gan šķirnes audzēšanas