10. pants
nosaka, ka tiek deklarēti tikai atbalsta saņēmējiem
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17
veiktie maksājumi.
5.
Kredītpolitika
Situācijas
apraksts
Ar 2001. gada 9. oktobra Ministru
kabineta sēdes protokolu Nr.48 32.§ tika apstiprināta
Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas
programma, kura savu darbību uzsāka 2002. gada aprīlī.
Programmā bija nepieciešams sniegt skaidrojumus par terminu
interpretāciju, kā arī veikt izmaiņas, kuras ieteica gan VAS
"Latvijas Hipotēku un zemes banka" (LHZB), gan arī Lauksaimnieku
organizāciju sadarbības padome (LOSP).
Līdz 2002. gada jūnija vidum bija
apgūti kredīti par kopējo summu Ls 160 tūkst. Zemo
aktivitāti radīja citu banku neiesaistīšanās projekta
realizācijā, kā tas bija sākotnēji plānots.
Zemkopības ministrija 2002. gadā
izstrādāja Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes
kreditēšanas programmu, kura jau ir sākusi darboties un
pamatā ir akceptēta Ministru kabinetā. 2003. gada finansējuma
shēma būs zinām pēc atkārtotas šīs programmas skatīšanas MK. Šīs
programmas realizācijas un funkcionēšanas mehānisms ir līdzīgs
Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmai,
t.i., kā atvieglots komercstruktūru atbalsts lauksaimniecībā
izmantojamās zemes iegādei ar gada likmi 5% un īpaši
atbalstāmajiem reģioniem - ar 4% likmi.
Mērķis
Veicināt ilgtspējīgu un
konkurētspējīgu saimniecību veidošanos kapitālietilpīgajās
lauksaimniecības nozarēs.
Uzdevumi
1. Radīt lauku saimniecībām
pieņemamu ilgtermiņa finansējuma piedāvājumu.
2. Samazināt nākotnē nepieciešamos
lauksaimniecības uzturēšanas izdevumus.
3. Iedarbināt mehānismus efektīvai
lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus funkcionēšanai.
4. Sekmēt zemju konsolidāciju un
paātrināt reformas darbaspēka struktūrā un sociālā sektorā lauku
teritorijā, kā arī paātrināt investīciju piesaisti optimāla
lieluma saimniecību veidošanai.
5. Veicināt efektīvu
lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekošanu.
Pasākumi
Abu iepriekšminēto programmu
ietvaros ir paredzēti šādi pasākumi:
a) lauksaimnieciskās ražošanas
vajadzībām nepieciešamās zemes un uz tās esošo būvju iegāde;
b) lauksaimniecības produkcijas
ražošanas un zivkopībā licencētas uzņēmējdarbības veikšanai
nepieciešamo hidrotehnisko būvju celtniecība;
c) lauksaimniecības produkcijas
ražošanai nepieciešamo būvju rekonstrukcija;
d) tehnoloģiskās, ūdens un
energoapgādes iekārtas jaunbūvēs un būvju rekonstrukcija.
Finansējums un
finansēšanas avoti
Lauksaimniecības ilgtermiņa
investīciju kreditēšanas programmā un Lauksaimniecībā
izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmā, lai varētu
nodrošināt attiecīgi 6,8% un 5 (4)% likmi, iesaistītajām
kredītiestādēm ir paredzēti kompensāciju maksājumi no
lauksaimniecības subsīdijām.
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes
iegādes kreditēšanas programmai 2002. un 2003. gadā izsniegtajiem
aizdevumiem gadā ir Ls 150 tūkst. kompensācija, bet turpmākais
finansējuma apjoms ir atkarīgs no MK akceptētā programmas
varianta.
6. Nodokļi
Situācijas
apraksts
Pašlaik Latvijas lauksaimnieku
darbības procesus lielākā vai mazākā mērā ietekmē viss nodokļu
likumu kopums, taču būtiskie no tiem ir trīs - "Par pievienotās
vērtības nodokli", "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" un
"Par nekustamā īpašuma nodokli".
Saskaņā ar likumu "Par nekustamā
īpašuma nodokli" līdz 2003.gada 31.decembrim nodokļa likme būs
1,5% no zemes kadastrālās vērtības un ēku un būvju bilances vai
inventarizācijas vērtības. Ar 2004.gadu zeme un ēkas tiks
apliktas ar nodokli pēc kadastrālās vērtības, piemērojot 1,0%
likmi.
Ar nekustamā īpašuma nodokli līdz
2003.gada 31.decembrim neapliks ēkas un būves, kuras izmanto
tikai lauksaimnieciskajai ražošanai, dzīvojamās ēkas vai to
daļas, kuras izīrē un izmanto dzīvošanai, kuras uztur par valsts
budžeta vai pašvaldību budžeta līdzekļiem u.c.
Tas nozīmē, ka 2004. gadā
lauksaimniecības ražošanas ēkas vairs nesaņems nekustamā īpašuma
nodokļa atvieglojumus, kuri bija paredzēti šī likuma 1.
pantā.
Ar 2003.gada 1.janvāri ieviesta
samazinātā PVN likme atsevišķām precēm un pakalpojumiem.
Samazinātā likme 9% apmērā tiek piemērota tām precēm un
pakalpojumiem, kas līdz 2002.gada 31.decembrim bija atbrīvoti no
nodokļa. ES valstīs un kandidātvalstīs atsevišķām pārtikas precēm
tiek piemērota samazinātā PVN likme. Latvijā samazinātā PVN likme
no pārtikas produktiem ir piemērojama specializētajiem zīdaiņu
produktiem.
Joprojām tiek turpināta akcīzes
nodokļa atmaksa lauksaimniecības produkcijas ražotājiem par
izlietoto dīzeļdegvielu, kuras normatīvs salīdzinot ar
iepriekšējo gadu, ir palicis nemainīgs.
Zināmu atbalstu lauksaimniekiem
sniedz grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā. 33. panta (2)
sadaļā ir sacīts, ka, ievērojot nodokļu likumos noteikto kārtību,
lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība uzņēmumu
ienākuma nodokli nemaksā patstāvīgi, bet katrs lauksaimniecības
pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedrs maksā attiecīgi
iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli no
pārpalikuma daļas, kas pienākas lauksaimniecības pakalpojumu
kooperatīvās sabiedrības biedram.
Mērķis
Veicināt diferencētas, uz
lauksaimniekiem attiecināmas fiskālās politikas attīstību.
Uzdevumi
Sekot līdzi tiem paredzētajiem
grozījumiem nodokļu likumdošanā, kas skar lauksaimniecības
sektoru, un savas kompetences ietvaros ierosināt iespējamos
likumdošanas grozījumus, kas veicina konkurētspējīgas
lauksaimniecības attīstību.
Pasākumi
a) Informēt lauksaimnieku
sabiedriskās organizācijas par aktualitātēm nodokļu
jautājumos.
b) Organizēt darba grupas, kuras
risinātu ar nodokļu administrēšanu saistītos jautājumus.
c) Rīkot seminārus un apspriedes
ar LOSP par Zemkopības ministrijas nodokļu politikas veidošanu,
kā to nosaka Lauksaimniecības likums.
7. Tirgus
intervences pasākumu principi
7.1.
Institucionālā sistēma tirgus intervences mehānismu
nodrošināšanai
Situācijas
apraksts
Tirgus intervence ir mērķtiecīga
valsts iejaukšanās lauksaimniecības produktu tirgū, regulējot
pieprasījuma - piedāvājuma attiecību, lai nodrošinātu noteiktu
minimālo produkta cenu valsts iekšējā tirgū. Tirgus intervence
var izpausties kā produktu iepirkums intervencei vai kā
uzglabāšana intervencei.
Līdz 1999. gadam tirgus intervence
tika izmantota vienīgi pārtikas labības tirgū. 2000. gadā tika
ieviests cukura tirgus intervences mehānisms, bet piena produktu,
gaļas un dārzeņu sektorā tiek izstrādāti intervences mehānismi,
sagatavojot atbilstošus normatīvos aktus. Pamatojoties uz
Latvijas pozīcijas dokumenta tēzēm, Koptirgus organizācijas (KTO)
administrēšanas sistēma tiks pilnībā ieviesta līdz ar Latvijas
iestāšanās brīdi ES. Līdz ar to tiks nodrošināta intervences
mehānisma darbība piena produktu un gaļas tirgū. Pašlaik tirgus
intervences pasākumi tiek īstenoti saskaņā ar Latvijas saistībām
Pasaules Tirdzniecības organizācijā.
Latvijā pašreiz darbojas bezpeļņas
organizācija valsts akciju sabiedrība "Lauksaimniecības tirgus
intervences aģentūra". LTIA pašreiz nodarbojas ar labības un
cukura tirgus intervenci un tuvākajā laikā uzsāks tirgus
intervenci piena produktiem. Perspektīvā ir gaļas un arī augļu un
dārzeņu tirgus intervence.
Maksājumu aģentūras izveide notiks
reorganizējot BO VAS "Lauksaimniecības tirgus intervences
aģentūra" un funkcijas tiks nodotas Lauku atbalsta dienestam.
Paredzams, ka 2004. gada 1. pusē tiks akreditēta Vienotā
maksājumu aģentūra.
Mērķis
Nodrošināt Vienotas maksājumu
aģentūras izveidi, jo tā ir paredzēta Latvijas valsts iestāšanās
Eiropas Savienības oficiālā dokumenta sadaļā "Lauksaimniecība".
Uzdevumi
Harmonizēt Latvijas Republikas un
ES likumdošanu, kā arī veikt strukturālās izmaiņas LAD
funkcionēšanas nodrošināšanai.
Pasākumi
Vienotās maksājumu aģentūras
izveidošanai, kura uzsākta jau 2002. gadā un faktiski jāpabeidz
līdz 2003. gada 30. decembrim, ir nepieciešama:
a) Lauku atbalsta dienesta
restrukturizācija;
b) KLP vienkāršotās tiešo atbalsta
maksājumu administrēšanas shēmas informācijas izstrāde;
c) pamatinformācijas izstrāde par
tiešo atbalsta maksājumu saņemšanas nosacījumiem;
d) KLP tiešo atbalsta maksājumu
administrēšanas kārtības un procedūru izstrāde atbilstoši
IAKS;
e) importa-eksporta režīma
pasākumu ieviešana.
7.2. Labības
tirgus intervence
Situācijas
apraksts
Lai regulētu pieprasījuma un
piedāvājuma attiecību un nodrošinātu noteiktu minimālo produkta
cenu iekšējā tirgū, valsts īsteno intervences pasākumus saskaņā
ar labības ražošanas un patēriņa bilanci, iepērkot Latvijā
audzētos kviešu un rudzu graudus no Uzņēmumu reģistrā
reģistrētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas nodarbojas ar
labības audzēšanu un labības audzētāju kooperatīvajām sabiedrībām
(turpmāk - labības pārdevēji).
Intervencē kopējais viena labības
pārdevēja piegādājamais viendabīgas graudu partijas minimālais
apjoms 2002.gadā ir 40 tonnu.
Laika posmā no 2002.gada 1.augusta
līdz 2003.gada 30.aprīlim tiek noteikta šāda intervences cena par
vienu iepērkamo kviešu un rudzu graudu tonnu (bez PVN):
1) no 1.augusta līdz 30.septembrim
- 64 lati;
2) no 1.oktobra līdz 31.oktobrim -
67 lati;
3) no 1.novembra līdz 30.aprīlim -
70 lati.
Labības tirgus intervence Latvijā
darbojas kopš 1998.gada. Ar intervenci saistītos pasākumus veic
bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Lauksaimniecības
tirgus intervences aģentūra". Visu labības intervences pasākumu
darbību reglamentē 2002.gada 25.jūnija Ministru kabineta
noteikumi Nr. 246 "Noteikumi par intervenci labības tirgū
2002./2003.gadā". Noteikumi izstrādāti saskaņā ar
Lauksaimniecības likuma 10.panta trešo daļu "Cenu stabilitātes
nodrošināšanai Ministru kabinets katru gadu nosaka tirgus
intervences noteikumus".
Mērķis
Ņemot vērā Latvijas labības tirgus
intervences nosacījumu īpatnības - termiņu un cenu atšķirības no
ES vispārpieņemtiem principiem, viens no mērķiem ir optimizēt
Labības tirgus intervences noteikumus līdz atbilstošai ES
likumdošanas harmonizācijas pakāpei.
Uzdevumi
Tirgus intervences pasākumu
realizācija turpmākajā periodā saistīta ar:
1. atbilstošas administratīvās
sistēmas ieviešanu;
2. intervences pasākumu
realizēšanas finansējuma avota izmaiņām;
3. jaunu minimālo kvalitātes
rādītāju ieviešanu atbilstoši ES prasībām.
Pasākumi
Saskaņā ar esošo likumdošanu
tirgus intervences pasākumu nodrošināšanai nepieciešams izstrādāt
un noteiktā kārtībā apstiprināt normatīvos aktus.
8. tabula
7.3. Intervences
mehānisms gaļai
Situācijas
raksturojums
Pašreiz intervence gaļai nav
ieviesta. Eiropā cūkgaļai, aitu gaļai un no 2002.gada 1.jūlija
arī liellopu gaļai intervence tiek veikta kā privātā uzglabāšana.
Privātās uzglabāšanas būtība - juridiska persona pieņem gaļu
uzglabāšanā uz savu risku un atbildību uz noteiktu laika periodu
no 3 līdz 6 mēnešiem, par to saņemot atlīdzību. Līdz iestājai ES
nepieciešams ieviest intervences mehānismu, jo Eiropas Savienībā
intervenci izmanto, lai neradītu problēmas gaļas realizācijā un
regulētu tirgus cenas. Eiropas intervences mehānisms darbojas pie
noteiktas references un bāzes cenu starpības.
Tā kā Latvijas liellopu gaļas un
cūkgaļas ražotāji nenodrošina iekšējo tirgu un vietējā tirgū
ienāk ievērojami apjomi importa gaļas, tad tirgus situācija ir
sarežģīta. Tomēr ir grūti prognozēt, vai, iedarbinot intervences
mehānismu pirms iestājas ES, tas būtu efektīvs solis cūkgaļas
iepirkuma cena paaugstināšanai.
Mērķis
Novērst pārprodukcijas rašanos
tirgū, kā arī novērst krīzes situāciju pie straujas iepirkuma
cenas samazināšanās.
Uzdevumi
1. Izstrādāt
nepieciešamos normatīvos aktus intervences mehānisma
ieviešanai.
2. Kautuvēm
jānodrošina, ka visa gaļa, kuru paredzēts ievietot privātā
uzglabāšanā, būs kauta saskaņā ar esošajiem normatīvajiem
aktiem.
Kautuvēm jānodrošina kvalitāte.
Uzraudzību par normatīvo dokumentu ievērošanu nodrošina PVD.
3. Jāveic Intervences aģentūras
funkciju nodošanu Lauku atbalsta dienestam, jāizstrādā plāns un
jānodrošina pilnībā intervences mehānisma administrēšana.
4. Jānodrošina
esošo saldētavu iespējas gaļas uzglabāšanas prasību izpildei.
Saldētavai jāatbilst PVD prasībām.
Būtiski, ka gaļa tiek pieņemta uzglabāšanā svaiga, bet uzglabāta
sasaldēta. Svarīgi, lai gaļa arī līdz uzglabāšanas perioda beigām
nezaudētu kvalitāti. Tā paredzēta tālākai realizācijai vietējā
tirgū vai eksportam. Pirms novietošanas saldētavā jābūt iespējai
gaļu atkaulot. Procesa uzraudzību veic PVD.
Pasākumi
a) Jāizstrādā
MK noteikumi "Dzīvnieku liemeņu klasifikācijas noteikumi" un
jāievieš klasifikācijas sistēma kautuvēs.
Atbalstu par privāto uzglabāšanu
varēs noteikt un saņemt tikai par gaļu, kas atbildīs noteiktai
kvalitātei pēc SEUROP skalas.
b) Jānosaka
bāzes cena un jāizstrādā noteikumi "Lauksaimniecības produktu
cenu ziņošana".
Nepieciešamību uzsākt intervenci
noteiks pēc bāzes un references (iepirkuma cenas kautuvēs)
starpības. Vidējo references cenu noteiks aprēķinot vidējo no
visām cenu ziņošanas vietām. Atbildīgs par pareizas informācijas
sniegšanu būs katrs kautuves īpašnieks, bet par informācijas
apkopošanu un tālāku informācijas nodošanu - LVAEI Tirgus
veicināšanas centrs.
7.4. Piena
tirgus intervence
Situācijas
apraksts
Latvijas piena produktu
konkurētspējas paaugstināšanā arvien lielāku nozīmi iegūst tirgus
ietekmēšanas pasākumi. Īstenojot ES un Latvijas likumdošanas
harmonizēšanu, viens no būtiskākajiem kopējā tirgus organizācijas
(KTO) elementiem nozarē ir piena tirgus intervences
mehānisms.
Piena un piena produktu
intervences mehānisms var tikt realizēts kā:
1. intervences iepirkums
sviestam3 sausajam vājpiena pulverim4,
garantējot ražotājam vismaz minimālo piena iepirkuma cenu, kas
tiek uzsākts tad, ja piena produktu cenas tirgū divas nedēļas
saglabājas zemākas par 92% no intervences cenas. Intervences
iepirkums veic intervences aģentūra (pēc reorganizācijas Lauku
atbalsta dienests), izsludinot atklātu konkursu;
2. intervences (privātā)
uzglabāšana - sviestam, sausajam vājpienam un ilgstoši
uzglabājamiem cietajiem sieriem, lai mazinātu piena un piena
produktu piedāvājuma sezonālo svārstību ietekmi uz tirgus cenu,
izņemot produktus uz laiku no tirgus aprites un uzglabājot
ražotāja noliktavā. Intervences aģentūra (LAD) slēdz līgumu par
uzglabāšanu, paredzot par to atlīdzību, kuras apmērus nosaka
atbilstoši uzglabāšanas izmaksām un tirgus cenu tendencēm.
Tirgus intervences pasākumus piena
tirgus stabilizācijai jāīsteno valstij saskaņā ar piena ražošanas
un patēriņa bilanci, iepērkot par noteiktu intervences cenu
Latvijā saražotus iepriekšminētos piena produktus no Uzņēmumu
reģistrā reģistrētajiem piena pārstrādes uzņēmumiem, kas
nodarbojas ar piena produktu ražošanu, vai slēdzot līgumus par
privāto uzglabāšanu. Tirgus intervences periodā par katru,
noteiktiem kvalitātes rādītājiem atbilstošu iepērkamā piena
produkta tonnu maksā garantētu cenu.
Mērķis
Izveidot Latvijā Eiropas
Savienības prasībām atbilstošu tirgus intervences mehānismu piena
tirgus stabilizācijai.
Uzdevumi
Piensaimniecības tirgus
stabilizācijai un intervences mehānisma izveidošanai tuvāko gadu
laikā izvirzāmi vairāki uzdevumi.
1. Izstrādāt
normatīvo bāzi piena intervencei.
Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu
tirgus intervences pasākumu nodrošināšanai jāizstrādā un noteiktā
kārtībā jāapstiprina nepieciešamie normatīvie akti.
2. Izstrādāt
piena intervences darbības mehānismu.
Noteikt detalizētu kārtību
pieteikuma iesniegšanai, darījuma noslēgšanai, noliktavu
izvērtēšanai un apstiprināšanai, kā arī svara un kvalitātes
novērtēšanai, pieņemot noteiktu piena produktu daudzumu
intervences noliktavā vai piemērojot tiem privāto uzglabāšanu. Ir
nepieciešams noteikt arī intervences uzkrājumu uzraudzības un
intervences pasākumu finansēšanas kārtību.
3. Izstrādāt
piena intervences informācijas aprites mehānismu.
Noteikt detalizētu kārtību
intervences mehānisma iedarbināšanai, paredzot noteiktu
informācijas aprites mehānismu, lai varētu lemt valdības līmenī
par intervences uzsākšanu un tās izbeigšanu, pieņemot vai
pārtraucot pieņemt noteiktu piena produktu daudzumu intervences
noliktavā vai piemērojot tiem privāto uzglabāšanu.
Pasākumi
Tirgus intervences pasākumus piena
ražošanas nozarē būtu jāveic Lauku atbalsta dienestam sakarā ar
valsts bezpeļņas akciju sabiedrības "Lauksaimniecības tirgus
intervences aģentūra" pievienošanu Lauku atbalsta dienestam.
8.
Lauksaimniecības produktu tirdzniecības politikas attīstība
Situācijas
apraksts
Latvijas lauksaimniecības un
pārtikas preču tirgus ir ierobežots tā patērētāju nelielā skaita
ziņā. Lai panāktu pēc iespējas labvēlīgākus tirdzniecības
nosacījumus un labvēlīgāku tirgus pieeju Latvijas
lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportam:
a) Latvija ir noslēgusi 10 brīvās
tirdzniecības līgumus (BTL) ar 28 valstīm un aktīvi iesaistās
tirdzniecības liberalizācijas procesā spēkā esošo līgumu
ietvaros;
b) kopš 1999.gada Latvija ir
Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsts, un tas
palielina Latvijas eksporta iespējas uz PTO dalībvalstīm ar
stabilu tirdzniecības vidi, ko nodrošina PTO stingri noteiktie
starptautiskās tirdzniecības pamatprincipi. Latvijai kā arī
dalībvalstij ir iespējas piedalīties divpusējās sarunās ar PTO
kandidātvalstīm, tādējādi panākot labvēlīgākus nosacījumus
Latvijas produktu eksportam uz tām pēc pievienošanās PTO.
Latvija ir noslēgusi brīvās
tirdzniecības līgumus, kas paredz atvieglojumus tirdzniecībā ar
lauksaimniecības precēm. Līgums ar Ukrainu vēl nav stājies spēkā.
Brīvās tirdzniecības līgumi paredz labvēlīgāku pieeju konkrētas
valsts iekšējam tirgum, paredzot atvieglojumus galvenokārt
samazinātu muitas tarifu un muitas tarifu kvotu veidā. Brīvās
tirdzniecības līgumu nosacījumi nosaka arī atvieglojumus preču
izcelsmes iegūšanā, tā īstenojot Paneiropas kumulācijas
principu.
Latvijas un
Eiropas Savienības savstarpējo tirdzniecību ar lauksaimniecības
precēm regulē Eiropas Līgums, kā arī Zemkopības ministrijas un
Eiropas Komisijas Vienošanās rezultātā izstrādātie un autonomi
ieviesti likumdošanas akti:
- no Latvijas puses - 2002.gada
20. jūnijā Saeimā pieņemtais likums "Par ievedmuitas nodokļa
(tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildus kontroles un
informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes
lauksaimniecības precēm";
- no ES puses tā ir Padomes
regula, kura nosaka noteiktu lauksaimniecības produktu
tirdzniecības atvieglojumus tarifu kvotu veidā un nodrošina
ieviešanu autonomu un pārejošu pasākumu veidā noteiktiem
lauksaimniecības produktu tirdzniecības atvieglojumiem, kā
paredzēts Eiropas Līgumā ar Latviju.
Eiropas Līguma
ietvaros ir notikuši divi lauksaimniecības produktu tirdzniecības
liberalizācijas sarunu raundi. Pēdējais uzsākts 2001.gada
novembrī un noslēdzās 2002. gada 4.aprīlī, ar Vienošanās
protokola "Par tirdzniecības liberalizācijas sarunām starp
Eiropas Komisiju un Latvijas Republikas Zemkopības ministriju par
lauksaimniecības produktu jaunajiem tirdzniecības atvieglojumiem"
parakstīšanu.
Latvijas eksportam palielinātās un
no jauna noteiktās muitas tarifu kvotas stājās spēkā 2002.gada
1.jūlijā. Ražotājiem būtisks ieguvums (skatīt 1.attēls) ir
piešķirtās muitas tarifu kvotas piena produktu eksportam, it
sevišķi sieram tā palielināta no 3000 t līdz 5000 t, kas ir 45%
no Latvijas siera ražošanas apjoma. Graudus un to pārstrādes
produktus uz ES var eksportēt kopumā 48000 t. Sarakstā papildus
Latvijas eksportam uz ES tika iekļautas graudaugu pārslas, medus,
kartupeļu ciete, ābolu sulas koncentrāts u.c.
1. attēls
1. attēls (turpinājums)
Mērķis
Veidot un attīstīt liberālas
tirdzniecības attiecības ar ģeogrāfiski un vēsturiski svarīgām
tirdzniecības partnervalstīm un valstiski atbalstīt dažādus
tirdzniecības veicināšanas pasākumus.
Uzdevumi
Ņemot vērā atsevišķu apakšnozaru
salīdzinošās priekšrocības starptautiskajā kontekstā un
pašreizējo tirgus nodrošinājumu, veicināt konkurētspējīgo nozaru
attīstību, Latvijas produktu eksportu un Latvijā ražotu produktu
tirgus daļas palielināšanu vietējā tirgū.
Pasākumi
10. tabula
Brīvās
tirdzniecības līguma projekts ar Bulgāriju5
2003.gadā stāsies spēkā Latvijas
Republikas un Bulgārijas Republikas brīvās tirdzniecības līgums.
Līguma sagatavošana ilga kopš 1999.gada. Sarunas norisinājās
trijos raundos, kuru rezultātā 2001. gada septembrī līguma
projekts tika parafēts.
Līgums ietver lauksaimniecības
preču sarakstu, kuram puses piešķir muitas tarifu kvotas un
muitas nodokļu atlaides. Latvijas puse ir ieguvusi izdevīgus
nosacījumus saldēto un konservēto zivju, saldētas sulas
eksportam. Pēc līguma stāšanās spēkā šie produkti tiks eksportēti
par 0% tarifu likmi kvotas ietvaros. Jāmin, ka tieši šie produkti
ir noteicošie Latvijas eksportā uz Bulgāriju 2000. gadā. Uz daudz
izdevīgākiem nosacījumiem nekā pašreiz varēsim eksportēt sieru,
graudu izstrādājumus, augļu sulas, gaļas konservus u.c.
Lauksaimniecības precēm, kas tiks eksportētas ārpus muitas tarifu
kvotas, piemēros vislielākās labvēlības režīma likmi.
Līgums sekmēs Latvijas Republikas
iekļaušanos Paneiropas kumulācijā - atvieglotu preču izcelsmes
piešķiršanu Paneiropas kumulācijas dalībvalstīm.
Brīvās
tirdzniecības līgums ar Ungāriju
2001. gada novembrī tika uzsāktas
lauksaimniecības preču tirdzniecības liberalizācijas sarunas
brīvās tirdzniecības līguma ietvaros, kuras noslēdzās 2002. gada
otrajā pusē un kuru rezultāti stāsies spēkā 2003.gadā.
Lauksaimniecības preču
liberalizācijas sarunu pamatprincipu pamatā ir katras Puses
eksporta intereses un Eiropas Savienībai sniegto atlaižu līmenis
Eiropas Līguma ietvaros.
Latvija iegūs atvieglotu pieeju
Ungārijas lauksaimniecības preču tirgum un varēs eksportēt zivju
produkciju ar 0% ievedmuitu 500 000 USD vērtībā, zivis ar 0%
tarifu - neierobežoti, šokolādi ar 10% tarifu - 300 t, sieru ar
17,5% ievedmuitu - 120 t u.c. Ņemot vērā Ungārijas augsto tarifu
līmeni, iepriekšminētie atvieglojumi sniegs ievērojamas
priekšrocības mūsu ražotājiem un eksportētājiem.
Atbalstāmie
tirdzniecības veicināšanas pasākumi
Tirdzniecības
veicināšanas mērķis ir paaugstināt Latvijas lauksaimniecības
produktu un pārtikas preču konkurētspēju iekšējā tirgū, veicināt
to noietu iekšējā un ārējā tirgū, kā arī palielināt vietējās
izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu tirgus daļu
Latvijā.
Pašreiz lauksaimniecības tirgus
veicināšanas pasākumi ir vērsti divos virzienos:
- atbalsts dalībai starptautiskās
izstādēs;
- vietējās izcelsmes produktu
atpazīstamības popularizēšana, ieviešot preču zīmi "Kvalitatīvs
Latvijas produkts" un ar to saistītās aktivitātes (reklāmas
kampaņas, izglītojošie semināri u.c.).
Preču zīme darbojas jau kopš 2001.
gada un ir ieguvusi plašu publicitāti pircēju vidū. Zīmes
piešķiršanas kritēriju pamatā ir izejvielu Latvijas izcelsme
(vismaz 75% jābūt Latvijas izcelsmes izejvielām) un produkta
kvalitāte. Zīmes piešķiršanu konkrētam produktam regulē 2
nolikumi - vispārīgais nolikums un katras produktu grupas
nolikums.
2003. gadā ir plānots turpināt
preču zīmes "Kvalitatīvs Latvijas produkts" popularizēšanas
kampaņu, lai mudinātu pircējus iegādāties kvalitatīvus, vietējās
izcelsmes produktus. Plānots atbalstīt uzņēmēju līdzdalību
starptautiskajās izstādēs un citās mārketinga aktivitātēs, kas
ietekmē vietējās izcelsmes produktu tirgus daļas palielināšanos
Latvijā un eksporta apjomu pieaugumu.
Divpusējās
tirdzniecības sarunas ar PTO
Viens no nozīmīgākajiem
lauksaimniecības produktu tirdzniecību veicinošiem pasākumiem arī
2003.gadā ir Latvijas divpusējās sarunas ar vairākām Pasaules
tirdzniecības organizācijas kandidātvalstīm par tirgus pieejamību
tirdzniecībā ar lauksaimniecības precēm un pakalpojumiem.
Latvijas mērķis ir panākt, lai
attiecīgo PTO kandidātvalstu saistīto tarifu likmes6
nākotnē būtu zemākas par pašreiz piemērojamām tarifu
likmēm7 un pašreiz piemērojamie saliktie tarifi tiktu
aizstāti ar ad volerm8 tarifiem.
Viens no galvenajiem uzdevumiem ir
pabeigt divpusējās sarunas par tirgus pieejamību tirdzniecībā ar
lauksaimniecības precēm un pakalpojumiem ar Kazahstānu un
Krieviju. Sarunas ir ievirzījušās nobeiguma stadijā.
Pastāv iespēja, ka 2003. gadā tiks
pabeigtas divpusējās sarunas ar Krieviju - ja tiks panākta
vienošanās par Latvijai izdevīgām ievedmuitas saistīto tarifu
likmēm 20 lauksaimniecības produktiem, kas ir Latvijas
prioritārie eksporta produkti: zivju konservi, piena produkti,
auzu pārslas, kartupeļu ciete, alus, dzirkstošie vīni, Melnais
balzams u.c.. Līdzšinējais sarunu rezultāts ir progresējis -
sarunas noslēgtas par 98% lauksaimniecības produktu ievedmuitas
saistītajām tarifu likmēm.
2003. gadā turpinās Latvijas
divpusējās sarunas ar Kazahstānu PTO ietvaros. Attiecībā uz
lauksaimniecības produktiem, sarunas ir noslēgtas par apmēram 80%
produktu saistītajām tarifu likmēm. Līdzšinējais sarunu process
ir virzījies lēni un paredzams, ka tuvākajā laikā nepaātrināsies.
Attiecībā uz pakalpojumiem, Zemkopības ministrija ir iesniegusi
savu pieprasījumu Kazahstānai savā pakalpojumu saistību grafikā
iekļaut lauksaimniecības, medniecības, mežsaimniecības un
veterināros pakalpojumus, bet Kazahstānas pusei ir jāiegulda
liels darbs turpmākai sekmīgai sarunu virzīšanai šajā
sektorā.
2003. gadā turpinās divpusējās
sarunas ar Baltkrieviju - ir iesniegts Latvijas lauksaimniecības
prioritāro eksporta produktu vēlamo ievedmuitas saistīto likmju
saraksts, kā arī iesniegts informācijas pieprasījums par
Baltkrievijas likumdošanas nosacījumiem attiecībā uz Zemkopības
ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem.
Latvija ir ieinteresēta uzsākt
divpusējās sarunas PTO ietvaros par preču tirdzniecību ar
Azerbaidžānu, Dienvidslāviju un Uzbekistānu.
9. Ārējās
tirdzniecības nosacījumi
Situācijas
apraksts
Ārējās tirdzniecības nosacījumi
Latvijas lauksaimniecības produktiem un pārtikas precēm ir
izstrādāti jau iepriekšējos gados, bet katru gadu, ņemot vērā
konkrētu produktu ražošanas iespējas un eksporta potenciālu, tie
tiek papildināti un pilnveidoti. Pašreiz Latvijas
lauksaimniecības produktu tirgu aizsargā 3 veidu ievedmuitas
tarifi:
a) vislielākās labvēlības
režīma likme (VLR) - piemēro importējot no valstīm, ar kurām
Latvija ir noslēgusi VLR līgumus, un Pasaules Tirdzniecības
organizācijas dalībvalstīm;
b) brīvās tirdzniecības režīma
likme - piemēro, importējot no valstīm, ar kurām Latvija ir
noslēgusi brīvās tirdzniecības līgumus;
c) pamatlikme.
Mērķis
Paaugstināt Latvijas
lauksaimniecības produktu un pārtikas preču konkurētspēju iekšējā
tirgū, veicināt to noietu iekšējā un ārējā tirgū, kā arī
palielināt vietējās izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas
produktu tirgus daļu Latvijā.
Uzdevumi
Lauksaimniecības preču ārējās
tirdzniecības uzdevumi ir veidot liberālus tirdzniecības
nosacījumus, vienlaicīgi aizsargājot jūtīgo lauksaimniecības
produktu tirgu.
Pasākumi
11. tabula
Latvijas
izcelsmes cūkgaļas eksporta nosacījumi
Latvijas izcelsmes cūkgaļas
eksportam valstīs, ar kurām Latvijai ir spēkā BTL - Slovēnija,
EBTA valstis, Čehija, Slovākija, Polija, Ungārija, Turcija - tiek
piemērota VLR ievedmuitas nodokļa (tarifa) likme.
Tikai Eiropas Līguma ietvaros
Latvijas izcelsmes cūkgaļas eksportam uz ES ir noteikta muitas
tarifu kvota 1500 t apjomā (01.07.2002.-30.06.2003.) ar 0% tarifu
likmi kvotas ietvaros un ikgadējo kvotas pieaugumu 125 t apjomā.
Ārpus kvotas Latvijas izcelsmes mājas šķirņu cūkgaļas eksportam
tiek piemērota ES VLR tarifu likme 46,7 EUR/100 kg/net - 86,9
EUR/100 kg/net robežās. Latvijas eksportam uz Čehiju sālītas,
kaltētas vai žāvētas gaļas produkcijai ir piešķirta abpusēja
muitas tarifu kvota 200 t apjomā ar 0% tarifu likmi kvotas
ietvaros, taču tā, paredzams, stāsies spēkā 2003. gadā.
Latvijas
izcelsmes piena produktu eksporta nosacījumi
Latvijas piena produktu eksportam
uz ārvalstīm ir paredzēti atvieglojumi galvenokārt muitas tarifu
kvotu ietvaros, izņemot BTL ar Poliju, Čehiju, kur atsevišķu
produktu eksportam paredzēts ievedmuitas tarifa samazinājums
neierobežotam daudzumam.
Latvijas
izcelsmes graudaugu eksporta tirdzniecības nosacījumi
Saskaņā ar nosacījumiem BTL, kurus
Latvija noslēgusi ar Čehiju, Slovākiju, Poliju, Latvijas
izcelsmes griķu eksportam tiek piemērota ievedmuitas nodokļa
(tarifa) likme 0%.
Pret Latvijas graudu (kviešu,
rudzu, miežu, auzu) eksportam valstīs, ar kurām Latvijai ir spēkā
VLR vai BTR režīms, tiek piemērota ievedmuitas nodokļa (tarifa)
likme VLR likmes apmērā, izņemot Eiropas Līgumu, kurā kopš 2002.
gada 1. jūlija tiek noteikti atvieglojumi muitas tarifu kvotu
veidā graudu eksportam.
12. tabula
Latvijas
izcelsmes graudu eksporta nosacījumi uz Eiropas Savienību
Preces apraksts
%12
Kvota (t)
Kvieši
0
26000
Rudzi
0
3750
Mieži
0
7500
Auzas
0
2250
10. Pārtikas
aprites uzraudzība un kontrole
Situācijas
apraksts
Lai uzlabotu pārtikas aprites
uzraudzības un kontroles sistēmu, uz agrākā Valsts veterinārā
dienesta bāzes ir izveidots Pārtikas un veterinārais dienests,
kurš no 2002.gada 1.janvāra kontrolē pārtikas apriti visos tās
posmos. Papildus jau esošajām Valsts veterinārā dienesta
funkcijām jaunā dienesta kompetences sfēra tika paplašināta ar
tādām funkcijām kā augkopības produkcijas aprites uzraudzība un
kontrole, uzņēmumu atbilstības novērtēšana, importa un eksporta
kravu veterinārā, fitosanitārā un sanitārā kontrole uz valsts
robežas un mazumtirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas
institūciju uzraudzība un kontrole.
Pārtikas un veterinārā dienesta
struktūra ir dienesta pamatfunkciju un darbības mērķu
nodrošināšanas mehānisms. Pārtikas un veterināro dienestu veido
centrālais aparāts, teritoriālās struktūrvienības, laboratorijas,
Sanitārā robežinspekcija un Valsts veterinārmedicīnas
diagnostikas centrs.
Pēc informācijas uz 20.02.2003.,
Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā atrodas 2188 pārtikas
ražošanas uzņēmumi un 12604 pārtikas izplatīšanas un sabiedriskās
ēdināšanas uzņēmumi.
Mērķis
Nodrošināt visu pārtikas apritē
iesaistīto uzņēmumu profesionālu un konsekventu valsts uzraudzību
un kontroli, lai pārtikas apritē nonāktu patērētāju veselībai
droša, nekaitīga un kvalitatīva pārtika.
Uzdevumi
Ieviest Eiropas Savienības
prasības pārtikas drošības un kvalitātes jomā.
Pasākumi
13.tabula
Tiks realizēta Pārtikas
uzņēmumu informācijas sistēmas ieviešanas 1.kārta.
Informācijas sistēma nodrošinās labāku informāciju par pārtikas
uzņēmumu darbību un kontroles un inspekciju veikšanu šajos
uzņēmumos. Tiks ieviesta arī Sanitārās robežinspekcijas kontrolei
pakļauto preču un produktu uzskaites un reģistrācijas
informācijas sistēma. Tiks veikta Laboratoriju
informācijas sistēmas "Unda" modernizācija.
Finansējums un
finansēšanas avoti
14. tabula
Pasākumi
2002 piešķirts
(tūkst. Ls)
2003 vajadzība
(tūkst. Ls)
Avots
Pārtikas aprites valsts
uzraudzības un kontroles sistēmas pilnveidošana atbilstoši
Eiropas Savienības prasībām
-
91
Pamatbudžets
Pārtikas aprites valsts
uzraudzības un kontroles laboratoriskās testēšanas
nodrošinājuma paaugstināšana
-
189
Pamatbudžets
Svaigu augļu, ogu un dārzeņu
kvalitātes un klasifikācijas valsts uzraudzības un
kontroles sistēmas ieviešana (iekšzeme)
-
153,2
Pamatbudžets
Nacionālās atliekvielu
kontroles programmas pilnveidošana (papildinot to ar
pesticīdu atlieku kontroli augu izcelsmes produktos)
50
45
Pamatbudžets
11. Valsts
veterinārās uzraudzības nodrošināšana
Situācijas
apraksts
Valsts veterināro uzraudzību
nodrošina Pārtikas un veterinārais dienests, kurš, pamatojoties
uz normatīvo aktu prasībām un valsts uzraudzības programmām,
organizē un nodrošina vienotu valsts uzraudzību un kontroli šādās
jomās:
1) dzīvnieku infekcijas slimību
profilakse un apkarošana:
2) dzīvnieku labturība;
3) dzīvnieku izcelsmes produktu
aprite saskaņā ar normatīvajiem aktiem;
4) dzīvnieku izcelsmes atkritumu
aprite;
5) veterināro zāļu,
veterinārfarmaceitisko produktu un dzīvnieku kopšanas ķīmisko
līdzekļu aprite;
6) dzīvnieku barības un barības
piedevu aprite;
7) dzīvnieku un ganāmpulku
reģistrēšana, ganāmpulku apzīmēšana un dzīvnieku
pārvietošana;
8) gaļas liemeņu
klasifikācija;
9) citas normatīvajos aktos
noteiktās jomas.
Pārtikas un veterinārā dienesta
uzraudzībā atrodas 121 430 dzīvnieku novietnes, 3 mākslīgās
apsēklošanas stacijas, 1 zooloģiskais dārzs, 3 suņu audzētavas,
22 suņu patversmes, 30 nebrīvē turētie savvaļas dzīvnieki, 148
transportlīdzekļi, kas pārvadā dzīvniekus, 4 vivāriji jeb
eksperimenta dzīvnieku audzētavas, 11 veterināro zāļu ražotnes,
28 veterināro zāļu lieltirgotavas un to noliktavas, 148
veterinārās aptiekas, 6 humāno zāļu lietltirgotavas, kuras
izplata veterinārās zāles, 165 humāno zāļu aptiekas, kuras
izplata veterinārās zāles, 30 dzīvnieku barības ražotāji un citi
uzraudzības objekti (specializētās tirdzniecības vietas jeb
zooveikali) - 170.
Mērķis
Pasargāt valsts teritoriju no
sevišķi bīstamu dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojumiem,
veicināt drošas un nekaitīgas izejvielas pieejamību pārtikas
rūpniecībai, kā arī nodrošināt Latvijas produkcijas eksporta
iespējas.
Uzdevumi
1. Ieviest Eiropas Savienības
prasības dzīvnieku veselības un labturības, kā arī dzīvnieku
barības un veterināro zāļu aprites jomā.
2. Nodrošināt dzīvnieku izcelsmes
augsta un specifiska riska atkritumu produktu savākšanu,
pārstrādi un iznīcināšanu.
Pasākumi
15. tabula
Vēl pasākumu ietvaros ir paredzēts
realizēt pārtikas inspektoru, veterināro inspektoru, sanitāro
robežinspektoru un laboratoriju darbinieku mācības.
Pārtikas inspektori tiks nodrošināti ar jaunu un visām prasībām
atbilstošu ekipējumu - vienu prioritāro instrumentu
komplektu katrā pārvaldē.
Visās PVD struktūrās tiks uzsākta
kvalitātes vadības sistēmas ieviešana atbilstoši ISO 9001
standarta prasībām, savukārt iekšējā audita sistēma tiks
izveidota atbilstoši ISO 10011 standarta prasībām. Visās PVD
teritoriālajās struktūrvienībās tiks veikta inspekciju vadības
sistēmas ieviešana atbilstoši EN 45004 standartam. Savukārt
Sanitārās robežinspekcijas akreditācija tiks veikta atbilstoši
LVS EN 45 004 standartam.
Augu aizsardzības dienestā
paredzēts ieviest Kvalitātes nodrošināšanas sistēmu Augu
karantīnas organismu diagnostikas laboratorijā un Sēklu kontroles
laboratorijā.
Paredzētas Valsts Augu
aizsardzības dienesta darbinieku (inspektoru) mācības augu
aizsardzības un mēslošanas līdzekļu aprites un fitosanitārās
kontroles jomā, kā arī jomās, kas skar augu aizsardzības līdzekļu
reģistrāciju un sēklu kvalitātes noteikšanu.
ES augu aizsardzības līdzekļu
novērtēšanas metožu ieviešanai līdz 2004.gadam tiks
sagatavoti četri speciālisti.
Tiks ieviesta inspektoru
darbības izvērtēšanas sistēma.
Līdz 2003.gada martam tiks
izstrādāta informācijas sistēma reģistrācijas un informācijas
apmaiņas procesu pilnveidošanai fitosanitārajā jomā, lai
iekļautu to 2004. gada budžeta pieteikumā.
Pie pasākumiem vēl var pieskaitīt
dzīvnieku izcelsmes augsta un specifiska riska utilizācijas
rūpnīcas celtniecību. Tās finansējums paredzēts no SAPARD
līdzekļiem.
Finansējums un
finansēšanas avoti
16. tabula
Pasākumi
2002 piešķirts
(tūkst. Ls)
2003 vajadzība
(tūkst. Ls)
Avots
Transmisīvo sūkļveida
encefalopātiju profilakses un kontroles programmas
ieviešana (pilnā apmērā)
-
258
Pamatbudžets
Zaudējumu kompensācijas
programmas ieviešana bīstamu dzīvnieku infekcijas slimību
uzliesmojuma gadījumā
-
134,9
Pamatbudžets
12. Kooperācijas
veicināšana
Situācijas
apraksts
Kooperācija produkcijas
pirmapstrādē un tās realizācijā nodrošina lauksaimniekiem
iespējas ietekmēt tirgu, tādējādi nodrošinot izdevīgākus
nosacījumus produkcijas realizācijai un lielākus ienākumus
kooperatīva biedriem. 2001. gada 14. maijā Latvijā bija
reģistrētas 1409 kooperatīvās sabiedrības, kuru darbības profils
ir lauksaimniecība. Pēc šo kooperatīvo sabiedrību apsekošanas,
kas tika veikta, sadarbojoties ar Lauku atbalsta dienestu, tika
konstatēts, ka reāli no tām darbojas tikai 574.
Īpašs atbalsts tiek sniegts
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām.
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība ir
kooperatīva sabiedrība, kura sniedz pakalpojumus lauksaimniecības
produktu ražotājiem, bet nenodarbojas ar lauksaimniecības
produktu ražošanu. Ir izveidota arī Latvijas lauksaimniecības
kooperatīvu asociācija, kas stimulēs turpmāku kooperācijas
attīstību pakalpojumu jomā.
Lauksaimniecības pakalpojumu
kooperatīvo sabiedrību darbību regulē Kooperatīvo sabiedrību
likums. Saeimā tika iesniegti priekšlikumi grozījumiem
Kooperatīvo sabiedrību likumā, kuri tika pieņemti 2002. gada 20.
jūnijā un stājās spēkā 2002. gada 24. jūlijā. Tas tika darīts,
lai radītu likumīgu pamatu lauksaimniecības pakalpojumu
kooperatīvo sabiedrību darbībai Latvijā atbilstoši Eiropas
Savienības kooperatīvo sabiedrību tiesību principiem un panāktu,
ka šāda veida kooperatīvās sabiedrības nemaksā uzņēmumu ienākuma
nodokli, kā arī reglamentētu lauksaimniecības pakalpojumu
kooperatīvo sabiedrību dibināšanas, biedru izstāšanās un
izslēgšanas kārtību, kā arī pārpalikuma izmantošanas kārtību.
Kā galvenās problēmas kooperācijas
jomā var minēt kvalificētas kooperatīvu vadības trūkumu,
nepietiekamo zināšanu potenciālu par kooperatīvu vadīšanu un
izpratni par kooperāciju, kā arī nepietiekami aktīvo biedru
iesaistīšanu kooperatīva attīstības jautājumu risināšanā.
Mērķis
Veicināt kvalitatīvas un
konkurētspējīgas lauksaimniecības produkcijas ražošanas,
pārstrādes un eksporta attīstību.
Uzdevumi
1. Sakārtot lauksaimniecības
pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību darbību regulējošo likumdošanu
atbilstoši Eiropas Savienības kooperatīvo sabiedrību tiesību
principiem.
2. Veicināt lauksaimniecības
pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību veidošanu, paplašināšanu.
3. Paplašināt lauku iedzīvotāju
zināšanas par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību
darbības principiem.
Pasākumi
17. tabula
13.
Lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas
Situācijas
apraksts
Latvijā ir sešas horizontālās
lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas - Zemnieku saeima,
Latvijas Zemnieku federācija, Latvijas Lauku atbalsta asociācija,
Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija, Latvijas Jauno
zemnieku klubs un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu
asociācija, kā arī apmēram 60 nozaru asociācijas un citas
nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas. Šīs lauksaimnieku
sabiedriskās organizācijas aptver visu Latvijas teritoriju,
nodrošinot vispārēju informācijas apmaiņu. Lauksaimnieku
sabiedriskās organizācijās ir vairāk nekā 5000 biedri.
Lai nodrošinātu atklātību
lauksaimniecības nozaru būtisko problēmu risināšanā un lai
veidotu un īstenotu kopēju lauksaimniecības politiku un uzņemtos
kopīgu atbildību par lauku un lauksaimniecības - galvenās lauku
sastāvdaļas - sakārtošanu, ir izveidota Lauksaimnieku
organizāciju sadarbības padome (LOSP), kas apvieno nozaru
asociāciju un horizontālo zemnieku sabiedrisko organizāciju
pārstāvjus sadarbībai ar Zemkopības ministriju un citām
institūcijām. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē
darbojas 47 organizācijas, tai skaitā 6 daudznozaru asociācijas,
36 nozaru asociācijas un biedrības, 5 asociētās nozaru
asociācijas un biedrības.
Lauksaimnieku organizāciju
sadarbības padomes darbības tiesiskais pamats ir Lauksaimniecības
likuma 4.1 p. un 2000.gada 17.aprīlī Lauksaimnieku organizāciju
sadarbības padomes sēdē apstiprinātais nolikums13.
Lauksaimnieku sabiedrisko
organizāciju problēma ir nepietiekama lauksaimnieku aktivitāte,
iesaistoties sabiedriskajās organizācijās, nav nodrošināta
pietiekama informācijas apmaiņa, nenotiek organizāciju
koncentrēšanās un to darbība nav vienlīdz aktīva visā Latvijas
teritorijā. Pašreiz ir izveidotas rajonu lauksaimnieku apvienības
Jelgavā, Preiļos, Talsos, Valmierā un Cēsīs, 2003.gadā plānots
izveidot vēl desmit centrus. Lauksaimnieku centri nodrošina tiešu
informācijas apmaiņu starp rajona lauksaimniekiem un LOSP, kā arī
rajona, valsts, pašvaldību institūcijām un paplašina lauku
iedzīvotāju informētību par tos interesējošiem ekonomiskās un
sociālās attīstības jautājumiem.
Mērķis
Ieņemt svarīgu lomu
lauksaimniecības tirgus un ar to saistīto pasākumu regulēšanā un
panākt pārtikas un pakalpojumu piegādi tirgū par pieņemamām
cenām.
Uzdevumi
1. Iesaistīt arvien lielāku lauku
iedzīvotāju daļu aktuālo jautājumu risināšanā.
2. Paaugstināt lauku iedzīvotāju
informētības līmeni par Eiropas Savienības lauksaimniecības
politiku un Latvijas integrāciju tajā.
3. Paplašināt lauksaimnieku
savstarpējo sadarbību.
Pasākumi
18. tabula
14.Zinātnes un
izglītības attīstība
14.1.
Zinātne
Situācijas
apraksts
Lauksaimniecībā zinātniskos
pētījumus (Latvijas Zinātnes padomes finansētos grantus) veic
šādās institūcijās:
1. Latvijas Lauksaimniecības
universitātē.
2. LLU integrētajos
institūtos:
2.1. Skrīveru Zinātnes centrā
(augkopība un selekcija);
2.2. Zinātnes centrā "Sigra"
(lopkopība un veterinārmedicīna);
2.3. Ulbrokas Zinātnes centrā
(lauksaimniecības mehanizācija);
2.4. Ūdenssaimniecības un zemes
ierīcības zinātniskajā institūtā (ūdenssaimniecība, ekoloģija un
vides zinātnes, zemes ierīcība, būvniecība).
3. Selekcijas un izmēģinājumu
stacijās:
3.1. Dobeles Dārzkopības
selekcijas un izmēģinājumu stacijā (turpmāk -Dobeles DSIS);
3.2. Priekuļu selekcijas stacijā
(turpmāk - Priekuļu SS);
3.3. Stendes selekcijas stacijā
(turpmāk - Stendes SS);
3.4. SIA "Pūres dārzkopības
pētījumu centrs"
3.5. SIA "Latgales
Lauksaimniecības zinātnes centrs";
4. Valsts Augu aizsardzības
centrā;
5. Agroķīmisko pētījumu
centrā;
6. Lauksaimniecības tehnikas
sertifikācijas un testēšanas centrā.
Lauksaimniecības zinātnē, tāpat kā
Latvijā zinātnē kopumā, situācija ir problemātiska, jo tā no
valsts budžeta netiek pietiekami finansēta. No nacionālā
iekšzemes kopprodukta (IKP) tiešajai pētniecībai tiek iedalīti
0,19 %, uz 1000 iedzīvotājiem ir 0,6 aktīvie zinātnieki, un to
vidējais vecums pašreiz ir 58 gadi (Rietumvalstīs - aptuveni
40).
Lai uzlabotu situāciju, Izglītības
un zinātnes ministrija sadarbībā ar Rektoru padomi, Augstākās
izglītības padomi u.c. izstrādā "Augstākās izglītības, zinātnes
un tehnoloģiju attīstības vadlīnijas 2002.-2010.gadam". To mērķis
ir pilnveidot augstāko izglītību, zinātni un tehnoloģijas kā
pilsoniskās sabiedrības, ekonomikas un kultūras ilgtermiņa
attīstības pamatu.
Mērķis
Zinātnes, augstākās izglītības,
konsultāciju un prakses (ražošanas) sasaiste vienotā ķēdē,
vienlaikus veicinot zinātniskā potenciāla būtisku atjaunošanu un
esošo aktīvo zinātnieku skaita palielināšanu.
Uzdevumi
Finansējuma piesaistes
aktivizēšana zinātnes sektoram un tā racionāla izlietošana, kas
ļautu saglabāt esošo un attīstīt zinātnisko potenciālu.
Pasākumi
Lai radītu priekšnoteikumus
lauksaimniecības zinātnes un prakses vienotībai, lauksaimniecības
zinātnes pēctecībai, ievērojot pamatnostādnes, kas ietvertas
Lauksaimniecības likumā, laikā no 2002.-2004.gadam Zemkopības
ministrija par perspektīviem un prioritāriem pētniecības
virzieniem ir noteikusi šādus:
a) kultūraugu, mājdzīvnieku un
putnu genofonda saglabāšana, izpēte un selekcija;
b) vidi saudzējošas kultūraugu
audzēšanas, t.sk. bioloģiskās lauksaimniecības, tehnoloģiju
pilnveidošana kvalitatīvas produkcijas ieguvei;
c) vietējo lopbarības resursu
racionāla izmantošana;
d) mājdzīvnieku labturības un
ēdināšanas sistēmu pilnveidošana;
e) lipīgo un nelipīgo dzīvnieku
slimību izraisīto traucējumu novēršana;
f) mūsdienīgu diagnostisko metožu
izstrāde, pilnveidošana un ieviešana;
g) augsnes auglības uzlabošanas,
meliorācijas un augu aizsardzības līdzekļu pielietošanas iespējas
ilgtspējīgas laukkopības apstākļos;
h) mežu zemju, kokaudžu ražības un
purvu ekoloģiskais un tautsaimnieciskais izvērtējums;
i) uz noteiktām patērētāju grupām
vērstu augu un dzīvnieku valsts produkcijas pārstrādes
tehnoloģiju pilnveidošana;
j) pārtikas biotehnoloģijas metožu
pielietošana pārtikas produktu saglabāšanā;
k) lauksaimniecības mehanizācijas
sistēmas pilnveidošana videi draudzīgā izmantošanā.
Finansējums un
finansēšanas avoti
Ievērojot to, ka nozares
zinātnieki pētījumu veikšanai nepieciešamo līdzekļu minimumu
(algas, infrastruktūras izdevumi) saņem konkursa kārtībā no LZP
zinātnisko projektu (grantu) veidā, atbalsts zinātnisko iestāžu
materiāli tehniskās bāzes attīstībai (investīcijas, subsīdijas)
tiek koncentrēts Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Dobeles
DSIS, Stendes SS un Priekuļu SS.
19. tabula
2003.gadā
turpinātie valsts investīciju projekti (tūkst. Ls)
Pasākumi
2003
2004
2005
Avots
Moderna augļu uzglabāšanas
kompleksa izveide Dobeles DSIS pētījumu veikšanai par
Latvijas augļu konkurētspējas paaugstināšanas iespējām
vietējā un ārējā tirgū
34
-
-
Subsīdijas
Stendes SS moderna laukaugu
bāzes sēklas ražošanas centra izveide konkurētspējīgas
produkcijas ieguvei
77
-
-
Pašu līdzekļi un
subsīdijas
Subsīdiju veidā lauksaimniecības
zinātniskās institūcijas 2002.gadā tika atbalstītas galvenokārt
nolikuma Nr.4 "Izglītība, zinātne un informācijas izplatīšana" I
sadaļas "Kursi, semināri, mācību prakses un studijas ārzemēs,
konferences" un IV sadaļas "Lauksaimniecībā pielietojamie
zinātnes projekti" ietvaros. 2003.gadā ir paredzēts saglabāt
iespējas pretendēt uz šādu atbalstu.
Saskaņā ar Ministru kabineta
2001.gada 30.maija rīkojumu Nr.280 "Par valsts pārvaldes
institūciju pasūtīto pētījumu projektu finansēšanu 2001.gadā"
Zemkopības ministrija finansēja tās darbam nepieciešamu
zinātnisko pētījumu veikšanu lauksaimniecības, mežsaimniecības un
zivsaimniecības nozarēs. Pētījumu rezultāti ir izstrādnes, kas ir
būtiskas sekmīgai minēto nozaru politikas realizācijai, tai
skaitā veiksmīgai integrācijai Eiropas Savienībā. Finansējuma
apjoms 2001.gadā - Ls 195 tūkst.
14.2.
Izglītība
14.2.1.Augstākā
izglītība (LLU)
Situācijas apraksts
Latvijas Lauksaimniecības
universitāte nodrošina augstāko akadēmisko un profesionālo
izglītību tās kompetences jomās - lauksaimniecībā, mežu zinātnēs,
veterinārmedicīnā, pārtikā, lauku sociāli ekonomiskajā attīstībā,
inženierzinātnēs, informācijas tehnoloģijās, vides
apsaimniekošanā un uzņēmējdarbībā.
Studējošo skaits LLU ievērojami
palielinās. Par to liecina studējošo skaita dinamika laikā no
1998.-2001.gadam. 2001.gada 1.augustā kopējais studentu skaits
LLU, ieskaitot jaunuzņemtos studentus, bija 9199. Pilna laika
studentu skaits pamatstudijās pēdējos gados ir stabilizējies.
Nepilna laika studējošo skaits pārsniedz pilna laika studentu
skaitu. Arī maģistrantūrā studējošo skaits nepilna laika studijās
ir lielāks par studējošo skaitu pilna laika studijās. Tas norāda
uz augošo tendenci izglītību iegūt par maksu.
Lai nodrošinātu zinātniskā un
akadēmiskā personāla atjaunotni, augstskolai īpaši svarīgas ir
zinātniskās studijas - doktorantūra. Pilna laika doktorantu
skaits ir svārstījies - 1999.gadā tas bija 163, 2000.gadā - 145
un 2001.gadā - 146. Arī nepilna laika doktorantu skaits ir
svārstījies - 1999.gadā bija 27, 2000.gadā - 32 un 2001.gadā -
28. 2001.gadā ir palielinājies aizstāvēto promocijas darbu
skaits, un kopumā tika aizstāvēti 5 promocijas darbi, tomēr tas
ir nepietiekoši, lai nodrošinātu zinātniskā un akadēmiskā
personāla atjaunotni.
Lai gan pēdējo 4 gadu laikā LLU
ievērojami palielinājies studējošo skaits, tomēr tradicionālajās
lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs vērojams studējošo un
it īpaši absolventu skaita samazinājums, kas nākotnē varētu
apgrūtināt šo nozaru attīstību.
LLU kā universitāte 2001.gadā ir
akreditēta, ieskaitot visas studiju programmas.
Mācību un zinātnisko darbu realizē
pedagogi, no kuriem vairāk nekā 42 % ir vecāki par 50 gadiem, bet
no profesoru skaita 25 % ir jaunāki par 50 gadiem. Lai gan,
salīdzinot ar iepriekšējā gada datiem (45 un 18 %), situācija ir
uzlabojusies, tomēr jāturpina darbs pie mācībspēku sastāva
atjaunotnes.
Mērķis
Nodrošināt lauku reģionu
iedzīvotājus ar kvalitatīvu profesionālo un augstāko izglītību un
izglītību visa mūža garumā,. Tas ir darbaspēka konkurētspējas un
ilgtspējīgas lauku attīstības pamats, tāpēc jāpanāk:
i. izglītības un mācību kvalitātes
atbilstība Eiropas Savienības prasībām;
ii. iespēja absolventiem sekmīgi
konkurēt Latvijas un Eiropas darba tirgū.
Uzdevumi
1. Nodrošināt universitātes
statusam atbilstošas studijas.
2. Veicināt izglītības zinātnes un
prakses integrāciju.
3. Palielināt patstāvīgo studiju
jomu, radīt papildus iespējas apgūt zināšanas un prasmes
akadēmiskajās un profesionālajās studiju programmās.
4. Sadarbībā ar darba devējiem
pilnveidot studiju procesu, attīstīt materiāli tehnisko bāzi un
nodrošināt studiju prakses iespējas.
5. Saistīt studijas ar nākotnē
orientētām darba tirgus un sociālajām vajadzībām un prasībām.
6. Pilnveidot LLU akadēmiskā
personāla kvalifikācijas celšanas sistēmu.
7. Attīstīt sadarbību un
konkurētspēju Latvijas un starptautiskajā augstskolu vidē.
8. Izvērst sadarbību ar Latvijas
profesionālajām izglītības iestādēm un citu valstu līdzīga
profila augstskolām.
Pasākumi
a) Maģistra un doktora studiju
pilnveidošana.
b) Esošo akadēmisko un
profesionālo studiju programmu pilnveide un jaunu programmu
izstrāde.
c) Studiju priekšmetu satura
pilnveide atbilstoši zinātnes sasniegumiem un darba tirgus
pieprasījumam.
d) Informācijas tehnoloģiju
lietošana un tālmācības elementu ieviešana un izmantošana
studijās.
e) Studiju orientācija pārejai no
studiju gadu sistēmas uz studiju priekšmetu sistēmu un tālāk uz
studiju moduļu izveidi.
f) Jaunu formu meklēšana jauniešu
piesaistīšanai studijām.
g) Spējīgāko studentu stimulēšana,
ieskaitot LLU vārdisko, kā arī komercstruktūru iedibināto
stipendiju piešķiršanu.
h) Tālākizglītības realizēšana
atbilstoši pieprasījumam.
i) Regulāra zinātnes nozaru
starptautisku un valsts līmeņa konferenču rīkošana ar vadošo
speciālistu un uzņēmēju piedalīšanos.
j) LLU zinātnisko pētījumu
rezultātu popularizēšana presē, izstādēs, semināros u.c.
k) LLU zinātnisko laboratoriju
modernizēšana, nodrošinot līdzekļu koncentrētu un mērķtiecīgu
izmantošanu prioritāšu secībā.
l) Mācību un pētījumu saimniecību
un fakultāšu sadarbības uzlabošana zinātnisko pētījumu
realizēšanā.
m) Tādu darbības virzienu
attīstīšana, kas ļautu papildus valsts noteiktajam budžeta
finansējumam piesaistīt papildus finansējumu.
n) Likumdošanas sakārtošana par
augstskolas īpašumtiesībām un saimniecisko patstāvību.
14.2.2.
Vispārējā un profesionālā izglītība
Situācijas apraksts
Tiek prognozēts, ka 2003.gada
1.janvārī 33Zemkopības ministrijas pārziņā esošajās un 4
profesionālās izglītības iestādēs (2 - pašvaldību un 2 - ZM
dibinātas BO SIA), kurās ZM finansē atsevišķas izglītības
programmas, mācīsies 12 800 izglītojamie un kopumā apgūs 90
profesijas.
Visas piedāvātās izglītības
programmas ir licencētas. 2002.gada 1.septembrī Jēkabpils
Agrobiznesa koledža uzsāks mācības 1.līmeņa augstākās izglītības
programmā "Grāmatvedība un finanses".
2002.gadā uzsākts darbs pie 30
profesiju standartiem lauksaimniecības, mežsaimniecības,
zivsaimniecības un pārtikas ražošanas nozarē.
Turpinājās izglītības iestāžu
datorizācijas programma. Valsts finansētā Latvijas izglītības
informācijas sistēmas projekta ietvaros tiks iegādāta
datortehnika (37 printeri un 203 datori).
Mērķis
Profesionālajā izglītībā
nodrošināt lauku reģionu iedzīvotājus ar kvalitatīvu profesionālo
un augstāko izglītību un izglītību visa mūža garumā. Tas ir
darbaspēka konkurētspējas un ilgtspējīgas lauku attīstības
pamats, tāpēc jāpanāk:
i. izglītības un mācību kvalitātes
atbilstība Eiropas Savienības prasībām;
ii. iespēja absolventiem sekmīgi
konkurēt Latvijas un Eiropas darba tirgū.
Uzdevumi
1. Panākt izglītības un mācību
kvalitātes atbilstību Eiropas Savienības prasībām.
2. Panākt iespēju absolventiem
sekmīgi konkurēt Latvijas un Eiropas darba tirgū.
Pasākumi
Uzdevumu sasniegšanai 2003. gadā
tiks veiktas šādas darbības:
a) tiks saglabātas esošās
profesionālās izglītības iestādes, lai nodrošinātu lauku
jauniešiem profesionālās izglītības pieejamību;
b) atbilstoši administratīvi
teritoriālās reformas gaitai tiks risināts jautājums par
izglītības iestāžu pakāpenisku nodošanu pašvaldību pārziņā;
c) notiks jaunu, darba tirgus
prasībām atbilstošu, profesionālās izglītības programmu
ieviešana;
d) tiks veikta izglītības
programmu satura pilnveidošana atbilstoši darba tirgus
pieprasījumam;
e) tiks turpināts darbs pie 10
profesiju standartu izstrādes lauksaimniecības, mežsaimniecības,
zivsaimniecības, pārtikas ražošanas nozarē;
f) notiks vispārizglītojošo mācību
priekšmetu centralizēto eksāmenu ieviešana profesionālās
izglītības programmās;
g) turpināsies izglītības
programmu un izglītības iestāžu akreditācija;
h) tiks piedāvātas pedagoģiskās
korekcijas programmas ar ievirzi profesionālajā izglītībā;
i) tiks izstrādātas 1.līmeņa
augstākās izglītības programmas Valsts Kandavas lauksaimniecības
tehnikumā, Valsts Malnavas lauksaimniecības tehnikumā, Valsts
Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā, Smiltenes tehnikumā, Ogres
Meža tehnikumā, BO valsts SIA "Bulduru dārzkopības
vidusskola";
j) turpināsies informācijas
tehnoloģiju ieviešana mācību procesā;
k) turpināsies izglītības iestāžu
dalība ES finansētajās profesionālās izglītības atbalsta
programmās (Leonardo da Vinci, Socrates, PHARE);
l) risināsies sadarbība ar Eiropas
Savienības valstu profesionālās izglītības iestāžu asociāciju
EUROPEA INTERNATIONAL.
m) notiks projektu realizēšana
SAPARD pavadošā pasākuma "Apmācības" ietvaros.
2003.gadā paredzēts, ka tiks
izveidotas 7 koledžas uz Jēkabpils Agrobiznesa koledža, Valsts
Kandavas lauksaimniecības tehnikums, Valsts Malnavas
lauksaimniecības tehnikums, Valsts Priekuļu lauksaimniecības
tehnikums, Smiltenes tehnikums, Ogres Meža tehnikums, BO valsts
SIA "Bulduru dārzkopības vidusskola" bāzes.
Latvijas izglītības informācijas
sistēmas ietvaros paredzēts uzlabot profesionālās izglītības
iestāžu nodrošinājumu ar datortehniku un interneta
pieslēgumu, kas ļaus efektīvāk ieviest jaunas mācību metodes
un radīs iespēju operatīvi apgādāt izglītības iestādes ar mācību
metodiskajiem materiāliem.
2003. gadā paredzēts akreditēt
vairākas izglītības programmas un izglītības iestādes.
Finansējums un finansēšanas
avoti14
2003.gada budžeta projektā
lauksaimniecības izglītības finansēšanai paredzēti 19. tabulā
iekļautie līdzekļi, taču svarīgi būtu finansēt arī tādu pasākumu
kā lauksaimniecības ražošanas prakšu vietas.
20. tabula
Prognozējamās dotācijas no
vispārējiem ieņēmumiem
(bez investīcijām)15 apjoms izglītībai un
kultūrai 2003.gadam
Programmas
Prognozējamā dotācija
(tūkst. Ls)
Izglītība un kultūra:
- Profesionālā izglītība
10 527
- Augstākā izglītība
3584
- Kultūra
61
kopā:
14
171
Pieaugušo tālākizglītība
711
Kopā:
14882
14.2.3.
Pieaugušo izglītība
Situācijas apraksts
Latvijā ar pieaugušo izglītošanu
nodarbojas Latvijas Lauksaimniecības universitāte, skolas,
sabiedriskās organizācijas, taču viena no noteicošajām lomām ir
Latvijas lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta
centram.
Pieaugušo izglītošana tiek veikta,
lai lauksaimniekiem palīdzētu sagatavot saimniecību biznesa
plānus, sagatavotu pieteikumu formas iesniegšanai Lauku atbalsta
dienestā, konsultētu uzņēmuma grāmatvedības sakārtošanu
atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un informētu
par nepieciešamajiem pasākumiem, lai sagatavotu saimniecības
SAPARD līdzekļu apgūšanā. Tāpēc ir uzsākts jauns darbs pie
lauksaimnieku apmācības, lai izskaidrotu Latvijas
lauksaimniecības struktūru integrācijai ES un nepieciešamajiem
pasākumiem, kas jāveic, lai darbs būtu sekmīgs un reizē tiktu
saskaņots ar ES normatīvajiem aktiem.
LLKC darbojas no 1991.gada un veic
šādas valsts funkcijas (Latvijas Republikas Ministru kabineta
rīkojums Nr.217, prot. Nr.24 05.07.1997.):
1. lauksaimniecības darbinieku
profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas organizēšana;
2. lauku uzņēmējdarbības
veicināšana;
3. Zemkopības ministrijas padotībā
esošo organizāciju, iestāžu, uzņēmumu darbinieku, speciālistu
tālākizglītība pēc valsts pasūtījuma;
4. jaunākās informācijas
sagatavošana un izplatīšana laukos;
5. Zemkopības ministrijas pārziņā
esošo mācību iestāžu skolotāju tālākizglītība, mācību programmu
pilnveidošana, metodiskā darba koordinācija, mācību un metodiskās
literatūras sagatavošana;
6. zemnieku (lauku uzņēmēju)
tālākizglītība.
Mērķis
Radīt priekšnoteikumus
ilgtspējīgai lauku uzņēmējdarbības attīstībai, nodrošinot
izglītību un izglītošanos visa mūža garumā pēc iespējas tuvāk
dzīvesvietai, informēt lauku iedzīvotājus par Latvijas un ES
likumdošanas aktiem, ES strukturālajiem fondiem, Latvijas un
ārvalstu finansu atbalsta iespējām, kā arī nodrošināt mācību
metodisko darbu ZM profesionālās izglītības iestādēs.
Uzdevumi
Sniegt konsultācijas un zināšanas,
kas radītu priekšnoteikumus lauku uzņēmējdarbības ilgtspējīgai
attīstībai, nodrošinot izglītību un izglītošanos visa mūža garumā
tuvāk dzīvesvietai. Informēt lauku iedzīvotājus par ES
likumdošanas aktiem, ES strukturālajiem fondiem, finansu atbalsta
iespējām.
Pasākumi
1. Latvijas lauksaimnieku
sagatavošana un palīdzība Eiropas Savienības speciālās
pirmsiestāšanās programmas lauksaimniecības un lauku attīstībai
SAPARD apgūšanai.
2. Sabiedrības informēšana un
izglītošana par Latvijas darbu ceļā uz integrāciju ES struktūrās
un par kopējo ES lauksaimniecības politiku.
3. Efektīvas LLKC struktūras
veidošana, lai būtu iespējams sagatavot lauksaimniekus
kvalitatīvai ražošanas pārorientācijai (ražošanas praksei
jānodrošina ainavas saglabāšana, apkārtējās vides aizsardzība un
higiēnas standarts, dzīvnieku labturības noteikumu ievērošana,
ekonomiski dzīvotspējīgu saimniecību attīstība).
4. Lauku iedzīvotāju nodarbinātību
saglabāšana adekvāti ekonomiski pamatotam lauksaimniecības
produkcijas ražošanas apjomam un kā būtiskai lauku vides
sastāvdaļai (daba, sociālie faktori, kultūra).
5. Pieaugušo tālākizglītības
sistēmas pilnveidošana lauku reģionos.
6. Lauku ekonomikas dažādošanas
atbalsts, tādejādi samazinot migrāciju no laukiem uz pilsētu.
7. Pilnīgas informācijas
(semināri, konsultācijas, apmācību kursi, informatīvie materiāli)
sniegšana par Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā
sarunu oficiālo nostāju 7. sadaļā "Lauksaimniecība" visos
Latvijas reģionos.
8. Informēšanas un konsultāciju
sistēmas izveide - par lopu mītņu, kūtsmēslu krātuvju un
skābbarības glabātavu celtniecību atbilstoši Labas
lauksaimniecības prakses noteikumiem un ES normatīvajiem aktiem,
ES Nitrātu direktīvai (ES 91/676/EEC).
9. "Piena kvalitātes" uzlabošanas
plāna izstrāde, lai veicinātu veco ražošanas tehnoloģiju
modernizāciju.
10. Priekšnoteikumi labas
lauksaimniecības prakses kodeksa ieviešanai praksē ir zemnieku
informēšana un apmācīšana, lai ražošanā varētu ieviest ES Nitrātu
direktīvu (ES 91/676/EEC).
11. Lauku uzņēmējdarbības
attīstības veicināšana, paaugstinot lauku uzņēmēju profesionālās
un ekonomiskās zināšanas:
11.1. individuālās profesionālās
konsultācijas;
11.2. semināri (nacionālās
subsīdijas, SAPARD, integrācija ES, ražošanas intensifikācija,
nodokļu likumdošana u.c.);
11.3. lauku dienas;
11.4. interešu grupas;
11.5. demonstrējumi;
11.6. dažādu uzņēmumu ražošanas
plānu izstrāde;
11.7. biznesa plānu izstrāde.
Jānodrošina LLKC darbība
Komerclikuma ietvaros, uzlabojot LLKC materiāli tehnisko bāzi,
speciālistu sniegumu un kompetences līmeni. Šim nolūkam LLKC
tiek ieviesta konsultantu apmācības un sertifikācijas
programma. Programma paredz sertifikāciju pēc konsultanta
kompetences augkopībā, lopkopībā, ekonomikā un grāmatvedībā ar
iespējām specializēties kādā no šo nozaru apakšnozarēm. 2003.gadā
tiks organizēta sertifikācija speciālista, vecākā speciālista un
konsultanta sertifikāta iegūšanai.
Lai samazinātu administratīvās
izmaksas, 2003.gadā tiks pārskatīti biroju vadītāju pienākumi
un funkcijas. Daļa no administratīvajām funkcijām tiks
deleģēta LLKC reģionālajiem administratoriem. Šāda reģionālo
administratoru izveide ļautu veiksmīgi koordinēt rajonu biroju
darbu, optimizējot resursu patēriņu un uzlabojot LLKC sniegto
pakalpojumu kvalitāti.
21. tabula
Prognozējamie
darbības indikatori 2003. gadā
Darbības rādītāji
Dažādos izglītības pasākumos
piedalījušos uzņēmumu skaits (gab.)
15000
Kvalifikācijas
paaugstināšanas pasākumu klausītāju stundu skaits
(cilvēkstundas)
135000
Izglītības programmu
izstrāde, pilnveidoto izglītības programmu skaits
(gab.)
5
Izglītības centru metodiskā
darba koordinēšana (gab.)
8
Interešu grupu skaits
(gab.)
80
Sniegto bezmaksas
konsultāciju skaits (gab.)
60000
Mācību literatūras
sagatavošana (autorloksnes)
10
Zemniekiem paredzēto
informatīvo materiālu sagatavošana (autorloksnes)
30
Pasākumi zemnieku
sagatavošanai ES strukturālo fondu apgūšanai un
integrācijai ES (cilvēkstundas)
15600
15. Vidi
saudzējoša lauksaimniecība
15.1. Bioloģiskā
lauksaimniecība
Situācijas
raksturojums
Latvijā kopumā ar bioloģiskās
lauksaimniecības produkcijas ražošanu nodarbojas pāri par 200
saimniecībām, kas ir aptuveni 0,2 % no saimniecību kopskaita un
0,57% no lauksaimniecībā izmantojamās platības. Galvenās
bioloģiskās lauksaimniecības nozares, kurās ir attīstīta
bioloģisko produktu ražošana, ir graudkopība un dārzeņkopība,
piena lopkopība un biškopība.
22. tabula
Sertificēto saimniecību skaits un platības
Latvijā16
Gads
Saimniecību skaits
Sertificētā platība (ha)
1998
39
1426
1999
63
1628
2000
78
4400
2001
219
10549
Kopš 2001.gada bioloģiski
saimniekojošie zemnieki var saņemt atbalstu no Lauksaimniecības
subsīdiju valsts programmas par bioloģiski apsaimniekotām
platībām un bioloģiski audzētiem lauksaimniecības dzīvniekiem.
Arī SAPARD programmas Latvijas lauku attīstības plānā ir sadaļa
par atbalstu bioloģiskajai lauksaimniecībai.
Līdz šim bioloģiskās
lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu nav daudz. Tie ir
SIA "Zelta kliņģeris" Kuldīgas rajonā un zemnieku saimniecība
"Ķelmēni" Gulbenes rajonā, kuri cep rudzu maizi. "Zelta
kliņģeris" šo produkciju eksportē uz Zviedriju, bet turpmāk - arī
uz ASV.
Mērķis
Veicināt atbilstošus ienākumus
zemniekiem, nodrošināt patērētājus ar kvalitatīvu produkciju un
samazināt lauksaimniecības tehnoloģiju negatīvo ietekmi uz
vidi.
Uzdevumi
1. Izveidot bioloģiskās
lauksaimniecības izglītības un konsultāciju sistēmu.
2. Attīstīt bioloģiskās
lauksaimniecības produktu ražotāju kooperāciju.
3. Informēt sabiedrību par
bioloģisko lauksaimniecību un bioloģiskās lauksaimniecības
produktiem.
Pasākumi
a) Bioloģiskās lauksaimniecības
mācību programmas izstrāde visiem izglītības līmeņiem.
b) Bioloģiskās lauksaimniecības
demonstrējumu saimniecību sistēmas veidošana.
c) Bioloģiskās lauksaimniecības
konsultāciju sistēmas attīstīšana.
d) Bioloģiskās lauksaimniecības
produktu pārstrādes attīstīšana.
e) Tirgus pētījumu veikšana,
izstrādājot prognozi bioloģiskās lauksaimniecības produktu
pieprasījuma pieauguma tendencēm (sortimentu, daudzumu) laikā
līdz 2010. gadam.
f) Preču zīmes "Latvijas
ekoprodukts" popularizēšana.
g) Informatīvo materiālu izdošana
par bioloģisko lauksaimniecību un bioloģiskās lauksaimniecības
produktiem.
h) Bioloģiskās lauksaimniecības
zinātnisko pētījumu atbalstīšana.
15.2.
Bioloģiskās daudzveidības un lauku ainavas saglabāšana
Situācijas
apraksts
Lauksaimniecības zemēm ir svarīga
loma bioloģiskās daudzveidības un lauku ainavas uzturēšanā.
Latvijai ir raksturīga mozaīkveida ainava, kurā sastopamas
teritorijas ar zemu zemes izmantošanas intensitāti. Latvijas
ainavu bagātina daudzveidīgie dabas apstākļi: paugurains reljefs,
upju ielejas, ezeri un mitrāji. Daudzus gadsimtus iedzīvotāji
mērķtiecīgi ir veidojuši savu apkārtni. Mēs esam mantojuši
simtgadīgu koku alejas, lauku sētas ar novadiem raksturīgām vecām
ēkām, ap mājām veidotajiem augļu koku dārziem. Kā pagātnes
liecinieki ir saglabājušās apstādījumu saliņas un vietvārdi, kas
liecina par bijušo apdzīvoto vietu klātbūtni.
Vēl joprojām turpinās
lauksaimniecības zemju pamešana un aizaugšana. Bioloģiskās
daudzveidības samazināšanās notiek arī lauksaimnieciski intensīvi
apsaimniekotajās platībās, kur bieži netiek ievērotas
aizsargjoslas, samazinot iespēju saglabāties dabiskajai videi
raksturīgajiem augiem.
LR sugu un biotopu aizsardzības
likumdošana ir sakārtota, lai nodrošinātu Eiropas Savienības
Biotopu direktīvas (92/43/EEC; 21.05.1992) un Putnu direktīvas
(79/409/EEC; 0205.1979) noteikto biotopu, savvaļas augu un
dzīvnieku sugu aizsardzību. Pašlaik norit darbs pie Eiropas
nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju noteikšanas (NATURA 2000),
ko izveido atbilstoši likumam "Par īpaši aizsargājamām dabas
teritorijām" un 92/43/EEC, kā arī Latvijas un Eiropas Savienības
līguma projektam. NATURA 2000 teritorijas tiks izveidotas arī
lauksaimniecības zemēs bioloģiski vērtīgu pļavu un dzīvnieku sugu
aizsardzībai. Lai nodrošinātu to dabas vērtību aizsardzību, kuru
dēļ teritorijas ir noteiktas, nepieciešama attiecīga
apsaimniekošana.
Mērķis
Saglabāt kultūrvēsturisko lauku
ainavu un lauksaimniecībai raksturīgo bioloģisko daudzveidību, kā
arī nodrošināt Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju (NATURA
2000) apsaimniekošanu, kas labvēlīga aizsargājamām sugām un
biotopiem.
Uzdevumi
Saskaņā ar Riodežaneiro
konvencijas definīciju bioloģiskā daudzveidība ir ekosistēmu,
sugu un ģenētiskā dažādība. Konvencijas būtisks elements ir
savvaļas, mājdzīvnieku un kultūraugu saglabāšana.
Augu un dzīvnieku ģenētisko
resursu saglabāšana var novērst vietējo selekcijas ceļā iegūto
reto šķirņu izzušanu un radīt iespēju šo šķirņu saimnieciski
noderīgo īpašību izmantošanai selekcijas darbā, izkopjot esošās
un veidojot jaunas šķirnes.
Veikt vērtīgo pļavu biotopu
inventarizāciju un izmēģinājumu teritoriju izvēli, saskaņojot to
ar perspektīvajām NATURA 2000 teritorijām. Izstrādāt atbalsta
mehānismu, indikatorus un monitoringa sistēmu.
Pasākumi
23. tabula
15.3.
Lauksaimniecības piesārņojuma samazināšana
Situācijas
apraksts
Intensīvo lauksaimniecības
tehnoloģiju ietekme un Latvijas klimatiskie apstākļi sekmē augu
barības vielu, pesticīdu u.c. savienojumu izskalošanos no
augsnes. Kaut gan mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu
pielietojums vēl joprojām Latvijā atpaliek no optimālā, pēdējos
gados ir novērojams minerālā mēslojuma un augu aizsardzības
līdzekļu pielietojuma palielināšanās, kas nākotnē var radīt
nozīmīgus augsnes un ūdens piesārņojumus. Kā piesārņojumu
pastiprinošs apstāklis ir noplicinātās paskābinātās augsnes,
kurām ir samazināta buferspēja.
Mērķis
Attīstīt lauksaimniecības metodes,
kas mazinātu lauksaimniecības noteces radīto piesārņojumu.
Uzdevumi
1. Mēslošanas un kaitēkļu
kontroles optimizācijas metožu ieviešana lauksaimniecības barības
vielu noteces samazināšanai.
2. Upju, ezeru un novadgrāvju
aizsargjoslu ierīkošana un uzturēšana.
3. Dabīgo mitrzemju, mazo ezeru,
dīķu un citu ūdenstilpju atjaunošana.
Pasākumi
24. tabula
25. tabula
Pasākums
2002. gads (piešķirts)
2003. gads (vajadzība)
2003. gads (plānots)
tūkst. EUR
Avots
SAPARD 3.mērķprogramma
"Vides uzlabošana"
-
-
2061
ES Lauksaimniecības vadības
un garantiju fonds
16. Augsnes
auglības uzlabošana
Situācijas
apraksts
Latvijā vidējais nokrišņu daudzums
gadā pārsniedz summāro iztvaikošanu vidēji par 300 mm. Lai
novadītu lieko mitrumu, valsts veikusi hidromelioratīvo
būvniecību 1,56 milj. ha jeb 63% lauksaimniecībā izmantojamās
zemēs, tai skaitā 37 tūkst. ha plūdu apdraudētajās teritorijās
saimnieciskajai darbībai nepieciešamo zemes mitruma režīmu
nodrošināšanai - polderu sistēmas ar 45 valsts pārziņā esošām
sūkņu stacijām.
Meliorācijas sistēmas ir izbūvētas
pirms 20-30 gadiem un to remontiem vai rekonstrukcijai
nepieciešami ievērojami līdzekļi. Valsts budžeta iedalītie
līdzekļi nenodrošina valsts pārziņā esošo meliorācijas sistēmu
uzturēšanu, lai gan no to darbības ir atkarīga zemes īpašniekiem
nodoto meliorācijas sistēmu darbība un galvenā ražošanas līdzekļa
- zemes - efektīva izmantošana. Vairāk nekā 230 tūkst. ha platībā
meliorācijas sistēmas vairs nedarbojas projektētajā režīmā. Kā
liecina Valsts zemes dienesta 2001.gada lauksaimniecībā
izmantojamās zemes pārraudzības dati, tad vairāk nekā 41 tūkst.
ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir aizauguši ar krūmiem, 18
tūkst. ha piesārņoti ar nezālēm, bet 132 tūkst. ha platībā ir
pārmitras, lauksaimnieciskā ražošanā neizmantojamas zemes.
Arī lauksaimniecībā izmantotās
zemes daudzos gadījumos netiek apsaimniekotas efektīvi, kas
norāda uz valsts budžeta atbalsta nepieciešamību tādiem augsnes
degradācijas procesu ierobežošanas pasākumiem - augsnes skābuma
optimizēšanai, apstrādes veida, trūdvielu satura, augsekas un
aizsargjoslu stādījumu nodrošināšanai, kā arī lauksaimniecībā
izmantojamās zemes (LIZ) transformācijai citos lietošanas
veidos.
Valsts nepietiekamais atbalsts
lauksaimniecībā izmantojamo zemju efektīvas apsaimniekošanas
veicināšanai kā lauksaimniecībā izmantotajās produktīvajās zemēs
(augsnes ielabošanā), tā mazvērtīgajās vai neizmantotajās zemēs
(zemes transformācijā citos lietošanas veidos) sekmē šādu procesu
attīstību laukos:
1. neapsaimniekoto lauksaimniecībā
izmantojamo zemju palielināšanos;
2. neapsaimniekoto platību
pārpurvošanos, aizaugšanu ar nezālēm un krūmiem;
3. apbūvēto teritoriju, mežu un
infrastruktūras objektu darbībai nepieciešamā zemes mitruma
režīma neatbilstību;
4. uzņēmējdarbības un tūrisma
attīstības samazināšanos;
5. vietējo iedzīvotāju bezdarba un
migrācijas palielināšanos;
6. ainavisko un kultūras mantojuma
degradāciju.
Mērķis
Nodrošināt lauksaimniecībā
izmantojamās zemes ražotspēju un ilgtspējīgu apsaimniekošanu.
Uzdevumi
Ar paredzētajām valsts
investīcijām meliorācijā, kā arī 20.04.1993. likumā "Par
meliorāciju" noteikto meliorācijas darbu finansēšanu radīt
priekšnoteikumus, lai paaugstinātu lauksaimnieciskās ražošanas
efektivitāti un nodarbinātības nodrošināšanu lauku apvidos.
Lauksaimniecībā izmantojamo zemju
efektīvas apsaimniekošanas mērķi plānots sasniegt nodrošinot
valsts ūdensnoteku remontu (pārtīrīšanu) nepieciešamajā apjomā un
periodiskumā, valsts meliorācijas sistēmu un upju hidrotehnisko
būvju regulāru uzturēšanu, polderu sūkņu staciju modernizāciju,
skābo augšņu samazināšanu, kā arī LAD meliorācijas speciālistu
veiktu meliorēto zemju un meliorācijas sistēmu inventarizāciju,
iegūtos datus apkopojot digitālā veidā un izmantojot tos
lauksaimniecībā izmantojamās zemes racionālas apsaimniekošanas
prognozei. Šo iniciatīvu pastāvīgumam ir būtiska nozīme lauku
dzīves vides un dabas resursu izmantošanā.
Pasākumi
26. tabula
27. tabula
Pasākumi
2002. gads
(piešķirts tūkst. Ls)
2003. gads
(vajadzība tūkst. Ls)
2003. gads
(plānots tūkst. Ls)
Avots
Valsts ūdensnoteku kopšana,
remonts un koplietošanas ūdensnoteku remonts
610
2000
1200
Pamatbudžets
Nosusināšanas režīma
nodrošināšana polderētajās zemēs
300
350
350
Pamatbudžets
Meliorācijas kadastra
informācijas uzturēšana, aktualizācija, datorizācija
40
40
40
Pamatbudžets
Melioratīvās hidrometrijas
darbu izpilde
20
20
20
Pamatbudžets
Vietējās nozīmes
meliorācijas sistēmu nodošana zemes īpašniekiem īpašumā
10
10
10
Pamatbudžets
Melioratīvo būvju
rekonstrukcija
300
400
400
VIP
2002. gadā meliorēto zemju un
meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai un sakārtošanai un skābo
augšņu kaļķošanai kopumā no lauksaimniecības subsīdijām tika
izmaksāti Ls 1,1 milj. Šādus pasākumus paredzams finansēt arī
2003. gadā Ls 1,2 milj. apjomā.
2003. gadā ir paredzēts finansēt
arī tehnisko instrukciju izstrādi meliorēto zemju un meliorācijas
sistēmu inventarizācijai Ls 10 tūkst. apmērā, taču tam vēl nav
atrasts finansējuma avots.
17. Sociālie
pasākumi
Situācijas
apraksts
Lai gan sociālo jautājumu
risināšana saskaņā ar Zemkopības ministrijas nolikumu nav tās
kompetencē, tomēr netieši tiek sniegts ievērojams atbalsts lauku
teritorijas iedzīvotājiem.
Sociālā sfēra ir ikvienas
Zemkopības ministrijas izstrādātās programmas neatņemama
sastāvdaļa, jo jebkuri finansu resursi, kuru mērķa teritorija ir
Latvijas lauki, ir netieša investīcija sociālo jautājumu
risināšanā. Par tādām programmām var uzskatīt tās, kuras risina
arī infrastruktūras un vides jautājumus sakārtošanu:
1. SAPARD pasākums 3.1. "Lauku
ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu
avotus";
2. SAPARD pasākums 4.1.
"Vispārējās lauku infrastruktūras uzlabošana";
3. Valsts atbalsta pasākumi;
4. Lauksaimniecības ilgtermiņa
investīciju kreditēšanas programma, kura rada jaunas darba
vietas;
5. Valsts investīciju programma,
kuras ietvaros:
h) ēku rekonstrukcijas
projekti;
i) energoekonomikas apakšprogrammā
ir viens projekts, un to realizē Smiltenes tehnikums;
6. Lauksaimniecībā izmantojamās
zemes iegādes kreditēšanas programma, kura sekmē vides
sakārtošanu;
2002.gada 17.septembra sēdē
(Nr.39, 29.§) Ministru kabinets apstiprināja Nelauksaimnieciskās
uzņēmējdarbības attīstības programmu, kura vistiešāk ietekmē
sociālos pasākumus. Šī programma paredz radīt iespēju saņemt
finansiālu atbalstu nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības
uzsākšanai un attīstīšanai lauku teritorijā, tādējādi sekmējot
lauku iedzīvotāju nodarbinātības problēmu risināšanu un ienākumu
paaugstināšanu, kā arī sekmēt lauku iedzīvotāju iniciatīvas
veidošanos un aktivizēšanos, lai veicinātu ekonomiski neaktīvo
iedzīvotāju iesaistīšanos uzņēmējdarbībā laukos.
Mērķis
Veicināt ekonomisko attīstību
laukos, atbalstot nelauksaimniecisko uzņēmējdarbību, uzlabot
infrastruktūru, pilnveidot lauku ainavu atbilstoši
uzņēmējdarbības vajadzībām un nodrošināt vides aizsardzības
prasības.
Uzdevumi
Realizācijas rezultātā ir
prognozējams, ka:
a) Bezdarbnieku skaits laukos
samazināsies par 20 %;
b) Ienākumu līmenis vidēji uz
vienu mājsaimniecības locekli papildus pieaugs par 4 %;
c) Pieaugs neizmantotās LIZ
platības par 3000 ha;
d) 1,5 % no kopējā pašapgādes
saimniecību skaita pārorientēsies uz komerciālo darbību.
Pasākumi
28.tabula
29. tabula
NUAP
finansēšanas shēma un apjomi
Atbalsta veids
Finansējuma
administrētājs
Finansējuma (Ls milj. 7)
sadalījums Ls
Nodrošinājums
kredītgarantijām kredīta saņemšanai no Hipotēku bankas
Lauku attīstības fonds
1 400 000
Atbalsta maksājumi
(granti)
Hipotēku banka
2 800 000
Finansējums Hipotēku bankas
pamatkapitāla palielināšanai
Hipotēku banka
2 200 000
Finansējums LAD līgumu
slēgšanai ar PRAA konsultatīvā atbalsta nodrošināšanai
Plānošanas reģionu
attīstības aģentūras
600 000
Lauksaimniecības produkcijas ražošanas apjomi un ienākumu
dinamika
18.
Lauksaimniecības produkcijas ražošana, tās patēriņš
Par dažādu produkcijas veidu
saražotajiem apjomiem, patēriņu un nodrošinājumu var spriest pēc
LAD Lauksaimniecības produkcijas ražošanas un patēriņa
bilances.
30.tabula
Nodrošinājums procentos atspoguļo
Latvijas lauksaimnieku potenciālu nodrošināt vietējo tirgu ar
pārtikas produktiem un izejvielām, taču šeit netiek atspoguļoti
tādi rādītāji kā imports, eksports, patērētie izejmateriāli
turpmākai ražošanai, t.sk. lopbarībā, uzkrājumi un zudumi, kuri
tieši ietekmē tirgu un ražošanas apjomus.
Patēriņa līmenis visās nozarēs
pēdējos gados ir nostabilizējies un nav prognozējams, ka tuvākā
laikā tas būtiski pieaugs, jo Latvijā ir negatīva demogrāfiskā
situācija, kā arī labklājības līmenis nav augsts.
Gandrīz visās nozarēs 1999. gadā
bija vērojams saražotās produkcijas apjomu kritums, kam par
iemeslu bija 1998. gada "Krievijas krīze".
2002. gadā cūkkopībā vēl figurē
tāds termins kā "nenoteiktas izcelsmes gaļa" 9,8 tūkst.
tonnas.
2. attēls
Cūkgaļa
Nenoteikta apjoma produkcija
iepriekšējos gados ir bijusi arī citās nozarēs, taču,
pilnveidojoties uzskaites un aprēķina mehānismiem, kā arī
attīstoties noieta ķēdēm, no tās ir izdevies atbrīvoties.
Vēl viena nozare, kurā ir
saglabājusies, bet strauji samazinās, nenoteiktas izcelsmes
produkcija, ir piensaimniecība. 2002. gadā tas bija 38,7 tūkstoši
tonnu.
3. attēls
Piens
Par galvenajiem nenoteiktas
produkcijas rašanās iemesliem var nosaukt nepilnības uzskaitē,
sadrumstaloto ražošanu un kvalitatīvu realizācijas shēmu trūkumu,
nevis kontrabandu.
Liellopu gaļas patēriņš ir
svārstīgs, taču ražotāji uz to reaģēja tikai pēc gada.
4. attēls
Liellopu
gaļa
Liellopu gaļas ražošana un
kartupeļu audzēšana ir tās nozares, kurās būtiski turpina
samazināties gan ražošanas apjomi, gan patēriņš. Liellopu gaļai
tas ir saistīts ar ārējā tirgus ietekmi.
Ja liellopu gaļai galvenie bija
tirgus faktori, tad kartupeļiem tas ir samazinājums dzīvnieku
barības uzturā.
5. attēls
Kartupeļi
Nākotnē nav paredzama nozīmīga
ražošanas un patēriņa apjomu krišanās.
Visstiprāk krīze Krievijā
ietekmēja vienu no prioritārajām nozarēm - laukaugu ražošanu,
taču jau 2000. gadā tā bija stabilizējusies un jau sākusi
eksportēt nozīmīgus apjomus ~ 10% no kopējā saražotā produkcijas
apjoma.
6. attēls
Graudaugi
Kaut arī dažās nozarēs
nodrošinājums sasniedz un pārsniedz 100%, taču apjomi ir vēl
arvien niecīgi. Piemēram, Īrijā, aprēķinot pēc šādas metodikas,
liellopu gaļas nodrošinājums 2000. gadā bija 1034%27,
kas liecina par jebkuras valsts, t.sk. Latvijas, ražošanas un
izaugsmes potenciālu.
19.
Lauksaimniecības ienākumi un to dinamika
Šajā nodaļā apkopotā informācija
ir Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtā veidotās
ražošanas, cenu un resursu patēriņa prognozes, kas apkopotas
atbilstoši lauksaimniecības ekonomiskā kopaprēķina (LEK)
metodikai.
Prognožu pamatā ir šādi
pamatnosacījumi:
a) Latvijā turpinās līdzšinējā
lauksaimniecības politika;
b) pasaules pārtikas tirgū
nenotiek būtiskas izmaiņas;
c) Latvijā nenotiek būtiski
satricinājumi, kas skar ražošanu vai tirgu.
Izstrādātās prognozes uzdevums nav
sniegt absolūti pareizu rezultātu, bet gan apkopot visas
iespējamās attīstības tendences.
19.1.
Produkcijas apjomi un cenas
Prognozējams, ka, tāpat kā
iepriekšējā periodā, lauksaimnieciskās ražošanas apjomi 2003.
gadā, salīdzinot ar 2002.gadu, ievērojami nemainīsies. Ap 5%
pieaugums paredzēts graudu ražošanā sakarā ar atbalsta
palielināšanos šai nozarei un ražošanas samazinājumu 2002.gadā,
salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Nozīmīgs pieaugums plānots
rapša ieguvē (40 tūkst. tonnu sēklu), bet neliels samazinājums -
kartupeļu un dārzeņu ražošanā (pēc pieauguma 2002. gadā). Pārējās
kultūras saglabās aptuveni iepriekšējo ražošanas līmeni.
Lopkopības apjomi paredzēti kopumā iepriekšējā gada līmenī, ja
nozīmīgi nemainās produktu cenas. Paredzēts, ka piena un gaļas
cenas saglabāsies aptuveni 2002.gada līmenī: piens 90 Ls/t,
liellopi dzīvsvarā 460 Ls/t, cūkas 655 Ls/t, kā arī stabila
valsts atbalsta politika. Cenas pieaugums par 2-4% paredzēts
lopbarības graudiem. Ņemts vērā arī iespējams tiešo valsts
atbalsta maksājumu pieaugums par 3% augkopībā un lopkopībā.
Tādējādi augkopības produkcijas vērtība pieaugtu kopumā par 1%
pret 2002. gadu, bet lopkopības vērtība saglabātos iepriekšējā.
Lopkopības sektoru vairāk ietekmē tendences pasaules tirgū, kur
2002.gadā stāvoklis nav tik labvēlīgs, kā gadu iepriekš.
Visas lauksaimniecības izlaidē
paredzēts palielinājums par 1%. Lauksaimniecības ienākumu
aprēķinā atbilstoši LEK metodikai ir iekļauta arī lauku
saimniecībās notiekošā nelauksaimnieciskā darbība, kurai netiek
veikta atsevišķa izmaksu uzskaite. Te ietilpst galvenokārt
koksnes ieguve, lauksaimniecības produktu pārstrāde u.c. Šīm
darbībām paredzēts neliels pieaugums (novērtēts ar 7%).
19.2. Ražošanas
izmaksas un citi faktori
Starppatēriņa īpatsvara
samazināšanās izskaidrojama ar nepārtrauktu ražošanas
efektivitātes palielināšanos. Laika posmā no 1997. - 2001. gada
katrā nākamajā gadā ir bijis nepieciešams par 4 - 5% mazāk ārpus
lauksaimniecības iegādāto starppatēriņa resursu salīdzināmās
cenās nekā iepriekšējā gadā.
30. tabula
Lauksaimniecības
nozares ienākumu veidošanās (svarīgākās pozīcijas) 2000.-2003.
(prognoze)
Rādītāji
Vērtība milj. Ls bāzes cenās
(ar produktu subsīdijām)
Izmaiņas (+/-)
2000
2001
2002. (prognoze)
2003. (prognoze)
2002. pret 2001.
2003. pret 2002.
Augkopība
115,2
122,4
121,9
122,6
0%
1%
Graudaugi
52,1
48,7
47,3
49,5
-3%
5%
Kartupeļi
17,0
25,7
26,3
23,1
2%
-12%
Cukurbietes
8,5
9,6
9,9
9,9
3%
0%
Dārzeņi
10,3
10,6
12,0
11,6
13%
-4%
Lopkopība
127,5
153,2
142,1
141,6
-7%
0%
Piens
56,7
65,8
65,6
65,2
0%
-1%
Liellopi
13,9
18,9
19,9
20,2
5%
1%
Cūkas
28,5
35,3
24,1
23,3
-32%
-3%
Mājputni un olas
21,5
24,3
22,9
23,2
-6%
1%
Pakalpojumi
lauksaimniecībā
3,4
3,2
3,0
2,9
-5%
-4%
Lauksaimniecības izlaide
246,1
278,7
267,0
267,2
-4%
0%
Neatdalāmās
blakusdarbības
23,6
22,0
21,1
22,4
-4%
7%
Lauksaimniecības "nozares"
izlaide
269,7
300,7
288,1
289,6
-4%
1%
Starppatēriņš
151,1
157,4
154,5
153,0
-2%
-1%
Starppatēriņa īpatsvars %
"nozares "izlaidē
Bruto pievienotā vērtība
118,6
143,3
133,7
136,6
-7%
2%
Subsīdijas (izņemot
produktu)
8,4
7,2
7,3
7,3
1%
0%
Ar ražošanu saistītie
nodokļi
13,7
14,0
14,1
14,3
0%
2%
Pamatkapitāla patēriņš
26,4
29,1
28,3
28,3
-3%
0%
Neto pievienotā vērtība
(faktoru izmaksās)
86,9
107,3
98,6
101,4
-8%
3%
Noma
0,8
1,1
1,2
1,5
17%
19%
Kredītprocenti
3,8
3,5
4,6
4,6
30%
0%
Ienākumi no
lauksaimnieciskās darbības
82,3
102,7
92,8
95,3
-10%
3%
Nodokļi no ienākuma
5,2
5,1
4,9
4,8
-3%
-2%
Algoto darbinieku
ienākumi
9,3
10,0
9,5
8,8
-5%
-8%
Ģimenes darbaspēka
ienākumi
67,9
87,7
78,3
81,7
-11%
4%
Nodarbināto skaits
lauksaimniecībā (tūkst.)
136,1
136,1
125,2
115,2
-8%
-8%
Ienākumi uz vienu l/s
nodarbināto (Ls)
567
718
702
785
- 2%
12%
2003. gadā sakarā ar ražošanas
intensificēšanu un Eiropas Savienības prasību ieviešanu paredzēti
papildus izdevumi 3% apjomā. Plānojot produkcijas apjoma
pieaugumu salīdzināmās cenās par 0,6%, paredzēta starppatēriņa
apjomu samazināšanās par 0,9% attiecībā pret 2002.gadu. Ārpus
lauksaimniecības iegādāto starppatēriņa resursu cenu pieaugums
paredzēts vidēji par 2,9% (2002.gadā par 1,2%). Šis pieaugums
saistāms ar gaidāmo resursu cenu pakāpenisku tuvināšanos Eiropas
Savienības līmenim. Turpinoties līdzšinējām tendencēm, par 10-15%
varētu pieaugt minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu
patēriņš, bet pārējo resursu apjoms nedaudz samazinātos (apmēram
par 3-6%).
Pamatkapitāla atjaunošanai
nepieciešamā summa saglabājas iepriekšējā līmenī, paredzot
nelielu ražošanas līmeņa (sējumu platības, lopu skaits) kritumu,
bet pakāpenisku ražošanas intensificēšanu, kam nepieciešami
lielāki kapitālieguldījumi. Paredzēts, ka valsts subsīdijas
lauksaimniecībai saglabājas 3% apmērā no valsts budžeta
izdevumiem (paredzēts to pieaugums par 3%) un to struktūra
aptuveni atbilst 2002. gada struktūrai.
19.3.
Lauksaimniecības ienākumi un to tendences
Kopējie ienākumi no
lauksaimnieciskās darbības pie aprakstītajiem nosacījumiem
nedaudz palielinātos no 2002. gadā prognozētajiem Ls 92,8 milj.
līdz Ls 95,3 milj. 2003. gadā (par 3%). Ienākumi 2002.gadā gan ir
mazāki, nekā tika prognozēts iepriekš, galvenokārt straujās cenu
samazināšanās dēļ (par 21% pret 2001.gadu) cūkgaļai, kā arī
sarežģījumiem piena sektorā. Galvenokārt šo iemeslu dēļ, kā arī
sakarā ar mazāku gaidāmo graudaugu ievākumu (pagaidām par 3%)
ienākumi 2002.gadā pašreiz tiek prognozēti par 10% mazāki nekā
2001.gadā., kad pieaugums bija 25%.
Vērojama lauksaimniecībā
nodarbināto skaita samazināšanās tendence (ar dažiem izņēmuma
gadiem). Ņemot vērā vidējos rādītājus, nodarbināto skaita
samazināšanās nākamajos gados novērtēta ar 8% gadā.
Uz vienu lauksaimniecībā
nodarbināto personu 2003. gadā, izmantojot šo metodiku, tika
prognozēti vidēji 785 Ls (mēnesī vidēji 65 Ls). Kaut arī tas ir
par 12% vairāk nekā paredzēts 2001. gadā, tomēr ir pilnīgi
nepietiekami, lai sektoram piesaistītu kvalificētu
darbaspēku.
Jāatzīmē, ka reāli netiek
ieguldīti arī pamatkapitāla atjaunošanai nepieciešamie līdzekļi,
līdz ar to ražošanas ēkas, būves un tehniskais parks kopumā
arvien novecos. Tādēļ tiek apdraudēta pati lauksaimniecības
ienākumu gūšanas bāze. Aprēķini liecina, ka lauksaimnieki paši
spēj ieguldīt aptuveni Ls 6 - 8 milj. gadā pamatlīdzekļu
atjaunošanai, bet atlikušajiem Ls 18 - 20 milj. trūkst līdzekļu.
Šāda summa būtu minimāli nepieciešama vienkāršai pamatlīdzekļu
atjaunošanai.
Būtiskākie faktori, kas pašreiz
ietekmē lauksaimniecības ienākumus, ir:
a) stāvoklis ārējā tirgū, ciktāl
tas skar iekšējo tirgu. Kopš 2001.gada beigām ir samazinājušās
cenas vairākiem lopkopības produktiem, arī graudu cenas pēdējos
gados nedaudz samazinās;
b) vietējās pārstrādes nozares
attīstība un tās konkurētspēja. Tieši šis posms var kļūt par
vājāko pārtikas ražošanas ķēdē. Nav atrisināts jautājums par
Latvijas gaļas eksportu uz ES; pārstrādes uzņēmumi bieži konkurē
savā starpā, un tas samazina kopējo konkurētspēju u.c. Šo faktoru
rezultātā tiek pārstrādāts un realizēts mazāk produkcijas,
neapgādājot pat vietējo tirgu, turklāt iepirkuma cena ir zemāka,
nekā tā varētu būt pie optimālas pārstrādes organizācijas.
Nozīmīga loma nozares attīstībā var būt arī mazās, privātās
pārstrādes attīstībai, izejot tirgū ar specifiskiem, augstākas
kvalitātes produktiem;
c) tuvākajā perspektīvā - būtiskas
izmaiņas lauksaimniecības politikā sakarā ar iespējamo
pievienošanos Eiropas Savienībai. Tas var izraisīt nozīmīgas
strukturālas izmaiņas ne tikai sakarā ar cenu izmaiņām, ražošanas
kvotām un tiešo maksājumu (ne)pieejamību, bet arī sakarā ar brīvu
kapitāla plūsmu, kas var nozīmīgi palielināt citu valstu lielo
pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumu ietekmi Latvijā. Līdz ar to
Latvijas ražotājiem, ja to produkcija nebūs pieejama par
konkurētspējīgām cenām, var rasties būtiskas problēmas
produkcijas realizācijā. Papildus problēma ir ES prasības, lai
produkciju varētu realizēt.
Turklāt līdz ar pievienošanos ES
valstij zūd iespēja piešķirt nacionālo atbalstu lauksaimniecībai.
Tādēļ ir nozīmīgi 2003.gadā veicināt ieguldījumus pirmām kārtām
tajās nozarēs, kuru attīstība un stabilizācija visvairāk
nepieciešama valsts interesēs. No šī atbalsta piešķiršanas lielā
mērā var būt atkarīga sektora dzīvotspēja turpmāk.
Jāatzīmē, ka lauksaimniecībā
ienākumus ietekmē ļoti daudzi faktori, un pat viens faktors var
tos būtiski mainīt. Tādēļ ienākumu prognoze ir relatīva.
Iespējami arī ārkārtēji apstākļi, kas var izraisīt tajā būtiskas
izmaiņas.
LAUKSAIMNIECĪBAS
PRIORITĀRO NOZARU ATTĪSTĪBA
20.
Piensaimniecība
Situācijas
apraksts
1998.gada Lauksaimniecības
attīstības koncepcijā piensaimniecība tika atzīta par prioritāru
lauksaimniecības nozari ar lielām potenciālām iespējam ražošanas
apjomu palielināšanā, eksporta attīstīšanā. Tomēr joprojām pastāv
vairākas stratēģiskas problēmas, kas kavē nozares attīstību un
potenciālo iespēju realizēšanos:
a) sadrumstalota piena
ražošana;
b) ražošanas izmaksām neatbilstoša
piena iepirkuma cena;
c) augstas piena pārstrādes un
pārdošanas izmaksas;
d) nepietiekama piena un piena
produktu kvalitāte;
e) apgrozāmo līdzekļu trūkums
investīcijām piena ražošanā un pārstrādē.
Mērķis
Konkurētspējīgas un kvalitatīvas
piena produkcijas ražošana atbilstoši Pasaules un Eiropas
Savienības tirgus izvirzītajām prasībām, nodrošinot piena un
piena produktu ražotājiem stabilu ieņēmumu līmeni.
Uzdevumi
Piensaimniecības attīstībā tuvāko
gadu laikā izvirzāmi šādi uzdevumi:
saimniecību
līmenī (1):
1. izveidot racionālu un efektīvu
piena ražošanas saimniecību struktūru, kas būtu par pamatu
pietiekošai piena ražošanas intensifikācijai, radītu pamatu
produktivitātes kāpināšanai, ražošanas izmaksu pazemināšanai un
piena kvalitātes uzlabošanai, sasniedzot ES standartus;
2. panākt piena ražošanas
atbilstību ES sanitārajām, higiēnas un dzīvnieku labturības
prasībām;
3. paaugstināt piena ražošanas un
produktu kvalitāti;
4. palielināt govju
produktivitāti, sekmējot augstražīgu ganāmpulku veidošanu un
sasniedzot vidējo govs ražību (izslaukumu) valstī vismaz 5500
kg/gadā;
5. paaugstināt piena ražošanas
apjomus vismaz līdz 1 - 1,2 milj. tonnu piena gadā un palielināt
piena pārstrādes apjomus līdz 75 - 80 % no kopējā piena ražošanas
apjoma;
pārstrādes
līmenī (2):
6. izveidot pilnvērtīgu
informatīvo sistēmu par piena ražotājiem un viņu realizēto pienu
(pārdoto pārstrādei un tiešā tirdzniecībā) piena kvotu mehānisma
ieviešanai;
7. izveidot racionālu, ekonomiski
pamatotu un efektīvu piena pārstrādes uzņēmumu struktūru
atbilstoši ES kvalitātes, higiēnas un pārtikas drošuma
noteiktajām prasībām;
8. atbalstīt kvalitatīvas,
konkurētspējīgas produkcijas ražošanu Latvijas iekšējam un
eksporta tirgum;
institucionālā
līmenī (3):
9. kopīgi ar ražotājiem un
pārstrādātājiem sakārtot iekšējo piena produktu tirgu un attīstīt
eksporta tirgu;
10. nostiprināt stabilu
līgumattiecību bāzi starp ražotājiem un pārstrādātājiem.
Pasākumi
Lai sasniegtu definēto nozares
mērķi un izvirzītos uzdevumus, ir jāturpina nozares optimizācija,
racionalizējot ražošanas un pārstrādes struktūras. Nozares
atbalsta politika vēršama uz piena preču produkcijas ražotāju
atbalstīšanu, piena tirgus stabilizēšanu, pārstrādes uzņēmumu
sakārtošanu un piena produktu tirgus attīstīšanu. Šajā nolūkā
paredzēts atbalstīt vairāku piensaimniecībai būtisku pasākumu
īstenošanu.
1. Tiešie
maksājumi piena ražotājiem
Piena ražošanas un tirgus
attīstīšanas nolūkos nepieciešams atbalstīt preču produkcijas
ražotājus. Ražotāji varēs saņemt tiešos maksājumus (subsīdijas),
ja tiks izpildīti šādi nosacījumi - pārraudzība uzsākta līdz
2002.gada 1.oktobrim un uz aprēķina mēneša 20 datumu atradusies
ganāmpulkā un pēdējo trīs mēnešu laikā reģistrēti pārraudzības
dati. Pasākuma likumisko pamatu nodrošina un izpildes uzraudzību
veic Zemkopības ministrija. Tiešo maksājumu piemērošana paredzēta
vismaz līdz 2004.gadam.
2.
Ciltsdarba attīstības pasākumi
Šī pasākuma ietvaros tiks
atbalstīta piena pārraudzības programmas attīstība, vaislas
materiāla iegāde ārvalstīs, vaislas buļļu novērtēšana, buļļu māšu
novērtēšana un augstražīga ganāmpulka izveidošana. Pasākumu
likumisko pamatu un izpildi nodrošina Zemkopības ministrija.
Ciltsdarba attīstības pasākumu īstenošana paredzēta arī
turpmāk.
3. Piena
ražotāju reģistra uzturēšana un attīstība
Lai attīstītu piena tirgu Latvijā,
jāizveido funkcionējoša informatīvā bāze par piena ražotājiem,
piena ražošanas apjomiem, tiešo piena pārdošanu un realizāciju
pārstrādes uzņēmumiem. Viena daļa no piena ražotājiem jau ir
iekļauta Piena ražotāju reģistrā, uzskaitot katra ražotāja
piegādātos piena apjomus. Turpmāk šajā reģistrā būtu jānonāk
informācijai par visiem piena ražotājiem un to realizētajiem
piena apjomiem pārstrādei vai tiešajai tirdzniecībai. Šis
reģistrs ir veidots ciešā saistībā ar liellopu un ganāmpulku
reģistru un piena pārraudzības programmu, lai nodrošinātu
informācijas saskaņotību. Šādi būs iespējams iegūt un analizēt
informāciju un kontrolēt ne tikai piena tirdzniecību, bet arī
ražotā piena kvalitāti ganāmpulkā.
Tuvākā nākotnē piena ražotāju
reģistrs kļūs par pamatu ES piena kvotu sistēmas ieviešanai,
piešķirot katram piena ražotājam ražošanas kvotu, atbilstoši
iepriekšējo gadu piena pārdošanas rādītājiem pārstrādes
uzņēmumiem un tiešās tirdzniecības. Reģistra likumisko pamatu
nodrošina Zemkopības ministrija, bet ieviešanu un administrēšanu
veiks Valsts ciltsdarba datu apstrādes centrs sadarbībā ar
Latvijas piensaimnieku centrālo savienību.
4. Piena
kvalitātes laboratorijas izveidošana
Pasākuma likumisko pamatu
nodrošina un izpildes uzraudzību veic Zemkopības ministrija
sadarbībā ar nozares pašpārvaldes organizācijām.
Pēc laboratorijas tehniskās
izveidošanas, paredzama tās akreditācija, kā arī piena paraugu
plūsmas nodrošināšana visiem Latvijas piena ražotājiem un
informācijas sistēmas izveidošana par piena kvalitātes
rādītājiem, panākot vienotu un neatkarīgu piena šķirošanas
mehānismu.
5. Dzīvnieku
veselības kontroles sistēmas uzturēšana un attīstība
Pasākuma likumisko pamatu
nodrošina un izpildes uzraudzību veic Zemkopības ministrija un
PVD.
6. Piena
produktu tirgus attīstīšana
Latvijas piena produktu
konkurētspējas paaugstināšanā arvien lielāku nozīmi iegūst tirgus
ietekmēšanas pasākumi. Īpaši nozīmīga ir piena intervence, kas
ietekmē sviesta un sausā vājpiena, kā arī cieto, ilgstoši
uzglabājamo sieru tirgu. Šiem produktiem tiek noteiktas
augstākas, ES pastāvošas kvalitātes prasības. Sasniedzot šīs
kvalitātes prasības, Latvija jau no iestāšanās brīža varēs
ieviest ES piena koptirgus organizācijas mehānismus.
21.
Augkopība
Viena no lauksaimnieciskās
ražošanas pamatnozarēm ir augkopība. Ražošanas apjomiem
lauksaimniecībā ir tendence pieaugt, bet 2000.gadā tā sasniedza
37% no 1990. gada apjoma. Salīdzinājumā ar 1990. gadu, kad
augkopības īpatsvars kopējā lauksaimniecības produkcijā bija 34%,
2000. gadā tas ir palielinājies līdz 48,5% (LVAEI, 2001).
Prioritārās augkopības nozares ir
graudkopība un rapša audzēšana.
No augkopībā saražotās produkcijas
apjoma un kvalitātes atkarīgs ne tikai pārtikas produktu un
rūpniecības izejvielu pašnodrošinājuma līmenis, bet arī
lopkopības nozaru attīstība.
21.1.
Graudkopība
Situācijas
apraksts
Labības ražošana Latvijā ir
sasniegusi pilnu pašapgādes līmeni ar vietējiem pārtikas graudiem
un kopš 2001. gadā tas bija augstāks par 100%. Eksporta apjomi
2001.gadā sasniedza 100 tūkst. tonnu. Līdz ar to Latvija no
graudu importētājvalsts ir kļuvusi par graudu eksportētājvalsti.
Graudu ražošanas apjoma pieaugums saistāms ar labības
izmantošanas iespējām lopbarībā, iesala, bioetanola un citu
nepārtikas produktu ražošanā un pārstrādi eksportējamos produktos
ar augstāku pievienoto vērtību.
Galvenās nozares problēmas ir:
1. zema darba un resursu
produktivitāte (zema graudaugu vidējā ražība un augsta ražošanas
pašizmaksa);
2. nepietiekams materiāli
tehniskais un tehnoloģiskais nodrošinājums;
3. sēklkopības un selekcijas
sistēmas optimizācijas trūkums;
4. graudaugu audzēšana
monokultūrā, augsni noplicinošu tehnoloģiju izmantošana;
5. nespēja nodrošināt tirgu ar
pārtikas rudziem, kuri pašlaik tiek importēti;
6. pilnveidojama kvalitātes
nodrošinājuma sistēma.
Mērķis
Turpmāko 3-5 gadu laikā panākt
pakāpenisku labības ražošanas apjomu pieauguma atjaunošanos līdz
1,0 milj. tonnu gadā.
Uzdevumi
1. Specializēšanās labības
ražošanā konkrētam tās izmantošanas mērķim (t.sk. lopbarības
ražošanai, alus miežu, biodegvielas un spirta ražošanai).
2. Specializācijas mērķim
pakļautas zemkopības sistēmas pielietošana.
3. Labas lauksaimniecības prakses
nosacījumu ievērošana.
4. Augsnes degradācijas procesu
novēršana, attīstot labībām neradniecisku kultūraugu - eļļas
augu, griķu, pasējas tauriņziežu - iekļaušanu augsekā.
Pasākumi
1. Tiešie
maksājumi par sējplatību.
Labības tirgus attīstīšanas
nolūkos nepieciešams atbalstīt graudu audzētājus kā preču
produkcijas ražotājus vai arī ražotājus pašpatēriņam, kā arī
veicināt to sadarbību ar legāliem graudu iepircējiem. Uz
tiešajiem maksājumiem par sējplatību pretendēs ražotāji, ja būs
izpildīti šādi nosacījumi:
a) kopējā graudaugu, pākšaugu un
eļļas augu platība saimniecībā ir 1 ha un vairāk (šis nosacījums
var tikt mainīts);
b) platība apsēta ar sertificētu
sēklu vai noteiktām prasībām atbilstošu, VAAD pārbaudītu
sēklu;
c) ražotājs deklarējis iegūtās
ražas apjomu un izmantošanas veidu;
2. Kultūraugu
genofonda saglabāšana un izlases sēklas ražošana.
3. Tirgus
intervences pasākumu nodrošināšana.
4. Pārstrādes
graudu un eļļas augu sēklu iepirkšanai izlietotā kredīta procentu
likmju daļēja dzēšana.
5. Augkopības
nozaru riska mazināšana.
6. Iekšējā
tirgus aizsardzības pasākumi - muitas kontroles un labības
tirdzniecības licencēšana.
7. Valsts
uzraudzības nodrošināšana kvalitātes prasību ievērošanā.
8. Labības
ražotāju kooperācijas veicināšana.
Paralēli nacionālā atbalsta
programmām laikā līdz Latvijas iestājai ES graudkopībai paredzēts
ES pirmsiestāšanās fondu atbalsts divu SAPARD apakšprogrammu
ietvaros. "Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju
modernizācijas" līdzekļus graudu ražotāji varēs saņemt
ražošanas modernizācijai, konkurētspējas paaugstināšanai;
"Lauksaimniecības un
zivsaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana"
paredzēta pārstrādes uzņēmumu modernizēšanai un sakārtošanai
atbilstoši ES higiēnas, kvalitātes, pārtikas drošības un vides
aizsardzības prasībām. Vienlaikus programmas mērķis ir veicināt
racionālas pārstrādes uzņēmumu struktūras izveidi, izveidot
līgumattiecību bāzi starp ražotājiem un pārstrādes uzņēmumiem,
veicināt graudu ražotāju ienākumu stabilizēšanu.
32. tabula
Latvija ir uzsākusi pievienošanās
procedūru Starptautiskās ekonomiskās sadarbības un attīstības
organizācijas šķirņu sertifikācijas shēmām. To sēklu cenas, kurām
ir OECD sēklu sertifikāts, starptautiskajā tirgū ir augstākas,
līdz ar to palielināsies Latvijā ražotās sēklas
konkurētspēja.
ES integrācijas kontekstā Latvijai
nozīmīgas ir references platības un ražība. Latvijas pozīcijas
dokumentā deklarētās prasības graudaugu sektorā saistītas ar
pamatplatību kompensācijas maksājumu aprēķināšanu 688 tūkst. ha
platībā, kurā vidējā ražība ir 3,0 t/ha.
21.2.
Rapša audzēšana
Situācijas
apraksts
Salīdzinoši straujš rapša platību
pieaugums vērojams no 1999.gada, kad tās sasniedza 6500 ha.
2000.gadā šī kultūrauga sējplatības pieauga vēl par 400 ha.
2001.gadā rapša sējumu platība bija 8400 ha, kaut gan šāda
platība ir visai neliela konkurētspējīgas ražošanas
pastāvēšanai.
Līdz 2000.gadam eļļas augu
audzēšana bija vienīgā augkopības nozare, kas saņēma tiešos
atbalsta maksājumus no valsts subsīdiju programmas.
Nostabilizējoties nozares attīstības tempiem, atbalsta maksājumu
apjoms ir pakāpeniski samazinājies no 30 Ls/ha 1998.gadā līdz 15
Ls/ha 2002.gadā. Subsīdijas bija paredzētas arī netiešo maksājumu
veidā - daļējai kredītprocentu dzēšanai uzņēmumiem, kas iepirks
eļļas augu sēklas.
Rapša strauju iekļaušanu augsekā
noteikuši šādi faktori:
a) rapša audzēšanai graudaugu
specializācijas saimniecībās ir nozīmīga loma augsekas
regulēšanai un graudaugu ražības palielināšanai bez būtiskiem
papildus ieguldījumiem;
b) rapša audzēšana samazina
spriedzi labības tirgū, tā novākšana notiek agrāk nekā
labībām;
c) rapša sēklu pieprasījums ārējā
un iekšējā tirgū, kā arī pieprasījums pēc rapšu spraukumiem kā
augstvērtīgas lopbarības piedevas;
d) valsts atbalsta programma;
e) biodīzeļdegvielas ražošanas
uzsākšana;
f) zināšanu līmeņa paaugstināšanās
un plašas informācijas pieejamība par rapša audzēšanu.
Mērķis
Nozares mērķis ir attīstīt
izejvielu nodrošinājumu biodegvielas, rapša eļļas, augstvērtīgas
lopbarības piedevu ražošanai un eksporta apjomu
palielināšana.
Uzdevumi
Rapša pārstrādes jaudu un
sējplatību proporcionāla palielināšana.
Pasākumi
Nozares turpmākai sekmīgai
attīstībai nepieciešams:
1. turpināt stabilu valsts
atbalstu;
2. paaugstināt zināšanu līmeni
visās ar nozari saistītajās jomās.
22.
Cūkkopība
Situācijas
apraksts
Viena no nozīmīgākajām
organizācijām, kas ietekmē cūkkopības nozares attīstību valstī,
ir sabiedriskā organizācija, kura apvieno lielākos Latvijas
cūkgaļas ražotājus - Latvijas Cūku audzētāju asociācija - un
divas normatīvajos aktos noteiktā kārtībā atzītas šķirnes
dzīvnieku audzētāju organizācijas - SIA "Cūku ciltsdarba centrs"
un SIA "Agrosels".
Uz 2002.gada 1.janvāri valstī ir
428 tūkstoši cūku, kuras izvietotas 56288 ganāmpulkos. Salīdzinot
ar 2000.gadu, ir samazinājies mazo ganāmpulku (līdz 10
sivēnmātēm) īpatsvars par 6,2 procentiem. 60 % no visiem
dzīvniekiem atrodas ganāmpulkos, kuros ir vairāk par desmit
sivēnmātēm. 2001.gadā palielinājies kopējais dzīvnieku skaits par
29 tūkstošiem un saražotas attiecīgi 31,6 tūkstoši tonnas gaļas,
kas ir 59,2% no pašnodrošinājuma. Cūkgaļas patēriņš valstī pēdējo
trīs gadu laikā nedaudz samazinās. 2001. gadā tas bija 53,34
tūkst. tonnas. Kopējā gaļas bilancē cūkgaļas īpatsvars pēdējos
gados ir stabils - 52 %.
Viens no pamatnoteikumiem
cūkkopības nozares attīstībā ir ciltsdarba sakārtošana un
attīstība, kuru nosaka Ciltsdarba likums. Tāpēc valsts atbalsts
cūkkopības nozares attīstībai kopš 1996.gada tiek piešķirts
subsīdiju veidā saskaņā ar Zemkopības ministrijas rīkojuma "Par
valsts atbalstu Eiropas Savienības kvalitātes prasībām
atbilstošas produkcijas ražošanai" gan šķirnes audzēšanas
saimniecībām par augstvērtīgu vaislas materiālu, gan cūkgaļu
ražojošām saimniecībām. Cūkgaļu ražojošie un šķirnes cūku
ganāmpulki tiek kvalitatīvi uzlaboti saskaņā ar Latvijas cūku
selekcijas programmu, nomainot katru gadu daļu pamatganāmpulka
dzīvnieku ar kvalitatīvām, Latvijā izaudzētām šķirnes jauncūkām,
kā arī importētiem vaislas dzīvniekiem. 2001. gadā šķirnes
dzīvnieku audzēšanas saimniecības realizēja 3489 kvalitatīvas
vaislas jauncūkas.
Cūkgaļas tirgus situāciju ietekmē
vairāki faktori:
a) palielināts importa apjoms.
Importētās cūkgaļas apjoms 2000.gadā bija 6,8 tūkst. tonnas
kautsvarā, bet 2001.gadā apjoms bija jau 11,7 tūkst. tonnas;
b) joprojām nav ES prasībām
atbilstošu kautuvju un nav noteikta pārstrādes uzņēmumu
atbilstība ES prasībām, līdz ar to nav gaļas produkcijas eksporta
iespēju. Nav ieviesta vienota cūku liemeņu klasifikācijas sistēma
un kontroles mehānisms, un līdz ar to netiek diferencēta samaksa
par cūkgaļu atbilstoši liesās gaļas iznākumam liemenī;
c) neattīstās cūkgaļas ražotāju,
pārstrādātāju un graudu ražotāju sadarbība, kas varētu labvēlīgi
ietekmēt cūkgaļas pašizmaksas un iepirkuma cenas.
Mērķis
Cūkkopības nozares mērķis ir
nodrošināt iekšējā tirgus vajadzības pēc kvalitatīvas cūkgaļas un
ražot konkurētspējīgu produkciju.
Uzdevumi
1. Palielināt cūkgaļas ražošanu
vietējā tirgus piesātināšanai līdz pašapgādei.
2. Radīt apstākļus cūkkopības
produkcijas eksportam, uzceļot ES prasībām atbilstošas
kautuves.
3. Nodrošināt Latvijas cūkgaļu
ražojošās saimniecības ar ģenētiski kvalitatīvu vaislas
materiālu, šķirnes saimniecībās audzējot tīršķirnes un tīro
līniju sivēnus, kā arī krustojumu vaislas cūkas.
4. Kāpināt nozares rentabilitāti,
veicot tehnoloģiskās bāzes (būvju, tehnikas un iekārtu)
modernizāciju, jaunu tehnoloģiju ieviešanu un ražošanas
koncentrāciju lielās un vidējās cūkgaļas ražošanas saimniecībās
un pārstrādes uzņēmumos.
5. Veicināt kooperāciju starp
cūkgaļas ražotājiem, graudu ražotājiem un pārstrādes
uzņēmumiem.
6. Realizēt ES prasības kopējā
tirgus organizācijas mehānisma ieviešanā, likumdošanas izstrādē
un sistēmas administrēšanas nodrošināšanā.
Pasākumi
33. tabula
Paralēli nacionālā atbalsta
programmām cūkkopībai paredzēts arī ES pirmsiestāšanās fondu
atbalsts divu SAPARD apakšprogrammu ietvaros.
23. Augļkopība
un dārzeņkopība
Situācijas
apraksts
Latvijā saražotos augļus, ogas un
dārzeņus realizē galvenokārt iekšējā tirgū. Dārzeņu un augļu
ražotāji Latvijā galvenokārt ir zemnieku saimniecības, piemājas
saimniecības un personiskās palīgsaimniecības, neliela daļa ir
valsts saimniecības un statūtu sabiedrības.
Mērķis
Attīstīt stabilu nozares
produkcijas ražošanu un realizāciju gan iekšējā, gan ārējā
tirgū.
Uzdevumi
1)
saimniecībās:
1. kooperācijas veicināšana,
izveidojot ražotāju organizācijas, kas koordinētu saimniecību
darbību attiecībā uz saražoto produkciju;
2. ražošanas izmaksu
samazināšana;
3. tirgus sakārtošana - standartu
ieviešana dzīvē, tirgus uzraudzība;
4. dārzeņu eksporta veicināšana uz
ES valstīm;
5. augļu un dārzeņu glabāšanas,
šķirošanas un fasēšanas iekārtu būvniecība;
6. augļu-ogu dziļās saldēšanas
nodrošināšana ar mērķi realizēt produkciju pārstrādes uzņēmumiem
visa gada garumā;
7. bioloģiskās ražošanas
paplašināšana, bioloģisko produktu eksporta veicināšana uz
ES;
8. tirgus sakārtošana - standartu
ieviešana dzīvē, tirgus uzraudzība;
2)
pārstrādē:
1. veicināt pārstrādes iekārtu
tehnoloģiju ieviešanu nozarē;
2. bioloģiskās produkcijas
pārstrāde un realizācija;
3. kvalitatīvas, konkurētspējīgas
produkcijas ražošana iekšējam un ārējam tirgum;
4. stabilu līgumattiecību
izveidošana starp pārstrādātājiem un ražotājiem.
Pasākumi
Lai sasniegtu nozares mērķus,
2003. gadā turpināma nozares optimizācija, racionalizējot
ražošanas un pārstrādes struktūras. Nozares atbalsta politika
vēršama uz augļu un ogu un dārzeņu preču produkcijas ražotājiem,
pārstrādes tirgus veicināšanu un attīstīšanu. No lauksaimniecības
subsīdiju budžeta atbalstāmas vairākas pasākumu grupas.
1. Produktīvu
ilggadīgo stādījumu ierīkošana
Šī pasākuma ietvaros tiek
atbalstīta produktīvu ilggadīgo stādījumu ierīkošana, tādējādi
veicinot platību palielināšanos un produkcijas daudzuma
pieaugumu, kas savukārt veicina konkurētspēju tirgū un palielina
patērētāju apgādi ar vietējiem augļiem un ogām. Pasākums
atbalstāms līdz 2004.gadam.
2. Atbalsts
kultūraugu audzēšanai siltumnīcu platībās
Pasākuma ietvaros tiek atbalstīta
kultūraugu audzēšana siltumnīcu platībās ar mērķi veicināt
platību racionālu izmantošanu, kompensēt enerģijas sadārdzinājumu
un nodrošināt iekšējā tirgus pieprasījumu pēc Latvijā audzētiem
dārzeņiem.
3.
Kompensācijas maksājumi par lauka dārzeņu sējplatību
Pasākuma ietvaros tiek atbalstīta
atklātā lauka dārzeņu (kāpostaugi, burkāni, galda bietes, sīpoli,
gurķi) audzēšana ar mērķi palielināt lauka dārzeņu audzētāju
ražošanas ieņēmumus.
Paralēli nacionālā atbalsta
programmām (līdz Latvijas iestāšanās brīdim ES) augļkopībā un
dārzeņkopībā paredzēts arī ES pirmsiestāšanās fonda atbalsts divu
SAPARD apakšprogrammu ietvaros.
34. tabula
Pārējo
lauksaimniecības nozaru attīstība
24. Cukura
ražošana
Situācijas
apraksts
Cukurbiešu audzēšana un cukura
ražošana Latvijā jau trešo gadu ir ierobežota, t.i., valsts
nosaka cukurfabrikām cukura ražošanas apjomus, pamatojoties uz
valsts cukura ražošanas un patēriņa bilances un iespējamā
patēriņa prognozes datiem.
Katru gadu valsts cukura ražošanas
kvota tiek pakāpeniski palielināta, bet salīdzinoši augstās
cukura cenas dēļ samazinās cukurfabriku pārdotais cukura apjoms.
Cukurfabrikās nav izveidojušies cukura pārpalikumi, jo
nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ nedz 2000.gadā, nedz 2001.gadā
cukura ražošanas kvota netika izpildīta.
Mērķis
Nozares galvenais mērķis ir
palielināt vietējā cukura patēriņu un līdz ar to arī cukura
ražošanas apjomu līdz Eiropas Savienībai pieprasītās cukura
ražošanas A kvotas līmenim - 100 tūkst. tonnām.
Uzdevumi
1. Izpildīt tirdzniecības kvotu
pilnā apjomā;
2. Samazināt ražošanas izmaksas,
palielinot pašražotā cukura patēriņa līmeni un cukurfabriku
ražošanas jaudas.
Pasākumi
35. tabula
25. Liellopu
gaļas ražošana
Situācijas
apraksts
Liellopu gaļas nozares attīstību
veicinošie faktori ir brīvas lauksaimniecībā izmantojamās zemes
platības, kā arī apstāklis, ka gaļas liellopu ražošanai ir
zemākas izmaksas nekā piena lopkopībai.
Tomēr ir virkne problēmu, kas būtu
risināmas nākotnē:
1. vēl joprojām sadrumstalota
ražošana, nav tendences samazināties mazo saimniecību skaitam un,
tāpat kā iepriekšējā gadā, 83% no liellopu skaita atrodas
saimniecībās ar liellopu skaitu līdz 5;
2. nav nodrošināts vietējais
tirgus ar Latvijā ražotu liellopu gaļu, pēc 2001.gada CSP datiem
ražotāji var nodrošināt ~ 80% no patērētāju pieprasījuma;
3. nav noteiktas labturības
prasības atsevišķi piena un atsevišķi gaļas liellopu audzēšanas
saimniecībām;
4. trūkst finansu līdzekļi, ko
varētu investēt novietņu un mēslu krātuvju uzlabošanai, jaunu
ganību ierīkošanai un jaunu tehnoloģiju ieviešanai; SAPARD un
Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmā
reglamentētie ražošanas apjomi ierobežo esošās saimniecības
atbalsta saņemšanai;
5. nav ieviesta vienota liellopu
liemeņu klasifikācija un uzraudzības mehānisms, līdz ar to nav
diferencētas liellopu gaļas cenas pārstrādes uzņēmumos starp
piena un gaļas šķirnes liellopiem;
6. liellopu gaļas iepirkuma cenas
nav adekvātas realizācijas cenai;
7. liellopu gaļas cenas atkarīgas
no pieprasījuma un importa apjomiem konkrētā laika periodā,
tomēr, salīdzinot ar cūkgaļu un putnu gaļu, importa apjomi ir
mazāki, un 2002.gadā, salīdzinot ar 2001.gadu, cenas ir stabilas
ar tendenci pakāpeniski;
8. 2002. gadā vēl nav ES prasībām
atbilstošu kautuvju un nav noteikta pārstrādes uzņēmumu
atbilstība ES prasībām, līdz ar to nav gaļas produkcijas eksporta
iespēju; kā arī nav kautuvju bioloģiski audzēto liellopu
kaušanai;
9. gaļas kontrabanda.
Mērķis
Veicināt nozares tālāku attīstību
un rentabilitātes kāpumu, liellopu skaita palielināšanu un
ražošanas optimizāciju, nodrošināt konkurētspējīgus apstākļus
iestājai Eiropas Savienībā.
Uzdevumi
1. Nozares rentabilitātes
kāpināšana, veicot modernizāciju un optimālas barošanas un
turēšanas apstākļu nodrošināšanu.
2. Patēriņa tirgus pieprasījuma
nodrošināšana ar kvalitatīvu, Latvijā audzētu liellopu gaļu.
3. Sadarbības veicināšana starp
gaļas ražotājiem un pārstrādātājiem.
4. Kautuvju un pārstrādes uzņēmumu
modernizācija atbilstoši ES prasībām, kas radītu eksporta
iespējas.
5. ES liellopu un teļa gaļas
koptirgus organizācijas principu adaptācija nozarē.
Pasākumi
1. Ciltsdarba
programmas izstrāde un realizācija
Tās mērķis ir dzīvnieku uzskaite
un produktivitātes kontrole, kas nodrošina datu ieguvi ganāmpulka
racionālai izmantošanai, ciltsvērtības noteikšanai un līdz ar to
arī augstvērtīga vaislas materiāla ieguvei. Ciltsdarba programma
tiek realizēta, veicot pareizu dzīvnieku izaudzēšanu, izlasi un
atlasi.
2. Liellopu
ganāmpulka un dzīvnieku reģistra uzturēšana.
Reģistra mērķis ir esošo dzīvnieku
un ganāmpulku uzskaite, kas nodrošina patiesu informāciju par
dzīvnieku kustību un novērš situāciju, ka gaļas ražošanas bilancē
parādās ievērojams daudzums nenosakāmas izcelsmes gaļas.
3. Liellopu
veselības kontroles sistēmas uzturēšana.
Latvijas liellopu ganāmpulku
pasargāšana no slimībā, garantējot kvalitatīvu un patērētājam
drošu gaļas produkciju.
4. Atsevišķu
gaļas liellopu labturības noteikumus izstrāde un ieviešana.
Nepieciešams izstrādāt tieši gaļas
liellopiem labturības prasības, jo to turēšanas apstākļi ir
specifiski, mazāk prasīgi nekā piena liellopiem.
5. Efektīvas
valsts atbalsta politikas nodrošināšana un pakāpeniska maksājumu
sistēmas adaptēšana atbilstoši ES liellopu atbalsta
maksājumiem.
Atbalsts vērsts uz liellopu
ganāmpulku un liellopu skaita palielināšanu, tāpat būtiski
palielinot arī zīdītājgovju skaitu.
6. Vietējā
patēriņa tirgus nodrošinājums, palielinot liellopu gaļas
ražošanas apjomus un jaudu.
7. Saimniecību
modernizācija un ražošanas optimizācija.
Jāstrādā pie jaunu novietņu un
mēslu krātuvju izbūves, ganību ierīkošanas un tehnoloģisko
iekārtu iegādes, kā arī jāturpina darbs pie optimālu barošanas,
turēšanas apstākļu nodrošināšanas.
8. Sadarbība
starp liellopu gaļas ražotājiem un pārstrādes uzņēmumiem.
Savstarpējā sadarbība starp gaļas
ražotājiem un pārstrādes uzņēmumiem nodrošinātu stabilas un
ražotājiem izdevīgākas cenas. Iepirkuma cenas nebūtu tik ļoti
atkarīgas no importa. Šādā gadījumā, iespējams, samazinātos
importa apjomi.
9. Liellopu
gaļas liemeņu klasifikācijas noteikumu izstrāde un sistēmas
ieviešana ražošanā.
Tas nodrošinās vienotu samaksu
kautuvēs atbilstoši iepirktās gaļas kvalitātei.
10. Liellopu
gaļas un produktu marķēšanas noteikumu izstrāde un sistēmas
ieviešana kautuvēs, nodrošinot saikni starp dzīvnieku un
liemeni.
Īpašais liellopu gaļas marķējums
nodrošinās izsekojamību saražotajai gaļai, garantēs produkcijas
drošību patērētājam. Tiks likvidēta nenoteiktas izcelsmes
gaļa.
11.
Robežkontroles un muitas nepilnību novēršana efektīvai cīņai ar
gaļas kontrabandu.
Mērķis ir nodrošināt zināmas
izcelsmes, veselībai drošas gaļas importu Latvijā. Jānodrošina
Valsts ieņēmumu dienesta, Kontrabandas apkarošanas biroja un
Pārtikas un veterinārā dienesta savstarpējā sadarbība.
12. Liellopu
gaļas ES koptirgus mehānisma adaptācija Latvijā.
Līdz ar iestāju ES Latvijas
liellopu audzētāji iekļausies vienotajā Eiropas koptirgus
sistēmā. Lai to paveiktu, jāturpina likumdošanas harmonizēšana,
jāveic detalizētu administrēšanas plānu izstrāde un ieviešana.
Svarīgi, lai Latvijā būtu pieejamas atbilstošas saldētavas, kuras
varētu darboties intervences gadījumā.
13. Valsts
atbalsta mehānisma izstrāde, kas būtu vērsta uz liellopu gaļas
ganāmpulku veidošanos.
Pašreizējā mirklī gaļas ražotāji
nav ieinteresēti nobarot teļus un jaunlopus, jo tas ir ekonomiski
neizdevīgi, tādēļ ir jārada mehānisms, kas stimulētu nobarojamo
jaunlopu turēšanu.
36. tabula
26.
Zirgkopība
Situācijas
apraksts
Latvijā zirgus galvenokārt izmanto
sportā, salīdzinoši mazāk tūrismā un atpūtā, rehabilitācijā,
saimniecības darbos, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu.
It īpaši plaši zirgu kā vilkmes spēku un transportu izmanto
Latgales novadā. Zirgkopība valstī attīstās divos virzienos -
sporta zirgu un darba zirgu audzēšanā. Tiek audzēti Hanoveras,
Holšteinas, Latvijas un Traķēnas šķirnes zirgi. Latvijas šķirnes
zirgi veido kopumā 90% no visiem zirgiem. Ņemot vērā pieprasījumu
tirgū, galvenokārt tiek audzēti un eksportēti tikai sporta tipa
zirgi. Darba zirgiem iekšējā tirgū ir mazs pieprasījums, līdz ar
to arī attiecīgi zemas cenas, kuras nesedz audzēšanas izdevumus.
Valstī kopējais zirgu skaits turpina pakāpeniski samazināties -
1997. gada janvārī tas bija 23 tūkstoši, šogad uz 1.janvāri pēc
Centrālās statistikas pārvaldes datiem - 19,6 tūkstoši.
Zirgkopības nozares politika ir
balstīta uz šādiem svarīgiem momentiem:
a) zirgu audzēšana tiek veikta
saskaņā ar ciltsdarba programmā noteiktajiem mērķiem, kas balstās
uz augstvērtīgu dzīvnieku ieguvi, genotipa saglabāšanu un
uzlabošanu, mērķtiecīgi izmantojot vaislas materiālu un
pilnveidojot zirgu pārraudzību;
b) zirgu un zirgu sporta
attīstības nozīmīguma akcentēšana kopējā lauksaimniecības
politikā, lai veicinātu lauku vides attīstību;
c) zirgu audzēšana, ievērojot
labturības noteikumus.
Mērķis
Latvijas sporta zirgu šķirnes tipa
izkopšana, kā arī ģenētiskās daudzveidības uzturēšana.
Uzdevumi
1. Veicināt augstvērtīga vietējā
un importētā vaislas materiāla izmantošanu.
2. Realizēt saglabāšanas un
izmantošanas programmu Latvijas zirgu šķirnes braucamam
tipam.
3. Realizēt selekcijas darbu.
Pasākumi
37. tabula
27.
Aitkopība
Situācijas
apraksts
Valstī pēdējos divos gados
kopējais aitu skaits ganāmpulkos pakāpeniski pieaug, līdz ar to
ir apturēta straujā aitu skaita samazināšanās. Pēc Centrālās
statistikas pārvaldes datiem uz 2002.gada 1.janvāri valstī bija
29 tūkstoši aitu, bet 2000.gadā - 28,6 tūkstoši. Aitas audzē
zemnieku un piemājas saimniecībās, un to skaits ganāmpulkā ir
mazs, tāpēc ātra aitu skaita palielināšana nav iespējama. Nozares
ražošanas apjomi ir nelieli.
Nozarei trūkst apgrozāmo finansu
līdzekļu, ko varētu investēt saimniecību modernizācijā un jaunu
tehnoloģiju ieviešanā. Nav Eiropas Savienības prasībām atbilstošu
kautuvju, līdz ar to nav gaļas eksporta iespēju.
Turpinās ciltsdarba programmas
realizācija šķirnes aitu audzēšanas saimniecībās. Tā paredz
Latvijas tumšgalves šķirnes aitu saimnieciski derīgo īpašību
izkopšanu, kā arī plānveidīgu dažādu šķirņu aitu krustojumu
audzēšanu.
Valsts ciltsdarba informācijas
datu apstrādes centrā ir izveidots aitu ganāmpulku reģistrs, kurā
tiek reģistrēta dzīvnieku kustība un dzīvnieki tiek apzīmēti
saskaņā ar Zemkopības ministrijas 2001.gada 3.augusta instrukciju
Nr.4 "Aitu un kazu apzīmēšanas veidi un līdzekļi".
Nozares galvenais virziens ir
gaļas ražošana. Aitu vilnas ražošana ir samazinājusies, jo ir
samazinājusies iespēja to realizēt. Vilnas ražošanas attīstība
būs iespējama, kad pieaugs pieprasījums pēc tās. Vilnas un aitādu
pārstrādes samazināšanās aitu gaļas ražotājiem samazināja
ieņēmumus no gaļai realizētām aitām turpat 10% apmērā.
Mērķis
Izveidot stabilu aitu audzēšanas
un pārstrādes nozari, kura spētu ražot kvalitatīvu,
konkurētspējīgu produkciju iekšējā un ārējā tirgū.
Uzdevumi
1. Aitu šķirnes izkopšanas darbs
saskaņā ar "Ciltsdarba programmu aitkopībā", izmantojot
augstvērtīgu vaislas materiālu.
2. Kvalitatīva vaislas materiāla
nodrošināšana aitu audzētājiem.
3. Aitkopības produkcijas
nodrošinājums vietējam patēriņa tirgum.
4. Pārraudzības sakārtošana, kuras
mērķis ir produktīvo dzīvnieku uzskaite un produktivitātes
kontrole, kas nodrošina datu ieguvi ganāmpulka racionālai
izmantošanai un dzīvnieku ciltsvērtības noteikšanai.
Pasākumi
a) Aitu skaita palielināšana
ganāmpulkos, tādējādi palielinot nozares rentabilitāti.
b) Strādāt pie intensīvas jēru
gaļas ražošanas.
c) Šķirnes vaislas materiāla
iegāde.
d) Valsts atbalsta politikas
nodrošināšana, kas vērsta uz ciltsdarba attīstību, ganāmpulku
palielināšanu.
e) Aitu audzēšanas saimniecību un
gaļas pārstrādes uzņēmumu tehniskā modernizācija, jaunu
tehnoloģiju ieviešana un ES prasībām atbilstošu kautuvju
modernizācija SAPARD programmas ietvaros.
f) Datorizētu pārraudzības
sistēmas funkcionēšana.
g) Semināru organizēšana par
aitkopības nozari.
h) Aitkopības speciālistu
kvalifikācijas paaugstināšana.
28.
Kazkopība
Situācijas
apraksts
Valstī kazu skaits ganāmpulkos
pakāpeniski palielinās. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes
datiem uz 2002.gada 1.janvāri valstī bija 11,5 tūkstoši kazu, bet
2000.gadā bija 10,4 tūkstoši.
Nozares ražošanas apjomi ir
nelieli. Nozares galvenais piedāvājums ir kazas piens. Šobrīd
kazas gaļu iegūst no izbrāķētām kazām. Ja turpmāk būs
pieprasījums pēc kazu gaļas, tad var prognozēt nozares plašāku
attīstību. Zemā kazu produktivitāte un mazie ražošanas apjomi
neļauj nozarei strauji attīstīties.
Apgrozāmo līdzekļu trūkums
modernizācijai un vaislas materiāla iepirkšanai neveicina nozares
attīstību. Kazkopības nozares veiksmīgai attīstībai nepieciešamas
investīcijas ražošanas iekārtu nomaiņā un zināšanu iegūšanai, ar
mērķi veicināt kazkopības nozares produkcijas dažādošanu.
Valsts ciltsdarba informācijas
datu apstrādes centrā ir izveidots kazu ganāmpulku reģistrs, kurā
tiek reģistrēta dzīvnieku kustība un dzīvnieki tiek apzīmēti
saskaņā ar Zemkopības ministrijas 2001.gada 3.augusta instrukciju
Nr.4 "Aitu un kazu apzīmēšanas veidi un līdzekļi".
Mērķis
Nodrošināt stabilu kazu piena
ražošanas un pārstrādes nozari, kas nodrošinās ar konkurētspējīgu
kazu pienu iekšējo un ārējo tirgu.
Uzdevumi
1. Augstvērtīgu šķirnes dzīvnieku
ieguve ganāmpulkos saskaņā ar "Ciltsdarba programmu
kazkopībā.
2. Kvalitatīva vaislas materiāla
nodrošināšana kazu audzētājiem.
3. Piena ražošana atbilstoši
Eiropas Savienības prasībām.
4. Piena kvalitātes
paaugstināšana.
5. Kazu produktivitātes
paaugstināšana, sasniedzot 900 l un vairāk no kazas gadā.
6. Pārraudzības sakārtošana, kas
nodrošinās produktīvo dzīvnieku uzskaiti.
7. Lauksaimnieku izglītošana un
atbalsts, lai tie varētu ražot augstas kvalitātes produkciju.
Pasākumi
a) Ciltsdarba programmas
realizēšana šķirnes kazu audzēšanas saimniecībās.
b) Kazu skaita palielināšana
ganāmpulkos.
c) Šķirnes vaislas materiālu
iegāde augstražīgu ganāmpulku izveidošanai.
d) Kazu produkcijas ražošanas
palielināšana.
e) Valsts atbalsta politikas
ciltsdarba attīstībai un ganāmpulku palielināšanai.
f) Lauku uzņēmēju informēšana par
kooperāciju un tās piedāvātajām iespējām produkcijas realizācijā,
ražošanas resursu iegādē un pašizmaksas samazināšanā.
g) Mākslīgās kazu sēklošanas
atbalstīšana.
h) Racionālas piena ražošanas
struktūras izveidošanas atbalstīšana.
i) Piena pārstrādes modernizēšana,
radot pamatu produktivitātes kāpināšanai, piena kvalitātes
uzlabošanai un ražošanas izmaksu pazemināšanai.
j) Datorizētas pārraudzības
sistēmas funkcionēšanas nodrošināšana.
k) Kazkopības speciālistu
kvalifikācijas paaugstināšanas organizēšana.
29. Olu un putnu
gaļas ražošana
Situācijas
apraksts
Latvijā putnkopības nozarei ir
senas tradīcijas. Pašreiz mājputnu audzēšana ir sadalījusies
divos ražošanas virzienos - lielie putnu audzēšanas uzņēmumi ar
intensīvu ražošanu un nelielas piemājas saimniecības, kas ražo
produkciju ierobežotam patērētāju lokam.
Putnkopībai nav nepieciešamas
lielas zemes platības, tāpēc teritoriālo problēmu nav. Lielajos
putnkopības kompleksos (statūtsabiedrībās), kur ir ieviesta
jaunākā tehnoloģija ar augstvērtīgu barību, tā ir ievērojami
augstāka. Latvijā 75% no putnkopības produkcijas ražo A/S
"Ķekava" un A/S"BALTICOVO", kuriem ir savas kautuves un
pārstrādes cehi un pārstrādā tikai uzņēmumā izaudzētos putnus un
saražotās olas. Lai izvairītos no infekcijas draudiem, mazajās
saimniecībās izaudzētos putnus šajās kautuvēs nav iespējams
nokaut.
Latvijā par tirgum orientētu
saimniecību pašlaik var uzskatīt saimniecības ar mājputnu skaitu
virs 350. Šim kritērijam atbilst 127 saimniecības jeb 0,2%.
Patlaban Latvijas tirgus
pieprasījums pēc putnu gaļas ir lielāks nekā piedāvājums, kas
savukārt rada labvēlīgu situāciju importa produkcijai. Putnu
gaļas tiek importēts vairāk, nekā saražots valstī, bet putnu olu
ražošana praktiski nosedz pašnodrošinājumu.
Mērķis
Izkopjot un audzējot augstražīgas
gaļas putnu šķirnes, jāpanāk Latvijas iedzīvotāju nodrošināšana
ar vietējā ražojuma putnu gaļas produkciju. Tas iespējams,
izveidojot putnkopību Latvijā par augsta tehnoloģiskā līmeņa
rentablu, intensīvu rūpniecisku nozari, kas spēj sekmīgi konkurēt
vietējā un Baltijas tirgū.
Uzdevumi
1. Ražošanas izmaksu samazināšana
konkurētspējas paaugstināšanai iekšējā un ārējā tirgū.
2. Putnu gaļas tirdzniecības un
kvalitātes kontrole.
3. Profesionālā izglītība,
ražotāju un pārstrādātāju tālākizglītošana, kā arī starptautiskām
prasībām atbilstošā augstākā izglītība.
Pasākumi
a) Putnkopības nozares attīstībai
2003.gadā jānodrošina kontrole par olu marķēšanu un putnu gaļas
kvalitātes rādītājiem.
b) SAPARD programmas ietvaros
līdzekļus varēs saņemt ražošanas modernizācijai, ES
sanitārhigiēnisko, veterināro un dzīvnieku labturības prasību
sasniegšanai un konkurētspējīgas produkcijas ražošanai.
30. Lopbarības
ražošana
Situācijas
apraksts
Kvalitatīvas tilpumainās
lopbarības nodrošinājums pietiekamā daudzumā ir pamatjautājums
piensaimniecības, liellopu gaļas ražošanas, kā arī zirgkopības,
aitkopības un kazkopības nozaru attīstībai. Sakarā ar kraso
mājlopu skaita samazināšanos pēdējos gados ir pasliktinājusies
daudzgadīgo zālāju kvalitāte un samazinājies zāles lopbarības
ražošanas apjoms. Pēc CSP informācijas 2001. gadā saražots:
ilggadīgo zālāju siens 440,3 tūkst. tonnu, zaļbarība un
skābbarība 98,0 tūkst. tonnu, kukurūzas skābbarība un zaļbarība
25,1 tūkst. tonnu un pļavu un ganību siens 375,8 tūkst. tonnu.
Šāda apjoma tilpumainās lopbarības saražošanai 2001. gadā tika
izmantoti 313,8 tūkst. ha. Kopumā vērojama tendence ilggadīgo
zālāju siena īpatsvaram nemainīties, bet zāles un kukurūzas
skābbarības un zaļbarības īpatsvaram - pieaugt, kas ir pozitīva
iezīme. Tilpumainās lopbarības struktūrā 2001. gadā ilggadīgo
zālāju siena īpatsvars bija 47 %, pļavu un ganību siens - 40 %,
zaļbarības un skābbarības augi - 10 % un kukurūza - 3 %.
2001. gadā vērojama neatbilstība
starp tilpumainās lopbarības ražošanai izmantotajām platībām
313,8 tūkst. ha un esošo liellopu skaitu - 384,7 tūkst.
Tilpumainās lopbarības ražošanai vienam liellopam izmantoti
vidēji tikai 0,82 ha, bet, ņemot vērā zirgu skaitu, tikai 0,78
ha. Tas ir 1,5 reizes mazāk par optimālo platību. Bez tam ganību
un pļaujamo zālāju atjaunošanu veic tikai lielākajās
saimniecībās. Ilggadīgajos zālājos bieži ir degradēti, nezāļaini
un mazražīgi zelmeņi. Siena raža no ilggadīgajiem zālājiem 2001.
gadā vidēji bija tikai 2,5 t ha-1, tā ir 2-3 reizes zemāka par
potenciāli iespējamo ražu. Lai iegūtu 4000 kg izslaukumu, siena
ražai vidēji jāsasniedz 5-6 t ha-1 vai 7-9 t ha-1 5000 kg
izslaukuma ieguvei.
Mērķis
Nodrošināt lauksaimniecības
produkcijas ražotājus ar lētu un daudzveidīgu augu izcelsmes
lopbarību.
Uzdevumi
1. Nodrošināt proteīna,
enerģētiskās vērtības un minerālvielu sabalansētību barības devā,
izmantojot ilggadīgos tauriņziežu - stiebrzāļu zelmeņus,
kukurūzas, rapša un citu enerģētiski bagāto augu sējumus, kā arī
radīt priekšnoteikumus ganību un pļaujamo zālāju regulārai
atjaunošanai.
2. Samazināt lopkopības
produkcijas vienības pašizmaksu, nodrošinot dzīvnieku barības
devā 70-80 % pašražotu lētu un kvalitatīvu zāles lopbarību no
pļavām un ganībām.
3. Nodrošināt pietiekamu proteīna
daudzumu lopbarībā, audzējot tauriņziežus un pākšaugus.
4. Palielināt lopbarības
enerģētisko vērtību, izmantojot kukurūzu un rapsi.
5. Palielināt zālāju īpatsvaru
lopbarības struktūrā.
6. Atjaunot lopbarības
sagatavošanas materiāli - tehnisko nodrošinājumu, izmantojot
SAPARD un valsts subsīdiju līdzekļus.
Pasākumi
a) Turpināt pilnveidot valsts
atbalstu lopbarības bāzes veidošanai.
b) Ņemot vērā Latvijas klimata un
augšņu piemērotību zālaugu audzēšanai, nepieciešams zāles
lopbarības gatavošanā un izēdināšanā orientēties uz lētākām un
efektīvākām tehnoloģijām - skābbarību ziemā un ganību zāli -
vasarā.
c) Paaugstināt zināšanu līmeni par
lētas un kvalitatīvas lopbarības sagatavošanu.
38. tabula
31.
Linkopība
Situācijas
apraksts
2002. gadā linu nozarei atvēlētā
tiešo maksājumu kopējā summa bija Ls 220 tūkst., kas ir
ievērojams atbalsts un stimuls ražošanas attīstībai. Tiešā
atbalsta maksājumi ir 40 Ls par hektāru, kas 2002. gadā ir
palielinājis platību par 30,8% un tagad jau sasniedz 2000 ha.
Palielinoties linu produkcijas ražošanas apjomiem, samazināsies
valsts atbalsts produkcijas vienībai, tāpēc ražotājiem ir
savlaicīgi jādomā par ražošanas efektivitātes paaugstināšanu, kas
samazinātu ražošanas izmaksas.
Mērķis
Linkopības nozares galvenais
mērķis ir nodrošināt linu audzēšanas un linu pirmapstrādes
attīstību un kvalitatīvas linšķiedras ražošanu.
Uzdevumi
1. Stabilizēt sējumu platības 2000
ha līmenī.
2. Palielināt linu ražošanas
efektivitāti, samazinot izmaksas uz hektāru, modernizējot
tehnoloģiju un palielinot stiebriņu ražību un kvalitāti.
3. Sākot ar 2003.gadu, nodrošināt
efektīvu pāreju uz Eiropas Savienības subsīdiju mehānismu, kur
linu audzētājs saņem hektāru maksājumus par apsētajām linu
platībām, bet linu pirmapstrādātājs saņem subsīdijas par saražoto
šķiedru.
Pasākumi
Galvenais pasākums ir subsīdiju
mehānisma harmonizēšana ar Eiropas Savienības normatīvajiem
aktiem un subsīdiju apjoma efektīva sadale starp linu audzētājiem
un pirmapstrādātājiem.
Lai nozare varētu attīstīties,
svarīga ir ārējā tirgus izpēte.
32.
Kartupeļi
Situācijas
apraksts
Kaut gan 2001.gadā kopējā
kartupeļu platība, salīdzinot ar 2000.gadu, pieauga par 7% un
bija 55,1 tūkst. ha, nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ kartupeļu
kopraža samazinājās par 18%, tādējādi tika novāktas 615,3 tūkst.
tonnu kartupeļu. Arī vidējā kartupeļu ražība valstī pērn bija
tikai 112 cnt ha-1.
Problēmas kartupeļu nozarē
saistāmas ar zemu vidējo kartupeļu ražību, saimniecību
nepietiekamo tehnoloģisko nodrošinājumu, nesakārtotu un nestabilu
pārtikas kartupeļu tirgu.
Nopietns attīstību kavējošais
apstāklis ir atbilstošu būvju trūkums pārtikas kartupeļu
uzglabāšanai.
Mērķis
a) Sekmēt pārtikas kartupeļu
tirgus sakārtošanu.
b) Palielināt sertificētu sēklas
kartupeļu īpatsvaru.
c) Ierobežot kartupeļu slimību
izplatību.
d) Attīstīt kartupeļu audzēšanu
pārstrādei cietē.
e) Dažādot kartupeļu pārstrādes
produktus.
Uzdevumi
1. Sasniegt cietes ražošanas
apjomu 12000 tonnas gadā.
2. Veikt stingru importa kontroli
uz robežas, lai nepieļautu karantīnas objektu izplatību
valstī.
Pasākumi
39. tabula
33.
Netradicionālās nozares
Situācijas
apraksts
Valstī pēdējos 2 gados ir apturēta
kažokzvēru skaita samazināšanās. Latvijā pārsvarā audzē
ūdeles, polārlapsas un lapsas. 2001. gadā realizācijai tika
audzētas apmēram 403 tūkstoši ūdeļu, 7600 polārlapsu un 7564
lapsas. Šogad Latvijā tiek audzētas 99410 ūdeļu mātes, kas ir par
4% vairāk nekā 2001. gadā, 1808 polārlapsu mātes un 2039 lapsu
mātes. Izaudzēto kucēnu skaits kopumā Latvijā ir pieaudzis ūdelēm
par 24%, polārlapsām par 34%, bet lapsām par 12%.
Latvijā ir arī izveidota
saimniecība, kurā audzē šinšilas, ar vairāk kā 200 mātēm un 150
izaudzētiem kucēniem.
2001.gadā ir iepirkts vaislas
materiāls no Dānijas, Krievijas, Igaunijas un Lietuvas, tādējādi
uzlabojot ganāmpulku atražošanas spējas un līdz ar to arī
palielinot izaudzēto kucēnu skaitu.
Zvērkopībā, kurā vidēji ir
nodarbināti 550 cilvēki, 2001. gadā neto naudas apgrozījums bija
~ Ls 3,37 milj. Pēc ražotāju organizāciju datiem kažokādu
eksports 2001. gadā bija aptuveni 9% no lauksaimniecības produktu
eksporta.
Savvaļas dzīvnieku
audzēšanu Latvijā pašreiz koordinē Savvaļas dzīvnieku audzētāju
asociācija, kurā pašreiz ir 34 biedri. Tās ietvaros tiek īstenota
staltbriežu, dambriežu, meža cūku, muflonu un stirnu audzēšana.
Latvijā saimniecības ir orientētas galvenokārt uz gaļas ražošanu,
dzīvnieku selekciju un komercmedību organizēšanu.
Pašreiz asociācijas ietvaros 1681
ha platībā tiek audzēti ap 867 dzīvnieku, kuru skaits kopš 2000.
gada marta ir pieaudzis par 31%.
Savvaļas dzīvnieku audzēšanas
attīstību galvenokārt kavē neizveidotais produkcijas tirgus
Latvijā un salīdzinoši lielu finansu līdzekļu ieguldījums,
uzsākot dzīvnieku audzēšanu.
Latvijā truši tiek audzēti
gaļas un kvalitatīvas ādiņas ieguvei. Lai sekmīgi attīstītos
trušu gaļas ražošana, pirmais noteikums ir labs vaislas
materiāls.
2002. gadā tika izstrādāta un
Zemkopības ministrijā apstiprināta truškopības ciltsdarba
programma, kas sekmē mērķtiecīgu dzīvnieku audzēšanu, saglabājot
Latvijā esošo trušu šķirņu genofondu, palielinot augstražīgu
dzīvnieku skaitu.
Trušu gaļas realizācija Latvijā
galvenokārt notiek mazumtirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā.
Liels pieprasījums ir broilertrušu gaļai, ko var ātri pagatavot
un kurai ir ļoti laba kvalitāte.
Paipalu, fazānu un
strausu audzēšana ir viena no netradicionālām nozarēm,
kura Latvijā ir aizsākta tikai nesen. Plašāk izplatīta ir paipalu
audzēšana olu un nedaudz arī gaļas ieguvei.
Pašreiz Latvijā ir 2 saimniecības,
kuras nodarbojas ar fazānu audzēšanu un 5 saimniecības, kurās
audzē strausus.
Viena no paipalu un fazānu
audzētāju problēmām ir mazi produkcijas apjomi un līdz ar to
neregulāras realizācijas iespējas.
Mērķis
Ražošanas paplašināšana un
stabilizēšana līdz konkurētspējas līmenim.
Uzdevumi
1. Noteikt perspektīvo tirgus
nišu.
2. Nodrošināt tirgus
pieprasījumu.
3. Modernizēt ražošanas bāzi.
4. Sasaistīt netradicionālās
nozares ar alternatīviem nodarbošanās veidiem laukos.
Pasākumi
a) Kažokzvēru izstrādātās
ciltsdarba programmas realizācija.
b) Saimniecību nodrošināšana ar
ģenētiski kvalitatīvu vaislas materiālu.
c) Šinšilu audzēšanas
paplašināšana.
d) Šķirnes trušu saimniecību
vērtēšanas nolikuma izstrāde un apstiprināšana.
e) Trušu gaļas realizācijas
sistēma sakārtošana.
f) Veterinārās likumdošanas
nodrošināšana.
g) Speciālistu kvalifikāciju
paaugstināšana.
Lauku vides
attīstība un uzņēmējdarbības dažādošana lauku apvidos
34. Lauku
tūrisms
Situācijas
apraksts
Ņemot vērā restrukturizāciju
laukos, kad neizbēgami notiks lauksaimniecības produkciju
ražojošo saimniecību skaita samazinājums, un tehnoloģisko
modernizāciju, kas samazinās nozarē strādājošo skaitu, arvien
lielāku nozīmi iegūst alternatīvie nodarbošanās veidi. Patlaban
par ievērojamu nozari var uzskatīt lauku tūrismu.
7. attēls
Saimniecību,
gultasvietu un tūristu skaita pieaugums
Pašreiz Latvijā ir aptuveni 370
dažādu naktsmītņu28, no kurām 60% darbojas "Lauku
ceļotāja" sistēmā. Lielākā daļa tūristu, kuri izmanto šos
pakalpojumus, ir no Somijas (27%), Vācijas (16%), ASV (10%) un
Kanādas (8%). Lielākā tūrisma plūsma ir novērojama trīs vasaras
mēnešos, attiecīgi 21,3%, 24,9% un 19,4%, kā arī decembrī -
19,3%.
Tūrisma ekonomiskā loma laukos ir
nozīmīga - tiek radītas jaunas darba vietas, saglabāti cilvēku
resursi - apturēta migrācija uz lielajām pilsētām, saglabāta
lauku ainava, tiek stimulēts saimniecībā saražotās produkcijas
noiets, palielināts pamata vai papildienākums lauku uzņēmējiem,
vienlaicīgi palielināti ienākumi vietējās pašvaldības budžetā.
Nereti tūrisms tiek uzskatīts par vienīgo ekonomisko risinājumu
mazāk attīstītajos lauku rajonos.
Pieaug pieprasījums un noieta
tirgus lauksaimniecības, zvejniecības un citu laukiem raksturīgu
tradicionālās uzņēmējdarbības veidu produkcijai un dažādiem
pakalpojumiem. Tūristi pērk un patērē uz vietas audzētus un
ražotus pārtikas produktus, iegādājas amatniecības izstrādājumus,
apmeklē muzejus un vietējos pasākumus, izmanto aktīvās atpūtas
iespējas - zirgu izjādes, makšķerēšanas piedāvājumu utt. Tiek
būvētas un iekārtotas videi draudzīgas tūristu izmitināšanas
vietas, izmantojot vietējos materiālus gan celtniecībā, gan telpu
apdarē un iekārtojumā. Iespējas lieliskai sadarbībai ar
bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmējiem.
Mērķis
Nodrošināt iespēju nodarboties ar
lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanu kā alternatīvu vai papildus
ienākumu avotu visiem interesentiem.
Uzdevumi
1. 20 saimniecības gadā pārprofilē
savu darbību no neefektīvas lauksaimniecības uz uzņēmējdarbību
lauku tūrismā.
2. 20 uzņēmēji gadā uzsāk LT
uzņēmējdarbību un izveido sev darba vietas laukos.
3. Organizējot apmācības kursus un
izdodot informācijas materiālus, informēt 200 interesentus/gadā,
par jaunas nodarbinātības iespējām vai labvēlīgākām ekonomiskām
izredzēm savas tūrisma saimniecības darbībai.
4. 20-30 saimniecībās gadā uzlabot
tehnisko kvalitāti un dažādot piedāvājumu LT uzņēmumos.
5. Atbalstot starptautiskos LT
attīstības projektus, veicināt vispārēju nozares attīstību un
sadarbību ar tradicionālajām lauksaimniecības nozarēm.
Pasākumi
a) Lauksaimniecības
pārstrukturizācijas atbalsts, kura ietvaros tiks atbalstītas arī
netradicionālās lauksaimniecības nozares.
b) Jaunu tūrisma pakalpojumu
saimniecību izveides stimulēšana.
c) Demonstrāciju saimniecību
izveide, tajās nodrošinot arī prakšu vietas studentiem.
d) Izglītība, zinātne un
informācijas izplatīšana.
_________________
1 1996. gada 8. oktobra Ministru kabineta noteikumi
Nr.377 "Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas
un realizācijas kārtība".
2 Detalizētāks apraksts
4. nodaļā.
3 Saskaņā ar ES regulām
R.1255/99, R.2771/99, R.3378/91.
4 Saskaņā ar ES regulām
R.1255/99, R.214/01.
5 Detalizēti noteikumi
programmas 2. pielikumā
6 Maksimālais tarifa
līmenis (tarifa griesti), ko valsts ir apņēmusies piemērot PTO
dalībvalstīm un ko nedrīkst pārsniegt.
7 Tarifa likme, ko
valsts piemēro PTO dalībvalstīm līdz tās iestāšanās brīdim
PTO.
8 Muitas nodeva, kas
izteikta procentuāli no importējamo preču vērtības.
9 Detalizēti tarifi
programmas 4. pielikumā.
10 Detalizēti tarifi
programmas 5. pielikumā.
11 Detalizēti tarifi
programmas 6. pielikumā.
12 Tarifs uzrādīts
eksportam kvotas ietvaros.
13 Ar izmaiņām 2001.
gada 23. maijā un 2002. gada 17. jūlijā.
14 Sadaļa attiecas gan
uz vispārējo un profesionālo izglītību, gan uz augstāko
izglītību.
15 Investīcijas, skat.
sadaļā Nr.2 "Valsts investīcijas".
16 Avots:
sertifikācijas institūcija "Vides kvalitāte".
17 Paredzot, ka Latvija
iestājas Eiropas Savienībā pēc 2004. gada.
18 Sk. iepriekšējo
komentāru.
19 Paredzot, ka Latvija
iestājas Eiropas Savienībā pēc 2004. gada.
20 Sk. iepriekšējo
komentāru.
21 Pārējām programmām
finansējums ir iekļauts attiecīgajās sadaļās.
22 Prognoze.
23 Prognoze.
24 Visi gaļu apjomi ir
izteikti kautsvarā.
25 Putnu gaļai 1998.
gada vietā ir dati par 1997. gadu.
26 2002. gada ANO
tautas attīstības pārskatā Latvija ierindota 53. vietā.
27 Avots:
www.agriculture.gov.ie
28 Šajā sadaļā
izmantoti LLTA "LAUKU CEĻOTĀJS" dati.
29 Avots: Latvijas un
Bulgārijas Brīvās tirdzniecības līguma projekts.
Zemkopības ministrs
M.Roze
2.pielikums
Lauksaimniecības preču saraksts
Latvijas eksportam uz Bulgāriju, kam tiks29
piemērotas muitas tarifu kvotas ar atvieglotiem muitas tarifu
nosacījumiem
Apraksts
Tarifu kvota (t)
Muitas tarifs
Kvotas ietvaros
Spēkā esošais
Saldētas zivis
neierobežoti
0%
5-15%
Piens un krējums
300
50% no MFN
15-70%
Kausēti sieri
100
50% no MFN
25%
Sieri un biezpiens
400
60% no MFN
30%
Galviņkāposti,
ziedkāposti
300
50% no MFN
40%
Burkāni, rāceņi, galda
bietes
200
50% no MFN
40%
Graudaugu milti
200
30% no MFN
50%
Graudu putraimi
200
40% no MFN
25%
Sasmalcināti graudi vai
graudi pārslu veidā
200
40% no MFN
25%
Gaļas konservi
50
30% no MFN
40%
Konservētas zivis
200
0%
30%
Konservēti gurķi
100
30% no MFN
15-40%
Dārzeņu maisījumi
50
30% no MFN
40%
Bez etiķa konservēti
kartupeļi, zirņi u.c.
75
30% no MFN
25-40%
Augļu sulas
100
30% no MFN
40%
Saldētas sulas
100
0%
25-30%
Iesala alus
2000hl
50% no MFN
74%
Alkoholiskie dzērieni
1000hl
50% no MFN
20-40%
Zemkopības ministrs
M.Roze
3.pielikums
Lauksaimniecības
preču saraksts Latvijas un Čehijas BTL, kam abpusēji tiks
piemēroti muitas tarifu atvieglojumi kvotu ietvaros
Apraksts
Kvota
Muitas tarifs kvotas
ietvaros
Žāvēta gaļa
200
0%
Piens un krējums
100
0%
Sviests
300
15%
Siers un biezpiens
300
0%
Saldēti dārzeņi
200
5%
Zirņi
600
0%
Āboli (1.8. -31.12)
1000
10%
Kartupeļu milti
100
0%
Desu izstrādājumi
250
0%
Gaļas konservi
50
0%
Cukura konditoreja
150
0%
Šokolāde
300
0%
Makaronu izstrādājumi
200
5%
Maizes izstrādājumi
200
0%
Bez etiķa konservēti,
saldēti kartupeļi
150
0%
Bez etiķa konservēti,
nesaldēti kartupeļi
150
0%
Tomātu kečups, Sinepju
pulveris
250
5%
Saldējums
100
0%
Pārtikas izstrādājumi, kas
citur nav minēti
neierobežoti
0%
Ūdeņi, ieskaitot
minerālūdeņus
5 000 hl
0%
Iesala alus
neierobežoti
0%
Dzirkstošie vīni
200 hl
0%
Degvīns
100 hl
0%
Liķieris un kordiāls
Pārējie alkoholiskie
dzērieni
Zemkopības ministrs
M.Roze
4.pielikums
Tarifu atlaides
Latvijas piena produktu eksportam noslēgto BTL kvotu ietvaros
Preces apraksts
Čehija
ES
Slovēnija
Slovākija
Turcija
%1
Kvota
%1
Kvota2
%1
Kvota
%1
Kvota
%1
Kvota
Piens un krējums 4)
0
200
Piens un krējums5)
0
10010)
0
3800
-
0
100 6)
Jogurts
0
100
Sviests, piena tauki
15
30010)
0
2255
09)
100 7)
Siers
0
30010)
0
5000
4,5+ 750 Eur/t
203)
5
150
0
100 9)
Saldējums
10
50
0+ EA8)
1000
13,5%
20
0+ EA8)
100
Zemkopības ministrs
M.Roze
5.pielikums
Piešķirtās
tarifu atlaides Latvijas dārzeņu eksportam noslēgto BTL kvotu
ietvaros
Preces apraksts
Ungārija
ES
Turcija
Čehija
Slovākija
%1
Kvota
%1
Kvota2
%1
Kvota
%1
Kvota
%1
Kvota
Tomāti
0
250
Ķiploki
0
60
Kāposti
21
250
0
550
Burkāni
21
200
3)
250
Sakņu
selerijas,
sakņaugi
0
200
Gurķi
0+ EP 5)
500
Selerijas
0
50
Sēnes
6,75
50
Saldēti kartupeļi
4)
250
Žāvēti burkāni un pārējie
dārzeņi
0
200
Žāvēti zirņi
0
600
0
200
Saldēti vai žāvēti
Jeruzalemes artišoki
0
100
Zemkopības ministrs
M.Roze
6.pielikums
Piešķirtās
tarifu atlaides Latvijas augļu eksportam noslēgtajos BTL kvotu
ietvaros
Preces apraksts
ES
Slovēnija
Čehija
%1
Kvota
%1
Kvota
%1
Kvota
Āboli
0+EUR4)
2003)
Āboli sidra
izgatavošanai
2)
100
Āboli sidra
izgatavošanai
10
1000
Zemkopības ministrs
M.Roze