Par Lauksaimniecības attīstības programmu 2003.gadam 10. pants — nosaka, ka tiek deklarēti tikai atbalsta saņēmējiem

veiktie maksājumi.

Kredītpolitika

Situācijas

apraksts

Ar 2001. gada 9. oktobra Ministru

kabineta sēdes protokolu Nr.48 32.§ tika apstiprināta

Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas

programma, kura savu darbību uzsāka 2002. gada aprīlī.

Programmā bija nepieciešams sniegt skaidrojumus par terminu

interpretāciju, kā arī veikt izmaiņas, kuras ieteica gan VAS

"Latvijas Hipotēku un zemes banka" (LHZB), gan arī Lauksaimnieku

organizāciju sadarbības padome (LOSP).

Līdz 2002. gada jūnija vidum bija

apgūti kredīti par kopējo summu Ls 160 tūkst. Zemo

aktivitāti radīja citu banku neiesaistīšanās projekta

realizācijā, kā tas bija sākotnēji plānots.

Zemkopības ministrija 2002. gadā

izstrādāja Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes

kreditēšanas programmu, kura jau ir sākusi darboties un

pamatā ir akceptēta Ministru kabinetā. 2003. gada finansējuma

shēma būs zinām pēc atkārtotas šīs programmas skatīšanas MK. Šīs

programmas realizācijas un funkcionēšanas mehānisms ir līdzīgs

Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmai,

t.i., kā atvieglots komercstruktūru atbalsts lauksaimniecībā

izmantojamās zemes iegādei ar gada likmi 5% un īpaši

atbalstāmajiem reģioniem - ar 4% likmi.

Mērķis

Veicināt ilgtspējīgu un

konkurētspējīgu saimniecību veidošanos kapitālietilpīgajās

lauksaimniecības nozarēs.

Uzdevumi

1. Radīt lauku saimniecībām

pieņemamu ilgtermiņa finansējuma piedāvājumu.

2. Samazināt nākotnē nepieciešamos

lauksaimniecības uzturēšanas izdevumus.

3. Iedarbināt mehānismus efektīvai

lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus funkcionēšanai.

4. Sekmēt zemju konsolidāciju un

paātrināt reformas darbaspēka struktūrā un sociālā sektorā lauku

teritorijā, kā arī paātrināt investīciju piesaisti optimāla

lieluma saimniecību veidošanai.

5. Veicināt efektīvu

lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekošanu.

Pasākumi

Abu iepriekšminēto programmu

ietvaros ir paredzēti šādi pasākumi:

a) lauksaimnieciskās ražošanas

vajadzībām nepieciešamās zemes un uz tās esošo būvju iegāde;

b) lauksaimniecības produkcijas

ražošanas un zivkopībā licencētas uzņēmējdarbības veikšanai

nepieciešamo hidrotehnisko būvju celtniecība;

c) lauksaimniecības produkcijas

ražošanai nepieciešamo būvju rekonstrukcija;

d) tehnoloģiskās, ūdens un

energoapgādes iekārtas jaunbūvēs un būvju rekonstrukcija.

Finansējums un

finansēšanas avoti

Lauksaimniecības ilgtermiņa

investīciju kreditēšanas programmā un Lauksaimniecībā

izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmā, lai varētu

nodrošināt attiecīgi 6,8% un 5 (4)% likmi, iesaistītajām

kredītiestādēm ir paredzēti kompensāciju maksājumi no

lauksaimniecības subsīdijām.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes

iegādes kreditēšanas programmai 2002. un 2003. gadā izsniegtajiem

aizdevumiem gadā ir Ls 150 tūkst. kompensācija, bet turpmākais

finansējuma apjoms ir atkarīgs no MK akceptētā programmas

varianta.

6. Nodokļi

Situācijas

apraksts

Pašlaik Latvijas lauksaimnieku

darbības procesus lielākā vai mazākā mērā ietekmē viss nodokļu

likumu kopums, taču būtiskie no tiem ir trīs - "Par pievienotās

vērtības nodokli", "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" un

"Par nekustamā īpašuma nodokli".

Saskaņā ar likumu "Par nekustamā

īpašuma nodokli" līdz 2003.gada 31.decembrim nodokļa likme būs

1,5% no zemes kadastrālās vērtības un ēku un būvju bilances vai

inventarizācijas vērtības. Ar 2004.gadu zeme un ēkas tiks

apliktas ar nodokli pēc kadastrālās vērtības, piemērojot 1,0%

likmi.

Ar nekustamā īpašuma nodokli līdz

2003.gada 31.decembrim neapliks ēkas un būves, kuras izmanto

tikai lauksaimnieciskajai ražošanai, dzīvojamās ēkas vai to

daļas, kuras izīrē un izmanto dzīvošanai, kuras uztur par valsts

budžeta vai pašvaldību budžeta līdzekļiem u.c.

Tas nozīmē, ka 2004. gadā

lauksaimniecības ražošanas ēkas vairs nesaņems nekustamā īpašuma

nodokļa atvieglojumus, kuri bija paredzēti šī likuma 1.

pantā.

Ar 2003.gada 1.janvāri ieviesta

samazinātā PVN likme atsevišķām precēm un pakalpojumiem.

Samazinātā likme 9% apmērā tiek piemērota tām precēm un

pakalpojumiem, kas līdz 2002.gada 31.decembrim bija atbrīvoti no

nodokļa. ES valstīs un kandidātvalstīs atsevišķām pārtikas precēm

tiek piemērota samazinātā PVN likme. Latvijā samazinātā PVN likme

no pārtikas produktiem ir piemērojama specializētajiem zīdaiņu

produktiem.

Joprojām tiek turpināta akcīzes

nodokļa atmaksa lauksaimniecības produkcijas ražotājiem par

izlietoto dīzeļdegvielu, kuras normatīvs salīdzinot ar

iepriekšējo gadu, ir palicis nemainīgs.

Zināmu atbalstu lauksaimniekiem

sniedz grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā. 33. panta (2)

sadaļā ir sacīts, ka, ievērojot nodokļu likumos noteikto kārtību,

lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība uzņēmumu

ienākuma nodokli nemaksā patstāvīgi, bet katrs lauksaimniecības

pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedrs maksā attiecīgi

iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli no

pārpalikuma daļas, kas pienākas lauksaimniecības pakalpojumu

kooperatīvās sabiedrības biedram.

Mērķis

Veicināt diferencētas, uz

lauksaimniekiem attiecināmas fiskālās politikas attīstību.

Uzdevumi

Sekot līdzi tiem paredzētajiem

grozījumiem nodokļu likumdošanā, kas skar lauksaimniecības

sektoru, un savas kompetences ietvaros ierosināt iespējamos

likumdošanas grozījumus, kas veicina konkurētspējīgas

lauksaimniecības attīstību.

Pasākumi

a) Informēt lauksaimnieku

sabiedriskās organizācijas par aktualitātēm nodokļu

jautājumos.

b) Organizēt darba grupas, kuras

risinātu ar nodokļu administrēšanu saistītos jautājumus.

c) Rīkot seminārus un apspriedes

ar LOSP par Zemkopības ministrijas nodokļu politikas veidošanu,

kā to nosaka Lauksaimniecības likums.

7. Tirgus

intervences pasākumu principi

7.1.

Institucionālā sistēma tirgus intervences mehānismu

nodrošināšanai

Situācijas

apraksts

Tirgus intervence ir mērķtiecīga

valsts iejaukšanās lauksaimniecības produktu tirgū, regulējot

pieprasījuma - piedāvājuma attiecību, lai nodrošinātu noteiktu

minimālo produkta cenu valsts iekšējā tirgū. Tirgus intervence

var izpausties kā produktu iepirkums intervencei vai kā

uzglabāšana intervencei.

Līdz 1999. gadam tirgus intervence

tika izmantota vienīgi pārtikas labības tirgū. 2000. gadā tika

ieviests cukura tirgus intervences mehānisms, bet piena produktu,

gaļas un dārzeņu sektorā tiek izstrādāti intervences mehānismi,

sagatavojot atbilstošus normatīvos aktus. Pamatojoties uz

Latvijas pozīcijas dokumenta tēzēm, Koptirgus organizācijas (KTO)

administrēšanas sistēma tiks pilnībā ieviesta līdz ar Latvijas

iestāšanās brīdi ES. Līdz ar to tiks nodrošināta intervences

mehānisma darbība piena produktu un gaļas tirgū. Pašlaik tirgus

intervences pasākumi tiek īstenoti saskaņā ar Latvijas saistībām

Pasaules Tirdzniecības organizācijā.

Latvijā pašreiz darbojas bezpeļņas

organizācija valsts akciju sabiedrība "Lauksaimniecības tirgus

intervences aģentūra". LTIA pašreiz nodarbojas ar labības un

cukura tirgus intervenci un tuvākajā laikā uzsāks tirgus

intervenci piena produktiem. Perspektīvā ir gaļas un arī augļu un

dārzeņu tirgus intervence.

Maksājumu aģentūras izveide notiks

reorganizējot BO VAS "Lauksaimniecības tirgus intervences

aģentūra" un funkcijas tiks nodotas Lauku atbalsta dienestam.

Paredzams, ka 2004. gada 1. pusē tiks akreditēta Vienotā

maksājumu aģentūra.

Mērķis

Nodrošināt Vienotas maksājumu

aģentūras izveidi, jo tā ir paredzēta Latvijas valsts iestāšanās

Eiropas Savienības oficiālā dokumenta sadaļā "Lauksaimniecība".

Uzdevumi

Harmonizēt Latvijas Republikas un

ES likumdošanu, kā arī veikt strukturālās izmaiņas LAD

funkcionēšanas nodrošināšanai.

Pasākumi

Vienotās maksājumu aģentūras

izveidošanai, kura uzsākta jau 2002. gadā un faktiski jāpabeidz

līdz 2003. gada 30. decembrim, ir nepieciešama:

a) Lauku atbalsta dienesta

restrukturizācija;

b) KLP vienkāršotās tiešo atbalsta

maksājumu administrēšanas shēmas informācijas izstrāde;

c) pamatinformācijas izstrāde par

tiešo atbalsta maksājumu saņemšanas nosacījumiem;

d) KLP tiešo atbalsta maksājumu

administrēšanas kārtības un procedūru izstrāde atbilstoši

IAKS;

e) importa-eksporta režīma

pasākumu ieviešana.

7.2. Labības

tirgus intervence

Situācijas

apraksts

Lai regulētu pieprasījuma un

piedāvājuma attiecību un nodrošinātu noteiktu minimālo produkta

cenu iekšējā tirgū, valsts īsteno intervences pasākumus saskaņā

ar labības ražošanas un patēriņa bilanci, iepērkot Latvijā

audzētos kviešu un rudzu graudus no Uzņēmumu reģistrā

reģistrētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas nodarbojas ar

labības audzēšanu un labības audzētāju kooperatīvajām sabiedrībām

(turpmāk - labības pārdevēji).

Intervencē kopējais viena labības

pārdevēja piegādājamais viendabīgas graudu partijas minimālais

apjoms 2002.gadā ir 40 tonnu.

Laika posmā no 2002.gada 1.augusta

līdz 2003.gada 30.aprīlim tiek noteikta šāda intervences cena par

vienu iepērkamo kviešu un rudzu graudu tonnu (bez PVN):

1) no 1.augusta līdz 30.septembrim

- 64 lati;

2) no 1.oktobra līdz 31.oktobrim -

67 lati;

3) no 1.novembra līdz 30.aprīlim -

70 lati.

Labības tirgus intervence Latvijā

darbojas kopš 1998.gada. Ar intervenci saistītos pasākumus veic

bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Lauksaimniecības

tirgus intervences aģentūra". Visu labības intervences pasākumu

darbību reglamentē 2002.gada 25.jūnija Ministru kabineta

noteikumi Nr. 246 "Noteikumi par intervenci labības tirgū

2002./2003.gadā". Noteikumi izstrādāti saskaņā ar

Lauksaimniecības likuma 10.panta trešo daļu "Cenu stabilitātes

nodrošināšanai Ministru kabinets katru gadu nosaka tirgus

intervences noteikumus".

Mērķis

Ņemot vērā Latvijas labības tirgus

intervences nosacījumu īpatnības - termiņu un cenu atšķirības no

ES vispārpieņemtiem principiem, viens no mērķiem ir optimizēt

Labības tirgus intervences noteikumus līdz atbilstošai ES

likumdošanas harmonizācijas pakāpei.

Uzdevumi

Tirgus intervences pasākumu

realizācija turpmākajā periodā saistīta ar:

1. atbilstošas administratīvās

sistēmas ieviešanu;

2. intervences pasākumu

realizēšanas finansējuma avota izmaiņām;

3. jaunu minimālo kvalitātes

rādītāju ieviešanu atbilstoši ES prasībām.

Pasākumi

Saskaņā ar esošo likumdošanu

tirgus intervences pasākumu nodrošināšanai nepieciešams izstrādāt

un noteiktā kārtībā apstiprināt normatīvos aktus.

8. tabula

7.3. Intervences

mehānisms gaļai

Situācijas

raksturojums

Pašreiz intervence gaļai nav

ieviesta. Eiropā cūkgaļai, aitu gaļai un no 2002.gada 1.jūlija

arī liellopu gaļai intervence tiek veikta kā privātā uzglabāšana.

Privātās uzglabāšanas būtība - juridiska persona pieņem gaļu

uzglabāšanā uz savu risku un atbildību uz noteiktu laika periodu

no 3 līdz 6 mēnešiem, par to saņemot atlīdzību. Līdz iestājai ES

nepieciešams ieviest intervences mehānismu, jo Eiropas Savienībā

intervenci izmanto, lai neradītu problēmas gaļas realizācijā un

regulētu tirgus cenas. Eiropas intervences mehānisms darbojas pie

noteiktas references un bāzes cenu starpības.

Tā kā Latvijas liellopu gaļas un

cūkgaļas ražotāji nenodrošina iekšējo tirgu un vietējā tirgū

ienāk ievērojami apjomi importa gaļas, tad tirgus situācija ir

sarežģīta. Tomēr ir grūti prognozēt, vai, iedarbinot intervences

mehānismu pirms iestājas ES, tas būtu efektīvs solis cūkgaļas

iepirkuma cena paaugstināšanai.

Mērķis

Novērst pārprodukcijas rašanos

tirgū, kā arī novērst krīzes situāciju pie straujas iepirkuma

cenas samazināšanās.

Uzdevumi

1. Izstrādāt

nepieciešamos normatīvos aktus intervences mehānisma

ieviešanai.

2. Kautuvēm

jānodrošina, ka visa gaļa, kuru paredzēts ievietot privātā

uzglabāšanā, būs kauta saskaņā ar esošajiem normatīvajiem

aktiem.

Kautuvēm jānodrošina kvalitāte.

Uzraudzību par normatīvo dokumentu ievērošanu nodrošina PVD.

3. Jāveic Intervences aģentūras

funkciju nodošanu Lauku atbalsta dienestam, jāizstrādā plāns un

jānodrošina pilnībā intervences mehānisma administrēšana.

4. Jānodrošina

esošo saldētavu iespējas gaļas uzglabāšanas prasību izpildei.

Saldētavai jāatbilst PVD prasībām.

Būtiski, ka gaļa tiek pieņemta uzglabāšanā svaiga, bet uzglabāta

sasaldēta. Svarīgi, lai gaļa arī līdz uzglabāšanas perioda beigām

nezaudētu kvalitāti. Tā paredzēta tālākai realizācijai vietējā

tirgū vai eksportam. Pirms novietošanas saldētavā jābūt iespējai

gaļu atkaulot. Procesa uzraudzību veic PVD.

Pasākumi

a) Jāizstrādā

MK noteikumi "Dzīvnieku liemeņu klasifikācijas noteikumi" un

jāievieš klasifikācijas sistēma kautuvēs.

Atbalstu par privāto uzglabāšanu

varēs noteikt un saņemt tikai par gaļu, kas atbildīs noteiktai

kvalitātei pēc SEUROP skalas.

b) Jānosaka

bāzes cena un jāizstrādā noteikumi "Lauksaimniecības produktu

cenu ziņošana".

Nepieciešamību uzsākt intervenci

noteiks pēc bāzes un references (iepirkuma cenas kautuvēs)

starpības. Vidējo references cenu noteiks aprēķinot vidējo no

visām cenu ziņošanas vietām. Atbildīgs par pareizas informācijas

sniegšanu būs katrs kautuves īpašnieks, bet par informācijas

apkopošanu un tālāku informācijas nodošanu - LVAEI Tirgus

veicināšanas centrs.

7.4. Piena

tirgus intervence

Situācijas

apraksts

Latvijas piena produktu

konkurētspējas paaugstināšanā arvien lielāku nozīmi iegūst tirgus

ietekmēšanas pasākumi. Īstenojot ES un Latvijas likumdošanas

harmonizēšanu, viens no būtiskākajiem kopējā tirgus organizācijas

(KTO) elementiem nozarē ir piena tirgus intervences

mehānisms.

Piena un piena produktu

intervences mehānisms var tikt realizēts kā:

1. intervences iepirkums

sviestam3 sausajam vājpiena pulverim4,

garantējot ražotājam vismaz minimālo piena iepirkuma cenu, kas

tiek uzsākts tad, ja piena produktu cenas tirgū divas nedēļas

saglabājas zemākas par 92% no intervences cenas. Intervences

iepirkums veic intervences aģentūra (pēc reorganizācijas Lauku

atbalsta dienests), izsludinot atklātu konkursu;

2. intervences (privātā)

uzglabāšana - sviestam, sausajam vājpienam un ilgstoši

uzglabājamiem cietajiem sieriem, lai mazinātu piena un piena

produktu piedāvājuma sezonālo svārstību ietekmi uz tirgus cenu,

izņemot produktus uz laiku no tirgus aprites un uzglabājot

ražotāja noliktavā. Intervences aģentūra (LAD) slēdz līgumu par

uzglabāšanu, paredzot par to atlīdzību, kuras apmērus nosaka

atbilstoši uzglabāšanas izmaksām un tirgus cenu tendencēm.

Tirgus intervences pasākumus piena

tirgus stabilizācijai jāīsteno valstij saskaņā ar piena ražošanas

un patēriņa bilanci, iepērkot par noteiktu intervences cenu

Latvijā saražotus iepriekšminētos piena produktus no Uzņēmumu

reģistrā reģistrētajiem piena pārstrādes uzņēmumiem, kas

nodarbojas ar piena produktu ražošanu, vai slēdzot līgumus par

privāto uzglabāšanu. Tirgus intervences periodā par katru,

noteiktiem kvalitātes rādītājiem atbilstošu iepērkamā piena

produkta tonnu maksā garantētu cenu.

Mērķis

Izveidot Latvijā Eiropas

Savienības prasībām atbilstošu tirgus intervences mehānismu piena

tirgus stabilizācijai.

Uzdevumi

Piensaimniecības tirgus

stabilizācijai un intervences mehānisma izveidošanai tuvāko gadu

laikā izvirzāmi vairāki uzdevumi.

1. Izstrādāt

normatīvo bāzi piena intervencei.

Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu

tirgus intervences pasākumu nodrošināšanai jāizstrādā un noteiktā

kārtībā jāapstiprina nepieciešamie normatīvie akti.

2. Izstrādāt

piena intervences darbības mehānismu.

Noteikt detalizētu kārtību

pieteikuma iesniegšanai, darījuma noslēgšanai, noliktavu

izvērtēšanai un apstiprināšanai, kā arī svara un kvalitātes

novērtēšanai, pieņemot noteiktu piena produktu daudzumu

intervences noliktavā vai piemērojot tiem privāto uzglabāšanu. Ir

nepieciešams noteikt arī intervences uzkrājumu uzraudzības un

intervences pasākumu finansēšanas kārtību.

3. Izstrādāt

piena intervences informācijas aprites mehānismu.

Noteikt detalizētu kārtību

intervences mehānisma iedarbināšanai, paredzot noteiktu

informācijas aprites mehānismu, lai varētu lemt valdības līmenī

par intervences uzsākšanu un tās izbeigšanu, pieņemot vai

pārtraucot pieņemt noteiktu piena produktu daudzumu intervences

noliktavā vai piemērojot tiem privāto uzglabāšanu.

Pasākumi

Tirgus intervences pasākumus piena

ražošanas nozarē būtu jāveic Lauku atbalsta dienestam sakarā ar

valsts bezpeļņas akciju sabiedrības "Lauksaimniecības tirgus

intervences aģentūra" pievienošanu Lauku atbalsta dienestam.

Lauksaimniecības produktu tirdzniecības politikas attīstība

Situācijas

apraksts

Latvijas lauksaimniecības un

pārtikas preču tirgus ir ierobežots tā patērētāju nelielā skaita

ziņā. Lai panāktu pēc iespējas labvēlīgākus tirdzniecības

nosacījumus un labvēlīgāku tirgus pieeju Latvijas

lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportam:

a) Latvija ir noslēgusi 10 brīvās

tirdzniecības līgumus (BTL) ar 28 valstīm un aktīvi iesaistās

tirdzniecības liberalizācijas procesā spēkā esošo līgumu

ietvaros;

b) kopš 1999.gada Latvija ir

Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsts, un tas

palielina Latvijas eksporta iespējas uz PTO dalībvalstīm ar

stabilu tirdzniecības vidi, ko nodrošina PTO stingri noteiktie

starptautiskās tirdzniecības pamatprincipi. Latvijai kā arī

dalībvalstij ir iespējas piedalīties divpusējās sarunās ar PTO

kandidātvalstīm, tādējādi panākot labvēlīgākus nosacījumus

Latvijas produktu eksportam uz tām pēc pievienošanās PTO.

Latvija ir noslēgusi brīvās

tirdzniecības līgumus, kas paredz atvieglojumus tirdzniecībā ar

lauksaimniecības precēm. Līgums ar Ukrainu vēl nav stājies spēkā.

Brīvās tirdzniecības līgumi paredz labvēlīgāku pieeju konkrētas

valsts iekšējam tirgum, paredzot atvieglojumus galvenokārt

samazinātu muitas tarifu un muitas tarifu kvotu veidā. Brīvās

tirdzniecības līgumu nosacījumi nosaka arī atvieglojumus preču

izcelsmes iegūšanā, tā īstenojot Paneiropas kumulācijas

principu.

Latvijas un

Eiropas Savienības savstarpējo tirdzniecību ar lauksaimniecības

precēm regulē Eiropas Līgums, kā arī Zemkopības ministrijas un

Eiropas Komisijas Vienošanās rezultātā izstrādātie un autonomi

ieviesti likumdošanas akti:

- no Latvijas puses - 2002.gada

20. jūnijā Saeimā pieņemtais likums "Par ievedmuitas nodokļa

(tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildus kontroles un

informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes

lauksaimniecības precēm";

- no ES puses tā ir Padomes

regula, kura nosaka noteiktu lauksaimniecības produktu

tirdzniecības atvieglojumus tarifu kvotu veidā un nodrošina

ieviešanu autonomu un pārejošu pasākumu veidā noteiktiem

lauksaimniecības produktu tirdzniecības atvieglojumiem, kā

paredzēts Eiropas Līgumā ar Latviju.

Eiropas Līguma

ietvaros ir notikuši divi lauksaimniecības produktu tirdzniecības

liberalizācijas sarunu raundi. Pēdējais uzsākts 2001.gada

novembrī un noslēdzās 2002. gada 4.aprīlī, ar Vienošanās

protokola "Par tirdzniecības liberalizācijas sarunām starp

Eiropas Komisiju un Latvijas Republikas Zemkopības ministriju par

lauksaimniecības produktu jaunajiem tirdzniecības atvieglojumiem"

parakstīšanu.

Latvijas eksportam palielinātās un

no jauna noteiktās muitas tarifu kvotas stājās spēkā 2002.gada

1.jūlijā. Ražotājiem būtisks ieguvums (skatīt 1.attēls) ir

piešķirtās muitas tarifu kvotas piena produktu eksportam, it

sevišķi sieram tā palielināta no 3000 t līdz 5000 t, kas ir 45%

no Latvijas siera ražošanas apjoma. Graudus un to pārstrādes

produktus uz ES var eksportēt kopumā 48000 t. Sarakstā papildus

Latvijas eksportam uz ES tika iekļautas graudaugu pārslas, medus,

kartupeļu ciete, ābolu sulas koncentrāts u.c.

1. attēls

1. attēls (turpinājums)

Mērķis

Veidot un attīstīt liberālas

tirdzniecības attiecības ar ģeogrāfiski un vēsturiski svarīgām

tirdzniecības partnervalstīm un valstiski atbalstīt dažādus

tirdzniecības veicināšanas pasākumus.

Uzdevumi

Ņemot vērā atsevišķu apakšnozaru

salīdzinošās priekšrocības starptautiskajā kontekstā un

pašreizējo tirgus nodrošinājumu, veicināt konkurētspējīgo nozaru

attīstību, Latvijas produktu eksportu un Latvijā ražotu produktu

tirgus daļas palielināšanu vietējā tirgū.

Pasākumi

10. tabula

Brīvās

tirdzniecības līguma projekts ar Bulgāriju5

2003.gadā stāsies spēkā Latvijas

Republikas un Bulgārijas Republikas brīvās tirdzniecības līgums.

Līguma sagatavošana ilga kopš 1999.gada. Sarunas norisinājās

trijos raundos, kuru rezultātā 2001. gada septembrī līguma

projekts tika parafēts.

Līgums ietver lauksaimniecības

preču sarakstu, kuram puses piešķir muitas tarifu kvotas un

muitas nodokļu atlaides. Latvijas puse ir ieguvusi izdevīgus

nosacījumus saldēto un konservēto zivju, saldētas sulas

eksportam. Pēc līguma stāšanās spēkā šie produkti tiks eksportēti

par 0% tarifu likmi kvotas ietvaros. Jāmin, ka tieši šie produkti

ir noteicošie Latvijas eksportā uz Bulgāriju 2000. gadā. Uz daudz

izdevīgākiem nosacījumiem nekā pašreiz varēsim eksportēt sieru,

graudu izstrādājumus, augļu sulas, gaļas konservus u.c.

Lauksaimniecības precēm, kas tiks eksportētas ārpus muitas tarifu

kvotas, piemēros vislielākās labvēlības režīma likmi.

Līgums sekmēs Latvijas Republikas

iekļaušanos Paneiropas kumulācijā - atvieglotu preču izcelsmes

piešķiršanu Paneiropas kumulācijas dalībvalstīm.

Brīvās

tirdzniecības līgums ar Ungāriju

2001. gada novembrī tika uzsāktas

lauksaimniecības preču tirdzniecības liberalizācijas sarunas

brīvās tirdzniecības līguma ietvaros, kuras noslēdzās 2002. gada

otrajā pusē un kuru rezultāti stāsies spēkā 2003.gadā.

Lauksaimniecības preču

liberalizācijas sarunu pamatprincipu pamatā ir katras Puses

eksporta intereses un Eiropas Savienībai sniegto atlaižu līmenis

Eiropas Līguma ietvaros.

Latvija iegūs atvieglotu pieeju

Ungārijas lauksaimniecības preču tirgum un varēs eksportēt zivju

produkciju ar 0% ievedmuitu 500 000 USD vērtībā, zivis ar 0%

tarifu - neierobežoti, šokolādi ar 10% tarifu - 300 t, sieru ar

17,5% ievedmuitu - 120 t u.c. Ņemot vērā Ungārijas augsto tarifu

līmeni, iepriekšminētie atvieglojumi sniegs ievērojamas

priekšrocības mūsu ražotājiem un eksportētājiem.

Atbalstāmie

tirdzniecības veicināšanas pasākumi

Tirdzniecības

veicināšanas mērķis ir paaugstināt Latvijas lauksaimniecības

produktu un pārtikas preču konkurētspēju iekšējā tirgū, veicināt

to noietu iekšējā un ārējā tirgū, kā arī palielināt vietējās

izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu tirgus daļu

Latvijā.

Pašreiz lauksaimniecības tirgus

veicināšanas pasākumi ir vērsti divos virzienos:

- atbalsts dalībai starptautiskās

izstādēs;

- vietējās izcelsmes produktu

atpazīstamības popularizēšana, ieviešot preču zīmi "Kvalitatīvs

Latvijas produkts" un ar to saistītās aktivitātes (reklāmas

kampaņas, izglītojošie semināri u.c.).

Preču zīme darbojas jau kopš 2001.

gada un ir ieguvusi plašu publicitāti pircēju vidū. Zīmes

piešķiršanas kritēriju pamatā ir izejvielu Latvijas izcelsme

(vismaz 75% jābūt Latvijas izcelsmes izejvielām) un produkta

kvalitāte. Zīmes piešķiršanu konkrētam produktam regulē 2

nolikumi - vispārīgais nolikums un katras produktu grupas

nolikums.

2003. gadā ir plānots turpināt

preču zīmes "Kvalitatīvs Latvijas produkts" popularizēšanas

kampaņu, lai mudinātu pircējus iegādāties kvalitatīvus, vietējās

izcelsmes produktus. Plānots atbalstīt uzņēmēju līdzdalību

starptautiskajās izstādēs un citās mārketinga aktivitātēs, kas

ietekmē vietējās izcelsmes produktu tirgus daļas palielināšanos

Latvijā un eksporta apjomu pieaugumu.

Divpusējās

tirdzniecības sarunas ar PTO

Viens no nozīmīgākajiem

lauksaimniecības produktu tirdzniecību veicinošiem pasākumiem arī

2003.gadā ir Latvijas divpusējās sarunas ar vairākām Pasaules

tirdzniecības organizācijas kandidātvalstīm par tirgus pieejamību

tirdzniecībā ar lauksaimniecības precēm un pakalpojumiem.

Latvijas mērķis ir panākt, lai

attiecīgo PTO kandidātvalstu saistīto tarifu likmes6

nākotnē būtu zemākas par pašreiz piemērojamām tarifu

likmēm7 un pašreiz piemērojamie saliktie tarifi tiktu

aizstāti ar ad volerm8 tarifiem.

Viens no galvenajiem uzdevumiem ir

pabeigt divpusējās sarunas par tirgus pieejamību tirdzniecībā ar

lauksaimniecības precēm un pakalpojumiem ar Kazahstānu un

Krieviju. Sarunas ir ievirzījušās nobeiguma stadijā.

Pastāv iespēja, ka 2003. gadā tiks

pabeigtas divpusējās sarunas ar Krieviju - ja tiks panākta

vienošanās par Latvijai izdevīgām ievedmuitas saistīto tarifu

likmēm 20 lauksaimniecības produktiem, kas ir Latvijas

prioritārie eksporta produkti: zivju konservi, piena produkti,

auzu pārslas, kartupeļu ciete, alus, dzirkstošie vīni, Melnais

balzams u.c.. Līdzšinējais sarunu rezultāts ir progresējis -

sarunas noslēgtas par 98% lauksaimniecības produktu ievedmuitas

saistītajām tarifu likmēm.

2003. gadā turpinās Latvijas

divpusējās sarunas ar Kazahstānu PTO ietvaros. Attiecībā uz

lauksaimniecības produktiem, sarunas ir noslēgtas par apmēram 80%

produktu saistītajām tarifu likmēm. Līdzšinējais sarunu process

ir virzījies lēni un paredzams, ka tuvākajā laikā nepaātrināsies.

Attiecībā uz pakalpojumiem, Zemkopības ministrija ir iesniegusi

savu pieprasījumu Kazahstānai savā pakalpojumu saistību grafikā

iekļaut lauksaimniecības, medniecības, mežsaimniecības un

veterināros pakalpojumus, bet Kazahstānas pusei ir jāiegulda

liels darbs turpmākai sekmīgai sarunu virzīšanai šajā

sektorā.

2003. gadā turpinās divpusējās

sarunas ar Baltkrieviju - ir iesniegts Latvijas lauksaimniecības

prioritāro eksporta produktu vēlamo ievedmuitas saistīto likmju

saraksts, kā arī iesniegts informācijas pieprasījums par

Baltkrievijas likumdošanas nosacījumiem attiecībā uz Zemkopības

ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem.

Latvija ir ieinteresēta uzsākt

divpusējās sarunas PTO ietvaros par preču tirdzniecību ar

Azerbaidžānu, Dienvidslāviju un Uzbekistānu.

9. Ārējās

tirdzniecības nosacījumi

Situācijas

apraksts

Ārējās tirdzniecības nosacījumi

Latvijas lauksaimniecības produktiem un pārtikas precēm ir

izstrādāti jau iepriekšējos gados, bet katru gadu, ņemot vērā

konkrētu produktu ražošanas iespējas un eksporta potenciālu, tie

tiek papildināti un pilnveidoti. Pašreiz Latvijas

lauksaimniecības produktu tirgu aizsargā 3 veidu ievedmuitas

tarifi:

a) vislielākās labvēlības

režīma likme (VLR) - piemēro importējot no valstīm, ar kurām

Latvija ir noslēgusi VLR līgumus, un Pasaules Tirdzniecības

organizācijas dalībvalstīm;

b) brīvās tirdzniecības režīma

likme - piemēro, importējot no valstīm, ar kurām Latvija ir

noslēgusi brīvās tirdzniecības līgumus;

c) pamatlikme.

Mērķis

Paaugstināt Latvijas

lauksaimniecības produktu un pārtikas preču konkurētspēju iekšējā

tirgū, veicināt to noietu iekšējā un ārējā tirgū, kā arī

palielināt vietējās izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas

produktu tirgus daļu Latvijā.

Uzdevumi

Lauksaimniecības preču ārējās

tirdzniecības uzdevumi ir veidot liberālus tirdzniecības

nosacījumus, vienlaicīgi aizsargājot jūtīgo lauksaimniecības

produktu tirgu.

Pasākumi

11. tabula

Latvijas

izcelsmes cūkgaļas eksporta nosacījumi

Latvijas izcelsmes cūkgaļas

eksportam valstīs, ar kurām Latvijai ir spēkā BTL - Slovēnija,

EBTA valstis, Čehija, Slovākija, Polija, Ungārija, Turcija - tiek

piemērota VLR ievedmuitas nodokļa (tarifa) likme.

Tikai Eiropas Līguma ietvaros

Latvijas izcelsmes cūkgaļas eksportam uz ES ir noteikta muitas

tarifu kvota 1500 t apjomā (01.07.2002.-30.06.2003.) ar 0% tarifu

likmi kvotas ietvaros un ikgadējo kvotas pieaugumu 125 t apjomā.

Ārpus kvotas Latvijas izcelsmes mājas šķirņu cūkgaļas eksportam

tiek piemērota ES VLR tarifu likme 46,7 EUR/100 kg/net - 86,9

EUR/100 kg/net robežās. Latvijas eksportam uz Čehiju sālītas,

kaltētas vai žāvētas gaļas produkcijai ir piešķirta abpusēja

muitas tarifu kvota 200 t apjomā ar 0% tarifu likmi kvotas

ietvaros, taču tā, paredzams, stāsies spēkā 2003. gadā.

Latvijas

izcelsmes piena produktu eksporta nosacījumi

Latvijas piena produktu eksportam

uz ārvalstīm ir paredzēti atvieglojumi galvenokārt muitas tarifu

kvotu ietvaros, izņemot BTL ar Poliju, Čehiju, kur atsevišķu

produktu eksportam paredzēts ievedmuitas tarifa samazinājums

neierobežotam daudzumam.

Latvijas

izcelsmes graudaugu eksporta tirdzniecības nosacījumi

Saskaņā ar nosacījumiem BTL, kurus

Latvija noslēgusi ar Čehiju, Slovākiju, Poliju, Latvijas

izcelsmes griķu eksportam tiek piemērota ievedmuitas nodokļa

(tarifa) likme 0%.

Pret Latvijas graudu (kviešu,

rudzu, miežu, auzu) eksportam valstīs, ar kurām Latvijai ir spēkā

VLR vai BTR režīms, tiek piemērota ievedmuitas nodokļa (tarifa)

likme VLR likmes apmērā, izņemot Eiropas Līgumu, kurā kopš 2002.

gada 1. jūlija tiek noteikti atvieglojumi muitas tarifu kvotu

veidā graudu eksportam.

12. tabula

Latvijas

izcelsmes graudu eksporta nosacījumi uz Eiropas Savienību

Preces apraksts

%12

Kvota (t)

Kvieši

26000

Rudzi

3750

Mieži

7500

Auzas

2250

10. Pārtikas

aprites uzraudzība un kontrole

Situācijas

apraksts

Lai uzlabotu pārtikas aprites

uzraudzības un kontroles sistēmu, uz agrākā Valsts veterinārā

dienesta bāzes ir izveidots Pārtikas un veterinārais dienests,

kurš no 2002.gada 1.janvāra kontrolē pārtikas apriti visos tās

posmos. Papildus jau esošajām Valsts veterinārā dienesta

funkcijām jaunā dienesta kompetences sfēra tika paplašināta ar

tādām funkcijām kā augkopības produkcijas aprites uzraudzība un

kontrole, uzņēmumu atbilstības novērtēšana, importa un eksporta

kravu veterinārā, fitosanitārā un sanitārā kontrole uz valsts

robežas un mazumtirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas

institūciju uzraudzība un kontrole.

Pārtikas un veterinārā dienesta

struktūra ir dienesta pamatfunkciju un darbības mērķu

nodrošināšanas mehānisms. Pārtikas un veterināro dienestu veido

centrālais aparāts, teritoriālās struktūrvienības, laboratorijas,

Sanitārā robežinspekcija un Valsts veterinārmedicīnas

diagnostikas centrs.

Pēc informācijas uz 20.02.2003.,

Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā atrodas 2188 pārtikas

ražošanas uzņēmumi un 12604 pārtikas izplatīšanas un sabiedriskās

ēdināšanas uzņēmumi.

Mērķis

Nodrošināt visu pārtikas apritē

iesaistīto uzņēmumu profesionālu un konsekventu valsts uzraudzību

un kontroli, lai pārtikas apritē nonāktu patērētāju veselībai

droša, nekaitīga un kvalitatīva pārtika.

Uzdevumi

Ieviest Eiropas Savienības

prasības pārtikas drošības un kvalitātes jomā.

Pasākumi

13.tabula

Tiks realizēta Pārtikas

uzņēmumu informācijas sistēmas ieviešanas 1.kārta.

Informācijas sistēma nodrošinās labāku informāciju par pārtikas

uzņēmumu darbību un kontroles un inspekciju veikšanu šajos

uzņēmumos. Tiks ieviesta arī Sanitārās robežinspekcijas kontrolei

pakļauto preču un produktu uzskaites un reģistrācijas

informācijas sistēma. Tiks veikta Laboratoriju

informācijas sistēmas "Unda" modernizācija.

Finansējums un

finansēšanas avoti

14. tabula

Pasākumi

2002 piešķirts

(tūkst. Ls)

2003 vajadzība

(tūkst. Ls)

Avots

Pārtikas aprites valsts

uzraudzības un kontroles sistēmas pilnveidošana atbilstoši

Eiropas Savienības prasībām

Pamatbudžets

Pārtikas aprites valsts

uzraudzības un kontroles laboratoriskās testēšanas

nodrošinājuma paaugstināšana

189

Pamatbudžets

Svaigu augļu, ogu un dārzeņu

kvalitātes un klasifikācijas valsts uzraudzības un

kontroles sistēmas ieviešana (iekšzeme)

153,2

Pamatbudžets

Nacionālās atliekvielu

kontroles programmas pilnveidošana (papildinot to ar

pesticīdu atlieku kontroli augu izcelsmes produktos)

Pamatbudžets

11. Valsts

veterinārās uzraudzības nodrošināšana

Situācijas

apraksts

Valsts veterināro uzraudzību

nodrošina Pārtikas un veterinārais dienests, kurš, pamatojoties

uz normatīvo aktu prasībām un valsts uzraudzības programmām,

organizē un nodrošina vienotu valsts uzraudzību un kontroli šādās

jomās:

1) dzīvnieku infekcijas slimību

profilakse un apkarošana:

2) dzīvnieku labturība;

3) dzīvnieku izcelsmes produktu

aprite saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

4) dzīvnieku izcelsmes atkritumu

aprite;

5) veterināro zāļu,

veterinārfarmaceitisko produktu un dzīvnieku kopšanas ķīmisko

līdzekļu aprite;

6) dzīvnieku barības un barības

piedevu aprite;

7) dzīvnieku un ganāmpulku

reģistrēšana, ganāmpulku apzīmēšana un dzīvnieku

pārvietošana;

8) gaļas liemeņu

klasifikācija;

9) citas normatīvajos aktos

noteiktās jomas.

Pārtikas un veterinārā dienesta

uzraudzībā atrodas 121 430 dzīvnieku novietnes, 3 mākslīgās

apsēklošanas stacijas, 1 zooloģiskais dārzs, 3 suņu audzētavas,

22 suņu patversmes, 30 nebrīvē turētie savvaļas dzīvnieki, 148

transportlīdzekļi, kas pārvadā dzīvniekus, 4 vivāriji jeb

eksperimenta dzīvnieku audzētavas, 11 veterināro zāļu ražotnes,

28 veterināro zāļu lieltirgotavas un to noliktavas, 148

veterinārās aptiekas, 6 humāno zāļu lietltirgotavas, kuras

izplata veterinārās zāles, 165 humāno zāļu aptiekas, kuras

izplata veterinārās zāles, 30 dzīvnieku barības ražotāji un citi

uzraudzības objekti (specializētās tirdzniecības vietas jeb

zooveikali) - 170.

Mērķis

Pasargāt valsts teritoriju no

sevišķi bīstamu dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojumiem,

veicināt drošas un nekaitīgas izejvielas pieejamību pārtikas

rūpniecībai, kā arī nodrošināt Latvijas produkcijas eksporta

iespējas.

Uzdevumi

1. Ieviest Eiropas Savienības

prasības dzīvnieku veselības un labturības, kā arī dzīvnieku

barības un veterināro zāļu aprites jomā.

2. Nodrošināt dzīvnieku izcelsmes

augsta un specifiska riska atkritumu produktu savākšanu,

pārstrādi un iznīcināšanu.

Pasākumi

15. tabula

Vēl pasākumu ietvaros ir paredzēts

realizēt pārtikas inspektoru, veterināro inspektoru, sanitāro

robežinspektoru un laboratoriju darbinieku mācības.

Pārtikas inspektori tiks nodrošināti ar jaunu un visām prasībām

atbilstošu ekipējumu - vienu prioritāro instrumentu

komplektu katrā pārvaldē.

Visās PVD struktūrās tiks uzsākta

kvalitātes vadības sistēmas ieviešana atbilstoši ISO 9001

standarta prasībām, savukārt iekšējā audita sistēma tiks

izveidota atbilstoši ISO 10011 standarta prasībām. Visās PVD

teritoriālajās struktūrvienībās tiks veikta inspekciju vadības

sistēmas ieviešana atbilstoši EN 45004 standartam. Savukārt

Sanitārās robežinspekcijas akreditācija tiks veikta atbilstoši

LVS EN 45 004 standartam.

Augu aizsardzības dienestā

paredzēts ieviest Kvalitātes nodrošināšanas sistēmu Augu

karantīnas organismu diagnostikas laboratorijā un Sēklu kontroles

laboratorijā.

Paredzētas Valsts Augu

aizsardzības dienesta darbinieku (inspektoru) mācības augu

aizsardzības un mēslošanas līdzekļu aprites un fitosanitārās

kontroles jomā, kā arī jomās, kas skar augu aizsardzības līdzekļu

reģistrāciju un sēklu kvalitātes noteikšanu.

ES augu aizsardzības līdzekļu

novērtēšanas metožu ieviešanai līdz 2004.gadam tiks

sagatavoti četri speciālisti.

Tiks ieviesta inspektoru

darbības izvērtēšanas sistēma.

Līdz 2003.gada martam tiks

izstrādāta informācijas sistēma reģistrācijas un informācijas

apmaiņas procesu pilnveidošanai fitosanitārajā jomā, lai

iekļautu to 2004. gada budžeta pieteikumā.

Pie pasākumiem vēl var pieskaitīt

dzīvnieku izcelsmes augsta un specifiska riska utilizācijas

rūpnīcas celtniecību. Tās finansējums paredzēts no SAPARD

līdzekļiem.

Finansējums un

finansēšanas avoti

16. tabula

Pasākumi

2002 piešķirts

(tūkst. Ls)

2003 vajadzība

(tūkst. Ls)

Avots

Transmisīvo sūkļveida

encefalopātiju profilakses un kontroles programmas

ieviešana (pilnā apmērā)

258

Pamatbudžets

Zaudējumu kompensācijas

programmas ieviešana bīstamu dzīvnieku infekcijas slimību

uzliesmojuma gadījumā

134,9

Pamatbudžets

12. Kooperācijas

veicināšana

Situācijas

apraksts

Kooperācija produkcijas

pirmapstrādē un tās realizācijā nodrošina lauksaimniekiem

iespējas ietekmēt tirgu, tādējādi nodrošinot izdevīgākus

nosacījumus produkcijas realizācijai un lielākus ienākumus

kooperatīva biedriem. 2001. gada 14. maijā Latvijā bija

reģistrētas 1409 kooperatīvās sabiedrības, kuru darbības profils

ir lauksaimniecība. Pēc šo kooperatīvo sabiedrību apsekošanas,

kas tika veikta, sadarbojoties ar Lauku atbalsta dienestu, tika

konstatēts, ka reāli no tām darbojas tikai 574.

Īpašs atbalsts tiek sniegts

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība ir

kooperatīva sabiedrība, kura sniedz pakalpojumus lauksaimniecības

produktu ražotājiem, bet nenodarbojas ar lauksaimniecības

produktu ražošanu. Ir izveidota arī Latvijas lauksaimniecības

kooperatīvu asociācija, kas stimulēs turpmāku kooperācijas

attīstību pakalpojumu jomā.

Lauksaimniecības pakalpojumu

kooperatīvo sabiedrību darbību regulē Kooperatīvo sabiedrību

likums. Saeimā tika iesniegti priekšlikumi grozījumiem

Kooperatīvo sabiedrību likumā, kuri tika pieņemti 2002. gada 20.

jūnijā un stājās spēkā 2002. gada 24. jūlijā. Tas tika darīts,

lai radītu likumīgu pamatu lauksaimniecības pakalpojumu

kooperatīvo sabiedrību darbībai Latvijā atbilstoši Eiropas

Savienības kooperatīvo sabiedrību tiesību principiem un panāktu,

ka šāda veida kooperatīvās sabiedrības nemaksā uzņēmumu ienākuma

nodokli, kā arī reglamentētu lauksaimniecības pakalpojumu

kooperatīvo sabiedrību dibināšanas, biedru izstāšanās un

izslēgšanas kārtību, kā arī pārpalikuma izmantošanas kārtību.

Kā galvenās problēmas kooperācijas

jomā var minēt kvalificētas kooperatīvu vadības trūkumu,

nepietiekamo zināšanu potenciālu par kooperatīvu vadīšanu un

izpratni par kooperāciju, kā arī nepietiekami aktīvo biedru

iesaistīšanu kooperatīva attīstības jautājumu risināšanā.

Mērķis

Veicināt kvalitatīvas un

konkurētspējīgas lauksaimniecības produkcijas ražošanas,

pārstrādes un eksporta attīstību.

Uzdevumi

1. Sakārtot lauksaimniecības

pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību darbību regulējošo likumdošanu

atbilstoši Eiropas Savienības kooperatīvo sabiedrību tiesību

principiem.

2. Veicināt lauksaimniecības

pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību veidošanu, paplašināšanu.

3. Paplašināt lauku iedzīvotāju

zināšanas par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību

darbības principiem.

Pasākumi

17. tabula

13.

Lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas

Situācijas

apraksts

Latvijā ir sešas horizontālās

lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas - Zemnieku saeima,

Latvijas Zemnieku federācija, Latvijas Lauku atbalsta asociācija,

Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija, Latvijas Jauno

zemnieku klubs un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu

asociācija, kā arī apmēram 60 nozaru asociācijas un citas

nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas. Šīs lauksaimnieku

sabiedriskās organizācijas aptver visu Latvijas teritoriju,

nodrošinot vispārēju informācijas apmaiņu. Lauksaimnieku

sabiedriskās organizācijās ir vairāk nekā 5000 biedri.

Lai nodrošinātu atklātību

lauksaimniecības nozaru būtisko problēmu risināšanā un lai

veidotu un īstenotu kopēju lauksaimniecības politiku un uzņemtos

kopīgu atbildību par lauku un lauksaimniecības - galvenās lauku

sastāvdaļas - sakārtošanu, ir izveidota Lauksaimnieku

organizāciju sadarbības padome (LOSP), kas apvieno nozaru

asociāciju un horizontālo zemnieku sabiedrisko organizāciju

pārstāvjus sadarbībai ar Zemkopības ministriju un citām

institūcijām. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē

darbojas 47 organizācijas, tai skaitā 6 daudznozaru asociācijas,

36 nozaru asociācijas un biedrības, 5 asociētās nozaru

asociācijas un biedrības.

Lauksaimnieku organizāciju

sadarbības padomes darbības tiesiskais pamats ir Lauksaimniecības

likuma 4.1 p. un 2000.gada 17.aprīlī Lauksaimnieku organizāciju

sadarbības padomes sēdē apstiprinātais nolikums13.

Lauksaimnieku sabiedrisko

organizāciju problēma ir nepietiekama lauksaimnieku aktivitāte,

iesaistoties sabiedriskajās organizācijās, nav nodrošināta

pietiekama informācijas apmaiņa, nenotiek organizāciju

koncentrēšanās un to darbība nav vienlīdz aktīva visā Latvijas

teritorijā. Pašreiz ir izveidotas rajonu lauksaimnieku apvienības

Jelgavā, Preiļos, Talsos, Valmierā un Cēsīs, 2003.gadā plānots

izveidot vēl desmit centrus. Lauksaimnieku centri nodrošina tiešu

informācijas apmaiņu starp rajona lauksaimniekiem un LOSP, kā arī

rajona, valsts, pašvaldību institūcijām un paplašina lauku

iedzīvotāju informētību par tos interesējošiem ekonomiskās un

sociālās attīstības jautājumiem.

Mērķis

Ieņemt svarīgu lomu

lauksaimniecības tirgus un ar to saistīto pasākumu regulēšanā un

panākt pārtikas un pakalpojumu piegādi tirgū par pieņemamām

cenām.

Uzdevumi

1. Iesaistīt arvien lielāku lauku

iedzīvotāju daļu aktuālo jautājumu risināšanā.

2. Paaugstināt lauku iedzīvotāju

informētības līmeni par Eiropas Savienības lauksaimniecības

politiku un Latvijas integrāciju tajā.

3. Paplašināt lauksaimnieku

savstarpējo sadarbību.

Pasākumi

18. tabula

14.Zinātnes un

izglītības attīstība

14.1.

Zinātne

Situācijas

apraksts

Lauksaimniecībā zinātniskos

pētījumus (Latvijas Zinātnes padomes finansētos grantus) veic

šādās institūcijās:

1. Latvijas Lauksaimniecības

universitātē.

2. LLU integrētajos

institūtos:

2.1. Skrīveru Zinātnes centrā

(augkopība un selekcija);

2.2. Zinātnes centrā "Sigra"

(lopkopība un veterinārmedicīna);

2.3. Ulbrokas Zinātnes centrā

(lauksaimniecības mehanizācija);

2.4. Ūdenssaimniecības un zemes

ierīcības zinātniskajā institūtā (ūdenssaimniecība, ekoloģija un

vides zinātnes, zemes ierīcība, būvniecība).

3. Selekcijas un izmēģinājumu

stacijās:

3.1. Dobeles Dārzkopības

selekcijas un izmēģinājumu stacijā (turpmāk -Dobeles DSIS);

3.2. Priekuļu selekcijas stacijā

(turpmāk - Priekuļu SS);

3.3. Stendes selekcijas stacijā

(turpmāk - Stendes SS);

3.4. SIA "Pūres dārzkopības

pētījumu centrs"

3.5. SIA "Latgales

Lauksaimniecības zinātnes centrs";

4. Valsts Augu aizsardzības

centrā;

5. Agroķīmisko pētījumu

centrā;

6. Lauksaimniecības tehnikas

sertifikācijas un testēšanas centrā.

Lauksaimniecības zinātnē, tāpat kā

Latvijā zinātnē kopumā, situācija ir problemātiska, jo tā no

valsts budžeta netiek pietiekami finansēta. No nacionālā

iekšzemes kopprodukta (IKP) tiešajai pētniecībai tiek iedalīti

0,19 %, uz 1000 iedzīvotājiem ir 0,6 aktīvie zinātnieki, un to

vidējais vecums pašreiz ir 58 gadi (Rietumvalstīs - aptuveni

40).

Lai uzlabotu situāciju, Izglītības

un zinātnes ministrija sadarbībā ar Rektoru padomi, Augstākās

izglītības padomi u.c. izstrādā "Augstākās izglītības, zinātnes

un tehnoloģiju attīstības vadlīnijas 2002.-2010.gadam". To mērķis

ir pilnveidot augstāko izglītību, zinātni un tehnoloģijas kā

pilsoniskās sabiedrības, ekonomikas un kultūras ilgtermiņa

attīstības pamatu.

Mērķis

Zinātnes, augstākās izglītības,

konsultāciju un prakses (ražošanas) sasaiste vienotā ķēdē,

vienlaikus veicinot zinātniskā potenciāla būtisku atjaunošanu un

esošo aktīvo zinātnieku skaita palielināšanu.

Uzdevumi

Finansējuma piesaistes

aktivizēšana zinātnes sektoram un tā racionāla izlietošana, kas

ļautu saglabāt esošo un attīstīt zinātnisko potenciālu.

Pasākumi

Lai radītu priekšnoteikumus

lauksaimniecības zinātnes un prakses vienotībai, lauksaimniecības

zinātnes pēctecībai, ievērojot pamatnostādnes, kas ietvertas

Lauksaimniecības likumā, laikā no 2002.-2004.gadam Zemkopības

ministrija par perspektīviem un prioritāriem pētniecības

virzieniem ir noteikusi šādus:

a) kultūraugu, mājdzīvnieku un

putnu genofonda saglabāšana, izpēte un selekcija;

b) vidi saudzējošas kultūraugu

audzēšanas, t.sk. bioloģiskās lauksaimniecības, tehnoloģiju

pilnveidošana kvalitatīvas produkcijas ieguvei;

c) vietējo lopbarības resursu

racionāla izmantošana;

d) mājdzīvnieku labturības un

ēdināšanas sistēmu pilnveidošana;

e) lipīgo un nelipīgo dzīvnieku

slimību izraisīto traucējumu novēršana;

f) mūsdienīgu diagnostisko metožu

izstrāde, pilnveidošana un ieviešana;

g) augsnes auglības uzlabošanas,

meliorācijas un augu aizsardzības līdzekļu pielietošanas iespējas

ilgtspējīgas laukkopības apstākļos;

h) mežu zemju, kokaudžu ražības un

purvu ekoloģiskais un tautsaimnieciskais izvērtējums;

i) uz noteiktām patērētāju grupām

vērstu augu un dzīvnieku valsts produkcijas pārstrādes

tehnoloģiju pilnveidošana;

j) pārtikas biotehnoloģijas metožu

pielietošana pārtikas produktu saglabāšanā;

k) lauksaimniecības mehanizācijas

sistēmas pilnveidošana videi draudzīgā izmantošanā.

Finansējums un

finansēšanas avoti

Ievērojot to, ka nozares

zinātnieki pētījumu veikšanai nepieciešamo līdzekļu minimumu

(algas, infrastruktūras izdevumi) saņem konkursa kārtībā no LZP

zinātnisko projektu (grantu) veidā, atbalsts zinātnisko iestāžu

materiāli tehniskās bāzes attīstībai (investīcijas, subsīdijas)

tiek koncentrēts Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Dobeles

DSIS, Stendes SS un Priekuļu SS.

19. tabula

2003.gadā

turpinātie valsts investīciju projekti (tūkst. Ls)

Pasākumi

2003

2004

2005

Avots

Moderna augļu uzglabāšanas

kompleksa izveide Dobeles DSIS pētījumu veikšanai par

Latvijas augļu konkurētspējas paaugstināšanas iespējām

vietējā un ārējā tirgū

Subsīdijas

Stendes SS moderna laukaugu

bāzes sēklas ražošanas centra izveide konkurētspējīgas

produkcijas ieguvei

Pašu līdzekļi un

subsīdijas

Subsīdiju veidā lauksaimniecības

zinātniskās institūcijas 2002.gadā tika atbalstītas galvenokārt

nolikuma Nr.4 "Izglītība, zinātne un informācijas izplatīšana" I

sadaļas "Kursi, semināri, mācību prakses un studijas ārzemēs,

konferences" un IV sadaļas "Lauksaimniecībā pielietojamie

zinātnes projekti" ietvaros. 2003.gadā ir paredzēts saglabāt

iespējas pretendēt uz šādu atbalstu.

Saskaņā ar Ministru kabineta

2001.gada 30.maija rīkojumu Nr.280 "Par valsts pārvaldes

institūciju pasūtīto pētījumu projektu finansēšanu 2001.gadā"

Zemkopības ministrija finansēja tās darbam nepieciešamu

zinātnisko pētījumu veikšanu lauksaimniecības, mežsaimniecības un

zivsaimniecības nozarēs. Pētījumu rezultāti ir izstrādnes, kas ir

būtiskas sekmīgai minēto nozaru politikas realizācijai, tai

skaitā veiksmīgai integrācijai Eiropas Savienībā. Finansējuma

apjoms 2001.gadā - Ls 195 tūkst.

14.2.

Izglītība

14.2.1.Augstākā

izglītība (LLU)

Situācijas apraksts

Latvijas Lauksaimniecības

universitāte nodrošina augstāko akadēmisko un profesionālo

izglītību tās kompetences jomās - lauksaimniecībā, mežu zinātnēs,

veterinārmedicīnā, pārtikā, lauku sociāli ekonomiskajā attīstībā,

inženierzinātnēs, informācijas tehnoloģijās, vides

apsaimniekošanā un uzņēmējdarbībā.

Studējošo skaits LLU ievērojami

palielinās. Par to liecina studējošo skaita dinamika laikā no

1998.-2001.gadam. 2001.gada 1.augustā kopējais studentu skaits

LLU, ieskaitot jaunuzņemtos studentus, bija 9199. Pilna laika

studentu skaits pamatstudijās pēdējos gados ir stabilizējies.

Nepilna laika studējošo skaits pārsniedz pilna laika studentu

skaitu. Arī maģistrantūrā studējošo skaits nepilna laika studijās

ir lielāks par studējošo skaitu pilna laika studijās. Tas norāda

uz augošo tendenci izglītību iegūt par maksu.

Lai nodrošinātu zinātniskā un

akadēmiskā personāla atjaunotni, augstskolai īpaši svarīgas ir

zinātniskās studijas - doktorantūra. Pilna laika doktorantu

skaits ir svārstījies - 1999.gadā tas bija 163, 2000.gadā - 145

un 2001.gadā - 146. Arī nepilna laika doktorantu skaits ir

svārstījies - 1999.gadā bija 27, 2000.gadā - 32 un 2001.gadā -

28. 2001.gadā ir palielinājies aizstāvēto promocijas darbu

skaits, un kopumā tika aizstāvēti 5 promocijas darbi, tomēr tas

ir nepietiekoši, lai nodrošinātu zinātniskā un akadēmiskā

personāla atjaunotni.

Lai gan pēdējo 4 gadu laikā LLU

ievērojami palielinājies studējošo skaits, tomēr tradicionālajās

lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs vērojams studējošo un

it īpaši absolventu skaita samazinājums, kas nākotnē varētu

apgrūtināt šo nozaru attīstību.

LLU kā universitāte 2001.gadā ir

akreditēta, ieskaitot visas studiju programmas.

Mācību un zinātnisko darbu realizē

pedagogi, no kuriem vairāk nekā 42 % ir vecāki par 50 gadiem, bet

no profesoru skaita 25 % ir jaunāki par 50 gadiem. Lai gan,

salīdzinot ar iepriekšējā gada datiem (45 un 18 %), situācija ir

uzlabojusies, tomēr jāturpina darbs pie mācībspēku sastāva

atjaunotnes.

Mērķis

Nodrošināt lauku reģionu

iedzīvotājus ar kvalitatīvu profesionālo un augstāko izglītību un

izglītību visa mūža garumā,. Tas ir darbaspēka konkurētspējas un

ilgtspējīgas lauku attīstības pamats, tāpēc jāpanāk:

i. izglītības un mācību kvalitātes

atbilstība Eiropas Savienības prasībām;

ii. iespēja absolventiem sekmīgi

konkurēt Latvijas un Eiropas darba tirgū.

Uzdevumi

1. Nodrošināt universitātes

statusam atbilstošas studijas.

2. Veicināt izglītības zinātnes un

prakses integrāciju.

3. Palielināt patstāvīgo studiju

jomu, radīt papildus iespējas apgūt zināšanas un prasmes

akadēmiskajās un profesionālajās studiju programmās.

4. Sadarbībā ar darba devējiem

pilnveidot studiju procesu, attīstīt materiāli tehnisko bāzi un

nodrošināt studiju prakses iespējas.

5. Saistīt studijas ar nākotnē

orientētām darba tirgus un sociālajām vajadzībām un prasībām.

6. Pilnveidot LLU akadēmiskā

personāla kvalifikācijas celšanas sistēmu.

7. Attīstīt sadarbību un

konkurētspēju Latvijas un starptautiskajā augstskolu vidē.

8. Izvērst sadarbību ar Latvijas

profesionālajām izglītības iestādēm un citu valstu līdzīga

profila augstskolām.

Pasākumi

a) Maģistra un doktora studiju

pilnveidošana.

b) Esošo akadēmisko un

profesionālo studiju programmu pilnveide un jaunu programmu

izstrāde.

c) Studiju priekšmetu satura

pilnveide atbilstoši zinātnes sasniegumiem un darba tirgus

pieprasījumam.

d) Informācijas tehnoloģiju

lietošana un tālmācības elementu ieviešana un izmantošana

studijās.

e) Studiju orientācija pārejai no

studiju gadu sistēmas uz studiju priekšmetu sistēmu un tālāk uz

studiju moduļu izveidi.

f) Jaunu formu meklēšana jauniešu

piesaistīšanai studijām.

g) Spējīgāko studentu stimulēšana,

ieskaitot LLU vārdisko, kā arī komercstruktūru iedibināto

stipendiju piešķiršanu.

h) Tālākizglītības realizēšana

atbilstoši pieprasījumam.

i) Regulāra zinātnes nozaru

starptautisku un valsts līmeņa konferenču rīkošana ar vadošo

speciālistu un uzņēmēju piedalīšanos.

j) LLU zinātnisko pētījumu

rezultātu popularizēšana presē, izstādēs, semināros u.c.

k) LLU zinātnisko laboratoriju

modernizēšana, nodrošinot līdzekļu koncentrētu un mērķtiecīgu

izmantošanu prioritāšu secībā.

l) Mācību un pētījumu saimniecību

un fakultāšu sadarbības uzlabošana zinātnisko pētījumu

realizēšanā.

m) Tādu darbības virzienu

attīstīšana, kas ļautu papildus valsts noteiktajam budžeta

finansējumam piesaistīt papildus finansējumu.

n) Likumdošanas sakārtošana par

augstskolas īpašumtiesībām un saimniecisko patstāvību.

14.2.2.

Vispārējā un profesionālā izglītība

Situācijas apraksts

Tiek prognozēts, ka 2003.gada

1.janvārī 33Zemkopības ministrijas pārziņā esošajās un 4

profesionālās izglītības iestādēs (2 - pašvaldību un 2 - ZM

dibinātas BO SIA), kurās ZM finansē atsevišķas izglītības

programmas, mācīsies 12 800 izglītojamie un kopumā apgūs 90

profesijas.

Visas piedāvātās izglītības

programmas ir licencētas. 2002.gada 1.septembrī Jēkabpils

Agrobiznesa koledža uzsāks mācības 1.līmeņa augstākās izglītības

programmā "Grāmatvedība un finanses".

2002.gadā uzsākts darbs pie 30

profesiju standartiem lauksaimniecības, mežsaimniecības,

zivsaimniecības un pārtikas ražošanas nozarē.

Turpinājās izglītības iestāžu

datorizācijas programma. Valsts finansētā Latvijas izglītības

informācijas sistēmas projekta ietvaros tiks iegādāta

datortehnika (37 printeri un 203 datori).

Mērķis

Profesionālajā izglītībā

nodrošināt lauku reģionu iedzīvotājus ar kvalitatīvu profesionālo

un augstāko izglītību un izglītību visa mūža garumā. Tas ir

darbaspēka konkurētspējas un ilgtspējīgas lauku attīstības

pamats, tāpēc jāpanāk:

i. izglītības un mācību kvalitātes

atbilstība Eiropas Savienības prasībām;

ii. iespēja absolventiem sekmīgi

konkurēt Latvijas un Eiropas darba tirgū.

Uzdevumi

1. Panākt izglītības un mācību

kvalitātes atbilstību Eiropas Savienības prasībām.

2. Panākt iespēju absolventiem

sekmīgi konkurēt Latvijas un Eiropas darba tirgū.

Pasākumi

Uzdevumu sasniegšanai 2003. gadā

tiks veiktas šādas darbības:

a) tiks saglabātas esošās

profesionālās izglītības iestādes, lai nodrošinātu lauku

jauniešiem profesionālās izglītības pieejamību;

b) atbilstoši administratīvi

teritoriālās reformas gaitai tiks risināts jautājums par

izglītības iestāžu pakāpenisku nodošanu pašvaldību pārziņā;

c) notiks jaunu, darba tirgus

prasībām atbilstošu, profesionālās izglītības programmu

ieviešana;

d) tiks veikta izglītības

programmu satura pilnveidošana atbilstoši darba tirgus

pieprasījumam;

e) tiks turpināts darbs pie 10

profesiju standartu izstrādes lauksaimniecības, mežsaimniecības,

zivsaimniecības, pārtikas ražošanas nozarē;

f) notiks vispārizglītojošo mācību

priekšmetu centralizēto eksāmenu ieviešana profesionālās

izglītības programmās;

g) turpināsies izglītības

programmu un izglītības iestāžu akreditācija;

h) tiks piedāvātas pedagoģiskās

korekcijas programmas ar ievirzi profesionālajā izglītībā;

i) tiks izstrādātas 1.līmeņa

augstākās izglītības programmas Valsts Kandavas lauksaimniecības

tehnikumā, Valsts Malnavas lauksaimniecības tehnikumā, Valsts

Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā, Smiltenes tehnikumā, Ogres

Meža tehnikumā, BO valsts SIA "Bulduru dārzkopības

vidusskola";

j) turpināsies informācijas

tehnoloģiju ieviešana mācību procesā;

k) turpināsies izglītības iestāžu

dalība ES finansētajās profesionālās izglītības atbalsta

programmās (Leonardo da Vinci, Socrates, PHARE);

l) risināsies sadarbība ar Eiropas

Savienības valstu profesionālās izglītības iestāžu asociāciju

EUROPEA INTERNATIONAL.

m) notiks projektu realizēšana

SAPARD pavadošā pasākuma "Apmācības" ietvaros.

2003.gadā paredzēts, ka tiks

izveidotas 7 koledžas uz Jēkabpils Agrobiznesa koledža, Valsts

Kandavas lauksaimniecības tehnikums, Valsts Malnavas

lauksaimniecības tehnikums, Valsts Priekuļu lauksaimniecības

tehnikums, Smiltenes tehnikums, Ogres Meža tehnikums, BO valsts

SIA "Bulduru dārzkopības vidusskola" bāzes.

Latvijas izglītības informācijas

sistēmas ietvaros paredzēts uzlabot profesionālās izglītības

iestāžu nodrošinājumu ar datortehniku un interneta

pieslēgumu, kas ļaus efektīvāk ieviest jaunas mācību metodes

un radīs iespēju operatīvi apgādāt izglītības iestādes ar mācību

metodiskajiem materiāliem.

2003. gadā paredzēts akreditēt

vairākas izglītības programmas un izglītības iestādes.

Finansējums un finansēšanas

avoti14

2003.gada budžeta projektā

lauksaimniecības izglītības finansēšanai paredzēti 19. tabulā

iekļautie līdzekļi, taču svarīgi būtu finansēt arī tādu pasākumu

kā lauksaimniecības ražošanas prakšu vietas.

20. tabula

Prognozējamās dotācijas no

vispārējiem ieņēmumiem

(bez investīcijām)15 apjoms izglītībai un

kultūrai 2003.gadam

Programmas

Prognozējamā dotācija

(tūkst. Ls)

Izglītība un kultūra:

- Profesionālā izglītība

10 527

- Augstākā izglītība

3584

- Kultūra

kopā:

171

Pieaugušo tālākizglītība

711

Kopā:

14882

14.2.3.

Pieaugušo izglītība

Situācijas apraksts

Latvijā ar pieaugušo izglītošanu

nodarbojas Latvijas Lauksaimniecības universitāte, skolas,

sabiedriskās organizācijas, taču viena no noteicošajām lomām ir

Latvijas lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta

centram.

Pieaugušo izglītošana tiek veikta,

lai lauksaimniekiem palīdzētu sagatavot saimniecību biznesa

plānus, sagatavotu pieteikumu formas iesniegšanai Lauku atbalsta

dienestā, konsultētu uzņēmuma grāmatvedības sakārtošanu

atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un informētu

par nepieciešamajiem pasākumiem, lai sagatavotu saimniecības

SAPARD līdzekļu apgūšanā. Tāpēc ir uzsākts jauns darbs pie

lauksaimnieku apmācības, lai izskaidrotu Latvijas

lauksaimniecības struktūru integrācijai ES un nepieciešamajiem

pasākumiem, kas jāveic, lai darbs būtu sekmīgs un reizē tiktu

saskaņots ar ES normatīvajiem aktiem.

LLKC darbojas no 1991.gada un veic

šādas valsts funkcijas (Latvijas Republikas Ministru kabineta

rīkojums Nr.217, prot. Nr.24 05.07.1997.):

1. lauksaimniecības darbinieku

profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas organizēšana;

2. lauku uzņēmējdarbības

veicināšana;

3. Zemkopības ministrijas padotībā

esošo organizāciju, iestāžu, uzņēmumu darbinieku, speciālistu

tālākizglītība pēc valsts pasūtījuma;

4. jaunākās informācijas

sagatavošana un izplatīšana laukos;

5. Zemkopības ministrijas pārziņā

esošo mācību iestāžu skolotāju tālākizglītība, mācību programmu

pilnveidošana, metodiskā darba koordinācija, mācību un metodiskās

literatūras sagatavošana;

6. zemnieku (lauku uzņēmēju)

tālākizglītība.

Mērķis

Radīt priekšnoteikumus

ilgtspējīgai lauku uzņēmējdarbības attīstībai, nodrošinot

izglītību un izglītošanos visa mūža garumā pēc iespējas tuvāk

dzīvesvietai, informēt lauku iedzīvotājus par Latvijas un ES

likumdošanas aktiem, ES strukturālajiem fondiem, Latvijas un

ārvalstu finansu atbalsta iespējām, kā arī nodrošināt mācību

metodisko darbu ZM profesionālās izglītības iestādēs.

Uzdevumi

Sniegt konsultācijas un zināšanas,

kas radītu priekšnoteikumus lauku uzņēmējdarbības ilgtspējīgai

attīstībai, nodrošinot izglītību un izglītošanos visa mūža garumā

tuvāk dzīvesvietai. Informēt lauku iedzīvotājus par ES

likumdošanas aktiem, ES strukturālajiem fondiem, finansu atbalsta

iespējām.

Pasākumi

1. Latvijas lauksaimnieku

sagatavošana un palīdzība Eiropas Savienības speciālās

pirmsiestāšanās programmas lauksaimniecības un lauku attīstībai

SAPARD apgūšanai.

2. Sabiedrības informēšana un

izglītošana par Latvijas darbu ceļā uz integrāciju ES struktūrās

un par kopējo ES lauksaimniecības politiku.

3. Efektīvas LLKC struktūras

veidošana, lai būtu iespējams sagatavot lauksaimniekus

kvalitatīvai ražošanas pārorientācijai (ražošanas praksei

jānodrošina ainavas saglabāšana, apkārtējās vides aizsardzība un

higiēnas standarts, dzīvnieku labturības noteikumu ievērošana,

ekonomiski dzīvotspējīgu saimniecību attīstība).

4. Lauku iedzīvotāju nodarbinātību

saglabāšana adekvāti ekonomiski pamatotam lauksaimniecības

produkcijas ražošanas apjomam un kā būtiskai lauku vides

sastāvdaļai (daba, sociālie faktori, kultūra).

5. Pieaugušo tālākizglītības

sistēmas pilnveidošana lauku reģionos.

6. Lauku ekonomikas dažādošanas

atbalsts, tādejādi samazinot migrāciju no laukiem uz pilsētu.

7. Pilnīgas informācijas

(semināri, konsultācijas, apmācību kursi, informatīvie materiāli)

sniegšana par Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā

sarunu oficiālo nostāju 7. sadaļā "Lauksaimniecība" visos

Latvijas reģionos.

8. Informēšanas un konsultāciju

sistēmas izveide - par lopu mītņu, kūtsmēslu krātuvju un

skābbarības glabātavu celtniecību atbilstoši Labas

lauksaimniecības prakses noteikumiem un ES normatīvajiem aktiem,

ES Nitrātu direktīvai (ES 91/676/EEC).

9. "Piena kvalitātes" uzlabošanas

plāna izstrāde, lai veicinātu veco ražošanas tehnoloģiju

modernizāciju.

10. Priekšnoteikumi labas

lauksaimniecības prakses kodeksa ieviešanai praksē ir zemnieku

informēšana un apmācīšana, lai ražošanā varētu ieviest ES Nitrātu

direktīvu (ES 91/676/EEC).

11. Lauku uzņēmējdarbības

attīstības veicināšana, paaugstinot lauku uzņēmēju profesionālās

un ekonomiskās zināšanas:

11.1. individuālās profesionālās

konsultācijas;

11.2. semināri (nacionālās

subsīdijas, SAPARD, integrācija ES, ražošanas intensifikācija,

nodokļu likumdošana u.c.);

11.3. lauku dienas;

11.4. interešu grupas;

11.5. demonstrējumi;

11.6. dažādu uzņēmumu ražošanas

plānu izstrāde;

11.7. biznesa plānu izstrāde.

Jānodrošina LLKC darbība

Komerclikuma ietvaros, uzlabojot LLKC materiāli tehnisko bāzi,

speciālistu sniegumu un kompetences līmeni. Šim nolūkam LLKC

tiek ieviesta konsultantu apmācības un sertifikācijas

programma. Programma paredz sertifikāciju pēc konsultanta

kompetences augkopībā, lopkopībā, ekonomikā un grāmatvedībā ar

iespējām specializēties kādā no šo nozaru apakšnozarēm. 2003.gadā

tiks organizēta sertifikācija speciālista, vecākā speciālista un

konsultanta sertifikāta iegūšanai.

Lai samazinātu administratīvās

izmaksas, 2003.gadā tiks pārskatīti biroju vadītāju pienākumi

un funkcijas. Daļa no administratīvajām funkcijām tiks

deleģēta LLKC reģionālajiem administratoriem. Šāda reģionālo

administratoru izveide ļautu veiksmīgi koordinēt rajonu biroju

darbu, optimizējot resursu patēriņu un uzlabojot LLKC sniegto

pakalpojumu kvalitāti.

21. tabula

Prognozējamie

darbības indikatori 2003. gadā

Darbības rādītāji

Dažādos izglītības pasākumos

piedalījušos uzņēmumu skaits (gab.)

15000

Kvalifikācijas

paaugstināšanas pasākumu klausītāju stundu skaits

(cilvēkstundas)

135000

Izglītības programmu

izstrāde, pilnveidoto izglītības programmu skaits

(gab.)

Izglītības centru metodiskā

darba koordinēšana (gab.)

Interešu grupu skaits

(gab.)

Sniegto bezmaksas

konsultāciju skaits (gab.)

60000

Mācību literatūras

sagatavošana (autorloksnes)

Zemniekiem paredzēto

informatīvo materiālu sagatavošana (autorloksnes)

Pasākumi zemnieku

sagatavošanai ES strukturālo fondu apgūšanai un

integrācijai ES (cilvēkstundas)

15600

15. Vidi

saudzējoša lauksaimniecība

15.1. Bioloģiskā

lauksaimniecība

Situācijas

raksturojums

Latvijā kopumā ar bioloģiskās

lauksaimniecības produkcijas ražošanu nodarbojas pāri par 200

saimniecībām, kas ir aptuveni 0,2 % no saimniecību kopskaita un

0,57% no lauksaimniecībā izmantojamās platības. Galvenās

bioloģiskās lauksaimniecības nozares, kurās ir attīstīta

bioloģisko produktu ražošana, ir graudkopība un dārzeņkopība,

piena lopkopība un biškopība.

22. tabula

Sertificēto saimniecību skaits un platības

Latvijā16

Gads

Saimniecību skaits

Sertificētā platība (ha)

1998

1426

1999

1628

2000

4400

2001

219

10549

Kopš 2001.gada bioloģiski

saimniekojošie zemnieki var saņemt atbalstu no Lauksaimniecības

subsīdiju valsts programmas par bioloģiski apsaimniekotām

platībām un bioloģiski audzētiem lauksaimniecības dzīvniekiem.

Arī SAPARD programmas Latvijas lauku attīstības plānā ir sadaļa

par atbalstu bioloģiskajai lauksaimniecībai.

Līdz šim bioloģiskās

lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu nav daudz. Tie ir

SIA "Zelta kliņģeris" Kuldīgas rajonā un zemnieku saimniecība

"Ķelmēni" Gulbenes rajonā, kuri cep rudzu maizi. "Zelta

kliņģeris" šo produkciju eksportē uz Zviedriju, bet turpmāk - arī

uz ASV.

Mērķis

Veicināt atbilstošus ienākumus

zemniekiem, nodrošināt patērētājus ar kvalitatīvu produkciju un

samazināt lauksaimniecības tehnoloģiju negatīvo ietekmi uz

vidi.

Uzdevumi

1. Izveidot bioloģiskās

lauksaimniecības izglītības un konsultāciju sistēmu.

2. Attīstīt bioloģiskās

lauksaimniecības produktu ražotāju kooperāciju.

3. Informēt sabiedrību par

bioloģisko lauksaimniecību un bioloģiskās lauksaimniecības

produktiem.

Pasākumi

a) Bioloģiskās lauksaimniecības

mācību programmas izstrāde visiem izglītības līmeņiem.

b) Bioloģiskās lauksaimniecības

demonstrējumu saimniecību sistēmas veidošana.

c) Bioloģiskās lauksaimniecības

konsultāciju sistēmas attīstīšana.

d) Bioloģiskās lauksaimniecības

produktu pārstrādes attīstīšana.

e) Tirgus pētījumu veikšana,

izstrādājot prognozi bioloģiskās lauksaimniecības produktu

pieprasījuma pieauguma tendencēm (sortimentu, daudzumu) laikā

līdz 2010. gadam.

f) Preču zīmes "Latvijas

ekoprodukts" popularizēšana.

g) Informatīvo materiālu izdošana

par bioloģisko lauksaimniecību un bioloģiskās lauksaimniecības

produktiem.

h) Bioloģiskās lauksaimniecības

zinātnisko pētījumu atbalstīšana.

15.2.

Bioloģiskās daudzveidības un lauku ainavas saglabāšana

Situācijas

apraksts

Lauksaimniecības zemēm ir svarīga

loma bioloģiskās daudzveidības un lauku ainavas uzturēšanā.

Latvijai ir raksturīga mozaīkveida ainava, kurā sastopamas

teritorijas ar zemu zemes izmantošanas intensitāti. Latvijas

ainavu bagātina daudzveidīgie dabas apstākļi: paugurains reljefs,

upju ielejas, ezeri un mitrāji. Daudzus gadsimtus iedzīvotāji

mērķtiecīgi ir veidojuši savu apkārtni. Mēs esam mantojuši

simtgadīgu koku alejas, lauku sētas ar novadiem raksturīgām vecām

ēkām, ap mājām veidotajiem augļu koku dārziem. Kā pagātnes

liecinieki ir saglabājušās apstādījumu saliņas un vietvārdi, kas

liecina par bijušo apdzīvoto vietu klātbūtni.

Vēl joprojām turpinās

lauksaimniecības zemju pamešana un aizaugšana. Bioloģiskās

daudzveidības samazināšanās notiek arī lauksaimnieciski intensīvi

apsaimniekotajās platībās, kur bieži netiek ievērotas

aizsargjoslas, samazinot iespēju saglabāties dabiskajai videi

raksturīgajiem augiem.

LR sugu un biotopu aizsardzības

likumdošana ir sakārtota, lai nodrošinātu Eiropas Savienības

Biotopu direktīvas (92/43/EEC; 21.05.1992) un Putnu direktīvas

(79/409/EEC; 0205.1979) noteikto biotopu, savvaļas augu un

dzīvnieku sugu aizsardzību. Pašlaik norit darbs pie Eiropas

nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju noteikšanas (NATURA 2000),

ko izveido atbilstoši likumam "Par īpaši aizsargājamām dabas

teritorijām" un 92/43/EEC, kā arī Latvijas un Eiropas Savienības

līguma projektam. NATURA 2000 teritorijas tiks izveidotas arī

lauksaimniecības zemēs bioloģiski vērtīgu pļavu un dzīvnieku sugu

aizsardzībai. Lai nodrošinātu to dabas vērtību aizsardzību, kuru

dēļ teritorijas ir noteiktas, nepieciešama attiecīga

apsaimniekošana.

Mērķis

Saglabāt kultūrvēsturisko lauku

ainavu un lauksaimniecībai raksturīgo bioloģisko daudzveidību, kā

arī nodrošināt Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju (NATURA

2000) apsaimniekošanu, kas labvēlīga aizsargājamām sugām un

biotopiem.

Uzdevumi

Saskaņā ar Riodežaneiro

konvencijas definīciju bioloģiskā daudzveidība ir ekosistēmu,

sugu un ģenētiskā dažādība. Konvencijas būtisks elements ir

savvaļas, mājdzīvnieku un kultūraugu saglabāšana.

Augu un dzīvnieku ģenētisko

resursu saglabāšana var novērst vietējo selekcijas ceļā iegūto

reto šķirņu izzušanu un radīt iespēju šo šķirņu saimnieciski

noderīgo īpašību izmantošanai selekcijas darbā, izkopjot esošās

un veidojot jaunas šķirnes.

Veikt vērtīgo pļavu biotopu

inventarizāciju un izmēģinājumu teritoriju izvēli, saskaņojot to

ar perspektīvajām NATURA 2000 teritorijām. Izstrādāt atbalsta

mehānismu, indikatorus un monitoringa sistēmu.

Pasākumi

23. tabula

15.3.

Lauksaimniecības piesārņojuma samazināšana

Situācijas

apraksts

Intensīvo lauksaimniecības

tehnoloģiju ietekme un Latvijas klimatiskie apstākļi sekmē augu

barības vielu, pesticīdu u.c. savienojumu izskalošanos no

augsnes. Kaut gan mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu

pielietojums vēl joprojām Latvijā atpaliek no optimālā, pēdējos

gados ir novērojams minerālā mēslojuma un augu aizsardzības

līdzekļu pielietojuma palielināšanās, kas nākotnē var radīt

nozīmīgus augsnes un ūdens piesārņojumus. Kā piesārņojumu

pastiprinošs apstāklis ir noplicinātās paskābinātās augsnes,

kurām ir samazināta buferspēja.

Mērķis

Attīstīt lauksaimniecības metodes,

kas mazinātu lauksaimniecības noteces radīto piesārņojumu.

Uzdevumi

1. Mēslošanas un kaitēkļu

kontroles optimizācijas metožu ieviešana lauksaimniecības barības

vielu noteces samazināšanai.

2. Upju, ezeru un novadgrāvju

aizsargjoslu ierīkošana un uzturēšana.

3. Dabīgo mitrzemju, mazo ezeru,

dīķu un citu ūdenstilpju atjaunošana.

Pasākumi

24. tabula

25. tabula

Pasākums

2002. gads (piešķirts)

2003. gads (vajadzība)

2003. gads (plānots)

tūkst. EUR

Avots

SAPARD 3.mērķprogramma

"Vides uzlabošana"

2061

ES Lauksaimniecības vadības

un garantiju fonds

16. Augsnes

auglības uzlabošana

Situācijas

apraksts

Latvijā vidējais nokrišņu daudzums

gadā pārsniedz summāro iztvaikošanu vidēji par 300 mm. Lai

novadītu lieko mitrumu, valsts veikusi hidromelioratīvo

būvniecību 1,56 milj. ha jeb 63% lauksaimniecībā izmantojamās

zemēs, tai skaitā 37 tūkst. ha plūdu apdraudētajās teritorijās

saimnieciskajai darbībai nepieciešamo zemes mitruma režīmu

nodrošināšanai - polderu sistēmas ar 45 valsts pārziņā esošām

sūkņu stacijām.

Meliorācijas sistēmas ir izbūvētas

pirms 20-30 gadiem un to remontiem vai rekonstrukcijai

nepieciešami ievērojami līdzekļi. Valsts budžeta iedalītie

līdzekļi nenodrošina valsts pārziņā esošo meliorācijas sistēmu

uzturēšanu, lai gan no to darbības ir atkarīga zemes īpašniekiem

nodoto meliorācijas sistēmu darbība un galvenā ražošanas līdzekļa

- zemes - efektīva izmantošana. Vairāk nekā 230 tūkst. ha platībā

meliorācijas sistēmas vairs nedarbojas projektētajā režīmā. Kā

liecina Valsts zemes dienesta 2001.gada lauksaimniecībā

izmantojamās zemes pārraudzības dati, tad vairāk nekā 41 tūkst.

ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir aizauguši ar krūmiem, 18

tūkst. ha piesārņoti ar nezālēm, bet 132 tūkst. ha platībā ir

pārmitras, lauksaimnieciskā ražošanā neizmantojamas zemes.

Arī lauksaimniecībā izmantotās

zemes daudzos gadījumos netiek apsaimniekotas efektīvi, kas

norāda uz valsts budžeta atbalsta nepieciešamību tādiem augsnes

degradācijas procesu ierobežošanas pasākumiem - augsnes skābuma

optimizēšanai, apstrādes veida, trūdvielu satura, augsekas un

aizsargjoslu stādījumu nodrošināšanai, kā arī lauksaimniecībā

izmantojamās zemes (LIZ) transformācijai citos lietošanas

veidos.

Valsts nepietiekamais atbalsts

lauksaimniecībā izmantojamo zemju efektīvas apsaimniekošanas

veicināšanai kā lauksaimniecībā izmantotajās produktīvajās zemēs

(augsnes ielabošanā), tā mazvērtīgajās vai neizmantotajās zemēs

(zemes transformācijā citos lietošanas veidos) sekmē šādu procesu

attīstību laukos:

1. neapsaimniekoto lauksaimniecībā

izmantojamo zemju palielināšanos;

2. neapsaimniekoto platību

pārpurvošanos, aizaugšanu ar nezālēm un krūmiem;

3. apbūvēto teritoriju, mežu un

infrastruktūras objektu darbībai nepieciešamā zemes mitruma

režīma neatbilstību;

4. uzņēmējdarbības un tūrisma

attīstības samazināšanos;

5. vietējo iedzīvotāju bezdarba un

migrācijas palielināšanos;

6. ainavisko un kultūras mantojuma

degradāciju.

Mērķis

Nodrošināt lauksaimniecībā

izmantojamās zemes ražotspēju un ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

Uzdevumi

Ar paredzētajām valsts

investīcijām meliorācijā, kā arī 20.04.1993. likumā "Par

meliorāciju" noteikto meliorācijas darbu finansēšanu radīt

priekšnoteikumus, lai paaugstinātu lauksaimnieciskās ražošanas

efektivitāti un nodarbinātības nodrošināšanu lauku apvidos.

Lauksaimniecībā izmantojamo zemju

efektīvas apsaimniekošanas mērķi plānots sasniegt nodrošinot

valsts ūdensnoteku remontu (pārtīrīšanu) nepieciešamajā apjomā un

periodiskumā, valsts meliorācijas sistēmu un upju hidrotehnisko

būvju regulāru uzturēšanu, polderu sūkņu staciju modernizāciju,

skābo augšņu samazināšanu, kā arī LAD meliorācijas speciālistu

veiktu meliorēto zemju un meliorācijas sistēmu inventarizāciju,

iegūtos datus apkopojot digitālā veidā un izmantojot tos

lauksaimniecībā izmantojamās zemes racionālas apsaimniekošanas

prognozei. Šo iniciatīvu pastāvīgumam ir būtiska nozīme lauku

dzīves vides un dabas resursu izmantošanā.

Pasākumi

26. tabula

27. tabula

Pasākumi

2002. gads

(piešķirts tūkst. Ls)

2003. gads

(vajadzība tūkst. Ls)

2003. gads

(plānots tūkst. Ls)

Avots

Valsts ūdensnoteku kopšana,

remonts un koplietošanas ūdensnoteku remonts

610

2000

1200

Pamatbudžets

Nosusināšanas režīma

nodrošināšana polderētajās zemēs

300

350

Pamatbudžets

Meliorācijas kadastra

informācijas uzturēšana, aktualizācija, datorizācija

Pamatbudžets

Melioratīvās hidrometrijas

darbu izpilde

Pamatbudžets

Vietējās nozīmes

meliorācijas sistēmu nodošana zemes īpašniekiem īpašumā

Pamatbudžets

Melioratīvo būvju

rekonstrukcija

300

400

VIP

2002. gadā meliorēto zemju un

meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai un sakārtošanai un skābo

augšņu kaļķošanai kopumā no lauksaimniecības subsīdijām tika

izmaksāti Ls 1,1 milj. Šādus pasākumus paredzams finansēt arī

2003. gadā Ls 1,2 milj. apjomā.

2003. gadā ir paredzēts finansēt

arī tehnisko instrukciju izstrādi meliorēto zemju un meliorācijas

sistēmu inventarizācijai Ls 10 tūkst. apmērā, taču tam vēl nav

atrasts finansējuma avots.

17. Sociālie

pasākumi

Situācijas

apraksts

Lai gan sociālo jautājumu

risināšana saskaņā ar Zemkopības ministrijas nolikumu nav tās

kompetencē, tomēr netieši tiek sniegts ievērojams atbalsts lauku

teritorijas iedzīvotājiem.

Sociālā sfēra ir ikvienas

Zemkopības ministrijas izstrādātās programmas neatņemama

sastāvdaļa, jo jebkuri finansu resursi, kuru mērķa teritorija ir

Latvijas lauki, ir netieša investīcija sociālo jautājumu

risināšanā. Par tādām programmām var uzskatīt tās, kuras risina

arī infrastruktūras un vides jautājumus sakārtošanu:

1. SAPARD pasākums 3.1. "Lauku

ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu

avotus";

2. SAPARD pasākums 4.1.

"Vispārējās lauku infrastruktūras uzlabošana";

3. Valsts atbalsta pasākumi;

4. Lauksaimniecības ilgtermiņa

investīciju kreditēšanas programma, kura rada jaunas darba

vietas;

5. Valsts investīciju programma,

kuras ietvaros:

h) ēku rekonstrukcijas

projekti;

i) energoekonomikas apakšprogrammā

ir viens projekts, un to realizē Smiltenes tehnikums;

6. Lauksaimniecībā izmantojamās

zemes iegādes kreditēšanas programma, kura sekmē vides

sakārtošanu;

2002.gada 17.septembra sēdē

(Nr.39, 29.§) Ministru kabinets apstiprināja Nelauksaimnieciskās

uzņēmējdarbības attīstības programmu, kura vistiešāk ietekmē

sociālos pasākumus. Šī programma paredz radīt iespēju saņemt

finansiālu atbalstu nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības

uzsākšanai un attīstīšanai lauku teritorijā, tādējādi sekmējot

lauku iedzīvotāju nodarbinātības problēmu risināšanu un ienākumu

paaugstināšanu, kā arī sekmēt lauku iedzīvotāju iniciatīvas

veidošanos un aktivizēšanos, lai veicinātu ekonomiski neaktīvo

iedzīvotāju iesaistīšanos uzņēmējdarbībā laukos.

Mērķis

Veicināt ekonomisko attīstību

laukos, atbalstot nelauksaimniecisko uzņēmējdarbību, uzlabot

infrastruktūru, pilnveidot lauku ainavu atbilstoši

uzņēmējdarbības vajadzībām un nodrošināt vides aizsardzības

prasības.

Uzdevumi

Realizācijas rezultātā ir

prognozējams, ka:

a) Bezdarbnieku skaits laukos

samazināsies par 20 %;

b) Ienākumu līmenis vidēji uz

vienu mājsaimniecības locekli papildus pieaugs par 4 %;

c) Pieaugs neizmantotās LIZ

platības par 3000 ha;

d) 1,5 % no kopējā pašapgādes

saimniecību skaita pārorientēsies uz komerciālo darbību.

Pasākumi

28.tabula

29. tabula

NUAP

finansēšanas shēma un apjomi

Atbalsta veids

Finansējuma

administrētājs

Finansējuma (Ls milj. 7)

sadalījums Ls

Nodrošinājums

kredītgarantijām kredīta saņemšanai no Hipotēku bankas

Lauku attīstības fonds

1 400 000

Atbalsta maksājumi

(granti)

Hipotēku banka

2 800 000

Finansējums Hipotēku bankas

pamatkapitāla palielināšanai

Hipotēku banka

2 200 000

Finansējums LAD līgumu

slēgšanai ar PRAA konsultatīvā atbalsta nodrošināšanai

Plānošanas reģionu

attīstības aģentūras

600 000

Lauksaimniecības produkcijas ražošanas apjomi un ienākumu

dinamika

18.

Lauksaimniecības produkcijas ražošana, tās patēriņš

Par dažādu produkcijas veidu

saražotajiem apjomiem, patēriņu un nodrošinājumu var spriest pēc

LAD Lauksaimniecības produkcijas ražošanas un patēriņa

bilances.

30.tabula

Nodrošinājums procentos atspoguļo

Latvijas lauksaimnieku potenciālu nodrošināt vietējo tirgu ar

pārtikas produktiem un izejvielām, taču šeit netiek atspoguļoti

tādi rādītāji kā imports, eksports, patērētie izejmateriāli

turpmākai ražošanai, t.sk. lopbarībā, uzkrājumi un zudumi, kuri

tieši ietekmē tirgu un ražošanas apjomus.

Patēriņa līmenis visās nozarēs

pēdējos gados ir nostabilizējies un nav prognozējams, ka tuvākā

laikā tas būtiski pieaugs, jo Latvijā ir negatīva demogrāfiskā

situācija, kā arī labklājības līmenis nav augsts.

Gandrīz visās nozarēs 1999. gadā

bija vērojams saražotās produkcijas apjomu kritums, kam par

iemeslu bija 1998. gada "Krievijas krīze".

2002. gadā cūkkopībā vēl figurē

tāds termins kā "nenoteiktas izcelsmes gaļa" 9,8 tūkst.

tonnas.

2. attēls

Cūkgaļa

Nenoteikta apjoma produkcija

iepriekšējos gados ir bijusi arī citās nozarēs, taču,

pilnveidojoties uzskaites un aprēķina mehānismiem, kā arī

attīstoties noieta ķēdēm, no tās ir izdevies atbrīvoties.

Vēl viena nozare, kurā ir

saglabājusies, bet strauji samazinās, nenoteiktas izcelsmes

produkcija, ir piensaimniecība. 2002. gadā tas bija 38,7 tūkstoši

tonnu.

3. attēls

Piens

Par galvenajiem nenoteiktas

produkcijas rašanās iemesliem var nosaukt nepilnības uzskaitē,

sadrumstaloto ražošanu un kvalitatīvu realizācijas shēmu trūkumu,

nevis kontrabandu.

Liellopu gaļas patēriņš ir

svārstīgs, taču ražotāji uz to reaģēja tikai pēc gada.

4. attēls

Liellopu

gaļa

Liellopu gaļas ražošana un

kartupeļu audzēšana ir tās nozares, kurās būtiski turpina

samazināties gan ražošanas apjomi, gan patēriņš. Liellopu gaļai

tas ir saistīts ar ārējā tirgus ietekmi.

Ja liellopu gaļai galvenie bija

tirgus faktori, tad kartupeļiem tas ir samazinājums dzīvnieku

barības uzturā.

5. attēls

Kartupeļi

Nākotnē nav paredzama nozīmīga

ražošanas un patēriņa apjomu krišanās.

Visstiprāk krīze Krievijā

ietekmēja vienu no prioritārajām nozarēm - laukaugu ražošanu,

taču jau 2000. gadā tā bija stabilizējusies un jau sākusi

eksportēt nozīmīgus apjomus ~ 10% no kopējā saražotā produkcijas

apjoma.

6. attēls

Graudaugi

Kaut arī dažās nozarēs

nodrošinājums sasniedz un pārsniedz 100%, taču apjomi ir vēl

arvien niecīgi. Piemēram, Īrijā, aprēķinot pēc šādas metodikas,

liellopu gaļas nodrošinājums 2000. gadā bija 1034%27,

kas liecina par jebkuras valsts, t.sk. Latvijas, ražošanas un

izaugsmes potenciālu.

19.

Lauksaimniecības ienākumi un to dinamika

Šajā nodaļā apkopotā informācija

ir Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtā veidotās

ražošanas, cenu un resursu patēriņa prognozes, kas apkopotas

atbilstoši lauksaimniecības ekonomiskā kopaprēķina (LEK)

metodikai.

Prognožu pamatā ir šādi

pamatnosacījumi:

a) Latvijā turpinās līdzšinējā

lauksaimniecības politika;

b) pasaules pārtikas tirgū

nenotiek būtiskas izmaiņas;

c) Latvijā nenotiek būtiski

satricinājumi, kas skar ražošanu vai tirgu.

Izstrādātās prognozes uzdevums nav

sniegt absolūti pareizu rezultātu, bet gan apkopot visas

iespējamās attīstības tendences.

19.1.

Produkcijas apjomi un cenas

Prognozējams, ka, tāpat kā

iepriekšējā periodā, lauksaimnieciskās ražošanas apjomi 2003.

gadā, salīdzinot ar 2002.gadu, ievērojami nemainīsies. Ap 5%

pieaugums paredzēts graudu ražošanā sakarā ar atbalsta

palielināšanos šai nozarei un ražošanas samazinājumu 2002.gadā,

salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Nozīmīgs pieaugums plānots

rapša ieguvē (40 tūkst. tonnu sēklu), bet neliels samazinājums -

kartupeļu un dārzeņu ražošanā (pēc pieauguma 2002. gadā). Pārējās

kultūras saglabās aptuveni iepriekšējo ražošanas līmeni.

Lopkopības apjomi paredzēti kopumā iepriekšējā gada līmenī, ja

nozīmīgi nemainās produktu cenas. Paredzēts, ka piena un gaļas

cenas saglabāsies aptuveni 2002.gada līmenī: piens 90 Ls/t,

liellopi dzīvsvarā 460 Ls/t, cūkas 655 Ls/t, kā arī stabila

valsts atbalsta politika. Cenas pieaugums par 2-4% paredzēts

lopbarības graudiem. Ņemts vērā arī iespējams tiešo valsts

atbalsta maksājumu pieaugums par 3% augkopībā un lopkopībā.

Tādējādi augkopības produkcijas vērtība pieaugtu kopumā par 1%

pret 2002. gadu, bet lopkopības vērtība saglabātos iepriekšējā.

Lopkopības sektoru vairāk ietekmē tendences pasaules tirgū, kur

2002.gadā stāvoklis nav tik labvēlīgs, kā gadu iepriekš.

Visas lauksaimniecības izlaidē

paredzēts palielinājums par 1%. Lauksaimniecības ienākumu

aprēķinā atbilstoši LEK metodikai ir iekļauta arī lauku

saimniecībās notiekošā nelauksaimnieciskā darbība, kurai netiek

veikta atsevišķa izmaksu uzskaite. Te ietilpst galvenokārt

koksnes ieguve, lauksaimniecības produktu pārstrāde u.c. Šīm

darbībām paredzēts neliels pieaugums (novērtēts ar 7%).

19.2. Ražošanas

izmaksas un citi faktori

Starppatēriņa īpatsvara

samazināšanās izskaidrojama ar nepārtrauktu ražošanas

efektivitātes palielināšanos. Laika posmā no 1997. - 2001. gada

katrā nākamajā gadā ir bijis nepieciešams par 4 - 5% mazāk ārpus

lauksaimniecības iegādāto starppatēriņa resursu salīdzināmās

cenās nekā iepriekšējā gadā.

30. tabula

Lauksaimniecības

nozares ienākumu veidošanās (svarīgākās pozīcijas) 2000.-2003.

(prognoze)

Rādītāji

Vērtība milj. Ls bāzes cenās

(ar produktu subsīdijām)

Izmaiņas (+/-)

2000

2001

2002. (prognoze)

2003. (prognoze)

2002. pret 2001.

2003. pret 2002.

Augkopība

115,2

122,4

121,9

122,6

Graudaugi

52,1

48,7

47,3

49,5

-3%

Kartupeļi

17,0

25,7

26,3

23,1

-12%

Cukurbietes

8,5

9,6

9,9

Dārzeņi

10,3

10,6

12,0

11,6

13%

-4%

Lopkopība

127,5

153,2

142,1

141,6

-7%

Piens

56,7

65,8

65,6

65,2

-1%

Liellopi

13,9

18,9

19,9

20,2

Cūkas

28,5

35,3

24,1

23,3

-32%

-3%

Mājputni un olas

21,5

24,3

22,9

23,2

-6%

Pakalpojumi

lauksaimniecībā

3,4

3,2

3,0

2,9

-5%

-4%

Lauksaimniecības izlaide

246,1

278,7

267,0

267,2

-4%

Neatdalāmās

blakusdarbības

23,6

22,0

21,1

22,4

-4%

Lauksaimniecības "nozares"

izlaide

269,7

300,7

288,1

289,6

-4%

Starppatēriņš

151,1

157,4

154,5

153,0

-2%

-1%

Starppatēriņa īpatsvars %

"nozares "izlaidē

Bruto pievienotā vērtība

118,6

143,3

133,7

136,6

-7%

Subsīdijas (izņemot

produktu)

8,4

7,2

7,3

Ar ražošanu saistītie

nodokļi

13,7

14,0

14,1

14,3

Pamatkapitāla patēriņš

26,4

29,1

28,3

-3%

Neto pievienotā vērtība

(faktoru izmaksās)

86,9

107,3

98,6

101,4

-8%

Noma

0,8

1,1

1,2

1,5

17%

19%

Kredītprocenti

3,8

3,5

4,6

30%

Ienākumi no

lauksaimnieciskās darbības

82,3

102,7

92,8

95,3

-10%

Nodokļi no ienākuma

5,2

5,1

4,9

4,8

-3%

-2%

Algoto darbinieku

ienākumi

9,3

10,0

9,5

8,8

-5%

-8%

Ģimenes darbaspēka

ienākumi

67,9

87,7

78,3

81,7

-11%

Nodarbināto skaits

lauksaimniecībā (tūkst.)

136,1

125,2

115,2

-8%

Ienākumi uz vienu l/s

nodarbināto (Ls)

567

718

702

785

- 2%

12%

2003. gadā sakarā ar ražošanas

intensificēšanu un Eiropas Savienības prasību ieviešanu paredzēti

papildus izdevumi 3% apjomā. Plānojot produkcijas apjoma

pieaugumu salīdzināmās cenās par 0,6%, paredzēta starppatēriņa

apjomu samazināšanās par 0,9% attiecībā pret 2002.gadu. Ārpus

lauksaimniecības iegādāto starppatēriņa resursu cenu pieaugums

paredzēts vidēji par 2,9% (2002.gadā par 1,2%). Šis pieaugums

saistāms ar gaidāmo resursu cenu pakāpenisku tuvināšanos Eiropas

Savienības līmenim. Turpinoties līdzšinējām tendencēm, par 10-15%

varētu pieaugt minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu

patēriņš, bet pārējo resursu apjoms nedaudz samazinātos (apmēram

par 3-6%).

Pamatkapitāla atjaunošanai

nepieciešamā summa saglabājas iepriekšējā līmenī, paredzot

nelielu ražošanas līmeņa (sējumu platības, lopu skaits) kritumu,

bet pakāpenisku ražošanas intensificēšanu, kam nepieciešami

lielāki kapitālieguldījumi. Paredzēts, ka valsts subsīdijas

lauksaimniecībai saglabājas 3% apmērā no valsts budžeta

izdevumiem (paredzēts to pieaugums par 3%) un to struktūra

aptuveni atbilst 2002. gada struktūrai.

19.3.

Lauksaimniecības ienākumi un to tendences

Kopējie ienākumi no

lauksaimnieciskās darbības pie aprakstītajiem nosacījumiem

nedaudz palielinātos no 2002. gadā prognozētajiem Ls 92,8 milj.

līdz Ls 95,3 milj. 2003. gadā (par 3%). Ienākumi 2002.gadā gan ir

mazāki, nekā tika prognozēts iepriekš, galvenokārt straujās cenu

samazināšanās dēļ (par 21% pret 2001.gadu) cūkgaļai, kā arī

sarežģījumiem piena sektorā. Galvenokārt šo iemeslu dēļ, kā arī

sakarā ar mazāku gaidāmo graudaugu ievākumu (pagaidām par 3%)

ienākumi 2002.gadā pašreiz tiek prognozēti par 10% mazāki nekā

2001.gadā., kad pieaugums bija 25%.

Vērojama lauksaimniecībā

nodarbināto skaita samazināšanās tendence (ar dažiem izņēmuma

gadiem). Ņemot vērā vidējos rādītājus, nodarbināto skaita

samazināšanās nākamajos gados novērtēta ar 8% gadā.

Uz vienu lauksaimniecībā

nodarbināto personu 2003. gadā, izmantojot šo metodiku, tika

prognozēti vidēji 785 Ls (mēnesī vidēji 65 Ls). Kaut arī tas ir

par 12% vairāk nekā paredzēts 2001. gadā, tomēr ir pilnīgi

nepietiekami, lai sektoram piesaistītu kvalificētu

darbaspēku.

Jāatzīmē, ka reāli netiek

ieguldīti arī pamatkapitāla atjaunošanai nepieciešamie līdzekļi,

līdz ar to ražošanas ēkas, būves un tehniskais parks kopumā

arvien novecos. Tādēļ tiek apdraudēta pati lauksaimniecības

ienākumu gūšanas bāze. Aprēķini liecina, ka lauksaimnieki paši

spēj ieguldīt aptuveni Ls 6 - 8 milj. gadā pamatlīdzekļu

atjaunošanai, bet atlikušajiem Ls 18 - 20 milj. trūkst līdzekļu.

Šāda summa būtu minimāli nepieciešama vienkāršai pamatlīdzekļu

atjaunošanai.

Būtiskākie faktori, kas pašreiz

ietekmē lauksaimniecības ienākumus, ir:

a) stāvoklis ārējā tirgū, ciktāl

tas skar iekšējo tirgu. Kopš 2001.gada beigām ir samazinājušās

cenas vairākiem lopkopības produktiem, arī graudu cenas pēdējos

gados nedaudz samazinās;

b) vietējās pārstrādes nozares

attīstība un tās konkurētspēja. Tieši šis posms var kļūt par

vājāko pārtikas ražošanas ķēdē. Nav atrisināts jautājums par

Latvijas gaļas eksportu uz ES; pārstrādes uzņēmumi bieži konkurē

savā starpā, un tas samazina kopējo konkurētspēju u.c. Šo faktoru

rezultātā tiek pārstrādāts un realizēts mazāk produkcijas,

neapgādājot pat vietējo tirgu, turklāt iepirkuma cena ir zemāka,

nekā tā varētu būt pie optimālas pārstrādes organizācijas.

Nozīmīga loma nozares attīstībā var būt arī mazās, privātās

pārstrādes attīstībai, izejot tirgū ar specifiskiem, augstākas

kvalitātes produktiem;

c) tuvākajā perspektīvā - būtiskas

izmaiņas lauksaimniecības politikā sakarā ar iespējamo

pievienošanos Eiropas Savienībai. Tas var izraisīt nozīmīgas

strukturālas izmaiņas ne tikai sakarā ar cenu izmaiņām, ražošanas

kvotām un tiešo maksājumu (ne)pieejamību, bet arī sakarā ar brīvu

kapitāla plūsmu, kas var nozīmīgi palielināt citu valstu lielo

pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumu ietekmi Latvijā. Līdz ar to

Latvijas ražotājiem, ja to produkcija nebūs pieejama par

konkurētspējīgām cenām, var rasties būtiskas problēmas

produkcijas realizācijā. Papildus problēma ir ES prasības, lai

produkciju varētu realizēt.

Turklāt līdz ar pievienošanos ES

valstij zūd iespēja piešķirt nacionālo atbalstu lauksaimniecībai.

Tādēļ ir nozīmīgi 2003.gadā veicināt ieguldījumus pirmām kārtām

tajās nozarēs, kuru attīstība un stabilizācija visvairāk

nepieciešama valsts interesēs. No šī atbalsta piešķiršanas lielā

mērā var būt atkarīga sektora dzīvotspēja turpmāk.

Jāatzīmē, ka lauksaimniecībā

ienākumus ietekmē ļoti daudzi faktori, un pat viens faktors var

tos būtiski mainīt. Tādēļ ienākumu prognoze ir relatīva.

Iespējami arī ārkārtēji apstākļi, kas var izraisīt tajā būtiskas

izmaiņas.

LAUKSAIMNIECĪBAS

PRIORITĀRO NOZARU ATTĪSTĪBA

20.

Piensaimniecība

Situācijas

apraksts

1998.gada Lauksaimniecības

attīstības koncepcijā piensaimniecība tika atzīta par prioritāru

lauksaimniecības nozari ar lielām potenciālām iespējam ražošanas

apjomu palielināšanā, eksporta attīstīšanā. Tomēr joprojām pastāv

vairākas stratēģiskas problēmas, kas kavē nozares attīstību un

potenciālo iespēju realizēšanos:

a) sadrumstalota piena

ražošana;

b) ražošanas izmaksām neatbilstoša

piena iepirkuma cena;

c) augstas piena pārstrādes un

pārdošanas izmaksas;

d) nepietiekama piena un piena

produktu kvalitāte;

e) apgrozāmo līdzekļu trūkums

investīcijām piena ražošanā un pārstrādē.

Mērķis

Konkurētspējīgas un kvalitatīvas

piena produkcijas ražošana atbilstoši Pasaules un Eiropas

Savienības tirgus izvirzītajām prasībām, nodrošinot piena un

piena produktu ražotājiem stabilu ieņēmumu līmeni.

Uzdevumi

Piensaimniecības attīstībā tuvāko

gadu laikā izvirzāmi šādi uzdevumi:

saimniecību

līmenī (1):

1. izveidot racionālu un efektīvu

piena ražošanas saimniecību struktūru, kas būtu par pamatu

pietiekošai piena ražošanas intensifikācijai, radītu pamatu

produktivitātes kāpināšanai, ražošanas izmaksu pazemināšanai un

piena kvalitātes uzlabošanai, sasniedzot ES standartus;

2. panākt piena ražošanas

atbilstību ES sanitārajām, higiēnas un dzīvnieku labturības

prasībām;

3. paaugstināt piena ražošanas un

produktu kvalitāti;

4. palielināt govju

produktivitāti, sekmējot augstražīgu ganāmpulku veidošanu un

sasniedzot vidējo govs ražību (izslaukumu) valstī vismaz 5500

kg/gadā;

5. paaugstināt piena ražošanas

apjomus vismaz līdz 1 - 1,2 milj. tonnu piena gadā un palielināt

piena pārstrādes apjomus līdz 75 - 80 % no kopējā piena ražošanas

apjoma;

pārstrādes

līmenī (2):

6. izveidot pilnvērtīgu

informatīvo sistēmu par piena ražotājiem un viņu realizēto pienu

(pārdoto pārstrādei un tiešā tirdzniecībā) piena kvotu mehānisma

ieviešanai;

7. izveidot racionālu, ekonomiski

pamatotu un efektīvu piena pārstrādes uzņēmumu struktūru

atbilstoši ES kvalitātes, higiēnas un pārtikas drošuma

noteiktajām prasībām;

8. atbalstīt kvalitatīvas,

konkurētspējīgas produkcijas ražošanu Latvijas iekšējam un

eksporta tirgum;

institucionālā

līmenī (3):

9. kopīgi ar ražotājiem un

pārstrādātājiem sakārtot iekšējo piena produktu tirgu un attīstīt

eksporta tirgu;

10. nostiprināt stabilu

līgumattiecību bāzi starp ražotājiem un pārstrādātājiem.

Pasākumi

Lai sasniegtu definēto nozares

mērķi un izvirzītos uzdevumus, ir jāturpina nozares optimizācija,

racionalizējot ražošanas un pārstrādes struktūras. Nozares

atbalsta politika vēršama uz piena preču produkcijas ražotāju

atbalstīšanu, piena tirgus stabilizēšanu, pārstrādes uzņēmumu

sakārtošanu un piena produktu tirgus attīstīšanu. Šajā nolūkā

paredzēts atbalstīt vairāku piensaimniecībai būtisku pasākumu

īstenošanu.

1. Tiešie

maksājumi piena ražotājiem

Piena ražošanas un tirgus

attīstīšanas nolūkos nepieciešams atbalstīt preču produkcijas

ražotājus. Ražotāji varēs saņemt tiešos maksājumus (subsīdijas),

ja tiks izpildīti šādi nosacījumi - pārraudzība uzsākta līdz

2002.gada 1.oktobrim un uz aprēķina mēneša 20 datumu atradusies

ganāmpulkā un pēdējo trīs mēnešu laikā reģistrēti pārraudzības

dati. Pasākuma likumisko pamatu nodrošina un izpildes uzraudzību

veic Zemkopības ministrija. Tiešo maksājumu piemērošana paredzēta

vismaz līdz 2004.gadam.

Ciltsdarba attīstības pasākumi

Šī pasākuma ietvaros tiks

atbalstīta piena pārraudzības programmas attīstība, vaislas

materiāla iegāde ārvalstīs, vaislas buļļu novērtēšana, buļļu māšu

novērtēšana un augstražīga ganāmpulka izveidošana. Pasākumu

likumisko pamatu un izpildi nodrošina Zemkopības ministrija.

Ciltsdarba attīstības pasākumu īstenošana paredzēta arī

turpmāk.

3. Piena

ražotāju reģistra uzturēšana un attīstība

Lai attīstītu piena tirgu Latvijā,

jāizveido funkcionējoša informatīvā bāze par piena ražotājiem,

piena ražošanas apjomiem, tiešo piena pārdošanu un realizāciju

pārstrādes uzņēmumiem. Viena daļa no piena ražotājiem jau ir

iekļauta Piena ražotāju reģistrā, uzskaitot katra ražotāja

piegādātos piena apjomus. Turpmāk šajā reģistrā būtu jānonāk

informācijai par visiem piena ražotājiem un to realizētajiem

piena apjomiem pārstrādei vai tiešajai tirdzniecībai. Šis

reģistrs ir veidots ciešā saistībā ar liellopu un ganāmpulku

reģistru un piena pārraudzības programmu, lai nodrošinātu

informācijas saskaņotību. Šādi būs iespējams iegūt un analizēt

informāciju un kontrolēt ne tikai piena tirdzniecību, bet arī

ražotā piena kvalitāti ganāmpulkā.

Tuvākā nākotnē piena ražotāju

reģistrs kļūs par pamatu ES piena kvotu sistēmas ieviešanai,

piešķirot katram piena ražotājam ražošanas kvotu, atbilstoši

iepriekšējo gadu piena pārdošanas rādītājiem pārstrādes

uzņēmumiem un tiešās tirdzniecības. Reģistra likumisko pamatu

nodrošina Zemkopības ministrija, bet ieviešanu un administrēšanu

veiks Valsts ciltsdarba datu apstrādes centrs sadarbībā ar

Latvijas piensaimnieku centrālo savienību.

4. Piena

kvalitātes laboratorijas izveidošana

Pasākuma likumisko pamatu

nodrošina un izpildes uzraudzību veic Zemkopības ministrija

sadarbībā ar nozares pašpārvaldes organizācijām.

Pēc laboratorijas tehniskās

izveidošanas, paredzama tās akreditācija, kā arī piena paraugu

plūsmas nodrošināšana visiem Latvijas piena ražotājiem un

informācijas sistēmas izveidošana par piena kvalitātes

rādītājiem, panākot vienotu un neatkarīgu piena šķirošanas

mehānismu.

5. Dzīvnieku

veselības kontroles sistēmas uzturēšana un attīstība

Pasākuma likumisko pamatu

nodrošina un izpildes uzraudzību veic Zemkopības ministrija un

PVD.

6. Piena

produktu tirgus attīstīšana

Latvijas piena produktu

konkurētspējas paaugstināšanā arvien lielāku nozīmi iegūst tirgus

ietekmēšanas pasākumi. Īpaši nozīmīga ir piena intervence, kas

ietekmē sviesta un sausā vājpiena, kā arī cieto, ilgstoši

uzglabājamo sieru tirgu. Šiem produktiem tiek noteiktas

augstākas, ES pastāvošas kvalitātes prasības. Sasniedzot šīs

kvalitātes prasības, Latvija jau no iestāšanās brīža varēs

ieviest ES piena koptirgus organizācijas mehānismus.

21.

Augkopība

Viena no lauksaimnieciskās

ražošanas pamatnozarēm ir augkopība. Ražošanas apjomiem

lauksaimniecībā ir tendence pieaugt, bet 2000.gadā tā sasniedza

37% no 1990. gada apjoma. Salīdzinājumā ar 1990. gadu, kad

augkopības īpatsvars kopējā lauksaimniecības produkcijā bija 34%,

2000. gadā tas ir palielinājies līdz 48,5% (LVAEI, 2001).

Prioritārās augkopības nozares ir

graudkopība un rapša audzēšana.

No augkopībā saražotās produkcijas

apjoma un kvalitātes atkarīgs ne tikai pārtikas produktu un

rūpniecības izejvielu pašnodrošinājuma līmenis, bet arī

lopkopības nozaru attīstība.

21.1.

Graudkopība

Situācijas

apraksts

Labības ražošana Latvijā ir

sasniegusi pilnu pašapgādes līmeni ar vietējiem pārtikas graudiem

un kopš 2001. gadā tas bija augstāks par 100%. Eksporta apjomi

2001.gadā sasniedza 100 tūkst. tonnu. Līdz ar to Latvija no

graudu importētājvalsts ir kļuvusi par graudu eksportētājvalsti.

Graudu ražošanas apjoma pieaugums saistāms ar labības

izmantošanas iespējām lopbarībā, iesala, bioetanola un citu

nepārtikas produktu ražošanā un pārstrādi eksportējamos produktos

ar augstāku pievienoto vērtību.

Galvenās nozares problēmas ir:

1. zema darba un resursu

produktivitāte (zema graudaugu vidējā ražība un augsta ražošanas

pašizmaksa);

2. nepietiekams materiāli

tehniskais un tehnoloģiskais nodrošinājums;

3. sēklkopības un selekcijas

sistēmas optimizācijas trūkums;

4. graudaugu audzēšana

monokultūrā, augsni noplicinošu tehnoloģiju izmantošana;

5. nespēja nodrošināt tirgu ar

pārtikas rudziem, kuri pašlaik tiek importēti;

6. pilnveidojama kvalitātes

nodrošinājuma sistēma.

Mērķis

Turpmāko 3-5 gadu laikā panākt

pakāpenisku labības ražošanas apjomu pieauguma atjaunošanos līdz

1,0 milj. tonnu gadā.

Uzdevumi

1. Specializēšanās labības

ražošanā konkrētam tās izmantošanas mērķim (t.sk. lopbarības

ražošanai, alus miežu, biodegvielas un spirta ražošanai).

2. Specializācijas mērķim

pakļautas zemkopības sistēmas pielietošana.

3. Labas lauksaimniecības prakses

nosacījumu ievērošana.

4. Augsnes degradācijas procesu

novēršana, attīstot labībām neradniecisku kultūraugu - eļļas

augu, griķu, pasējas tauriņziežu - iekļaušanu augsekā.

Pasākumi

1. Tiešie

maksājumi par sējplatību.

Labības tirgus attīstīšanas

nolūkos nepieciešams atbalstīt graudu audzētājus kā preču

produkcijas ražotājus vai arī ražotājus pašpatēriņam, kā arī

veicināt to sadarbību ar legāliem graudu iepircējiem. Uz

tiešajiem maksājumiem par sējplatību pretendēs ražotāji, ja būs

izpildīti šādi nosacījumi:

a) kopējā graudaugu, pākšaugu un

eļļas augu platība saimniecībā ir 1 ha un vairāk (šis nosacījums

var tikt mainīts);

b) platība apsēta ar sertificētu

sēklu vai noteiktām prasībām atbilstošu, VAAD pārbaudītu

sēklu;

c) ražotājs deklarējis iegūtās

ražas apjomu un izmantošanas veidu;

2. Kultūraugu

genofonda saglabāšana un izlases sēklas ražošana.

3. Tirgus

intervences pasākumu nodrošināšana.

4. Pārstrādes

graudu un eļļas augu sēklu iepirkšanai izlietotā kredīta procentu

likmju daļēja dzēšana.

5. Augkopības

nozaru riska mazināšana.

6. Iekšējā

tirgus aizsardzības pasākumi - muitas kontroles un labības

tirdzniecības licencēšana.

7. Valsts

uzraudzības nodrošināšana kvalitātes prasību ievērošanā.

8. Labības

ražotāju kooperācijas veicināšana.

Paralēli nacionālā atbalsta

programmām laikā līdz Latvijas iestājai ES graudkopībai paredzēts

ES pirmsiestāšanās fondu atbalsts divu SAPARD apakšprogrammu

ietvaros. "Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju

modernizācijas" līdzekļus graudu ražotāji varēs saņemt

ražošanas modernizācijai, konkurētspējas paaugstināšanai;

"Lauksaimniecības un

zivsaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana"

paredzēta pārstrādes uzņēmumu modernizēšanai un sakārtošanai

atbilstoši ES higiēnas, kvalitātes, pārtikas drošības un vides

aizsardzības prasībām. Vienlaikus programmas mērķis ir veicināt

racionālas pārstrādes uzņēmumu struktūras izveidi, izveidot

līgumattiecību bāzi starp ražotājiem un pārstrādes uzņēmumiem,

veicināt graudu ražotāju ienākumu stabilizēšanu.

32. tabula

Latvija ir uzsākusi pievienošanās

procedūru Starptautiskās ekonomiskās sadarbības un attīstības

organizācijas šķirņu sertifikācijas shēmām. To sēklu cenas, kurām

ir OECD sēklu sertifikāts, starptautiskajā tirgū ir augstākas,

līdz ar to palielināsies Latvijā ražotās sēklas

konkurētspēja.

ES integrācijas kontekstā Latvijai

nozīmīgas ir references platības un ražība. Latvijas pozīcijas

dokumentā deklarētās prasības graudaugu sektorā saistītas ar

pamatplatību kompensācijas maksājumu aprēķināšanu 688 tūkst. ha

platībā, kurā vidējā ražība ir 3,0 t/ha.

21.2.

Rapša audzēšana

Situācijas

apraksts

Salīdzinoši straujš rapša platību

pieaugums vērojams no 1999.gada, kad tās sasniedza 6500 ha.

2000.gadā šī kultūrauga sējplatības pieauga vēl par 400 ha.

2001.gadā rapša sējumu platība bija 8400 ha, kaut gan šāda

platība ir visai neliela konkurētspējīgas ražošanas

pastāvēšanai.

Līdz 2000.gadam eļļas augu

audzēšana bija vienīgā augkopības nozare, kas saņēma tiešos

atbalsta maksājumus no valsts subsīdiju programmas.

Nostabilizējoties nozares attīstības tempiem, atbalsta maksājumu

apjoms ir pakāpeniski samazinājies no 30 Ls/ha 1998.gadā līdz 15

Ls/ha 2002.gadā. Subsīdijas bija paredzētas arī netiešo maksājumu

veidā - daļējai kredītprocentu dzēšanai uzņēmumiem, kas iepirks

eļļas augu sēklas.

Rapša strauju iekļaušanu augsekā

noteikuši šādi faktori:

a) rapša audzēšanai graudaugu

specializācijas saimniecībās ir nozīmīga loma augsekas

regulēšanai un graudaugu ražības palielināšanai bez būtiskiem

papildus ieguldījumiem;

b) rapša audzēšana samazina

spriedzi labības tirgū, tā novākšana notiek agrāk nekā

labībām;

c) rapša sēklu pieprasījums ārējā

un iekšējā tirgū, kā arī pieprasījums pēc rapšu spraukumiem kā

augstvērtīgas lopbarības piedevas;

d) valsts atbalsta programma;

e) biodīzeļdegvielas ražošanas

uzsākšana;

f) zināšanu līmeņa paaugstināšanās

un plašas informācijas pieejamība par rapša audzēšanu.

Mērķis

Nozares mērķis ir attīstīt

izejvielu nodrošinājumu biodegvielas, rapša eļļas, augstvērtīgas

lopbarības piedevu ražošanai un eksporta apjomu

palielināšana.

Uzdevumi

Rapša pārstrādes jaudu un

sējplatību proporcionāla palielināšana.

Pasākumi

Nozares turpmākai sekmīgai

attīstībai nepieciešams:

1. turpināt stabilu valsts

atbalstu;

2. paaugstināt zināšanu līmeni

visās ar nozari saistītajās jomās.

22.

Cūkkopība

Situācijas

apraksts

Viena no nozīmīgākajām

organizācijām, kas ietekmē cūkkopības nozares attīstību valstī,

ir sabiedriskā organizācija, kura apvieno lielākos Latvijas

cūkgaļas ražotājus - Latvijas Cūku audzētāju asociācija - un

divas normatīvajos aktos noteiktā kārtībā atzītas šķirnes

dzīvnieku audzētāju organizācijas - SIA "Cūku ciltsdarba centrs"

un SIA "Agrosels".

Uz 2002.gada 1.janvāri valstī ir

428 tūkstoši cūku, kuras izvietotas 56288 ganāmpulkos. Salīdzinot

ar 2000.gadu, ir samazinājies mazo ganāmpulku (līdz 10

sivēnmātēm) īpatsvars par 6,2 procentiem. 60 % no visiem

dzīvniekiem atrodas ganāmpulkos, kuros ir vairāk par desmit

sivēnmātēm. 2001.gadā palielinājies kopējais dzīvnieku skaits par

29 tūkstošiem un saražotas attiecīgi 31,6 tūkstoši tonnas gaļas,

kas ir 59,2% no pašnodrošinājuma. Cūkgaļas patēriņš valstī pēdējo

trīs gadu laikā nedaudz samazinās. 2001. gadā tas bija 53,34

tūkst. tonnas. Kopējā gaļas bilancē cūkgaļas īpatsvars pēdējos

gados ir stabils - 52 %.

Viens no pamatnoteikumiem

cūkkopības nozares attīstībā ir ciltsdarba sakārtošana un

attīstība, kuru nosaka Ciltsdarba likums. Tāpēc valsts atbalsts

cūkkopības nozares attīstībai kopš 1996.gada tiek piešķirts

subsīdiju veidā saskaņā ar Zemkopības ministrijas rīkojuma "Par

valsts atbalstu Eiropas Savienības kvalitātes prasībām

atbilstošas produkcijas ražošanai" gan šķirnes audzēšanas

saimniecībām par augstvērtīgu vaislas materiālu, gan cūkgaļu

ražojošām saimniecībām. Cūkgaļu ražojošie un šķirnes cūku

ganāmpulki tiek kvalitatīvi uzlaboti saskaņā ar Latvijas cūku

selekcijas programmu, nomainot katru gadu daļu pamatganāmpulka

dzīvnieku ar kvalitatīvām, Latvijā izaudzētām šķirnes jauncūkām,

kā arī importētiem vaislas dzīvniekiem. 2001. gadā šķirnes

dzīvnieku audzēšanas saimniecības realizēja 3489 kvalitatīvas

vaislas jauncūkas.

Cūkgaļas tirgus situāciju ietekmē

vairāki faktori:

a) palielināts importa apjoms.

Importētās cūkgaļas apjoms 2000.gadā bija 6,8 tūkst. tonnas

kautsvarā, bet 2001.gadā apjoms bija jau 11,7 tūkst. tonnas;

b) joprojām nav ES prasībām

atbilstošu kautuvju un nav noteikta pārstrādes uzņēmumu

atbilstība ES prasībām, līdz ar to nav gaļas produkcijas eksporta

iespēju. Nav ieviesta vienota cūku liemeņu klasifikācijas sistēma

un kontroles mehānisms, un līdz ar to netiek diferencēta samaksa

par cūkgaļu atbilstoši liesās gaļas iznākumam liemenī;

c) neattīstās cūkgaļas ražotāju,

pārstrādātāju un graudu ražotāju sadarbība, kas varētu labvēlīgi

ietekmēt cūkgaļas pašizmaksas un iepirkuma cenas.

Mērķis

Cūkkopības nozares mērķis ir

nodrošināt iekšējā tirgus vajadzības pēc kvalitatīvas cūkgaļas un

ražot konkurētspējīgu produkciju.

Uzdevumi

1. Palielināt cūkgaļas ražošanu

vietējā tirgus piesātināšanai līdz pašapgādei.

2. Radīt apstākļus cūkkopības

produkcijas eksportam, uzceļot ES prasībām atbilstošas

kautuves.

3. Nodrošināt Latvijas cūkgaļu

ražojošās saimniecības ar ģenētiski kvalitatīvu vaislas

materiālu, šķirnes saimniecībās audzējot tīršķirnes un tīro

līniju sivēnus, kā arī krustojumu vaislas cūkas.

4. Kāpināt nozares rentabilitāti,

veicot tehnoloģiskās bāzes (būvju, tehnikas un iekārtu)

modernizāciju, jaunu tehnoloģiju ieviešanu un ražošanas

koncentrāciju lielās un vidējās cūkgaļas ražošanas saimniecībās

un pārstrādes uzņēmumos.

5. Veicināt kooperāciju starp

cūkgaļas ražotājiem, graudu ražotājiem un pārstrādes

uzņēmumiem.

6. Realizēt ES prasības kopējā

tirgus organizācijas mehānisma ieviešanā, likumdošanas izstrādē

un sistēmas administrēšanas nodrošināšanā.

Pasākumi

33. tabula

Paralēli nacionālā atbalsta

programmām cūkkopībai paredzēts arī ES pirmsiestāšanās fondu

atbalsts divu SAPARD apakšprogrammu ietvaros.

23. Augļkopība

un dārzeņkopība

Situācijas

apraksts

Latvijā saražotos augļus, ogas un

dārzeņus realizē galvenokārt iekšējā tirgū. Dārzeņu un augļu

ražotāji Latvijā galvenokārt ir zemnieku saimniecības, piemājas

saimniecības un personiskās palīgsaimniecības, neliela daļa ir

valsts saimniecības un statūtu sabiedrības.

Mērķis

Attīstīt stabilu nozares

produkcijas ražošanu un realizāciju gan iekšējā, gan ārējā

tirgū.

Uzdevumi

saimniecībās:

1. kooperācijas veicināšana,

izveidojot ražotāju organizācijas, kas koordinētu saimniecību

darbību attiecībā uz saražoto produkciju;

2. ražošanas izmaksu

samazināšana;

3. tirgus sakārtošana - standartu

ieviešana dzīvē, tirgus uzraudzība;

4. dārzeņu eksporta veicināšana uz

ES valstīm;

5. augļu un dārzeņu glabāšanas,

šķirošanas un fasēšanas iekārtu būvniecība;

6. augļu-ogu dziļās saldēšanas

nodrošināšana ar mērķi realizēt produkciju pārstrādes uzņēmumiem

visa gada garumā;

7. bioloģiskās ražošanas

paplašināšana, bioloģisko produktu eksporta veicināšana uz

ES;

8. tirgus sakārtošana - standartu

ieviešana dzīvē, tirgus uzraudzība;

pārstrādē:

1. veicināt pārstrādes iekārtu

tehnoloģiju ieviešanu nozarē;

2. bioloģiskās produkcijas

pārstrāde un realizācija;

3. kvalitatīvas, konkurētspējīgas

produkcijas ražošana iekšējam un ārējam tirgum;

4. stabilu līgumattiecību

izveidošana starp pārstrādātājiem un ražotājiem.

Pasākumi

Lai sasniegtu nozares mērķus,

2003. gadā turpināma nozares optimizācija, racionalizējot

ražošanas un pārstrādes struktūras. Nozares atbalsta politika

vēršama uz augļu un ogu un dārzeņu preču produkcijas ražotājiem,

pārstrādes tirgus veicināšanu un attīstīšanu. No lauksaimniecības

subsīdiju budžeta atbalstāmas vairākas pasākumu grupas.

1. Produktīvu

ilggadīgo stādījumu ierīkošana

Šī pasākuma ietvaros tiek

atbalstīta produktīvu ilggadīgo stādījumu ierīkošana, tādējādi

veicinot platību palielināšanos un produkcijas daudzuma

pieaugumu, kas savukārt veicina konkurētspēju tirgū un palielina

patērētāju apgādi ar vietējiem augļiem un ogām. Pasākums

atbalstāms līdz 2004.gadam.

2. Atbalsts

kultūraugu audzēšanai siltumnīcu platībās

Pasākuma ietvaros tiek atbalstīta

kultūraugu audzēšana siltumnīcu platībās ar mērķi veicināt

platību racionālu izmantošanu, kompensēt enerģijas sadārdzinājumu

un nodrošināt iekšējā tirgus pieprasījumu pēc Latvijā audzētiem

dārzeņiem.

Kompensācijas maksājumi par lauka dārzeņu sējplatību

Pasākuma ietvaros tiek atbalstīta

atklātā lauka dārzeņu (kāpostaugi, burkāni, galda bietes, sīpoli,

gurķi) audzēšana ar mērķi palielināt lauka dārzeņu audzētāju

ražošanas ieņēmumus.

Paralēli nacionālā atbalsta

programmām (līdz Latvijas iestāšanās brīdim ES) augļkopībā un

dārzeņkopībā paredzēts arī ES pirmsiestāšanās fonda atbalsts divu

SAPARD apakšprogrammu ietvaros.

34. tabula

Pārējo

lauksaimniecības nozaru attīstība

24. Cukura

ražošana

Situācijas

apraksts

Cukurbiešu audzēšana un cukura

ražošana Latvijā jau trešo gadu ir ierobežota, t.i., valsts

nosaka cukurfabrikām cukura ražošanas apjomus, pamatojoties uz

valsts cukura ražošanas un patēriņa bilances un iespējamā

patēriņa prognozes datiem.

Katru gadu valsts cukura ražošanas

kvota tiek pakāpeniski palielināta, bet salīdzinoši augstās

cukura cenas dēļ samazinās cukurfabriku pārdotais cukura apjoms.

Cukurfabrikās nav izveidojušies cukura pārpalikumi, jo

nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ nedz 2000.gadā, nedz 2001.gadā

cukura ražošanas kvota netika izpildīta.

Mērķis

Nozares galvenais mērķis ir

palielināt vietējā cukura patēriņu un līdz ar to arī cukura

ražošanas apjomu līdz Eiropas Savienībai pieprasītās cukura

ražošanas A kvotas līmenim - 100 tūkst. tonnām.

Uzdevumi

1. Izpildīt tirdzniecības kvotu

pilnā apjomā;

2. Samazināt ražošanas izmaksas,

palielinot pašražotā cukura patēriņa līmeni un cukurfabriku

ražošanas jaudas.

Pasākumi

35. tabula

25. Liellopu

gaļas ražošana

Situācijas

apraksts

Liellopu gaļas nozares attīstību

veicinošie faktori ir brīvas lauksaimniecībā izmantojamās zemes

platības, kā arī apstāklis, ka gaļas liellopu ražošanai ir

zemākas izmaksas nekā piena lopkopībai.

Tomēr ir virkne problēmu, kas būtu

risināmas nākotnē:

1. vēl joprojām sadrumstalota

ražošana, nav tendences samazināties mazo saimniecību skaitam un,

tāpat kā iepriekšējā gadā, 83% no liellopu skaita atrodas

saimniecībās ar liellopu skaitu līdz 5;

2. nav nodrošināts vietējais

tirgus ar Latvijā ražotu liellopu gaļu, pēc 2001.gada CSP datiem

ražotāji var nodrošināt ~ 80% no patērētāju pieprasījuma;

3. nav noteiktas labturības

prasības atsevišķi piena un atsevišķi gaļas liellopu audzēšanas

saimniecībām;

4. trūkst finansu līdzekļi, ko

varētu investēt novietņu un mēslu krātuvju uzlabošanai, jaunu

ganību ierīkošanai un jaunu tehnoloģiju ieviešanai; SAPARD un

Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmā

reglamentētie ražošanas apjomi ierobežo esošās saimniecības

atbalsta saņemšanai;

5. nav ieviesta vienota liellopu

liemeņu klasifikācija un uzraudzības mehānisms, līdz ar to nav

diferencētas liellopu gaļas cenas pārstrādes uzņēmumos starp

piena un gaļas šķirnes liellopiem;

6. liellopu gaļas iepirkuma cenas

nav adekvātas realizācijas cenai;

7. liellopu gaļas cenas atkarīgas

no pieprasījuma un importa apjomiem konkrētā laika periodā,

tomēr, salīdzinot ar cūkgaļu un putnu gaļu, importa apjomi ir

mazāki, un 2002.gadā, salīdzinot ar 2001.gadu, cenas ir stabilas

ar tendenci pakāpeniski;

8. 2002. gadā vēl nav ES prasībām

atbilstošu kautuvju un nav noteikta pārstrādes uzņēmumu

atbilstība ES prasībām, līdz ar to nav gaļas produkcijas eksporta

iespēju; kā arī nav kautuvju bioloģiski audzēto liellopu

kaušanai;

9. gaļas kontrabanda.

Mērķis

Veicināt nozares tālāku attīstību

un rentabilitātes kāpumu, liellopu skaita palielināšanu un

ražošanas optimizāciju, nodrošināt konkurētspējīgus apstākļus

iestājai Eiropas Savienībā.

Uzdevumi

1. Nozares rentabilitātes

kāpināšana, veicot modernizāciju un optimālas barošanas un

turēšanas apstākļu nodrošināšanu.

2. Patēriņa tirgus pieprasījuma

nodrošināšana ar kvalitatīvu, Latvijā audzētu liellopu gaļu.

3. Sadarbības veicināšana starp

gaļas ražotājiem un pārstrādātājiem.

4. Kautuvju un pārstrādes uzņēmumu

modernizācija atbilstoši ES prasībām, kas radītu eksporta

iespējas.

5. ES liellopu un teļa gaļas

koptirgus organizācijas principu adaptācija nozarē.

Pasākumi

1. Ciltsdarba

programmas izstrāde un realizācija

Tās mērķis ir dzīvnieku uzskaite

un produktivitātes kontrole, kas nodrošina datu ieguvi ganāmpulka

racionālai izmantošanai, ciltsvērtības noteikšanai un līdz ar to

arī augstvērtīga vaislas materiāla ieguvei. Ciltsdarba programma

tiek realizēta, veicot pareizu dzīvnieku izaudzēšanu, izlasi un

atlasi.

2. Liellopu

ganāmpulka un dzīvnieku reģistra uzturēšana.

Reģistra mērķis ir esošo dzīvnieku

un ganāmpulku uzskaite, kas nodrošina patiesu informāciju par

dzīvnieku kustību un novērš situāciju, ka gaļas ražošanas bilancē

parādās ievērojams daudzums nenosakāmas izcelsmes gaļas.

3. Liellopu

veselības kontroles sistēmas uzturēšana.

Latvijas liellopu ganāmpulku

pasargāšana no slimībā, garantējot kvalitatīvu un patērētājam

drošu gaļas produkciju.

4. Atsevišķu

gaļas liellopu labturības noteikumus izstrāde un ieviešana.

Nepieciešams izstrādāt tieši gaļas

liellopiem labturības prasības, jo to turēšanas apstākļi ir

specifiski, mazāk prasīgi nekā piena liellopiem.

5. Efektīvas

valsts atbalsta politikas nodrošināšana un pakāpeniska maksājumu

sistēmas adaptēšana atbilstoši ES liellopu atbalsta

maksājumiem.

Atbalsts vērsts uz liellopu

ganāmpulku un liellopu skaita palielināšanu, tāpat būtiski

palielinot arī zīdītājgovju skaitu.

6. Vietējā

patēriņa tirgus nodrošinājums, palielinot liellopu gaļas

ražošanas apjomus un jaudu.

7. Saimniecību

modernizācija un ražošanas optimizācija.

Jāstrādā pie jaunu novietņu un

mēslu krātuvju izbūves, ganību ierīkošanas un tehnoloģisko

iekārtu iegādes, kā arī jāturpina darbs pie optimālu barošanas,

turēšanas apstākļu nodrošināšanas.

8. Sadarbība

starp liellopu gaļas ražotājiem un pārstrādes uzņēmumiem.

Savstarpējā sadarbība starp gaļas

ražotājiem un pārstrādes uzņēmumiem nodrošinātu stabilas un

ražotājiem izdevīgākas cenas. Iepirkuma cenas nebūtu tik ļoti

atkarīgas no importa. Šādā gadījumā, iespējams, samazinātos

importa apjomi.

9. Liellopu

gaļas liemeņu klasifikācijas noteikumu izstrāde un sistēmas

ieviešana ražošanā.

Tas nodrošinās vienotu samaksu

kautuvēs atbilstoši iepirktās gaļas kvalitātei.

10. Liellopu

gaļas un produktu marķēšanas noteikumu izstrāde un sistēmas

ieviešana kautuvēs, nodrošinot saikni starp dzīvnieku un

liemeni.

Īpašais liellopu gaļas marķējums

nodrošinās izsekojamību saražotajai gaļai, garantēs produkcijas

drošību patērētājam. Tiks likvidēta nenoteiktas izcelsmes

gaļa.

11.

Robežkontroles un muitas nepilnību novēršana efektīvai cīņai ar

gaļas kontrabandu.

Mērķis ir nodrošināt zināmas

izcelsmes, veselībai drošas gaļas importu Latvijā. Jānodrošina

Valsts ieņēmumu dienesta, Kontrabandas apkarošanas biroja un

Pārtikas un veterinārā dienesta savstarpējā sadarbība.

12. Liellopu

gaļas ES koptirgus mehānisma adaptācija Latvijā.

Līdz ar iestāju ES Latvijas

liellopu audzētāji iekļausies vienotajā Eiropas koptirgus

sistēmā. Lai to paveiktu, jāturpina likumdošanas harmonizēšana,

jāveic detalizētu administrēšanas plānu izstrāde un ieviešana.

Svarīgi, lai Latvijā būtu pieejamas atbilstošas saldētavas, kuras

varētu darboties intervences gadījumā.

13. Valsts

atbalsta mehānisma izstrāde, kas būtu vērsta uz liellopu gaļas

ganāmpulku veidošanos.

Pašreizējā mirklī gaļas ražotāji

nav ieinteresēti nobarot teļus un jaunlopus, jo tas ir ekonomiski

neizdevīgi, tādēļ ir jārada mehānisms, kas stimulētu nobarojamo

jaunlopu turēšanu.

36. tabula

26.

Zirgkopība

Situācijas

apraksts

Latvijā zirgus galvenokārt izmanto

sportā, salīdzinoši mazāk tūrismā un atpūtā, rehabilitācijā,

saimniecības darbos, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu.

It īpaši plaši zirgu kā vilkmes spēku un transportu izmanto

Latgales novadā. Zirgkopība valstī attīstās divos virzienos -

sporta zirgu un darba zirgu audzēšanā. Tiek audzēti Hanoveras,

Holšteinas, Latvijas un Traķēnas šķirnes zirgi. Latvijas šķirnes

zirgi veido kopumā 90% no visiem zirgiem. Ņemot vērā pieprasījumu

tirgū, galvenokārt tiek audzēti un eksportēti tikai sporta tipa

zirgi. Darba zirgiem iekšējā tirgū ir mazs pieprasījums, līdz ar

to arī attiecīgi zemas cenas, kuras nesedz audzēšanas izdevumus.

Valstī kopējais zirgu skaits turpina pakāpeniski samazināties -

1997. gada janvārī tas bija 23 tūkstoši, šogad uz 1.janvāri pēc

Centrālās statistikas pārvaldes datiem - 19,6 tūkstoši.

Zirgkopības nozares politika ir

balstīta uz šādiem svarīgiem momentiem:

a) zirgu audzēšana tiek veikta

saskaņā ar ciltsdarba programmā noteiktajiem mērķiem, kas balstās

uz augstvērtīgu dzīvnieku ieguvi, genotipa saglabāšanu un

uzlabošanu, mērķtiecīgi izmantojot vaislas materiālu un

pilnveidojot zirgu pārraudzību;

b) zirgu un zirgu sporta

attīstības nozīmīguma akcentēšana kopējā lauksaimniecības

politikā, lai veicinātu lauku vides attīstību;

c) zirgu audzēšana, ievērojot

labturības noteikumus.

Mērķis

Latvijas sporta zirgu šķirnes tipa

izkopšana, kā arī ģenētiskās daudzveidības uzturēšana.

Uzdevumi

1. Veicināt augstvērtīga vietējā

un importētā vaislas materiāla izmantošanu.

2. Realizēt saglabāšanas un

izmantošanas programmu Latvijas zirgu šķirnes braucamam

tipam.

3. Realizēt selekcijas darbu.

Pasākumi

37. tabula

27.

Aitkopība

Situācijas

apraksts

Valstī pēdējos divos gados

kopējais aitu skaits ganāmpulkos pakāpeniski pieaug, līdz ar to

ir apturēta straujā aitu skaita samazināšanās. Pēc Centrālās

statistikas pārvaldes datiem uz 2002.gada 1.janvāri valstī bija

29 tūkstoši aitu, bet 2000.gadā - 28,6 tūkstoši. Aitas audzē

zemnieku un piemājas saimniecībās, un to skaits ganāmpulkā ir

mazs, tāpēc ātra aitu skaita palielināšana nav iespējama. Nozares

ražošanas apjomi ir nelieli.

Nozarei trūkst apgrozāmo finansu

līdzekļu, ko varētu investēt saimniecību modernizācijā un jaunu

tehnoloģiju ieviešanā. Nav Eiropas Savienības prasībām atbilstošu

kautuvju, līdz ar to nav gaļas eksporta iespēju.

Turpinās ciltsdarba programmas

realizācija šķirnes aitu audzēšanas saimniecībās. Tā paredz

Latvijas tumšgalves šķirnes aitu saimnieciski derīgo īpašību

izkopšanu, kā arī plānveidīgu dažādu šķirņu aitu krustojumu

audzēšanu.

Valsts ciltsdarba informācijas

datu apstrādes centrā ir izveidots aitu ganāmpulku reģistrs, kurā

tiek reģistrēta dzīvnieku kustība un dzīvnieki tiek apzīmēti

saskaņā ar Zemkopības ministrijas 2001.gada 3.augusta instrukciju

Nr.4 "Aitu un kazu apzīmēšanas veidi un līdzekļi".

Nozares galvenais virziens ir

gaļas ražošana. Aitu vilnas ražošana ir samazinājusies, jo ir

samazinājusies iespēja to realizēt. Vilnas ražošanas attīstība

būs iespējama, kad pieaugs pieprasījums pēc tās. Vilnas un aitādu

pārstrādes samazināšanās aitu gaļas ražotājiem samazināja

ieņēmumus no gaļai realizētām aitām turpat 10% apmērā.

Mērķis

Izveidot stabilu aitu audzēšanas

un pārstrādes nozari, kura spētu ražot kvalitatīvu,

konkurētspējīgu produkciju iekšējā un ārējā tirgū.

Uzdevumi

1. Aitu šķirnes izkopšanas darbs

saskaņā ar "Ciltsdarba programmu aitkopībā", izmantojot

augstvērtīgu vaislas materiālu.

2. Kvalitatīva vaislas materiāla

nodrošināšana aitu audzētājiem.

3. Aitkopības produkcijas

nodrošinājums vietējam patēriņa tirgum.

4. Pārraudzības sakārtošana, kuras

mērķis ir produktīvo dzīvnieku uzskaite un produktivitātes

kontrole, kas nodrošina datu ieguvi ganāmpulka racionālai

izmantošanai un dzīvnieku ciltsvērtības noteikšanai.

Pasākumi

a) Aitu skaita palielināšana

ganāmpulkos, tādējādi palielinot nozares rentabilitāti.

b) Strādāt pie intensīvas jēru

gaļas ražošanas.

c) Šķirnes vaislas materiāla

iegāde.

d) Valsts atbalsta politikas

nodrošināšana, kas vērsta uz ciltsdarba attīstību, ganāmpulku

palielināšanu.

e) Aitu audzēšanas saimniecību un

gaļas pārstrādes uzņēmumu tehniskā modernizācija, jaunu

tehnoloģiju ieviešana un ES prasībām atbilstošu kautuvju

modernizācija SAPARD programmas ietvaros.

f) Datorizētu pārraudzības

sistēmas funkcionēšana.

g) Semināru organizēšana par

aitkopības nozari.

h) Aitkopības speciālistu

kvalifikācijas paaugstināšana.

28.

Kazkopība

Situācijas

apraksts

Valstī kazu skaits ganāmpulkos

pakāpeniski palielinās. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes

datiem uz 2002.gada 1.janvāri valstī bija 11,5 tūkstoši kazu, bet

2000.gadā bija 10,4 tūkstoši.

Nozares ražošanas apjomi ir

nelieli. Nozares galvenais piedāvājums ir kazas piens. Šobrīd

kazas gaļu iegūst no izbrāķētām kazām. Ja turpmāk būs

pieprasījums pēc kazu gaļas, tad var prognozēt nozares plašāku

attīstību. Zemā kazu produktivitāte un mazie ražošanas apjomi

neļauj nozarei strauji attīstīties.

Apgrozāmo līdzekļu trūkums

modernizācijai un vaislas materiāla iepirkšanai neveicina nozares

attīstību. Kazkopības nozares veiksmīgai attīstībai nepieciešamas

investīcijas ražošanas iekārtu nomaiņā un zināšanu iegūšanai, ar

mērķi veicināt kazkopības nozares produkcijas dažādošanu.

Valsts ciltsdarba informācijas

datu apstrādes centrā ir izveidots kazu ganāmpulku reģistrs, kurā

tiek reģistrēta dzīvnieku kustība un dzīvnieki tiek apzīmēti

saskaņā ar Zemkopības ministrijas 2001.gada 3.augusta instrukciju

Nr.4 "Aitu un kazu apzīmēšanas veidi un līdzekļi".

Mērķis

Nodrošināt stabilu kazu piena

ražošanas un pārstrādes nozari, kas nodrošinās ar konkurētspējīgu

kazu pienu iekšējo un ārējo tirgu.

Uzdevumi

1. Augstvērtīgu šķirnes dzīvnieku

ieguve ganāmpulkos saskaņā ar "Ciltsdarba programmu

kazkopībā.

2. Kvalitatīva vaislas materiāla

nodrošināšana kazu audzētājiem.

3. Piena ražošana atbilstoši

Eiropas Savienības prasībām.

4. Piena kvalitātes

paaugstināšana.

5. Kazu produktivitātes

paaugstināšana, sasniedzot 900 l un vairāk no kazas gadā.

6. Pārraudzības sakārtošana, kas

nodrošinās produktīvo dzīvnieku uzskaiti.

7. Lauksaimnieku izglītošana un

atbalsts, lai tie varētu ražot augstas kvalitātes produkciju.

Pasākumi

a) Ciltsdarba programmas

realizēšana šķirnes kazu audzēšanas saimniecībās.

b) Kazu skaita palielināšana

ganāmpulkos.

c) Šķirnes vaislas materiālu

iegāde augstražīgu ganāmpulku izveidošanai.

d) Kazu produkcijas ražošanas

palielināšana.

e) Valsts atbalsta politikas

ciltsdarba attīstībai un ganāmpulku palielināšanai.

f) Lauku uzņēmēju informēšana par

kooperāciju un tās piedāvātajām iespējām produkcijas realizācijā,

ražošanas resursu iegādē un pašizmaksas samazināšanā.

g) Mākslīgās kazu sēklošanas

atbalstīšana.

h) Racionālas piena ražošanas

struktūras izveidošanas atbalstīšana.

i) Piena pārstrādes modernizēšana,

radot pamatu produktivitātes kāpināšanai, piena kvalitātes

uzlabošanai un ražošanas izmaksu pazemināšanai.

j) Datorizētas pārraudzības

sistēmas funkcionēšanas nodrošināšana.

k) Kazkopības speciālistu

kvalifikācijas paaugstināšanas organizēšana.

29. Olu un putnu

gaļas ražošana

Situācijas

apraksts

Latvijā putnkopības nozarei ir

senas tradīcijas. Pašreiz mājputnu audzēšana ir sadalījusies

divos ražošanas virzienos - lielie putnu audzēšanas uzņēmumi ar

intensīvu ražošanu un nelielas piemājas saimniecības, kas ražo

produkciju ierobežotam patērētāju lokam.

Putnkopībai nav nepieciešamas

lielas zemes platības, tāpēc teritoriālo problēmu nav. Lielajos

putnkopības kompleksos (statūtsabiedrībās), kur ir ieviesta

jaunākā tehnoloģija ar augstvērtīgu barību, tā ir ievērojami

augstāka. Latvijā 75% no putnkopības produkcijas ražo A/S

"Ķekava" un A/S"BALTICOVO", kuriem ir savas kautuves un

pārstrādes cehi un pārstrādā tikai uzņēmumā izaudzētos putnus un

saražotās olas. Lai izvairītos no infekcijas draudiem, mazajās

saimniecībās izaudzētos putnus šajās kautuvēs nav iespējams

nokaut.

Latvijā par tirgum orientētu

saimniecību pašlaik var uzskatīt saimniecības ar mājputnu skaitu

virs 350. Šim kritērijam atbilst 127 saimniecības jeb 0,2%.

Patlaban Latvijas tirgus

pieprasījums pēc putnu gaļas ir lielāks nekā piedāvājums, kas

savukārt rada labvēlīgu situāciju importa produkcijai. Putnu

gaļas tiek importēts vairāk, nekā saražots valstī, bet putnu olu

ražošana praktiski nosedz pašnodrošinājumu.

Mērķis

Izkopjot un audzējot augstražīgas

gaļas putnu šķirnes, jāpanāk Latvijas iedzīvotāju nodrošināšana

ar vietējā ražojuma putnu gaļas produkciju. Tas iespējams,

izveidojot putnkopību Latvijā par augsta tehnoloģiskā līmeņa

rentablu, intensīvu rūpniecisku nozari, kas spēj sekmīgi konkurēt

vietējā un Baltijas tirgū.

Uzdevumi

1. Ražošanas izmaksu samazināšana

konkurētspējas paaugstināšanai iekšējā un ārējā tirgū.

2. Putnu gaļas tirdzniecības un

kvalitātes kontrole.

3. Profesionālā izglītība,

ražotāju un pārstrādātāju tālākizglītošana, kā arī starptautiskām

prasībām atbilstošā augstākā izglītība.

Pasākumi

a) Putnkopības nozares attīstībai

2003.gadā jānodrošina kontrole par olu marķēšanu un putnu gaļas

kvalitātes rādītājiem.

b) SAPARD programmas ietvaros

līdzekļus varēs saņemt ražošanas modernizācijai, ES

sanitārhigiēnisko, veterināro un dzīvnieku labturības prasību

sasniegšanai un konkurētspējīgas produkcijas ražošanai.

30. Lopbarības

ražošana

Situācijas

apraksts

Kvalitatīvas tilpumainās

lopbarības nodrošinājums pietiekamā daudzumā ir pamatjautājums

piensaimniecības, liellopu gaļas ražošanas, kā arī zirgkopības,

aitkopības un kazkopības nozaru attīstībai. Sakarā ar kraso

mājlopu skaita samazināšanos pēdējos gados ir pasliktinājusies

daudzgadīgo zālāju kvalitāte un samazinājies zāles lopbarības

ražošanas apjoms. Pēc CSP informācijas 2001. gadā saražots:

ilggadīgo zālāju siens 440,3 tūkst. tonnu, zaļbarība un

skābbarība 98,0 tūkst. tonnu, kukurūzas skābbarība un zaļbarība

25,1 tūkst. tonnu un pļavu un ganību siens 375,8 tūkst. tonnu.

Šāda apjoma tilpumainās lopbarības saražošanai 2001. gadā tika

izmantoti 313,8 tūkst. ha. Kopumā vērojama tendence ilggadīgo

zālāju siena īpatsvaram nemainīties, bet zāles un kukurūzas

skābbarības un zaļbarības īpatsvaram - pieaugt, kas ir pozitīva

iezīme. Tilpumainās lopbarības struktūrā 2001. gadā ilggadīgo

zālāju siena īpatsvars bija 47 %, pļavu un ganību siens - 40 %,

zaļbarības un skābbarības augi - 10 % un kukurūza - 3 %.

2001. gadā vērojama neatbilstība

starp tilpumainās lopbarības ražošanai izmantotajām platībām

313,8 tūkst. ha un esošo liellopu skaitu - 384,7 tūkst.

Tilpumainās lopbarības ražošanai vienam liellopam izmantoti

vidēji tikai 0,82 ha, bet, ņemot vērā zirgu skaitu, tikai 0,78

ha. Tas ir 1,5 reizes mazāk par optimālo platību. Bez tam ganību

un pļaujamo zālāju atjaunošanu veic tikai lielākajās

saimniecībās. Ilggadīgajos zālājos bieži ir degradēti, nezāļaini

un mazražīgi zelmeņi. Siena raža no ilggadīgajiem zālājiem 2001.

gadā vidēji bija tikai 2,5 t ha-1, tā ir 2-3 reizes zemāka par

potenciāli iespējamo ražu. Lai iegūtu 4000 kg izslaukumu, siena

ražai vidēji jāsasniedz 5-6 t ha-1 vai 7-9 t ha-1 5000 kg

izslaukuma ieguvei.

Mērķis

Nodrošināt lauksaimniecības

produkcijas ražotājus ar lētu un daudzveidīgu augu izcelsmes

lopbarību.

Uzdevumi

1. Nodrošināt proteīna,

enerģētiskās vērtības un minerālvielu sabalansētību barības devā,

izmantojot ilggadīgos tauriņziežu - stiebrzāļu zelmeņus,

kukurūzas, rapša un citu enerģētiski bagāto augu sējumus, kā arī

radīt priekšnoteikumus ganību un pļaujamo zālāju regulārai

atjaunošanai.

2. Samazināt lopkopības

produkcijas vienības pašizmaksu, nodrošinot dzīvnieku barības

devā 70-80 % pašražotu lētu un kvalitatīvu zāles lopbarību no

pļavām un ganībām.

3. Nodrošināt pietiekamu proteīna

daudzumu lopbarībā, audzējot tauriņziežus un pākšaugus.

4. Palielināt lopbarības

enerģētisko vērtību, izmantojot kukurūzu un rapsi.

5. Palielināt zālāju īpatsvaru

lopbarības struktūrā.

6. Atjaunot lopbarības

sagatavošanas materiāli - tehnisko nodrošinājumu, izmantojot

SAPARD un valsts subsīdiju līdzekļus.

Pasākumi

a) Turpināt pilnveidot valsts

atbalstu lopbarības bāzes veidošanai.

b) Ņemot vērā Latvijas klimata un

augšņu piemērotību zālaugu audzēšanai, nepieciešams zāles

lopbarības gatavošanā un izēdināšanā orientēties uz lētākām un

efektīvākām tehnoloģijām - skābbarību ziemā un ganību zāli -

vasarā.

c) Paaugstināt zināšanu līmeni par

lētas un kvalitatīvas lopbarības sagatavošanu.

38. tabula

31.

Linkopība

Situācijas

apraksts

2002. gadā linu nozarei atvēlētā

tiešo maksājumu kopējā summa bija Ls 220 tūkst., kas ir

ievērojams atbalsts un stimuls ražošanas attīstībai. Tiešā

atbalsta maksājumi ir 40 Ls par hektāru, kas 2002. gadā ir

palielinājis platību par 30,8% un tagad jau sasniedz 2000 ha.

Palielinoties linu produkcijas ražošanas apjomiem, samazināsies

valsts atbalsts produkcijas vienībai, tāpēc ražotājiem ir

savlaicīgi jādomā par ražošanas efektivitātes paaugstināšanu, kas

samazinātu ražošanas izmaksas.

Mērķis

Linkopības nozares galvenais

mērķis ir nodrošināt linu audzēšanas un linu pirmapstrādes

attīstību un kvalitatīvas linšķiedras ražošanu.

Uzdevumi

1. Stabilizēt sējumu platības 2000

ha līmenī.

2. Palielināt linu ražošanas

efektivitāti, samazinot izmaksas uz hektāru, modernizējot

tehnoloģiju un palielinot stiebriņu ražību un kvalitāti.

3. Sākot ar 2003.gadu, nodrošināt

efektīvu pāreju uz Eiropas Savienības subsīdiju mehānismu, kur

linu audzētājs saņem hektāru maksājumus par apsētajām linu

platībām, bet linu pirmapstrādātājs saņem subsīdijas par saražoto

šķiedru.

Pasākumi

Galvenais pasākums ir subsīdiju

mehānisma harmonizēšana ar Eiropas Savienības normatīvajiem

aktiem un subsīdiju apjoma efektīva sadale starp linu audzētājiem

un pirmapstrādātājiem.

Lai nozare varētu attīstīties,

svarīga ir ārējā tirgus izpēte.

32.

Kartupeļi

Situācijas

apraksts

Kaut gan 2001.gadā kopējā

kartupeļu platība, salīdzinot ar 2000.gadu, pieauga par 7% un

bija 55,1 tūkst. ha, nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ kartupeļu

kopraža samazinājās par 18%, tādējādi tika novāktas 615,3 tūkst.

tonnu kartupeļu. Arī vidējā kartupeļu ražība valstī pērn bija

tikai 112 cnt ha-1.

Problēmas kartupeļu nozarē

saistāmas ar zemu vidējo kartupeļu ražību, saimniecību

nepietiekamo tehnoloģisko nodrošinājumu, nesakārtotu un nestabilu

pārtikas kartupeļu tirgu.

Nopietns attīstību kavējošais

apstāklis ir atbilstošu būvju trūkums pārtikas kartupeļu

uzglabāšanai.

Mērķis

a) Sekmēt pārtikas kartupeļu

tirgus sakārtošanu.

b) Palielināt sertificētu sēklas

kartupeļu īpatsvaru.

c) Ierobežot kartupeļu slimību

izplatību.

d) Attīstīt kartupeļu audzēšanu

pārstrādei cietē.

e) Dažādot kartupeļu pārstrādes

produktus.

Uzdevumi

1. Sasniegt cietes ražošanas

apjomu 12000 tonnas gadā.

2. Veikt stingru importa kontroli

uz robežas, lai nepieļautu karantīnas objektu izplatību

valstī.

Pasākumi

39. tabula

33.

Netradicionālās nozares

Situācijas

apraksts

Valstī pēdējos 2 gados ir apturēta

kažokzvēru skaita samazināšanās. Latvijā pārsvarā audzē

ūdeles, polārlapsas un lapsas. 2001. gadā realizācijai tika

audzētas apmēram 403 tūkstoši ūdeļu, 7600 polārlapsu un 7564

lapsas. Šogad Latvijā tiek audzētas 99410 ūdeļu mātes, kas ir par

4% vairāk nekā 2001. gadā, 1808 polārlapsu mātes un 2039 lapsu

mātes. Izaudzēto kucēnu skaits kopumā Latvijā ir pieaudzis ūdelēm

par 24%, polārlapsām par 34%, bet lapsām par 12%.

Latvijā ir arī izveidota

saimniecība, kurā audzē šinšilas, ar vairāk kā 200 mātēm un 150

izaudzētiem kucēniem.

2001.gadā ir iepirkts vaislas

materiāls no Dānijas, Krievijas, Igaunijas un Lietuvas, tādējādi

uzlabojot ganāmpulku atražošanas spējas un līdz ar to arī

palielinot izaudzēto kucēnu skaitu.

Zvērkopībā, kurā vidēji ir

nodarbināti 550 cilvēki, 2001. gadā neto naudas apgrozījums bija

~ Ls 3,37 milj. Pēc ražotāju organizāciju datiem kažokādu

eksports 2001. gadā bija aptuveni 9% no lauksaimniecības produktu

eksporta.

Savvaļas dzīvnieku

audzēšanu Latvijā pašreiz koordinē Savvaļas dzīvnieku audzētāju

asociācija, kurā pašreiz ir 34 biedri. Tās ietvaros tiek īstenota

staltbriežu, dambriežu, meža cūku, muflonu un stirnu audzēšana.

Latvijā saimniecības ir orientētas galvenokārt uz gaļas ražošanu,

dzīvnieku selekciju un komercmedību organizēšanu.

Pašreiz asociācijas ietvaros 1681

ha platībā tiek audzēti ap 867 dzīvnieku, kuru skaits kopš 2000.

gada marta ir pieaudzis par 31%.

Savvaļas dzīvnieku audzēšanas

attīstību galvenokārt kavē neizveidotais produkcijas tirgus

Latvijā un salīdzinoši lielu finansu līdzekļu ieguldījums,

uzsākot dzīvnieku audzēšanu.

Latvijā truši tiek audzēti

gaļas un kvalitatīvas ādiņas ieguvei. Lai sekmīgi attīstītos

trušu gaļas ražošana, pirmais noteikums ir labs vaislas

materiāls.

2002. gadā tika izstrādāta un

Zemkopības ministrijā apstiprināta truškopības ciltsdarba

programma, kas sekmē mērķtiecīgu dzīvnieku audzēšanu, saglabājot

Latvijā esošo trušu šķirņu genofondu, palielinot augstražīgu

dzīvnieku skaitu.

Trušu gaļas realizācija Latvijā

galvenokārt notiek mazumtirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā.

Liels pieprasījums ir broilertrušu gaļai, ko var ātri pagatavot

un kurai ir ļoti laba kvalitāte.

Paipalu, fazānu un

strausu audzēšana ir viena no netradicionālām nozarēm,

kura Latvijā ir aizsākta tikai nesen. Plašāk izplatīta ir paipalu

audzēšana olu un nedaudz arī gaļas ieguvei.

Pašreiz Latvijā ir 2 saimniecības,

kuras nodarbojas ar fazānu audzēšanu un 5 saimniecības, kurās

audzē strausus.

Viena no paipalu un fazānu

audzētāju problēmām ir mazi produkcijas apjomi un līdz ar to

neregulāras realizācijas iespējas.

Mērķis

Ražošanas paplašināšana un

stabilizēšana līdz konkurētspējas līmenim.

Uzdevumi

1. Noteikt perspektīvo tirgus

nišu.

2. Nodrošināt tirgus

pieprasījumu.

3. Modernizēt ražošanas bāzi.

4. Sasaistīt netradicionālās

nozares ar alternatīviem nodarbošanās veidiem laukos.

Pasākumi

a) Kažokzvēru izstrādātās

ciltsdarba programmas realizācija.

b) Saimniecību nodrošināšana ar

ģenētiski kvalitatīvu vaislas materiālu.

c) Šinšilu audzēšanas

paplašināšana.

d) Šķirnes trušu saimniecību

vērtēšanas nolikuma izstrāde un apstiprināšana.

e) Trušu gaļas realizācijas

sistēma sakārtošana.

f) Veterinārās likumdošanas

nodrošināšana.

g) Speciālistu kvalifikāciju

paaugstināšana.

Lauku vides

attīstība un uzņēmējdarbības dažādošana lauku apvidos

34. Lauku

tūrisms

Situācijas

apraksts

Ņemot vērā restrukturizāciju

laukos, kad neizbēgami notiks lauksaimniecības produkciju

ražojošo saimniecību skaita samazinājums, un tehnoloģisko

modernizāciju, kas samazinās nozarē strādājošo skaitu, arvien

lielāku nozīmi iegūst alternatīvie nodarbošanās veidi. Patlaban

par ievērojamu nozari var uzskatīt lauku tūrismu.

7. attēls

Saimniecību,

gultasvietu un tūristu skaita pieaugums

Pašreiz Latvijā ir aptuveni 370

dažādu naktsmītņu28, no kurām 60% darbojas "Lauku

ceļotāja" sistēmā. Lielākā daļa tūristu, kuri izmanto šos

pakalpojumus, ir no Somijas (27%), Vācijas (16%), ASV (10%) un

Kanādas (8%). Lielākā tūrisma plūsma ir novērojama trīs vasaras

mēnešos, attiecīgi 21,3%, 24,9% un 19,4%, kā arī decembrī -

19,3%.

Tūrisma ekonomiskā loma laukos ir

nozīmīga - tiek radītas jaunas darba vietas, saglabāti cilvēku

resursi - apturēta migrācija uz lielajām pilsētām, saglabāta

lauku ainava, tiek stimulēts saimniecībā saražotās produkcijas

noiets, palielināts pamata vai papildienākums lauku uzņēmējiem,

vienlaicīgi palielināti ienākumi vietējās pašvaldības budžetā.

Nereti tūrisms tiek uzskatīts par vienīgo ekonomisko risinājumu

mazāk attīstītajos lauku rajonos.

Pieaug pieprasījums un noieta

tirgus lauksaimniecības, zvejniecības un citu laukiem raksturīgu

tradicionālās uzņēmējdarbības veidu produkcijai un dažādiem

pakalpojumiem. Tūristi pērk un patērē uz vietas audzētus un

ražotus pārtikas produktus, iegādājas amatniecības izstrādājumus,

apmeklē muzejus un vietējos pasākumus, izmanto aktīvās atpūtas

iespējas - zirgu izjādes, makšķerēšanas piedāvājumu utt. Tiek

būvētas un iekārtotas videi draudzīgas tūristu izmitināšanas

vietas, izmantojot vietējos materiālus gan celtniecībā, gan telpu

apdarē un iekārtojumā. Iespējas lieliskai sadarbībai ar

bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmējiem.

Mērķis

Nodrošināt iespēju nodarboties ar

lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanu kā alternatīvu vai papildus

ienākumu avotu visiem interesentiem.

Uzdevumi

1. 20 saimniecības gadā pārprofilē

savu darbību no neefektīvas lauksaimniecības uz uzņēmējdarbību

lauku tūrismā.

2. 20 uzņēmēji gadā uzsāk LT

uzņēmējdarbību un izveido sev darba vietas laukos.

3. Organizējot apmācības kursus un

izdodot informācijas materiālus, informēt 200 interesentus/gadā,

par jaunas nodarbinātības iespējām vai labvēlīgākām ekonomiskām

izredzēm savas tūrisma saimniecības darbībai.

4. 20-30 saimniecībās gadā uzlabot

tehnisko kvalitāti un dažādot piedāvājumu LT uzņēmumos.

5. Atbalstot starptautiskos LT

attīstības projektus, veicināt vispārēju nozares attīstību un

sadarbību ar tradicionālajām lauksaimniecības nozarēm.

Pasākumi

a) Lauksaimniecības

pārstrukturizācijas atbalsts, kura ietvaros tiks atbalstītas arī

netradicionālās lauksaimniecības nozares.

b) Jaunu tūrisma pakalpojumu

saimniecību izveides stimulēšana.

c) Demonstrāciju saimniecību

izveide, tajās nodrošinot arī prakšu vietas studentiem.

d) Izglītība, zinātne un

informācijas izplatīšana.

_________________

1 1996. gada 8. oktobra Ministru kabineta noteikumi

Nr.377 "Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas

un realizācijas kārtība".

2 Detalizētāks apraksts

4. nodaļā.

3 Saskaņā ar ES regulām

R.1255/99, R.2771/99, R.3378/91.

4 Saskaņā ar ES regulām

R.1255/99, R.214/01.

5 Detalizēti noteikumi

programmas 2. pielikumā

6 Maksimālais tarifa

līmenis (tarifa griesti), ko valsts ir apņēmusies piemērot PTO

dalībvalstīm un ko nedrīkst pārsniegt.

7 Tarifa likme, ko

valsts piemēro PTO dalībvalstīm līdz tās iestāšanās brīdim

PTO.

8 Muitas nodeva, kas

izteikta procentuāli no importējamo preču vērtības.

9 Detalizēti tarifi

programmas 4. pielikumā.

10 Detalizēti tarifi

programmas 5. pielikumā.

11 Detalizēti tarifi

programmas 6. pielikumā.

12 Tarifs uzrādīts

eksportam kvotas ietvaros.

13 Ar izmaiņām 2001.

gada 23. maijā un 2002. gada 17. jūlijā.

14 Sadaļa attiecas gan

uz vispārējo un profesionālo izglītību, gan uz augstāko

izglītību.

15 Investīcijas, skat.

sadaļā Nr.2 "Valsts investīcijas".

16 Avots:

sertifikācijas institūcija "Vides kvalitāte".

17 Paredzot, ka Latvija

iestājas Eiropas Savienībā pēc 2004. gada.

18 Sk. iepriekšējo

komentāru.

19 Paredzot, ka Latvija

iestājas Eiropas Savienībā pēc 2004. gada.

20 Sk. iepriekšējo

komentāru.

21 Pārējām programmām

finansējums ir iekļauts attiecīgajās sadaļās.

22 Prognoze.

23 Prognoze.

24 Visi gaļu apjomi ir

izteikti kautsvarā.

25 Putnu gaļai 1998.

gada vietā ir dati par 1997. gadu.

26 2002. gada ANO

tautas attīstības pārskatā Latvija ierindota 53. vietā.

27 Avots:

www.agriculture.gov.ie

28 Šajā sadaļā

izmantoti LLTA "LAUKU CEĻOTĀJS" dati.

29 Avots: Latvijas un

Bulgārijas Brīvās tirdzniecības līguma projekts.

Zemkopības ministrs

M.Roze

2.pielikums

Lauksaimniecības preču saraksts

Latvijas eksportam uz Bulgāriju, kam tiks29

piemērotas muitas tarifu kvotas ar atvieglotiem muitas tarifu

nosacījumiem

Apraksts

Tarifu kvota (t)

Muitas tarifs

Kvotas ietvaros

Spēkā esošais

Saldētas zivis

neierobežoti

5-15%

Piens un krējums

300

50% no MFN

15-70%

Kausēti sieri

100

50% no MFN

25%

Sieri un biezpiens

400

60% no MFN

30%

Galviņkāposti,

ziedkāposti

300

50% no MFN

40%

Burkāni, rāceņi, galda

bietes

200

50% no MFN

40%

Graudaugu milti

200

30% no MFN

50%

Graudu putraimi

200

40% no MFN

25%

Sasmalcināti graudi vai

graudi pārslu veidā

200

40% no MFN

25%

Gaļas konservi

30% no MFN

40%

Konservētas zivis

200

30%

Konservēti gurķi

100

30% no MFN

15-40%

Dārzeņu maisījumi

30% no MFN

40%

Bez etiķa konservēti

kartupeļi, zirņi u.c.

30% no MFN

25-40%

Augļu sulas

100

30% no MFN

40%

Saldētas sulas

100

25-30%

Iesala alus

2000hl

50% no MFN

74%

Alkoholiskie dzērieni

1000hl

50% no MFN

20-40%

Zemkopības ministrs

M.Roze

3.pielikums

Lauksaimniecības

preču saraksts Latvijas un Čehijas BTL, kam abpusēji tiks

piemēroti muitas tarifu atvieglojumi kvotu ietvaros

Apraksts

Kvota

Muitas tarifs kvotas

ietvaros

Žāvēta gaļa

200

Piens un krējums

100

Sviests

300

15%

Siers un biezpiens

300

Saldēti dārzeņi

200

Zirņi

600

Āboli (1.8. -31.12)

1000

10%

Kartupeļu milti

100

Desu izstrādājumi

250

Gaļas konservi

Cukura konditoreja

150

Šokolāde

300

Makaronu izstrādājumi

200

Maizes izstrādājumi

200

Bez etiķa konservēti,

saldēti kartupeļi

150

Bez etiķa konservēti,

nesaldēti kartupeļi

150

Tomātu kečups, Sinepju

pulveris

250

Saldējums

100

Pārtikas izstrādājumi, kas

citur nav minēti

neierobežoti

Ūdeņi, ieskaitot

minerālūdeņus

5 000 hl

Iesala alus

neierobežoti

Dzirkstošie vīni

200 hl

Degvīns

100 hl

Liķieris un kordiāls

Pārējie alkoholiskie

dzērieni

Zemkopības ministrs

M.Roze

4.pielikums

Tarifu atlaides

Latvijas piena produktu eksportam noslēgto BTL kvotu ietvaros

Preces apraksts

Čehija

Slovēnija

Slovākija

Turcija

Kvota

Kvota2

Kvota

Piens un krējums 4)

200

Piens un krējums5)

10010)

3800

100 6)

Jogurts

100

Sviests, piena tauki

30010)

2255

09)

100 7)

Siers

30010)

5000

4,5+ 750 Eur/t

203)

150

100 9)

Saldējums

0+ EA8)

1000

13,5%

0+ EA8)

100

Zemkopības ministrs

M.Roze

5.pielikums

Piešķirtās

tarifu atlaides Latvijas dārzeņu eksportam noslēgto BTL kvotu

ietvaros

Preces apraksts

Ungārija

Turcija

Čehija

Slovākija

Kvota

Kvota2

Kvota

Tomāti

250

Ķiploki

Kāposti

250

550

Burkāni

200

250

Sakņu

selerijas,

sakņaugi

200

Gurķi

0+ EP 5)

500

Selerijas

Sēnes

6,75

Saldēti kartupeļi

250

Žāvēti burkāni un pārējie

dārzeņi

200

Žāvēti zirņi

600

200

Saldēti vai žāvēti

Jeruzalemes artišoki

100

Zemkopības ministrs

M.Roze

6.pielikums

Piešķirtās

tarifu atlaides Latvijas augļu eksportam noslēgtajos BTL kvotu

ietvaros

Preces apraksts

Slovēnija

Čehija

Kvota

Āboli

0+EUR4)

2003)

Āboli sidra

izgatavošanai

100

Āboli sidra

izgatavošanai

1000

Zemkopības ministrs

M.Roze

10. pantsnosaka, ka tiek deklarēti tikai atbalsta saņēmējiem

10. pants
nosaka, ka tiek deklarēti tikai atbalsta saņēmējiem