2. pants

Normatīvo aktu

regulējums

Saskaņā ar Konkurences likuma

11.panta pirmās daļas 1. un 5.punktu ir aizliegtas un kopš

noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās,

kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai

deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par: 1)

tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to

veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu,

kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem; (..) 5)

piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs

darbības (bezdarbības) noteikumiem, izņemot gadījumus, kad

konkurenti publiski darījuši zināmu kopīgu piedāvājumu un šā

piedāvājuma mērķis nav kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci

(..).

Konkurences likuma 1.panta 11.punkts nosaka, ka vienošanās ir

divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota

darbība, kurā tirgus dalībnieki piedalās (..). Saskaņā ar

Konkurences likuma 1.panta 6.punktu konkurence - pastāvoša vai

potenciāla ekonomiskā (saimnieciskā) sacensība starp diviem vai

vairākiem tirgus dalībniekiem konkrētajā tirgū.

Sāncensība nenotiek un konkurence ir izslēgta, ja konkurenti

saskaņo savus plānus vai dara tos zināmus viens otram. Viens no

konkurences pastāvēšanas pamatnosacījumiem - katram uzņēmumam

sava darbība tirgū ir jānoteic neatkarīgi4.

Saskaņā ar Eiropas Kopienu tiesas judikatūru, neatkarīgas rīcības

prasība neatņem tirgus dalībniekam tiesības gudri pielāgoties

citu konkurējošo tirgus dalībnieku esošajai un prognozējamai

rīcībai, tomēr tā noteikti nepieļauj jebkādu tiešu vai netiešu

kontaktu esamību starp tirgus dalībniekiem, kuru mērķis vai

rezultāts ir ietekmēt esošā vai potenciālā konkurējošā tirgus

dalībnieka rīcību tirgū vai atklāt šādam konkurējošam tirgus

dalībniekam darbības gaitu, kuru tas pats izmanto vai iecerējis

izmantot tirgū, kur šādu kontaktu rezultāts vai efekts ir tādu

saimnieciskās sāncensības noteikumu izveide, kuri neatbilst

parastiem noteikumiem tirgū, ievērojot piedāvāto pakalpojumu vai

preču dabu, uzņēmumu lielumu un skaitu un tirgus

apmēru5.

Šis princips izriet arī no Konkurences likuma 11.panta pirmās

daļas6.

Minētais gan neaizliedz tirgus dalībniekiem izvērtēt vai paredzēt

konkurentu darbības, bet strikti nepieļauj tiešus vai netiešus

kontaktus starp tirgus dalībniekiem, kuru mērķis vai sekas ir

konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana.

No Konkurences likuma 11.pantā ietverto normu konteksta

izriet, ka likumdevējs Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas

1.-7.punktā ir uzskaitījis tās tirgus dalībnieku vienošanās, kuru

mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai

deformēšana un kuras tādējādi pašas par sevi ir aizliegtas. Līdz

ar to secināms, ka, konstatējot pārkāpuma tiesiskā sastāva

pazīmes, kas atbilst Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.

un 5.punktam, šo darbību mērķis jau pats par sevi ir konkurences

kavēšana, ierobežošana vai deformēšana, un tas īpaši nav

jāpierāda7.

Konkurences likuma 11.panta pirmās

daļas 1.punkts aizliedz tirgus dalībniekiem vienoties par tiešu

vai netiešu cenu noteikšanu jebkādā veidā, kā arī vienoties par

informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas

noteikumiem.

Konkurences likuma 11.panta pirmās

daļas 5.punkts nosaka, ka vienošanās netiek uzskatīta par

aizliegtu tikai tad, ja konkurenti veic darbības, kuras noteiktas

šajā punktā, t.i., lai novērstu šaubas par to rīcības tiesiskumu,

tiem ir pienākums publiski darīt zināmu kopīgu piedāvājumu,

turklāt šādu piedāvājumu iespējams īstenot tikai tādā gadījumā,

ja mērķis nav kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci.

Savstarpēji saskaņota darbība ir tirgus dalībnieka koordinējošs

pasākums, kas apzināti pieļauj praktisku sadarbību tā vietā, lai

tirgus dalībnieka rīcību noteiktu ar konkurenci saistīti

riski8.

Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 5.punkts aizliedz tirgus

dalībniekiem saskaņot savas darbības, piedaloties (vai

nepiedaloties) konkursos, kā arī vienoties par šīs darbības

(bezdarbības) noteikumiem. Šāda vienošanās var izpausties gan kā

atsevišķu konkurentu atteikšanās piedalīties konkursā par labu

citam (bezdarbība), gan kā vienošanās starp konkurentiem iesniegt

neizdevīgākus piedāvājumus, ļaujot uzvarēt izvēlētam konkurentam,

gan citā veidā. Pie līdzīga secinājuma Konkurences padome

nonākusi arī 2006.gada 25.oktobra lēmumā Nr.E02-1279

un 2008.gada.25.jūnija lēmumā Nr.-E02-6810.

Eiropas Kopienu tiesa savos spriedumos (piemēram, skatīt

1986.gada 23.aprīļa lēmumu Polypropylene lietā

Nr.86/398/EEC) ir atzinusi, ka saskaņotās darbības

koncepcija attiecas uz tādu koordināciju starp tirgus

dalībniekiem un tādā formā, kurā netiek sasniegta tāda stadija,

kādā tiek noslēgts līgums.

Darbības, kas ir aprakstītas

Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1. un 5.punktā, ir

aizliegtas, ja vienošanās notiek starp neatkarīgiem tirgus

dalībniekiem (konkurentiem).

Lai konstatētu Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā 1. un

5.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu, ir jākonstatē, ka:

1) SIA "Sadzīves pakalpojumi", AS "Gaiļezers

Plus" un SIA "VRV" ir konkurenti Konkurences

likuma 1.panta 7.punkta izpratnē, vai piedalās ar neatkarīgiem

konkurējošiem piedāvājumiem iepirkumā;

2) starp konkurentiem - SIA "Sadzīves pakalpojumi",

AS "Gaiļezers Plus" un SIA "VRV" - ir

pastāvējusi vienošanās vai saskaņota darbība attiecībā uz

informācijas apmaiņu par cenām vai realizācijas noteikumiem

(Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punkts);

3) starp konkurentiem - SIA "Sadzīves pakalpojumi",

AS "Gaiļezers Plus" un SIA "VRV" - ir

pastāvējusi vienošanās par piedalīšanos/nepiedalīšanos konkursos

vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem (Konkurences

likuma 11.panta pirmās daļas 5.punkts).

Saskaņota darbība ir jebkuri tieši

vai netieši tāda veida kontakti starp tirgus dalībniekiem, kuri

atklāj konkurentam darbības, kuras tie nolēmuši vai plāno veikt

tirgū, kur šādu kontaktu mērķis vai sekas ir radīt tādus

konkurences apstākļus, kuri neatbilst konkrētā tirgus normāliem

apstākļiem. Saskaņotas darbības, tāpat kā līgumi un asociāciju

lēmumi, ir aizliegtas, neskatoties uz to, vai šīs darbības ir

radījušas sekas, ja vien to mērķis ir vērsts pret konkurenci.

Neatkarīgas rīcības prasība nepieļauj

jebkādu tiešu vai netiešu kontaktu esamību starp tirgus

dalībniekiem, kuru mērķis vai rezultāts ir ietekmēt esošā vai

potenciālā konkurējošā tirgus dalībnieka rīcību tirgū vai atklāt

šādam konkurējošam tirgus dalībniekam darbības gaitu, kuru tas

pats izmanto vai iecerējis izmantot tirgū, kur šādu kontaktu

rezultāts vai efekts ir tādu saimnieciskās sāncensības noteikumu

izveide, kuri neatbilst parastiem noteikumiem tirgū, ievērojot

piedāvāto pakalpojumu vai preču dabu, uzņēmumu lielumu un skaitu

un tirgus apmēru. Tādēļ saskaņotas darbības ir kontakti starp

tirgus dalībniekiem, kad viens konkurents atklāj tā nākotnes

nodomus vai rīcību citam, kad pēdējais to lūdz vai, vismaz,

akceptē šādu informācijas apmaiņu11.