7. pants

Pamatnostādnes par

vertikālajām vienošanām un pilnvarojuma līgumiem

1) Pamatnostādņu 13.punktā

noteikts, ka noteicošais faktors pilnvarojuma līguma definēšanā

LESD 101.panta 1.punkta piemērošanai ir finansiālais vai

komerciālais risks, ko pilnvarnieks uzņemas par darbību, kuras

izpildei pilnvarotājs to ir izraudzījis par pilnvarnieku,

savukārt 14.punktā noteikts, ka, definējot pilnvarojuma līgumu

LESD 101.panta 1.punkta piemērošanai, būtiski ir trīs finansiālā

un komerciālā riska veidi:

a) tie ir līguma riski, kas

ir tieši saistīti ar līgumiem, ko pilnvarnieks ir noslēdzis

un/vai apspriedis pasūtītāja uzdevumā, piemēram, saistībā ar

krājumu finansēšanu,

b) tie ir riski, kas attiecas

uz ieguldījumiem, kuri raksturīgi konkrētam tirgum. Tie ir

ieguldījumi, kas ir konkrēti vajadzīgi tam darbības veidam, kura

izpildei pilnvarotājs ir izraudzījis pilnvarnieku, t.i., kas ir

vajadzīgi, lai pilnvarnieks varētu noslēgt un/vai apspriest

attiecīgā veida līgumu. Šādi ieguldījumi parasti nav atgūstami,

kas nozīmē to, ka pēc darbības pārtraukšanas konkrētajā jomā šos

ieguldījumus nevar izmantot citās darbības jomās vai var pārdot

vienīgi ar ievērojamiem zaudējumiem,

c) tie ir riski, kas ir

saistīti ar citām darbībām tajā pašā produktu tirgū, ja

pilnvarotājs prasa, lai pilnvarnieks veiktu šādas darbības, tomēr

nevis kā pilnvarnieks pilnvarotāja uzdevumā, bet uz paša

risku.

2) LESD 101.panta 1.punkta piemērošanas nolūkā

konkrēts nolīgums tiks kvalificēts kā pilnvarojuma līgums, ja

pilnvarnieks vispār neriskē vai nebūtiski riskē attiecībā uz

līgumiem, ko tas noslēdzis vai apspriedis pilnvarotāja uzdevumā

attiecībā uz tirgus raksturīgiem ieguldījumiem konkrētajā

darbības jomā un attiecībā uz citām darbībām, kuras pilnvarotājs

prasījis veikt tajā pašā produktu tirgū. Savukārt riski, kas ir

saistīti ar pilnvarnieka pakalpojumu sniegšanu vispār, piemēram,

risks, ka pilnvarnieka ienākumi ir atkarīgi no viņa kā

pilnvarnieka sekmīgas darbības vai vispārīgiem ieguldījumiem,

piemēram, telpās vai personālā, šajā novērtējumā nav būtiski

(Pamatnostādņu 15.punkts).

3) LESD 101.panta 1.punkta piemērošanas nolūkā

konkrēts nolīgums parasti tiks uzskatīts par pilnvarojuma līgumu,

ja pilnvarniekam nepieder pirktās vai pārdotās līguma preces vai

ja pilnvarnieks pats nesniedz līguma pakalpojumus un ja

pilnvarnieks:

b) neuztur līguma preču

krājumus uz sava rēķina vai riska, tajā skaitā nesedz krājumu

finansēšanas izmaksas un krājumu zaudējuma izmaksas, un var

nosūtīt nepārdotās preces atpakaļ pilnvarotājam bez

maksas,

c) neuzņemas atbildību

attiecībā uz trešajām personām par pārdotā produkta radītajiem

zaudējumiem (produktatbildība), ja vien tas kā pilnvarnieks šajā

ziņā nav saucams pie atbildības,

d) neuzņemas atbildību, ja klients nepilda līgumu,

izņemot pilnvarnieka komisijas naudas zaudējumu (..),

(Pamatnostādņu 16.punkts),

4) ja pilnvarnieks uzņemas vienu vai vairākus

14., 15. un 16.punktā minētos riskus vai izmaksas, pilnvarnieka

un pilnvarotāja nolīgums netiks kvalificēts kā pilnvarojuma

līgums. (..) Ja līguma riskus uzņemas pilnvarnieks, ar to

pietiek, lai secinātu, ka pilnvarnieks ir neatkarīgs

izplatītājs (Pamatnostādņu 17.punkts).

Minēto apstiprina arī Eiropas tiesa, lietas

Nr.C-279/064 36.punktā konstatējot, ka

"noteicošais faktors, lemjot, vai uzņēmums uzskatāms par

neatkarīgu ekonomisko vienību, meklējams līgumu ar pilnvarnieku

izvērtējumā, jo īpaši līguma noteikumos, tieši vai netieši

izteiktos, kas attiecas uz finansiālo un komerciālo risku

uzņemšanos attiecībā uz preču pārdošanu trešajām personām.

Jautājums par risku pastāvēšanu ir vērtējams katrā gadījumā

individuāli, priekšroku dodot ekonomisko apstākļu izvērtējumam

(nevis līguma kategorizācijai pēc veida nacionālo līgumu tiesību

normu kontekstā)". Turklāt, vērtējot līgumu atbilstību

aģentu līgumam, nav nozīmes tam, vai agents darbojas tikai viena

vai vairāku principālu vārdā (Pamatnostādņu

13.punkts).

Izvērtējot iepriekš minēto, Konkurences padome

konstatēja, ka pamatota lēmuma pieņemšanai lietā nepieciešams

noteikt, vai tūrisma aģentūras līgumu ar Tez Tour noslēgšanas

rezultātā ir uzņēmušās būtiskus riskus, to uzņemšanās gadījumā

identificējot visus finansiālos u.c. riskus. Ja tūrisma

aģentūras, noslēdzot līgumus ar Tez Tour, nav uzņēmušās būtiskus

finansiālos u.c. riskus, prezumējams, ka Tez Tour un tūrisma

aģentūru noslēgtie līgumi par tūrisma pakalpojumu sniegšanu

uzskatāmi par pilnvarojuma (jeb aģenta) līgumiem, un nav

vērtējami Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas5

ietvarā. Pretējā gadījumā minētie līgumi vērtējami kā vertikālas

vienošanās, ko noslēguši neatkarīgi tirgus dalībnieki, un minētās

vertikālās vienošanās vērtējamas Konkurences likuma 11.panta

pirmās daļas aspektā.