Par lietas izpētes izbeigšanu

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Konkurences padomes rīcībā nav

informācijas, kādu daļu veido LVM zāģbaļķu piedāvājums kopējā

zāģbaļķu piedāvājumā Latvijā, jo nav ziņu par to, kāds ir citu

tirgus dalībnieku zāģbaļķu piedāvājums. Tāpēc Konkurences padome

pieņem, ka LVM pārvaldījumā esošajos mežos (t.sk. Konkursam

iedalītajās meža platībās), kā arī citu personu valdījumā

esošajos mežos no cirsmām iegūst analoģisku koksnes sortimentu

analoģiskā procentuālā sadalījumā (t.i., zāģbaļķu procentuālais

sastāvs izcirstajā apjomā LVM pārvaldījumā esošajos mežos sakrīt

ar zāģbaļķu procentuālo sastāvu izcirstajā apjomā citu personu

apsaimniekošanā esošajos mežos).

No minētā izriet, ka LVM daļa

zāģbaļķu piedāvājuma koksnes resursu iegūšanas tirgū atbilst

procentuālajam ciršanas apjomam LVM pārvaldījumā esošajos mežos

(valsts mežos).

Pamatojoties uz LR Zemkopības

ministrijas 11.02.2003. vēstulē Nr.11.2/453 (no Konkurences

padomes lietas Nr.665k/02/06/18 "Par Stora Enso Oyj un

AS Sylvester Grupas apvienošanos") un 15.04.2003. vēstulē

Nr.10/1238 sniegtās informācijas analīzi, Konkurences padome

secināja, ka Latvijas mežu sadalījums starp valsts īpašumā

esošajiem mežiem un citu īpašnieku īpašumā esošajiem mežiem nav

vienmērīgs. Tā, piemēram, rajoni, kuros valsts īpašumā esošie

meži 2000.-2001.gadā veidoja tirgus daļu, kas lielāka par 40%,

vadoties pēc platības (ha), ir Aizkraukles rajons, Alūksnes

rajons, Balvu rajons, Bauskas rajons, Daugavpils rajons, Dobeles

rajons, Gulbenes rajons, Jelgavas rajons, Ogres rajons, Jēkabpils

rajons, Kuldīgas rajons, Liepājas rajons, Limbažu rajons, Rīgas

rajons, Saldus rajons, Talsu rajons, Tukuma rajons, Valkas rajons

un Ventspils rajons.

Tāpat Konkurences padome ir

konstatējusi, ka nepastāv vienmērīgs ciršanas apjomu sadalījums

valsts mežos un citu īpašnieku īpašumā esošajos mežos dažādos

Latvijas rajonos. Rajoni, kuros ciršanas apjomi valsts mežos (LVM

pārvaldījumā esošajos mežos) 2000.-2002.gadā veidoja tirgus daļu,

kas ir lielāka par 40%, ir Aizkraukles rajons, Bauskas rajons,

Daugavpils rajons, Dobeles rajons, Jelgavas rajons, Jēkabpils

rajons, Gulbenes rajons, Kuldīgas rajons, Liepājas rajons, Saldus

rajons, Talsu rajons, Tukuma rajons un Ventspils rajons. Nosakot

LVM tirgus daļu konkrētajā tirgū (koksnes resursu iegūšanas

tirgus) šajā lietā, attiecībā par 2003.gada organizēto LVM

Konkursu Konkurences padome vadījās pēc ciršanas apjomiem.

Ņemot vērā datus par ciršanas

apjomiem, kuri iegūti no LR Zemkopības ministrijas, var secināt,

ka LVM tirgus daļa konkrētajā tirgū (koksnes resursu iegūšanas

tirgus) visā Latvijas teritorijā nepārsniedz 40%. Tikai Latvijas

rietumdaļā (Ventspils, Talsu, Liepājas, Kuldīgas, Saldus, Tukuma,

Dobeles, Jelgavas rajonā, aptuveni pusē no Rīgas rajona un

Jūrmalā) LVM tirgus daļa ir ap 52%.

Lai gan jāatzīst, ka LVM tirgus

daļas lielums visā koksnes resursu iegūšanas tirgū Latvijas

teritorijā ir būtiski lielāks nekā citiem mežu īpašniekiem

(piemēram, privāto mežu īpašniekiem), bet tā kā Konkurences

likumā ir noteikts obligātais dominējošā stāvokļa tirgus

dalībnieka lielums, t.i., - 40%, tad Konkurences padome nevar

izdarīt secinājumu, ka LVM atrodas dominējošajā stāvoklī visā

Latvijas teritorijā. Līdz ar to jāsecina, ka LVM neatrodas

dominējošā stāvoklī koksnes resursu iegūšanas tirgū visā Latvijas

teritorijā, jo Konkurences padome nav konstatējusi faktu, ka LVM

sasniegtu 40% tirgus daļas kritēriju koksnes resursu iegūšanas

tirgū visā Latvijas teritorijā.