13. pants
, ir izstrādāts, pārņemot EK primārajos un sekundārajos

tiesību avotos un ar tiem saistītajā Eiropas Kopienu tiesas

(turpmāk - EKT) un Pirmās instances tiesas praksē iedibinātos

konkurences tiesību principus. Tādējādi Konkurences padome sava

lēmuma pamatojumā balstās arī uz minētajiem tiesību avotiem.

Konkurences likuma 1.panta

1.punktā lietotais jēdziens "vairāki tirgus dalībnieki" nozīmē,

ka kopējā dominējošā stāvoklī var atrasties divi vai vairāki

tirgus dalībnieki, kas juridiski ir neatkarīgi cits no cita, bet

starp kuriem pastāv ekonomiska saikne, kura izpaužas tādējādi, ka

šie tirgus dalībnieki ir "kopīga vienība" noteiktās darbībās

attiecībā pret konkurentiem, klientiem vai patērētājiem. Šādi

kopējo dominējošo stāvokli skaidrojusi arī EK Pirmās instances

tiesa (turpmāk tekstā - Pirmās instances tiesa) Italian Flat

Glass lietā1, nosakot, ka: "Nekas principiāli

nevar būt par šķērsli divām vai vairākām neatkarīgām ekonomiskām

vienībām, kuras darbojas kādā konkrētā tirgū, kopā atrasties

dominējošā stāvoklī attiecībā pret citiem šī tirgus

dalībniekiem."2

No Pirmās instances tiesas

spriedumā Airtours3 lietā var secināt, ka

kolektīvās dominēšanas pastāvēšanas esence ir paralēla darbība

oligopola ietvaros, tas ir, iepriekš nesaskaņota vienotu darbību

veikšana (tacit collusion) vai iepriekš nesaskaņotu

vienotu darbību koordinācija (tacit

cordination)4.

EK lēmuma

Gencor/Lonrho5 140.punktā noteikts: "Līdzīgas

negatīvas sekas, kādas rodas no atsevišķa dominējoša uzņēmuma

darbības, rodas arī no dominējošā stāvoklī esoša oligopola

darbības. Šāda situācija var izveidoties tikai no tā vien, ka

oligopola dalībnieki, pielāgojoties tirgus apstākļiem, veido pret

konkurenci vērstu paralēlu rīcību, kuras rezultātā oligopols

kļūst dominējošs. Tādējādi, lai oligopola dalībnieki kļūtu

dominējoši un darbotos būtiskā mērā neatkarīgi no konkurentiem,

klientiem un, jo īpaši, patērētājiem, dominējošā oligopola

dalībnieku starpā nav nepieciešama vienošanās (active

collusion). Pirmās instances tiesa, kurā minētais Eiropas

Komisijas lēmums tika pārsūdzēts, to atstāja

spēkā6.

Lietā Compagnie Maritime Belge

Transports v Commission7 EKT sprieduma 39.punktā

noteica, ka, lai analizētu situāciju EK dibināšanas līguma

82.panta kontekstā, vispirms nepieciešams noskaidrot, vai

attiecīgie uzņēmumi kopā veido kolektīvu vienību attiecībā pret

šo uzņēmumu konkurentiem, tirdzniecības partneriem un

patērētājiem. Tikai tad, kad uz šo jautājumu gūta apstiprinoša

atbilde, var vērtēt, vai šim kolektīvajam veidojumam ir

dominējošs stāvoklis tirgū un vai tā rīcība vērtējama kā

ļaunprātīga.

Pirmās instances tiesas spriedumā

lietā Airtours vs. Commission8, kurā tā lielā

mērā apkopoja agrākās prakses būtiskākās atziņas, noteikti

sekojoši priekšnoteikumi kolektīvā dominējošā stāvokļa

konstatēšanai:

- pirmkārt, konkrētajam tirgum

jābūt pietiekamā mērā caurredzamam, lai tirgus dalībniekiem, kas

veic paralēlu darbību, būtu iespējas pārbaudīt (monitorēt), vai

koordinējošās darbības tiek veiktas;

- otrkārt, iepriekš nesaskaņotu

vienotu darbību koordinācijai jābūt noturīgai laika ziņā - ir

jābūt stimulam neatkāpties no kopējās tirgus politikas. Un tas

iespējams tikai tad, ja visi oligopola dalībnieki turpina

paralēlo darbību, no kuras tie gūst labumu. Tāpēc nepieciešams,

lai pastāvētu mehānisms, ar kura palīdzību oligopola dalībnieks

tiktu sodīts par atšķirīgu darbību;

- treškārt, to tirgus dalībnieku

darbības, kas nav oligopola dalībnieki (esošo vai potenciālo

oligopola dalībnieku konkurentu), tāpat arī klientu darbības

nespētu negatīvi ietekmēt rezultātus, kas paredzēti oligopola

dalībniekiem, realizējot kopējo politiku (Sprieduma

62.punkts).

Saskaņā ar Eiropas Komisijas un

EKT praksi, lai konstatētu kolektīvu vairāku neatkarīgu uzņēmumu

vienību, nepieciešams analizēt ekonomiskās saiknes vai citus

faktorus, kas rada pamatu attiecīgo uzņēmumu

sasaistei9. It īpaši nepieciešams noskaidrot, vai

pastāv kādas ekonomiskas saiknes attiecīgo uzņēmumu starpā, kas

tiem ļauj darboties neatkarīgi no to konkurentiem, klientiem un

patērētājiem10. Taču jāņem vērā, ka kolektīva esamību

var balstīt arī uz citiem faktoriem, kā arī ekonomiskā

novērtējuma, un, jo īpaši, konkrētā tirgus struktūras

vērtējuma11.

Saskaņā ar EKT judikatūru

kolektīvās dominances pierādīšanai jāizmanto individuāla pieeja,

analizējot katras lietas konkrētos apstākļus.

Kolektīvā dominējošā stāvokļa

esamība, tāpat kā individuālā dominējošā stāvokļa esamība, pati

par sevi neveido pārkāpumu. Saskaņā ar ekonomikas teoriju, no

kuras izriet kolektīvās dominances doktrīnas, tirgus dalībnieki

var iegūt labumus no iepriekš nesaskaņotu vienotu darbību

veikšanas, un iemesls, kāpēc šādas darbības tiek aizliegtas, ir

iespējas nostiprināt savu dominējošo stāvokli.

Viens no kolektīvās dominances

pārkāpuma veidiem var būt vairāku tirgus dalībnieku (kolektīvā

dominējošā stāvoklī esošo) iepriekš nesaskaņotas darbības,

piemērojot cenas zem konkurējošā līmeņa. Cenu negodīgums (pārāk

zemas cenas) šajā gadījumā tiek vērtētas tāpat kā individuālā

dominējošā stāvokļa pārkāpuma gadījumā. Šādas darbības tiek

veiktas, lai izslēgtu pārējos tirgus dalībniekus no tirgus. EK ir

konstatējusi kolektīvā dominējošā stāvokļa pārkāpumu

(excplicit abuse), piemērojot selektīvas pārdošanas cenas

un lojalitātes atlaides Cewal12 lietā (lēmums

tika pārsūdzēts gan Pirmās instances tiesā13, gan

EKT14, un abās instancēs tas tika atstāts spēkā).

Kolektīvā dominējošā stāvokļa

ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu var izdarīt arī

tikai viens no kolektīvā dominējošā stāvoklī esošajiem tirgus

dalībniekiem. Šādu secinājumu ir veikusi Pirmās instances tiesa

Irish Sugar lietā, nosakot, ka: "tirgus dalībnieki, kas

atrodas kolektīvā dominējošā stāvoklī, var veikt kopēju vai

individuālu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas

pārkāpumu".15

Visbeidzot, Michelin

lietā16 EKT noteica, ka dominējošs stāvoklis pats par

sevi nav nekas nosodāms, taču uzņēmumam, kas atrodas dominējošā

stāvoklī, neatkarīgi no tā, kā šis dominējošais stāvoklis ir

izveidojies, ir īpaša atbildība par to, lai ar savu darbību šis

uzņēmums nekropļotu konkurenci kopējā tirgū.

3.2. Tirgus struktūra un tirgus

daļas Latvijā un reģionālajos tirgos

VID vēstules Nr.13.3.2/13683

(18.05.2006.) 2.pielikumā norādīts, ka uz 2006.gada 1.martu

speciālās atļaujas (licences) naftas produktu mazumtirdzniecībai

bija spēkā 215 komersantiem. Pēc publiski pieejamās informācijas

VID interneta mājas lapā17 Konkurences padome

konstatē, ka 21 no minētajiem 215 komersantiem nodarbojas tikai

ar auto gāzes mazumtirdzniecību, tādējādi šie komersanti nav

uzskatāmi par konkrētā tirgus dalībniekiem. Rezultātā uz

2006.gada 1.martu degvielas mazumtirdzniecības tirgū darbojās 194

komersanti.

1.tabulā redzamas degvielas

mazumtirgotāju tirgus daļas Latvijā saskaņā ar VID sniegto

informāciju (vēstule Nr.13.3.2/13683 (18.05.2006.)).

1.tabula. Komersantu tirgus daļas

Latvijā (%)

2003

Statoil un Magni

22,8

Neste

8,89

Lukoil Serviss

7,65

RusLatNafta

4,28

Latvijas nafta

4,09

Alco

3,62

Virši-A

3,46

Viada

3,09

Astarte-Nafta

2,04

Liepiņš

1,66

Ziemeļu nafta

1,38

RNS-D

1,34

Ingrid A

1,31

uzņ., kuriem daļa <1%

34,39

2004.janv.-apr.

Statoil un Magni

25,95

Neste

8,94

Lukoil Serviss

8,26

RusLatNafta

3,98

Latvijas nafta

3,44

Alco

3,36

Virši-A

2,04

Viada

1,93

Astarte-Nafta

1,57

Liepiņš

1,56

Ziemeļu nafta

1,4

RNS-D

1,39

uzņ., kuriem daļa <1%

36,18

2004.maijs-dec.

Statoil

22,49

Neste

9,83

Lukoil + Lukoil Serviss

8,41

Virši-A

4,16

Latvijas nafta

4,01

Alco

3,47

Astarte-Nafta

2,07

Liepiņš

1,84

Aparts

1,82

Viada

1,54

RusLatNafta

1,49

Ziemeļu nafta

1,45

RNS-D

1,41

Ingrid A

1,26

uzņ., kuriem daļa <1%

34,75

2005

Statoil

21,57

Neste

12,14

Lukoil

8,52

Virši-A

4,72

Latvijas nafta

3,94

Alco

3,06

Aparts

2,22

Astarte-Nafta

1,99

Ziemeļu nafta

1,61

Liepiņš

1,53

RNS-D

1,36

Ingrid A

1,09

Viada

1,04

RusLatNafta

1

Sumata

1

uzņ., kuriem daļa <1%

33,21

2006.janv.-marts

Statoil

26,22

Neste

15,14

Lukoil

8,62

Virši-A

5,11

Latvijas nafta

3,14

Alco

2,39

Aparts

2,03

Astarte-Nafta

1,91

Ziemeļu nafta

1,46

Liepiņš

1,24

RNS-D

1,23

Sumata

1,02

uzņ., kuriem daļa <1%

30,49

Konkurences padome konstatē, ka tirgus daļu stabilitāte

kopš 2003.gada bijusi Statoil, Neste un Lukoil, turklāt Statoil

un Neste tirgus daļas būtiski pieaugušas 2006.gada sākumā. Ņemot

vērā Neste un Lukoil apvienošanās gadījumus 2006.gadā ar citiem

tirgus dalībniekiem, Konkurences padome pieņem, ka nākotnē Neste

un Lukoil tirgus daļas pieaugs. Būtiskākais iemesls šo trīs

komersantu tirgus daļu pieaugumam ir jaunu DUS izveide un jau

esošu DUS iegūšana no salīdzinoši nelielajiem degvielas

mazumtirgotājiem. AS "Virši-A" tirgus daļa pieaugusi kopš

2004.gada, tādējādi AS "Virši-A", pēc VID sniegtās informācijas,

uzskatāms par nozīmīgāko konkurentu minētajiem komersantiem.

Tomēr, analizējot degvielas mazumtirdzniecības tirgu pēc

reģionālā principa, Konkurences padome secina, ka AS "Virši-A"

DUS izvietotas pamatā ārpus lielākajām Latvijas pilsētām, pretēji

Statoil, Neste un Lukoil DUS, tādējādi AS "Virši-A" pēc DUS

izvietojuma nav uzskatāms par pietiekami līdzvērtīgu konkurentu

Statoil, Neste un Lukoil. Ņemot vērā patērētāju ieradumus

degvielas iegādē, no pieprasījuma puses degvielas

mazumtirdzniecības tirgus ir reģionāla rakstura, tādējādi

pilnīgākas tirgus situācijas noskaidrošanai Konkurences padome

analizēja arī konkrētos reģionālos tirgus.

Konkurences padomes 2002.gada

9.decembra lēmuma Nr.50 (Lieta Nr.539k/02/06/16 Par SIA "Latvija

Statoil" un SIA "Shell Latvia" apvienošanos) 5.1.2.punktā ir

noteikusi, ka parasti patērētāji degvielu iegādājas teritorijās,

kurās tie ir sociāli aktīvi - veic darbu un dzīvo, un šīs

teritorijas ir pilsētas un tuvākā apkārtne.

Saskaņā ar Konkurences padomes

izdarītajiem secinājumiem un pieņemtajiem lēmumiem18

degvielas mazumtirgotāju apvienošanās lietās Nr.1591/05/05/4 "Par

SIA "Neste Latvija" un SIA "Aksioma - R.S." apvienošanos",

Nr.1583/05/05/3 "Par SIA "Neste Latvija" un SIA "Trest Oil Co"

apvienošanos", Nr.763/05/05/2 "Par SIA "Latvija Statoil" un SIA

"Regal" apvienošanos", Nr.539k/02/06/16 "Par SIA "Latvija

Statoil" un SIA Shell Latvia, SIA" apvienošanos" un lietā esošo

informāciju par degvielas mazumtirdzniecības cenu pazemināšanos

2006.gada sākumā, Konkurences padome vērtēja šādus konkrētos

reģionālos tirgus:

1. Jēkabpils pilsētas

administratīvā teritorija un tās tuvākā apkārtne *;

2. Jūrmalas pilsētas

administratīvā teritorija;

3. Valmieras pilsētas

administratīvā teritorija un tās tuvākā apkārtne *;

4. Jelgavas pilsētas

administratīvā teritorija un tās tuvākā apkārtne*;

5. Tukuma pilsētas administratīvā

teritorija un tās tuvākā apkārtne*;

6. Liepājas pilsētas

administratīvā teritorija un tās tuvākā apkārtne*;

7. Ogres pilsētas administratīvā

teritorija un tās tuvākā apkārtne*;

8. Rēzeknes pilsētas

administratīvā teritorija un tās tuvākā apkārtne*;

9. Cēsu pilsētas administratīvā

teritorija un tās tuvākā apkārtne*;

10. Ventspils pilsētas

administratīvā teritorija un tās tuvākā apkārtne*;

11. Rīgas pilsēta un tās apkārtne,

ar terminu "apkārtne" saprotot 20 km, izņemot Ogres virzienā

10 km19, attālumu no Rīgas pilsētas administratīvās

robežas.

* ar terminu "tuvākā apkārtne"

saprotama teritorija 2-3 km attālumā no konkrētajām pilsētām.

Lai kā atsevišķu ģeogrāfisko tirgu

noteiktu Rīgas pilsētu, Konkurences padome lūdza degvielas

mazumtirgotājus izteikt viedokli par konkrētā ģeogrāfiskā tirgus

robežām Rīgas pilsētā.

Lukoil vēstulē Nr.02/mt/28

(27.06.2006.) norāda, ka ģeogrāfiskais tirgus ir Latvijas

teritorija, pamatojot to ar faktu, ka Lukoil klienti veic

degvielas uzpildi visā Latvijā.

Konkurences padome kā konkrēto

ģeogrāfisko tirgu noteikusi visu Latvijas teritoriju, ņemot vērā

lietas izpētes specifiku, ko analizējusi lēmuma 2.punktā.

Neste Rīgas pilsētu vērtē kā vienu

konkrēto ģeogrāfisko tirgu, uzskatot, ka konkrētā tirgus robežas

ir 20 - 30 km no Rīgas pilsētas administratīvās robežas. Neste

norāda, ka, vērtējot konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežas, jāņem

vērā, ka daudz iedzīvotāju no Rīgas piepilsētām dodas uz darbu

Rīgā, tāpēc DUS pilsētas centrā pēc būtības jānodrošina līdzīgi

konkurences apstākļi kā netālu no pilsētas esošajos DUS (vēstule

Nr.01-287/2006 (29.06.2006.)).

Statoil vēstulē Nr.CS003121/413

(05.07.2006.) norāda, ka degvielas tirgotājiem Rīgas pilsētā un

Rīgas rajona pagastos (Ādažu, Babītes, Carnikavas, Garkalnes,

Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu,

Salas, Salaspils, Sējas, Stopiņu pagastu, arī Vangažos, Baložos

un Saulkrastos) konkurences apstākļi vērtējami kā pietiekami

līdzīgi. Statoil norāda, ka Rīgas pilsēta ir svarīgs

saimnieciskais un administratīvais centrs un ka lielākā daļa

Rīgas rajona pagastu iedzīvotāji Rīgā veic saimniecisko darbību,

strādā, mācās, iepērkas un veic citu sadzīvisku darbību. Tādēļ

ģeogrāfiskā tirgus - Rīgas pilsēta un tās tuvākā apkārtne -

robežas nevar aprobežoties ar pāris kilometriem aiz Rīgas

pilsētas administratīvās robežas. Minēto pagastu iedzīvotājiem

(patērētājiem) ir raksturīgi iegādāties degvielu galvaspilsētā

vai ap tās robežām. Statoil norāda, ka (*).

Konkurences padome secina, ka, lai

arī lielai daļai Rīgas pilsētai tuvāko pilsētu Jelgavas, Ogres,

Jūrmalas un tālāko Rīgas rajona pagastu iedzīvotājiem darbs un

cita sadzīviskā darbība norisinās Rīgā, šīs pilsētas nevar tikt

ietvertas konkrētā tirgus robežās. Starp pilsētām, tālākajiem

pagastiem un Rīgas pilsētu pastāv ierobežota degvielas iegādes

aizvietojamība. Minētajās pilsētās konkurences apstākļus ietekmē

iedzīvotāju skaits, kas degvielas iegādi veic tikai šajās

pilsētās un neveic sadzīvisku darbību Rīgas pilsētā vai tās

apkārtnē. Rīgas rajonā no Rīgas pilsētas tālāk esošajos pagastos

konkurences apstākļus ietekmē tiem tuvāk esošās pilsētas un

apdzīvotās vietas.

Ņemot vērā degvielas

mazumtirgotāju viedokļus un iepriekš minēto, Konkurences padome

secina, ka pietiekami līdzīgi konkurences apstākļi tirgus

dalībniekiem pastāv Rīgas pilsētā un tās apkārtnē, ar terminu

"apkārtne" saprotot 20 km, izņemot Ogres pilsētas virzienā 10

km20, attālumu no Rīgas pilsētas administratīvās

robežas.

Saskaņā ar degvielas

mazumtirgotāju sniegtajiem datiem par realizētajiem auto benzīna

un dīzeļdegvielas apjomiem un apgrozījumu, 1.pielikumā redzamas

tirgus daļas konkrētajos reģionālajos tirgos.

Ņemot vērā degvielas tirgus

dalībnieku apvienošanās lietās secināto un 1.pielikumā apkopoto

informāciju, Statoil, Neste un Lukoil reģionālajos tirgos aizņem

būtisku tirgus daļu. Statoil, Neste un Lukoil tirgus daļas

konkrētajos reģionālajos tirgos no 2003. līdz 2005.gadam ir

mainīgas, kas liecina par zināmu konkurenci to starpā, tomēr

Statoil, Neste un Lukoil kopējai tirgus daļai reģionālajos tirgos

ir tendence pieaugt, kas pamatā notiek tirgus strukturālo izmaiņu

rezultātā. Tirgus daļu stabilitāti vai nelielu tās samazinājumu

Konkurences padome konstatē tirgus dalībniekiem, kuriem ir

reģionāls DUS tīkls, vai tiem, kuri ir iesaistījušies kādā DUS

tīklā (piem., tirgus dalībnieki, kuru DUS ir ar "Dinaz" vai

"Trest" zīmolu), tādējādi nodrošinot degvielas realizāciju

piesaistītajiem klientiem DUS tīkla ietvaros. Atsevišķi tirgus

dalībnieki spēj sastādīt zināmu konkurenci Statoil, Neste un

Lukoil, tomēr, kā jau Konkurences padome konstatēja iepriekš, to

tirgus vara ir būtiski mazāka nekā minētajiem tirgus

dalībniekiem.

Ekonomikas analīzē tirgus

koncentrācijas līmeņa noteikšanai izmanto Herfindāla - Hiršmana

indeksu21 (turpmāk - HHI). Ja HHI ir mazāks par 1000,

tad tirgus tiek vērtēts kā nekoncentrēts. Ja HHI ir robežās no

1000 līdz 1800, tirgu aplūko kā mēreni koncentrētu, bet HHI virs

1800 liecina par augsti koncentrētu tirgu. 2.tabulā redzami HHI

konkrētajos reģionālajos tirgos.

2.tabula. HHI reģionālajos

tirgos22

HHI

Jēkabpils

1388

Jūrmala

2660

Valmiera

1418

Jelgava

2121

Tukums

1621

Liepāja

2138

Ogre

2171

Rēzekne

1518

Cēsis

1820

Ventspils

3202

Rīga

1640

HHI reģionālajos tirgos norāda, ka tie ir augsti vai

mēreni koncentrēti, jo tirgū darbojas daži komersanti ar lielām

tirgus daļām.

3.3. Produkta homogenitāte un

tirgus caurskatāmība

Atklātā, caurskatāmā tirgū

uzņēmumiem ir viegli sekot konkurentu soļiem, kā arī pieņemt

saskaņotus lēmumus, turklāt auto degviela ir homogēns jeb

viendabīgs produkts, kas paredzēta noteiktai patērētāju grupai -

automašīnu lietotājiem. Būtiskākā informācija, kas interesē gan

konkurentus, gan patērētājus, ir degvielas cena. Ņemot vērā, ka

degvielas cenas tiek norādītas DUS, kā arī tiek publicētas

interneta portālā "Leta", tad no cenu viedokļa degvielas tirgus

ir vērtējams kā ļoti caurskatāms. Turklāt konkurentiem ir viegli

izkalkulēt cita uzņēmuma cenas, jo tās veidojas no

vairumtirdzniecības cenām, kas arī ir pietiekami skaidri

nojaušamas. Pietiekami caurspīdīga ir arī uzņēmumu atlaižu

sistēma patērētājiem. Degvielas tirgus ir viendabīgs un degvielas

realizācijas tehnoloģijas uzņēmumiem ir ļoti līdzīgas, kā

rezultātā iespējams samērā precīzi zināt arī konkurentu izmaksu

struktūru un aprēķināt peļņas procentu, līdz ar to uzņēmuma

spēku. Degvielas tirgotājiem ir viegli sekot konkurentu

paplašināšanās aktivitātēm, kā arī pārzināt konkurentu DUS

izvietojumu. Izteikti caurskatāmā homogēna produkta tirgū īpaši

iespējama oligopola dalībnieku paralēlu darbību esamība.

3.4. Vertikālā integrācija un

pieeja resursu un noieta tirgiem

Statoil, Neste un Lukoil ir

vertikāli integrēti uzņēmumi, kas tiem dod iespēju piesaistīt

lielākus finanšu līdzekļus, tādējādi nodrošinot tos ar jaunākām

tehnoloģijām, DUS celtniecības un reklamēšanās iespējām. Minētie

uzņēmumi Latvijas degvielas tirgū darbojas gan

vairumtirdzniecības, gan mazumtirdzniecības līmenī.

Neste pilnvarotā pārstāvja

zvērinātu advokātu biroja "Lejiņš, Torgāns & Partneri"

2007.gada 23.aprīļa vēstules (turpmāk - Neste 23.04.2007.

vēstule) 2.3.punktā norādīts, ka "(..) KP kļūdaini apgalvo, ka

Neste pieder pie vertikāli integrētu uzņēmumu grupas (..) Pretēji

Exxon-Mobil, Shell, BP, TotalFinaElf utt., kā arī Lukoil un

Statoil, kuri pieder pie vertikāli integrētu uzņēmumu grupām,

Neste Oil Corporation nepieder naftas atradnes. Neste Oil

Corporation ir pārstrādes un mārketinga uzņēmums, un tā meitas

uzņēmums SIA "Neste Latvija" ir mazumtirdzniecības uzņēmums

(..)"

Neste nav tipisks vertikāli

integrēts naftas industrijas uzņēmums, tomēr saskaņā ar

ekonomikas teoriju termins "vertikāla integrācija" norāda

uz uzņēmuma īpašumtiesību un kontroles veidu. Tas, kādos līmeņos

(ieguve, pārstrāde, vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība)

uzņēmums darbojas, parāda, cik vertikāli integrēts tas ir.

Vertikāli integrētu uzņēmumu raksturo tā hierarhija un kopējs

īpašnieks. Neste darbojas gan vairumtirdzniecības, gan

mazumtirdzniecības un, kā norāda Neste, "Neste Oil Corporation",

arī pārstrādes līmenī, kas liecina par Neste kā vertikāli

integrētu uzņēmumu.

Saskaņā ar Statoil (vēstule

Nr.CS003121/254 (11.04.2006.)), Neste (vēstule Nr.01-200/2006

(21.04.2006.)) un Lukoil (vēstule Nr.02/183 (11.04.2006.))

sniegto informāciju par veiktajiem degvielas iepirkumiem no

2005.gada 1.decembra līdz 2006.gada 28.februārim Statoil benzīnu

iepērk (*) un dīzeļdegvielu (*), Neste benzīnu iepērk (*) un

dīzeļdegvielu pamatā (*), Lukoil benzīnu iepērk (*) un

dīzeļdegvielu (*). Pamatojoties uz VID sniegto informāciju

(vēstule Nr.13.3.2/26958 (13.10.2006.)), Latvijā no 2006.gada

janvāra līdz septembrim auto degvielu ieveda un realizēja

vairumtirdzniecībā 34 komercsabiedrības. Saskaņā ar VID interneta

mājas lapā pieejamo informāciju23 uz 2006.gada

17.novembri no minētajām 34 komercsabiedrībām 13 darbojās

degvielas mazumtirdzniecības tirgū.

Konkurences padome lietā

Nr.1173/05/05/5 "Par Konkurences likuma 13.panta iespējamo

pārkāpumu SIA ""Mažeiķu Nafta" Tirdzniecības nams" darbībās"

secināja, ka lielākie degvielas vairumtirgotāji Latvijā ir

Statoil, Neste, Lukoil, (*).

Uz 2006.gadu lielapjoma piegādes

līgumus ar MNTN noslēguši (*). Saskaņā ar VID interneta mājas

lapā pieejamo informāciju no lielākajiem degvielas importētājiem

degvielas mazumtirdzniecības tirgū darbojas (*).

Saskaņā ar MNTN lielapjoma

piegādes līgumu nosacījumiem degvielas cena un piemērojamās

atlaides tiek noteiktas atkarībā no konkrētās komercsabiedrības

reāli iegādātā degvielas apjoma. Pamatojoties uz pārdošanas

līgumu Speciālo noteikumu 3. un 5.2.punktā minētajiem

nosacījumiem, (*) 2006.gada martā, 2., 3. un 4.ceturksnī

apņēmušies iepirkt no MNTN noteiktus degvielas apjomus

(3.tabula), un tiem tiek piemērotas sākotnējās atlaides

(4.tabula).

3.tabula. Pircēju plānotie

degvielas iepirkuma daudzumi no MNTN 2006.gadā, tūkst.t

(benzīns/dīzeļdegviela)

(*)

4.tabula. Sākotnējās atlaides, ASV

dolāri/t (benzīnam/dīzeļdegvielai)

(*)

Saskaņā ar minēto līgumu

6.5.punktu (*).

Attiecībā pret degvielas

mazumtirgotājiem (*) dīzeļdegvielas, (*) benzīna iegādei iegūst

salīdzinoši lielākas atlaides, līdz ar to zemāku degvielas

iepirkuma cenu.

Konkurences padome vērtēja nelielo

degvielas tirgotāju iespējas iepirkt degvielu ārpus Latvijas.

LDTA 2006.gada 20.decembra vēstulē Nr.01/01-54 mazo DUS tīklu

iespēju iepirkt degvielu ārpus Latvijas vērtē kā grūti

realizējamu, to pamatojot ar tam nepieciešamajiem lielajiem

finanšu līdzekļiem naftas produktu iegādei, loģistikas

nodrošināšanai, nodokļu samaksai un fiziskās glabāšanas

nodrošināšanai. Turklāt LDTA norāda, ka nepieciešama papildus

administratīvā kapacitāte normatīvo aktu izpildei, jo degvielas

ievedējiem Latvijas tirgū ir pienākums glabāt Valsts degvielas

krīzes rezerves 36 dienu patēriņa apjomā. Attiecībā uz mazo

degvielas tirgotāju kooperāciju degvielas iepirkumos lielākos

daudzumos, LDTA skaidro, ka, iespējams, kāda sadarbība notiek

tikai starp saistītajiem uzņēmumiem, tomēr degvielas tirgū

pastāvošās saspringtās konkurences apstākļos šāda kooperācija nav

iespējama. DTRS 2006.gada 27.decembra vēstulē arī norāda, ka

iepirkt degvielu ārpus Latvijas lielākos daudzumos un kooperēties

mazajiem un vidējiem degvielas mazumtirgotājiem ir praktiski

gandrīz neiespējami, jo tiem nav kopēja kredīta nodrošinājuma,

turklāt degvielas glabāšanas un loģistikas izmaksas ir

nepārvarams šķērslis, kas pēc būtības pārsniedz radīto ekonomiju,

iegādājoties degvielu ārpus Latvijas lielākos daudzumos.

SIA "Viada" 2007.gada 5.februāra

vēstulē Nr.02/37 norāda, ka mazo un vidējo degvielas

mazumtirgotāju kooperācija degvielas iepirkumiem Latvijā un ārpus

tās nav iespējama, jo tiem "..nav tādu brīvu apgrozāmo

līdzekļu, lai tos varētu ieguldīt lielos degvielas iepirkumos

ārpus Latvijas, ne arī Latvijā.." Papildus SIA "Viada"

norāda, ka pastāv gan finansiāli, gan praktiski šķēršļi pieejai

termināliem.

Nelielajiem degvielas

mazumtirgotājiem pastāv būtiskas barjeras iegādāties degvielu

lielākos apjomos par zemāku cenu tieši no rūpnīcas, tādēļ tie

degvielu iegādājas vairumtirdzniecības tirgū Latvijā, un to

degvielas iepirkuma cena ir Latvijas degvielas

vairumtirdzniecības tirgū noteiktā. Statoil, Neste un Lukoil

degvielas iepirkuma cena ir zemāka nekā nelielajiem degvielas

mazumtirgotājiem (Skat. 2.pielikumu). Statoil, Neste un Lukoil

degvielu iepērk lielos apjomos, kas tiem dod iespējas variēt ar

degvielas mazumtirdzniecības cenu, tirgojot iepriekš iepirktu

degvielu par zemāku cenu, pretēji nelielajiem degvielas

mazumtirgotājiem, kuru iegādātā degviela tiek realizēta DUS īsā

laika periodā.

Saskaņā ar lietā esošo un publiski

pieejamo informāciju Statoil, Neste un Lukoil ir izveidojies

plašs DUS tīkls. To DUS pamatā ir izvietoti lielākajās Latvijas

pilsētās un pie autoceļiem. Lielāka daļa DUS izvietoti Rīgas

pilsētā, kurš ir lielākais un pieprasījuma ziņā izdevīgākais

tirgus, vadoties no realizētajiem degvielas apjomiem tajā. DUS

izvietojums ir svarīgs faktors klientu piesaistē, kurā Statoil,

Neste un Lukoil ir pārāki pār citiem tirgus dalībniekiem, jo to

DUS atrodas ģeogrāfiski izdevīgākās vietās. Turklāt, pastāvot

pietiekoši plašam DUS tīklam, Statoil, Neste un Lukoil pastāv

iespēja zaudējumu vienā konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū kompensēt

ar ieguvumu citā. Šādu iespēju mazajam degvielas mazumtirgotājam

nav.

3.5. Statoil, Neste un Lukoil cenu

konkurences izvērtējums

Saskaņā ar Ministru kabineta

2000.gada 26.septembra noteikumiem Nr.332 "Noteikumi par benzīna

un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu" auto degvielas

kvalitātes rādītāju normas ir stingri reglamentētas, tādējādi

Latvijas tirgū nonāk līdzīgas kvalitātes auto degviela. Iepirkuma

cenas ir pietiekami caurspīdīgas, lai konkurenti varētu

pietiekami skaidri nojaust cita iespējas konkurēt ar degvielas

cenu. Pamatojoties uz lietā esošo informāciju, Ekonomikas

ministrijas24 un Konkurences padomes degvielas tirgus

uzraudzības lietas ietvaros veikto degvielas cenu monitoringu,

Konkurences padome secina, ka degvielas mazumtirdzniecības cenu

svārstības 2005.gadā starp Statoil, Neste un Lukoil nav

izteiktas. Cenu korelācija Statoil, Neste un Lukoil starpā ir

līdzīga ilgā laika posmā, kas izveidojusies no minēto komersantu

spēka samēra tirgū. Konkurences padome uzskata, ka spēka samērs

pamatojams ar katra komersanta tēlu patērētāju skatījumā.

Komersantu tēls veidojies lielākoties no reklāmas un apkalpošanas

kvalitātes, kas ir pamata instrumenti, ar kuriem Statoil, Neste

un Lukoil galvenokārt konkurē savā starpā. Ievērojot degvielas kā

produkta homogenitāti, tirgus caurskatāmību, pārdevēju izmaksu

simetriskumu, cenu caurspīdīgumu, pieprasījuma stabilitāti, kā

arī nelielo piegādātāju skaitu vairumtirdzniecības līmenī, kas

rada vertikāli integrētu uzņēmumu priekšrocības, par kādiem

uzskatāmi Statoil, Neste un Lukoil, atzīstams, ka īstermiņā cena

nav izšķirošais konkurences faktors. Tomēr pie zināmiem

apstākļiem būtiskas cenu izmaiņas var ievērojami palielināt cenas

kā konkurences faktora nozīmi.

3.6. Mazo un vidējo tirgus

dalībnieku un pircēju spēja ietekmēt Statoil, Neste un Lukoil

darbības

Auto degviela ir homogēna prece un

tās pieprasījuma aizvietojamība starp piedāvātājiem ir būtiska,

tādējādi autobraucējiem ir viegli pārslēgties no viena pārdevēja

pie cita, tomēr, ņemot vērā iepriekš secināto, situācijā, ja tiek

būtiski pazemināta cena, nelielie degvielas mazumtirgotāji nevar

ietekmēt Statoil, Neste un Lukoil darbības.

Būtiska nozīme Statoil, Neste un

Lukoil darbību un to pozīciju nostiprināšanos tirgū novērtēšanai

ir barjerām jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai tirgū. Saskaņā ar

likuma "Par akcīzes nodokli" 2.panta sesto daļu un 2005.gada

30.augusta Ministru kabineta noteikumu Nr.662 "Akcīzes preču

aprites kārtība" 11. un 12.punktu komercdarbību ar akcīzes precēm

drīkst veikt komersants, kurš ir saņēmis attiecīgu VID

licencēšanas komisijas izsniegtu speciālo atļauju (licenci).

Lai saņemtu speciālo atļauju

(licenci) degvielas mazumtirdzniecībai, komersants iesniedz

iesniegumu. Iesniegumam pievieno dokumentus, kas apliecina

iesniegumā deklarētās ziņas par pieteiktās darbības vietas

atbilstību vides aizsardzības un ugunsdrošības prasībām, par

metroloģiskā nodrošinājuma esību un tā atbilstību normatīvo aktu

prasībām vai verificēšanas sertifikātā norādīto informāciju, par

bīstamo iekārtu reģistrāciju un par nodokļu samaksu. Saskaņā ar

noteikumiem par licences izsniegšanu par katru tirdzniecības

vietu jāmaksā nodeva 50 latu apmērā. Minētās barjeras Konkurences

padome neuzskata par būtiskām komercdarbības ar degvielas

tirdzniecību uzsākšanai.

Būtiskākās barjeras, kas var

atturēt komersantus iesaistīties degvielas mazumtirdzniecības

tirgū, ir:

1. Kapitāla ieguldījums (DUS

celtniecība);

2. Teritoriālais faktors (DUS

izvietojums);

3. Tirgus struktūra (Spēcīgi

tirgus dalībnieki).

LDTA 2006.gada 16.jūnija vēstulē

Nr.01/01-24 norāda, ka Latvijas degvielas tirgus nav īpaši

pievilcīgs jauniem tirgus dalībniekiem. LDTA apliecina, ka

degvielas mazumtirdzniecības organizēšanai kopumā ir nepieciešami

lieli sākotnējie finanšu līdzekļi, kā arī sarežģīta tehnisko un

tehnoloģisko prasību nodrošināšana, turklāt tirgus rentabilitāte

ir ievērojami mazāka nekā daudzās citās Latvijas tautsaimniecības

nozarēs.

DTRS 2006.gada 19.jūnija vēstulē

Nr.4-9/06 pauž viedokli, ka jaunu tirgus dalībnieku ienākšana

degvielas mazumtirdzniecības tirgū nav iespējama, to skaidrojot

ar ļoti dārgu DUS celtniecību, augstām zemes izmaksām, mazu peļņu

un ilgu celtniecības izdevumu atmaksāšanās termiņu. Attiecībā uz

Rīgas pilsētu DTRS norāda, ka tajā degvielas patēriņš pārsniedz

50% no visas Latvijas degvielas patēriņa, turklāt Statoil un

Neste Rīgas pilsētā ieņem dominējošo stāvokli, un Rīgas pilsētā

praktiski nav vietas, kur celt jaunas DUS.

DTRS norāda, ka jauna degvielas

mazumtirdzniecības tirgus dalībnieka ienākšana Latvijā vienīgi

būtu iespējama, pārpērkot kāda jau esošā tirgus dalībnieka DUS

tīklu, pie nosacījuma, ja tīkls procentuāli aizņem būtisku tirgus

daļu.

Pamatojoties uz VID 2006.gada

18.maija vēstulē Nr.13.3.2/13683 sniegto informāciju par spēkā

esošo speciālo atļauju (licenču) naftas produktu

mazumtirdzniecībai skaita izmaiņām (5.tabula), Konkurences padome

secina, ka tirgus dalībnieku skaits kopš 2003.gada ir

samazinājies, kas liecina, ka savas pozīcijas tirgū nevar

saglabāt tirgus dalībnieki, kuriem ir ierobežotas finansiālās

iespējas.

5.tabula. Spēkā esošo atļauju

(licenču)

naftas produktu mazumtirdzniecībai skaits uz katra gada

1.janvāri

2003

2004

2005

2006

263

252

231

216

Konkurences padome secina, ka Statoil, Neste un Lukoil

būtisku konkurenci var sastādīt resursu un finanšu ziņā līdzīgs

tirgus dalībnieks. Nākotnē degvielas tirgū varēs ienākt tikai

lieli finansiāli spēcīgi dalībnieki, pārņemot mazākos tirgus

dalībniekus vai būvējot jaunas DUS.

Ņemot vērā LDTA un DTRS viedokļus,

tendences auto degvielas tirgū un veikto analīzi, Konkurences

padome Latvijas degvielas mazumtirdzniecības tirgū jaunu tirgus

dalībnieku ieiešanas barjeras vērtē kā augstas, sevišķi Rīgas

pilsētā un citās Latvijas lielākajās pilsētās, tādējādi Statoil,

Neste un Lukoil potenciālo konkurentu ienākšana tirgū ir būtiski

apgrūtināta.

Saskaņā ar Statoil, Neste un

Lukoil sniegto informāciju Konkurences padome secina, ka minētie

komersanti ar atlaidēm cenšas piesaistīt pircējus iegādāties

degvielu viņu uzņēmumā. Tie piedāvā fiziskām un juridiskām

personām debetkartes un kredītkartes degvielas iegādei. Slēdzot

līgumu par degvielas iegādi, komersanti pircējiem piešķir

atlaidi, kas ir fiksēta vai atkarīga no iegādātā degvielas

daudzuma un/vai nopirktajām citām precēm un pakalpojumiem.

Papildus tiek piedāvātas arī atlaides DUS pieejamo citu produktu

iegādei.

Saskaņā ar Statoil (vēstule

Nr.CS003121/413 (05.07.2006.)), Neste (vēstule Nr.01-287/2006

(29.06.2006.)) un Lukoil (vēstule Nr.02/mt/28 (27.06.2006.))

iesniegtajiem līgumiem un vienošanām par degvielas iegādes kartēm

Konkurences padome konstatē, ka minēto līgumu noteikumi neuzliek

par pienākumu pircējam iegādāties degvielu tikai no

līgumslēdzēja. Līgumattiecības neierobežo pircēja iespējas

izvēlēties citu pārdevēju. Tomēr, ņemot vērā noslēgtās

vienošanās, Konkurences padome pieņem, ka situācijā, ja citi

degvielas mazumtirgotāji īslaicīgi pazemina degvielas cenu,

juridiskās personas pamatā nepārslēdzas degvielas iegādei pie

cita mazumtirgotāja. Juridisko personu degvielas piegādātāja

izvēle pamatojas ne tikai uz degvielas cenu, tā lielā mērā

atkarīga arī no konkrētā degvielas mazumtirgotāju DUS izvietojuma

un sniegto pakalpojumu kvalitātes.

Konkurences padome secina, ka

citiem tirgus dalībniekiem ir ierobežotas iespējas ietekmēt

Statoil, Neste un Lukoil darbības, ja minētie trīs tirgus

dalībnieki paaugstina vai pazemina degvielas mazumtirdzniecības

cenu. Cenas paaugstināšanas gadījumā mazie degvielas

mazumtirgotāji savas cenas pieskaņo Statoil, Neste un Lukoil

piedāvātajām cenām, savukārt cenas pazemināšanās gadījumā to

izmaksu struktūra neļauj mazajiem degvielas mazumtirgotājiem

pieskaņot savas cenas Statoil, Neste un Lukoil piedāvātajām

cenām, jo situācijā, kurā nelielie tirgus dalībnieki degvielu

iepērk Latvijas vairumtirdzniecības tirgū, augstāka pieejamā

degvielas vairumtirdzniecības cena neļauj tiem samazināt mainīgās

izmaksas. Tas nozīmē, ka, ja Statoil, Neste un Lukoil cenas

samazina, citiem tirgus dalībniekiem nepastāv iespēja ietekmēt šo

tirgus dalībnieku darbības.

Arī pircēju spēka faktoram nav

būtiskas nozīmes degvielas tirgū cenu paaugstināšanas vai

pazemināšanas situācijā no savstarpēji atkarīgu tirgus dalībnieku

puses. Teorētiski patērētāji uz augstām cenām reaģē, samazinot

pieprasījumu, taču zināms, ka degvielas tirgū cenu elastība ir

vāja. Arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta

pētījumā par degvielas tirgu Latvijā25 secināts, ka

degvielas cenas pieaug, tomēr patēriņš nesamazinās. Patērētāji

pieņem jebkādu degvielas cenu tirgū.

Cenu pazemināšanās gadījumā

Statoil, Neste un Lukoil klienti iegūst īslaicīgu labumu, kas tos

nemudina izvēlēties citu tirgotāju, tādējādi pamatā tiek

ietekmēta mazo degvielas mazumtirgotāju klientu rīcība,

izvēloties veikt degvielas iegādi pie Statoil, Neste un

Lukoil.

3.7. Statoil, Neste un Lukoil

dominējošais stāvoklis

2003.gadā Statoil, Neste un Lukoil

kopējā tirgus daļa bija 39,34%, 2004.gada janvārī līdz aprīlim

43,15%, 2004.gada maijā līdz decembrim 40,73%, 2005.gadā 42,23%,

bet 2006.gada janvārī līdz martam 49,98%, tādējādi to tirgus daļa

pārsniedz Konkurences likuma 1.panta 1.punktā noteikto tirgus

dalībnieku tirgus daļas slieksni dominances konstatēšanai,

turklāt tirgus daļa pārsniedz 40% robežu pietiekami ilgā laika

periodā un tai ir tendence pieaugt. Analizētajos konkrētajos

reģionālajos tirgos tirgus daļas ir vēl lielākas ar tendenci

pieaugt. Ņemot vērā degvielas mazumtirdzniecības tirgus

struktūras raksturojumu, Konkurences padome secina, ka Latvijas

degvielas mazumtirdzniecības tirgū pastāv oligopols, ko veido

Statoil, Neste un Lukoil.

Statoil, Neste un Lukoil tirgus

daļu izmaiņas parāda, ka to starpā konkurence pastāv, tomēr

kopējai oligopola tirgus daļai ir tendence pieaugt. Tas ļauj

secināt, ka Statoil, Neste un Lukoil savstarpējā konkurence,

iespējams, ierobežo konkurenci attiecībā pret citiem tirgus

dalībniekiem.

Konkurences padome secina, ka

Statoil, Neste un Lukoil, iepērkot degvielu par zemāku cenu,

iegūst iespēju noteikt zemākas degvielas mazumtirdzniecības cenas

nekā vidēji tie degvielas mazumtirgotāji, kas degvielu iepērk

vairumtirdzniecībā Latvijā, t.sk. arī no minētajām kompānijām.

Nelielajiem degvielas mazumtirgotājiem pastāv būtiskas barjeras

iegādāties lielākus degvielas apjomus par zemāku cenu tieši no

rūpnīcas. Statoil, Neste un Lukoil pretēji nelielo tirgus

dalībnieku iespējām, ir līdzvērtīgi resursi, pieeja produktu un

noieta tirgiem, tādējādi Konkurences padome secina, ka degvielas

mazumtirdzniecības tirgū pastāv divi konkurences līmeņi: (1)

konkurence starp oligopola dalībniekiem un (2) konkurence starp

oligopola dalībniekiem un pārējiem degvielas

mazumtirgotājiem.

Šādā situācijā būtiska

mazumtirdzniecības cenu pazemināšana izraisa paralēlas darbības

līdzvērtīgu komersantu starpā. Konkurences padome secina, ka

Statoil, Neste un Lukoil ir savstarpēji atkarīgi degvielas cenu

līmeņa ziņā, ko pierāda degvielas cenu pazemināšanās gadījums

2006.gada februārī un martā, tādējādi izraisīto cenu svārstību

rezultātā neviens no oligopola dalībniekiem savstarpēji nav

ieguvējs, jo, ņemot vērā līdzīgo spēka samēru, tie nevar viens

otru būtiski ietekmēt.

Latvijas degvielas tirgus ir

caurskatāms, kas ļauj Statoil, Neste un Lukoil koordinēt

(ietekmēt) degvielas mazumtirdzniecības cenu līmeni tirgū,

pietiekami skaidri paredzot vienam otra rīcību degvielas cenu

svārstību situācijā un to radīto ietekmi uz ārpus oligopola

esošajiem tirgus dalībniekiem (to izspiešanu no tirgus).

Oligopola dalībnieki apzinās, ka jebkurš no tiem sekos cenu

pazeminājumam, pretējā gadījumā tas tiks "sodīts" ar

klientu skaita samazināšanos, līdz ar to apgrozījuma kritumu.

Ārpus oligopola esošie tirgus

dalībnieki nevar ietekmēt oligopola dalībnieku darbības, tiem

pazeminot cenas, ko izskaidro to ierobežotās finansiālās un

degvielas iegādes iespējas.

Pazeminoties degvielas

mazumtirdzniecības cenai, patērētāji degvielas iegādē pamatā

nepārslēdzās starp oligopola dalībniekiem, jo likumsakarīgi

degvielas mazumtirdzniecības cenas 2006.gada sākumā pazemināja

visi oligopola dalībnieki. Patērētāji iegūst zemāku cenu un nav

ieinteresēti oligopola darbību ietekmēšanā, tādējādi cenu

pazemināšanās gadījumā patērētāju ietekme uz oligopola darbību

apturēšanu nepastāv.

Ņemot vērā augstākminēto, Latvijas

degvielas mazumtirdzniecības struktūra, konkurences process tirgū

un vairākas Statoil, Neste un Lukoil priekšrocības (t.sk. zīmola

atpazīstamība, plašais DUS tīkls, klientu lojalitātes programmas)

attiecībā pret to konkurentiem rada situāciju, kurā tiem ir

iespēja darboties būtiskā pakāpē neatkarīgi no konkurentiem.

Pamatojoties uz veikto konkurences

apstākļu analīzi, Konkurences padome secina, ka Latvijas

degvielas mazumtirdzniecības tirgū Statoil, Neste un Lukoil ir

tirgus vara un tiem ir iespēja būtiskā pakāpē darboties

neatkarīgi no to konkurentiem, tādējādi prezentējot sevi kā

kolektīvu vienību degvielas mazumtirdzniecības tirgū.

Statoil 2007.gada 23.aprīļa

vēstulē Nr.CS003121/180 (turpmāk - Statoil 23.04.2007. vēstule)

Konkurences padomei norāda uz to, ka: "KP Lietas faktu

vērtējumā nepareizi piemēro EK tiesībās izstrādāto kolektīvā

dominējošā stāvokļa definīciju, izmantojot vietējo dominējošā

stāvokļa definīciju, bet nevērtējot tirgus dalībnieku tirgus varu

(..)".

Konkurences padome tirgus daļu

lielumu šajā lietā neuzskata par būtiskāko rādītāju Statoil,

Neste un Lukoil kolektīvā dominējošā stāvokļa konstatēšanai.

Būtiskākais faktors ir to tirgus vara Latvijas degvielas tirgū,

kura rada Statoil, Neste un Lukoil iespēju to izmantot

konkrētajos reģionālajos tirgos arī tad, ja konkrētajā tirgū

izvietotas viena vai divu oligopola dalībnieku DUS.

Konkurences likuma normu

interpretācijā un Konkurences padomes viedokļa skaidrojumā, jo

īpaši, nozīmīga loma ir EK tiesību un prakses izmantošanai, ņemot

vērā to, ka Konkurences likums, tajā skaitā 13.pants, ir

izstrādāts, pārņemot EK primārajos un sekundārajos tiesību avotos

un ar tiem saistītajā EKT un Pirmās instances tiesas praksē

iedibinātos konkurences tiesību principus. Taču, protams,

Latvijas konkurences normām ir zināmas specifiskas nianses, kas

atšķiras no EK tiesību formulējumiem. Viena no šādām niansēm

atrodama dominējošā stāvokļa un tā ļaunprātīgas izmantošanas

formulējumā. Konkurences likuma 13.pantā, izmantojot līdzīgu

formulējumu kā EK dibināšanas līguma 82.pantā, noteikts, ka

jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī,

ir aizliegts jebkādā veidā to ļaunprātīgi izmantot Latvijas

teritorijā. Atsevišķi dominējošā stāvokļa definīcija

formulēta Konkurences likuma 1.panta 1.punktā: "tirgus

dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks

(saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šā dalībnieka vai

šo dalībnieku tirgus daļa šajā tirgū ir vismaz 40% un šis

dalībnieks vai dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai

deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā

laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no

konkurentiem, klientiem vai patērētājiem." EK dibināšanas

līguma 82.pants līdzīgi nosaka aizliegumu vienam vai vairākiem

dominējošā stāvoklī esošiem uzņēmumiem ļaunprātīgi izmantot šādu

stāvokli tirgū. Taču atšķirībā no Konkurences likuma EK

normatīvajos aktos, ne primārajos, ne sekundārajos, nav ietverta

dominējošā stāvokļa definīcija. Tā ir apzināta pieeja, ņemot

vērā, ka konkurences tiesību piemērošanas sfēra ir ļoti plaša,

daudzveidīga un lielā mērā balstīta uz katras individuālas

situācijas specifiskajiem apstākļiem. Tādējādi, dominējošā

stāvokļa definīcija ir izveidojusies laika gaitā, Eiropas

Komisijas un EKT prakses ceļā, interpretējot un piemērojot EK

dibināšanas līguma 82.pantu katrai attiecīgajai tirgus

situācijai. Konkurences likuma 13.pants un 1.panta 1.punkta

redakcija pamatā atspoguļo gan EK dibināšanas līguma 82.pantā

noteikto, gan Eiropas Komisijas un EKT praksē izveidoto

dominējošā stāvokļa definīciju, taču, kā papildu elements

Konkurences likuma dominējošā stāvokļa definīcijā, atšķirībā no

EK regulējuma, ietverts 40% tirgus daļas slieksnis, kā viens no

neatņemamiem priekšnoteikumiem dominējošā stāvokļa konstatēšanai.

Faktiski ar šī 40% sliekšņa iekļaušanu likumā likumdevējs ir

daļēji ierobežojis konkurences tiesību piemērotāju iespējas

pilnvērtīgi un objektīvi izvērtēt dominējošā stāvokļa esamību vai

neesamību katrā konkrētā tirgus situācijā. Vērtējot EK

dibināšanas līguma 82.panta iespējamos pārkāpumus, šāda

ierobežojuma nav, un, konstatējot dominējošā stāvokļa esamību vai

neesamību, tirgus daļas lielumam ir būtiska, taču ne izšķiroša

nozīme. Tirgus daļas lielums ir viens no faktoriem, ko analizē,

vērtējot dominējošā stāvokļa esamību. To apstiprina EKT

secinājums lietā Hoffmann-la Roche, nosakot, ka:

"dominējošā stāvokļa esamība var izrietēt no vairākiem

faktoriem, kuriem atsevišķi vērtējot var nebūt izšķiroša nozīme,

taču starp šiem faktoriem īpaši būtiska nozīme ir ļoti lielu

tirgus daļu esamībai".26

Tādējādi, lai gan pastāv nedaudz

atšķirīga pieeja dominējošā stāvokļa definīcijas jautājumā

Latvijas un EK konkurences tiesībās (Latvijā dominējošā stāvokļa

definīciju iekļaujot likumā; EK tiesībās definējot katrā lietā

individuāli, taču pamatā izmantojot EKT praksē izveidoto

definīciju), Konkurences padome nepiekrīt, ka juridiskajā

interpretācijas tehnikā šai pieejas atšķirībai būtu izšķiroša

nozīme, lai būtu pamats secināt, ka EK prakse dominējošā stāvokļa

definēšanā nebūtu izmantojama līdzīgās lietās, kas tiek skatītas

saskaņā ar Latvijas konkurences tiesību normām.

Statoil 23.04.2007. vēstulē norāda

uz KP nekonsekvenci attieksmē pret kolektīvā dominējošā stāvokļa

vērtēšanas aspektiem, norādot, ka: "pēc Lietas ierosināšanas

KP ir pieņēmusi 6 lēmumus par atļauju apvienoties. Lielākā daļa

šo lēmumu pieņemti attiecībā par apvienošanām, kurās iesaistītas

Neste un Lukoil (..). Ja KP patiesi uzskata, ka konkrētās preces

tirgū Latvijas teritorijā pastāv kolektīvais dominējošais

stāvoklis, to neizvērtējot KP ne tikai veicināja šāda stāvokļa

rašanos vai nostiprināšanos, bet arī neuzsāka nekādas darbības,

lai tirgus dalībnieki apzinātos šādu stāvokli un no tā izrietošo

pienākumu ievērot īpašus uzvedības noteikumus."

Jāņem vērā, ka, pieņemot lēmumu

apvienošanās lietā, Konkurences padome vērtē, kādas sekas šī

apvienošanās radīs attiecībā uz konkurences apstākļiem konkrētajā

tirgū. Konkurences likuma 16.panta trešā daļa nosaka, ka

"Konkurences padome ar lēmumu aizliedz apvienošanos, kuras

rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis vai var

tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā konkrētajā tirgū."

Tātad Konkurences padome vispirms definē konkrēto tirgu, un tad

lemj par to, vai apvienošanās rezultātā tajā var rasties vai

nostiprināties dominējošs stāvoklis.

Katrā lietā tiek noskaidrota tā

tirgus daļa, kurā ir aizskartas vai var tikt aizskartas tirgus

dalībnieku likumīgās intereses vai patērētāja tiesības un kura

tādējādi attiecas uz atsevišķo izskatāmo lietu. Konkrētā tirgus

noteikšana ir nepieciešama, lai noteiktu robežas, kādās tirgus

dalībnieki sacenšas vai atrodas tādos apstākļos, kuros tie var

sacensties viena veida vai savstarpēji aizvietojamu preču

ražošanā un realizācijā.

Apvienošanās lietās, kurās

Konkurences padome pieņēmusi lēmumus pēc šīs lietas

ierosināšanas, konkrētie ģeogrāfiskie tirgi noteikti,

vadoties no pieprasījuma puses faktoriem (autobraucēju

pieprasījuma), t.i., - atsevišķas Latvijas pilsētas un to

apkārtne un autoceļi, vērtējot koncentrācijas aspektu katrā

atsevišķā definētajā konkrētajā reģionālajā tirgū. Un

Konkurences padome, ievērojot likuma prasības, vērtē iespējamā

dominējošā stāvokļa veidošanās vai nostiprināšanās aspektu, kas

ir apvienošanās kontroles pamataspekts. Tā, piemēram,

pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem, Konkurences padome

02.12.2006. lēmumā Nr.138 lietā par SIA "Neste Latvija"

02.08.2006. ziņojumu par apvienošanos Konkurences padome nolēma

aizliegt Neste nomāt SIA "Alco" DUS Graudu ielā 8a, Kuldīgā, kā

arī noteikt Neste nomas sākumu SIA "Alco" DUS Saldū, Jelgavas

ielā 3, ne agrāk kā 2007.gada 1.decembrī.

Šajā lietā Konkurences padome,

nosakot konkrēto ģeogrāfisko tirgu, par būtiskiem uzskata

piedāvājuma puses faktorus. Tirgus dalībniekiem faktiski ir

iespēja izvietot DUS visā Latvijas teritorijā. Tirgus

dalībnieka DUS skaits ir būtisks faktors, lai palielinātu

degvielas realizācijas apjomus. Kā jau Konkurences

padome ir norādījusi, Statoil, Neste un Lukoil ir plašs DUS

tīkls, tādēļ Statoil, Neste un Lukoil pieņemtie lēmumi var

ietekmēt citus tirgus dalībniekus plašā Latvijas teritorijā.

Sākotnēji iespējamie izspiešanas apstākļi ietekmē konkurentus un

nākotnē patērētājus, tādējādi šīs lietas specifiskie apstākļi

norāda uz to, ka konkrētā ģeogrāfiskā tirgus noteikšana šajā

lietā vērtējama pēc pietiekami līdzīgiem konkurences apstākļiem

visā Latvijas teritorijā. Tādēļ nav pamatoti salīdzināt

Konkurences padomes atšķirīgo pieeju dažādās lietās, jo tā

atkarīga no katras lietas individuālās būtības un

specifikas.

Izvērtējot degvielas

mazumtirdzniecības tirgus struktūru, tirgus daļu procentuālo

sadalījumu un to izmaiņu tendences gan Latvijā kopumā, gan

reģionālajos tirgos, tirgus augsto koncentrācijas pakāpi,

Statoil, Neste un Lukoil stāvokli degvielas tirgū un to līdzīgo

izmaksu struktūru, tirgus caurskatāmību, produkta homogenitāti,

pieprasījuma prognozējamību un neelastību attiecībā pret produkta

cenu, augstās barjeras ienākšanai tirgū, citu tirgus dalībnieku

un pircēju nespēju ietekmēt Statoil, Neste un Lukoil darbības,

Konkurences padome secina, ka Latvijas degvielas

mazumtirdzniecības tirgū Statoil, Neste un Lukoil atrodas

kolektīvā dominējošā stāvoklī.

(4) EKT prakse "plēsonīgu cenu"

izvērtēšanā

EKT savā 03.07.1991. spriedumā

lietā AKZO Chemie BV v Commission of the European

Communities27 (turpmāk - AKZO) ir vērtējusi kādos

gadījumos pazeminātu cenu (predatory pricing) piemērošana

var saturēt dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas

pārkāpuma pazīmes.

Sprieduma 69.punktā EKT atzinusi,

ka, kā Tiesa noteikusi savā spriedumā lietā Nr. 85/76

Hoffman-La Roche v Commission (1979) ECR 461, 91.paragrāfā,

jāņem vērā, ka ļaunprātības jēdziens ir objektīvi pārbaudāms

attiecībā uz dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma uzvedību, kas

atšķiras no normālās konkurences uzvedības preču un pakalpojumu

tirgos un kura ir spējīga ietekmēt situāciju konkrētajā tirgū,

kurā tā iemesla dēļ, ka tajā ir tirgus dalībnieks dominējošā

stāvoklī, konkurence jau tā ir vājināta, un šai uzvedībai ir

efekts uz konkurences līmeņa mazināšanu vai konkurences līmeņa

pieauguma bremzēšanu.

Sprieduma 70., 71.punkts konstatē,

ka 86.pants aizliedz dominējošam uzņēmumam izspiest konkurentu,

tādējādi stiprinot savas pozīcijas, izmantojot metodes, kas nav

balstītas uz konkurenci ar preces vai pakalpojuma kvalitāti. No

šāda viedokļa, tomēr ne visas cenu konkurences metodes var tikt

uzskatītas par likumīgām.

No EKT prakses izriet, ka

"plēsonīgu cenu" analīzē parasti vērtē noteiktās cenas attiecībā

pret vidējām kopējām un vidējām mainīgajām izmaksām. AKZO lietā

sprieduma 71.punktā EKT atzinusi, ka cenu noteikšana zem vidējām

mainīgajām izmaksām (tām, kuras mainās atkarībā no ražošanas

kvantitātes) kā līdzeklis, ar kuru dominējošs uzņēmums cenšas

izspiest konkurentu, uzskatāma par ļaunprātīgu darbību.

Dominējošs uzņēmums nav ieinteresēts piemērot šādas cenas kāda

cita iemesla dēļ, kā tikai ar mērķi izspiest konkurentus, lai pēc

tam paaugstinātu savas cenas, izmantojot monopola stāvokli, jo

katra realizācija zem vidējām mainīgām izmaksām rada zaudējumus,

t.i., realizācija nesedz fiksētās izmaksas un daļu no mainīgajām

izmaksām.

Turklāt cenas zem vidējām kopējām

izmaksām (fiksētās un mainīgās), bet virs vidējām mainīgajām

izmaksām, uzskatāmas par ļaunprātīgām, ja tās tiek piemērotas kā

daļa no plāna izspiest konkurentu. Šādas cenas var izspiest no

konkrētā tirgus dalībniekus, kas darbojas tikpat efektīvi kā

dominējošais uzņēmums, bet kuri dēļ saviem ierobežotajiem

finansiālajiem resursiem nav spējīgi pārvarēt pret tiem vērstās

konkurentu darbības (Sprieduma 72.punkts).

Gan Statoil (23.04.2007. vēstule),

gan Neste (23.04.2007. vēstule) savos viedokļos norāda, ka KP

veido jaunu praksi attiecībā uz dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu

izmantošanu, starp citiem argumentiem norādot uz KP izvirzīto

pārkāpumu - zemu cenu politikas piemērošanu, lai gan EK

konkurences tiesību praksē kolektīvās dominances ļaunprātīgas

izmantošanas lietas bijušas par cenu uzturēšanu vai cenu līmeņa

paaugstināšanu. Statoil min, ka EKT praksē nav nevienas lietas,

kur vairāki tirgus dalībnieki tiktu apsūdzēti kolektīvā

dominējošā stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, nosakot zemas cenas

ar mērķi izspiest ārpus oligopola esošos dalībniekus no tirgus,

atsaucoties uz Eiropas Komisijas diskusijas

dokumentā28 teikto, kā arī norāda uz šajā pašā

dokumentā paustajām Eiropas Komisijas šaubām par šādas

stratēģijas iespējamību kolektīvā dominējošā stāvokļa gadījumā.

Pamatojoties uz minēto, Statoil secina, ka: "KP Lietas faktu

vērtējumā norādot uz kolektīva dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu

izmantošanu, nosakot zemas cenas, ne tikai nepareizi lietojusi

atsauces uz EKT judikatūru, bet arī nonāk pretrunā ar EK tiesībās

paustajiem viedokļiem".

Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga

izmantošana var izpausties dažādā veidā. Tas izriet ne tikai no

EK un Eiropas Komisijas prakses, bet arī secināms no formulējuma

normatīvajos aktos (EK dibināšanas līguma 82.pantā un Konkurences

likuma 13.pantā), kur dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas

izmantošanas veidi uzskaitīti kā neizsmeļoši piemēri, uz ko

norāda formulējums Konkurences likuma 13.panta ģenerālklauzulā:

"(..) Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var

izpausties arī kā: (..)", un EK dibināšanas līguma

82.pantā: "(..) Stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var jo īpaši

izpausties kā (..)".

Kā redzams literatūrā un

konkurences tiesību praksē Eiropā, viens no dominējošā stāvokļa

ļaunprātīgas izmantošanas veidiem ir tā sauktā "plēsonīgo cenu"

politika (predatory pricing), kas sīkāk analizēta lēmumā.

Tam, vai kolektīvās dominances lietās (EK praksē) iepriekš ir

ticis konstatēts tieši šis pārkāpuma veids, nav nozīmes šajā

lietā, ņemot vērā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas

esošo un iespējamo izpausmju dažādību. Tāpat Eiropas Komisijas

viedoklim, kas pausts Statoil pieminētajā Diskusiju dokumentā, ir

tikai vispārējs informatīvs raksturs. Diskusiju dokuments nav

tiesību avots, bet parasti Eiropas Komisija šādu dokumenta veidu

izmanto kā līdzekli diskusijas veicināšanai, viedokļu paušanai un

informācijas apmaiņai dalībvalstu starpā par kādu aktuālu

tiesisku vai praktisku problēmjautājumu. Konkurences padome

katras lietas apstākļus vērtē atsevišķi, ņemot vērā dominējošā

stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas iespējami daudzveidīgo

raksturu, un tādējādi nepiekrīt Statoil vēstulē paustajam

viedoklim, ka Konkurences padome nepareizi atsaucas uz EKT

judikatūru un nonāk pretrunā ar EK tiesībās paustajiem

viedokļiem.

No Konkurences likuma 1.panta

1.punkta un 13.panta izriet, ka tas, kas aizliegts individuāli

dominējošā stāvoklī esošam tirgus dalībniekam, ir aizliegts arī

kolektīvā dominējošā stāvoklī esošiem tirgus dalībniekiem.

(5) Statoil, Neste un Lukoil

degvielas cenas 2006.gada janvārī, februārī un martā

Pamatojoties uz Ekonomikas

ministrijas29 un Konkurences padomes degvielas tirgus

uzraudzības lietas ietvaros veikto degvielas cenu monitoringu,

Konkurences padome secina, ka 2005.gadā no janvāra līdz novembrim

95 markas benzīna vidējās vairumtirdzniecības un

mazumtirdzniecības vidējā cenu starpība bija ~4,6 santīmi.

2005.gada decembrī minēto degvielas cenu starpība bija ~4,9

santīmi, tādējādi, ņemot vērā turpmāko analīzi un to, ka decembrī

vidējā cenu starpība bija lielāka nekā vidēji no 2005.gada

janvāra līdz novembrim, Konkurences padome uzskata, ka nav

nepieciešams veikt detalizētāku Statoil, Neste un Lukoil

2005.gada decembrī noteikto degvielas mazumtirdzniecības cenu

analīzi.

Saskaņā ar Statoil 2006.gada

11.aprīļa vēstulē Nr.CS003121/254, Neste 2006.gada 21.aprīļa

vēstulē Nr.01-200/2006 un Lukoil 2006.gada 11.aprīļa vēstulē

Nr.02/183 sniegto informāciju par noteiktajām degvielas

mazumtirdzniecības cenām Konkurences padome konstatē, ka

2006.gada janvārī, februārī un martā starpība starp degvielas

mazumtirdzniecības un vidējo vairumtirdzniecības cenu, sevišķi

februārī un martā, bijusi būtiski zemāka nekā vidēji 2005.gadā

(Skat. 2.pielikumu). 2006.gada februārī un martā būtiskas cenu

svārstības bijušas teritorijās, kurās izvietotas Neste DUS.

Piemēram, Madonā, Daugavpilī un Kuldīgā, kur minētajā laika

periodā nebija izvietotas Neste DUS, būtiskas degvielas cenu

svārstības Statoil un Lukoil DUS nav notikušas, turpretī Ogrē,

kur atrodas Neste DUS un nav izvietotas Statoil un Lukoil DUS,

degvielas cenu samazināšanās Neste DUS notikusi. No Ekonomikas

ministrijas veiktā degvielas cenu monitoringa redzams, ka

2006.gada aprīlī degvielas mazumtirdzniecības cenas atgriezās

iepriekšējā līmenī, tādējādi, ņemot vērā minēto situāciju,

Konkurences padome veica detalizētāku degvielas

mazumtirdzniecības cenu analīzi lēmuma 3.2.punktā noteiktajos

reģionālajos tirgos 2006.gada janvārī, februārī un martā.

Statoil, Neste un Lukoil degvielas

pircējiem piemēro atlaides, tādējādi būtiski vērtēt arī to radīto

degvielas cenas samazinājumu, jo patiesā degvielas

mazumtirdzniecības cena pastāvīgajiem klientiem ir zemāka nekā

DUS norādītā cena.

2006.gada 27.jūnija vēstulē

Nr.02/mt/28 Lukoil norāda, ka tās atlaižu sistēma DUS darbojas

kopš saimnieciskās darbības uzsākšanas brīža. DUS tiek piemērotas

atlaides 2-6% apmērā no degvielas mazumtirdzniecības cenas.

Atlaides lielums tiek noteikts, izvērtējot vairākus kritērijus -

mēneša laikā iegādātais degvielas daudzums, klienta finansiālā

vēsture, apmaksas noteikumi u.c. Par degvielas kartes izsniegšanu

un lietošanu ar klientu tiek slēgts līgums, kura pielikumā nosaka

atlaižu lielumu.

Juridiskās personas, kuras

iegādājas degvielu DUS ar degvielas karti, Lukoil sastāda (*)% no

kopējā realizētā degvielas daudzuma. Klienti, kuri iegādājas

degvielu par skaidru naudu, sastāda (*)% no kopējā realizētā

degvielas daudzuma, no tiem (*)% ar atlaižu kartēm. Tas nozīmē,

ka ar atlaidēm realizētā degviela sastāda (*)% ((*)% juridiskas

un (*)% fiziskās personas) no kopējā Lukoil mazumtirdzniecībā

realizētā degvielas daudzuma.

Neste 2006.gada 29.jūnija vēstulē

Nr.01-287/2006 norāda, ka tās atlaižu politika ir spēkā kopš (*).

Fiziskā persona, slēdzot līgumu ar Neste par degvielas kartes

saņemšanu, automātiski saņem atlaidi (*) sant./l no cenas

automātiskajās DUS. Juridiskām personām Neste piedāvā gan

fiksētās, gan progresīvās atlaides. Fiksētās atlaides ir no (*)

līdz (*) santīmiem par litru no iegādātās degvielas cenas

automātiskajā DUS, par ko tiek slēgta vienošanās, kurā norādīta

piešķirtā atlaide. Progresīvās atlaides ir no (*) līdz (*)

santīmiem par litru degvielas, kas atkarīga no iegādāto degvielas

litru daudzuma mēnesī. Saskaņā ar Neste sniegto informāciju pēc

realizētās degvielas apjoma no 2005.gada decembra līdz 2006.gada

martam mazumtirdzniecībā ar atlaidēm tiek realizēts (*)% no

kopējā mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apjoma.

2006.gada 5.jūlija vēstulē

Nr.CS003121/413 Statoil norāda, ka piemēro atšķirīgas atlaides

fiziskajām un juridiskajām personām, pamatojot to ar atšķirīgiem

degvielas iegādes apjomiem, kas juridiskajām personām ir lielāki,

līdz ar to arī atlaides tām ir lielākas. Kopš (*) juridiskajām

personām ar Statoil Uzņēmuma kartēm saskaņā ar atlaižu sistēmu

varēja tikt piemērotas atlaides no (*) (ar debetkartēm), no (*)

(ar kredītkartēm) līdz (*) santīmiem no DUS cenas par katru

iegādāto degvielas litru atkarībā no iegādātā degvielas apjoma.

(*) atlaižu sistēma tika grozīta un noteiktas atlaides no (*)

līdz (*) santīmiem no katra iegādātā degvielas litra cenas DUS.

Atlaide atkarīga no iegādātā degvielas apjoma mēnesī.

Fiziskajām personām Statoil no (*)

piemēroja (*) santīmi par litru degvielas, no (*) ar "Statoil

Extra" karti fiziskās personas saņem atlaidi no (*) līdz (*)

santīmam par litru degvielas atkarībā no iegādāto preču vai

pakalpojumu summas mēnesī Statoil DUS. Saskaņā ar Statoil sniegto

informāciju pēc realizētās degvielas apjoma no 2005.gada decembra

līdz 2006.gada martam ar atlaidi mazumtirdzniecībā realizēts (*)%

no kopējā mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apjoma.

Statoil, Neste un Lukoil noteiktas

atlaides gan fiziskām, gan juridiskām personām, tomēr atlaižu

politika neparāda reāli piemērotās atlaides konkrētam darījumam,

tādējādi Konkurences padome salīdzināšanai pieņem vidējo

piemēroto atlaidi mēnesī par katru iegādāto degvielas

litru30 (7.tabula).

7.tabula. Statoil, Neste un Lukoil

piemērotās vidējās atlaides (Ls/l)

(*)

Pastāvot degvielas iepirkšanas

iespēju ierobežojumiem ārpus oligopola, esošajiem tirgus

dalībniekiem, salīdzinot ar oligopola dalībniekiem, pret

konkurenci vērsts efekts var rasties arī gadījumā, ja Statoil,

Neste un Lukoil cenas noteiktas zem vidējās vairumtirdzniecības

cenas, pieskaitot degvielas realizācijas izmaksas (turpmāk -

konkurences līmeņa robežcena).

Iesniedzēji iesniegumā salīdzina

Neste degvielas mazumtirdzniecības cenas ar MNTN noteiktajām

vairumtirdzniecības cenām. Pamatojoties uz Konkurences padomes

izpētes lietā Nr.1173/05/05/5 "Par Konkurences likuma 13.panta

iespējamo pārkāpumu SIA ""Mažeiķu Nafta" Tirdzniecības nams"

darbībās" konstatēto, MNTN ir būtiska tirgus daļa ((*)%)

degvielas vairumtirdzniecības tirgū piegādēs no termināliem.

Konkurences padome piekrīt, ka MNTN noteiktās degvielas

vairumtirdzniecības cenas parāda vispārēju cenu līmeni, tomēr tās

nevar ņemt par pamatu, jo tirgū darbojas arī citi

vairumtirgotāji, kuri, kā apliecina lietas materiāli, periodiski

piedāvāja degvielu par zemāku cenu nekā MNTN. Saskaņā ar

Konkurences padomes pieņemto lēmumu31 lietā par

Konkurences likuma 13.panta iespējamo pārkāpumu

SIA ""Mažeiķu Nafta" Tirdzniecības nams" darbībās MNTN,

Statoil, Neste un Lukoil degvielas vairumtirdzniecības tirgū no

termināliem Latvijā realizē 72,7% no kopējā minētajā

vairumtirdzniecības līmenī realizētā 95E benzīna apjoma, tādējādi

Konkurences padome uzskata, ka MNTN, Statoil, Neste un Lukoil ir

būtiska ietekme uz cenu līmeni vairumtirdzniecībā no termināliem

un to noteiktās degvielas vairumtirdzniecības cenas pamatā parāda

degvielas vairumtirdzniecības cenu līmenī Latvijā.

Saskaņā ar Statoil, Neste un

Lukoil sniegto informāciju 2.pielikumā redzamas to reģionālajos

tirgos konkrētā dienā noteikto degvielas32

mazumtirdzniecības cenu33 ar un bez piemērotās vidējās

atlaides salīdzinājums pret konkrētā mēneša vidējām mainīgām,

vidējām kopējām izmaksām, vidējo vairumtirdzniecības

cenu34 un konkurences līmeņa

robežcenu35.

Statoil 23.04.2007. vēstules

14.lpp. norāda, ka "(..) "konkurences līmeņa robežcenu" nebūtu

pareizi rēķināt no vidējās aritmētiskās vairumtirdzniecības cenas

konkrētā dienā un iepriekšējo 15 kalendāra dienu vidējo

aritmētisko cenu vidējās aritmētiskās vērtības. Atkarībā no katra

degvielas tirgotāja DUS apgrozījuma, ja izmaksu aprēķinā

piemērota FIFO metode, būs atkarīgs cik ilgā laikā tiek pārdota

iepriekš nopirktā degviela un kad tiek uzsākta no jauna iegādātās

degvielas partijas realizācija. Vidēji var uzskatīt šo nobīdi par

aptuveni divām nedēļām, taču tādā gadījumā, aprēķinot

"konkurences līmeņa robežcenu", nav jāņem iepriekšējo 15

kalendāra dienu vidējais aritmētiskais, bet gan cena, kāda bijusi

pirms 15 kalendārajām dienām. Protams, arī šis aprēķins nebūs

precīzs, jo ir balstīts uz pieņēmumu par degvielas tirgotāja

vidējo apgrozījumu (..)"

Katrs degvielas tirgotājs

degvielas iegādi veic individuāli atšķirīgos laikos un dažādos

apjomos, tādējādi, salīdzinot Statoil, Neste vai Lukoil

mazumtirdzniecības cenas ar pirms 15 kalendārajām dienām noteikto

vairumtirdzniecības cenu, radīsies kļūdains salīdzinājums, ja

degviela būs iegādāta, piemēram, pirms 5 dienām. Statoil piekrīt,

ka laika periods, kurā vidēji iegādātā degviela tiek realizēta,

ir aptuveni 2 nedēļas. Konkurences padome 15 dienu periodu

(~ 2 nedēļas) arī uzskata par optimālāko un precīzāko, aprēķinot

vidējo vairumtirdzniecības cenu, kas attiecināma uz konkrētās

dienas mazumtirdzniecības cenu.

Statoil degvielas cenas 2006.gada

februārī un martā īslaicīgi bijušas zem vidējās

vairumtirdzniecības cenas. Līdzīga situācija bijusi arī ar Neste

un Lukoil degvielas mazumtirdzniecības cenām. Statoil, Neste un

Lukoil 2006.gada janvārī, februārī un martā degvielas cenas

periodiski bijušas zem konkurences līmeņa robežcenas.

Statoil norāda, ka, "(..) KP

aprēķina algoritmā izmantota vidējā aritmētiskā Statoil, Lukoil,

Neste un MNTN vairumtirdzniecības cena, neņemot vērā katras

kompānijas vairumtirdzniecības tirgus daļu".

Degvielas realizācijas brīdī ir

zināma cena, par kādu degviela tiek pārdota, tomēr nav zināms

kopējais degvielas apjoms, kāds tiks realizēts konkrētajā dienā

par noteikto cenu. Līdz ar to, vērtējot uzņēmuma rīcību

konkrētajā degvielas realizācijas brīdī, nosakot cenu, degvielas

realizācijas apjomu nevar izmantot vidējās vairumtirdzniecības

cenas noteikšanai.

Ņemot vērā, ka Statoil, Neste un

Lukoil degvielas mazumtirdzniecības cenas minētajā laika periodā

svārstījušās lielā amplitūdā, Konkurences padome salīdzināja

Statoil, Neste un Lukoil reģionālajos tirgos (1) vidējās

mazumtirdzniecības cenas, (2) vidējās mazumtirdzniecības cenas

mīnus vidējā atlaide, (3) vidējās kopējās un (4) vidējās mainīgās

degvielas realizācijas izmaksas mēnesī uz vienu litru degvielas

un (5) vidējo konkurences līmeņa robežcenu (Skat.

3.pielikumu).

No EKT prakses izriet, ka

"plēsonīgu cenu" analīzē parasti vērtē noteiktās cenas attiecībā

pret vidējām kopējām un vidējām mainīgajām izmaksām (Lēmuma

4.punkts). Veicot pastāvīgo un mainīgo izmaksu analīzi,

Konkurences padome secina, ka Statoil degvielas

mazumtirdzniecības cenas 2006.gada sākumā bija zem vidējām

kopējām izmaksām šādos periodos: 95 Ultima markas benzīnam - Rīgā

06.-12.03., 16., 22.03., Jēkabpilī 11.-16.02., 06.-12.03., 16.,

22.03., Jūrmalā 06.-12.03., 16., 22.03., Jelgavā 06.-12.03., 16.,

22.03., Valmierā 11.-16.02., 06.-12.03., 16., 22.03., Tukumā

06.-12.03., 16., 22.03., Liepājā 11.-16.02., 06.-12.03., 16.,

22.03., Rēzeknē 11.-16.02., 04.-12.03., 16., 22.03., Ventspilī

11.-16.02., 06.-12.03., 16., 22.03., dīzeļdegvielai - Rīgā

12.-16.02., 08.-12.03., 16., 22.-27.03., Jēkabpilī 11.-16.02.,

07.-12.03., 22.-28.03., Jūrmalā 12.-16.02., 08.-12.03.,

22.-27.03., Jelgavā 13.-16.02., 09.-12.03., 16.03., 22.-27.03.,

Valmierā 11.-16.02., 09.-12.03., 16.03., 22.-27.03., Tukumā 16.,

22.03., Liepājā 04.-16.02., 08.-12.03., 16.03., 22.-27.03.,

Rēzeknē 04.-06.02., 08.-16.02., 25.-26.02., 06.-12.03., 16.03.,

20.-28.03., Ventspilī 03.-16.02., 23.-26.02., 08.-12.03., 16.03.,

22.-27.

Konkurences padome Lukoil

degvielas mazumtirdzniecības cenas 2006.gada sākumā zem vidējām

kopējām izmaksām konstatē: 95 markas benzīnam - Rīgā

13.02.-04.03., 06.-12.03., 15.-31.03., Jēkabpilī 14.-16.02.,

07.-12.03., 16.03., Jelgavā 23.-26.02., 06.-12.03., 16.03.,

21.-27.03., Tukumā 08.-12.03., Liepājā 03.-19.02., 23.-26.02.,

01.-04.03., 06.-12.03., 16.-31.03., Rēzeknē 03.-19.02.,

23.-26.02., 06.-12.03., 16., 21.-27.03., Ventspilī 14.-17.02.,

23.-26.02., 03.-04.03., 06.-12.03., 16.-31.03., dīzeļdegvielai -

Rīgā 01.-22.01., 01.-28.02., 06.-12.03., 16.-31.03., Jēkabpilī

03.-19.02., 23.-26.03., Jelgavā 03.-28.02., 07.-12.03., 16.03.,

22.-31.03., Tukumā 13.-17.02., Liepājā 01.-08.01., 11.-22.01.,

25.01.-28.02., 06.-14.03., 16.03., 21.-31.03., Rēzeknē

01.-22.01., 25.-28.02., 07.-12.03., 16.03., 21.-31.03., Cēsīs

23.-26.02., Ventspilī 01.-22.01., 25.-26.02., 07.-12.03., 16.03.,

21.-31.03.

Kā norādīts Neste 2006.gada

13.oktobra vēstulē Nr.01-420/2006, Neste degvielas

mazumtirdzniecības cenas 2006.gada sākumā zem mainīgajām izmaksām

bijušas: 98.markas benzīnam - Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā,

Tukumā, Ogrē, Rēzeknē, Valmierā 10.-12.03., 16.03., Liepājā,

Cēsīs 10.-12.03., 16.03., 22.03., dīzeļdegvielai - Jēkabpilī

08.-12.03., 16.03., 22.03., Jelgavā, Jūrmalā, Tukumā, Ogrē,

Valmierā, Cēsīs 16.03., 22.03., Liepājā, Rēzeknē 09.-12.03.,

16.03., 22.03.

Statoil degvielas

mazumtirdzniecības cenas zem vidējām mainīgajām izmaksām

konstatētas: 95.markas benzīnam - Jēkabpilī, Liepājā, Ventspilī

16.03., Rēzeknē 08.-12.03., 16., 22.03., dīzeļdegvielai -

Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Ventspilī 16., 22.03.

Lukoil degvielas

mazumtirdzniecības cenas zem vidējām mainīgajām izmaksām

konstatētas dīzeļdegvielai - Liepājā, Ventspilī 14.-16.02.,

Rēzeknē 14.-17.02.

Vērtējot degvielas cenu un izmaksu

attiecību vidēji mēnesī, konstatēts, ka Statoil vidējā degvielas

cena nav bijusi zem vidējām kopējām izmaksām. Lukoil vidējā

95.markas benzīna cena mēnesī Rīgā, Liepājā un Ventspilī bijusi

zem vidējām kopējām izmaksām 2006.gada martā. Lukoil vidējā

dīzeļdegvielas cena mēnesī zem vidējām kopējām izmaksām

konstatēta Rīgā 2006.gada februārī un martā, Jelgavā, Rēzeknē un

Ventspilī 2006.gada februārī un Liepājā 2006.gada janvārī,

februārī un martā. No 2006.gada janvāra līdz martam Konkurences

padome nav konstatējusi Statoil, Neste un Lukoil vidējās

degvielas cenas mēnesī zem vidējām mainīgajām izmaksām.

(6) Statoil, Neste un Lukoil

degvielas cenu noteikšanas process

Saskaņā ar lietā esošo informāciju

Statoil, Neste un Lukoil degvielas mazumtirdzniecības cenas no

2006.gada februāra līdz martam svārstījušās lielā amplitūdā.

6.tabulā Konkurences padome salīdzināja 95.markas benzīna cenu

izmaiņas no 2006.gada 1.februāra līdz 2006.gada 18.februārim

Neste DUS Lubānas ielā 64, Rīgā, Statoil DUS Lubānas ielā 119a,

Rīgā, un Lukoil DUS Lubānas ielā 129a, Dreiliņos, Stopiņu novadā,

Rīgas rajonā.

6.tabula. Statoil, Neste un Lukoil

degvielas mazumtirdzniecības cenu izmaiņas

(*)

Konkurences padome konstatē, ka

Neste un Statoil vairākas reizes dienā mainījuši degvielas

mazumtirdzniecības cenas, un arī Lukoil degvielas

mazumtirdzniecības cenas samazinājis, vadoties no kopējā cenu

līmeņa pazemināšanās, tādējādi piemērojot cenas Statoil un Neste

radītajam cenu līmenim tirgū.

(7) Statoil, Neste un Lukoil

skaidrojums par cenu samazināšanu

2006.gada 29.jūnija vēstulē

Nr.01-287/2006 un 2006.gada 13.oktobra vēstulē Nr.01-420/2006

Neste norāda, ka pēc 2006.gada 1.februāra, analizējot tirgus

situāciju un konkurējošo uzņēmumu degvielas mazumtirdzniecības

cenas, secināja, ka nepieciešams adekvāti reaģēt uz cenu

svārstībām, lai izturētu konkurenci ar Statoil. Neste norāda, ka

Statoil mazumtirdzniecības cenas konkrētajiem klientiem

samazinājās līdz ar izmaiņām Statoil Extra karšu programmā. Lai

nodrošinātu savas cenu politikas īstenošanu un turpinātu piedāvāt

mazumtirdzniecībā degvielu par zemākām cenām kā pilna servisa

degvielas stacijās, Neste pieņēma lēmumu degvielas cenas

pazemināt, lai arī turpmāk būtu konkurētspējīgas ar Statoil

piedāvātajām mazumtirdzniecības cenām atlaižu sistēmas

ietvaros.

Statoil 2006.gada vēstulē

Nr.CS003121/413 norāda, ka 2006.gada 3.februārī Neste samazināja

degvielas mazumtirdzniecības cenas, uz ko reaģēja pārējie tirgus

dalībnieki, arī Statoil. Statoil norāda, ka Neste līdz pat

2006.gada 31.martam turpināja noteikt zemas cenas, līdz ar ko arī

Statoil bija spiests rīkoties tāpat, lai nodrošinātu savu

konkurētspēju.

Lukoil 2007.gada 23.marta vēstules

Nr.02/349 (turpmāk - 23.03.2007. vēstule) 1.lpp. norāda, ka

"Ņemot vērā to, ka divi lielākie degvielas tirgotāji Latvijā

"Neste Latvia" un "Latvija Statoil SIA" noteica zemas degvielas

cenas, līdz ar to SIA "LUKoil Baltija R, līdzīgi citiem tirgus

dalībniekiem, tika uzspiesti cenu noteikšanas noteikumi, jo nevar

viens tirgus dalībnieks noteikt augstākas cenas, kas ievērojami

atšķirsies no pārējiem tirgus dalībniekiem. Pastāvīgie klienti

(korporatīvie klienti) pāries pie degvielas tirgotājiem ar zemāko

degvielas mazumtirdzniecības cenu."

Statoil 23.04.2007. vēstules

6.lpp. norāda, ka "(..) nav pamatots Nestes apgalvojums, ka

Neste cenas samazināja, reaģējot uz Statoil atlaižu programmas

grozījumiem, jo minētās izmaiņas skartu tikai aptuveni (*)% no

Statoil klientiem, bet Nestes cenu samazinājums tika noteikts

degvielas cenām kopumā, tādējādi attiecinot to uz visiem

klientiem (..)".

Konkurences padome salīdzināja

Statoil, Neste un Lukoil realizēto degvielas apjomu izmaiņas

2006.gada janvārī, februārī un martā. 8.tabulā redzami Statoil,

Neste un Lukoil realizētie degvielas apjomi.

8.tabula. Realizētie degvielas

apjomi (litri)

(*)

2006.gada janvārī Neste un Lukoil

realizētais degvielas apjoms, salīdzinot ar 2005.gada decembri,

samazinājās, bet Statoil pieauga. 2006.gada februārī Statoil

realizācijas apjoms turpināja pieaugt, Neste tas pieauga

salīdzinoši nedaudz, bet Lukoil turpināja samazināties. Situācija

skaidrojama ar to, ka 2006.gada februārī Statoil mainīja atlaižu

sistēmu fiziskajām personām un Neste un Statoil būtiski

samazināja cenas. Lukoil būtisks cenu samazinājums konstatēts

2006.gada martā. 2006.gada martā degvielas mazumtirdzniecības

cenas samazināja visi oligopola dalībnieki, un būtiski pieauga to

realizētie degvielas apjomi.

Statoil 23.04.2007. vēstules

10.lpp. norāda, ka "(..)Statoil pārdotā auto benzīna un

dīzeļdegvielas apjomi auga ne tikai tajos reģionālajos tirgos,

kuros cenu konkurences rezultātā cenas izteikti svārstījās, bet

arī tajos reģionālajos tirgos, kuros cena turējās vienā līmenī,

piemēram, Kuldīgas, Daugavpils un Talsu reģionālajos tirgos, bez

tam, ņemot vērā, ka minētie DUS atrodas pilsētu teritorijās un

nav tiešā automaģistrāļu tuvumā (..)".

Saskaņā ar lietā esošo informāciju

Statoil Kuldīgas un Talsu DUS arī bijis īslaicīgs cenu

samazinājums (Talsu DUS 16.03.2006. 95E cena plkst.(*) no (*)

Ls/l līdz - (*) Ls/l plkst.(*), Kuldīgas DUS 16.03.2006. 95E cena

plkst.(*) no (*) Ls/l līdz - (*) Ls/l plkst.(*)), tādēļ nevar

apgalvot, ka minētajos DUS 2006.gada februārī un martā realizētās

degvielas apjoma pieaugums nav bijis atkarīgs no šajā laikā

noteiktajām degvielas cenām.

Statoil, Neste un Lukoil cenu

noteikšanas process ir bijis savstarpēja sekošana, gan cenu

pazeminot, gan paaugstinot. Statoil un Neste savu rīcību skaidro

ar savstarpēju konkurenci, tomēr Konkurences padome nevar tam

piekrist. Pazeminot un paaugstinot degvielas cenas, Statoil,

Neste un Lukoil savstarpēji adaptēja rīcību, tādējādi ar

savstarpēju konkurenci nav izskaidrojama situācija, ka

konkurences apstākļos cena paaugstinājās. Ar konkurences

apstākļiem nav izskaidrojams fakts, kādēļ 2006.gada aprīlī

būtiskas cenu svārstības tika izbeigtas no oligopola dalībnieku

puses. 2006.gada martā visu oligopola dalībnieku degvielas

realizācijas apjomi pieauga, tādēļ nevar apgalvot, ka to starpā

norisinājusies patiesa konkurence. Cenu pazeminājumam savstarpēji

sekoja visi oligopola dalībnieki, tādējādi to rīcības adaptēšana

neļauj radīt būtisku savstarpēju konkurenci to līdzīgās tirgus

varas dēļ.

Situācijā, kurā Statoil, Neste un

Lukoil savstarpēji adaptējās viens otra rīcībai, var rasties

iespaids par šķietamu spēcīgu konkurenci, tomēr no oligopola

dalībnieku puses tiek sekmēta beznorunu vienošanās (tacit

collusion) par cenu pielāgošanu (samazināšanu).

Statoil 23.04.2007. vēstules

6.lpp. norāda, ka "(..) šajā Lietā vērtētajā gadījumā kopējā

politika ir neizdevīga pašiem KP norādītajiem oligopola

dalībniekiem, jo (..) katrs atsevišķs oligopola dalībnieks tās

īstenošanas laikā var pašnovājināties, bet zaudēto tā arī neatgūt

(..) vieni var palīdzēt citiem kļūt spēcīgākiem, pašiem

novājinoties attiecībā pret spēcīgākajiem. Šāds iznākums ir

acīmredzami neizdevīgs un neloģisks pēc būtības tiem KP norādītā

oligopola dalībniekiem, kuru oligopola tirgus daļas palielinās

mazāk strauji vai samazinās. Pēdējiem acīmredzami ieguvums no

iespējas pēc ārpus KP norādītā oligopola esošo dalībnieku

izspiešanas no tirgus, saskaņoti noteikt nepamatoti augstas

cenas, neatlīdzinās oligopola tirgus daļas zaudējumu.

(..)"

Cenu pazemināšanas laikā oligopola

dalībnieki var "pašnovājināties", un to zaudējuma atgūšana

nākotnē, nosakot augstākas cenas, var būt ierobežota. Zaudējuma

atgūšana būs atkarīga no tirgus līdera, kurš arī būs ieinteresēts

zaudējuma atgūšanā, tādējādi dodot iespēju atgūt zaudējumu arī

pārējiem oligopola dalībniekiem. Piemēram, Rīgas pilsētā un tai

tuvākajās pilsētās (Jelgava, Jūrmala) oligopola tirgus daļa (Rīgā

60,09%, Jelgavā 58,22%) ir ievērojama un cenas ir augstākas nekā

citos reģionālajos tirgos (Skat. lēmuma 2.pielikumu). Cenu

atšķirības nav izskaidrojamas arī ar izmaksām, kuras pēc Statoil,

Neste un Lukoil sniegtās informācijas, minētajās pilsētās ir

vidēji zemākas vai vienā līmenī nekā citos reģionālajos tirgos.

(Skat. lēmuma 3.pielikumu).

Oligopola dalībnieku zaudējuma

atgūšana nākotnē būs iespējama arī uz no tirgus izspiesto

degvielas mazumtirgotāju tirgus daļas rēķina, kuras sadale pēc

tam būs atkarīga no oligopola dalībnieku savstarpējās

konkurences.

(8) Konkurences likuma pārkāpums

Statoil, Neste un Lukoil darbībās

8.1. Saskaņā ar Konkurences likuma

11.panta ģenerālklauzulas un 1.punkta nosacījumiem "Ir

aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus

dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences

kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to

skaitā vienošanās par tiešu vai netiešu cenu vai tarifu

noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī

par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām."

Pamatojoties uz Statoil un Neste

iesniegtajām 2006.gada janvārī līdz martam piemērotajām degvielas

mazumtirdzniecības cenām, Konkurences padome secina, ka Statoil

un Neste savstarpēji sekojušas cenu izmaiņām, tomēr tās nav

notikušas vienlaicīgi, kā arī cenu starpība nav bijusi vienāda

visu laiku, kā norāda Iesniedzēji, tādējādi šādas pazīmes

neliecina, ka Statoil un Neste starpā notikusi vienošanās par

cenām. Konkurences padome uzskata, ka caurskatāmā homogēnas

preces tirgū un ievērojot savstarpējo atkarību degvielas cenu

līmeņa ziņā, Neste un Statoil cenu korelācija ir ilglaicīgi tirgū

pastāvoša situācija, kas izveidojusies no minēto komersantu spēka

samēra tirgū. To izskaidro arī Neste 2006.gada 13.oktobra vēstulē

Nr.01-420/2006 sniegtā informācija par cenu politiku - piedāvāt

zemākas degvielas cenas kā pilna servisa DUS.

Konkurences padome uzskata, ka

jebkurš no oligopola dalībniekiem, samazinot degvielas cenas, var

izraisīt cenu līmeņa samazināšanos tirgū, nevienojoties savā

starpā, kā arī neveicot informācijas apmaiņu attiecībā uz cenām,

tādējādi, izvērtējot Statoil un Neste viedokļus un lietas

faktiskos apstākļus, Konkurences padome nesaskata Konkurences

likuma 11.panta ģenerālklauzulas un 1.punkta pārkāpuma pazīmes

Statoil un Neste darbībās.

8.2. DTRS iesniegumā norāda, ka

Neste un Statoil cenu politika ir pretrunā ar Latvijā

pieņemtajiem uzņēmējdarbības pamatprincipiem un to darbības,

pazeminot degvielas mazumtirdzniecības cenas, ir negodīgas

konkurences paņēmieni, kuru iespējamais mērķis ir no tirgus

izspiest mazos degvielas tirgotājus.

Konkurences likuma 18.panta

pirmajā daļā noteikts, ka Negodīga konkurence ir

aizliegta. Tomēr negodīgas konkurences jēdzienu Konkurences

likuma izpratnē nevar uztvert vispārināti. Saskaņā ar Konkurences

likuma 18.panta otro daļu Par negodīgu konkurenci uzskatāmas

darbības, kuru rezultātā tiek pārkāpti normatīvie akti vai

godīgas saimnieciskās darbības paražas un ir radusies vai varētu

rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai

deformēšana.

Atbilstoši Konkurences likuma

18.panta trešajai daļai Negodīga konkurence var izpausties

šādās darbībās, ja to rezultātā ir radusies vai varētu rasties

konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana:

1) cita tirgus

dalībnieka (eksistējoša, savu darbību izbeiguša vai reorganizēta)

likumīgi lietota nosaukuma, atšķirības zīmju un citu pazīmju

izmantošana vai atdarināšana, ja tas var maldināt attiecībā uz

tirgus dalībnieka identitāti;

2) cita tirgus

dalībnieka ražotās vai realizētās preces nosaukuma, ārējā

izskata, marķējuma vai iepakojuma atdarināšana, preču zīmes

izmantošana, ja tas var maldināt attiecībā uz preces

izcelsmi;

3) nepatiesas,

nepilnīgas vai izkropļotas informācijas izplatīšana par citu

tirgus dalībnieku vai tā darbiniekiem, kā arī par šā tirgus

dalībnieka ražoto vai realizēto preču saimniecisko nozīmi,

kvalitāti, izgatavošanas veidu, īpašībām, daudzumu, noderīgumu,

cenām, to veidošanas un citiem noteikumiem, kas var šim tirgus

dalībniekam nodarīt zaudējumus;

4) cita tirgus

dalībnieka komercnoslēpumu ietverošas informācijas iegūšana,

izmantošana vai izplatīšana bez tā piekrišanas;

5) cita tirgus

dalībnieka darbinieku ietekmēšana ar draudiem vai uzpirkšana, lai

radītu priekšrocības savai ekonomiskajai darbībai, tādējādi

nodarot šim tirgus dalībniekam zaudējumus.

Pārbaudot lietas materiālus un

noskaidrojot Iesniedzēju argumentus un viedokli, konstatēts, ka

Iesniedzēju iebildumi pēc būtības nav par Konkurences likuma

18.panta trešajā daļā (1.-5.punkti) norādīto negodīgas

konkurences izpausmes veidu iespējamiem pārkāpumiem Neste un

Statoil darbībās. Uz šādu pazīmju esamību nav norādījuši

Iesniedzēji, un arī lietas izpētē iegūtie materiāli neliecina par

Konkurences likuma 18.panta trešajā daļā (1.-5.punkti) noteikto

negodīgas konkurences aizlieguma sastāva pazīmju esamību Neste un

Statoil darbībās.

Konkurences padome jau iepriekš ir

atzinusi, ka tiesisks pamats Konkurences likuma 18.panta otrās

daļas pārkāpuma (t.i., negodīgas konkurences aizlieguma

pārkāpums, kas izpaužas kā normatīvo aktu pārkāpums)

konstatēšanai tirgus dalībnieka darbībās ir spēkā esošs,

neapstrīdams administratīvais akts vai spēkā stājies tiesas

spriedums, kurā konstatēts normatīvo aktu pārkāpums36.

Uz šādu pazīmju esamību Iesniedzēji nav norādījuši, un šādas

pazīmes, izskatot lietu, nav konstatētas Neste un Statoil

darbībās.

Attiecībā uz Neste un Statoil

darbībām kā iespējamā Konkurences likuma 18.panta otrā daļā

noteiktā negodīgas konkurences aizlieguma, kas izpaužas kā

godīgas saimnieciskās darbības paražu pārkāpums, izpēti

Konkurences padome paskaidro sekojošo.

Pastāvošās brīvā tirgus ekonomikas

apstākļos tirgus dalībniekiem ir tiesības brīvi pēc saviem

ieskatiem noteikt preces vai pakalpojuma cenu, jo bez brīvas cenu

konkurences brīvā tirgus ekonomika kā tāda nav iedomājama.

Patstāvīga cenu veidošana, t.sk.

cenu pazemināšana zem konkurentu cenu līmeņa, piemēram, reaģējot

uz izmaiņām tirgū (arī t.s. "cenu kari"), ir nozīmīgs

savstarpējās konkurences līdzeklis un ir atbilstoša tirgus

dalībnieka tiesiski atļautajai komercdarbības brīvībai un arī

efektīvas konkurences būtībai.

Šajā sakarā, apsverot ar

Konkurences likuma tiesību normām aizsargātās intereses, nozīmīgi

ir atzīt, ka Konkurences likuma 18.panta otrās daļas mērķis,

ievērojot šā likuma 2.pantā noteikto, pamatā ir nodrošināt godīgu

konkurenci starp savstarpēji līdzvērtīgiem konkurentiem,

nepieļaujot negodīgas konkurences izpausmes. No šī viedokļa

Konkurences likuma 18.pants nav piemērojams tādējādi, lai jebkādā

veidā kavētu vai ierobežotu efektīvu cenu konkurenci, t.sk.,

piemēram, aizsargājot tirgus dalībniekus, kas ir mazāk

konkurentspējīgi, no to līdzvērtīgiem konkurentiem, kas ir

konkurentspējīgāki. Līdz ar to, ciktāl tas attiecas uz

savstarpēji līdzvērtīgu konkurentu rīcību, pati par sevi cenu

noteikšana veidā un laikā, kādā to norādījuši Iesniedzēji, nerada

Konkurences likuma 18.panta otrajā daļā noteiktās sekas - godīgas

saimnieciskās darbības paražu pārkāpumu, ja vien nav pieļauta

kāda cita no Konkurences likuma 18.pantā noteiktajām negodīgas

konkurences izpausmēm.

Tajā pašā laikā attiecībā uz

tirgus dalībnieku, kuriem ir tirgus vara, rīcību pret tirgus

dalībniekiem, kas ir mazāk ekonomiski (finansiāli) spēcīgi, un

tās novērtēšanu, likumdevējs Konkurences likumā ir noteicis

speciālus noteikumus, ar mērķi novērst konkurenci ierobežojošas

darbības no šādu uzņēmumu puses sabiedrības un citu tirgus

dalībnieku interesēs. Tas, piemēram, jo īpaši attiecas uz

aizliegumu dominējošā stāvoklī esošam tirgus dalībniekam tieši

vai netieši piemērot negodīgas, respektīvi, netaisnīgas pirkšanas

vai pārdošanas cenas.37

Tādējādi, ņemot vērā iepriekš

minēto, tirgus dalībnieku, kuriem ir tirgus vara, rīcība, nosakot

degvielas cenas veidā un laikā, kā to norādījuši Iesniedzēji, un

tās ietekme uz konkurenci ir izvērtējama tieši atbilstoši

Konkurences likuma 13.pantā ietvertajiem speciālajiem noteikumiem

un ievērojot atbilstošās Eiropas Savienības konkurences tiesības

un to piemērošanas praksi.

Ņemot vērā iepriekš minēto,

Konkurences padome nekonstatē 18.panta pārkāpumu Neste un Statoil

darbībās.

8.3. Konkurences likuma 13.panta

ģenerālklauzulā noteikts, ka "Jebkuram tirgus dalībniekam, kas

atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā

ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā." Ņemot vērā, ka

Statoil, Neste un Lukoil auto degvielas mazumtirdzniecības tirgū

ieņem kolektīvu dominējošo stāvokli (Lēmuma 3.7.punkts), tiem ir

aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas

Republikā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var

izpausties arī kā netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas cenu vai

citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša

uzspiešana vai piemērošana.

Jau pieminētajā AKZO lietā

sprieduma 71.punktā EKT atzinusi, ka cenu noteikšana zem vidējām

mainīgajām izmaksām (tām, kuras mainās atkarībā no ražošanas

kvantitātes) kā līdzeklis, ar kuru dominējošs uzņēmums cenšas

izspiest konkurentu, uzskatāma par pārkāpumu. Dominējošs uzņēmums

nav ieinteresēts piemērot šādas cenas kāda cita iemesla dēļ, kā

tikai ar mērķi izspiest konkurentus, lai pēc tam paaugstinātu

savas cenas, izmantojot monopola stāvokli, jo katra realizācija

zem vidējām mainīgām izmaksām rada zaudējumus, t.i., realizācija

nesedz fiksētās izmaksas un daļu no mainīgajām izmaksām.

Turklāt cenas zem vidējām kopējām

izmaksām (fiksētās plus mainīgās), bet virs vidējām mainīgajām

izmaksām, uzskatāmas par ļaunprātīgām, ja tās tiek piemērotas kā

daļa no plāna izspiest konkurentu. Šādas cenas var izspiest no

konkrētā tirgus dalībniekus, kas darbojas tikpat efektīvi kā

dominējošais uzņēmums, bet kuri dēļ saviem ierobežotajiem

finansiālajiem resursiem nav spējīgi pārvarēt pret tiem vērstās

konkurentu darbības (Sprieduma 72.punkts).

Eiropas Komisija un EKT,

analizējot tirgus dalībnieka AKZO darbības, ir konstatējusi

dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, uzņēmumam

sistemātiski vai ilgstoši piemērojot cenas, kas ir augstākas nekā

tā vidējās mainīgās izmaksas, bet zemākas nekā tā vidējās kopējās

izmaksas (Sprieduma 98., 109., 140. un 146.punkti).

Oligopola dalībnieku vidējā

degvielas cena mēnesī nav bijusi zem vidējām mainīgajām izmaksām.

Zem vidējām mainīgajām izmaksām Statoil, Neste un Lukoil

degvielas cenas konstatētas dažas dienas (Skat. lēmuma 5.punktu).

Konkurences padome uzskata, ka tik īslaicīga kolektīvi dominējošo

tirgus dalībnieku cenu noteikšana zem vidējām mainīgajām izmaksām

nav uzskatāma par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, jo

tā nevar radīt būtiskus zaudējumus konkurentam, it īpaši, ja

vidēji mēnesī tiek saglabāta pozitīva ieņēmumu - izdevumu

struktūra.

Vērtējot degvielas cenu un izmaksu

attiecību vidēji mēnesī, konstatēts, ka Statoil vidējā degvielas

cena nav bijusi zem vidējām kopējām izmaksām. Lukoil vidējā

95.markas benzīna cena mēnesī Rīgā, Liepājā un Ventspilī bijusi

zem vidējām kopējām izmaksām 2006.gada martā. Lukoil vidējā

dīzeļdegvielas cena mēnesī zem vidējām kopējām izmaksām

konstatēta Rīgā 2006.gada februārī un martā, Jelgavā, Rēzeknē un

Ventspilī 2006.gada februārī un Liepājā 2006.gada janvārī,

februārī un martā. Lai iestātos konkurenci ierobežojošas sekas,

cenu noteikšanai zem vidējām kopējām izmaksām, bet ne zem vidējām

mainīgām izmaksām, ir jābūt noteiktām samērā ilgā laika periodā.

Šajā lietā laika periods, kurā kolektīvā dominancē esošie tirgus

dalībnieki noteica degvielas cenu zem vidējām kopējām izmaksām,

bet ne zem vidējām mainīgām izmaksām, nav ilgstošs, un minētās

darbības nevarēja radīt sekas, kuras būtu par pamatu konkurentu

iziešanai no tirgus vai to konkurētspējas būtiskam samazinājumam.

Pie tam šādas īslaicīgas darbības neliecina, ka to mērķis ir

bijis citu tirgus dalībnieku izspiešana no tirgus. Statoil, Neste

un Lukoil cenu noteikšanas process ir bijis savstarpēja sekošana

gan cenu pazeminot, gan paaugstinot. Tādējādi Konkurences padome

secina, ka Statoil, Neste un Lukoil darbības no 2006.gada janvāra

līdz martam, periodiski nosakot degvielas cenu zem vidējām

kopējām izmaksām, bet ne zem vidējām mainīgām izmaksām, nevar

tikt uzskatītas par Konkurences likuma 13.panta pārkāpumu.

Statoil 23.04.2007. vēstules

12.lpp. norāda, ka "(..) KP nav vērtējusi, vai hipotētisks

konkurents, kurš ir tikpat efektīvs kā KP norādītie oligopola

dalībnieki, var sacensties ar oligopola dalībnieku noteiktajām

cenām. Oligopola dalībnieku noteiktās cenas tikai tad būs

netaisnīgas, ja to rezultātā no tirgus tiktu izslēgts tikpat

efektīvs konkurents, kādi ir oligopola dalībnieki (..)".

Efektīvs konkurents var pastāvēt

tirgū pie dažādām cenu svārstībām, kamēr mazāk efektīvs

konkurents var tikt izslēgts no tirgus.

Statoil, Neste un Lukoil rīcība,

nosakot zemas cenas, trīs mēnešu laikā bijusi periodiska.

Ekonomikas ministrijas veiktais degvielas cenu

monitorings38 apliecina, ka 2006.gada aprīlī degvielas

mazumtirdzniecības cenas atgriezās iepriekšējā līmenī.

Konkurences padome secina, ka Statoil, Neste un Lukoil darbību

rezultātā degvielas mazumtirgotāji tika vājināti, tomēr situācija

2006.gada sākumā nebija iemesls pietiekami efektīviem tirgus

dalībniekiem iziet no tirgus.

Statoil 23.04.2007. vēstules

12.lpp. norāda, ka "(..) Statoil noteiktās auto benzīna un

dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cenas ir jāvērtē, ņemot vērā

Statoil iepirkuma cenas, nevis "konkurences līmeņa

robežcenu"(..)".

Konkurences padome atzīst, ka

Statoil, Neste vai Lukoil degvielas mazumtirdzniecības cenas zem

konkurences līmeņa robežcenas pie zināmiem nosacījumiem var

negatīvi ietekmēt konkurenci tirgū. Kā jau minēts iepriekš

lēmumā, degvielas mazumtirgotājiem ir dažādi izmaksu līmeņi,

tādējādi var pastāvēt situācija, kurā Statoil, Neste un Lukoil

cenas zem konkurences līmeņa robežcenas var ietekmēt kādu

komersantu, bet citu, ar efektīvāku izmaksu struktūru, nevar.

Papildus konkurences līmeņa robežcena ir atkarīga no tā, cik

efektīvi tirgus dalībnieki izmanto degvielas iegādes iespējas

vairumtirdzniecības tirgū par zemāko cenu konkrētā dienā. Turklāt

konkurences tiesību mērķis nav noteikt kādu konkrētu cenu līmeni.

Tomēr konkurences līmeņa robežcena parāda, pie kāda vidējā

degvielas cenu līmeņa konkurence var tikt ietekmēta.

Ņemot vērā konkrēto cenu

piemērošanas īslaicīgo un nevienmērīgo raksturu, vērtējot lēmumā

analizētās lietas apstākļus, nav pietiekošs pamats konstatēt, ka

Statoil, Neste un Lukoil darbības vērtējamas kā ļaunprātīga

dominējošā stāvokļa izmantošana Konkurences likuma izpratnē ar

iespējamo kopējo mērķi gūt labumu, izspiežot no tirgus citus

tirgus dalībniekus.

Lai arī Konkurences padome

konkrētajā lietā nesaskata Konkurences likuma 13.panta

ģenerālklauzulas un 4.punkta pārkāpumu Statoil, Neste un Lukoil

darbībās, Konkurences padome, norāda, ka Statoil, Neste un Lukoil

atrodas kolektīvā dominējošā stāvoklī konkrētajā tirgū, kas

definēts lēmuma 3.7.punktā, kā arī uzsver, ka dominējošs

stāvoklis - ne individuāls, ne kolektīvs, nav aizliegts, taču,

saskaņā ar Eiropas Kopienas tiesas iedibināto principu

Michelin lietā, uzņēmumam, kas atrodas dominējošā

stāvoklī, neatkarīgi no tā, kā šis dominējošais stāvoklis ir

izveidojies, ir īpaša atbildība par to, lai ar savu darbību,

t.sk. cenu politiku, šis uzņēmums neierobežotu konkurenci tirgū

un nekaitētu patērētājam. Statoil, Neste un Lukoil, ņemot vērā

savu spēka samēru tirgū attiecībā pret pārējiem tirgus

spēlētājiem, ir jāapzinās, ka, piemērojot cenu zem vidējām

mainīgām vai vidējām kopējām izmaksām ilgākā laika periodā,

salīdzinot ar lēmumā analizēto cenu pazemināšanas periodu

2006.gada janvārī, februārī un martā, minēto uzņēmumu darbības

var tikt kvalificētas kā Konkurences likuma pārkāpums.

Ņemot vērā iepriekš minēto un

pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 4.punktu,

11.panta pirmās daļas ģenerālklauzulu un 1.punktu, 13.panta

ģenerālklauzulu un 4.punktu, un 18.pantu, Administratīvā procesa

likuma 63.pantu, Konkurences padome

nolēma:

Izbeigt lietas Nr.460/06/05/6 "Par

Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas ģenerālklauzulas un

1.punkta, 13.panta ģenerālklauzulas un 4.punkta, un

18.panta

iespējamo pārkāpumu SIA "Latvija Statoil" un SIA "Neste Latvija"

un 13.panta ģenerālklauzulas un 4.punkta iespējamo pārkāpumu SIA

"Lukoil Baltija R" darbībās" izpēti.

Saskaņā ar Konkurences likuma

8.panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt

Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā

stāšanās dienas.

Pielikumā: Lēmumā minētie

pielikumi (1.pielikums - Komersantu tirgus daļu reģionālajos

tirgos apkopojums, 2.pielikums - Statoil, Neste un Lukoil

95.markas benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cenu,

izmaksu (izņemot Neste), vidējo vairumtirdzniecības cenu un

konkurences līmeņa robežcenu no 2006.gada janvāra līdz martam

reģionālajos tirgos salīdzinājums, 3.pielikums - Statoil, Neste

un Lukoil 95.markas benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības

cenu, izmaksu un konkurences līmeņa robežcenas vidēji mēnesī

2006.gada janvārī, februārī un martā salīdzinājums) lēmuma

publiskojamai versijai nav pievienoti, jo satur ierobežotas

pieejamības informāciju.

(*) - Ierobežotas pieejamības

informācija

1 Lieta Nr. T-68/89 etc

Societa Itaaliano Vetro SpA v Commission [1992] ECR II-1403.

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUri

Serv.do?uri=CELEX:61989A0068:EN:HTML

2 Case T-68/89 etc

Societa Italiano Vetro SpA v Commisions (1992) ECR

II-1403, (1992) 5 CMLR 302, 358.punkts

http://eur-lex.europa.eu/LexUri

Serv/LexUriServ.do?uri=CELEX:61989A0068:EN:HTML

3 Case T-342/99 (2002)

ECR II- 2585

4 R. Wish. Competition

Law. Fifth Edition, 2003. 526.lpp

5 Lieta Nr.

IV/M.619 OJ [1997] L 11/30, [1999] 4 CMLR 1076,

http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/decisions/m619_en.pdf

6

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUri

Serv.do?uri=CELEX:61996A0102:EN:HTML#I1

7 Lieta C-396/96 P

[2000] ECR 1-1365, [2000] 4 CMLR 1076;

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUri

Serv.do?uri=CELEX:61996J0395:EN:HTML

8 Lieta T-212/03;

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:61996

J0395:EN:HTML OJ C 191 , 10/08/2002 P. 0024 -

0024

9 Lieta C-396/96 P

[2000] ECR 1-1365, [2000] 4 CMLR 1076; 41.punkts.

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUri

Serv.do?uri=CELEX:61996J0395:EN:HTML

10 Turpat,

42.punkts.

11 Turpat,

45.punkts.

12 OJ [1993] L 34/20,

[1995] 5 CMLR 198.

13 Lieta T-24/93;

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:61996

J0395:EN:HTML

14 Lieta Nr.

C-395/96;

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUri

Serv.do?uri=CELEX:61996J0395:EN:HTML

15 Lieta T-228/97

(1999) ECR II- 2969 66.punkts.

16 N.V. Nederlandsche

banden - industrie - Michelin v Commission of the European

Communities, Lieta Nr. 322/81, 57.punkts.

17 Datubāze par

komersantiem izsniegtajām atļaujām (licencēm) darbībām ar naftas

produktiem: http://www6.vid.gov.lv/vid_pdb/ap.asp

18 Lēmums Nr.50

(09.12.2002.), Nr.55 (26.10.2005.), Nr.51 (31.05.2006.), Nr.58

(21.06.2006.)

19 Tiek ņemtas vērā

Rīgas pilsētas administratīvās robežas ģeogrāfiskās īpatnības

20 Pamatojoties uz

Rīgas pilsētas administratīvās robežas ģeogrāfiskajām

īpatnībām

21 Komersantu tirgus

daļu kvadrātu summa

22 Jēkabpilī HHI

aprēķināts pēc tirgus dalībnieku tirgus daļām saskaņā ar

realizētajiem degvielas apjomiem 2005.gada 1.ceturksnī, kur

apvienošanās dalībnieku realizētie degvielas apjomi saskaitīti

kopā (KP lēmums Nr.51 (31.05.2006.)), Jūrmalā HHI aprēķināts pēc

tirgus dalībnieku tirgus daļām saskaņā ar degvielas realizācijas

apgrozījumu 2004.gadā, kur apvienošanās dalībnieku apgrozījums

saskaitīts kopā (KP lēmums Nr.58 (21.06.2006.)), Valmierā HHI

aprēķināts pēc tirgus dalībnieku tirgus daļām saskaņā ar

realizētajiem degvielas apjomiem 2004.gadā, kur apvienošanās

dalībnieku realizētie degvielas apjomi saskaitīti kopā (KP lēmums

Nr.55 (26.10.2006.)), pārējos reģionālajos tirgos HHI aprēķināts

saskaņā ar tirgus dalībnieku degvielas realizācijas apgrozījumu

2005.gadā

23 Datubāze par

komersantiem izsniegtajām atļaujām (licencēm) darbībām ar naftas

produktiem: http://www6.vid.gov.lv/vid_pdb/ap.asp

24

http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=11032

25 Finanšu ministrija:

http://www.fm.gov.lv/page.php?id=2077

26 Lieta Nr. 85/76

[1979] ECR 461, 520: 3 CML# 211, 274; 39.punkts.

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUri

Serv.do?uri=CELEX:61976J0085:EN:HTML

27 European Court

reports 1991 Page I-03359;

http://eurlex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:61986J0062:EN:HTML

28 DG Competition

Discussion paper un the application of article 82 of the Treaty

to exclusionary abuses. Brussels, December 2005.

29

http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=11032

30 Aprēķinātas kā

fiziskajām un juridiskajām personām izmaksātās atlaižu summas

pret atlaižu ietvaros realizētās degvielas apjomu konkrētajā

mēnesī

31

http://www.kp.gov.lv/

32 Statoil, Neste un

Lukoil attiecīgās degvielas markas cenas konkrētajā reģionālajā

tirgū pamatā bija vienādas visos DUS. Ņemot vērā, ka izplatītākie

degvielas veidi ir 95 markas benzīns un dīzeļdegviela,

ilustrācijai izmantotas šo degvielas marku cenu salīdzinājums

katra komersanta vienā DUS konkrētajā reģionālajā tirgū.

33 Konkrētā dienā

vidējās cenas.

34 Pamatojoties uz

Iesniedzēju sniegto informāciju par degvielas iepirkumiem un

degvielas realizācijas apjomiem, iepirktā degviela tiek realizēta

ilgākā laika periodā, kas katram komersantam ir atšķirīgi,

tādējādi vidējā vairumtirdzniecības cena, kas vidēji attiecināma

uz konkrētās dienas mazumtirdzniecības cenu aprēķināta kā MNTN,

Statoil, Neste un Lukoil vidējās vairumtirdzniecības cenas

konkrētā dienā un iepriekšējo 15 kalendāra dienu vidējo

vairumtirdzniecības cenu vidējā vērtība.

35 Vidējā

vairumtirdzniecības cena plus vidējās izmaksas (izņemot degvielas

iegādes izmaksas). Ņemot vērā, ka vidējās kopējās izmaksas

komersantiem atšķiras, tomēr visiem degvielas mazumtirgotājiem

degvielas realizācija tiek organizēta līdzīgi, vidējās izmaksas,

kas pieskaitāmas vidējai vairumtirdzniecības cenai aprēķinātas

procentuāli, par pamatu ņemot Statoil un Lukoil vidējās kopējās

izmaksas.

36 Konkurences padomes

04.10.2004. lēmums Nr.66, http://www.kp.gov.lv/uploaded_files/2004/N66_0410.pdf

37 Konkurences likuma

13.panta 4.punkts.

38

http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=11032

Konkurences padomes priekšsēdētāja

I.Jaunzeme