13. pants, ir izstrādāts, pārņemot EK primārajos un sekundārajos

, ir izstrādāts, pārņemot EK primārajos un sekundārajos

1tiesību avotos un ar tiem saistītajā Eiropas Kopienu tiesas

2(turpmāk - EKT) un Pirmās instances tiesas praksē iedibinātos

3konkurences tiesību principus. Tādējādi Konkurences padome sava

4lēmuma pamatojumā balstās arī uz minētajiem tiesību avotiem.

5Konkurences likuma 1.panta

61.punktā lietotais jēdziens "vairāki tirgus dalībnieki" nozīmē,

7ka kopējā dominējošā stāvoklī var atrasties divi vai vairāki

8tirgus dalībnieki, kas juridiski ir neatkarīgi cits no cita, bet

9starp kuriem pastāv ekonomiska saikne, kura izpaužas tādējādi, ka

10šie tirgus dalībnieki ir "kopīga vienība" noteiktās darbībās

11attiecībā pret konkurentiem, klientiem vai patērētājiem. Šādi

12kopējo dominējošo stāvokli skaidrojusi arī EK Pirmās instances

13tiesa (turpmāk tekstā - Pirmās instances tiesa) Italian Flat

14Glass lietā1, nosakot, ka: "Nekas principiāli

15nevar būt par šķērsli divām vai vairākām neatkarīgām ekonomiskām

16vienībām, kuras darbojas kādā konkrētā tirgū, kopā atrasties

17dominējošā stāvoklī attiecībā pret citiem šī tirgus

18dalībniekiem."2

19No Pirmās instances tiesas

20spriedumā Airtours3 lietā var secināt, ka

21kolektīvās dominēšanas pastāvēšanas esence ir paralēla darbība

22oligopola ietvaros, tas ir, iepriekš nesaskaņota vienotu darbību

23veikšana (tacit collusion) vai iepriekš nesaskaņotu

24vienotu darbību koordinācija (tacit

25cordination)4.

26EK lēmuma

27Gencor/Lonrho5 140.punktā noteikts: "Līdzīgas

28negatīvas sekas, kādas rodas no atsevišķa dominējoša uzņēmuma

29darbības, rodas arī no dominējošā stāvoklī esoša oligopola

30darbības. Šāda situācija var izveidoties tikai no tā vien, ka

31oligopola dalībnieki, pielāgojoties tirgus apstākļiem, veido pret

32konkurenci vērstu paralēlu rīcību, kuras rezultātā oligopols

33kļūst dominējošs. Tādējādi, lai oligopola dalībnieki kļūtu

34dominējoši un darbotos būtiskā mērā neatkarīgi no konkurentiem,

35klientiem un, jo īpaši, patērētājiem, dominējošā oligopola

36dalībnieku starpā nav nepieciešama vienošanās (active

37collusion). Pirmās instances tiesa, kurā minētais Eiropas

38Komisijas lēmums tika pārsūdzēts, to atstāja

39spēkā6.

40Lietā Compagnie Maritime Belge

41Transports v Commission7 EKT sprieduma 39.punktā

42noteica, ka, lai analizētu situāciju EK dibināšanas līguma

4382.panta kontekstā, vispirms nepieciešams noskaidrot, vai

44attiecīgie uzņēmumi kopā veido kolektīvu vienību attiecībā pret

45šo uzņēmumu konkurentiem, tirdzniecības partneriem un

46patērētājiem. Tikai tad, kad uz šo jautājumu gūta apstiprinoša

47atbilde, var vērtēt, vai šim kolektīvajam veidojumam ir

48dominējošs stāvoklis tirgū un vai tā rīcība vērtējama kā

49ļaunprātīga.

50Pirmās instances tiesas spriedumā

51lietā Airtours vs. Commission8, kurā tā lielā

52mērā apkopoja agrākās prakses būtiskākās atziņas, noteikti

53sekojoši priekšnoteikumi kolektīvā dominējošā stāvokļa

54konstatēšanai:

55- pirmkārt, konkrētajam tirgum

56jābūt pietiekamā mērā caurredzamam, lai tirgus dalībniekiem, kas

57veic paralēlu darbību, būtu iespējas pārbaudīt (monitorēt), vai

58koordinējošās darbības tiek veiktas;

59- otrkārt, iepriekš nesaskaņotu

60vienotu darbību koordinācijai jābūt noturīgai laika ziņā - ir

61jābūt stimulam neatkāpties no kopējās tirgus politikas. Un tas

62iespējams tikai tad, ja visi oligopola dalībnieki turpina

63paralēlo darbību, no kuras tie gūst labumu. Tāpēc nepieciešams,

64lai pastāvētu mehānisms, ar kura palīdzību oligopola dalībnieks

65tiktu sodīts par atšķirīgu darbību;

66- treškārt, to tirgus dalībnieku

67darbības, kas nav oligopola dalībnieki (esošo vai potenciālo

68oligopola dalībnieku konkurentu), tāpat arī klientu darbības

69nespētu negatīvi ietekmēt rezultātus, kas paredzēti oligopola

70dalībniekiem, realizējot kopējo politiku (Sprieduma

7162.punkts).

72Saskaņā ar Eiropas Komisijas un

73EKT praksi, lai konstatētu kolektīvu vairāku neatkarīgu uzņēmumu

74vienību, nepieciešams analizēt ekonomiskās saiknes vai citus

75faktorus, kas rada pamatu attiecīgo uzņēmumu

76sasaistei9. It īpaši nepieciešams noskaidrot, vai

77pastāv kādas ekonomiskas saiknes attiecīgo uzņēmumu starpā, kas

78tiem ļauj darboties neatkarīgi no to konkurentiem, klientiem un

79patērētājiem10. Taču jāņem vērā, ka kolektīva esamību

80var balstīt arī uz citiem faktoriem, kā arī ekonomiskā

81novērtējuma, un, jo īpaši, konkrētā tirgus struktūras

82vērtējuma11.

83Saskaņā ar EKT judikatūru

84kolektīvās dominances pierādīšanai jāizmanto individuāla pieeja,

85analizējot katras lietas konkrētos apstākļus.

86Kolektīvā dominējošā stāvokļa

87esamība, tāpat kā individuālā dominējošā stāvokļa esamība, pati

88par sevi neveido pārkāpumu. Saskaņā ar ekonomikas teoriju, no

89kuras izriet kolektīvās dominances doktrīnas, tirgus dalībnieki

90var iegūt labumus no iepriekš nesaskaņotu vienotu darbību

91veikšanas, un iemesls, kāpēc šādas darbības tiek aizliegtas, ir

92iespējas nostiprināt savu dominējošo stāvokli.

93Viens no kolektīvās dominances

94pārkāpuma veidiem var būt vairāku tirgus dalībnieku (kolektīvā

95dominējošā stāvoklī esošo) iepriekš nesaskaņotas darbības,

96piemērojot cenas zem konkurējošā līmeņa. Cenu negodīgums (pārāk

97zemas cenas) šajā gadījumā tiek vērtētas tāpat kā individuālā

98dominējošā stāvokļa pārkāpuma gadījumā. Šādas darbības tiek

99veiktas, lai izslēgtu pārējos tirgus dalībniekus no tirgus. EK ir

100konstatējusi kolektīvā dominējošā stāvokļa pārkāpumu

101(excplicit abuse), piemērojot selektīvas pārdošanas cenas

102un lojalitātes atlaides Cewal12 lietā (lēmums

103tika pārsūdzēts gan Pirmās instances tiesā13, gan

104EKT14, un abās instancēs tas tika atstāts spēkā).

105Kolektīvā dominējošā stāvokļa

106ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu var izdarīt arī

107tikai viens no kolektīvā dominējošā stāvoklī esošajiem tirgus

108dalībniekiem. Šādu secinājumu ir veikusi Pirmās instances tiesa

109Irish Sugar lietā, nosakot, ka: "tirgus dalībnieki, kas

110atrodas kolektīvā dominējošā stāvoklī, var veikt kopēju vai

111individuālu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas

112pārkāpumu".15

113Visbeidzot, Michelin

114lietā16 EKT noteica, ka dominējošs stāvoklis pats par

115sevi nav nekas nosodāms, taču uzņēmumam, kas atrodas dominējošā

116stāvoklī, neatkarīgi no tā, kā šis dominējošais stāvoklis ir

117izveidojies, ir īpaša atbildība par to, lai ar savu darbību šis

118uzņēmums nekropļotu konkurenci kopējā tirgū.

1193.2. Tirgus struktūra un tirgus

120daļas Latvijā un reģionālajos tirgos

121VID vēstules Nr.13.3.2/13683

122(18.05.2006.) 2.pielikumā norādīts, ka uz 2006.gada 1.martu

123speciālās atļaujas (licences) naftas produktu mazumtirdzniecībai

124bija spēkā 215 komersantiem. Pēc publiski pieejamās informācijas

125VID interneta mājas lapā17 Konkurences padome

126konstatē, ka 21 no minētajiem 215 komersantiem nodarbojas tikai

127ar auto gāzes mazumtirdzniecību, tādējādi šie komersanti nav

128uzskatāmi par konkrētā tirgus dalībniekiem. Rezultātā uz

1292006.gada 1.martu degvielas mazumtirdzniecības tirgū darbojās 194

130komersanti.

1311.tabulā redzamas degvielas

132mazumtirgotāju tirgus daļas Latvijā saskaņā ar VID sniegto

133informāciju (vēstule Nr.13.3.2/13683 (18.05.2006.)).

1341.tabula. Komersantu tirgus daļas

135Latvijā (%)

1362003

137Statoil un Magni

13822,8

139Neste

1408,89

141Lukoil Serviss

1427,65

143RusLatNafta

1444,28

145Latvijas nafta

1464,09

147Alco

1483,62

149Virši-A

1503,46

151Viada

1523,09

153Astarte-Nafta

1542,04

155Liepiņš

1561,66

157Ziemeļu nafta

1581,38

159RNS-D

1601,34

161Ingrid A

1621,31

163uzņ., kuriem daļa <1%

16434,39

1652004.janv.-apr.

166Statoil un Magni

16725,95

168Neste

1698,94

170Lukoil Serviss

1718,26

172RusLatNafta

1733,98

174Latvijas nafta

1753,44

176Alco

1773,36

178Virši-A

1792,04

180Viada

1811,93

182Astarte-Nafta

1831,57

184Liepiņš

1851,56

186Ziemeļu nafta

1871,4

188RNS-D

1891,39

190uzņ., kuriem daļa <1%

19136,18

1922004.maijs-dec.

193Statoil

19422,49

195Neste

1969,83

197Lukoil + Lukoil Serviss

1988,41

199Virši-A

2004,16

201Latvijas nafta

2024,01

203Alco

2043,47

205Astarte-Nafta

2062,07

207Liepiņš

2081,84

209Aparts

2101,82

211Viada

2121,54

213RusLatNafta

2141,49

215Ziemeļu nafta

2161,45

217RNS-D

2181,41

219Ingrid A

2201,26

221uzņ., kuriem daļa <1%

22234,75

2232005

224Statoil

22521,57

226Neste

22712,14

228Lukoil

2298,52

230Virši-A

2314,72

232Latvijas nafta

2333,94

234Alco

2353,06

236Aparts

2372,22

238Astarte-Nafta

2391,99

240Ziemeļu nafta

2411,61

242Liepiņš

2431,53

244RNS-D

2451,36

246Ingrid A

2471,09

248Viada

2491,04

250RusLatNafta

2511

252Sumata

2531

254uzņ., kuriem daļa <1%

25533,21

2562006.janv.-marts

257Statoil

25826,22

259Neste

26015,14

261Lukoil

2628,62

263Virši-A

2645,11

265Latvijas nafta

2663,14

267Alco

2682,39

269Aparts

2702,03

271Astarte-Nafta

2721,91

273Ziemeļu nafta

2741,46

275Liepiņš

2761,24

277RNS-D

2781,23

279Sumata

2801,02

281uzņ., kuriem daļa <1%

28230,49

283Konkurences padome konstatē, ka tirgus daļu stabilitāte

284kopš 2003.gada bijusi Statoil, Neste un Lukoil, turklāt Statoil

285un Neste tirgus daļas būtiski pieaugušas 2006.gada sākumā. Ņemot

286vērā Neste un Lukoil apvienošanās gadījumus 2006.gadā ar citiem

287tirgus dalībniekiem, Konkurences padome pieņem, ka nākotnē Neste

288un Lukoil tirgus daļas pieaugs. Būtiskākais iemesls šo trīs

289komersantu tirgus daļu pieaugumam ir jaunu DUS izveide un jau

290esošu DUS iegūšana no salīdzinoši nelielajiem degvielas

291mazumtirgotājiem. AS "Virši-A" tirgus daļa pieaugusi kopš

2922004.gada, tādējādi AS "Virši-A", pēc VID sniegtās informācijas,

293uzskatāms par nozīmīgāko konkurentu minētajiem komersantiem.

294Tomēr, analizējot degvielas mazumtirdzniecības tirgu pēc

295reģionālā principa, Konkurences padome secina, ka AS "Virši-A"

296DUS izvietotas pamatā ārpus lielākajām Latvijas pilsētām, pretēji

297Statoil, Neste un Lukoil DUS, tādējādi AS "Virši-A" pēc DUS

298izvietojuma nav uzskatāms par pietiekami līdzvērtīgu konkurentu

299Statoil, Neste un Lukoil. Ņemot vērā patērētāju ieradumus

300degvielas iegādē, no pieprasījuma puses degvielas

301mazumtirdzniecības tirgus ir reģionāla rakstura, tādējādi

302pilnīgākas tirgus situācijas noskaidrošanai Konkurences padome

303analizēja arī konkrētos reģionālos tirgus.

304Konkurences padomes 2002.gada

3059.decembra lēmuma Nr.50 (Lieta Nr.539k/02/06/16 Par SIA "Latvija

306Statoil" un SIA "Shell Latvia" apvienošanos) 5.1.2.punktā ir

307noteikusi, ka parasti patērētāji degvielu iegādājas teritorijās,

308kurās tie ir sociāli aktīvi - veic darbu un dzīvo, un šīs

309teritorijas ir pilsētas un tuvākā apkārtne.

310Saskaņā ar Konkurences padomes

311izdarītajiem secinājumiem un pieņemtajiem lēmumiem18

312degvielas mazumtirgotāju apvienošanās lietās Nr.1591/05/05/4 "Par

313SIA "Neste Latvija" un SIA "Aksioma - R.S." apvienošanos",

314Nr.1583/05/05/3 "Par SIA "Neste Latvija" un SIA "Trest Oil Co"

315apvienošanos", Nr.763/05/05/2 "Par SIA "Latvija Statoil" un SIA

316"Regal" apvienošanos", Nr.539k/02/06/16 "Par SIA "Latvija

317Statoil" un SIA Shell Latvia, SIA" apvienošanos" un lietā esošo

318informāciju par degvielas mazumtirdzniecības cenu pazemināšanos

3192006.gada sākumā, Konkurences padome vērtēja šādus konkrētos

320reģionālos tirgus:

3211. Jēkabpils pilsētas

322administratīvā teritorija un tās tuvākā apkārtne *;

3232. Jūrmalas pilsētas

324administratīvā teritorija;

3253. Valmieras pilsētas

326administratīvā teritorija un tās tuvākā apkārtne *;

3274. Jelgavas pilsētas

328administratīvā teritorija un tās tuvākā apkārtne*;

3295. Tukuma pilsētas administratīvā

330teritorija un tās tuvākā apkārtne*;

3316. Liepājas pilsētas

332administratīvā teritorija un tās tuvākā apkārtne*;

3337. Ogres pilsētas administratīvā

334teritorija un tās tuvākā apkārtne*;

3358. Rēzeknes pilsētas

336administratīvā teritorija un tās tuvākā apkārtne*;

3379. Cēsu pilsētas administratīvā

338teritorija un tās tuvākā apkārtne*;

33910. Ventspils pilsētas

340administratīvā teritorija un tās tuvākā apkārtne*;

34111. Rīgas pilsēta un tās apkārtne,

342ar terminu "apkārtne" saprotot 20 km, izņemot Ogres virzienā

34310 km19, attālumu no Rīgas pilsētas administratīvās

344robežas.

345* ar terminu "tuvākā apkārtne"

346saprotama teritorija 2-3 km attālumā no konkrētajām pilsētām.

347Lai kā atsevišķu ģeogrāfisko tirgu

348noteiktu Rīgas pilsētu, Konkurences padome lūdza degvielas

349mazumtirgotājus izteikt viedokli par konkrētā ģeogrāfiskā tirgus

350robežām Rīgas pilsētā.

351Lukoil vēstulē Nr.02/mt/28

352(27.06.2006.) norāda, ka ģeogrāfiskais tirgus ir Latvijas

353teritorija, pamatojot to ar faktu, ka Lukoil klienti veic

354degvielas uzpildi visā Latvijā.

355Konkurences padome kā konkrēto

356ģeogrāfisko tirgu noteikusi visu Latvijas teritoriju, ņemot vērā

357lietas izpētes specifiku, ko analizējusi lēmuma 2.punktā.

358Neste Rīgas pilsētu vērtē kā vienu

359konkrēto ģeogrāfisko tirgu, uzskatot, ka konkrētā tirgus robežas

360ir 20 - 30 km no Rīgas pilsētas administratīvās robežas. Neste

361norāda, ka, vērtējot konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežas, jāņem

362vērā, ka daudz iedzīvotāju no Rīgas piepilsētām dodas uz darbu

363Rīgā, tāpēc DUS pilsētas centrā pēc būtības jānodrošina līdzīgi

364konkurences apstākļi kā netālu no pilsētas esošajos DUS (vēstule

365Nr.01-287/2006 (29.06.2006.)).

366Statoil vēstulē Nr.CS003121/413

367(05.07.2006.) norāda, ka degvielas tirgotājiem Rīgas pilsētā un

368Rīgas rajona pagastos (Ādažu, Babītes, Carnikavas, Garkalnes,

369Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu,

370Salas, Salaspils, Sējas, Stopiņu pagastu, arī Vangažos, Baložos

371un Saulkrastos) konkurences apstākļi vērtējami kā pietiekami

372līdzīgi. Statoil norāda, ka Rīgas pilsēta ir svarīgs

373saimnieciskais un administratīvais centrs un ka lielākā daļa

374Rīgas rajona pagastu iedzīvotāji Rīgā veic saimniecisko darbību,

375strādā, mācās, iepērkas un veic citu sadzīvisku darbību. Tādēļ

376ģeogrāfiskā tirgus - Rīgas pilsēta un tās tuvākā apkārtne -

377robežas nevar aprobežoties ar pāris kilometriem aiz Rīgas

378pilsētas administratīvās robežas. Minēto pagastu iedzīvotājiem

379(patērētājiem) ir raksturīgi iegādāties degvielu galvaspilsētā

380vai ap tās robežām. Statoil norāda, ka (*).

381Konkurences padome secina, ka, lai

382arī lielai daļai Rīgas pilsētai tuvāko pilsētu Jelgavas, Ogres,

383Jūrmalas un tālāko Rīgas rajona pagastu iedzīvotājiem darbs un

384cita sadzīviskā darbība norisinās Rīgā, šīs pilsētas nevar tikt

385ietvertas konkrētā tirgus robežās. Starp pilsētām, tālākajiem

386pagastiem un Rīgas pilsētu pastāv ierobežota degvielas iegādes

387aizvietojamība. Minētajās pilsētās konkurences apstākļus ietekmē

388iedzīvotāju skaits, kas degvielas iegādi veic tikai šajās

389pilsētās un neveic sadzīvisku darbību Rīgas pilsētā vai tās

390apkārtnē. Rīgas rajonā no Rīgas pilsētas tālāk esošajos pagastos

391konkurences apstākļus ietekmē tiem tuvāk esošās pilsētas un

392apdzīvotās vietas.

393Ņemot vērā degvielas

394mazumtirgotāju viedokļus un iepriekš minēto, Konkurences padome

395secina, ka pietiekami līdzīgi konkurences apstākļi tirgus

396dalībniekiem pastāv Rīgas pilsētā un tās apkārtnē, ar terminu

397"apkārtne" saprotot 20 km, izņemot Ogres pilsētas virzienā 10

398km20, attālumu no Rīgas pilsētas administratīvās

399robežas.

400Saskaņā ar degvielas

401mazumtirgotāju sniegtajiem datiem par realizētajiem auto benzīna

402un dīzeļdegvielas apjomiem un apgrozījumu, 1.pielikumā redzamas

403tirgus daļas konkrētajos reģionālajos tirgos.

404Ņemot vērā degvielas tirgus

405dalībnieku apvienošanās lietās secināto un 1.pielikumā apkopoto

406informāciju, Statoil, Neste un Lukoil reģionālajos tirgos aizņem

407būtisku tirgus daļu. Statoil, Neste un Lukoil tirgus daļas

408konkrētajos reģionālajos tirgos no 2003. līdz 2005.gadam ir

409mainīgas, kas liecina par zināmu konkurenci to starpā, tomēr

410Statoil, Neste un Lukoil kopējai tirgus daļai reģionālajos tirgos

411ir tendence pieaugt, kas pamatā notiek tirgus strukturālo izmaiņu

412rezultātā. Tirgus daļu stabilitāti vai nelielu tās samazinājumu

413Konkurences padome konstatē tirgus dalībniekiem, kuriem ir

414reģionāls DUS tīkls, vai tiem, kuri ir iesaistījušies kādā DUS

415tīklā (piem., tirgus dalībnieki, kuru DUS ir ar "Dinaz" vai

416"Trest" zīmolu), tādējādi nodrošinot degvielas realizāciju

417piesaistītajiem klientiem DUS tīkla ietvaros. Atsevišķi tirgus

418dalībnieki spēj sastādīt zināmu konkurenci Statoil, Neste un

419Lukoil, tomēr, kā jau Konkurences padome konstatēja iepriekš, to

420tirgus vara ir būtiski mazāka nekā minētajiem tirgus

421dalībniekiem.

422Ekonomikas analīzē tirgus

423koncentrācijas līmeņa noteikšanai izmanto Herfindāla - Hiršmana

424indeksu21 (turpmāk - HHI). Ja HHI ir mazāks par 1000,

425tad tirgus tiek vērtēts kā nekoncentrēts. Ja HHI ir robežās no

4261000 līdz 1800, tirgu aplūko kā mēreni koncentrētu, bet HHI virs

4271800 liecina par augsti koncentrētu tirgu. 2.tabulā redzami HHI

428konkrētajos reģionālajos tirgos.

4292.tabula. HHI reģionālajos

430tirgos22

431HHI

432Jēkabpils

4331388

434Jūrmala

4352660

436Valmiera

4371418

438Jelgava

4392121

440Tukums

4411621

442Liepāja

4432138

444Ogre

4452171

446Rēzekne

4471518

448Cēsis

4491820

450Ventspils

4513202

452Rīga

4531640

454HHI reģionālajos tirgos norāda, ka tie ir augsti vai

455mēreni koncentrēti, jo tirgū darbojas daži komersanti ar lielām

456tirgus daļām.

4573.3. Produkta homogenitāte un

458tirgus caurskatāmība

459Atklātā, caurskatāmā tirgū

460uzņēmumiem ir viegli sekot konkurentu soļiem, kā arī pieņemt

461saskaņotus lēmumus, turklāt auto degviela ir homogēns jeb

462viendabīgs produkts, kas paredzēta noteiktai patērētāju grupai -

463automašīnu lietotājiem. Būtiskākā informācija, kas interesē gan

464konkurentus, gan patērētājus, ir degvielas cena. Ņemot vērā, ka

465degvielas cenas tiek norādītas DUS, kā arī tiek publicētas

466interneta portālā "Leta", tad no cenu viedokļa degvielas tirgus

467ir vērtējams kā ļoti caurskatāms. Turklāt konkurentiem ir viegli

468izkalkulēt cita uzņēmuma cenas, jo tās veidojas no

469vairumtirdzniecības cenām, kas arī ir pietiekami skaidri

470nojaušamas. Pietiekami caurspīdīga ir arī uzņēmumu atlaižu

471sistēma patērētājiem. Degvielas tirgus ir viendabīgs un degvielas

472realizācijas tehnoloģijas uzņēmumiem ir ļoti līdzīgas, kā

473rezultātā iespējams samērā precīzi zināt arī konkurentu izmaksu

474struktūru un aprēķināt peļņas procentu, līdz ar to uzņēmuma

475spēku. Degvielas tirgotājiem ir viegli sekot konkurentu

476paplašināšanās aktivitātēm, kā arī pārzināt konkurentu DUS

477izvietojumu. Izteikti caurskatāmā homogēna produkta tirgū īpaši

478iespējama oligopola dalībnieku paralēlu darbību esamība.

4793.4. Vertikālā integrācija un

480pieeja resursu un noieta tirgiem

481Statoil, Neste un Lukoil ir

482vertikāli integrēti uzņēmumi, kas tiem dod iespēju piesaistīt

483lielākus finanšu līdzekļus, tādējādi nodrošinot tos ar jaunākām

484tehnoloģijām, DUS celtniecības un reklamēšanās iespējām. Minētie

485uzņēmumi Latvijas degvielas tirgū darbojas gan

486vairumtirdzniecības, gan mazumtirdzniecības līmenī.

487Neste pilnvarotā pārstāvja

488zvērinātu advokātu biroja "Lejiņš, Torgāns & Partneri"

4892007.gada 23.aprīļa vēstules (turpmāk - Neste 23.04.2007.

490vēstule) 2.3.punktā norādīts, ka "(..) KP kļūdaini apgalvo, ka

491Neste pieder pie vertikāli integrētu uzņēmumu grupas (..) Pretēji

492Exxon-Mobil, Shell, BP, TotalFinaElf utt., kā arī Lukoil un

493Statoil, kuri pieder pie vertikāli integrētu uzņēmumu grupām,

494Neste Oil Corporation nepieder naftas atradnes. Neste Oil

495Corporation ir pārstrādes un mārketinga uzņēmums, un tā meitas

496uzņēmums SIA "Neste Latvija" ir mazumtirdzniecības uzņēmums

497(..)"

498Neste nav tipisks vertikāli

499integrēts naftas industrijas uzņēmums, tomēr saskaņā ar

500ekonomikas teoriju termins "vertikāla integrācija" norāda

501uz uzņēmuma īpašumtiesību un kontroles veidu. Tas, kādos līmeņos

502(ieguve, pārstrāde, vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība)

503uzņēmums darbojas, parāda, cik vertikāli integrēts tas ir.

504Vertikāli integrētu uzņēmumu raksturo tā hierarhija un kopējs

505īpašnieks. Neste darbojas gan vairumtirdzniecības, gan

506mazumtirdzniecības un, kā norāda Neste, "Neste Oil Corporation",

507arī pārstrādes līmenī, kas liecina par Neste kā vertikāli

508integrētu uzņēmumu.

509Saskaņā ar Statoil (vēstule

510Nr.CS003121/254 (11.04.2006.)), Neste (vēstule Nr.01-200/2006

511(21.04.2006.)) un Lukoil (vēstule Nr.02/183 (11.04.2006.))

512sniegto informāciju par veiktajiem degvielas iepirkumiem no

5132005.gada 1.decembra līdz 2006.gada 28.februārim Statoil benzīnu

514iepērk (*) un dīzeļdegvielu (*), Neste benzīnu iepērk (*) un

515dīzeļdegvielu pamatā (*), Lukoil benzīnu iepērk (*) un

516dīzeļdegvielu (*). Pamatojoties uz VID sniegto informāciju

517(vēstule Nr.13.3.2/26958 (13.10.2006.)), Latvijā no 2006.gada

518janvāra līdz septembrim auto degvielu ieveda un realizēja

519vairumtirdzniecībā 34 komercsabiedrības. Saskaņā ar VID interneta

520mājas lapā pieejamo informāciju23 uz 2006.gada

52117.novembri no minētajām 34 komercsabiedrībām 13 darbojās

522degvielas mazumtirdzniecības tirgū.

523Konkurences padome lietā

524Nr.1173/05/05/5 "Par Konkurences likuma 13.panta iespējamo

525pārkāpumu SIA ""Mažeiķu Nafta" Tirdzniecības nams" darbībās"

526secināja, ka lielākie degvielas vairumtirgotāji Latvijā ir

527Statoil, Neste, Lukoil, (*).

528Uz 2006.gadu lielapjoma piegādes

529līgumus ar MNTN noslēguši (*). Saskaņā ar VID interneta mājas

530lapā pieejamo informāciju no lielākajiem degvielas importētājiem

531degvielas mazumtirdzniecības tirgū darbojas (*).

532Saskaņā ar MNTN lielapjoma

533piegādes līgumu nosacījumiem degvielas cena un piemērojamās

534atlaides tiek noteiktas atkarībā no konkrētās komercsabiedrības

535reāli iegādātā degvielas apjoma. Pamatojoties uz pārdošanas

536līgumu Speciālo noteikumu 3. un 5.2.punktā minētajiem

537nosacījumiem, (*) 2006.gada martā, 2., 3. un 4.ceturksnī

538apņēmušies iepirkt no MNTN noteiktus degvielas apjomus

539(3.tabula), un tiem tiek piemērotas sākotnējās atlaides

540(4.tabula).

5413.tabula. Pircēju plānotie

542degvielas iepirkuma daudzumi no MNTN 2006.gadā, tūkst.t

543(benzīns/dīzeļdegviela)

544(*)

5454.tabula. Sākotnējās atlaides, ASV

546dolāri/t (benzīnam/dīzeļdegvielai)

547(*)

548Saskaņā ar minēto līgumu

5496.5.punktu (*).

550Attiecībā pret degvielas

551mazumtirgotājiem (*) dīzeļdegvielas, (*) benzīna iegādei iegūst

552salīdzinoši lielākas atlaides, līdz ar to zemāku degvielas

553iepirkuma cenu.

554Konkurences padome vērtēja nelielo

555degvielas tirgotāju iespējas iepirkt degvielu ārpus Latvijas.

556LDTA 2006.gada 20.decembra vēstulē Nr.01/01-54 mazo DUS tīklu

557iespēju iepirkt degvielu ārpus Latvijas vērtē kā grūti

558realizējamu, to pamatojot ar tam nepieciešamajiem lielajiem

559finanšu līdzekļiem naftas produktu iegādei, loģistikas

560nodrošināšanai, nodokļu samaksai un fiziskās glabāšanas

561nodrošināšanai. Turklāt LDTA norāda, ka nepieciešama papildus

562administratīvā kapacitāte normatīvo aktu izpildei, jo degvielas

563ievedējiem Latvijas tirgū ir pienākums glabāt Valsts degvielas

564krīzes rezerves 36 dienu patēriņa apjomā. Attiecībā uz mazo

565degvielas tirgotāju kooperāciju degvielas iepirkumos lielākos

566daudzumos, LDTA skaidro, ka, iespējams, kāda sadarbība notiek

567tikai starp saistītajiem uzņēmumiem, tomēr degvielas tirgū

568pastāvošās saspringtās konkurences apstākļos šāda kooperācija nav

569iespējama. DTRS 2006.gada 27.decembra vēstulē arī norāda, ka

570iepirkt degvielu ārpus Latvijas lielākos daudzumos un kooperēties

571mazajiem un vidējiem degvielas mazumtirgotājiem ir praktiski

572gandrīz neiespējami, jo tiem nav kopēja kredīta nodrošinājuma,

573turklāt degvielas glabāšanas un loģistikas izmaksas ir

574nepārvarams šķērslis, kas pēc būtības pārsniedz radīto ekonomiju,

575iegādājoties degvielu ārpus Latvijas lielākos daudzumos.

576SIA "Viada" 2007.gada 5.februāra

577vēstulē Nr.02/37 norāda, ka mazo un vidējo degvielas

578mazumtirgotāju kooperācija degvielas iepirkumiem Latvijā un ārpus

579tās nav iespējama, jo tiem "..nav tādu brīvu apgrozāmo

580līdzekļu, lai tos varētu ieguldīt lielos degvielas iepirkumos

581ārpus Latvijas, ne arī Latvijā.." Papildus SIA "Viada"

582norāda, ka pastāv gan finansiāli, gan praktiski šķēršļi pieejai

583termināliem.

584Nelielajiem degvielas

585mazumtirgotājiem pastāv būtiskas barjeras iegādāties degvielu

586lielākos apjomos par zemāku cenu tieši no rūpnīcas, tādēļ tie

587degvielu iegādājas vairumtirdzniecības tirgū Latvijā, un to

588degvielas iepirkuma cena ir Latvijas degvielas

589vairumtirdzniecības tirgū noteiktā. Statoil, Neste un Lukoil

590degvielas iepirkuma cena ir zemāka nekā nelielajiem degvielas

591mazumtirgotājiem (Skat. 2.pielikumu). Statoil, Neste un Lukoil

592degvielu iepērk lielos apjomos, kas tiem dod iespējas variēt ar

593degvielas mazumtirdzniecības cenu, tirgojot iepriekš iepirktu

594degvielu par zemāku cenu, pretēji nelielajiem degvielas

595mazumtirgotājiem, kuru iegādātā degviela tiek realizēta DUS īsā

596laika periodā.

597Saskaņā ar lietā esošo un publiski

598pieejamo informāciju Statoil, Neste un Lukoil ir izveidojies

599plašs DUS tīkls. To DUS pamatā ir izvietoti lielākajās Latvijas

600pilsētās un pie autoceļiem. Lielāka daļa DUS izvietoti Rīgas

601pilsētā, kurš ir lielākais un pieprasījuma ziņā izdevīgākais

602tirgus, vadoties no realizētajiem degvielas apjomiem tajā. DUS

603izvietojums ir svarīgs faktors klientu piesaistē, kurā Statoil,

604Neste un Lukoil ir pārāki pār citiem tirgus dalībniekiem, jo to

605DUS atrodas ģeogrāfiski izdevīgākās vietās. Turklāt, pastāvot

606pietiekoši plašam DUS tīklam, Statoil, Neste un Lukoil pastāv

607iespēja zaudējumu vienā konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū kompensēt

608ar ieguvumu citā. Šādu iespēju mazajam degvielas mazumtirgotājam

609nav.

6103.5. Statoil, Neste un Lukoil cenu

611konkurences izvērtējums

612Saskaņā ar Ministru kabineta

6132000.gada 26.septembra noteikumiem Nr.332 "Noteikumi par benzīna

614un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu" auto degvielas

615kvalitātes rādītāju normas ir stingri reglamentētas, tādējādi

616Latvijas tirgū nonāk līdzīgas kvalitātes auto degviela. Iepirkuma

617cenas ir pietiekami caurspīdīgas, lai konkurenti varētu

618pietiekami skaidri nojaust cita iespējas konkurēt ar degvielas

619cenu. Pamatojoties uz lietā esošo informāciju, Ekonomikas

620ministrijas24 un Konkurences padomes degvielas tirgus

621uzraudzības lietas ietvaros veikto degvielas cenu monitoringu,

622Konkurences padome secina, ka degvielas mazumtirdzniecības cenu

623svārstības 2005.gadā starp Statoil, Neste un Lukoil nav

624izteiktas. Cenu korelācija Statoil, Neste un Lukoil starpā ir

625līdzīga ilgā laika posmā, kas izveidojusies no minēto komersantu

626spēka samēra tirgū. Konkurences padome uzskata, ka spēka samērs

627pamatojams ar katra komersanta tēlu patērētāju skatījumā.

628Komersantu tēls veidojies lielākoties no reklāmas un apkalpošanas

629kvalitātes, kas ir pamata instrumenti, ar kuriem Statoil, Neste

630un Lukoil galvenokārt konkurē savā starpā. Ievērojot degvielas kā

631produkta homogenitāti, tirgus caurskatāmību, pārdevēju izmaksu

632simetriskumu, cenu caurspīdīgumu, pieprasījuma stabilitāti, kā

633arī nelielo piegādātāju skaitu vairumtirdzniecības līmenī, kas

634rada vertikāli integrētu uzņēmumu priekšrocības, par kādiem

635uzskatāmi Statoil, Neste un Lukoil, atzīstams, ka īstermiņā cena

636nav izšķirošais konkurences faktors. Tomēr pie zināmiem

637apstākļiem būtiskas cenu izmaiņas var ievērojami palielināt cenas

638kā konkurences faktora nozīmi.

6393.6. Mazo un vidējo tirgus

640dalībnieku un pircēju spēja ietekmēt Statoil, Neste un Lukoil

641darbības

642Auto degviela ir homogēna prece un

643tās pieprasījuma aizvietojamība starp piedāvātājiem ir būtiska,

644tādējādi autobraucējiem ir viegli pārslēgties no viena pārdevēja

645pie cita, tomēr, ņemot vērā iepriekš secināto, situācijā, ja tiek

646būtiski pazemināta cena, nelielie degvielas mazumtirgotāji nevar

647ietekmēt Statoil, Neste un Lukoil darbības.

648Būtiska nozīme Statoil, Neste un

649Lukoil darbību un to pozīciju nostiprināšanos tirgū novērtēšanai

650ir barjerām jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai tirgū. Saskaņā ar

651likuma "Par akcīzes nodokli" 2.panta sesto daļu un 2005.gada

65230.augusta Ministru kabineta noteikumu Nr.662 "Akcīzes preču

653aprites kārtība" 11. un 12.punktu komercdarbību ar akcīzes precēm

654drīkst veikt komersants, kurš ir saņēmis attiecīgu VID

655licencēšanas komisijas izsniegtu speciālo atļauju (licenci).

656Lai saņemtu speciālo atļauju

657(licenci) degvielas mazumtirdzniecībai, komersants iesniedz

658iesniegumu. Iesniegumam pievieno dokumentus, kas apliecina

659iesniegumā deklarētās ziņas par pieteiktās darbības vietas

660atbilstību vides aizsardzības un ugunsdrošības prasībām, par

661metroloģiskā nodrošinājuma esību un tā atbilstību normatīvo aktu

662prasībām vai verificēšanas sertifikātā norādīto informāciju, par

663bīstamo iekārtu reģistrāciju un par nodokļu samaksu. Saskaņā ar

664noteikumiem par licences izsniegšanu par katru tirdzniecības

665vietu jāmaksā nodeva 50 latu apmērā. Minētās barjeras Konkurences

666padome neuzskata par būtiskām komercdarbības ar degvielas

667tirdzniecību uzsākšanai.

668Būtiskākās barjeras, kas var

669atturēt komersantus iesaistīties degvielas mazumtirdzniecības

670tirgū, ir:

6711. Kapitāla ieguldījums (DUS

672celtniecība);

6732. Teritoriālais faktors (DUS

674izvietojums);

6753. Tirgus struktūra (Spēcīgi

676tirgus dalībnieki).

677LDTA 2006.gada 16.jūnija vēstulē

678Nr.01/01-24 norāda, ka Latvijas degvielas tirgus nav īpaši

679pievilcīgs jauniem tirgus dalībniekiem. LDTA apliecina, ka

680degvielas mazumtirdzniecības organizēšanai kopumā ir nepieciešami

681lieli sākotnējie finanšu līdzekļi, kā arī sarežģīta tehnisko un

682tehnoloģisko prasību nodrošināšana, turklāt tirgus rentabilitāte

683ir ievērojami mazāka nekā daudzās citās Latvijas tautsaimniecības

684nozarēs.

685DTRS 2006.gada 19.jūnija vēstulē

686Nr.4-9/06 pauž viedokli, ka jaunu tirgus dalībnieku ienākšana

687degvielas mazumtirdzniecības tirgū nav iespējama, to skaidrojot

688ar ļoti dārgu DUS celtniecību, augstām zemes izmaksām, mazu peļņu

689un ilgu celtniecības izdevumu atmaksāšanās termiņu. Attiecībā uz

690Rīgas pilsētu DTRS norāda, ka tajā degvielas patēriņš pārsniedz

69150% no visas Latvijas degvielas patēriņa, turklāt Statoil un

692Neste Rīgas pilsētā ieņem dominējošo stāvokli, un Rīgas pilsētā

693praktiski nav vietas, kur celt jaunas DUS.

694DTRS norāda, ka jauna degvielas

695mazumtirdzniecības tirgus dalībnieka ienākšana Latvijā vienīgi

696būtu iespējama, pārpērkot kāda jau esošā tirgus dalībnieka DUS

697tīklu, pie nosacījuma, ja tīkls procentuāli aizņem būtisku tirgus

698daļu.

699Pamatojoties uz VID 2006.gada

70018.maija vēstulē Nr.13.3.2/13683 sniegto informāciju par spēkā

701esošo speciālo atļauju (licenču) naftas produktu

702mazumtirdzniecībai skaita izmaiņām (5.tabula), Konkurences padome

703secina, ka tirgus dalībnieku skaits kopš 2003.gada ir

704samazinājies, kas liecina, ka savas pozīcijas tirgū nevar

705saglabāt tirgus dalībnieki, kuriem ir ierobežotas finansiālās

706iespējas.

7075.tabula. Spēkā esošo atļauju

708(licenču)

709naftas produktu mazumtirdzniecībai skaits uz katra gada

7101.janvāri

7112003

7122004

7132005

7142006

715263

716252

717231

718216

719Konkurences padome secina, ka Statoil, Neste un Lukoil

720būtisku konkurenci var sastādīt resursu un finanšu ziņā līdzīgs

721tirgus dalībnieks. Nākotnē degvielas tirgū varēs ienākt tikai

722lieli finansiāli spēcīgi dalībnieki, pārņemot mazākos tirgus

723dalībniekus vai būvējot jaunas DUS.

724Ņemot vērā LDTA un DTRS viedokļus,

725tendences auto degvielas tirgū un veikto analīzi, Konkurences

726padome Latvijas degvielas mazumtirdzniecības tirgū jaunu tirgus

727dalībnieku ieiešanas barjeras vērtē kā augstas, sevišķi Rīgas

728pilsētā un citās Latvijas lielākajās pilsētās, tādējādi Statoil,

729Neste un Lukoil potenciālo konkurentu ienākšana tirgū ir būtiski

730apgrūtināta.

731Saskaņā ar Statoil, Neste un

732Lukoil sniegto informāciju Konkurences padome secina, ka minētie

733komersanti ar atlaidēm cenšas piesaistīt pircējus iegādāties

734degvielu viņu uzņēmumā. Tie piedāvā fiziskām un juridiskām

735personām debetkartes un kredītkartes degvielas iegādei. Slēdzot

736līgumu par degvielas iegādi, komersanti pircējiem piešķir

737atlaidi, kas ir fiksēta vai atkarīga no iegādātā degvielas

738daudzuma un/vai nopirktajām citām precēm un pakalpojumiem.

739Papildus tiek piedāvātas arī atlaides DUS pieejamo citu produktu

740iegādei.

741Saskaņā ar Statoil (vēstule

742Nr.CS003121/413 (05.07.2006.)), Neste (vēstule Nr.01-287/2006

743(29.06.2006.)) un Lukoil (vēstule Nr.02/mt/28 (27.06.2006.))

744iesniegtajiem līgumiem un vienošanām par degvielas iegādes kartēm

745Konkurences padome konstatē, ka minēto līgumu noteikumi neuzliek

746par pienākumu pircējam iegādāties degvielu tikai no

747līgumslēdzēja. Līgumattiecības neierobežo pircēja iespējas

748izvēlēties citu pārdevēju. Tomēr, ņemot vērā noslēgtās

749vienošanās, Konkurences padome pieņem, ka situācijā, ja citi

750degvielas mazumtirgotāji īslaicīgi pazemina degvielas cenu,

751juridiskās personas pamatā nepārslēdzas degvielas iegādei pie

752cita mazumtirgotāja. Juridisko personu degvielas piegādātāja

753izvēle pamatojas ne tikai uz degvielas cenu, tā lielā mērā

754atkarīga arī no konkrētā degvielas mazumtirgotāju DUS izvietojuma

755un sniegto pakalpojumu kvalitātes.

756Konkurences padome secina, ka

757citiem tirgus dalībniekiem ir ierobežotas iespējas ietekmēt

758Statoil, Neste un Lukoil darbības, ja minētie trīs tirgus

759dalībnieki paaugstina vai pazemina degvielas mazumtirdzniecības

760cenu. Cenas paaugstināšanas gadījumā mazie degvielas

761mazumtirgotāji savas cenas pieskaņo Statoil, Neste un Lukoil

762piedāvātajām cenām, savukārt cenas pazemināšanās gadījumā to

763izmaksu struktūra neļauj mazajiem degvielas mazumtirgotājiem

764pieskaņot savas cenas Statoil, Neste un Lukoil piedāvātajām

765cenām, jo situācijā, kurā nelielie tirgus dalībnieki degvielu

766iepērk Latvijas vairumtirdzniecības tirgū, augstāka pieejamā

767degvielas vairumtirdzniecības cena neļauj tiem samazināt mainīgās

768izmaksas. Tas nozīmē, ka, ja Statoil, Neste un Lukoil cenas

769samazina, citiem tirgus dalībniekiem nepastāv iespēja ietekmēt šo

770tirgus dalībnieku darbības.

771Arī pircēju spēka faktoram nav

772būtiskas nozīmes degvielas tirgū cenu paaugstināšanas vai

773pazemināšanas situācijā no savstarpēji atkarīgu tirgus dalībnieku

774puses. Teorētiski patērētāji uz augstām cenām reaģē, samazinot

775pieprasījumu, taču zināms, ka degvielas tirgū cenu elastība ir

776vāja. Arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta

777pētījumā par degvielas tirgu Latvijā25 secināts, ka

778degvielas cenas pieaug, tomēr patēriņš nesamazinās. Patērētāji

779pieņem jebkādu degvielas cenu tirgū.

780Cenu pazemināšanās gadījumā

781Statoil, Neste un Lukoil klienti iegūst īslaicīgu labumu, kas tos

782nemudina izvēlēties citu tirgotāju, tādējādi pamatā tiek

783ietekmēta mazo degvielas mazumtirgotāju klientu rīcība,

784izvēloties veikt degvielas iegādi pie Statoil, Neste un

785Lukoil.

7863.7. Statoil, Neste un Lukoil

787dominējošais stāvoklis

7882003.gadā Statoil, Neste un Lukoil

789kopējā tirgus daļa bija 39,34%, 2004.gada janvārī līdz aprīlim

79043,15%, 2004.gada maijā līdz decembrim 40,73%, 2005.gadā 42,23%,

791bet 2006.gada janvārī līdz martam 49,98%, tādējādi to tirgus daļa

792pārsniedz Konkurences likuma 1.panta 1.punktā noteikto tirgus

793dalībnieku tirgus daļas slieksni dominances konstatēšanai,

794turklāt tirgus daļa pārsniedz 40% robežu pietiekami ilgā laika

795periodā un tai ir tendence pieaugt. Analizētajos konkrētajos

796reģionālajos tirgos tirgus daļas ir vēl lielākas ar tendenci

797pieaugt. Ņemot vērā degvielas mazumtirdzniecības tirgus

798struktūras raksturojumu, Konkurences padome secina, ka Latvijas

799degvielas mazumtirdzniecības tirgū pastāv oligopols, ko veido

800Statoil, Neste un Lukoil.

801Statoil, Neste un Lukoil tirgus

802daļu izmaiņas parāda, ka to starpā konkurence pastāv, tomēr

803kopējai oligopola tirgus daļai ir tendence pieaugt. Tas ļauj

804secināt, ka Statoil, Neste un Lukoil savstarpējā konkurence,

805iespējams, ierobežo konkurenci attiecībā pret citiem tirgus

806dalībniekiem.

807Konkurences padome secina, ka

808Statoil, Neste un Lukoil, iepērkot degvielu par zemāku cenu,

809iegūst iespēju noteikt zemākas degvielas mazumtirdzniecības cenas

810nekā vidēji tie degvielas mazumtirgotāji, kas degvielu iepērk

811vairumtirdzniecībā Latvijā, t.sk. arī no minētajām kompānijām.

812Nelielajiem degvielas mazumtirgotājiem pastāv būtiskas barjeras

813iegādāties lielākus degvielas apjomus par zemāku cenu tieši no

814rūpnīcas. Statoil, Neste un Lukoil pretēji nelielo tirgus

815dalībnieku iespējām, ir līdzvērtīgi resursi, pieeja produktu un

816noieta tirgiem, tādējādi Konkurences padome secina, ka degvielas

817mazumtirdzniecības tirgū pastāv divi konkurences līmeņi: (1)

818konkurence starp oligopola dalībniekiem un (2) konkurence starp

819oligopola dalībniekiem un pārējiem degvielas

820mazumtirgotājiem.

821Šādā situācijā būtiska

822mazumtirdzniecības cenu pazemināšana izraisa paralēlas darbības

823līdzvērtīgu komersantu starpā. Konkurences padome secina, ka

824Statoil, Neste un Lukoil ir savstarpēji atkarīgi degvielas cenu

825līmeņa ziņā, ko pierāda degvielas cenu pazemināšanās gadījums

8262006.gada februārī un martā, tādējādi izraisīto cenu svārstību

827rezultātā neviens no oligopola dalībniekiem savstarpēji nav

828ieguvējs, jo, ņemot vērā līdzīgo spēka samēru, tie nevar viens

829otru būtiski ietekmēt.

830Latvijas degvielas tirgus ir

831caurskatāms, kas ļauj Statoil, Neste un Lukoil koordinēt

832(ietekmēt) degvielas mazumtirdzniecības cenu līmeni tirgū,

833pietiekami skaidri paredzot vienam otra rīcību degvielas cenu

834svārstību situācijā un to radīto ietekmi uz ārpus oligopola

835esošajiem tirgus dalībniekiem (to izspiešanu no tirgus).

836Oligopola dalībnieki apzinās, ka jebkurš no tiem sekos cenu

837pazeminājumam, pretējā gadījumā tas tiks "sodīts" ar

838klientu skaita samazināšanos, līdz ar to apgrozījuma kritumu.

839Ārpus oligopola esošie tirgus

840dalībnieki nevar ietekmēt oligopola dalībnieku darbības, tiem

841pazeminot cenas, ko izskaidro to ierobežotās finansiālās un

842degvielas iegādes iespējas.

843Pazeminoties degvielas

844mazumtirdzniecības cenai, patērētāji degvielas iegādē pamatā

845nepārslēdzās starp oligopola dalībniekiem, jo likumsakarīgi

846degvielas mazumtirdzniecības cenas 2006.gada sākumā pazemināja

847visi oligopola dalībnieki. Patērētāji iegūst zemāku cenu un nav

848ieinteresēti oligopola darbību ietekmēšanā, tādējādi cenu

849pazemināšanās gadījumā patērētāju ietekme uz oligopola darbību

850apturēšanu nepastāv.

851Ņemot vērā augstākminēto, Latvijas

852degvielas mazumtirdzniecības struktūra, konkurences process tirgū

853un vairākas Statoil, Neste un Lukoil priekšrocības (t.sk. zīmola

854atpazīstamība, plašais DUS tīkls, klientu lojalitātes programmas)

855attiecībā pret to konkurentiem rada situāciju, kurā tiem ir

856iespēja darboties būtiskā pakāpē neatkarīgi no konkurentiem.

857Pamatojoties uz veikto konkurences

858apstākļu analīzi, Konkurences padome secina, ka Latvijas

859degvielas mazumtirdzniecības tirgū Statoil, Neste un Lukoil ir

860tirgus vara un tiem ir iespēja būtiskā pakāpē darboties

861neatkarīgi no to konkurentiem, tādējādi prezentējot sevi kā

862kolektīvu vienību degvielas mazumtirdzniecības tirgū.

863Statoil 2007.gada 23.aprīļa

864vēstulē Nr.CS003121/180 (turpmāk - Statoil 23.04.2007. vēstule)

865Konkurences padomei norāda uz to, ka: "KP Lietas faktu

866vērtējumā nepareizi piemēro EK tiesībās izstrādāto kolektīvā

867dominējošā stāvokļa definīciju, izmantojot vietējo dominējošā

868stāvokļa definīciju, bet nevērtējot tirgus dalībnieku tirgus varu

869(..)".

870Konkurences padome tirgus daļu

871lielumu šajā lietā neuzskata par būtiskāko rādītāju Statoil,

872Neste un Lukoil kolektīvā dominējošā stāvokļa konstatēšanai.

873Būtiskākais faktors ir to tirgus vara Latvijas degvielas tirgū,

874kura rada Statoil, Neste un Lukoil iespēju to izmantot

875konkrētajos reģionālajos tirgos arī tad, ja konkrētajā tirgū

876izvietotas viena vai divu oligopola dalībnieku DUS.

877Konkurences likuma normu

878interpretācijā un Konkurences padomes viedokļa skaidrojumā, jo

879īpaši, nozīmīga loma ir EK tiesību un prakses izmantošanai, ņemot

880vērā to, ka Konkurences likums, tajā skaitā 13.pants, ir

881izstrādāts, pārņemot EK primārajos un sekundārajos tiesību avotos

882un ar tiem saistītajā EKT un Pirmās instances tiesas praksē

883iedibinātos konkurences tiesību principus. Taču, protams,

884Latvijas konkurences normām ir zināmas specifiskas nianses, kas

885atšķiras no EK tiesību formulējumiem. Viena no šādām niansēm

886atrodama dominējošā stāvokļa un tā ļaunprātīgas izmantošanas

887formulējumā. Konkurences likuma 13.pantā, izmantojot līdzīgu

888formulējumu kā EK dibināšanas līguma 82.pantā, noteikts, ka

889jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī,

890ir aizliegts jebkādā veidā to ļaunprātīgi izmantot Latvijas

891teritorijā. Atsevišķi dominējošā stāvokļa definīcija

892formulēta Konkurences likuma 1.panta 1.punktā: "tirgus

893dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks

894(saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šā dalībnieka vai

895šo dalībnieku tirgus daļa šajā tirgū ir vismaz 40% un šis

896dalībnieks vai dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai

897deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā

898laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no

899konkurentiem, klientiem vai patērētājiem." EK dibināšanas

900līguma 82.pants līdzīgi nosaka aizliegumu vienam vai vairākiem

901dominējošā stāvoklī esošiem uzņēmumiem ļaunprātīgi izmantot šādu

902stāvokli tirgū. Taču atšķirībā no Konkurences likuma EK

903normatīvajos aktos, ne primārajos, ne sekundārajos, nav ietverta

904dominējošā stāvokļa definīcija. Tā ir apzināta pieeja, ņemot

905vērā, ka konkurences tiesību piemērošanas sfēra ir ļoti plaša,

906daudzveidīga un lielā mērā balstīta uz katras individuālas

907situācijas specifiskajiem apstākļiem. Tādējādi, dominējošā

908stāvokļa definīcija ir izveidojusies laika gaitā, Eiropas

909Komisijas un EKT prakses ceļā, interpretējot un piemērojot EK

910dibināšanas līguma 82.pantu katrai attiecīgajai tirgus

911situācijai. Konkurences likuma 13.pants un 1.panta 1.punkta

912redakcija pamatā atspoguļo gan EK dibināšanas līguma 82.pantā

913noteikto, gan Eiropas Komisijas un EKT praksē izveidoto

914dominējošā stāvokļa definīciju, taču, kā papildu elements

915Konkurences likuma dominējošā stāvokļa definīcijā, atšķirībā no

916EK regulējuma, ietverts 40% tirgus daļas slieksnis, kā viens no

917neatņemamiem priekšnoteikumiem dominējošā stāvokļa konstatēšanai.

918Faktiski ar šī 40% sliekšņa iekļaušanu likumā likumdevējs ir

919daļēji ierobežojis konkurences tiesību piemērotāju iespējas

920pilnvērtīgi un objektīvi izvērtēt dominējošā stāvokļa esamību vai

921neesamību katrā konkrētā tirgus situācijā. Vērtējot EK

922dibināšanas līguma 82.panta iespējamos pārkāpumus, šāda

923ierobežojuma nav, un, konstatējot dominējošā stāvokļa esamību vai

924neesamību, tirgus daļas lielumam ir būtiska, taču ne izšķiroša

925nozīme. Tirgus daļas lielums ir viens no faktoriem, ko analizē,

926vērtējot dominējošā stāvokļa esamību. To apstiprina EKT

927secinājums lietā Hoffmann-la Roche, nosakot, ka:

928"dominējošā stāvokļa esamība var izrietēt no vairākiem

929faktoriem, kuriem atsevišķi vērtējot var nebūt izšķiroša nozīme,

930taču starp šiem faktoriem īpaši būtiska nozīme ir ļoti lielu

931tirgus daļu esamībai".26

932Tādējādi, lai gan pastāv nedaudz

933atšķirīga pieeja dominējošā stāvokļa definīcijas jautājumā

934Latvijas un EK konkurences tiesībās (Latvijā dominējošā stāvokļa

935definīciju iekļaujot likumā; EK tiesībās definējot katrā lietā

936individuāli, taču pamatā izmantojot EKT praksē izveidoto

937definīciju), Konkurences padome nepiekrīt, ka juridiskajā

938interpretācijas tehnikā šai pieejas atšķirībai būtu izšķiroša

939nozīme, lai būtu pamats secināt, ka EK prakse dominējošā stāvokļa

940definēšanā nebūtu izmantojama līdzīgās lietās, kas tiek skatītas

941saskaņā ar Latvijas konkurences tiesību normām.

942Statoil 23.04.2007. vēstulē norāda

943uz KP nekonsekvenci attieksmē pret kolektīvā dominējošā stāvokļa

944vērtēšanas aspektiem, norādot, ka: "pēc Lietas ierosināšanas

945KP ir pieņēmusi 6 lēmumus par atļauju apvienoties. Lielākā daļa

946šo lēmumu pieņemti attiecībā par apvienošanām, kurās iesaistītas

947Neste un Lukoil (..). Ja KP patiesi uzskata, ka konkrētās preces

948tirgū Latvijas teritorijā pastāv kolektīvais dominējošais

949stāvoklis, to neizvērtējot KP ne tikai veicināja šāda stāvokļa

950rašanos vai nostiprināšanos, bet arī neuzsāka nekādas darbības,

951lai tirgus dalībnieki apzinātos šādu stāvokli un no tā izrietošo

952pienākumu ievērot īpašus uzvedības noteikumus."

953Jāņem vērā, ka, pieņemot lēmumu

954apvienošanās lietā, Konkurences padome vērtē, kādas sekas šī

955apvienošanās radīs attiecībā uz konkurences apstākļiem konkrētajā

956tirgū. Konkurences likuma 16.panta trešā daļa nosaka, ka

957"Konkurences padome ar lēmumu aizliedz apvienošanos, kuras

958rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis vai var

959tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā konkrētajā tirgū."

960Tātad Konkurences padome vispirms definē konkrēto tirgu, un tad

961lemj par to, vai apvienošanās rezultātā tajā var rasties vai

962nostiprināties dominējošs stāvoklis.

963Katrā lietā tiek noskaidrota tā

964tirgus daļa, kurā ir aizskartas vai var tikt aizskartas tirgus

965dalībnieku likumīgās intereses vai patērētāja tiesības un kura

966tādējādi attiecas uz atsevišķo izskatāmo lietu. Konkrētā tirgus

967noteikšana ir nepieciešama, lai noteiktu robežas, kādās tirgus

968dalībnieki sacenšas vai atrodas tādos apstākļos, kuros tie var

969sacensties viena veida vai savstarpēji aizvietojamu preču

970ražošanā un realizācijā.

971Apvienošanās lietās, kurās

972Konkurences padome pieņēmusi lēmumus pēc šīs lietas

973ierosināšanas, konkrētie ģeogrāfiskie tirgi noteikti,

974vadoties no pieprasījuma puses faktoriem (autobraucēju

975pieprasījuma), t.i., - atsevišķas Latvijas pilsētas un to

976apkārtne un autoceļi, vērtējot koncentrācijas aspektu katrā

977atsevišķā definētajā konkrētajā reģionālajā tirgū. Un

978Konkurences padome, ievērojot likuma prasības, vērtē iespējamā

979dominējošā stāvokļa veidošanās vai nostiprināšanās aspektu, kas

980ir apvienošanās kontroles pamataspekts. Tā, piemēram,

981pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem, Konkurences padome

98202.12.2006. lēmumā Nr.138 lietā par SIA "Neste Latvija"

98302.08.2006. ziņojumu par apvienošanos Konkurences padome nolēma

984aizliegt Neste nomāt SIA "Alco" DUS Graudu ielā 8a, Kuldīgā, kā

985arī noteikt Neste nomas sākumu SIA "Alco" DUS Saldū, Jelgavas

986ielā 3, ne agrāk kā 2007.gada 1.decembrī.

987Šajā lietā Konkurences padome,

988nosakot konkrēto ģeogrāfisko tirgu, par būtiskiem uzskata

989piedāvājuma puses faktorus. Tirgus dalībniekiem faktiski ir

990iespēja izvietot DUS visā Latvijas teritorijā. Tirgus

991dalībnieka DUS skaits ir būtisks faktors, lai palielinātu

992degvielas realizācijas apjomus. Kā jau Konkurences

993padome ir norādījusi, Statoil, Neste un Lukoil ir plašs DUS

994tīkls, tādēļ Statoil, Neste un Lukoil pieņemtie lēmumi var

995ietekmēt citus tirgus dalībniekus plašā Latvijas teritorijā.

996Sākotnēji iespējamie izspiešanas apstākļi ietekmē konkurentus un

997nākotnē patērētājus, tādējādi šīs lietas specifiskie apstākļi

998norāda uz to, ka konkrētā ģeogrāfiskā tirgus noteikšana šajā

999lietā vērtējama pēc pietiekami līdzīgiem konkurences apstākļiem

1000visā Latvijas teritorijā. Tādēļ nav pamatoti salīdzināt

1001Konkurences padomes atšķirīgo pieeju dažādās lietās, jo tā

1002atkarīga no katras lietas individuālās būtības un

1003specifikas.

1004Izvērtējot degvielas

1005mazumtirdzniecības tirgus struktūru, tirgus daļu procentuālo

1006sadalījumu un to izmaiņu tendences gan Latvijā kopumā, gan

1007reģionālajos tirgos, tirgus augsto koncentrācijas pakāpi,

1008Statoil, Neste un Lukoil stāvokli degvielas tirgū un to līdzīgo

1009izmaksu struktūru, tirgus caurskatāmību, produkta homogenitāti,

1010pieprasījuma prognozējamību un neelastību attiecībā pret produkta

1011cenu, augstās barjeras ienākšanai tirgū, citu tirgus dalībnieku

1012un pircēju nespēju ietekmēt Statoil, Neste un Lukoil darbības,

1013Konkurences padome secina, ka Latvijas degvielas

1014mazumtirdzniecības tirgū Statoil, Neste un Lukoil atrodas

1015kolektīvā dominējošā stāvoklī.

1016(4) EKT prakse "plēsonīgu cenu"

1017izvērtēšanā

1018EKT savā 03.07.1991. spriedumā

1019lietā AKZO Chemie BV v Commission of the European

1020Communities27 (turpmāk - AKZO) ir vērtējusi kādos

1021gadījumos pazeminātu cenu (predatory pricing) piemērošana

1022var saturēt dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas

1023pārkāpuma pazīmes.

1024Sprieduma 69.punktā EKT atzinusi,

1025ka, kā Tiesa noteikusi savā spriedumā lietā Nr. 85/76

1026Hoffman-La Roche v Commission (1979) ECR 461, 91.paragrāfā,

1027jāņem vērā, ka ļaunprātības jēdziens ir objektīvi pārbaudāms

1028attiecībā uz dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma uzvedību, kas

1029atšķiras no normālās konkurences uzvedības preču un pakalpojumu

1030tirgos un kura ir spējīga ietekmēt situāciju konkrētajā tirgū,

1031kurā tā iemesla dēļ, ka tajā ir tirgus dalībnieks dominējošā

1032stāvoklī, konkurence jau tā ir vājināta, un šai uzvedībai ir

1033efekts uz konkurences līmeņa mazināšanu vai konkurences līmeņa

1034pieauguma bremzēšanu.

1035Sprieduma 70., 71.punkts konstatē,

1036ka 86.pants aizliedz dominējošam uzņēmumam izspiest konkurentu,

1037tādējādi stiprinot savas pozīcijas, izmantojot metodes, kas nav

1038balstītas uz konkurenci ar preces vai pakalpojuma kvalitāti. No

1039šāda viedokļa, tomēr ne visas cenu konkurences metodes var tikt

1040uzskatītas par likumīgām.

1041No EKT prakses izriet, ka

1042"plēsonīgu cenu" analīzē parasti vērtē noteiktās cenas attiecībā

1043pret vidējām kopējām un vidējām mainīgajām izmaksām. AKZO lietā

1044sprieduma 71.punktā EKT atzinusi, ka cenu noteikšana zem vidējām

1045mainīgajām izmaksām (tām, kuras mainās atkarībā no ražošanas

1046kvantitātes) kā līdzeklis, ar kuru dominējošs uzņēmums cenšas

1047izspiest konkurentu, uzskatāma par ļaunprātīgu darbību.

1048Dominējošs uzņēmums nav ieinteresēts piemērot šādas cenas kāda

1049cita iemesla dēļ, kā tikai ar mērķi izspiest konkurentus, lai pēc

1050tam paaugstinātu savas cenas, izmantojot monopola stāvokli, jo

1051katra realizācija zem vidējām mainīgām izmaksām rada zaudējumus,

1052t.i., realizācija nesedz fiksētās izmaksas un daļu no mainīgajām

1053izmaksām.

1054Turklāt cenas zem vidējām kopējām

1055izmaksām (fiksētās un mainīgās), bet virs vidējām mainīgajām

1056izmaksām, uzskatāmas par ļaunprātīgām, ja tās tiek piemērotas kā

1057daļa no plāna izspiest konkurentu. Šādas cenas var izspiest no

1058konkrētā tirgus dalībniekus, kas darbojas tikpat efektīvi kā

1059dominējošais uzņēmums, bet kuri dēļ saviem ierobežotajiem

1060finansiālajiem resursiem nav spējīgi pārvarēt pret tiem vērstās

1061konkurentu darbības (Sprieduma 72.punkts).

1062Gan Statoil (23.04.2007. vēstule),

1063gan Neste (23.04.2007. vēstule) savos viedokļos norāda, ka KP

1064veido jaunu praksi attiecībā uz dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu

1065izmantošanu, starp citiem argumentiem norādot uz KP izvirzīto

1066pārkāpumu - zemu cenu politikas piemērošanu, lai gan EK

1067konkurences tiesību praksē kolektīvās dominances ļaunprātīgas

1068izmantošanas lietas bijušas par cenu uzturēšanu vai cenu līmeņa

1069paaugstināšanu. Statoil min, ka EKT praksē nav nevienas lietas,

1070kur vairāki tirgus dalībnieki tiktu apsūdzēti kolektīvā

1071dominējošā stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, nosakot zemas cenas

1072ar mērķi izspiest ārpus oligopola esošos dalībniekus no tirgus,

1073atsaucoties uz Eiropas Komisijas diskusijas

1074dokumentā28 teikto, kā arī norāda uz šajā pašā

1075dokumentā paustajām Eiropas Komisijas šaubām par šādas

1076stratēģijas iespējamību kolektīvā dominējošā stāvokļa gadījumā.

1077Pamatojoties uz minēto, Statoil secina, ka: "KP Lietas faktu

1078vērtējumā norādot uz kolektīva dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu

1079izmantošanu, nosakot zemas cenas, ne tikai nepareizi lietojusi

1080atsauces uz EKT judikatūru, bet arī nonāk pretrunā ar EK tiesībās

1081paustajiem viedokļiem".

1082Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga

1083izmantošana var izpausties dažādā veidā. Tas izriet ne tikai no

1084EK un Eiropas Komisijas prakses, bet arī secināms no formulējuma

1085normatīvajos aktos (EK dibināšanas līguma 82.pantā un Konkurences

1086likuma 13.pantā), kur dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas

1087izmantošanas veidi uzskaitīti kā neizsmeļoši piemēri, uz ko

1088norāda formulējums Konkurences likuma 13.panta ģenerālklauzulā:

1089"(..) Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var

1090izpausties arī kā: (..)", un EK dibināšanas līguma

109182.pantā: "(..) Stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var jo īpaši

1092izpausties kā (..)".

1093Kā redzams literatūrā un

1094konkurences tiesību praksē Eiropā, viens no dominējošā stāvokļa

1095ļaunprātīgas izmantošanas veidiem ir tā sauktā "plēsonīgo cenu"

1096politika (predatory pricing), kas sīkāk analizēta lēmumā.

1097Tam, vai kolektīvās dominances lietās (EK praksē) iepriekš ir

1098ticis konstatēts tieši šis pārkāpuma veids, nav nozīmes šajā

1099lietā, ņemot vērā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas

1100esošo un iespējamo izpausmju dažādību. Tāpat Eiropas Komisijas

1101viedoklim, kas pausts Statoil pieminētajā Diskusiju dokumentā, ir

1102tikai vispārējs informatīvs raksturs. Diskusiju dokuments nav

1103tiesību avots, bet parasti Eiropas Komisija šādu dokumenta veidu

1104izmanto kā līdzekli diskusijas veicināšanai, viedokļu paušanai un

1105informācijas apmaiņai dalībvalstu starpā par kādu aktuālu

1106tiesisku vai praktisku problēmjautājumu. Konkurences padome

1107katras lietas apstākļus vērtē atsevišķi, ņemot vērā dominējošā

1108stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas iespējami daudzveidīgo

1109raksturu, un tādējādi nepiekrīt Statoil vēstulē paustajam

1110viedoklim, ka Konkurences padome nepareizi atsaucas uz EKT

1111judikatūru un nonāk pretrunā ar EK tiesībās paustajiem

1112viedokļiem.

1113No Konkurences likuma 1.panta

11141.punkta un 13.panta izriet, ka tas, kas aizliegts individuāli

1115dominējošā stāvoklī esošam tirgus dalībniekam, ir aizliegts arī

1116kolektīvā dominējošā stāvoklī esošiem tirgus dalībniekiem.

1117(5) Statoil, Neste un Lukoil

1118degvielas cenas 2006.gada janvārī, februārī un martā

1119Pamatojoties uz Ekonomikas

1120ministrijas29 un Konkurences padomes degvielas tirgus

1121uzraudzības lietas ietvaros veikto degvielas cenu monitoringu,

1122Konkurences padome secina, ka 2005.gadā no janvāra līdz novembrim

112395 markas benzīna vidējās vairumtirdzniecības un

1124mazumtirdzniecības vidējā cenu starpība bija ~4,6 santīmi.

11252005.gada decembrī minēto degvielas cenu starpība bija ~4,9

1126santīmi, tādējādi, ņemot vērā turpmāko analīzi un to, ka decembrī

1127vidējā cenu starpība bija lielāka nekā vidēji no 2005.gada

1128janvāra līdz novembrim, Konkurences padome uzskata, ka nav

1129nepieciešams veikt detalizētāku Statoil, Neste un Lukoil

11302005.gada decembrī noteikto degvielas mazumtirdzniecības cenu

1131analīzi.

1132Saskaņā ar Statoil 2006.gada

113311.aprīļa vēstulē Nr.CS003121/254, Neste 2006.gada 21.aprīļa

1134vēstulē Nr.01-200/2006 un Lukoil 2006.gada 11.aprīļa vēstulē

1135Nr.02/183 sniegto informāciju par noteiktajām degvielas

1136mazumtirdzniecības cenām Konkurences padome konstatē, ka

11372006.gada janvārī, februārī un martā starpība starp degvielas

1138mazumtirdzniecības un vidējo vairumtirdzniecības cenu, sevišķi

1139februārī un martā, bijusi būtiski zemāka nekā vidēji 2005.gadā

1140(Skat. 2.pielikumu). 2006.gada februārī un martā būtiskas cenu

1141svārstības bijušas teritorijās, kurās izvietotas Neste DUS.

1142Piemēram, Madonā, Daugavpilī un Kuldīgā, kur minētajā laika

1143periodā nebija izvietotas Neste DUS, būtiskas degvielas cenu

1144svārstības Statoil un Lukoil DUS nav notikušas, turpretī Ogrē,

1145kur atrodas Neste DUS un nav izvietotas Statoil un Lukoil DUS,

1146degvielas cenu samazināšanās Neste DUS notikusi. No Ekonomikas

1147ministrijas veiktā degvielas cenu monitoringa redzams, ka

11482006.gada aprīlī degvielas mazumtirdzniecības cenas atgriezās

1149iepriekšējā līmenī, tādējādi, ņemot vērā minēto situāciju,

1150Konkurences padome veica detalizētāku degvielas

1151mazumtirdzniecības cenu analīzi lēmuma 3.2.punktā noteiktajos

1152reģionālajos tirgos 2006.gada janvārī, februārī un martā.

1153Statoil, Neste un Lukoil degvielas

1154pircējiem piemēro atlaides, tādējādi būtiski vērtēt arī to radīto

1155degvielas cenas samazinājumu, jo patiesā degvielas

1156mazumtirdzniecības cena pastāvīgajiem klientiem ir zemāka nekā

1157DUS norādītā cena.

11582006.gada 27.jūnija vēstulē

1159Nr.02/mt/28 Lukoil norāda, ka tās atlaižu sistēma DUS darbojas

1160kopš saimnieciskās darbības uzsākšanas brīža. DUS tiek piemērotas

1161atlaides 2-6% apmērā no degvielas mazumtirdzniecības cenas.

1162Atlaides lielums tiek noteikts, izvērtējot vairākus kritērijus -

1163mēneša laikā iegādātais degvielas daudzums, klienta finansiālā

1164vēsture, apmaksas noteikumi u.c. Par degvielas kartes izsniegšanu

1165un lietošanu ar klientu tiek slēgts līgums, kura pielikumā nosaka

1166atlaižu lielumu.

1167Juridiskās personas, kuras

1168iegādājas degvielu DUS ar degvielas karti, Lukoil sastāda (*)% no

1169kopējā realizētā degvielas daudzuma. Klienti, kuri iegādājas

1170degvielu par skaidru naudu, sastāda (*)% no kopējā realizētā

1171degvielas daudzuma, no tiem (*)% ar atlaižu kartēm. Tas nozīmē,

1172ka ar atlaidēm realizētā degviela sastāda (*)% ((*)% juridiskas

1173un (*)% fiziskās personas) no kopējā Lukoil mazumtirdzniecībā

1174realizētā degvielas daudzuma.

1175Neste 2006.gada 29.jūnija vēstulē

1176Nr.01-287/2006 norāda, ka tās atlaižu politika ir spēkā kopš (*).

1177Fiziskā persona, slēdzot līgumu ar Neste par degvielas kartes

1178saņemšanu, automātiski saņem atlaidi (*) sant./l no cenas

1179automātiskajās DUS. Juridiskām personām Neste piedāvā gan

1180fiksētās, gan progresīvās atlaides. Fiksētās atlaides ir no (*)

1181līdz (*) santīmiem par litru no iegādātās degvielas cenas

1182automātiskajā DUS, par ko tiek slēgta vienošanās, kurā norādīta

1183piešķirtā atlaide. Progresīvās atlaides ir no (*) līdz (*)

1184santīmiem par litru degvielas, kas atkarīga no iegādāto degvielas

1185litru daudzuma mēnesī. Saskaņā ar Neste sniegto informāciju pēc

1186realizētās degvielas apjoma no 2005.gada decembra līdz 2006.gada

1187martam mazumtirdzniecībā ar atlaidēm tiek realizēts (*)% no

1188kopējā mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apjoma.

11892006.gada 5.jūlija vēstulē

1190Nr.CS003121/413 Statoil norāda, ka piemēro atšķirīgas atlaides

1191fiziskajām un juridiskajām personām, pamatojot to ar atšķirīgiem

1192degvielas iegādes apjomiem, kas juridiskajām personām ir lielāki,

1193līdz ar to arī atlaides tām ir lielākas. Kopš (*) juridiskajām

1194personām ar Statoil Uzņēmuma kartēm saskaņā ar atlaižu sistēmu

1195varēja tikt piemērotas atlaides no (*) (ar debetkartēm), no (*)

1196(ar kredītkartēm) līdz (*) santīmiem no DUS cenas par katru

1197iegādāto degvielas litru atkarībā no iegādātā degvielas apjoma.

1198(*) atlaižu sistēma tika grozīta un noteiktas atlaides no (*)

1199līdz (*) santīmiem no katra iegādātā degvielas litra cenas DUS.

1200Atlaide atkarīga no iegādātā degvielas apjoma mēnesī.

1201Fiziskajām personām Statoil no (*)

1202piemēroja (*) santīmi par litru degvielas, no (*) ar "Statoil

1203Extra" karti fiziskās personas saņem atlaidi no (*) līdz (*)

1204santīmam par litru degvielas atkarībā no iegādāto preču vai

1205pakalpojumu summas mēnesī Statoil DUS. Saskaņā ar Statoil sniegto

1206informāciju pēc realizētās degvielas apjoma no 2005.gada decembra

1207līdz 2006.gada martam ar atlaidi mazumtirdzniecībā realizēts (*)%

1208no kopējā mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apjoma.

1209Statoil, Neste un Lukoil noteiktas

1210atlaides gan fiziskām, gan juridiskām personām, tomēr atlaižu

1211politika neparāda reāli piemērotās atlaides konkrētam darījumam,

1212tādējādi Konkurences padome salīdzināšanai pieņem vidējo

1213piemēroto atlaidi mēnesī par katru iegādāto degvielas

1214litru30 (7.tabula).

12157.tabula. Statoil, Neste un Lukoil

1216piemērotās vidējās atlaides (Ls/l)

1217(*)

1218Pastāvot degvielas iepirkšanas

1219iespēju ierobežojumiem ārpus oligopola, esošajiem tirgus

1220dalībniekiem, salīdzinot ar oligopola dalībniekiem, pret

1221konkurenci vērsts efekts var rasties arī gadījumā, ja Statoil,

1222Neste un Lukoil cenas noteiktas zem vidējās vairumtirdzniecības

1223cenas, pieskaitot degvielas realizācijas izmaksas (turpmāk -

1224konkurences līmeņa robežcena).

1225Iesniedzēji iesniegumā salīdzina

1226Neste degvielas mazumtirdzniecības cenas ar MNTN noteiktajām

1227vairumtirdzniecības cenām. Pamatojoties uz Konkurences padomes

1228izpētes lietā Nr.1173/05/05/5 "Par Konkurences likuma 13.panta

1229iespējamo pārkāpumu SIA ""Mažeiķu Nafta" Tirdzniecības nams"

1230darbībās" konstatēto, MNTN ir būtiska tirgus daļa ((*)%)

1231degvielas vairumtirdzniecības tirgū piegādēs no termināliem.

1232Konkurences padome piekrīt, ka MNTN noteiktās degvielas

1233vairumtirdzniecības cenas parāda vispārēju cenu līmeni, tomēr tās

1234nevar ņemt par pamatu, jo tirgū darbojas arī citi

1235vairumtirgotāji, kuri, kā apliecina lietas materiāli, periodiski

1236piedāvāja degvielu par zemāku cenu nekā MNTN. Saskaņā ar

1237Konkurences padomes pieņemto lēmumu31 lietā par

1238Konkurences likuma 13.panta iespējamo pārkāpumu

1239SIA ""Mažeiķu Nafta" Tirdzniecības nams" darbībās MNTN,

1240Statoil, Neste un Lukoil degvielas vairumtirdzniecības tirgū no

1241termināliem Latvijā realizē 72,7% no kopējā minētajā

1242vairumtirdzniecības līmenī realizētā 95E benzīna apjoma, tādējādi

1243Konkurences padome uzskata, ka MNTN, Statoil, Neste un Lukoil ir

1244būtiska ietekme uz cenu līmeni vairumtirdzniecībā no termināliem

1245un to noteiktās degvielas vairumtirdzniecības cenas pamatā parāda

1246degvielas vairumtirdzniecības cenu līmenī Latvijā.

1247Saskaņā ar Statoil, Neste un

1248Lukoil sniegto informāciju 2.pielikumā redzamas to reģionālajos

1249tirgos konkrētā dienā noteikto degvielas32

1250mazumtirdzniecības cenu33 ar un bez piemērotās vidējās

1251atlaides salīdzinājums pret konkrētā mēneša vidējām mainīgām,

1252vidējām kopējām izmaksām, vidējo vairumtirdzniecības

1253cenu34 un konkurences līmeņa

1254robežcenu35.

1255Statoil 23.04.2007. vēstules

125614.lpp. norāda, ka "(..) "konkurences līmeņa robežcenu" nebūtu

1257pareizi rēķināt no vidējās aritmētiskās vairumtirdzniecības cenas

1258konkrētā dienā un iepriekšējo 15 kalendāra dienu vidējo

1259aritmētisko cenu vidējās aritmētiskās vērtības. Atkarībā no katra

1260degvielas tirgotāja DUS apgrozījuma, ja izmaksu aprēķinā

1261piemērota FIFO metode, būs atkarīgs cik ilgā laikā tiek pārdota

1262iepriekš nopirktā degviela un kad tiek uzsākta no jauna iegādātās

1263degvielas partijas realizācija. Vidēji var uzskatīt šo nobīdi par

1264aptuveni divām nedēļām, taču tādā gadījumā, aprēķinot

1265"konkurences līmeņa robežcenu", nav jāņem iepriekšējo 15

1266kalendāra dienu vidējais aritmētiskais, bet gan cena, kāda bijusi

1267pirms 15 kalendārajām dienām. Protams, arī šis aprēķins nebūs

1268precīzs, jo ir balstīts uz pieņēmumu par degvielas tirgotāja

1269vidējo apgrozījumu (..)"

1270Katrs degvielas tirgotājs

1271degvielas iegādi veic individuāli atšķirīgos laikos un dažādos

1272apjomos, tādējādi, salīdzinot Statoil, Neste vai Lukoil

1273mazumtirdzniecības cenas ar pirms 15 kalendārajām dienām noteikto

1274vairumtirdzniecības cenu, radīsies kļūdains salīdzinājums, ja

1275degviela būs iegādāta, piemēram, pirms 5 dienām. Statoil piekrīt,

1276ka laika periods, kurā vidēji iegādātā degviela tiek realizēta,

1277ir aptuveni 2 nedēļas. Konkurences padome 15 dienu periodu

1278(~ 2 nedēļas) arī uzskata par optimālāko un precīzāko, aprēķinot

1279vidējo vairumtirdzniecības cenu, kas attiecināma uz konkrētās

1280dienas mazumtirdzniecības cenu.

1281Statoil degvielas cenas 2006.gada

1282februārī un martā īslaicīgi bijušas zem vidējās

1283vairumtirdzniecības cenas. Līdzīga situācija bijusi arī ar Neste

1284un Lukoil degvielas mazumtirdzniecības cenām. Statoil, Neste un

1285Lukoil 2006.gada janvārī, februārī un martā degvielas cenas

1286periodiski bijušas zem konkurences līmeņa robežcenas.

1287Statoil norāda, ka, "(..) KP

1288aprēķina algoritmā izmantota vidējā aritmētiskā Statoil, Lukoil,

1289Neste un MNTN vairumtirdzniecības cena, neņemot vērā katras

1290kompānijas vairumtirdzniecības tirgus daļu".

1291Degvielas realizācijas brīdī ir

1292zināma cena, par kādu degviela tiek pārdota, tomēr nav zināms

1293kopējais degvielas apjoms, kāds tiks realizēts konkrētajā dienā

1294par noteikto cenu. Līdz ar to, vērtējot uzņēmuma rīcību

1295konkrētajā degvielas realizācijas brīdī, nosakot cenu, degvielas

1296realizācijas apjomu nevar izmantot vidējās vairumtirdzniecības

1297cenas noteikšanai.

1298Ņemot vērā, ka Statoil, Neste un

1299Lukoil degvielas mazumtirdzniecības cenas minētajā laika periodā

1300svārstījušās lielā amplitūdā, Konkurences padome salīdzināja

1301Statoil, Neste un Lukoil reģionālajos tirgos (1) vidējās

1302mazumtirdzniecības cenas, (2) vidējās mazumtirdzniecības cenas

1303mīnus vidējā atlaide, (3) vidējās kopējās un (4) vidējās mainīgās

1304degvielas realizācijas izmaksas mēnesī uz vienu litru degvielas

1305un (5) vidējo konkurences līmeņa robežcenu (Skat.

13063.pielikumu).

1307No EKT prakses izriet, ka

1308"plēsonīgu cenu" analīzē parasti vērtē noteiktās cenas attiecībā

1309pret vidējām kopējām un vidējām mainīgajām izmaksām (Lēmuma

13104.punkts). Veicot pastāvīgo un mainīgo izmaksu analīzi,

1311Konkurences padome secina, ka Statoil degvielas

1312mazumtirdzniecības cenas 2006.gada sākumā bija zem vidējām

1313kopējām izmaksām šādos periodos: 95 Ultima markas benzīnam - Rīgā

131406.-12.03., 16., 22.03., Jēkabpilī 11.-16.02., 06.-12.03., 16.,

131522.03., Jūrmalā 06.-12.03., 16., 22.03., Jelgavā 06.-12.03., 16.,

131622.03., Valmierā 11.-16.02., 06.-12.03., 16., 22.03., Tukumā

131706.-12.03., 16., 22.03., Liepājā 11.-16.02., 06.-12.03., 16.,

131822.03., Rēzeknē 11.-16.02., 04.-12.03., 16., 22.03., Ventspilī

131911.-16.02., 06.-12.03., 16., 22.03., dīzeļdegvielai - Rīgā

132012.-16.02., 08.-12.03., 16., 22.-27.03., Jēkabpilī 11.-16.02.,

132107.-12.03., 22.-28.03., Jūrmalā 12.-16.02., 08.-12.03.,

132222.-27.03., Jelgavā 13.-16.02., 09.-12.03., 16.03., 22.-27.03.,

1323Valmierā 11.-16.02., 09.-12.03., 16.03., 22.-27.03., Tukumā 16.,

132422.03., Liepājā 04.-16.02., 08.-12.03., 16.03., 22.-27.03.,

1325Rēzeknē 04.-06.02., 08.-16.02., 25.-26.02., 06.-12.03., 16.03.,

132620.-28.03., Ventspilī 03.-16.02., 23.-26.02., 08.-12.03., 16.03.,

132722.-27.

1328Konkurences padome Lukoil

1329degvielas mazumtirdzniecības cenas 2006.gada sākumā zem vidējām

1330kopējām izmaksām konstatē: 95 markas benzīnam - Rīgā

133113.02.-04.03., 06.-12.03., 15.-31.03., Jēkabpilī 14.-16.02.,

133207.-12.03., 16.03., Jelgavā 23.-26.02., 06.-12.03., 16.03.,

133321.-27.03., Tukumā 08.-12.03., Liepājā 03.-19.02., 23.-26.02.,

133401.-04.03., 06.-12.03., 16.-31.03., Rēzeknē 03.-19.02.,

133523.-26.02., 06.-12.03., 16., 21.-27.03., Ventspilī 14.-17.02.,

133623.-26.02., 03.-04.03., 06.-12.03., 16.-31.03., dīzeļdegvielai -

1337Rīgā 01.-22.01., 01.-28.02., 06.-12.03., 16.-31.03., Jēkabpilī

133803.-19.02., 23.-26.03., Jelgavā 03.-28.02., 07.-12.03., 16.03.,

133922.-31.03., Tukumā 13.-17.02., Liepājā 01.-08.01., 11.-22.01.,

134025.01.-28.02., 06.-14.03., 16.03., 21.-31.03., Rēzeknē

134101.-22.01., 25.-28.02., 07.-12.03., 16.03., 21.-31.03., Cēsīs

134223.-26.02., Ventspilī 01.-22.01., 25.-26.02., 07.-12.03., 16.03.,

134321.-31.03.

1344Kā norādīts Neste 2006.gada

134513.oktobra vēstulē Nr.01-420/2006, Neste degvielas

1346mazumtirdzniecības cenas 2006.gada sākumā zem mainīgajām izmaksām

1347bijušas: 98.markas benzīnam - Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā,

1348Tukumā, Ogrē, Rēzeknē, Valmierā 10.-12.03., 16.03., Liepājā,

1349Cēsīs 10.-12.03., 16.03., 22.03., dīzeļdegvielai - Jēkabpilī

135008.-12.03., 16.03., 22.03., Jelgavā, Jūrmalā, Tukumā, Ogrē,

1351Valmierā, Cēsīs 16.03., 22.03., Liepājā, Rēzeknē 09.-12.03.,

135216.03., 22.03.

1353Statoil degvielas

1354mazumtirdzniecības cenas zem vidējām mainīgajām izmaksām

1355konstatētas: 95.markas benzīnam - Jēkabpilī, Liepājā, Ventspilī

135616.03., Rēzeknē 08.-12.03., 16., 22.03., dīzeļdegvielai -

1357Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Ventspilī 16., 22.03.

1358Lukoil degvielas

1359mazumtirdzniecības cenas zem vidējām mainīgajām izmaksām

1360konstatētas dīzeļdegvielai - Liepājā, Ventspilī 14.-16.02.,

1361Rēzeknē 14.-17.02.

1362Vērtējot degvielas cenu un izmaksu

1363attiecību vidēji mēnesī, konstatēts, ka Statoil vidējā degvielas

1364cena nav bijusi zem vidējām kopējām izmaksām. Lukoil vidējā

136595.markas benzīna cena mēnesī Rīgā, Liepājā un Ventspilī bijusi

1366zem vidējām kopējām izmaksām 2006.gada martā. Lukoil vidējā

1367dīzeļdegvielas cena mēnesī zem vidējām kopējām izmaksām

1368konstatēta Rīgā 2006.gada februārī un martā, Jelgavā, Rēzeknē un

1369Ventspilī 2006.gada februārī un Liepājā 2006.gada janvārī,

1370februārī un martā. No 2006.gada janvāra līdz martam Konkurences

1371padome nav konstatējusi Statoil, Neste un Lukoil vidējās

1372degvielas cenas mēnesī zem vidējām mainīgajām izmaksām.

1373(6) Statoil, Neste un Lukoil

1374degvielas cenu noteikšanas process

1375Saskaņā ar lietā esošo informāciju

1376Statoil, Neste un Lukoil degvielas mazumtirdzniecības cenas no

13772006.gada februāra līdz martam svārstījušās lielā amplitūdā.

13786.tabulā Konkurences padome salīdzināja 95.markas benzīna cenu

1379izmaiņas no 2006.gada 1.februāra līdz 2006.gada 18.februārim

1380Neste DUS Lubānas ielā 64, Rīgā, Statoil DUS Lubānas ielā 119a,

1381Rīgā, un Lukoil DUS Lubānas ielā 129a, Dreiliņos, Stopiņu novadā,

1382Rīgas rajonā.

13836.tabula. Statoil, Neste un Lukoil

1384degvielas mazumtirdzniecības cenu izmaiņas

1385(*)

1386Konkurences padome konstatē, ka

1387Neste un Statoil vairākas reizes dienā mainījuši degvielas

1388mazumtirdzniecības cenas, un arī Lukoil degvielas

1389mazumtirdzniecības cenas samazinājis, vadoties no kopējā cenu

1390līmeņa pazemināšanās, tādējādi piemērojot cenas Statoil un Neste

1391radītajam cenu līmenim tirgū.

1392(7) Statoil, Neste un Lukoil

1393skaidrojums par cenu samazināšanu

13942006.gada 29.jūnija vēstulē

1395Nr.01-287/2006 un 2006.gada 13.oktobra vēstulē Nr.01-420/2006

1396Neste norāda, ka pēc 2006.gada 1.februāra, analizējot tirgus

1397situāciju un konkurējošo uzņēmumu degvielas mazumtirdzniecības

1398cenas, secināja, ka nepieciešams adekvāti reaģēt uz cenu

1399svārstībām, lai izturētu konkurenci ar Statoil. Neste norāda, ka

1400Statoil mazumtirdzniecības cenas konkrētajiem klientiem

1401samazinājās līdz ar izmaiņām Statoil Extra karšu programmā. Lai

1402nodrošinātu savas cenu politikas īstenošanu un turpinātu piedāvāt

1403mazumtirdzniecībā degvielu par zemākām cenām kā pilna servisa

1404degvielas stacijās, Neste pieņēma lēmumu degvielas cenas

1405pazemināt, lai arī turpmāk būtu konkurētspējīgas ar Statoil

1406piedāvātajām mazumtirdzniecības cenām atlaižu sistēmas

1407ietvaros.

1408Statoil 2006.gada vēstulē

1409Nr.CS003121/413 norāda, ka 2006.gada 3.februārī Neste samazināja

1410degvielas mazumtirdzniecības cenas, uz ko reaģēja pārējie tirgus

1411dalībnieki, arī Statoil. Statoil norāda, ka Neste līdz pat

14122006.gada 31.martam turpināja noteikt zemas cenas, līdz ar ko arī

1413Statoil bija spiests rīkoties tāpat, lai nodrošinātu savu

1414konkurētspēju.

1415Lukoil 2007.gada 23.marta vēstules

1416Nr.02/349 (turpmāk - 23.03.2007. vēstule) 1.lpp. norāda, ka

1417"Ņemot vērā to, ka divi lielākie degvielas tirgotāji Latvijā

1418"Neste Latvia" un "Latvija Statoil SIA" noteica zemas degvielas

1419cenas, līdz ar to SIA "LUKoil Baltija R, līdzīgi citiem tirgus

1420dalībniekiem, tika uzspiesti cenu noteikšanas noteikumi, jo nevar

1421viens tirgus dalībnieks noteikt augstākas cenas, kas ievērojami

1422atšķirsies no pārējiem tirgus dalībniekiem. Pastāvīgie klienti

1423(korporatīvie klienti) pāries pie degvielas tirgotājiem ar zemāko

1424degvielas mazumtirdzniecības cenu."

1425Statoil 23.04.2007. vēstules

14266.lpp. norāda, ka "(..) nav pamatots Nestes apgalvojums, ka

1427Neste cenas samazināja, reaģējot uz Statoil atlaižu programmas

1428grozījumiem, jo minētās izmaiņas skartu tikai aptuveni (*)% no

1429Statoil klientiem, bet Nestes cenu samazinājums tika noteikts

1430degvielas cenām kopumā, tādējādi attiecinot to uz visiem

1431klientiem (..)".

1432Konkurences padome salīdzināja

1433Statoil, Neste un Lukoil realizēto degvielas apjomu izmaiņas

14342006.gada janvārī, februārī un martā. 8.tabulā redzami Statoil,

1435Neste un Lukoil realizētie degvielas apjomi.

14368.tabula. Realizētie degvielas

1437apjomi (litri)

1438(*)

14392006.gada janvārī Neste un Lukoil

1440realizētais degvielas apjoms, salīdzinot ar 2005.gada decembri,

1441samazinājās, bet Statoil pieauga. 2006.gada februārī Statoil

1442realizācijas apjoms turpināja pieaugt, Neste tas pieauga

1443salīdzinoši nedaudz, bet Lukoil turpināja samazināties. Situācija

1444skaidrojama ar to, ka 2006.gada februārī Statoil mainīja atlaižu

1445sistēmu fiziskajām personām un Neste un Statoil būtiski

1446samazināja cenas. Lukoil būtisks cenu samazinājums konstatēts

14472006.gada martā. 2006.gada martā degvielas mazumtirdzniecības

1448cenas samazināja visi oligopola dalībnieki, un būtiski pieauga to

1449realizētie degvielas apjomi.

1450Statoil 23.04.2007. vēstules

145110.lpp. norāda, ka "(..)Statoil pārdotā auto benzīna un

1452dīzeļdegvielas apjomi auga ne tikai tajos reģionālajos tirgos,

1453kuros cenu konkurences rezultātā cenas izteikti svārstījās, bet

1454arī tajos reģionālajos tirgos, kuros cena turējās vienā līmenī,

1455piemēram, Kuldīgas, Daugavpils un Talsu reģionālajos tirgos, bez

1456tam, ņemot vērā, ka minētie DUS atrodas pilsētu teritorijās un

1457nav tiešā automaģistrāļu tuvumā (..)".

1458Saskaņā ar lietā esošo informāciju

1459Statoil Kuldīgas un Talsu DUS arī bijis īslaicīgs cenu

1460samazinājums (Talsu DUS 16.03.2006. 95E cena plkst.(*) no (*)

1461Ls/l līdz - (*) Ls/l plkst.(*), Kuldīgas DUS 16.03.2006. 95E cena

1462plkst.(*) no (*) Ls/l līdz - (*) Ls/l plkst.(*)), tādēļ nevar

1463apgalvot, ka minētajos DUS 2006.gada februārī un martā realizētās

1464degvielas apjoma pieaugums nav bijis atkarīgs no šajā laikā

1465noteiktajām degvielas cenām.

1466Statoil, Neste un Lukoil cenu

1467noteikšanas process ir bijis savstarpēja sekošana, gan cenu

1468pazeminot, gan paaugstinot. Statoil un Neste savu rīcību skaidro

1469ar savstarpēju konkurenci, tomēr Konkurences padome nevar tam

1470piekrist. Pazeminot un paaugstinot degvielas cenas, Statoil,

1471Neste un Lukoil savstarpēji adaptēja rīcību, tādējādi ar

1472savstarpēju konkurenci nav izskaidrojama situācija, ka

1473konkurences apstākļos cena paaugstinājās. Ar konkurences

1474apstākļiem nav izskaidrojams fakts, kādēļ 2006.gada aprīlī

1475būtiskas cenu svārstības tika izbeigtas no oligopola dalībnieku

1476puses. 2006.gada martā visu oligopola dalībnieku degvielas

1477realizācijas apjomi pieauga, tādēļ nevar apgalvot, ka to starpā

1478norisinājusies patiesa konkurence. Cenu pazeminājumam savstarpēji

1479sekoja visi oligopola dalībnieki, tādējādi to rīcības adaptēšana

1480neļauj radīt būtisku savstarpēju konkurenci to līdzīgās tirgus

1481varas dēļ.

1482Situācijā, kurā Statoil, Neste un

1483Lukoil savstarpēji adaptējās viens otra rīcībai, var rasties

1484iespaids par šķietamu spēcīgu konkurenci, tomēr no oligopola

1485dalībnieku puses tiek sekmēta beznorunu vienošanās (tacit

1486collusion) par cenu pielāgošanu (samazināšanu).

1487Statoil 23.04.2007. vēstules

14886.lpp. norāda, ka "(..) šajā Lietā vērtētajā gadījumā kopējā

1489politika ir neizdevīga pašiem KP norādītajiem oligopola

1490dalībniekiem, jo (..) katrs atsevišķs oligopola dalībnieks tās

1491īstenošanas laikā var pašnovājināties, bet zaudēto tā arī neatgūt

1492(..) vieni var palīdzēt citiem kļūt spēcīgākiem, pašiem

1493novājinoties attiecībā pret spēcīgākajiem. Šāds iznākums ir

1494acīmredzami neizdevīgs un neloģisks pēc būtības tiem KP norādītā

1495oligopola dalībniekiem, kuru oligopola tirgus daļas palielinās

1496mazāk strauji vai samazinās. Pēdējiem acīmredzami ieguvums no

1497iespējas pēc ārpus KP norādītā oligopola esošo dalībnieku

1498izspiešanas no tirgus, saskaņoti noteikt nepamatoti augstas

1499cenas, neatlīdzinās oligopola tirgus daļas zaudējumu.

1500(..)"

1501Cenu pazemināšanas laikā oligopola

1502dalībnieki var "pašnovājināties", un to zaudējuma atgūšana

1503nākotnē, nosakot augstākas cenas, var būt ierobežota. Zaudējuma

1504atgūšana būs atkarīga no tirgus līdera, kurš arī būs ieinteresēts

1505zaudējuma atgūšanā, tādējādi dodot iespēju atgūt zaudējumu arī

1506pārējiem oligopola dalībniekiem. Piemēram, Rīgas pilsētā un tai

1507tuvākajās pilsētās (Jelgava, Jūrmala) oligopola tirgus daļa (Rīgā

150860,09%, Jelgavā 58,22%) ir ievērojama un cenas ir augstākas nekā

1509citos reģionālajos tirgos (Skat. lēmuma 2.pielikumu). Cenu

1510atšķirības nav izskaidrojamas arī ar izmaksām, kuras pēc Statoil,

1511Neste un Lukoil sniegtās informācijas, minētajās pilsētās ir

1512vidēji zemākas vai vienā līmenī nekā citos reģionālajos tirgos.

1513(Skat. lēmuma 3.pielikumu).

1514Oligopola dalībnieku zaudējuma

1515atgūšana nākotnē būs iespējama arī uz no tirgus izspiesto

1516degvielas mazumtirgotāju tirgus daļas rēķina, kuras sadale pēc

1517tam būs atkarīga no oligopola dalībnieku savstarpējās

1518konkurences.

1519(8) Konkurences likuma pārkāpums

1520Statoil, Neste un Lukoil darbībās

15218.1. Saskaņā ar Konkurences likuma

152211.panta ģenerālklauzulas un 1.punkta nosacījumiem "Ir

1523aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus

1524dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences

1525kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to

1526skaitā vienošanās par tiešu vai netiešu cenu vai tarifu

1527noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī

1528par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām."

1529Pamatojoties uz Statoil un Neste

1530iesniegtajām 2006.gada janvārī līdz martam piemērotajām degvielas

1531mazumtirdzniecības cenām, Konkurences padome secina, ka Statoil

1532un Neste savstarpēji sekojušas cenu izmaiņām, tomēr tās nav

1533notikušas vienlaicīgi, kā arī cenu starpība nav bijusi vienāda

1534visu laiku, kā norāda Iesniedzēji, tādējādi šādas pazīmes

1535neliecina, ka Statoil un Neste starpā notikusi vienošanās par

1536cenām. Konkurences padome uzskata, ka caurskatāmā homogēnas

1537preces tirgū un ievērojot savstarpējo atkarību degvielas cenu

1538līmeņa ziņā, Neste un Statoil cenu korelācija ir ilglaicīgi tirgū

1539pastāvoša situācija, kas izveidojusies no minēto komersantu spēka

1540samēra tirgū. To izskaidro arī Neste 2006.gada 13.oktobra vēstulē

1541Nr.01-420/2006 sniegtā informācija par cenu politiku - piedāvāt

1542zemākas degvielas cenas kā pilna servisa DUS.

1543Konkurences padome uzskata, ka

1544jebkurš no oligopola dalībniekiem, samazinot degvielas cenas, var

1545izraisīt cenu līmeņa samazināšanos tirgū, nevienojoties savā

1546starpā, kā arī neveicot informācijas apmaiņu attiecībā uz cenām,

1547tādējādi, izvērtējot Statoil un Neste viedokļus un lietas

1548faktiskos apstākļus, Konkurences padome nesaskata Konkurences

1549likuma 11.panta ģenerālklauzulas un 1.punkta pārkāpuma pazīmes

1550Statoil un Neste darbībās.

15518.2. DTRS iesniegumā norāda, ka

1552Neste un Statoil cenu politika ir pretrunā ar Latvijā

1553pieņemtajiem uzņēmējdarbības pamatprincipiem un to darbības,

1554pazeminot degvielas mazumtirdzniecības cenas, ir negodīgas

1555konkurences paņēmieni, kuru iespējamais mērķis ir no tirgus

1556izspiest mazos degvielas tirgotājus.

1557Konkurences likuma 18.panta

1558pirmajā daļā noteikts, ka Negodīga konkurence ir

1559aizliegta. Tomēr negodīgas konkurences jēdzienu Konkurences

1560likuma izpratnē nevar uztvert vispārināti. Saskaņā ar Konkurences

1561likuma 18.panta otro daļu Par negodīgu konkurenci uzskatāmas

1562darbības, kuru rezultātā tiek pārkāpti normatīvie akti vai

1563godīgas saimnieciskās darbības paražas un ir radusies vai varētu

1564rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai

1565deformēšana.

1566Atbilstoši Konkurences likuma

156718.panta trešajai daļai Negodīga konkurence var izpausties

1568šādās darbībās, ja to rezultātā ir radusies vai varētu rasties

1569konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana:

15701) cita tirgus

1571dalībnieka (eksistējoša, savu darbību izbeiguša vai reorganizēta)

1572likumīgi lietota nosaukuma, atšķirības zīmju un citu pazīmju

1573izmantošana vai atdarināšana, ja tas var maldināt attiecībā uz

1574tirgus dalībnieka identitāti;

15752) cita tirgus

1576dalībnieka ražotās vai realizētās preces nosaukuma, ārējā

1577izskata, marķējuma vai iepakojuma atdarināšana, preču zīmes

1578izmantošana, ja tas var maldināt attiecībā uz preces

1579izcelsmi;

15803) nepatiesas,

1581nepilnīgas vai izkropļotas informācijas izplatīšana par citu

1582tirgus dalībnieku vai tā darbiniekiem, kā arī par šā tirgus

1583dalībnieka ražoto vai realizēto preču saimniecisko nozīmi,

1584kvalitāti, izgatavošanas veidu, īpašībām, daudzumu, noderīgumu,

1585cenām, to veidošanas un citiem noteikumiem, kas var šim tirgus

1586dalībniekam nodarīt zaudējumus;

15874) cita tirgus

1588dalībnieka komercnoslēpumu ietverošas informācijas iegūšana,

1589izmantošana vai izplatīšana bez tā piekrišanas;

15905) cita tirgus

1591dalībnieka darbinieku ietekmēšana ar draudiem vai uzpirkšana, lai

1592radītu priekšrocības savai ekonomiskajai darbībai, tādējādi

1593nodarot šim tirgus dalībniekam zaudējumus.

1594Pārbaudot lietas materiālus un

1595noskaidrojot Iesniedzēju argumentus un viedokli, konstatēts, ka

1596Iesniedzēju iebildumi pēc būtības nav par Konkurences likuma

159718.panta trešajā daļā (1.-5.punkti) norādīto negodīgas

1598konkurences izpausmes veidu iespējamiem pārkāpumiem Neste un

1599Statoil darbībās. Uz šādu pazīmju esamību nav norādījuši

1600Iesniedzēji, un arī lietas izpētē iegūtie materiāli neliecina par

1601Konkurences likuma 18.panta trešajā daļā (1.-5.punkti) noteikto

1602negodīgas konkurences aizlieguma sastāva pazīmju esamību Neste un

1603Statoil darbībās.

1604Konkurences padome jau iepriekš ir

1605atzinusi, ka tiesisks pamats Konkurences likuma 18.panta otrās

1606daļas pārkāpuma (t.i., negodīgas konkurences aizlieguma

1607pārkāpums, kas izpaužas kā normatīvo aktu pārkāpums)

1608konstatēšanai tirgus dalībnieka darbībās ir spēkā esošs,

1609neapstrīdams administratīvais akts vai spēkā stājies tiesas

1610spriedums, kurā konstatēts normatīvo aktu pārkāpums36.

1611Uz šādu pazīmju esamību Iesniedzēji nav norādījuši, un šādas

1612pazīmes, izskatot lietu, nav konstatētas Neste un Statoil

1613darbībās.

1614Attiecībā uz Neste un Statoil

1615darbībām kā iespējamā Konkurences likuma 18.panta otrā daļā

1616noteiktā negodīgas konkurences aizlieguma, kas izpaužas kā

1617godīgas saimnieciskās darbības paražu pārkāpums, izpēti

1618Konkurences padome paskaidro sekojošo.

1619Pastāvošās brīvā tirgus ekonomikas

1620apstākļos tirgus dalībniekiem ir tiesības brīvi pēc saviem

1621ieskatiem noteikt preces vai pakalpojuma cenu, jo bez brīvas cenu

1622konkurences brīvā tirgus ekonomika kā tāda nav iedomājama.

1623Patstāvīga cenu veidošana, t.sk.

1624cenu pazemināšana zem konkurentu cenu līmeņa, piemēram, reaģējot

1625uz izmaiņām tirgū (arī t.s. "cenu kari"), ir nozīmīgs

1626savstarpējās konkurences līdzeklis un ir atbilstoša tirgus

1627dalībnieka tiesiski atļautajai komercdarbības brīvībai un arī

1628efektīvas konkurences būtībai.

1629Šajā sakarā, apsverot ar

1630Konkurences likuma tiesību normām aizsargātās intereses, nozīmīgi

1631ir atzīt, ka Konkurences likuma 18.panta otrās daļas mērķis,

1632ievērojot šā likuma 2.pantā noteikto, pamatā ir nodrošināt godīgu

1633konkurenci starp savstarpēji līdzvērtīgiem konkurentiem,

1634nepieļaujot negodīgas konkurences izpausmes. No šī viedokļa

1635Konkurences likuma 18.pants nav piemērojams tādējādi, lai jebkādā

1636veidā kavētu vai ierobežotu efektīvu cenu konkurenci, t.sk.,

1637piemēram, aizsargājot tirgus dalībniekus, kas ir mazāk

1638konkurentspējīgi, no to līdzvērtīgiem konkurentiem, kas ir

1639konkurentspējīgāki. Līdz ar to, ciktāl tas attiecas uz

1640savstarpēji līdzvērtīgu konkurentu rīcību, pati par sevi cenu

1641noteikšana veidā un laikā, kādā to norādījuši Iesniedzēji, nerada

1642Konkurences likuma 18.panta otrajā daļā noteiktās sekas - godīgas

1643saimnieciskās darbības paražu pārkāpumu, ja vien nav pieļauta

1644kāda cita no Konkurences likuma 18.pantā noteiktajām negodīgas

1645konkurences izpausmēm.

1646Tajā pašā laikā attiecībā uz

1647tirgus dalībnieku, kuriem ir tirgus vara, rīcību pret tirgus

1648dalībniekiem, kas ir mazāk ekonomiski (finansiāli) spēcīgi, un

1649tās novērtēšanu, likumdevējs Konkurences likumā ir noteicis

1650speciālus noteikumus, ar mērķi novērst konkurenci ierobežojošas

1651darbības no šādu uzņēmumu puses sabiedrības un citu tirgus

1652dalībnieku interesēs. Tas, piemēram, jo īpaši attiecas uz

1653aizliegumu dominējošā stāvoklī esošam tirgus dalībniekam tieši

1654vai netieši piemērot negodīgas, respektīvi, netaisnīgas pirkšanas

1655vai pārdošanas cenas.37

1656Tādējādi, ņemot vērā iepriekš

1657minēto, tirgus dalībnieku, kuriem ir tirgus vara, rīcība, nosakot

1658degvielas cenas veidā un laikā, kā to norādījuši Iesniedzēji, un

1659tās ietekme uz konkurenci ir izvērtējama tieši atbilstoši

1660Konkurences likuma 13.pantā ietvertajiem speciālajiem noteikumiem

1661un ievērojot atbilstošās Eiropas Savienības konkurences tiesības

1662un to piemērošanas praksi.

1663Ņemot vērā iepriekš minēto,

1664Konkurences padome nekonstatē 18.panta pārkāpumu Neste un Statoil

1665darbībās.

16668.3. Konkurences likuma 13.panta

1667ģenerālklauzulā noteikts, ka "Jebkuram tirgus dalībniekam, kas

1668atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā

1669ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā." Ņemot vērā, ka

1670Statoil, Neste un Lukoil auto degvielas mazumtirdzniecības tirgū

1671ieņem kolektīvu dominējošo stāvokli (Lēmuma 3.7.punkts), tiem ir

1672aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas

1673Republikā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var

1674izpausties arī kā netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas cenu vai

1675citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša

1676uzspiešana vai piemērošana.

1677Jau pieminētajā AKZO lietā

1678sprieduma 71.punktā EKT atzinusi, ka cenu noteikšana zem vidējām

1679mainīgajām izmaksām (tām, kuras mainās atkarībā no ražošanas

1680kvantitātes) kā līdzeklis, ar kuru dominējošs uzņēmums cenšas

1681izspiest konkurentu, uzskatāma par pārkāpumu. Dominējošs uzņēmums

1682nav ieinteresēts piemērot šādas cenas kāda cita iemesla dēļ, kā

1683tikai ar mērķi izspiest konkurentus, lai pēc tam paaugstinātu

1684savas cenas, izmantojot monopola stāvokli, jo katra realizācija

1685zem vidējām mainīgām izmaksām rada zaudējumus, t.i., realizācija

1686nesedz fiksētās izmaksas un daļu no mainīgajām izmaksām.

1687Turklāt cenas zem vidējām kopējām

1688izmaksām (fiksētās plus mainīgās), bet virs vidējām mainīgajām

1689izmaksām, uzskatāmas par ļaunprātīgām, ja tās tiek piemērotas kā

1690daļa no plāna izspiest konkurentu. Šādas cenas var izspiest no

1691konkrētā tirgus dalībniekus, kas darbojas tikpat efektīvi kā

1692dominējošais uzņēmums, bet kuri dēļ saviem ierobežotajiem

1693finansiālajiem resursiem nav spējīgi pārvarēt pret tiem vērstās

1694konkurentu darbības (Sprieduma 72.punkts).

1695Eiropas Komisija un EKT,

1696analizējot tirgus dalībnieka AKZO darbības, ir konstatējusi

1697dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, uzņēmumam

1698sistemātiski vai ilgstoši piemērojot cenas, kas ir augstākas nekā

1699tā vidējās mainīgās izmaksas, bet zemākas nekā tā vidējās kopējās

1700izmaksas (Sprieduma 98., 109., 140. un 146.punkti).

1701Oligopola dalībnieku vidējā

1702degvielas cena mēnesī nav bijusi zem vidējām mainīgajām izmaksām.

1703Zem vidējām mainīgajām izmaksām Statoil, Neste un Lukoil

1704degvielas cenas konstatētas dažas dienas (Skat. lēmuma 5.punktu).

1705Konkurences padome uzskata, ka tik īslaicīga kolektīvi dominējošo

1706tirgus dalībnieku cenu noteikšana zem vidējām mainīgajām izmaksām

1707nav uzskatāma par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, jo

1708tā nevar radīt būtiskus zaudējumus konkurentam, it īpaši, ja

1709vidēji mēnesī tiek saglabāta pozitīva ieņēmumu - izdevumu

1710struktūra.

1711Vērtējot degvielas cenu un izmaksu

1712attiecību vidēji mēnesī, konstatēts, ka Statoil vidējā degvielas

1713cena nav bijusi zem vidējām kopējām izmaksām. Lukoil vidējā

171495.markas benzīna cena mēnesī Rīgā, Liepājā un Ventspilī bijusi

1715zem vidējām kopējām izmaksām 2006.gada martā. Lukoil vidējā

1716dīzeļdegvielas cena mēnesī zem vidējām kopējām izmaksām

1717konstatēta Rīgā 2006.gada februārī un martā, Jelgavā, Rēzeknē un

1718Ventspilī 2006.gada februārī un Liepājā 2006.gada janvārī,

1719februārī un martā. Lai iestātos konkurenci ierobežojošas sekas,

1720cenu noteikšanai zem vidējām kopējām izmaksām, bet ne zem vidējām

1721mainīgām izmaksām, ir jābūt noteiktām samērā ilgā laika periodā.

1722Šajā lietā laika periods, kurā kolektīvā dominancē esošie tirgus

1723dalībnieki noteica degvielas cenu zem vidējām kopējām izmaksām,

1724bet ne zem vidējām mainīgām izmaksām, nav ilgstošs, un minētās

1725darbības nevarēja radīt sekas, kuras būtu par pamatu konkurentu

1726iziešanai no tirgus vai to konkurētspējas būtiskam samazinājumam.

1727Pie tam šādas īslaicīgas darbības neliecina, ka to mērķis ir

1728bijis citu tirgus dalībnieku izspiešana no tirgus. Statoil, Neste

1729un Lukoil cenu noteikšanas process ir bijis savstarpēja sekošana

1730gan cenu pazeminot, gan paaugstinot. Tādējādi Konkurences padome

1731secina, ka Statoil, Neste un Lukoil darbības no 2006.gada janvāra

1732līdz martam, periodiski nosakot degvielas cenu zem vidējām

1733kopējām izmaksām, bet ne zem vidējām mainīgām izmaksām, nevar

1734tikt uzskatītas par Konkurences likuma 13.panta pārkāpumu.

1735Statoil 23.04.2007. vēstules

173612.lpp. norāda, ka "(..) KP nav vērtējusi, vai hipotētisks

1737konkurents, kurš ir tikpat efektīvs kā KP norādītie oligopola

1738dalībnieki, var sacensties ar oligopola dalībnieku noteiktajām

1739cenām. Oligopola dalībnieku noteiktās cenas tikai tad būs

1740netaisnīgas, ja to rezultātā no tirgus tiktu izslēgts tikpat

1741efektīvs konkurents, kādi ir oligopola dalībnieki (..)".

1742Efektīvs konkurents var pastāvēt

1743tirgū pie dažādām cenu svārstībām, kamēr mazāk efektīvs

1744konkurents var tikt izslēgts no tirgus.

1745Statoil, Neste un Lukoil rīcība,

1746nosakot zemas cenas, trīs mēnešu laikā bijusi periodiska.

1747Ekonomikas ministrijas veiktais degvielas cenu

1748monitorings38 apliecina, ka 2006.gada aprīlī degvielas

1749mazumtirdzniecības cenas atgriezās iepriekšējā līmenī.

1750Konkurences padome secina, ka Statoil, Neste un Lukoil darbību

1751rezultātā degvielas mazumtirgotāji tika vājināti, tomēr situācija

17522006.gada sākumā nebija iemesls pietiekami efektīviem tirgus

1753dalībniekiem iziet no tirgus.

1754Statoil 23.04.2007. vēstules

175512.lpp. norāda, ka "(..) Statoil noteiktās auto benzīna un

1756dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cenas ir jāvērtē, ņemot vērā

1757Statoil iepirkuma cenas, nevis "konkurences līmeņa

1758robežcenu"(..)".

1759Konkurences padome atzīst, ka

1760Statoil, Neste vai Lukoil degvielas mazumtirdzniecības cenas zem

1761konkurences līmeņa robežcenas pie zināmiem nosacījumiem var

1762negatīvi ietekmēt konkurenci tirgū. Kā jau minēts iepriekš

1763lēmumā, degvielas mazumtirgotājiem ir dažādi izmaksu līmeņi,

1764tādējādi var pastāvēt situācija, kurā Statoil, Neste un Lukoil

1765cenas zem konkurences līmeņa robežcenas var ietekmēt kādu

1766komersantu, bet citu, ar efektīvāku izmaksu struktūru, nevar.

1767Papildus konkurences līmeņa robežcena ir atkarīga no tā, cik

1768efektīvi tirgus dalībnieki izmanto degvielas iegādes iespējas

1769vairumtirdzniecības tirgū par zemāko cenu konkrētā dienā. Turklāt

1770konkurences tiesību mērķis nav noteikt kādu konkrētu cenu līmeni.

1771Tomēr konkurences līmeņa robežcena parāda, pie kāda vidējā

1772degvielas cenu līmeņa konkurence var tikt ietekmēta.

1773Ņemot vērā konkrēto cenu

1774piemērošanas īslaicīgo un nevienmērīgo raksturu, vērtējot lēmumā

1775analizētās lietas apstākļus, nav pietiekošs pamats konstatēt, ka

1776Statoil, Neste un Lukoil darbības vērtējamas kā ļaunprātīga

1777dominējošā stāvokļa izmantošana Konkurences likuma izpratnē ar

1778iespējamo kopējo mērķi gūt labumu, izspiežot no tirgus citus

1779tirgus dalībniekus.

1780Lai arī Konkurences padome

1781konkrētajā lietā nesaskata Konkurences likuma 13.panta

1782ģenerālklauzulas un 4.punkta pārkāpumu Statoil, Neste un Lukoil

1783darbībās, Konkurences padome, norāda, ka Statoil, Neste un Lukoil

1784atrodas kolektīvā dominējošā stāvoklī konkrētajā tirgū, kas

1785definēts lēmuma 3.7.punktā, kā arī uzsver, ka dominējošs

1786stāvoklis - ne individuāls, ne kolektīvs, nav aizliegts, taču,

1787saskaņā ar Eiropas Kopienas tiesas iedibināto principu

1788Michelin lietā, uzņēmumam, kas atrodas dominējošā

1789stāvoklī, neatkarīgi no tā, kā šis dominējošais stāvoklis ir

1790izveidojies, ir īpaša atbildība par to, lai ar savu darbību,

1791t.sk. cenu politiku, šis uzņēmums neierobežotu konkurenci tirgū

1792un nekaitētu patērētājam. Statoil, Neste un Lukoil, ņemot vērā

1793savu spēka samēru tirgū attiecībā pret pārējiem tirgus

1794spēlētājiem, ir jāapzinās, ka, piemērojot cenu zem vidējām

1795mainīgām vai vidējām kopējām izmaksām ilgākā laika periodā,

1796salīdzinot ar lēmumā analizēto cenu pazemināšanas periodu

17972006.gada janvārī, februārī un martā, minēto uzņēmumu darbības

1798var tikt kvalificētas kā Konkurences likuma pārkāpums.

1799Ņemot vērā iepriekš minēto un

1800pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 4.punktu,

180111.panta pirmās daļas ģenerālklauzulu un 1.punktu, 13.panta

1802ģenerālklauzulu un 4.punktu, un 18.pantu, Administratīvā procesa

1803likuma 63.pantu, Konkurences padome

1804nolēma:

1805Izbeigt lietas Nr.460/06/05/6 "Par

1806Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas ģenerālklauzulas un

18071.punkta, 13.panta ģenerālklauzulas un 4.punkta, un

180818.panta

1809iespējamo pārkāpumu SIA "Latvija Statoil" un SIA "Neste Latvija"

1810un 13.panta ģenerālklauzulas un 4.punkta iespējamo pārkāpumu SIA

1811"Lukoil Baltija R" darbībās" izpēti.

1812Saskaņā ar Konkurences likuma

18138.panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt

1814Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā

1815stāšanās dienas.

1816Pielikumā: Lēmumā minētie

1817pielikumi (1.pielikums - Komersantu tirgus daļu reģionālajos

1818tirgos apkopojums, 2.pielikums - Statoil, Neste un Lukoil

181995.markas benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cenu,

1820izmaksu (izņemot Neste), vidējo vairumtirdzniecības cenu un

1821konkurences līmeņa robežcenu no 2006.gada janvāra līdz martam

1822reģionālajos tirgos salīdzinājums, 3.pielikums - Statoil, Neste

1823un Lukoil 95.markas benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības

1824cenu, izmaksu un konkurences līmeņa robežcenas vidēji mēnesī

18252006.gada janvārī, februārī un martā salīdzinājums) lēmuma

1826publiskojamai versijai nav pievienoti, jo satur ierobežotas

1827pieejamības informāciju.

1828(*) - Ierobežotas pieejamības

1829informācija

18301 Lieta Nr. T-68/89 etc

1831Societa Itaaliano Vetro SpA v Commission [1992] ECR II-1403.

1832http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUri

1833Serv.do?uri=CELEX:61989A0068:EN:HTML

18342 Case T-68/89 etc

1835Societa Italiano Vetro SpA v Commisions (1992) ECR

1836II-1403, (1992) 5 CMLR 302, 358.punkts

1837http://eur-lex.europa.eu/LexUri

1838Serv/LexUriServ.do?uri=CELEX:61989A0068:EN:HTML

18393 Case T-342/99 (2002)

1840ECR II- 2585

18414 R. Wish. Competition

1842Law. Fifth Edition, 2003. 526.lpp

18435 Lieta Nr.

1844IV/M.619 OJ [1997] L 11/30, [1999] 4 CMLR 1076,

1845http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/decisions/m619_en.pdf

18466

1847http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUri

1848Serv.do?uri=CELEX:61996A0102:EN:HTML#I1

18497 Lieta C-396/96 P

1850[2000] ECR 1-1365, [2000] 4 CMLR 1076;

1851http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUri

1852Serv.do?uri=CELEX:61996J0395:EN:HTML

18538 Lieta T-212/03;

1854http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:61996

1855J0395:EN:HTML OJ C 191 , 10/08/2002 P. 0024 -

18560024

18579 Lieta C-396/96 P

1858[2000] ECR 1-1365, [2000] 4 CMLR 1076; 41.punkts.

1859http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUri

1860Serv.do?uri=CELEX:61996J0395:EN:HTML

186110 Turpat,

186242.punkts.

186311 Turpat,

186445.punkts.

186512 OJ [1993] L 34/20,

1866[1995] 5 CMLR 198.

186713 Lieta T-24/93;

1868http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:61996

1869J0395:EN:HTML

187014 Lieta Nr.

1871C-395/96;

1872http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUri

1873Serv.do?uri=CELEX:61996J0395:EN:HTML

187415 Lieta T-228/97

1875(1999) ECR II- 2969 66.punkts.

187616 N.V. Nederlandsche

1877banden - industrie - Michelin v Commission of the European

1878Communities, Lieta Nr. 322/81, 57.punkts.

187917 Datubāze par

1880komersantiem izsniegtajām atļaujām (licencēm) darbībām ar naftas

1881produktiem: http://www6.vid.gov.lv/vid_pdb/ap.asp

188218 Lēmums Nr.50

1883(09.12.2002.), Nr.55 (26.10.2005.), Nr.51 (31.05.2006.), Nr.58

1884(21.06.2006.)

188519 Tiek ņemtas vērā

1886Rīgas pilsētas administratīvās robežas ģeogrāfiskās īpatnības

188720 Pamatojoties uz

1888Rīgas pilsētas administratīvās robežas ģeogrāfiskajām

1889īpatnībām

189021 Komersantu tirgus

1891daļu kvadrātu summa

189222 Jēkabpilī HHI

1893aprēķināts pēc tirgus dalībnieku tirgus daļām saskaņā ar

1894realizētajiem degvielas apjomiem 2005.gada 1.ceturksnī, kur

1895apvienošanās dalībnieku realizētie degvielas apjomi saskaitīti

1896kopā (KP lēmums Nr.51 (31.05.2006.)), Jūrmalā HHI aprēķināts pēc

1897tirgus dalībnieku tirgus daļām saskaņā ar degvielas realizācijas

1898apgrozījumu 2004.gadā, kur apvienošanās dalībnieku apgrozījums

1899saskaitīts kopā (KP lēmums Nr.58 (21.06.2006.)), Valmierā HHI

1900aprēķināts pēc tirgus dalībnieku tirgus daļām saskaņā ar

1901realizētajiem degvielas apjomiem 2004.gadā, kur apvienošanās

1902dalībnieku realizētie degvielas apjomi saskaitīti kopā (KP lēmums

1903Nr.55 (26.10.2006.)), pārējos reģionālajos tirgos HHI aprēķināts

1904saskaņā ar tirgus dalībnieku degvielas realizācijas apgrozījumu

19052005.gadā

190623 Datubāze par

1907komersantiem izsniegtajām atļaujām (licencēm) darbībām ar naftas

1908produktiem: http://www6.vid.gov.lv/vid_pdb/ap.asp

190924

1910http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=11032

191125 Finanšu ministrija:

1912http://www.fm.gov.lv/page.php?id=2077

191326 Lieta Nr. 85/76

1914[1979] ECR 461, 520: 3 CML# 211, 274; 39.punkts.

1915http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUri

1916Serv.do?uri=CELEX:61976J0085:EN:HTML

191727 European Court

1918reports 1991 Page I-03359;

1919http://eurlex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:61986J0062:EN:HTML

192028 DG Competition

1921Discussion paper un the application of article 82 of the Treaty

1922to exclusionary abuses. Brussels, December 2005.

192329

1924http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=11032

192530 Aprēķinātas kā

1926fiziskajām un juridiskajām personām izmaksātās atlaižu summas

1927pret atlaižu ietvaros realizētās degvielas apjomu konkrētajā

1928mēnesī

192931

1930http://www.kp.gov.lv/

193132 Statoil, Neste un

1932Lukoil attiecīgās degvielas markas cenas konkrētajā reģionālajā

1933tirgū pamatā bija vienādas visos DUS. Ņemot vērā, ka izplatītākie

1934degvielas veidi ir 95 markas benzīns un dīzeļdegviela,

1935ilustrācijai izmantotas šo degvielas marku cenu salīdzinājums

1936katra komersanta vienā DUS konkrētajā reģionālajā tirgū.

193733 Konkrētā dienā

1938vidējās cenas.

193934 Pamatojoties uz

1940Iesniedzēju sniegto informāciju par degvielas iepirkumiem un

1941degvielas realizācijas apjomiem, iepirktā degviela tiek realizēta

1942ilgākā laika periodā, kas katram komersantam ir atšķirīgi,

1943tādējādi vidējā vairumtirdzniecības cena, kas vidēji attiecināma

1944uz konkrētās dienas mazumtirdzniecības cenu aprēķināta kā MNTN,

1945Statoil, Neste un Lukoil vidējās vairumtirdzniecības cenas

1946konkrētā dienā un iepriekšējo 15 kalendāra dienu vidējo

1947vairumtirdzniecības cenu vidējā vērtība.

194835 Vidējā

1949vairumtirdzniecības cena plus vidējās izmaksas (izņemot degvielas

1950iegādes izmaksas). Ņemot vērā, ka vidējās kopējās izmaksas

1951komersantiem atšķiras, tomēr visiem degvielas mazumtirgotājiem

1952degvielas realizācija tiek organizēta līdzīgi, vidējās izmaksas,

1953kas pieskaitāmas vidējai vairumtirdzniecības cenai aprēķinātas

1954procentuāli, par pamatu ņemot Statoil un Lukoil vidējās kopējās

1955izmaksas.

195636 Konkurences padomes

195704.10.2004. lēmums Nr.66, http://www.kp.gov.lv/uploaded_files/2004/N66_0410.pdf

195837 Konkurences likuma

195913.panta 4.punkts.

196038

1961http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=11032

1962Konkurences padomes priekšsēdētāja

1963I.Jaunzeme