1. pants

Izsoles cenas

Konstatējams, ka noteicošais ir

izsoles (Izsole - tirgus, kur pircēji atklātā un organizētā veidā

konkurē cits ar citu, pārsolot cenu, ko piedāvājuši citi izsoles

dalībnieki1) princips. LVM izsolēs augošiem kokiem un

apaļo kokmateriālu sortimentiem cenas tiek noteiktas, balstoties

uz tirgus pretendentu nosolītajām cenām konkrētajā izsolē.

Augošu koku cirsmu izsoles cena

veidojas brīva tirgus apstākļos, izsoles dalībniekiem piedaloties

izsolē un nosolot augstāku cenu. LVM augošu koku piedāvājuma

cenas noteikšanai ir izstrādājis metodiku (03.03.2008. LVM

rīkojums Nr.3.1-2.1/001d/120/08/25 "Kārtība piedāvājuma cenas

noteikšanai", 03.12.2008. LVM rīkojums Nr.3.1-2.1/003u/120/08/60

"Kārtība piedāvājuma cenas noteikšanai"), kas ietver

metodoloģiski novērtētu aptuvenu cirsmas cenu, aprēķinot koksnes

kvalitātes attiecīgās klases mežā.

Augošu koku cirsmu izsolēs ir

tiesības piedalīties jebkuram tirgus dalībniekiem bez

ierobežojumiem. Atšķirībā no augošu koku cirsmu izsolēm, apaļo

kokmateriālu sortimentu izsolēs var piedalīties tikai

kokmateriālu ražotāji (pārstrādātāji).

Konkurences padome konstatē, ka

cirsmu izsolēs piedāvāto koksnes resursu sākumcenas tiek

noteiktas, vadoties no iepriekšējā atskaites perioda, līdz ar to

cenu atbilstība tirgus cenai vai LVM izmaksām ir visai nosacīta,

jo dažādās cirsmās aug dažādas kvalitātes, sugas, vecuma koki,

dažāds ir arī piedāvāto resursu kopapjoms un tirgus dalībnieku

vajadzības attiecībā uz to iegādi, tāpat jāņem vērā atrašanās

attālums u.c. faktori cirsmu pārdošanā. Turklāt jāņem vērā, ka

izsolēs darbojas arī sacīkstes princips, kas pretendentiem

dažreiz liek arī cenu pārsolīt. Līdz ar to izsoles gala cenu

ietekmē dažādi objektīvi, izmērāmi, un subjektīvi, neizmērāmi,

faktori.

Iesniedzēji 14.01.2009. vēstules

3.pielikumā snieguši pārskatu par LVM 2008.gada septembrī rīkoto

augošu koku izsoļu rezultātiem, izlases veidā apkopojot izlases

datus no katras Latvijas mežsaimniecības, lai varētu aprēķināt

"patieso tirgus cenu" Latvijā. Analizējot vidējos datus Latvijā

attiecībā uz cirsmu izsoles rezultātiem, konstatējams, ka,

piemēram, Latvijai raksturīgākās priedes kā valdošās koku sugas

kailcirtes vienas mežsaimniecības teritorijā (Ziemeļkurzemes)

2008.gada septembrī ir izsolītas cenas intervālā no 26,00 līdz

31,00 LVL/m3, bet visā Latvijā cenu robežas bijušas

25,85 - 34,75 LVL/m3. Līdz ar to gala rezultātā

iesniedzēji kā vidējo ("patieso") tirgus cenu priežu cirsmai

aprēķinājis 31,51 LVL/m3 (1.sējuma

24.-27.lp).

Savukārt uz Konkurences padomes

pieprasījumu LVM 06.03.2009 vēstulē norādījusi, ka priedes cirsmu

vidējā nosolītā cena 2008.gada septembrī bija 26,00 LVL augošu

koku cirsmu izsolēs un 22,00 LVL IML turētājiem.

Gan iesniedzēju iesniegtie

aprēķini par iespējamām vidējām cenām 2008.gada septembrī, gan

LVM norādītās vidējās nosolītās cenas būtiski atšķiras - ir

zemākas arī egles gadījumā, gan arī dažādu citu koku sugu cenu

apkopojuma gadījumā: 26,80 LVL/m3 eglei un

22,57 LVL/m3 dažādām koku sugām pēc iesniedzēju

aprēķiniem; 21,00 LVL/m3 eglei un 20,45

LVL/m3 dažādām koku sugām pēc LVM datiem (LVM

06.03.2009. vēstule Nr. 01-89/2009, lietas 1.sēj.

121.-122.lp.).

Turklāt atbilstoši LVM minētajā

vēstulē sniegtajai informācijai par priedes (arī egles un bērza)

cirsmu vidējo nosolīto cenu izmaiņām 2008.gada garumā,

konstatējama cenu samazināšanās tendence no 28 LVL/m3

2008.gada janvārī līdz 18 LVL/m3 decembrī (priedes

gadījumā), kas liecina par pieprasījuma kritumu augošo koku

tirgū. Līdz ar to neapstiprinās iesniedzēju pieņēmumi par

iespējami pārlieku sadārdzinātajām LVM augošu koku izsoļu cenām.

Vienlaicīgi Konkurences padome secināja, ka pēc Iesniegumā Nr.2

piedāvātā piemēra nav iespējams noteikt patieso tirgus cenu

augošiem kokiem.

Visi apaļkoki, kuri iegūti gan IML

ietvaros, gan pērkot cirsmas, gan tos, kurus piedāvā LVM

"Apaļkoksnes piegādes", tiek pārdoti par cenu ko nosaka

piedāvājuma un pieprasījuma attiecības. Nav pamata atbalstīt

iesniedzēju uzskatu, ka tirgus nav brīvs, pamatojoties uz to, ka

tirgus segmentā, kurā apaļkokus piedāvā LVM, pircēju skaits ir

ierobežots. Konkurences padome secina, ka tie pircēji, kuri

nekvalificējas LVM apaļkoksnes piegādēm, var apaļkokus iegādāties

no citiem pārdevējiem.

LVM apaļkoku sortimentus pārdod

izsolēs, tas ir, pielietojot mehānismu, kas vislabāk atspoguļo

pieprasījumu un piedāvājumu. Bez tam šis mehānisms tiek

pielietots, gan izsolot cirsmas, gan pārdodot apaļkoku

sortimentus. Pērkot cirsmas, izstrādātāji, ievērojot tirgus

tendences, var piedāvāt cenu, kas, pārdodot apaļkokus, nodrošina

vēlamo peļņu, vai arī nepiedalīties izsolē. Tā kā visi

kokmateriālu izstrādes posmi ir saistīti, un visos posmos cenu

nosaka izsoles rezultāti, tad cirsmu cenai vajadzētu pieaugt,

pieaugot pieprasījumam pēc apaļkokiem, savukārt šo pieprasījumu

nosaka pieprasījums pēc izejvielām un starpproduktiem, kā arī

gala produktiem. Savukārt, samazinoties pieprasījumam pēc gala

produktiem, starpproduktiem un izejvielām, cenām būtu

jāsamazinās, kas arī ir vērojams ekonomiskās krīzes apstākļos.

Jāņem vērā arī tas, ka izsoles cenu ietekmē pieprasījuma un

piedāvājuma svārstības pasaules tirgos.