2. pants

Iesniedzēja iebildumi par

Konkurences likuma 13.panta pārkāpumu un Konkurences padomes

pretargumenti

Iesniedzējs norāda, ka AS "Latvijas valsts meži" nav

pamatojusi, kādēļ pretendentu ienākumi ir noteikti tieši 70% vai

90% no vidējās darba algas, un tādējādi AS "Latvijas valsts meži"

darbībās konstatējams Konkurences likuma dominējošā stāvokļa

ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums.

Iesniedzējs uzskata, ka AS "Latvijas valsts meži" ir pārkāpusi

Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 1., 3. un 4. punktu.

Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 1., 3. un 4.punkts

nosaka, ka jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā

stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot

Latvijas teritorijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana

var izpausties arī kā:

1) atteikšanās slēgt darījumu ar

citu tirgus dalībnieku vai grozīt darījuma noteikumus bez

objektīvi attaisnojoša iemesla, tajā skaitā netaisnīga un

nepamatota atteikšanās piegādāt preces vai sniegt

pakalpojumus;

3) tādu noteikumu izvirzīšana, kuri

darījuma slēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu ar citu tirgus

dalībnieku padara atkarīgu no tā, vai šis tirgus dalībnieks

uzņemas papildu saistības, kuras pēc būtības un pēc komerciālā

lietojuma neattiecas uz konkrēto darījumu;

4) netaisnīgu pirkšanas vai

pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša

vai netieša uzspiešana vai piemērošana.

AS "Latvijas valsts meži" rīcībā nav saskatāmas minēto

Konkurences likuma normu pārkāpuma sastāva pazīmes, pamatojoties

uz tālāk norādītajiem apsvērumiem.

Jaunais kritērijs, kuru AS "Latvijas valsts meži" ietvērusi

nolikumā un sarunu noteikumos (turpmāk tekstā Nolikums),

neattiecas ne konkrēti uz Iesniedzēju, ne uz citiem konkrēti

identificējamiem tirgus dalībniekiem, bet vienlīdzīgi uz jebkuru

konkursa pretendentu. AS "Latvijas valsts meži" nav un nevar būt

zināma informācija par konkrētu tirgus dalībnieku darbinieku

vidējiem ienākumiem noteiktā laikā periodā, kas parasti ir šo

tirgus dalībnieku komercnoslēpums. Līdz ar to ir acīmredzams, ka

AS "Latvijas valsts meži" rīcība, ietverot nolikumā jauno

kritēriju, nav saistāma ar vēršanos pret konkrētiem tirgus

dalībniekiem, bet citu mērķu sasniegšanu, iespējams, kā norādīts

Iesniegumā "ar mērķi apkarot ēnu ekonomiku". Turklāt, kā tas

norādīts Iesniegumā (3.2.6., 3.2.8., 3.3.4.punkts), jaunā atlases

kritērija ieviešana var samazināt valsts mantas pārdošanas cenu,

bet tas ir pretēji AS "Latvijas valsts meži" ar

likumu1 uzliktajam pienākumam un saimnieciskai

interesei. Dominējošā stāvoklī esoša tirgus dalībnieka

saimnieciskas intereses konstatēšana (ekonomiska labuma gūšana),

kas tieši izriet no savas tirgus varas izmantošanas kādā no

Konkurences likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktajiem veidiem, ir

šīs normas piemērošanas priekšnoteikums.

Papildus, novērtējot Iesniegumā norādītos apstākļus, ir ņemams

vērā Publisko iepirkumu likumā ietvertais regulējums. Saskaņā ar

Publisko iepirkumu likuma 39.panta pirmās daļas 6.punktu

pasūtītājam ir pienākums izslēgt kandidātu vai pretendentu no

turpmākās dalības iepirkuma procedūrā, kā arī neizskatīt

pretendenta piedāvājumu, ja kandidāta vai pretendenta darba

ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi pirmajos trijos gada

ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā līdz pieteikuma

vai piedāvājuma iesniegšanas dienai ir mazāki par 70 procentiem

no darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem valstī minētajā periodā

attiecīgajā nozarē.

Lai arī VAS "Latvijas valsts meži" Iesniegumā norādīto

konkursu organizēšanas kārtību tieši nereglamentē Publisko

iepirkumu likums, tomēr valsts publisko iepirkumu un valsts

mantas atsavināšanas gadījumā (Valsts un pašvaldību mantas

atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā) viena no

līgumslēdzējpusēm ir publiska persona. Valstij, rīkojoties ar tās

līdzekļiem un mantu, t.sk. tās dibinātas komercsabiedrības

personā, ir tiesības, līdztekus atsevišķu nozaru politikas

uzdevumu īstenošanai, šajā gadījumā ar valsts mežu politiku

saistīto, sekmēt arī sabiedrībai nozīmīgu vispārējās politikas

(sociālās, nodokļu u.c.) uzdevumu īstenošanu visas sabiedrības

interesēs. Kā to jau norādījusi Konkurences padome,2

AS "Latvijas valsts meži" kā valsts meža politikas īstenotājai ir

pietiekami augsta rīcības brīvība attiecībā uz pretendentu

atlases noteikumu izvirzīšanu apaļo kokmateriālu piegādēm.

Vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principam ir

atbilstoši, ka Publisko iepirkumu likumā ietvertā iepriekš minētā

norma, izvēloties piemērotāko pretendentu un attiecīgi rīkojoties

ar valsts līdzekļiem un mantu, tiek vienlīdzīgi attiecināta gan

uz gadījumiem, kad valsts darbojas kā preču/pakalpojumu iepircējs

gan pārdevējs. Tas, vai AS "Latvijas valsts meži" rīcība, nosakot

stingrāku pretendentu atlases kritēriju (pretendenta darba ņēmēju

mēneša vidējie darba ienākumi nav mazāki par 90%) kā likumā

noteiktais attiecībā uz ilgtermiņa sadarbību apaļo kokmateriālu

piegādē ir samērīga ar valsts un sabiedrības interesēm ir

atbildīgās Zemkopības ministrijas izvērtēšanas kompetencē.

Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka pati par sevi AS

"Latvijas valsts meži" rīcība pēc tās būtības, ietverot jauno

kritēriju konkursa nolikumā, nesatur Konkurences likuma un tā

13.panta pirmajā daļā noteiktā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas

izmantošanas tiesiskā sastāva pazīmes.