Par lietas neierosināšanuPar Konkurences likuma 18.panta trešās daļas 1.punktā, 2.punktā un 4.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "AMBROSS" darbībās

607101. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Saskaņā ar AMBROSS 09.01.2008., DEPO 10.01.2008.

sniegtajiem paskaidrojumiem AMBROSS kā piegādātājs jebkurā

pasūtījumā norādītās AMBROSS preces identificē pēc to artikula

un/vai nosaukuma, nevis svītrkoda.

Ņemot vērā minēto, Konkurences

padome secina, ka SABIEDRĪBAS iesniegtie pierādījumi - "GS1

Latvija" sertifikāts, prece (katalogā norādītā prece, balta galda

kāja, 710 mm/ 607100, d60mm) un čeks, vērtēti katrs atsevišķi un

kopsakarā ar pārējiem Konkurences padomes iegūtajiem papildus

pierādījumiem lietā, neliecina par faktu, ka AMBROSS izplata

tirgū preces ar SABIEDRĪBAI piešķirtiem un izmantototajiem

svītrkodiem, kā rezultātā izplatītāji var tikt maldināti par

tirgus dalībnieka identitāti un konkrētās preces izcelsmi, bet

gluži pretēji - liecina par to, ka AMBROSS neizplata šādi

marķētas preces, jo DEPO kā piegādātājs, noformējot saimniecisku

darījumu (pasūtījumu) preču piegādei no AMBROSS, šo preču tālākai

realizācijai tirdzniecības vietās norāda DEPO svītrkodus, un

atsevišķos izņēmuma gadījumos, kā tas ir konkrētajā gadījumā

attiecībā uz balto galda kāju - tiek izmantoti arī DEPO datu bāzē

reģistrētie līdzšinējā [galvenā] piegādātāja preču svītrkodi. Pie

šādiem apstākļiem, kad DEPO veic pasūtījumu, kurā tā pati norāda

pasūtījuma adresātu, t.i., AMBROSS, kā arī no AMBROSS

piegādājamās preces, nepastāv iespēja, ka konkrētais izplatītājs

varētu tikt maldināts par pēdējā identitāti vai par tā piedāvāto

preču izcelsmi.

Ciktāl tas attiecas uz iespējamo

patērētāju maldinājumu, tad jānorāda, ka vidusmēra patērētājs

tirdzniecības vietā parastos ikdienas apstākļos konkrēto preci

neizvēlas pēc preces svītrkoda, bet gan pēc šīs preces cenas,

pielietojuma, ražotāja nosaukums un citām šo preci raksturojošām

īpašībām. Bez tam, pastāvot iepriekš norādītajiem apstākļiem, kad

AMBROSS neizplata preces ar SABIEDRĪBAS svītrkodiem, šāds

apsvērums nevar ietekmēt Konkurences padomes secinājumus par

Konkurences likumā noteiktā negodīgas konkurences aizlieguma

tiesiskā sastāva atbilstību AMBROSS darbībām.

Ņemot vērā minēto, Konkurences

padome uzskata, ka pie iepriekš konstatētajiem apstākļiem AMBROSS

darbībās nav saskatāmas Konkurences likuma 18.panta trešās daļas

1.punktā, 2.punktā noradītā negodīgas konkurences aizlieguma

pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmes. Tādējādi Konkurences padomei

nav pamata ierosināt lietu uz SABIEDRĪBAS 20.12.2007. Iesnieguma

pamata par Konkurences likuma 18.panta trešās daļas 1.punktā,

2.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu AMBROSS darbībās.

[11] Konkurences likuma 18.panta

trešās daļas 4.punktā noteikts, ka negodīga konkurence var

izpausties, kā cita tirgus dalībnieka komercnoslēpumu

ietverošas informācijas iegūšana, izmantošana vai izplatīšana bez

tā piekrišana, ja tā rezultātā ir radusies vai varētu rasties

konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana.

SABIEDRĪBA norādījusi, ka AMBROSS

izplata tirgū preces, kas marķētas ar SABIEDRĪBAI piešķirtajiem

svītrkodiem, t.sk. izmanto SABIEDRĪBAS izveidotos preču kodus, un

šādas darbības kopsakarā ar apstākli, ka bijušais SABIEDRĪBAS

darbinieks nodibinājis konkurējošu uzņēmumu, liecina par to, ka

AMBROSS ieguvusi un izmanto SABIEDRĪBAS komercnoslēpumu -

produkta koda atšifrēšanas metodi, kas ļauj attiecīgo preci

identificēt pēc tās veida un izcelsmes.

Saskaņā ar Komerclikuma 19.panta

pirmo daļu komercnoslēpuma statusu komersants var piešķirt

tādām saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietām un

rakstveidā vai citādā veidā fiksētām vai nefiksētām ziņām, kuras

atbilst visām šādām pazīmēm:

1) tās

ietilpst komersanta uzņēmumā vai ir tieši ar to saistītas;

2) tās nav

vispārpieejamas trešajām personām;

3) tām ir vai

var būt mantiska vai nemantiska vērtība;

4) to

nonākšana citu personu rīcībā var radīt zaudējumus

komersantam;

5) attiecībā

uz tām komersants ir veicis konkrētai situācijai atbilstošus

saprātīgus komercnoslēpuma saglabāšanas pasākumus.

Kā konstatēts šī Lēmuma 1.punktā,

SABIEDRĪBA uzskata, ka tās komercnoslēpums ir SABIEDRĪBAI

piešķirta svītrkoda sastāvdaļas, t.i., preces (produkta) koda

atšifrēšanas metode.

Par to, ka AMBROSS ir ieguvusi un

izmanto SABIEDRĪBAI piederošu komercnoslēpumu saturošu

informāciju, SABIEDRĪBAS ieskatā liecina fakts, ka AMBROSS

piedāvātie produkti tiek izplatīti Latvijā ar SABIEDRĪBAI

piešķirtajiem un izmantotajiem svītrkodiem, ko apliecina

Iesnieguma pielikumā pievienotā informācija (skat. Lēmuma

9.punktu) kā arī apstāklis, ka AMBROSS interesēs darbojas

SABIEDRĪBAS bijušais darbinieks N.C.

SABIEDRĪBA norādījusi, ka

08.02.2005. darba līguma noteikumi paredzēja, ka darbinieka N.C.

pienākums ir neizpaust trešajām personām informāciju par uzņēmuma

darbību un ka jebkura komerciāla rakstura informācija ir

konfidenciāla starp konkrēto darbinieku un SABIEDRĪBU, tā

nedrīkst tikt izpausta ārpus uzņēmuma, kā arī citiem

darbiniekiem, kuriem šī informācija nav nepieciešama viņu darba

pienākumu izpildē. Minēto apliecina Iesnieguma pielikumā

pievienotā 08.02.2005. darba līguma kopija.

Kā konstatēts iepriekš (skat.

Lēmuma 10.punktu), ne SABIEDRĪBAS iesniegtie, ne Konkurences

padomes papildus iegūtie pierādījumi, kas vērtēti katrs atsevišķi

un kopsakarā ar pārējiem lietā esošajiem pierādījumiem, neliecina

par faktu, ka AMBROSS izmanto un izplata preces ar SABIEDRĪBAI

piešķirtiem svītrkodiem. Tieši pretēji - lietā iegūtie

pierādījumi liecina, ka AMBROSS ir piešķirti un tā izplata preces

ar tai piešķirtajiem svītrkodiem, izņemot, ja pats šo preču

pasūtītājs ir noteicis citu kārtību (skat. Lēmuma 3.punktu un

10.punktu). To apliecina arī fakts, ka AMBROSS ir "GS1 Latvija"

pilntiesīgs biedrs, Starptautiskajā produktu, pamatlīdzekļu,

vietu un pakalpojumu identifikācijas sistēmā GS1 tai piešķirts

uzņēmuma numurs 475 0943, un šīs sistēmas ietvaros tā

reģistrējusi vismaz 1247 preču vienības, piešķirot šīm precēm

attiecīgu svītrkodu, kas savukārt ir likumīgs pamats AMBROSS

preces marķēt ar konkrētu svītrkodu.

Ievērojot iepriekš minēto,

Konkurences padome arī noraida SABIEDRĪBAS iebildumus par to, ka

konkrētais gadījums saistībā ar SABIEDRĪBAI piešķirto svītrkodu

izmantošanu no AMBROSS puses skar ne vien SABIEDRĪBAS, bet arī

GS1 sistēmas darbību, kas paredz, ka katrs uzņēmums, kam

piešķirts svītrkods, to izmanto vienīgi saviem pakalpojumiem un

precēm un tas nedrīkst šo kodu nodot citiem. Turklāt 08.01.2008.

tikšanās laikā ar Konkurences padomes amatpersonu "GS1 Latvija"

nav izteikusi iebildumus par tās tiesību vai interešu aizskārumu

no AMBROSS puses GS1 sistēmas sakarā, vienlaikus sniedzot

iepriekš norādītos paskaidrojumus.

Vienlaikus izvērtējot SABIEDRĪBAS

kā darba devēja un N.C. kā darba ņēmēja 08.02.2005. noslēgto

darba līgumu un ņemot vērā, ka AMBROSS valdes priekšsēdētājs un

vienīgais dalībnieks ir arī bijušais SABIEDRĪBAS darbinieks N.C.,

šīs situācijas konstrukcija objektīvi norāda uz to, ka minētā

darbinieka rīcībā bija (ir) SABIEDRĪBAI piederoša informācija,

t.sk. informācija par svītrkoda atšifrēšanas metodi, ko

SABIEDRĪBA aizsargā kā savu komercnoslēpumu.

Būdams SABIEDRĪBAS produktu

menedžeris furnitūras grupā N.C. izstrādāja un realizēja jaunu

produktu ieviešanas projektus. Tādējādi, kā to sarunu ar

Konkurences padomes Biroja amatpersonu laikā norādījis arī pats

N.C., SABIEDRĪBAS svītrkoda atšifrēšanas metode, kas ļauj

attiecīgo preci identificēt pēc tās veida un izcelsmes, minētajam

darbiniekam bija labi zināma.

Tomēr pats par sevi apstāklis, ka

N.C. rīcībā, ievērojot tā iepriekšējo darbību SABIEDRĪBĀ,

objektīvi bija (ir) informācija, kuru SABIEDRĪBA uzskata par tās

komercnoslēpumu, pastāvot iepriekš konstatētajiem apstākļiem

(skat. Lēmuma 10.punktu), jo īpaši, ka šī informācija nekādā

veidā netiek izmantota AMBROSS saim­nieciskajā darbībā, neliecina

par negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpumu Konkurences likuma

18.panta trešās daļas 4.punkta nozīmē.

Satversmes 106.pantā ir noteiktas

tiesības ikvienam brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu

atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Saskaņā ar

Satversmes 116.pantu šīs tiesības var ierobežot vienīgi likumā

paredzētajos gadījumos. Likumdevējs šādu ierobežojumu ir

paredzējis Darba likuma 84.pantā, nosakot darba devējam iespēju

un tiesības vienoties ar darba ņēmēju par ierobežojumiem strādāt

pie konkurenta arī pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās

(konkurences ierobežojums). Konkurences likuma 18.panta trešās

daļas 4.punkts neparedz ierobežojumus Satversmes 106.pantā

noteiktajām nodarbošanās izvēles tiesībām, bet gan nosaka

aizliegumu prettiesiski, t.i., bez piekrišanas iegūt cita tirgus

dalībnieka komercnoslēpumu saturošu informāciju. Kā tas iepriekš

konstatēts, AMBROSS SABIEDRĪBAS norādīto komercnoslēpumu saturošo

informāciju neizmanto, savukārt N.C. šādu informāciju ieguvis ar

SABIEDRĪBAS piekrišanu, pamatojoties uz starp SABIEDRĪBU un N.C.

pastāvošajām darba tiesiskajām attiecībām. Konkurences padome

iepriekš ir atzinusi, ka Konkurences likuma 18.pants neparedz

darba devēja interešu aizsardzību, ierobežojot savu bijušo darba

ņēmēju zināšanu vai pieredzes, ko tie ieguvuši iepriekšējā darba

vietā, likumīgu izmantošanu (skat. Konkurences padomes

05.04.2006. lēmumu Nr.E02-28: http://www.kp.gov.lv/uploaded_files/2006/NE02_28_0504.pdf,

Konkurences padomes 28.11.2007. lēmumu Nr.160: http://www.kp.gov.lv/uploaded_

files/2007/N160_2811.pdf).

Ņemot vērā minēto, kā arī Lēmuma

7.-10. punktā norādītos apsvērumus, Konkurences padome secina, ka

atbilstoši lietā esošajiem pierādījumiem nav pamata ierosināt

lietu par Konkurences likuma 18.panta trešās 4.punktā noteiktā

aizlieguma pārkāpumu AMBROSS darbībās.

[12] Konkurences likuma 23.panta

otrajā daļā norādīts, kādai dokumentāri pamatotai informācijai

jābūt norādītai iesniegumā, lai Konkurences padomei būtu

pietiekams pamats ierosināt lietu. Atbilstoši šī panta ceturtās

daļas 1.punktam Konkurences padome var neierosināt lietu, ja

iesniegumā nav ietverta šā panta otrajā daļā paredzētā

informācija vai tā ir nepietiekama un iesniedzējs nav iesniedzis

papildu informāciju Konkurences padomes noteiktajā

termiņā.

Lemjot par lietas ierosināšanu

atbilstoši Konkurences likuma 22.panta 1.punktam, Konkurences

padome vadās pēc analoģiska principa kā Konkurences likuma

24.pantā noteiktais, ka Konkurences padome var ierosināt

lietu, ja tai kļūst zināmi fakti, uz kuriem pamatojoties var

konstatēt pārkāpumu, kā arī tad, ja Konkurences padomei ir pamats

uzskatīt, ka šādi fakti varētu būt. Pamats uzskatīt, ka

pārkāpuma fakti varētu būt, izriet no Konkurences padomes rīcībā

esošās informācijas un pierādījumu pietiekamības. Prasība pēc

pietiekamas informācijas, lai izlemtu jautājumu par lietas

ierosināšanu, ir saistāma ar mērķi veicināt privātpersonas

(tirgus dalībnieka, par kuru iesniegta sūdzība) tiesību

ievērošanas principu. Gadījumos, kad runa ir par strīdiem starp

konkurentiem, būtiska nozīme ir informācijas pamatotībai un

pierādījumiem, lai pieņemtu pamatotu lēmumu par lietas

ierosināšanu. Turklāt jāņem vērā, ka Konkurences likuma 18.pantā

noteikto pārkāpumu ietekme uz konkurenci tirgū tiek vērtēta kā

mazāk nozīmīga kā Konkurences likuma 11. un 13.panta pārkāpumu

gadījumā. Tādējādi ar mērķi nodrošināt privātpersonas

(konkurenta, par kuru iesniegta sūdzība) tiesību ievērošanu

iesniedzēja iebildumu pamatošanai attiecībā uz Konkurences likuma

18.pantā minētajiem pārkāpumu tiesiskajiem sastāviem būtu

izvirzāmas augstākas prasības nekā Konkurences likuma 11. un

13.panta pārkāpumu gadījumā.

Ņemot vērā šī Lēmuma 7.-11.punktā

minēto un 11.punktā konstatēto, atzīstams, ka SABIEDRĪBA

atbilstoši Konkurences likuma 23.panta otrās daļas 2.punktā un

trešajā daļā noteiktajam, nav iesniegusi dokumentāri pamatotu

informāciju par pierādījumiem, kas liecina par Konkurences likuma

18.panta trešās daļas 1.punktā, 2.punktā un 4.punktā noteikto

pārkāpumu AMBROSS darbībās un uz kuriem pamatots Iesniegums, un

šādu informāciju nav ieguvusi arī Konkurences padome.

Pastāvot Lēmuma 7.-12.punktā

konstatētajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, nav

pamata ierosināt lietu uz SABIEDRĪBAS 20.12.2007. Iesnieguma

pamata par Konkurences likuma 18.panta trešās daļas 1.punktā,

2.punktā un 4.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu AMBROSS

darbībās, un ir pieņemams lēmums par lietas neierosināšanu

saskaņā ar Konkurences likuma 23.panta ceturtās daļas

1.punktu.

Saskaņā ar Konkurences likuma

23.panta piekto daļu Konkurences padome ir tiesīga atjaunot

Iesnieguma izskatīšanu pēc papildu informācijas saņemšanas.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties

uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktu, 18.panta

pirmo daļu, trešās daļas 1.punktu, 2.punktu, 4.punktu un 23.panta

ceturtās daļas 1.punktu, Konkurences padome,

nolēma:

neierosināt lietu uz SIA

"MARKUSS", SIA "MARKUSS FURNITŪRA" 20.12.2007. Iesnieguma pamata

par Konkurences likuma 18.panta trešās daļas 1.punktā, 2.punktā

un 4.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "AMBROSS"

darbībās.

Konkurences padomes lēmumu saskaņā

ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu var pārsūdzēt

Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā

stāšanās dienas.

(*) - Ierobežotas pieejamības

informācija.

Konkurences padomes priekšsēdētāja

I.Jaunzeme