6. pants

1. Nolīgumi ar vienu vai vairākām trešām valstīm,

starptautiskām organizācijām vai trešo valstu pilsoņiem, ko

noslēgusi vai provizoriski piemēro Savienība, ir saistoši

Horvātijai atbilstīgi pamatlīgumos un šajā aktā paredzētajiem

nosacījumiem.

2. Horvātija apņemas atbilstīgi šajā aktā paredzētajiem

nosacījumiem pievienoties nolīgumiem, ko pašreizējās dalībvalstis

un Savienība noslēgušas vai parakstījušas ar vienu vai vairākām

trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām.

Ja vien šā punkta pirmajā daļā minētajos nolīgumos nav

noteikts citādi, par Horvātijas pievienošanos šādiem nolīgumiem

vienojas protokolos, kurus pievieno šādiem nolīgumiem un kurus

noslēdz Padome, pieņemot vienprātīgu lēmumu un pārstāvot

dalībvalstis, un attiecīgā trešā valsts vai trešās valstis, vai

starptautiskā organizācija. Komisija vai - ja nolīgums pilnībā

vai principā attiecas uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku -

Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos

(Augstais pārstāvis) dalībvalstu vārdā piedalās sarunās par

šādiem protokoliem, pamatojoties uz sarunu norādēm, ko

vienprātīgi apstiprina Padome, un apspriežoties ar komiteju, kurā

ir dalībvalstu pārstāvji. Noslēdzamo protokolu projektus Komisija

vai, attiecīgi, Augstais pārstāvis iesniedz Padomei.

Šī procedūra neskar Savienības kompetenci un neiespaido

kompetences sadalījumu starp Savienību un dalībvalstīm attiecībā

uz šādu nolīgumu noslēgšanu nākotnē vai citiem grozījumiem, kas

nav saistīti ar pievienošanos.

3. No pievienošanās dienas un līdz 2. punkta otrajā daļā

minēto nepieciešamo protokolu spēkā stāšanās dienai Horvātija

piemēro 2. punkta pirmajā daļā minētos nolīgumus, kas noslēgti

vai ko provizoriski piemēro pirms pievienošanās dienas, izņemot

Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas

puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu

brīvu pārvietošanos 1.

Kamēr nav stājušies spēkā 2. punkta otrajā daļā minētie

protokoli, Savienība un dalībvalstis kopīgi, vajadzības gadījumā

ievērojot savu attiecīgo kompetenci, veic jebkādus atbilstīgus

pasākumus.

4. Horvātija pievienojas 2000. gada 23. jūnijā Kotonū

parakstītajam Partnerattiecību nolīgumam starp Āfrikas, Karību

jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas

puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses

2, kā arī

diviem nolīgumiem, ar ko groza minēto nolīgumu un kas parakstīti

un atvērti parakstīšanai, attiecīgi, 2005. gada 25. jūnijā

Luksemburgā 3 un 2010. gada 22.

jūnijā Vagadugu 4.

5. Horvātija apņemas atbilstīgi šajā aktā paredzētajiem

nosacījumiem pievienoties Līgumam par Eiropas Ekonomikas zonu

5, kā

noteikts minētā līguma 128. pantā.

6. No pievienošanās dienas Horvātija piemēro divpusējos

nolīgumus un vienošanās par tekstilmateriāliem, kas noslēgtas

starp Savienību un trešām valstīm.

Kvantitatīvos ierobežojumus, ko Savienība piemēro attiecībā uz

tekstilmateriālu un apģērbu izstrādājumu importu, koriģē, lai

ņemtu vērā Horvātijas pievienošanos Savienībai. Šajā sakarā

Savienība ir tiesīga pirms pievienošanās dienas risināt sarunas

ar attiecīgajām trešām valstīm par šā punkta pirmajā daļā minēto

divpusējo nolīgumu un vienošanos par tekstilmateriāliem

grozījumiem.

Ja divpusējo nolīgumu un vienošanos par tekstilmateriāliem

grozījumi nav stājušies spēkā līdz pievienošanās dienai,

Savienība veic vajadzīgos pielāgojumus tās noteikumos par

tekstilmateriālu un apģērbu izstrādājumu importu no trešām

valstīm, lai ņemtu vērā Horvātijas pievienošanos.

7. Kvantitatīvos ierobežojumus, ko Savienība piemēro attiecībā

uz tērauda un tērauda ražojumu importu, koriģē, pamatojoties uz

to, cik lielā apjomā attiecīgo piegādātājvalstu izcelsmes tērauds

un tērauda ražojumi pēdējos gados importēti Horvātijā.

Šajā sakarā pirms pievienošanās dienas risina sarunas par

grozījumiem divpusējos nolīgumos un vienošanās par tērauda

ražojumiem, kas noslēgtas starp Savienību un trešām valstīm.

Ja divpusējo nolīgumu un vienošanos par tēraudu grozījumi nav

stājušies spēkā līdz pievienošanās dienai, piemēro šā punkta

pirmo daļu.

8. Zvejniecības nolīgumus, kas pirms pievienošanās dienas

noslēgti starp Horvātiju un trešām valstīm, no minētās dienas

pārvalda Savienība.

Laikā, kamēr minēto nolīgumu spēkā esamība provizoriski

saglabājas, Horvātijas tiesības un pienākumi, kas izriet no

šādiem nolīgumiem, nemainās.

Tiklīdz iespējams, un noteikti līdz laikam, kad spēku zaudē šā

punkta pirmajā daļā minētie nolīgumi, Padome pēc Komisijas

priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu katrā konkrētajā

gadījumā pieņem atbilstīgus lēmumus, lai minētajos nolīgumos

paredzētās zvejas darbības varētu turpināties, un paredz iespēju

dažus nolīgumus pagarināt uz laikposmu, kas nepārsniedz vienu

gadu.

9. Horvātija pārtrauc dalību jebkādos brīvās tirdzniecības

nolīgumos ar trešām valstīm, tostarp Centrāleiropas Brīvās

tirdzniecības līgumā, ņemot vērā tā grozījumus.

Tiktāl, ciktāl nolīgumi starp Horvātiju, no vienas puses, un

vienu vai vairākām trešām valstīm, no otras puses, nav saderīgi

ar pienākumiem, kas izriet no šā akta, Horvātija veic visus

atbilstīgos pasākumus, lai novērstu radušos nesaderību. Ja

Horvātijai rodas grūtības, pielāgojot kādu nolīgumu, kas noslēgts

ar vienu vai vairākām trešām valstīm, tad Horvātija atbilstīgi

minētā nolīguma noteikumiem pārtrauc dalību tajā.

Horvātija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai no

pievienošanās dienas nodrošinātu šajā punktā paredzēto pienākumu

izpildi.

10. Atbilstīgi šajā aktā paredzētajiem nosacījumiem Horvātija

pievienojas starp pašreizējām dalībvalstīm noslēgtajiem iekšējiem

nolīgumiem, kuru mērķis ir īstenot 2. un 4. punktā minētos

nolīgumus.

11. Horvātija vajadzības gadījumā veic atbilstīgus pasākumus,

lai savu nostāju attiecībā uz starptautiskajām organizācijām un

starptautiskajiem nolīgumiem, kuru līgumslēdzējas puses ir arī

Savienība vai citas dalībvalstis, pielāgotu tiesībām un

pienākumiem, ko rada Horvātijas pievienošanās Savienībai.

Jo īpaši Horvātija pārtrauc savu dalību starptautiskos

zvejniecības nolīgumos un organizācijās, kuru dalībniece ir arī

Savienība, izņemot gadījumus, kad Horvātijas dalība ir saistīta

ar jautājumiem, kas neattiecas uz zvejniecību.

Horvātija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai no

pievienošanās dienas nodrošinātu šajā punktā paredzēto pienākumu

izpildi.