11. pants

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ļoti

rūpīgi izstrādāja attiecīgās normas formulējumus, lai sasniegtu

leģitīmu mērķi - novērstu iespējas izmantot publiskus izklaides

un svētku pasākumus, lai sludinātu divu totalitāru, noziedzīgu

režīmu ideoloģiju (sk. 11. Saeimas pavasara sesijas astotās

sēdes 2013. gada 16. maijā stenogrammu).

2020. gada 23. aprīļa likumā "Grozījumi Publisku

izklaides un svētku pasākumu drošības likumā" Saeima

pamatoti izvērsusi un detalizējusi komunistiskā un nacistiskā

totalitārā režīma simbolu aizliegumu.

Ar šo likumu expressis verbis ir noteikts aizliegums

izmantot arī bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās

Vācijas bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu

(represīvo iestāžu) izmantoto piederību identificējošo apģērbu

(formas tērpus), šā apģērba elementus, kuru kopums (apģērba

gabali, aksesuāri, atpazīšanas zīmes, kokardes, uzpleči,

aprīkojums) pēc to vizuālā izskata nepārprotami ļauj identificēt

minētos bruņotos spēkus vai represīvās iestādes.

III

Latvijas Republikas Satversmes ievads paredz valsts un

sabiedrības pienākumu nosodīt komunistisko un nacistisko

totalitāro režīmu un to noziegumus. Viena no šā pienākuma

īstenošanas formām ir arī attiecīgo režīmu simbolu un to

totalitāro un noziedzīgo dabu īpaši izceļošu atribūtu izslēgšana

no publiskās telpas. Tādēļ vēlos uzteikt Saeimu par veikto likuma

precizējumu, kas padara vēl iedarbīgāku un precīzāku Publisku

izklaides un svētku pasākumu drošības likumā jau ietverto abu

totalitāro režīmu simbolu izmantošanas aizliegumu.

Demokrātiskā sabiedrībā nevar būt pieņemama un akceptējama abu

totalitāro režīmu simbolu un atribūtu publiska lietošana ar

nolūku slavināt attiecīgo režīmu ideoloģiju vai paust nostalģisku

sentimentu par šiem režīmiem, tādējādi mēģinot tiem piešķirt

zināmu pievilcību, popularizēt to plašākai sabiedrībai vai tos

atkal padarīt par normalitāti publiskā diskursā. Demokrātiska

valsts un demokrātiska sabiedrība ir kaujasspējīga, un mums kopā

ir jābūt spējīgiem nosargāt mūsu demokrātiju pret nedemokrātisku

vai demokrātijas idejai totāli naidīgu spēku apdraudējumiem

(sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā

Nr. 2017-25-01 13. un 20. punktu).

IV

Gan sākotnēji Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības

likuma 4.1 panta pirmās daļas 4. punktā, gan arī pēc

2020. gada 23. aprīļa likuma grozījumiem abu totalitāro režīmu

simbolu izmantošanas aizliegums nav absolūts. Likumdevējs

pamatoti pieļāvis iespēju šos simbolus izmantot publiskā

pasākumā, ja to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro

režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu

attaisnošanu.

Kaujasspējīgā demokrātiskā sabiedrībā izņēmumi no totalitāro

režīmu simbolu izmantošanas aizlieguma ir visai demokrātiskai

sabiedrībai un valsts iekārtai būtiski svarīgs jautājums, par

kuru atbilstoši būtiskuma teorijai un likuma prioritātes

principam ir jālemj pašam likumdevējam ar likumu (sk.: Levits

E. 14. pants. Likuma prioritātes princips. Grām.: Administratīvā

procesa likuma komentāri. A un B daļa. Sagatavojis autoru

kolektīvs Dr.iur. J. Briedes zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu

Namu Aģentūra, 2013, 199.; 203.-208. lpp.). Likuma teksts

nedrīkstētu radīt iespaidu, ka likumdevējs šo būtisko jautājumu

nav izlēmis pilnībā pats vai atstājis iespēju valsts vai

pašvaldību institūcijām administratīvā procesa kārtībā lemt par

vēl citiem izņēmumiem no vispārējā aizlieguma.

V

Vienlaikus 2020. gada 23. aprīļa grozījumi Publisku izklaides

un svētku pasākumu drošības likuma 4.1 panta pirmās

daļas 4. punktu papildina ar vārdiem "un kad to izmantošanu

ir atļāvusi pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā

paredzēts rīkot publisku pasākumu".

Iepazīstoties ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu

komisijas diskusiju materiāliem un komisijas izraudzītā referenta

Andreja Judina ziņojumiem par likumprojektu, var konstatēt, ka

pašvaldības atļauja nekad nav bijusi iecerēta kā trešais

gadījums, kad būtu pieļauts izņēmums no abu totalitāro režīmu

simbolu izmantošanas aizlieguma līdzās gadījumiem, kad to

izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu

vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu.

Tomēr rakstītais normas teksts nav pietiekami skaidrs un

varētu dot iespējas praksē radoši apiet un mīkstināt likumā

ietverto aizliegumu. Arī sistēmiski raugoties uz Publisku

izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 4.1 panta

pirmo daļu, pie citiem vispārīgajiem ar publiska pasākuma norisi

saistītajiem ierobežojumiem šādas pašvaldības tiesības netiek

ietvertas.

Šāds normas formulējums rada riskus valsts kopējai politikai

un vienotai pieejai totalitāro režīmu simbolu aizlieguma

nodrošināšanā, un nevarētu izslēgt, ka atsevišķās pašvaldībās

varētu iedibināties citāds likuma tulkojums, kas neatbilstu

sākotnējai likumdevēja iecerei.

Uzskatu, ka labas likumdošanas princips prasa, lai pats

likumdevējs jau sākotnēji izslēgtu jebkādas šaubas par likuma

normu tvērumu un nedotu vismazākās iespējas likuma apiešanai vai

tā iedarbības mīkstināšanai. Likuma sagatavošanas materiālos

konstatējamā likumdevēja griba ir tikai tiesību palīgavots, kas

palīdz likuma normu iztulkošanā. Tomēr likuma adresāti un likuma

piemērotāji ne vienmēr prasmīgi spēj atrast vajadzīgos materiālus

un atbilstoši tiem piemērot likuma tekstu, jo īpaši gadījumos,

kad varētu būt subjektīva ieinteresētība mīkstināt aizliegumu vai

padarīt to neskaidrāku. Tādēļ es aicinu Saeimu izslēgt jebkādas

šaubas un iespējas dažādai likuma iztulkošanai dažādās

pašvaldībās un potenciālās spekulācijas par likumā pieļauto

izņēmumu no vispārējā aizlieguma apjomu.

VI

Izmantojot Valsts prezidentam Latvijas Republikas Satversmes

71. pantā piešķirtās tiesības, lūdzu rast iespēju izslēgt

pieņemtajā likumā paredzētos Publisku izklaides un svētku

pasākumu drošības likuma 4.1 panta pirmās daļas 4.

punkta vārdus "un kad to izmantošanu ir atļāvusi pašvaldība,

kuras administratīvajā teritorijā paredzēts rīkot publisku

pasākumu".

Ja likumdevējs uzskata, ka ir nepieciešami vēl kādi izņēmumi

līdzās jau likumā ietvertajiem no totalitāro režīmu simbolikas

izmantošanas aizlieguma, tie likumdevējam pašam ir precīzi

jānorāda likuma normā.

Ja likumdevējs uzskata par nepieciešamu regulēt pašvaldības

tiesības un pienākumus šā likuma ietvaros, tam ir paredzēta

likuma II nodaļa, kas nosaka publiska pasākuma pieteikšanu un

iesniegumu izskatīšanas kārtību. Šādām kompetences normām

nevajadzētu būt ietvertām likuma 4.1 panta pirmajā

daļā, kas regulē principiālus jautājumus par vispārīgiem ar

publiska pasākuma norisi saistītiem ierobežojumiem un

pieļaujamiem izņēmumiem no tiem.

VII

2020. gada 23. aprīļa likums "Grozījumi Publisku

izklaides un svētku pasākumu drošības likums" pieņemts

administratīvās atbildības sistēmas reformas ietvaros. Tādēļ ir

saprotama likumdevēja griba ne vien Publisku izklaides un svētku

pasākumu drošības likumā ietvert administratīvās atbildības

regulējumu par šā likuma pārkāpumiem, bet arī izslēgt norādes

normas līdzšinējā likuma tekstā, ka par šā likuma pārkāpumiem

personas saucamas pie normatīvajos aktos paredzētās

atbildības.

Ņemot vērā Saeimas veikto Publisku izklaides un svētku

pasākumu drošības likuma 4.1 panta pirmās daļas 4.

punkta grozījumu, tomēr bažas rada Saeimas lēmums vienlaikus no

likuma teksta izslēgt 4.1 panta otro daļu, kā arī 14.

panta otro daļu.

Par Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma

4.1 panta pirmās daļas prasību ievērošanu ir atbildīgi

ne tikai pasākuma organizatori, kā to paredz grozījumos ietvertā

Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 10. panta

trešā daļa, bet arī publiska pasākuma apmeklētāji un dalībnieki.

Publiska pasākuma apmeklētāji un dalībnieki publiskā pasākumā var

pārkāpt Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma

4.1 panta pirmās daļas prasības kā pēc publiska

pasākuma organizatoru pamudinājuma, tā arī pēc savas iniciatīvas,

kas var arī neatbilst publiska pasākuma dabai un publiska

pasākuma organizatoru iecerēm.

Būtu svarīgi pienākumu ievērot visas Publisku izklaides un

svētku pasākumu drošības likuma 4.1 panta pirmās daļas

prasības attiecināt arī uz publiska pasākuma apmeklētājiem un

dalībniekiem, paredzot attiecīgo regulējumu likuma 14. panta

pirmajā daļā.

Tāpat rosinu nodrošināt, ka administratīvo atbildību par

Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma

4.1 panta pirmās daļas prasību pārkāpšanu būs

iespējams piemērot kā publiska pasākuma organizatoriem, tā arī

publiska pasākuma apmeklētajiem un dalībniekiem.

VIII

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Latvijas

Republikas Satversmes 71. pantu, prasu likuma "Grozījumi

Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā" (13.

Saeimas likumprojekts Nr. 123/Lp13) otrreizēju caurlūkošanu.

Lūdzu Saeimu likuma 1. pantā ietvertajā Publisku izklaides un

svētku pasākumu drošības likuma 4.1 panta pirmās daļas

4. punktā izslēgt vārdus "un kad to izmantošanu ir atļāvusi

pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts rīkot

publisku pasākumu", kā arī papildināt Publisku izklaides un

svētku pasākumu drošības likuma 14. panta pirmo daļu ar publiska

pasākuma apmeklētāju un dalībnieku pienākumu ievērot likuma

4.1 panta pirmajā daļā noteiktos ierobežojumus.

Valsts prezidents Egils Levits