11. pants

1Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ļoti

2rūpīgi izstrādāja attiecīgās normas formulējumus, lai sasniegtu

3leģitīmu mērķi - novērstu iespējas izmantot publiskus izklaides

4un svētku pasākumus, lai sludinātu divu totalitāru, noziedzīgu

5režīmu ideoloģiju (sk. 11. Saeimas pavasara sesijas astotās

6sēdes 2013. gada 16. maijā stenogrammu).

72020. gada 23. aprīļa likumā "Grozījumi Publisku

8izklaides un svētku pasākumu drošības likumā" Saeima

9pamatoti izvērsusi un detalizējusi komunistiskā un nacistiskā

10totalitārā režīma simbolu aizliegumu.

11Ar šo likumu expressis verbis ir noteikts aizliegums

12izmantot arī bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās

13Vācijas bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu

14(represīvo iestāžu) izmantoto piederību identificējošo apģērbu

15(formas tērpus), šā apģērba elementus, kuru kopums (apģērba

16gabali, aksesuāri, atpazīšanas zīmes, kokardes, uzpleči,

17aprīkojums) pēc to vizuālā izskata nepārprotami ļauj identificēt

18minētos bruņotos spēkus vai represīvās iestādes.

19III

20Latvijas Republikas Satversmes ievads paredz valsts un

21sabiedrības pienākumu nosodīt komunistisko un nacistisko

22totalitāro režīmu un to noziegumus. Viena no šā pienākuma

23īstenošanas formām ir arī attiecīgo režīmu simbolu un to

24totalitāro un noziedzīgo dabu īpaši izceļošu atribūtu izslēgšana

25no publiskās telpas. Tādēļ vēlos uzteikt Saeimu par veikto likuma

26precizējumu, kas padara vēl iedarbīgāku un precīzāku Publisku

27izklaides un svētku pasākumu drošības likumā jau ietverto abu

28totalitāro režīmu simbolu izmantošanas aizliegumu.

29Demokrātiskā sabiedrībā nevar būt pieņemama un akceptējama abu

30totalitāro režīmu simbolu un atribūtu publiska lietošana ar

31nolūku slavināt attiecīgo režīmu ideoloģiju vai paust nostalģisku

32sentimentu par šiem režīmiem, tādējādi mēģinot tiem piešķirt

33zināmu pievilcību, popularizēt to plašākai sabiedrībai vai tos

34atkal padarīt par normalitāti publiskā diskursā. Demokrātiska

35valsts un demokrātiska sabiedrība ir kaujasspējīga, un mums kopā

36ir jābūt spējīgiem nosargāt mūsu demokrātiju pret nedemokrātisku

37vai demokrātijas idejai totāli naidīgu spēku apdraudējumiem

38(sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā

39Nr. 2017-25-01 13. un 20. punktu).

40IV

41Gan sākotnēji Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības

42likuma 4.1 panta pirmās daļas 4. punktā, gan arī pēc

432020. gada 23. aprīļa likuma grozījumiem abu totalitāro režīmu

44simbolu izmantošanas aizliegums nav absolūts. Likumdevējs

45pamatoti pieļāvis iespēju šos simbolus izmantot publiskā

46pasākumā, ja to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro

47režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu

48attaisnošanu.

49Kaujasspējīgā demokrātiskā sabiedrībā izņēmumi no totalitāro

50režīmu simbolu izmantošanas aizlieguma ir visai demokrātiskai

51sabiedrībai un valsts iekārtai būtiski svarīgs jautājums, par

52kuru atbilstoši būtiskuma teorijai un likuma prioritātes

53principam ir jālemj pašam likumdevējam ar likumu (sk.: Levits

54E. 14. pants. Likuma prioritātes princips. Grām.: Administratīvā

55procesa likuma komentāri. A un B daļa. Sagatavojis autoru

56kolektīvs Dr.iur. J. Briedes zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu

57Namu Aģentūra, 2013, 199.; 203.-208. lpp.). Likuma teksts

58nedrīkstētu radīt iespaidu, ka likumdevējs šo būtisko jautājumu

59nav izlēmis pilnībā pats vai atstājis iespēju valsts vai

60pašvaldību institūcijām administratīvā procesa kārtībā lemt par

61vēl citiem izņēmumiem no vispārējā aizlieguma.

62V

63Vienlaikus 2020. gada 23. aprīļa grozījumi Publisku izklaides

64un svētku pasākumu drošības likuma 4.1 panta pirmās

65daļas 4. punktu papildina ar vārdiem "un kad to izmantošanu

66ir atļāvusi pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā

67paredzēts rīkot publisku pasākumu".

68Iepazīstoties ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu

69komisijas diskusiju materiāliem un komisijas izraudzītā referenta

70Andreja Judina ziņojumiem par likumprojektu, var konstatēt, ka

71pašvaldības atļauja nekad nav bijusi iecerēta kā trešais

72gadījums, kad būtu pieļauts izņēmums no abu totalitāro režīmu

73simbolu izmantošanas aizlieguma līdzās gadījumiem, kad to

74izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu

75vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu.

76Tomēr rakstītais normas teksts nav pietiekami skaidrs un

77varētu dot iespējas praksē radoši apiet un mīkstināt likumā

78ietverto aizliegumu. Arī sistēmiski raugoties uz Publisku

79izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 4.1 panta

80pirmo daļu, pie citiem vispārīgajiem ar publiska pasākuma norisi

81saistītajiem ierobežojumiem šādas pašvaldības tiesības netiek

82ietvertas.

83Šāds normas formulējums rada riskus valsts kopējai politikai

84un vienotai pieejai totalitāro režīmu simbolu aizlieguma

85nodrošināšanā, un nevarētu izslēgt, ka atsevišķās pašvaldībās

86varētu iedibināties citāds likuma tulkojums, kas neatbilstu

87sākotnējai likumdevēja iecerei.

88Uzskatu, ka labas likumdošanas princips prasa, lai pats

89likumdevējs jau sākotnēji izslēgtu jebkādas šaubas par likuma

90normu tvērumu un nedotu vismazākās iespējas likuma apiešanai vai

91tā iedarbības mīkstināšanai. Likuma sagatavošanas materiālos

92konstatējamā likumdevēja griba ir tikai tiesību palīgavots, kas

93palīdz likuma normu iztulkošanā. Tomēr likuma adresāti un likuma

94piemērotāji ne vienmēr prasmīgi spēj atrast vajadzīgos materiālus

95un atbilstoši tiem piemērot likuma tekstu, jo īpaši gadījumos,

96kad varētu būt subjektīva ieinteresētība mīkstināt aizliegumu vai

97padarīt to neskaidrāku. Tādēļ es aicinu Saeimu izslēgt jebkādas

98šaubas un iespējas dažādai likuma iztulkošanai dažādās

99pašvaldībās un potenciālās spekulācijas par likumā pieļauto

100izņēmumu no vispārējā aizlieguma apjomu.

101VI

102Izmantojot Valsts prezidentam Latvijas Republikas Satversmes

10371. pantā piešķirtās tiesības, lūdzu rast iespēju izslēgt

104pieņemtajā likumā paredzētos Publisku izklaides un svētku

105pasākumu drošības likuma 4.1 panta pirmās daļas 4.

106punkta vārdus "un kad to izmantošanu ir atļāvusi pašvaldība,

107kuras administratīvajā teritorijā paredzēts rīkot publisku

108pasākumu".

109Ja likumdevējs uzskata, ka ir nepieciešami vēl kādi izņēmumi

110līdzās jau likumā ietvertajiem no totalitāro režīmu simbolikas

111izmantošanas aizlieguma, tie likumdevējam pašam ir precīzi

112jānorāda likuma normā.

113Ja likumdevējs uzskata par nepieciešamu regulēt pašvaldības

114tiesības un pienākumus šā likuma ietvaros, tam ir paredzēta

115likuma II nodaļa, kas nosaka publiska pasākuma pieteikšanu un

116iesniegumu izskatīšanas kārtību. Šādām kompetences normām

117nevajadzētu būt ietvertām likuma 4.1 panta pirmajā

118daļā, kas regulē principiālus jautājumus par vispārīgiem ar

119publiska pasākuma norisi saistītiem ierobežojumiem un

120pieļaujamiem izņēmumiem no tiem.

121VII

1222020. gada 23. aprīļa likums "Grozījumi Publisku

123izklaides un svētku pasākumu drošības likums" pieņemts

124administratīvās atbildības sistēmas reformas ietvaros. Tādēļ ir

125saprotama likumdevēja griba ne vien Publisku izklaides un svētku

126pasākumu drošības likumā ietvert administratīvās atbildības

127regulējumu par šā likuma pārkāpumiem, bet arī izslēgt norādes

128normas līdzšinējā likuma tekstā, ka par šā likuma pārkāpumiem

129personas saucamas pie normatīvajos aktos paredzētās

130atbildības.

131Ņemot vērā Saeimas veikto Publisku izklaides un svētku

132pasākumu drošības likuma 4.1 panta pirmās daļas 4.

133punkta grozījumu, tomēr bažas rada Saeimas lēmums vienlaikus no

134likuma teksta izslēgt 4.1 panta otro daļu, kā arī 14.

135panta otro daļu.

136Par Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma

1374.1 panta pirmās daļas prasību ievērošanu ir atbildīgi

138ne tikai pasākuma organizatori, kā to paredz grozījumos ietvertā

139Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 10. panta

140trešā daļa, bet arī publiska pasākuma apmeklētāji un dalībnieki.

141Publiska pasākuma apmeklētāji un dalībnieki publiskā pasākumā var

142pārkāpt Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma

1434.1 panta pirmās daļas prasības kā pēc publiska

144pasākuma organizatoru pamudinājuma, tā arī pēc savas iniciatīvas,

145kas var arī neatbilst publiska pasākuma dabai un publiska

146pasākuma organizatoru iecerēm.

147Būtu svarīgi pienākumu ievērot visas Publisku izklaides un

148svētku pasākumu drošības likuma 4.1 panta pirmās daļas

149prasības attiecināt arī uz publiska pasākuma apmeklētājiem un

150dalībniekiem, paredzot attiecīgo regulējumu likuma 14. panta

151pirmajā daļā.

152Tāpat rosinu nodrošināt, ka administratīvo atbildību par

153Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma

1544.1 panta pirmās daļas prasību pārkāpšanu būs

155iespējams piemērot kā publiska pasākuma organizatoriem, tā arī

156publiska pasākuma apmeklētajiem un dalībniekiem.

157VIII

158Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Latvijas

159Republikas Satversmes 71. pantu, prasu likuma "Grozījumi

160Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā" (13.

161Saeimas likumprojekts Nr. 123/Lp13) otrreizēju caurlūkošanu.

162Lūdzu Saeimu likuma 1. pantā ietvertajā Publisku izklaides un

163svētku pasākumu drošības likuma 4.1 panta pirmās daļas

1644. punktā izslēgt vārdus "un kad to izmantošanu ir atļāvusi

165pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts rīkot

166publisku pasākumu", kā arī papildināt Publisku izklaides un

167svētku pasākumu drošības likuma 14. panta pirmo daļu ar publiska

168pasākuma apmeklētāju un dalībnieku pienākumu ievērot likuma

1694.1 panta pirmajā daļā noteiktos ierobežojumus.